Sarkani–zelta–baltā karoga ceļš no trimdas uz brīvo Latviju

Sarkani–zelta–baltā karoga ceļš no trimdas uz brīvo Latviju

Foto no Fraternitas Imantica arhīva

Fil! Eduards Grigorjevs, frater imanticus

Trimdā dzīvojošo imantiešu pārdomas par kopas izveidi un situāciju Latvijā 90. gadu sākumā aprakstītas Fraternitas Imantica (F!I!) apkārtraksta 130. numurā (1990. g.), kur izsakās vairāki fil!fil!. Piemēram, fil! Jānis Sieriņš saka: “Tiklīdz Latvijā dzīvos trīs pilntiesīgi imantieši, tā varētu dibināt kopu.” Savukārt fil! Gunārs Briedis domā: “Vispirms Latvijai jāatbrīvojas no komunistu jūga un jākļūst brīvai.” Fil! Valentīns Kore spriež: “F!I! darbība Latvijā ir sapnis, tāpat kā pašreiz neatkarīga Latvija.” Tomēr jau 1990. gada maijā fil! Ivars Jansons izveidoja sadarbību ar toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) profesoriem un uzsāka sarkani–zelta–baltā karoga ceļu no trimdas uz brīvo Latviju. Par to, kā tas notika, atceras notikumu aculiecinieki un arī galvenie personāži stāstā par F!I! konventa iedibināšanu Jelgavā. Saruna ar pirmā Latvijas coeta imantiešiem fil!fil! Juri Skujānu un Arturu Lešinski.

Uzrunā mācībspēkus kopas izveidei Latvijā

1990. gada maijā Latvijā ieradās F!I! fil! Ivars Jansons, tūlīt pēc tam fil!fil! Arnolds Dzelzkalns un Māris Graudiņš un uzrunāja J. Skujānu, kurš tobrīd bija LLA Lauksaimniecības celtniecības fakultātes dekāns, un A. Lešinski. “Viņu ierosinājums bija, lai mēs ar domubiedriem apspriežam ideju par iesaistīšanos studentu korporācijā un ka F!I! atjaunošanai jānotiek pie kādas no augstskolām, lai varētu uzņemt biedrus gan no mācībspēku, gan studentu vidus,” atminas J. Skujāns.

Fil! Arturs Lešinskis, frater imanticus: “Uz viesu vakariem aicinājām īpaši atlasītu auditoriju – mēs meklējām brāļus.”

“Kad mūs uzrunāja fil! I. Jansons, teikšu atklāti, bija maza izpratne un zināšanas par studentu korporācijām. Man gan mājās bibliotēkā glabājās tēva studentu dziesmu grāmata, un, būdams students, dzēru vīnu no divlitrīgā draudzības pokāla, bet šo atribūtu dziļāko jēgu nezināju,” atzīst A. Lešinskis. “Informāciju par studentu korporācijām ieguvām no Rīgas Tehniskās universitātes profesora Selonijas fil! Andra Krēsliņa, kurš Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā bija izveidojis izstādi par korporācijām, un tajā bija apskatāmas korporāciju regālijas. Tad kļuva mazliet skaidrāks, kas tās par organizācijām un ko tajās dara. Sākumā likās, ka tas jauniešiem nebūs saistoši – paukošanās, latīņu valoda, etiķetes apgūšana un vīra stāja, taču sapratu, ka ir gluži pretēji – tieši tā jauniešiem pietrūkst, īpaši pēc padomju okupācijas. Zīmīgi, ka, F!I! atzaram dzimstot Latvijā, pie tā cieši stāvēja sēļi, tieši tāpat kā pie F!I! dibināšanas Pinnebergā.”

Pirmais brīvās Latvijas imantiešu coets

Un tā 1990. gada 17. jūnijā Latvijā tika uzņemts pirmais fuksis – Āris Auders – un vēlāk vēl četri, kuri kopā veidoja pirmo brīvās Latvijas imantiešu 41. coetu. Pēcāk sākās intensīvas komānu un pauku stundas fil!fil! A. Dzelzkalna un Arnolda Grāmatiņa vadībā. Neatsveramu ieguldījumu jauno imantiešu izaugsmē deva arī fil! Imants Freimanis. 1990. gada 2. oktobrī fil! A. Dzelzkalns LLA rektora Imanta Gronska kabinetā vairāku citu studentu korporāciju konventu pārstāvju klātbūtnē pirmo reizi brīvajā Latvijā iepazīstināja ar studentu korporāciju Fraternitas Imantica.

Imantieši beidzot ir brīvā Latvijā un var dzīt saknes studentu galvaspilsētā Jelgavā.

A. Lešinskis atceras: “Pēc barikādēm 1991. gada 6. februārī devāmies uz Vāciju. Ciemojāmies pie vairākiem imantiešiem un Minsterē nolasījām krāsu referātus. 16. februārī mums, Uldim Gerhardam, A. Lešinskim, Dainim Markusam un J. Skujānam – 41. coetam –, tika uzliktas krāsas. Bruņojušies ar krāsu rapieri un milzīgu daudzumu literatūras, atgriezāmies un uzsākām F!I! darbību Latvijā.”

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja izstādē par korporācijām. No kreisās: Arturs Lešinskis, Arnolds Grāmatiņš, Arnolds Dzelzkalns, Andris Krēsliņš, Imants Freimanis un Juris Skujāns.

Pirmie viesu vakari un oldermaņa stundas

“1991. gada 22. februārī notika pirmais viesu vakars, uz ko ielūdzām brašākos studentus no mūsu fakultātes. 7. martā tika uzņemti pieci jauni krustdēli un 21. martā vēl trīs. Notika krustdēlu audzināšana – pirmdienās oldermaņa stundas un ceturtdienās alus vakari; diemžēl sākotnēji, tāpat kā citiem konventiem Latvijā, izpalika pauku stundas,” atminas A. Lešinskis. “Uz viesu vakariem aicinājām īpaši atlasītu auditoriju – mēs meklējām brāļus, nevis dalībniekus ar afišas palīdzību kā, piemēram, tautas deju kolektīvi vai kori.” J. Skujāns papildina: “Komiltoņiem bija jāuzrunā kāds no kursabiedriem, kuru pazina un zināja, ka ir krietns cilvēks. Man kā dekānam bija zināmi tie labākie un ņiprākie zēni, tad tos arī uzaicināju uz viesu vakariem.” “Kamēr imantiešiem nebija sava C!Q!, visi konventi un fukšu stundas notika ēkā Dobeles ielā, kuru rekonstruējām LLA Lauksaimniecības celtniecības fakultātes izveidei. Man tolaik bija labas attiecības ar Baltajām beretēm, kas tika izveidotas kā pretspēks Melnajām beretēm, un to komandieri Juri Vectirānu, līdz ar to imantieši ne tikai mācījās komānus, bet arī apguva tuvcīņas prasmes, lai varētu aizsargāt sevi un tautiešus kritiskā brīdī. Piedalījāmies nakts dežūrās pie Brīvības pieminekļa, jo bija bažas, ka tieši Latvijas brīvības simbolam draud briesmas. Arī mūsdienās mums jāstāv sardzē par Latvijas un Eiropas brīvību. Mēs varam palīdzēt līdzcilvēkiem Ukrainā, ziedojot materiālas lietas, iespējams, arī kā asinsdonori un citādi. Īpašs gandarījums ir par lielo imantiešu skaitu Zemessardzes rindās,” uzsver J. Skujāns.

Fil! Juris Skujāns, frater imanticus: “Man kā dekānam bija zināmi tie labākie un ņiprākie zēni, tad tos arī uzaicināju uz viesu vakariem. ” Pirmais brīvās Latvijas imantiešu coets. Centrā sēž fil! Arnolds Dzelzkalns.

Savs nams ar plašāko pagalmu

1991. gada 9. decembrī tika noformēts mājas pirkšanas līgums un imantieši oficiāli ieguva konventa namu ar plašu pagalmu Jelgavā, Kungu ielā 8. Mājas pirkšana un pārdošana tika atzīmēta godam – ar jokiem, dziesmām ģitāras pavadījumā visas nakts garumā, jo īpašums tika iegādāts no romu tautības pārstāvja, kurš atzinīgi novērtēja imantiešu humoru un dziedātprasmi. Labiekārtošana prasīja lielu darbu un līdzekļus, taču jau 1992. gadā C!Q! varēja notikt pirmie pasākumi. Mājā dzīvoja kr!kr!, kuri veica visus saimnieciskos darbus. 1992. gadā īpašumu apzaga – tika nozagts TV, ledusskapis un pauku inventārs. Jelgavas policija bija nevarīga, un imantieši ņēma lietu savās rokās – sekojot pavedieniem, tika atrasti potenciāli vainīgie. Ar mazu, bet efektīvu aprunāšanos mežā lielākā daļa no nozagtajām mantām tika atdota. Ja sadzīviski konflikti tika risināti arī ar šādām metodēm, tad savstarpēji burši lietas kārtoja pārrunu ceļā, kaut iespējas ir arī ar rapieri vai pistoli. Interesanti, ka pirmā goda tiesa korporācijās Latvijā pēc Atmodas notika starp imantieti un ventoni 1991. gada 3. decembrī, kas liecināja par aktīvu buršu sadzīvi un korporāciju tradīciju iedzīvošanos Jelgavā.

Reģistrēta pie LLA un uzņemta P!K!

Lai legalizētu F!I! darbību Latvijā, fil!fil! J. Skujāns un A. Dzelzkalns devās pie LLA rektora Imanta Gronska:

prezentēja imantiešus un rakstiski lūdza uzņemt un reģistrēt F!I! pie LLA. 1991. gada 12. jūnijā F!I! ar LLA Padomes lēmumu tika reģistrēta pie akadēmijas Jelgavā.

1991. gada 3. septembrī F!I! tika uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju konventā (P!K!). Lielu atbalstu darbības uzsākšanai P!K! deva Selonija. Ar pirmajiem kopīgajiem pasākumiem P!K! līmenī izveidojās cieša sadarbība arī ar gersikāņiem, kas nu jau rezultējusies karteļlīgumā, kas noslēgts 2007. gadā 18. novembrī.

1992. gada februārī Latvijā, Jelgavā, tika svinēta F!I! 45. gadadiena un to vadīja pirmais imantiešu prezidijs no Pinnebergas laika – fil! Modriņš Kreišmanis, Jānis Bebris un Imants Freimanis –, kas ir unikāls notikums. Prezidijs bija lepns, ka beidzot dibinātāju sapnis piepildījies un devīze Svešumā – Tēvzemei īstenojusies. Imantieši beidzot ir brīvā Latvijā un var dzīt saknes studentu galvaspilsētā Jelgavā. Par to, ka šīs saknes Latvijā labi ieaug, liecināja jau nākamā lielā, kupli apmeklētā F!I! 50. jubileja 1997. gadā.

Amerikas imantiešu atbalsts

Lielu artavu imantiešu kopas izveidē Latvijā deva Amerikas kopa, atbalstot gan ar finansēm, gan regālijām, – fil!fil! Uldis Inveiss, Oļģerts Gīlis, Gunārs Raits, Gunārs Briedis, Ojārs un Gunārs Rēpiņi. ASV F!B! kopa aktīvi sniedza visa veida atbalstu imantiešiem Latvijā un dara to joprojām. Daudzi imantieši viesojušies ASV – guvuši darba un studiju pieredzi, vienkārši ciemojušies un godam uzņemti.

F!I! dibināta grūtos un sarežģītos apstākļos – Eiropā tikko bija beidzies 2. pasaules karš, kas bija izpostījis ne tikai teritorijas, valstis un atņēmis neatkarību, bet arī sagrāvis

Imantieši Jelgavas pilī 2010. gadā. No kreisās fil!fil! Ojārs Rēpiņš, Māris Graudiņš, Juris Skujāns, Uldis Pelīte, Arturs Lešinskis, Gunārs Rēpiņš.

cilvēku dzīves, tomēr mūsu dibinātāji spēja zem Baltijas Universitātes apvienot studentus, kuri alka pēc izglītības. Atskatoties uz periodu pirms 75 gadiem, negribot var vilkt paralēles ar šodien notiekošo. Ģeopolitiskā situācija ir nestabila, redzam, ka diemžēl vēsture var atkārtoties. Kara bēgļu gaitās devušies miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Sargāsim sevi, savas ģimenes un valsti, jo mums tā ir tikai viena! Stāsimies Zemessardzē un būsim gatavi nepieciešamības gadījumā stāvēt uz mūsu valsts robežām, lai neviens iebrucēja zābaks te nespertu soli! Viena no imantiešu devīzēm ir Lai zobens nesarūs!, kas nozīmē, ka mēs katrs celsimies un cīnīsimies par to, kas mums ir dārgs. Neatkarību mēs nekad nevienam neatdosim! U!