Vācijā dibināto korporāciju 75. jubilejas konferences atziņas

LIELĀ INTERVIJAVĒSTURE

Vācijā dibināto korporāciju 75. jubilejas konferences atziņas

Fil! Ilze Leite-Apine, zinta atklāj Vācijā dibināto latviešu studentu un studenšu korporāciju 75. jubilejas konferenci 2022. gada 26. februārī Spīdolas C!Q!.

Foto: taut! Signe Gobiņa, spīdola

Taut! Līga Lielmane, zinta

Vācijā dibināto latviešu studentu un studenšu korporāciju 75. jubilejas gads tika atklāts ar konferenci Vēsture. Mūsdienas. Vienotība, kas norisinājās tiešsaistē 2022. gada 26. februārī un tika translēta no Spīdolas C!Q!. Konferencē uzstājās FIL! VALTERS ŠČERBINSKIS, frater cursicus, COM! KĀRLIS SILS, gersicanius, un FIL! VAIRA VĪĶEFREIBERGA, spīdola. Viņi savās runās aicināja domāt par to, kas korporācijām būtu pilnveidojams, maināms vai atmetams, lai tās turpinātu pastāvēt, sekmīgi attīstīties un būtu noderīgas gan biedriem, gan sabiedrībai. Lūk, galvenās tēzes no konferences runām.

Nedaudz moralizējošs ieskats Latvijas akadēmisko slēgto mūža sabiedrību vēsturē

Fil! Valters Ščerbinskis, frater cursicus

Lai runātu par to, ko nozīmē korporācijas un kāpēc tās ir tādas, kādas tās ir, un kā tās varētu padarīt labākas, piemērotākas gan korporāciju biedriem, gan sabiedrībai, esmu izdalījis trīs aspektus – tradīcijas, vērtības un mērķus.

Tradīcijas ļauj saprast, kas ir korporācijas un ar ko tās atšķiras no citām sabiedrībām. Izteiktākā korporāciju tradīcija ir specifiskais uzvedības normu kopums, kas palīdz, strādā un rada zināmu citas pasaules izjūtu, esot korporācijā. Tradīcija, kas vijas cauri gadsimtiem, ir rituāli. Tie apstiprina vēsturi, ļauj uzturēt saikni ar aizgājušajiem laikiem, aizgājušo pieredzi, sniedz emocionālu pacēlumu, gandarījumu un izklaidē. Ļoti specifiska tradīcija, kas izveidojusies Vācijas universitāšu ietekmes rezultātā, ir paukošana, kas būtībā ir brīvprātīgs līdzeklis konflikta risināšanai studentu korporācijās. Tradīcija, kas nav specifiska tikai korporācijām, ir dziedāšana. Tā tiek attīstīta, veicināta un sniedz milzīgu emocionālo pacēlumu. Vispopulārākā literatūrā aprakstītā ir alus dzeršanas tradīcija, kas tiek raksturota kā pārmērīga alus lietošana, kas ir patiesi. Taču studentu korporācijas arī spēj diezgan efektīvi ierobežot reibinošo dzērienu pārlieku patēriņu. Vecākuma princips – no vienas puses, tas ir svarīgs, jo, iegūstot pieredzi, zināšanas, tiešām ir lietišķāks, lietpratīgāks skatījums uz lietām un arguments diskusijās. Vienlaikus, no otras puses, korporāciju vidē pastāv pārprasts bezierunu vecākuma princips.

Vērtības veido korporāciju filozofiskos pamatus. Manuprāt, korporāciju raksturo četras vērtības, par kurām tiek daudz runāts, taču ne vienmēr viennozīmīgi varam attiecināt šīs vērtības uz korporāciju vidi. Līdztiesība, vienlīdzība ir viena no lielākajām korporāciju vērtībām – ļoti dziļi izvērsta demokrātija. Demokrātijas principiem korporācijās ir ilgtermiņa vērtība, taču īstermiņa lēmumu

Aizkadri no konferences norises vietas. Uzstājas fil! Valters Ščerbinskis, frater cursicus.

pieņemšanas process ir sarežģīts. Draudzība tiek uzskatīta par būtisku korporācijas vērtību, kas vienmēr tiek akcentēta un stāstīta jaunajiem biedriem. Jautājums, cik dziļas ir šīs saites, cik dziļš ir sociālais tīklojums,

Demokrātijas principiem korporācijās ir ilgtermiņa vērtība, taču īstermiņa lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts. Studentu sabiedrībai ir ļoti liels potenciāls darīt labas lietas, taču tas dažādu iemeslu dēļ netiek izmantots.

kas veidojas gan vienas, gan daudzu korporāciju vidē. Manuprāt, draudzībai, sociālo kontaktu aspektam ir ļoti liela nozīme, domājot par lielo mērķi. Vienotība. Gan vērojot notikumus ikdienā, gan analizējot 20., 30. gadus, esmu pārliecinājies, ka, neraugoties uz disciplīnu, savstarpēju sadarbību, mierīgos apstākļos panākt produktīvu vienotību ir sarežģīti. Unikāls piemērs, kas liecina par vienotību, ir 1. studentu rotas izveide, kad bezcerīgā situācijā Selonija un Talavija pieņēma lēmumu visiem biedriem iestāties pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Man gribētos cerēt, ka tas būtu iespējams arī šodien, taču pārliecības par to nav.

Akadēmiskums – tā klātbūtne ir relatīvi nosacīta. Salīdzinot ar pirmsokupācijas laikiem, apstākļi ir mainījušies, zudusi sākotnējā izpratne par to, kas ir korporācija, konvents, kas kļuva par filistru biedrībām. Ļoti daudz aktīvo konventu locekļu vairs nav studenti, un arī visa studiju vide ir mainījusies. Vēlos uzsvērt 1938. gadā veikto pētījumu, kurā tika analizētas studentu sekmes Latvijas Universitātē, – vislabākās sekmes uzrādīja studenti, kuri nepiederēja ne pie vienas studentu organizācijas, bet viszemākās – P!K! studenti.

Mērķi. Iegūt draugus korporācijā un kopā pavadīt laiku ir patīkami, taču tas nenoturēs cilvēkus kopā ilgtermiņā, tiem jābūt lielākiem mērķiem, kas mums kā sabiedrības locekļiem katram ir svarīgi. Domāju, ka svarīgākais mērķis ir saistīts ar Latviju – būt latvietim, piederēt pie latviešu kultūras, latviešu valoda. Jautājums, vai korporācijas dara pietiekami vai pietiekami pareizi, lai īstenotu šo lielo mērķi, kas deklaratīvi rakstīts visu korporāciju statūtos, tiek piesaukts konventos un patētiskās runās komeršos? Studentu sabiedrībai ir ļoti liels potenciāls darīt labas lietas, taču tas dažādu iemeslu dēļ netiek izmantots. Ir jādomā par šiem iemesliem un jādomā, kā lietas attīstīt. Esmu optimists, vienmēr esmu cerējis un zinājis, ka viss būs labi, taču, lai tā būtu, ir daudz un prātīgi jāstrādā un jābūt ar karstām sirdīm.

Fil! Ilze Leite-Apine, zinta, un com! Kārlis Sils, gersicanius, diskutē par buršu draudzību.

Korporāciju sociālā loma: pārdomas par buršu draudzību

Com! Kārlis Sils, gersicanus

Pēdējos desmit gados tehnoloģisko optimismu ir nomainījis tehnoloģiskais pesimisms. Procesi, kas notiek digitālajā vidē, ir diezgan destruktīvi un graujoši attiecībā uz sabiedrībai un sabiedriskajiem procesiem vēlamo. Caur trīs aspektiem, ko es dēvētu par buršu draudzību, vēlos runāt par to, ko mums dod korporācijas, kā tās var būt kā pretlīdzeklis negatīvām pārmaiņām, lai varētu saglabāt funkcionējošu un demokrātisku sabiedrību, kurai zināmā mērā vienmēr pastāv apdraudējums.

Saruna – spēja salāgot savstarpēji nesavienojamus viedokļus. Normālos demokrātiskos apstākļos vienotība nav iespējama, taču ir cits jēdziens, kas attiecas uz buršu draudzību, – konsensus. Tā ir spēja vienoties – varbūt dažkārt uz vispārīgiem, ne vienmēr tukšiem pamatprincipiem –, bez kā nav iespējama Idejas un ideju konflikti nepārtraukti virza vēsturi uz priekšu (Hēgeļa dialektika). Nepastāv fiksēta izpratne par lietām, vēsture ir nepārtraukti plūstošs un mainīgs process, līdz ar to arī konsensus pārbīdās. Mūsdienās interneta vidē cilvēkiem tiek piegādāta informācija, izpatīkot pieprasījumam, notiek norobežošanās domubiedru grupās, rodas radikāli atšķirīga izpratne par to, kas ir sabiedrības pamats. Korporācijas zināmā mērā ir pretlīdzeklis šai stagnācijai – ir izdevība sastapt cilvēkus ar dažādiem politiskajiem uzskatiem; korporācija paredz atklātu, savstarpēji izprotošu sarunu, kurā iespējams salāgot jaunu cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām un vecākās paaudzes kritiskumu. Caur šādu salāgošanu var risināt problēmu, kas pasaulē aktualizēsies aizvien vairāk. Buršu draudzība paredz, ka pastāv paraugspēks vai autoritāte. Interneta vidē ļoti daudzi seko problemātiskām autoritātēm, kuras rada un izplata sliktu zināšanu higiēnu un ir slikts paraugs. Buršu draudzībā ir iespēja jebkuram jaunam korporācijas biedram satikt cilvēkus, kuriem ir stāja, kuri spēj ar savu autoritāti rādīt paraugu, kā uztvert lietas, kā attiekties pret procesiem, kā pašam darīt vai domāt.

Vientulības sajūtas mazināšana. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri sociālo tīklu ietekmē grimst vientulībā. Arī mūža nogalē, cilvēku skaitam paziņu lokā pakāpeniski samazinoties, pieaug vientulība. Tieši šeit buršu draudzība sniedz atbildi dziļi cilvēcīgai problēmai – caur dzīvu ikdienas kontekstu šo vientulību ir iespējams mazināt. Pastāv cilvēcība, un cilvēcība nemainās cauri laikam – tā bija gan akmens laikmetā, gan viduslaikos, gan arī mūsdienās. Katrā laikmetā ir savi risinājumi. Arī korporācijās caur buršu draudzību ir iespēja šajos trīs aspektos risināt mūsdienu aktuālās problēmas.

Korporācijās iespējams salāgot jaunu cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām un vecākās paaudzes kritiskumu.

neviena demokrātiska sabiedrība. Ja demokrātiskajā sabiedrībā pazūd konsensus, iestājas smaga krīze. Spēja vienoties radikāli atšķirīgu viedokļu sadursmē ir viens no sabiedrības veselības rādītājiem, kas demonstrē iecietību, spēju uzklausīt, saprasties, un korporāciju vidē šo īpašību bieži pietrūkst. Buršu draudzība paredz spēju iedziļināties, uzklausīt, spēju saprast otru cilvēku, tādējādi saglabājot cauri gadsimtiem pastāvošu organizāciju.

Buršu draudzība paredz spēju iedziļināties, uzklausīt, spēju saprast otru cilvēku.

Fil! Vaira Vīķe-Freiberga, spīdola, konferencē uzstājas attālināti ar runu Vienotība.

Vienotība

Fil! Vaira Vīķe-Freiberga, spīdola

Jubilejas, ko svinam šajā pavasarī, sakrīt ar apstākļiem, kādos radās Vācijā dibinātās korporācijas. Ņemot vērā paralēli starp mūsu korporāciju dibinātājiem un ukraiņu bēgļiem, tieši Vācijā dibinātās korporācijas varētu kalpot par paraugu visai mūsu tautai, attiecoties pret bēgļiem ar iecietību, pacietību, līdzcietību.

Vācijā dibinātās latviešu korporācijas savā dibināšanas vietā pastāvēja īsu laiku, ļaudis izklīda pa pasauli, nostiprinājās trimdas latviešu centri. Korporācijās ienāca

Korporācijām ir vajadzīgi mērķi, kas sniegtos pāri biedru interesēm, savtīgām vēlmēm.

paaudze pēc paaudzes, kas studēja dažādās mītnes zemēs – Vācijā, Zviedrijā, Brazīlijā, Francijā u. c.

Korporāciju ārzemju kopas kalpoja kā latvietības un patriotisma saglabāšanas instruments. Tajās bija sabiedriskās, paplašinātās ģimenes atmosfēra, radot iespaidu, ka ir aizvietotājs zaudētajiem radiem Latvijā; šī atmosfēra ir saglabājusi savu vērtību arī šodien, un mans vēlējums būtu, lai korporācijas to spētu saglabāt vienmēr.

Korporāciju vidē nav pieņemams nepotisms, kas valdīja pirmskara laikā, profesoram pieļaujot favorītismu pret kādu no studentiem tikai pareizo krāsu dēļ. Tā kā korporācijās ir dažādu politisko partiju pārstāvji, ir ļoti būtiski saglabāt politisko neitralitāti. Korporācijas nav partijas jauniešu grupa.

Attiecībā uz vecākuma principu un disciplīnas ideju – tā ir kārtība, skaidrība, iekšējie nolikumi, kas vieno, vienlaikus tie ir pārvērtējami un pārdomājami.

Par korporāciju galveno pazīšanās zīmi jākļūst elitārismam

Par korporācijas galveno pazīšanas zīmi nedrīkst kļūt snobisms, bet gan drīzāk elitārisms vārda patiesajā nozīmē, kas būtu profesionālā un vispārīgā izglītība, labas sabiedriskās manieres, pieklājība, iecietība, civilizēta izpratne.

Vienotība veidojas no kopēji staigātām gaitām, radot atmiņas, ko vēlākos gados kopā atminēties. Rituāli, dažādas ceremonijas ir veids, kā mēs dalāmies citus ar citu tai pašā piedzīvojumā. Vienotība ir par principiem, kā patriotisms, kā tuvākmīlestība, kā spēja izjust mātes vai brāļa jūtas pret cilvēku, kas ir no citas sabiedrības, no cita tipa ģimenes, strādājoša citā profesijā.

Ir vajadzīgs kas vairāk par formālām attiecībām korporāciju starpā. Būtu labi, ja tie būtu kādi mērķi, kas sniegtos pāri biedru interesēm, savtīgām vēlmēm. Man gribētos redzēt kādu aspektu no sociālās atbildības, sociālā darba. Šajos apstākļos varētu domāt par kopīgiem mērķiem, kopīgiem jautājumiem, kur vairākas korporācijas kopā varētu iesaistīties. Tas ir iekšējās vides devums, tādējādi radot brālības vai māsības sajūtu ar svešiem cilvēkiem.

Garu, kas katrā korporācijā ir īpatnējs, veido tā brīža aktīvā paaudze. Rīkojiet viesu vakarus, aiciniet studentus, studentes pie sevis, centieties viņiem radīt patīkamu, intelektuāli stimulējošu, emocionāli aizraujošu un galvenokārt dziļi latvisku, latviešu valodu respektējošu vidi, un tad mēs varēsim teikt – Vivat, crescat, floreat korp! Fraternitas Imantica, Spīdola, Gersicania, Zinta, Fraternitas Cursica, Fraternitas Vanenica un Staburadze in aeternum! U! Konferences ierakstu var noskatīties šeit: