KORPORĀCIJU DZĪVE
Štrunts, ja garām, toties skaisti jeb seši stāsti par radošajām zintām Fil! Signe Nikolajeva izrādē Visādi panti. Foto: Jevgeņija Steinberga
Teātris notiek tikai šeit un tagad
Fil! Viktorija Belerte, zinta Šis nenopietnais izteiciens pirms daudziem gadiem bija zintu moto korporāciju sporta spēlēs, kas atspoguļo mūsu tiekšanos pēc visa skaistā; ideja ierasties sporta laukumā svārkos, šķiet, radusies tieši zintu vidū. Taču, ja nopietni, tad arī Zintai līdzās pamatvērtībām, tādām kā draudzība, nacionālā pašapziņa, goda prāts, ir arī sievišķība, maigums, dziesma, proti, viss skaistais. Par to runā mūsu vapenis – kokle stāsta par mūziku un dziesmu, liepu lapas un ziedi – par sievietes maigumu un sievišķīgo dabu, kas praktiskajā dzīvē pārvēršas visdažādākajās interesēs un sievišķīgos vaļaspriekos, spilgti izpaužoties zintu talantos; un tie netiek slēpti zem pūra, jo zintas ar tiem pēdējos gados iepazīstina, māca un stāsta citām zintām literārajos vakaros. No sirds lepojamies ar mūsu talantīgajām zintām un priecājamies, ka šī sievišķība ir tik dažāda – rakstām dzeju, lugas, blogus, stāstus, spēlējam teātri, izgatavojam rotas un kroņus, pērļojam, gatavojam kūkas, šujam, dziedam, gleznojam, dejojam un vēl, un vēl. Lai nu kā, bet zintas darbu uz vēlāku neatliek un patiesībā trāpa mērķī, un dara to arvien skaistāk!
Fil! Signe Nikolajeva spēlē teātri jau vairāk nekā divdesmit gadus, sākot savas skatuves mākslas gaitas Jēkabpils Tautas teātrī, kurp viņu pēc skolēnu daiļlasīšanas konkursa uzaicināja teātra režisore Inta Ūbele. Signe šaubās, ka pati jelkad būtu izlēmusi mēģināt teātra mākslu, taču, kad sāka studijas Latvijas Universitātē (LU) Rīgā, saprata, ka teātra pietrūkst. Tāpēc otrā studiju gada sākumā uzmeklēja LU Studentu teātri, kurā darbojas joprojām. Signe nav mācījusies ne aktiermākslu, ne režiju. Vienīgā skola ir pieredze vairākos amatierteātros un atsevišķas meistarklases teātra festivālos. Signe saka: “Esmu caur un cauri pašdarbnieks – daru, kā pati jūtu un saprotu.” 2008. gadā Signe piedalījās Anša Rūtentāla Kustību teātra 30. gadu jubilejas izrādē. Šī pieredze piesaistīja kustību teātra valodai. Viņai nebija pārliecības vai ambīciju, ka spētu pati iestudēt izrādi, taču, tā kā LU Studentu teātrī kustību izrādes tiek iestudētas reti, bet Signe vēlējās veidot tieši tādu izrādi, nekas cits neatlika kā darīt pašai. Tā nu Signes vadībā teātrī darbojas kustību grupa, un Signe iestudējusi trīs kustību izrādes, ar kurām būts arī starptautiskos teātra festivālos Itālijā, Bulgārijā, Baltkrievijā un Lietuvā un gūts augsts novērtējums, jo kustību valodai tulkojums nav nepieciešams. “Mans pēdējais iestudējums bija kāda mana sena sapņa realizācija – veidoju izrādi bērniem, jo bērni ir brīnišķīga publika. Bērni nenoklusē, ja viņiem nepatīk, viņi arī patiesi dzīvo līdzi, ja izrāde viņus aizrauj. Savu dzejas izrādi bērniem Visādi panti esam spēlējuši gan lielās, gan mazās telpās, uz skatuves, bērnudārzā, bibliotēkā, muzejā, baznīcā, un tā vienmēr ir brīnišķīga un pozitīvām emocijām piesātināta pieredze,” atzīst Signe. Arī zintu C!Q! bija no viena no vietām, kur Visādi panti satika mazos skatītājus, kuri ļoti tiešā un personiskā veidā veidoja saikni ar Studentu teātra aktieriem.
65
