VĒSTURE
Sarkani–zelta–baltā karoga ceļš no trimdas uz brīvo Latviju Foto no Fraternitas Imantica arhīva
Fil! Eduards Grigorjevs, frater imanticus
Trimdā dzīvojošo imantiešu pārdomas par kopas izveidi un situāciju Latvijā 90. gadu sākumā aprakstītas Fraternitas Imantica (F!I!) apkārtraksta 130. numurā (1990. g.), kur izsakās vairāki fil!fil!. Piemēram, fil! Jānis Sieriņš saka: “Tiklīdz Latvijā dzīvos trīs pilntiesīgi imantieši, tā varētu dibināt kopu.” Savukārt fil! Gunārs Briedis domā: “Vispirms Latvijai jāatbrīvojas no komunistu jūga un jākļūst brīvai.” Fil! Valentīns Kore spriež: “F!I! darbība Latvijā ir sapnis, tāpat kā pašreiz neatkarīga Latvija.” Tomēr jau 1990. gada maijā fil! Ivars Jansons izveidoja sadarbību ar toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) profesoriem un uzsāka sarkani–zelta–baltā karoga ceļu no trimdas uz brīvo Latviju. Par to, kā tas notika, atceras notikumu aculiecinieki un arī galvenie personāži stāstā par F!I! konventa iedibināšanu Jelgavā. Saruna ar pirmā Latvijas coeta imantiešiem fil!fil! Juri Skujānu un Arturu Lešinski.
Uzrunā mācībspēkus kopas izveidei Latvijā 1990. gada maijā Latvijā ieradās F!I! fil! Ivars Jansons, tūlīt pēc tam fil!fil! Arnolds Dzelzkalns un Māris Graudiņš un uzrunāja J. Skujānu, kurš tobrīd bija LLA Lauksaimniecības celtniecības fakultātes dekāns, un A. Lešinski. “Viņu ierosinājums bija, lai mēs ar domubiedriem apspriežam ideju par iesaistīšanos studentu korporācijā un ka F!I! atjaunošanai jānotiek pie kādas no augstskolām, lai varētu uzņemt biedrus gan no mācībspēku, gan studentu vidus,” atminas J. Skujāns. “Kad mūs uzrunāja fil! I. Jansons, teikšu atklāti, bija maza izpratne un zināšanas par studentu korporācijām. Man gan mājās bibliotēkā glabājās tēva studentu dziesmu grāmata, un, būdams students, dzēru vīnu no divlitrīgā draudzības pokāla, bet šo atribūtu dziļāko jēgu nezināju,” atzīst A. Lešinskis. “Informāciju Fil! Arturs Lešinskis, par studentu korporācijām frater imanticus: ieguvām no Rīgas Tehniskās “Uz viesu vakariem universitātes profesora aicinājām īpaši atlasītu Selonijas fil! Andra Krēsliņa, auditoriju – mēs kurš Rīgas Vēstures un meklējām brāļus.” kuģniecības muzejā bija izveidojis izstādi par korporācijām, un tajā bija apskatāmas korporāciju regālijas. Tad kļuva mazliet skaidrāks, kas tās par organizācijām un ko tajās dara. Sākumā likās, ka tas jauniešiem nebūs saistoši – paukošanās, latīņu valoda, etiķetes apgūšana un vīra stāja, taču sapratu, ka ir gluži pretēji – tieši tā jauniešiem pietrūkst, īpaši pēc padomju okupācijas. Zīmīgi, ka, F!I! atzaram dzimstot Latvijā, pie
tā cieši stāvēja sēļi, tieši tāpat kā pie F!I! dibināšanas Pinnebergā.”
Pirmais brīvās Latvijas imantiešu coets Un tā 1990. gada 17. jūnijā Latvijā tika uzņemts pirmais fuksis – Āris Auders – un vēlāk vēl četri, kuri kopā veidoja pirmo brīvās Latvijas imantiešu 41. coetu. Pēcāk sākās intensīvas komānu un pauku stundas fil!fil! A. Dzelzkalna un Arnolda Grāmatiņa vadībā. Neatsveramu ieguldījumu jauno imantiešu izaugsmē deva arī fil! Imants Freimanis. 1990. gada 2. oktobrī fil! A. Dzelzkalns LLA rektora Imanta Gronska kabinetā vairāku citu studentu korporāciju konventu pārstāvju klātbūtnē pirmo reizi brīvajā Latvijā iepazīstināja ar studentu korporāciju Fraternitas Imantica.
”
Imantieši beidzot ir brīvā Latvijā un var dzīt saknes studentu galvaspilsētā Jelgavā.
A. Lešinskis atceras: “Pēc barikādēm 1991. gada 6. februārī devāmies uz Vāciju. Ciemojāmies pie vairākiem imantiešiem un Minsterē nolasījām krāsu referātus. 16. februārī mums, Uldim Gerhardam, A. Lešinskim, Dainim Markusam un J. Skujānam – 41. coetam –, tika uzliktas krāsas. Bruņojušies ar krāsu rapieri un milzīgu daudzumu literatūras, atgriezāmies un uzsākām F!I! darbību Latvijā.”
45
