Zintas pirmā seniore Latvijā

Foto no fil! Gaidas Marutas Sedmales, zinta arhīva

Gaida nekad nav bijusi mierā ar sasniegto, viņa vienmēr cenšas meklēt ko jaunu. Viņai patīk radošums un darbus paveikt līdz galam. Zinātnē šis galarezultāts ir publikācija, materiālu izstrādē – patents. Lai pie tā nonāktu, viņas skatījumā ir divi svarīgi stūrakmeņi – vispirms fundamentālas zināšanas un tad – sievietes intuīcija. Stāsts par habilitēto zinātņu doktori, Zintas pirmo seniori Latvijā, FIL! GAIDU MARUTU SEDMALI.

Taut! Līga Lielmane, zinta

Ciemos pie fil! Ausmas Mednes Austrālijā. Ausma – trešā no kreisās, Gaida – ceturtā no kreisās. 1989. gads.

Fil! Gaida Maruta Sedmale (Sālzirne) dzimusi 1936. gadā Rēzeknē. Augusi trīs bērnu ģimenē, tēvs bija būvkeramikas ražotnes vadītājs, māte bērnudārza audzinātāja. Jau sešu gadu vecumā Gaida prata lasīt un rēķināt, tāpēc agrāk uzsāka skolas gaitas Kalnciema pamatskolā.

Otrā pasaules kara izskaņā, atgriežoties padomju okupācijai un piedzīvojot Rīgas bombardēšanu, ģimene devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu, taču nesekmīgi. Pēckara gados divas reizes tika arestēts un izsūtīts uz Sibīriju tēvs – 1947. gadā un pēc atgriešanās 1949. gadā, kad viņu notiesāja uz 25 gadiem. Latvijā viņš atgriezās destaļinizācijas procesa laikā.

1952. gadā Gaida ar izcilību pabeidza Cēsu vidusskolu. Skolā viņai padevās eksaktie priekšmeti, īpaši aizrāva ķīmija, un 1953. gadā viņa uzsāka studijas Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes silikātu ķīmijas un tehnoloģiju specialitātē.

Zintas pirmais prezidijs Latvijā – 47. coets, komeršs, 1993. gads.

Zintas pirmā coeta uzņemšana Latvijā, 1992. gads.

Zintas pirmais patstāvīgais komeršs, 1994. gads.

Izgudroti materiāli kosmiskajai rūpniecībai

Darbu zinātnisko izgudrojumu jomā Gaida sāka 1961. gadā, strādājot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes stikla un keramikas laboratorijā. Gaidas intereses izgudrošanas jomā ir: stiklveida augsttemperatūras pārklājumu izstrāde, to struktūras un īpašību pētījumi un jaunu klasiskās un oksīdu keramikas materiālu radīšana. Līdz 1990. gadam darbs galvenokārt bija saistīts ar PSRS kosmiskās rūpniecības kompleksu. No tā nāca prāvi asignējumi. Pārbaudi kosmosā izturējuši daudzi Gaidas darba grupā izgudrotie stiklveida pārklājumi niobija un citu metālu aizsardzībai pret skābekļa koroziju paaugstinātā temperatūrā. Šajā laikā kopā ar darba biedriem iegūtas 50 PSRS izgudrojumu autorapliecības, no kurām par stiklveida pārklājumiem – 36, stiklu sastāvu kompozīcijām – 5, elektroizolācijas sastāviem un pusvadītāju materiāliem – 4. Gaida sagatavojusi 120 zinātniskās publikācijas un ieguvusi trīs ārzemju patentus. Saistībā ar kosmisko rūpniecību galvenais izgudrojums ir emalja niobija aizsardzībai. Izgudrojuma būtība: emalja nodrošina niobija un tā sakausējumu aizsardzību atmosfērā 900 °C temperatūrā 100 stundas. Šo izgudrojumu atzina Francija, Vācija, Japāna un to patentēja arī ārpus PSRS. 1989. gadā Gaidai piešķirts Latvijas nopelniem bagātās zinātnieces nosaukums.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Gaida turpināja zinātnisko darbu dažādos Latvijas un starptautiskos zinātniski pētnieciskos projektos. Iegūti desmit patenti, sagatavotas 40 publikācijas, bijusi līdzautore monogrāfijai un divām mācību grāmatām. RTU pasniegusi lekciju kursus: Smalkkeramikas ķīmija un tehnoloģija, Jaunās keramikas tehnoloģija, Stiklveida un keramikas pārklājumi; vadījusi bakalaura un maģistra darbus, šobrīd vada promocijas darbu izstrādi. 2014. gadā Gaida ieguva valsts emeritētās zinātnieces nosaukumu un 2017. gadā emeritētās RTU profesores titulu.

Zintas iedibināšana Latvijā

Pirmo reizi Gaida par Vācijā dibinātajām latviešu studentu un studenšu korporācijām un studentu dzīvi tajās uzzināja 1989. gadā Austrālijas ceļojumā laikā, viesojoties pie Zintas dibinātājas fil! Ausmas Mednes un viņas dzīvesbiedra Fraternitas Cursica dibinātāja fil! Valtera Medņa Sidnejas priekšpilsētā. Starp sarunām par ceļojuma iespaidiem Austrālijā, politisko klimatu Latvijā un izglītības jautājumiem

fil! Ausma Medne sistemātiski un mērķtiecīgi virzīja sarunas gaitu par studentu un studenšu korporācijām.

Pēc pāris gadiem Latvija atguva neatkarību, darbību sāka atjaunot Latvijas pirmās neatkarības laikā dibinātās korporācijas, kā arī Vācijā veidotās latviešu korporācijas. Arī Gaida tika aicināta stāties gan Spīdolā, gan Imeria. Kamēr Gaida nebija izlēmusi, vai atsaukties uz šiem aicinājumiem, 1992. gada jūlijā Rīgā ieradās Ausma un lūdza palīdzēt noorganizēt pirmo zintu satikšanos Latvijā. Ausma ar ārzemju radu un draugu palīdzību Latvijā bija apzinājusi pirmās desmit meitenes, kuras tika aicinātas vienkopus Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā. Tas visām bija patīkams kopā sanākšanas brīdis, kurā pie Ausmas sarūpētajām uzkodām un kafijas topošās zintas pamazām tika iepazīstinātas ar Zintas vēsturi, mērķiem, tradīcijām, sadzīvi, to nozīmīgumu akadēmiskumā un sabiedriskajā izaugsmē.

47. coets 2002. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: fil! Gaida Maruta Sedmale, audzinātāja fil! Brigita Veidis, fil! Ilga Zaļkalne. Otrajā rindā no kreisās: fil! Elma Rudzīte, fil! Ārija Kaņepe, fil! Vita Krūmiņa, fil! Raina Strade.

Darbību Latvijā sāk ar jaunu meiteņu uzņemšanu

Tā bija liela uzdrošināšanās atbraukt no Austrālijas un uzsākt studenšu organizācijas atjaunošanu vēl tikko neatkarību atguvušajā Latvijā, kad vēl nebija vajadzīgās politiskās un ekonomiskās stabilitātes. Tas Latvijas meitenēs radīja apbrīnu, pārliecību par šādas organizācijas nepieciešamību, un visas izteica vēlmi kļūt par biedrēm. Jaunās zintas tika nominētas par meitenēm, dodot svinīgo solījumu un saņemot ar Ausmas roku piesprausto cirķeli un baltu neļķi. Tā tika uzņemts pirmais Latvijas – 47. – coets. Šī diena, 1992. gada 10. augusts, arī tiek uzskatīta par Zintas darbības sākumu Latvijā.

Par Latvijas pirmo seniori tika aicināta Gaida Maruta Sedmale, par viceseniori – Irēna Rudzinska un par sekretāri – Raina Strade. Jaunajam prezidijam bija jāiemācās izprast korporāciju, tās tradīcijas, jāveido sadzīve, sava kopība, jāpilda amatu pienākumi un jāpārstāv Zinta S!P!K! un plašākā akadēmiskajā sabiedrībā.

Pirmais dibināšanas atceres svētku komeršs Latvijā

Pirmais dibināšanas atceres svētku komeršs Latvijā notika 1993. gada 26. jūnijā Jūrmalas dzimtsarakstu birojā. Lai svētku konventu varētu vadīt Latvijas prezidijs, vispirms 47. coetam uzlika krāsas un notika darba konvents. Līdz ar to pirmā Latvijas coeta zintas bija kļuvušas par pilntiesīgām korporācijas loceklēm un konventa priekšā stājās kā Latvijas zintu pirmais prezidijs cedrās. Bija ieradušās ap 20 zintu no ārzemēm. Tā kā Latvijas un ārzemju zintas nebija savā starpā pazīstamas, audžu mātes un krāsu mātes bija jāatrod komerša laikā. Priekštelpā zintas sagaidīja koklētāja. Svinības notika četrās ar ziediem un ozolzariem rotātās telpās. Krāsu uzlikšanai pulcējās vienā telpā, svētku konventam – otrā, draudzības solījumam – trešā un svētku mielastam – ceturtā. Tik ērtos apstākļos zintas vēl nekad dibināšanas atceres svētkus nebija svinējušas.

Krāsu atsegšana Rīgā

Satuvināšanās ar citām korporācijām sākās 1992. gada oktobrī, kad zintas viesojās literārajā vakarā pie krustmātes Daugavietes. 1992. gada 10. novembrī, kad prezidējošā korporācija bija Dzintra, Zintas prezidijs tika uzaicināts iepazīstināt ar darbību, lai iekļautos S!P!K!. Gaida atminas s/l S!P!K! seniores fil! Andas Dauvartes, dzintra, labestību un atbalstu zintām.

Zintas pārejas periods Latvijā bija beidzies. Jaunajā mācību gadā tā pilntiesīgi ieņēma vietu korporāciju saimē un akadēmiskajā dzīvē, pirmo reizi ar atsegtām krāsām Rīgā. Gaida sarunā par Zintu saka “mana korporācija”, jo 1992. gadā, vēl neesot nekādai izpratnei par studenšu korporācijām, uzņēmās veidot un vadīt Zintas un darīja to līdz pat 1997. gadam.

Mēs, zintas, esam lepnas, ka mūsu pulkā ir habilitētā zinātņu doktore fil! Gaida Maruta Sedmale, un ļoti pateicīgas par korporācijas Zinta iedibināšanas procesu vadīšanu, nepārtrauktu klātesamību, rūpēm un gādību, par pleca sajūtu prezidijiem, atsaucību, draudzību un sirsnīgām sarunām, par padomiem, kuros jūtams viedums, rūdījums un panākumiem piepildītas dzīves pieredze.