VĒSTURE
Vai Vācijā dibinātie konventi no citiem atšķiras?
Foto no Fraternitas Cursica arhīva
Neesmu veicis ne socioloģisku, ne antropoloģisku, ne psiholoģisku, pat ne prozopogrāfisku tēmas analīzi. Tās ir tikai manas polemiskas pārdomas, redzētais, dzirdētais, secinātais, varbūt pat iedomātais. “Mānīt. Ticēt. Zināt,” savulaik rakstīja mans tuvs draugs un konfilistrs Ilgvars Dancis, Pinnebergas laika students. Ar šo vēlos uzsvērt neviennozīmīgās norises sabiedrībā un tikpat neviennozīmīgo izziņas ceļu par tām.
Fil! Valters Ščerbinskis, frater cursicus Dažkārt izskan viedoklis, ka, lūk, mēs, Vācijā dibinātie, atšķiramies, esam citādāki. Uzskatāms apliecinājums šim faktam šķietami rodams arī savstarpējā solidaritātē, cīnoties ar ikdienas mazajām pretrunām un dažkārt smieklīgajos, taču korporāciju vidē svarīgajos ķīviņos. Arī savstarpējā draudzībā, kas, kā saka, sakņojas kopējā vēsturiskajā pieredzē un līdzīgajos apstākļos pēc darbības uzsākšanas Latvijā. Vai šiem apsvērumiem ir kāds nopietnāks pamats? Vai atrodami argumenti par labu atšķirīgumam? Vai uzskats par atšķirīgumu nav saistāms tikai ar kopīgo dibināšanas
gadu (un līdz ar to kopīgajām jubileju svinēšanām)? Vai tas nav komplekss korporāciju biedriem, kuri lielajos gājienos vecākuma secībā allaž braši noslēdz korporāciju arjergardu? Fakts, ka visas četras studentu (par studenšu konventiem šoreiz nerunāšu) korporācijas dibinātas 1947. gadā Rietumu okupācijas zonās Vācijā. Miljoniem bēgļu, visapkārt valdīja sabrukums, posts un nabadzība. Agrāk dibinātās korporācijas jaunus biedrus neuzņēma bažās par iespējām atjaunot standartiem atbilstošu iekšējo dzīvi. Izveidotā Baltijas Universitāte solīja ne tikai zināmu atspērienu tālākajā dzīvē, bet arī iespēju veidot sabiedrisko
Fraternitas Cursica konventa biedri. Baltijas Universitāte, Pinneberga, Vācija, 1947.–1948. gads.
36
