Spīdolas pasaulē: kad attālums vieno

Spīdolu mītnes zemes deviņās valstīs, trīs dažādos kontinentos attēlotas pasaules kartē. Spīdolas pasaulē: kad attālums vieno

Taut! Agnese Zīmele, spīdola

Concordia nostra perpetua sit1 – vārdi, kas ievīti spīdolu vapeņa augšgalā, turpat zem stilizētās saules, pēdējo pārdesmit un jo sevišķi beidzamo divu gadu laikā ieguvuši jaunu nokrāsu. Šobrīd, neskaitot Latviju, spīdolas dzīvo vēl vismaz deviņās valstīs2 trīs dažādos kontinentos. Lai šis stāsts kalpo kā iedvesma, ka tāliene patiesībā vēl vairāk tuvina un dod sparu jaunu ideju un draudzību tapšanai.

Dibinot studenšu korporāciju trimdā, neviena jaunā spīdola nevarēja iedomāties, ka nupat savītās draudzības saites nāksies stiprināt pāri okeāniem. Izveidojās kopas Kanādā, ASV un Austrālijā, bet pēc korporācijas atgriešanās Latvijā radās jauni iemesli – darbs, ģimene, mācības –, lai vairākas spīdolas dotos savās gaitās uz citām zemēm. Fiziskais attālums gan ne mirkli nav bijis šķērslis, lai zeltvioletbaltajam atmestu ar roku. Un, kā izrādījās, arī pandēmija spīdolu vienprātību un vienotību tikai spēcināja. Vienprātību par to, ka jāturpina uzturēt Spīdolas garu, lai kur atrastos, lai ko ikdienā darītu, un līdzīgi kā Raiņa Spīdolai jāpielāgojas jauniem apstākļiem un jāturpina cīnīties par korporācijas vērtību saglabāšanu.

1 Latviski – Lai mūsu vienprātība būtu mūžīga. 2 Raksta tapšanas laikā pilnīgi visas spīdolas netika apzinātas.

Toronto kopa pirmajos gados pēc dibināšanas.

Valsts prezidente fil! Vaira Vīķe-Freiberga ciemos pie Toronto spīdolām. 2000. gada 12. maijs.

Kanādā

Toronto kopa ir paraugs tam, kā, atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no korporācijas dibinātāju dzimtenes, stiprināt tās vērtības un veicināt latvisko tradīciju attīstību svešumā. Spīdola pašreiz ir aktīvākā studenšu korporācija Kanādā un, rīkojot kultūras pasākumus un finansiāli atbalstot dažādus projektus (piemēram, J. Kalniņa operas Hamlets jauniestudējumu), ir pazīstama arī Toronto latviešu sabiedrībā. Kopas pirmie coeti bija ielikuši tik

Fiziskais attālums ne mirkli nav bijis šķērslis, lai zeltvioletbaltajam atmestu ar roku.

stingrus pamatus, ka ne mirkli tās 64 pastāvēšanas gadu laikā neradās pat mazākā doma par darbības apturēšanu vai iesaldēšanu. Arī virtuāli tikuši novadīti vairāki literārie vakari, komerši un pat krāsu uzlikšana, pieslēdzoties spīdolām no abiem krastiem un apstiprinot saskaņu starp kopām.3

Kad pati pievienojos Spīdolai, pirmajos gados ar Toronto kopu man saistījās vien mūsu fil! Vaira Vīķe-Freiberga, kura tur tika uzņemta viena no pirmajām. Bet tad sākās Covid-19 pandēmija, kas ieviesa pārmaiņas ne tikai Rīgas kopas ikdienā, bet arī manā priekšstatā par spīdolām pasaulē. Ja iepriekš likās, ka Toronto ir tālu un ar tur esošajām spīdolām mūs vieno tikai korporācijas nosaukums, tad jau pirmajā kuplā skaitā kopīgi aizvadītajā tiešsaistes literārajā vakarā un pēcāk arī Spīdolas vārdadienas svinībās sapratu, ka spējam viena otru iedvesmot uz aktīvu darbību, latviskās kultūras stiprināšanu un izveidot ciešu draudzību, nemaz netiekoties klātienē.

Kā fil! Māra Stabiņš atzīmēja, viņai, tāpat kā citām Toronto kopas spīdolām, svarīgi dot ne tikai kopai, bet arī visai latviešu tautai. Jo biežāk izdodas sanākt kopā, jo pacilātāks top Spīdolas gars, un aktīva saziņa ar spīdolām Rīgā sniedz papildu dzinuli darbību turpināt tikpat raitā ritumā.

Austrālijā

Lai gan esot vistālāk no dzimtenes, tieši Austrālijas spīdolas bijušas galvenās virzītājas Rīgas kopas dibināšanai un nozīmīgi ietekmējušas tās darbību. Pēc Baltijas Universitātes slēgšanas daļa jauno spīdolu devās tālāk uz dienvidaustrumiem un nodibināja kopas Melburnā,

3 Kanādas kopas moto – A mari usque ad mare (No krasta līdz krastam). 4 Šajā gadā tika dibināta Sidnejas kopa.

Melburnas kopa 10 gadu dibināšanas atceres vakarā.

Spīdolas 50 gadu ballē Sidnejā.

Sidnejā un kādu laiku arī Pērtā. Liels attālums bija mērojams ne tikai līdz Latvijai, bet arī citai pie citas, taču, neskatoties uz to, Spīdolas lāpa Austrālijā kopš 1956. gada4 turpinājusi degt pietiekami spēcīgā kvēlē. Gan pirmajos darbības gados, gan šajā gadsimtā tikuši rīkoti vairāku dienu izbraucieni, lai dibināšanas svētkus un maijkomeršu varētu nosvinēt kopā.

Pašlaik Austrālijā mīt 40 spīdolas, kuras arī pandēmijas virpulī kaut dažas reizes gadā rīkoja konventus, literāros vakaros un komeršus gan tiešsaistē, gan klātienē, ciemojoties pie kādas spīdolas. Par spīti lielajai laika starpībai, 2021. gada martā Spīdolas dziesmu un dibināšanas gadadienas vēlējumus dažas okeāna krastā mītošās spīdolas klausījās kopā ar Rīgas kopu.

Jo biežāk iznāk sanākt kopā, jo pacilātāks top Spīdolas gars.

Svinot Spīdolas vārdadienu kopā ar Toronto spīdolām 2021. gada februārī. Atzīmējot dibināšanas komeršu kopā ar spīdolām Austrālijā 2021. gada martā.

Vēlme kalpot Latvijai un uzturēt valodu un kultūru caurstrāvojusi ikkatru Austrālijā mītošo spīdolu, tāpēc daudzas pēc brīvības atgūšanas pārcēlušās uz dzīvi Latvijā. Kā viena no spilgtākajām un dzirkstošākajām noteikti minama dibinātāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere fil! Austra Eichmane, kura bija klāt gan dibināšanas brīdī, gan vēlāk arī Rīgas kopas ikdienā. Tomēr man pašai vislielāko iespaidu atstājusi Austrālijā dzimusī fil! Ilga Bīskaps, kura līdzīgi kā Austra guva piepildījumu, mūža pēdējos gadus pavadot Latvijā, un ar sparu un atbalstu iedvesmoja vairākas jaunās spīdolas aktīvi iesaistīties un dot pienesumu ne tikai korporācijai, bet visai valstij.

Mēs esam vienotas nesaraujamā draudzībā arī tad, kad mūs šķir tūkstošiem kilometru.

Un atliek vien piebalsot Pērtā dzīvojošajai fil! Lindai Churchward, kura uzsvēra, cik nozīmīgi uzturēt saziņu starp spīdolām dažādās pasaules malās. Tikai tā var gūt pārliecību, ka mēs esam vienotas nesaraujamā draudzībā arī tad, kad mūs šķir tūkstošiem kilometru, un šobrīd tos taču var pārvarēt ar pāris klikšķu palīdzību.

Spīdolas citviet pasaulē

Mainoties laikiem, mainījušās arī pašas spīdolas un izpratne par korporācijas nozīmi mūsu dzīvē. Vairs nav jāsapņo par balto dienu, kad Latvija taps brīva. Arī ceļot, pandēmijai beidzoties, varēs daudz nepiespiestāk. Bet galvenās vērtības, ko sniedz korporācija, lielā mērā ir palikušas tās pašas. Lūk, ko teikušas spīdolas, kas uzņemtas Rīgas kopā, bet nu savu ikdienu jau vairākus gadus aizvada ārzemēs un tāpat turpina uzturēt Spīdolas garu:

“Tāda sajūta, ka Rīgā vienmēr būs, kur aiziet. Un arī citās pilsētās pasaulē, kur ir mūsu kopas.”

“Galvenā vērtība ir saglabāt mērķus un tradīcijas, nodot tās nākamajām paaudzēm. Saglabāt patriotismu par savu valsti.”

“Vislielākā nozīme bija vecākajām spīdolām, daloties savā dzīves pieredzē. Es no tā daudz ņēmu, veidojot savu vērtību skalu. Otrs nozīmīgs devums bija kopīgie pasākumi. Tie nereti paliek atmiņā uz mūžu.”

“Korporācijas nozīme un vērtība ir dot piederības sajūtu, vērtību orientāciju un atbalstu jaunajām studentēm.”

“Man tas nozīmē draudzību uz mūžu. Prieks, lepnums un iedvesma no citām spīdolām, viņu panākumiem un sasniegumiem.”

“Vienot izglītotus dažādu paaudžu ļaudis, kas var sanākt kopā (gan virtuāli, gan klātienē), cits citu atbalstīt, palīdzēt, izglītot un kopā strādāt kopīgam mērķim – tā ir draudzība uz mūžu un vieta, kur allaž atgriezties, pat ja neesat satikušās gadiem.” U!