Avantūra. Maijs #6

LU SZF STUDENTU VEIDOTS ŽURNĀLS*

MAIJS 2021 #6

*žurnālā lasi – kas iegūts, darbojoties “Avantūrā“

CITI ZĒNI: “Mums patīk sava mūzika, patīk līdz sirds dziļumiem.”

Kā šķirot bioloģiskos atkritumus?

INTERVIJA

EDGARS BĀLIŅŠ

5

mīti par finansēm

Kas ir INFO-DĒMIJA?

Dzērieni karstām vasaras dienām

TRAUKSME –

kad stress pāriet nākamajā līmenī

par Eirovīziju, akmens laikmetu un piesātināto ikdienu

Redaktores sleja

Hey, hey, hey!

Prātam neaptverami - šis jau ir 6. žurnāla numurs! Laiks skrien tik ātri, ka pilnīgi galva reibst. Vispār, ir taču maijs, visu skolēnu iemīļotais mēnesis, bet studentiem noteikti šis ir stresa pilns periods, vai ne? Neuztraucieties, man arī šis ir grūts periods - bakalaurs nāk un bakalaurs sāp, kā dzied “Pusnakts šovs septiņos”.

Es tikai varu pateikt - izturību visiem, kam šobrīd iet grūti studijās vai citās dzīves jomās.

Mēs visi esam lieli malači, esam jau pavisam maza rokas stiepiena attālumā no vasaras.

Cerams, ka tā mūs nepievils un būs saulaina un silta, lai beidzot varētu atpūsties no visas studiju jezgas, kas noteikti ir pielavījusies ikkatram studentam. Es ticu jums visiem, mēs kopā spēsim veiksmīgi pabeigt šo studiju semestri! Es un visa redakcija noteikti varam pateikt to, ka šis periods vispār nav viegls, bet mēs nenolaižam rokas un turpinām radīt saturu.

Tagad par to, kas jūs sagaida žurnālā. Ir ļoti interesanti, not gonna lie. Uz vāka un lielajā intevijā var iepazīties ar Edgaru

2

Bāliņu, kā arī mazajā intervijā var uzzināt daudz ko interesantu par grupu “Citi Zēni”.

Tāpat arī esam sagatavojušas rakstus par to, kā pandēmijas periods ir ietekmējis vienu no vadošajiem tetovēšanas saloniem “Rīgas Tinte”, kā arī interesantu ieskatu par to, kas ir bioloģiskie atkritumi un kā tos ir jāšķiro!

Noteikti izlasi visu žurnālu un dalies savās domās par izlasīto, uzrakstot mums “Instagram” vai “Facebook.”

Lai labi lasās!

Aleksandra

REDAKCIJA _

_

RAKSTU AUTORE

GALVENA REDAKTORE, SOC.T. REDAKTORE, FOTOGRAFE

Aleksandra MoskaLenko , aleksandra@avantura.lv IG: fenomenaali

_

_

_

RAKSTU AUTORE, fotografe, MAKETETAJA

Elza Elizabete Vanaga elzaelizabete@avantura.lv IG: elzaelizabetee

RAKSTU AUTORE, KOREKTORE

Sintija Augustova sintija@avantura.lv IG: sintija1603

SAZINIES AR REDAKCIJU redakcija@avantura.lv IG: zurnals_avantura FB: www.facebook.com/zurnalsavantura Žurnāla producents, konsultants: lekt. Roberts Vīksne roberts.viksne@lu.lv Vāka foto: Elza Elizabete Vanaga

_

Annija KRUmiNa , annija@avantura.lv IG: annijakruminaaa

_

_

RAKSTU AUTORE, KOREKTORE, MAKETETAJA

Gunda Oja gunda@avantura.lv IG: gundaoja

_

_

_

RAKSTU AUTORE, fotografe, MAKETETAJA _

Marta KrIgere marta@avantura.lv IG: krigeremarta

SKENĒ QR KODU UN LASI ARĪ IEPRIEKŠĒJOS ŽURNĀLA “AVANTŪRA“ NUMURUS LATVIJAS UNIVERSITĀTES ISSUU.com KONTĀ

3

Saturs

6 VIBE CHECK

8 13 14

10 17

16

26

18

30 28 4

Izdevuma ISSN - 2661-5886

Autore: Sintija Augustova Foto: rawpixel.com

“BoJack Horseman”

seriāls, kurā meklēt vaibīgas dziesmas

K

ādu laiku diezgan kritiski attiecos uz animētiem seriāliem, neviens, ko sāku skatīties, tā īsti neaizrāva, līdz neuzdūros seriālam “BoJack Horseman”. Sākumā bija grūti “iebraukt” sižetā, sadzīvot ar vides, kurā mierīgi līdzpastāv gan cilvēki, gan arī dzīvnieki ar cilvēku iezīmēm, īpatnībām, kā arī pierast pie diezgan sarežģītu un pat sensitīvu tēmu iekļaušanas seriālā. BET! Tagad, kad esmu jau uz finiša līnijas, līdz seriāla beigām palikušas vien pāris epizodes, apzinos, cik ļoti man seriāls ir iepaticies.

Ne tikai varoņu attīstības un sižeta pagriezienu, bet arī mūzikas dēļ, kas seriālā rada neatkārtojamu un tik nenormāli vaibīgu atmosfēru. Šķiet, ka gandrīz katru otro sēriju skatījos ar telefonā ieslēgtu “Shazam”, lai varētu atrast dziesmas un

pievienot tās savai pleilistei. No seriāla visvairāk atmiņā, līdz ar to arī pleilistē, palikušas ir trīs dziesmas, kas kļuvušas par pēdējā laika mīļākajām.

Cocteau Twins – Heaven or Las Vegas Pirmais, ko es daru, kad man dikti iepatīkas dziesma – ieguglēju un sameklēju informāciju par žanru un grupu. Nav tā, ka man ir favorītžanrs, bet man vienkārši interesē, tāpēc šīs dziesmas dēļ pirmo reizi uzzināju par “dream pop” un “ethereal wave” žanriem.

Jau pāris dienas gandrīz bez apstājas klausos šo dziesmu un vienmēr iztēlojos, ka nakts vidū braucu pa pilsētu, skatos uz garām skrienošajām pilsētas ugunīm un vienkārši izbaudu brīdi.

Doc Robinson – Break My fall Šī dziesma man iepatikās brīdī, kad to pirmo reizi dzirdēju. Likās, ka nav iespējams sameklēt vēl atbilstošāku dziesmu tai epizodei, kurā tā skanēja.

Perfekta dziesma “laid-back” vakariem un dziedāšanai līdzi.

Oberhofer – Sea of Dreams Lai gan vienkārša un visai mierīga dziesma, “Sea of Dreams” dikti silda manu dvēseli, uzreiz sapratu, ka esmu tai ļoti pieķērusies. Manuprāt, ideāla dziesma bezrūpīgas atmosfēras izveidošanai vai nu studijām vai darbam, vai arī vakariņām ar mīļoto cilvēku. #SA

5

TETOVĒŠANA AIZLIEGTA PANDĒMIJAS LAIKĀ Šajā daudziem grūtajā un saspringtajā laikā vairākas jomas saskaras ar dažāda veida zaudējumiem. Ir grūti ieiet atpakaļ “vecajās sliedēs”, jo katru dienu notiek kas tāds, kas pilnībā maina visu, uz ko, iespējams, ir bijušas kādas cerības. Šajā rakstā ir stāsts par tetovēšanas jomu. Ikkatrs, kurš jebkad ir uztaisījis kaut vai vienu tetovējumu, nevar sagaidīt, kad taps nākošais. Šajā pandēmijas periodā cilvēki ir “izsalkuši” pēc sevis lutināšanas.

Visi tetovēšanas saloni ir ciet, jo tādi ir noteikumi, bet cilvēki nenokar galvas un mēģina izcīnīt to, lai tetovēšanas jomas speciālistiem būtu iespēja atgriezties savās darba vietās un iepriecināt klientus, kuriem ir bijis krietns laiks izplānot, cik daudz un kādus tetovējumus viņi vēlas.

Nelielā intervijā ar “Rīgas Tintes” pārstāvi Edgaru Freimani pārrunājam to, kā tad šis periods ir ietekmējis salonu un kā meistari trenējas mājas apstākļos, lai atgrieztos darbā ar jaunu sparu, entuziasmu.

6

- Pastāstiet kādu interesantu faktu par salonu “Rīgas Tinte”?

- Interesanti ir tas, ka mēs jau 10 gadus esam atvērti. Kad sākotnēji vērām savu salonu vaļā, tad mūsu vīzija bija, ka mēs esam pirmais Amerikas tradicionālā stila salons, kas iekārtots gan stilistiski, gan arī tetovējumi, kurus mēs piedāvājam saviem klientiem, ir pārsvarā Amerikas tradicionālā tipa. Vēl interesanti varētu būt tas, ka sākotnēji reti kurš izprata šo stilu un interesējās par to. Interesanti bija skatīties, kā gadu gaitā šis stils ir ieguvis popularitāti un sasniedzis Latviju.

- Kā šis pandēmijas periods ir ietekmējis jūsu salona darbību?

- Ietekmējis ir diezgan konkrēti.

No novembra mēs nestrādājam, dzīvojam uz pabalstiem, mēģinam sakārtot kaut kādas lietas, kurām iepriekš nav bijis tik daudz laika atvēlēts, piemēram, kaut kādiem hobijiem, veselībai un ģimenei.

Cenšamies izmantot šo laiku lietderīgi, bet nu, protams, iespēja nopelnīt godīgu maizi šobrīd ir liegta, līdz ar to mēģinām no šīs situācijas izspiest labāko.

Kopumā situācija ir diezgan satraucoša.

- Dažreiz prātoju - kā meistari trenējas mājās un vai vispār to dara?

- Tieši pašā tetovēšanas procesā gandrīz vai netrenējas, teiksim tā, vairāk zīmē, rada vairāk tāda veida mākslas darbus, viens no meistariem ir pievērsies linogriezumiem. Viņš veido šādus darbus un pārdod tos internetā.

Vairāki meistari nodarbojas ar mūziku. Ar pašu tetovēšanu ir

tā - to arodu, to pašu tetovēšanas tehniku aizmirst nevar, vairākas paralēles var savilkt ar zīmēšanu, tad attiecīgi tas treniņš pārsvarā notiek uz papīra. Meistari lielākoties ir ļoti pieredzējuši, ar stāžu, kas ir vairāk par 10 gadiem. Tas ir tā, kā ar divriteni - vienreiz iemācies braukt, tad vairs aizmirst to nevar.

- Esmu redzējusi manabalss.lv iniciatīvu par tetovēšanas salonu atvēršanu. Kā sokas ar šo misiju?

- Šobrīd ir savākti 3600 parakstu, atsaucība ir. Protams, mēs gribētu, lai tā būtu lielāka un lai cilvēki vairāk parakstītos, bet savā ziņā tas parāda iedzīvotāju attieksmi, nav tā, ka cilvēki ir vienaldzīgi par šo, bet šī pieredze rāda, ka paraksti nenozīmē to, ka iniciatīva tiks apstiprināta tālāk.

Es domāju, ka tas ir rādītājs, ka cilvēki līdz galam nesaskata jēgu, jo ir citas iniciatīvas, kuras dienas laikā ir sasniegušas lielu parakstu skaitu, bet netiek apstiprinātas. Cerams jau, ka savāksim, bet, godīgi sakot, nav tādas ticības, ka tas būtiski kaut ko mainīs. Protams, cīnīsimies līdz galam.

- Vai esat noilgojušies pēc darba klātienē?

- Protams! Viennozīmīgi.

- Ko jūs varētu novēlēt visiem saviem esošajiem un topošajiem klientiem?

- Saglabāt optimismu, būt veseliem. Galvenais būt laimīgiem, atrast prieku sevī un norobežoties no visa negatīvā, kas notiek pasaulē. #AM

Autore: Aleksandra Moskaļenko Foto: “Rīgas Tintes” privātais arhīvs

7

Autore: Elza Elizabete Vanaga Foto: rawpixel.com / Freepik

Kur turpmāk liksim olu čaumalas un banānu mizas?

Sākot ar 2024. gadu ikvienai Latvijas mājsaimniecībai būs jāšķiro bioloģiski noārdāmie atkritumi. Rīgai un Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas pašvaldībām jau šogad ir jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana, nogādājot tos uz Getliņiem, kur tie tiks pārstrādāti kompostā. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk pagalmos parādīsies arī šiem atkritumiem paredzētie brūnie konteineri. Lielai daļai iedzīvotāju būs jāpielāgo sava līdzšinējā šķirošanas sistēma.

8

Ideālajā variantā ikvienai Latvijas mājsaimniecībai būtu jābūt četrām vai piecām atkritumu tvertnēm, kas paredzētas ikdienas atkritumiem: vieglā iepakojuma, proti, papīra un plastmasas, stikla, bioloģisko atkritumu un nešķiroto atkritumu tvertnes. Tā kā papīra un plastmasas atkritumi ir sausi un tīri, tos mājās var vākt arī kopā, pēc tam atsevišķi atdalot pie lielajiem konteineriem. Savukārt tādi atkritumi kā tekstils un sadzīves bīstamie atkritumi, kas, par laimi, rodas daudz retāk, ir nogādājami tiem speciāli paredzētos punktos.

Piemēram, baterijas un elektroniku iespējams nodot veikalos, un nederīgos medikamentus var nodot aptiekās.

Jāatceras, ka bīstamos atkritumus nevajadzētu mest kopā ar, piemēram, nešķirotajiem, jo tie ir bīstami videi, tāpēc tiem ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana.

Ja rodas šaubas, kurā konteinerā būtu jāmet kāds atkritums, aplūko uzlīmi uz konteinera! Tā norādīs, kādiem atkritumiem konteiners paredzēts.

Papildus informāciju par atkritumu

šķirošanu var meklēt atkritumu apsaimniekotāja mājaslapā. Lai gan vadlīnijas ir vienas, šķiroto atkritumu saraksts katrai kompānijai var atšķirties, tādēļ ir svarīgi zināt tieši sava atkritumu apsaimniekotāja nosacījumus.

Kamēr vieglā iepakojuma atkritumi pirms pārstrādes tiek vēlreiz pāršķiroti, atsijājot lieko, ar bioloģiskajiem atkritumiem ir krietni sarežģītāk. Ja brūnajā konteinerā nonākuši neatbilstoši atkritumi, tie var sabojāt pārstrādes gala produktu, proti, kompostu. SIA “Getliņi EKO” projektu vadītāja Baiba Rosicka to salīdzina ar darvas pilienu medus podā: “Domājot par bioloģisko atkritumu konteineru, iedomājieties dārzu, kurā aug dārzeņi, kurus jūs ēdat. Vai jūs gribētu, ka šajā dārzā mētājas plastmasas maisiņi, stikla lauskas u.c. veida atkritumi?

Jo labāka būs savākto bioloģisko atkritumu kvalitāte, jo kvalitatīvāks būs komposts, kuru varēsim saražot SIA “Getliņi EKO” jaunajā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā.” Savukārt ja brūnajā konteinerā tiks samests liels daudzums cita veida atkritumu, tad tas tiks marķēts kā neatbilstošs un tiks savākts kā nešķirotie sadzīves atkritumi.

Lai gan atkritumi, kas izmesti, ir pazuduši no mūsu redzesloka, tie nebūt nepazūd no mūsu zemes virsas. Tādēļ ir īpaši svarīgi tos izmest pareizi, lai varam pēc iespējas vairāk no tiem izmantot atkārtoti. #EEV

KAS IR BIOLOĢISKI NOĀRDĀMIE ATKRITUMI? Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir dabīgas izcelsmes. Dabā tie sadalītos un varētu tikt izmantoti kompostam. Starp tiem ir dārzu un parku atkritumi - lapas, nelieli zari, zāle un veci augi -, kā arī pārtikas un virtuves atkritumi: augļi, dārzeņi, to mizas un kauliņi, graudaugi, piena, gaļas un zivju produkti, kā arī to atlikumi, olu čaumalas un kafijas un tējas biezumi.

Atceries, ka tēja maisiņos un kafijas filtri gan būs jāmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā, taču lieli zari vai augi jāsalauž tā, lai tie izmērā nepārsniegtu 8 centimetrus! Kā arī bioloģiskos atkritumus nedrīkst izmest konteinerā kopā ar plastmasas maisiņu, ja tādā esi tos vācis.

KUR ATRAST BIOLOĢISKI NOĀRDĀMO ATKRITUMU VĀKŠANAI PAREDZĒTOS BRŪNOS KONTEINERUS? Ja tavas mājas pagalmā vēl šāda konteinera nav, par tā izvietošanu vispirms sazinies ar savas mājas apsaimniekotāju, kuram būs jāslēdz līgums ar atkritumu izvedēju. Tāpat var sazināties arī ar savu pašvaldību, lai noskaidrotu, kādas šobrīd ir iespējas atdalīti vākt bioloģiskos atkritumus.

Jāmin, ka bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas ieviešana gan nedaudz iepaliek, tādēļ iedzīvotājiem jāapbruņojas ar pacietību. 22 Latvijas pašvaldībām, kuru atkritumi nonāk Getliņos, ir jāsāk atdalīti vākt šos atkritumus jau šogad. Getliņi pagaidām ir vienīgā vieta Latvijā, kur ir speciāla bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārta. Tā darbu uzsāks nākamgad. Pārējām pašvaldībām līdz 2023. gada beigām ir noteikts izveidot savu dalītās vākšanas sistēmu.

Ja esi privātmājas iedzīvotājs, iespējams, komposta ieviešana ir risinājums. Par to noteikti priecāsies tavs dārzs, un arī maciņš nesūdzēsies. Savukārt sev vistuvāko publisko atkritumu šķirošanas punktu vari meklēt mājaslapās skiroviegli. lv un zalais.lv.

9

CITI ZĒNI

Autore: Gunda Oja Foto no mūziķu personīgā arhīva

10

“Mums patīk sava mūzika, patīk līdz sirds dziļumiem.”

Ekrānšāviņš no grupas “Citi Zēni“ videoklipa dziesmai “Vienmēr kavēju“.

Pandēmijas laikā tapusī grupa Citi zēni kopā darboties sāka brīdī, kad vairumam cilvēku, īpaši mūziķiem, ierastā dzīve apgriezās kājām gaisā - 2020. gada pavasarī.

Plašāk pazīstami viņi kļuva pagājušā gada septembrī, kad izdeva pirmo dziesmu Vienmēr kavēju, un šobrīd, neskatoties uz ierobežojumiem, kuri īpaši smagi skāruši tieši kultūras jomu, mūziķi cītīgi strādā, lai jau vasarā izlaistu debijas albumu Suņi iziet ielās.

“Mūsu darbošanos šobrīd varētu salīdzināt ar kartupeļu stādīšanu. Ražu šobrīd vēl neredzam, bet ar visām maņām jūtam, ka pēc neilga brīža varēsim mieloties ar tādu kārtīgu kartupeļu biezputru vai pankūkām,” sajūtas šajā laikā raksturo grupas bundzinieks Toms Kagainis.

CitizensLV pārtop par Citi zēni Mūziķi kopā darboties sākuši kā grupa CitizensLV, bet vēlāk nosaukumu līdz ar žanru, ideju un valodu, kādā tiek izpildītas dziesmas, mainījuši uz Citi zēni.

“Mūzikai latviešu valodā piederas latvisks nosaukums, turklāt jaunais Citi zēni slēpjas vecajā CitizensLV,” mazo noslēpumu atklāj ģitārists Krišjānis Ozols.

Līdz ar nosaukuma maiņu, tika pamainīts arī grupas sastāvs, šobrīd tajā ietilpst Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls, saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Roberts Memmēns (bass un albuma producents) un Toms Kagainis (bungas).

Nepilnā sastāvā grupas biedri tiekas gandrīz katru dienu un šajās tikšanās reizēs apmainās ar idejām, apspriež padarīto, ieraksta dziesmas, kā arī filmē saturu sociālajiem tīkliem, savukārt mēģinājumi, kuros tiek izspēlētas dziesmas, pandēmijas laikā notiek vienu līdz divas reizes nedēļā.

Darbība platformās TikTok un Tinder Mūziķi aktīvi darbojas tīmekļa vietnē Youtube un šobrīd

plaukstošajā platformā TikTok, radot dažādus izklaidējošus video. Viņuprāt, tas ir jautri, taču vienlaikus arī izaicinoši, jo ir jāspēj izsekot platformu tendencēm un noturēt publikas uzmanību.

Kādu brīdi auditorijas piesaistīšanai “Citi zēni” izmantojuši arī sociālās tīklošanās vietni “Tinder”.

“Ideja ļoti vienkārša – mums bija kopīgs profils, kurā bija ievietotas katra grupas dalībnieka bildes. Cilvēki varēja gan balsot, kurš viņiem vairāk patīk, gan uzdot jautājumus.

Stāstījām par mūsu nākamajiem koncertiem, aktualitātēm, mūzikas videoklipiem. Mēs tur atradām arī cilvēkus, kuri gribētu filmēties mūzikas videoklipā,” komentē Krišjānis Ozols. Šobrīd gan grupas dalībnieki aplikāciju vairs nelieto, kā iemeslu minot attiecības, kuru dēļ izmantot “Tinder” būtu neētiski.

Skenē, lai nokļūtu grupas TikTok profilā

11

Viesošanās “Muzikālā banka 2021” finālšovā Kā īpašāko brīdi grupas darbības laikā tās dalībnieki min piedalīšanos Muzikālā banka 2021 apbalvošanas ceremonijā, kurā viņi kā viesmākslinieki izpildīja dziesmu Suņi iziet ielās. Konkursa organizatori bija pamanījuši grupas pirmā singla Vienmēr kavēju panākumus un aicinājuši viņus uzstāties, dalot skatuvi ar Latvijā zināmiem mūziķiem.

“Ceļš līdz līdz Muzikālajai bankai nebija vienkāršs. Kad bija paredzēts laiks mēģinājumiem, mēs visi saslimām ar Covid-19.

Vienīgais variants bija strādāt

12

no mājām un kopkori ierakstīt videozvanā, kas tiešām nebija vienkārši. Pagāja 14 dienas līdz bijām brīvi no karantīnas, knapi paspējām uzvest šovu,” ar atmiņām dalās basģitārists Roberts Memmēns.

Saikne ar auditoriju Lai gan varētu šķist, ka šobrīd

koncertu neesamības dēļ mūziķu saikne ar publiku ir pazudusi, grupas Citi zēni taustiņinstrumentu spēles meistars Reinis Višķeris stāsta, ka auditorijas klātbūtne tomēr ir jūtama.

“Kontakts ar publiku ir, un

tas izpaužas kā atbalsts no tuvākajiem un visiem citiem mūsu klausītājiem.

Cilvēki komentē vloga Citi Zēni, Cita Ģēla epizodes, stāsta privāti, ka viņiem ir paticis un ka viņi ir smējušies. Tāpat mūsu atbalstītāji arī paši piedalās šo video tapšanā, piedāvājot dažādas idejas, izaicinājumus un uzdodot jautājumus,” stāsta Reinis.

Nesen noticis arī Citi zēni koncerts platformā Clubhouse. Atsaucība esot bijusi liela, turklāt cilvēki laikā starp dziesmām varēja izteikties un mazliet aprunāties ar grupas dalībniekiem. #GO

VIBE CHECK Autore: Sintija Augustova

A

tkal laiks skrien tā, ka nevar saprast, vai spēj tam izsekot līdzi? Iedomājies, jau ir maijs.

“One last push left” un tevi sagaida trīs brīnišķīgi mēneši atpūtai, rekreācijai, bezrūpīgai chillošanai un izklaidei. Turklāt, ja uz šo visu skatās no otras puses, - mums visiem jau ir izdevies izturēt pārliecinoši lielāko daļu mācību/studiju gada, un pēkšņi viens mēnesis vairs neliekas tik daudz, vai ne? Šajā žurnāla “Avantūra” numurā nāku ar padomiem, kā pēc iespējas vairāk izbaudīt un uzsūkt sevī foršo laiku un pavasari, pirms tas pamazām pāriet nākamajā sezonā – vasarā. Apņēmību maijam un cerīgu skatu vasarai! #SA

1

“Urban Dictionary” interpretācijā “Vibe Check” ir spontāns brīdis, kad tiek pārbaudīts tavs “vaibs” jeb sajūtas, apkārtējā atmosfēra.

Dabū sevī svaigo gaisu, vienalga, kā tev tas ir ērtāk paveicams, - atver logu, kamēr studē, strādā vai dari ko citu svarīgu, izej īsā piecpadsmit minūšu pastaigā ap savu kvartālu. Man svaigais gaiss ne tikai palīdz sakārtot domas un sniedz enerģiju, bet esmu novērojusi, ka darbi veicas raitāk un kopumā esmu produktīvāka, ja istaba ir nedaudz vēsa un pilna ar svaigu gaisu.

2

Ja netālu no tavas dzīvesvietas ir lielāks parks, paņem darāmos darbus, uzkodas un pledu un uz brīdi savu darba vietu pārcel uz parku, ārā, lai pilnībā iegremdētos apkārtējā vidē un atmosfērā.

3

Ierīko nelielu zaļo stūrīti savā istabā uz darba galda, virtuvē uz palodzes, uz balkona vai citā vietā. Mikrozaļumi, lociņi vai kāds cits augs uz palodzes uzreiz ienes pavasara/vasaras vēsmas dzīvoklī. Atzīšos, ka arī pašai kopš pērnā septembra uz virtuves palodzes podiņā aug pētersīļi, šķiet, ka viņiem tur diezgan labi patīk!

13

Autore: Elza Elizabete Vanaga Foto: pexels.lv

5 mīti par naudu, Savus naudas paradumus bieži vien iemācāmies vai neapzināti pārņemam no savas ģimenes jau agrā vecumā. Taču sperot pirmos soļus savā patstāvīgajā finanšu dzīvē, varam sajust apjukumu vai pieņemt kļūdainus un neapdomātus lēmumus. Tāpēc ir svarīgi veidot apzinātas attiecības ar naudu. Inga Zarecka, kura jau 20 gadus darbojas finanšu nozarē, atklāj, ka pusi no attiecībām ar naudu veido mūsu ikdienas paradumi, otru pusi - domas un uzskati par naudu. Diemžēl liela daļa populārāko uzskatu par naudu patiesībā ir tikai mīti. Taču mainot šos pieņēmumus, attiecības ar naudu var gana ātri uzlaboties.

kam pārstāt ticēt

14

1.

Naudas budžets tevi ierobežo

Tieši pretēji. Ja izstrādāsi savu naudas budžetu, tad zināsi, kur tu naudu tērē, kas tev ir svarīgi un kur, iespējams, nauda pazūd neapzinoties. Naudas budžets palīdz kontrolēt naudu un veikt apzinātus tēriņus. Sadali mēneša budžetu nedēļās! Pieturies pie nedēļas budžeta un nepārtērē! Kādam būs ērtāk sadalīt savu nedēļas budžetu divās daļās, piemēram, darba dienu un brīvdienu budžets. Cits varbūt var ātri iemanīties pārraudzīt visu nedēļas budžetu.Līdz ko tu saproti savu naudas uzvedību, tu sāc kontrolēt naudu un savas vajadzības un vēlmes, nevis otrādi.

2.

To, kas paliks

mēneša beigās, atstāšu sev un ietaupīšu Nē. Samaksā sev vispirms. Jā, jā, no katriem ienākumiem (lai cik lieli vai mazi tie nebūtu) daļu noliec malā! Pieradini sevi no mazām summām atlikt 5%, 10% vai 20%, kurus vēlāk varēsi investēt vai ar tiem radīt jaunus ienākumus.

3.

Naudas mērķi nav svarīgi Tieši tāpat kā tev ir svarīgi, kur tu savā karjerā būsi pēc gada, svarīgi ir noteikt arī savus finansiālos mērķus. Kur tu gribi būt pēc gada, pēc trijiem un pieciem ar savām finansēm? Pirmie divi ieteikumi augstāk ļaus tev ātrāk un gudrāk sasniegt arī savus naudas mērķus.

4.

Par naudu un naudas domāšanu nav jāmācās Nē! Tev pieaugs ienākumi tikai tik ilgi un tik daudz, kamēr pats augsi un attīstīsies. Katru mēnesi izglītojies naudas domāšanā! Lasi grāmatas par naudu, talantīgu un veiksmīgu cilvēku biogrāfijas, miljonāru domāšanu un ieteikumus par naudu. Tā katru mēnesi varēsi augt un attīstīties.

5.

Lai sāktu investēt, ir nepieciešamas lielas naudas summas Lielākais mīts pasaulē.

Lai sāktu investēt, ir jāveic tikai četras iepriekš minētās darbības. Tās jāveic ar disciplīnu, prieku un apziņu, ka visas finansiālās darbības nesīs ne tikai tev pašam, bet arī pasaulei vēl vairāk labuma nākotnē. Šobrīd ar tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem var viegli mācīties no citiem un saprast, kāds gribi būt pats.

Paplašini savu paziņu loku, kaut vai tikai virtuāli!

Skenē QR kodu, lai nokļūtu Instagram profilā @kake_i_bo, kur Inga dalās ar citiem noderīgiem naudas un personīgo finanšu padomiem!

15

Autore: Sintija Augustova Foto: Aleksandra Moskaļenko

-

-

>

Veldzejosi dzerieni siltiem vakariem Arvien vairāk ķeru sevi pie domas, ka dikti gribētu ko vēsu un gardu padzeramu, tāpēc maijā “Avantūra” nāk talkā ar divu ļoti ātru un vienkāršu, bet bezgala garšīgu dzērienu receptēm.

-

-

Apelsinu - mango dzeriens apelsīnu sula mango nektārs laima sula cukurs pēc garšas

Pagatavosana >

Sastavdalas ,

Mango un apelsīnu sulu sajauc lielā kausā, pievieno laima sulu un cukuru pēc garšas, liek ledusskapī, lai atdziest. Kad dzēriens patīkami auksts, to pasniedz un izbauda.

Ja vēlies nedaudz burbulīšu, vari dzērienam pievienot arī gāzētu ūdeni.

- Izi ledus teja

karsts ūdens daži tējas maisiņi granātābolu sula laims cukurs pēc garšas

16

Pagatavosana >

Sastavdalas ,

Uzvāri ūdeni, ielej to karstumizturīgā traukā un ieliec tējas maisiņus, lai ievelkas. Kad tēja ievilkusies, izņem maisiņus un atdzesē to līdz istabas temperatūrai.

Kad tēja atdzisusi, ielej tajā glāzi granātābolu sulas un pusi plānās ripiņās sagriezta laima, pievieno cukuru pēc garšas un pasniedz kopā ar ledu.

Raksta autore: Annija Krūmiņa Foto: Info-Dēmija publicitātes attēli

DARĪT VAIRĀK, NEKĀ NO TEVIS PRASA LU SZF studenti izveido veiksmīgu podkāstu “Info-Dēmija”

Pieci Latvijas Universitātes 2. kursa komunikācijas zinātnes studenti – Elīna Krēmere, Elza Elksnīte, Laura Laķe, Elīza Puriņa un Kristers Dzintars – Radio “NABA” viļņos ir dzirdami katru pirmdienu plkst 17.00 ar pašu izveidotu podkāstu par medijpratību “Info-Dēmija”.

Katrā epizodē attālināti “Zoom” platformā viesojas kāds savas jomas eksperts, ar kuru studenti sarunājas par dažādiem medijpratības un dezinformācijas aspektiem.

Podkāsts jau ir guvis dažādu ekspertu atzinību, kā arī uzvarējis “Irex in the Baltics” organizācijas finansējuma projektā.

Uzzinot par uzvaru, podkāsta komandai prieks mijās ar pārsteigumu, jo bija patīkami dzirdēt pozitīvas atsauksmes par raidījumu ne tikai no ģimenes locekļiem un draugiem, bet arī no medijpratības ekspertiem un profesionāļiem.

“Mēs runājam par dezinformāciju dažādos aspektos, tādēļ ikkatrs klausītājs var atrast tēmu, kas viņu vairāk interesē. Gan uzaicinātie viesi, gan podkāsta tēmas ir ļoti dažādas. Visas vieno kopējais elements – medijpratība un dezinformācija, taču studijā ir bijuši profesori un žurnālisti, datu speciālisti un zinātnieki,” stāsta Elza, viena no podkāsta izveidotājām.

Ideja par podkāstu aizsākās pasniedzējas Klintas Ločmeles kursā “Žurnālistika dezinformācijas laikmetā”, kurā viens no uzdevumiem bija medijpratības veicinoša projekta izstrāde. Pasniedzēja, stāstot uzdevuma nosacījumus, kā vienu no projekta formātiem minēja podkāstu. Šī doma par podkāstu galvā “aizķērās” Elīnai, tādēļ viņa saviem tuvākajiem

studiju biedriem ieteikusi domu par podkāsta formātu. Elza saka: “Elīnas trako uzaicinājumu veidot podkāstu arī pieņēmām.

Principā augstskolā var iet 2 ceļus un tā tas ir katrā darbā.

Dari, lai iegūtu vērtējumu, vai dari, lai pašam būtu prieks.

Mēs negribējām būt garlaicīgi un negribējām, lai mums ir garlaicīgi. Mēs vēlējāmies izveidot projektu, kas turpinātos arī pēc šī kursa beigām.”

Radio “NABA” producenti bijuši sajūsmā par ideju, jo tajā brīdī nebija raidījumu par šādu tēmu.

Visiem podkāsta veidotājiem tā bija jauna pieredze – tehniski

izaicinājumi, strādāšana radio vidē un raidījuma producēšana.

“Katrs komandas loceklis ir ļoti dažāds – mums ir dažādas intereses un pienākumi podkāstā, kas ir ļoti labi savā starpā sadalīti. Katrs savu stipro pusi pierāda darbībā un iegūtās prasmes sakrīt ar to, ko studējam,” tā stāsta Elīna un Elza.

Atbildot uz jautājumu par svarīgākajām iegūtajām atziņām šī projekta laikā, Elza saka - lai cik banāli tas skanētu, nevajag baidīties no piedzīvojumiem.

“Forši ir darīt vairāk, nekā no tevis prasa. Universitāte, it sevišķi, mūsu (SZF) fakultāte, ir lieliska vieta, kur vari darīt vairāk, nekā liek, un realizēt savas idejas”. #AK

17

18

“Nu, ko tad jūs visi esat sadrukājuši “Twitterī”?”

Saruna ar Edgaru Bāliņu Raksta autore: Annija Krūmiņa Foto: Elza Elizabete Vanaga

Raksturot vienā vārdā, ko Edgars Bāliņš ikdienā dara, ir neiespējami. Komiķis, grupas “Singapūras Satīns” dalībnieks, aktīvs sociālo tīklu lietotājs, pasākumu vadītājs, aktieris seriālā “Lielie Muļķi” un vēl un vēl… Pats viņš saka, ka viņu interesē viss “pa bišķiņam”, tādējādi daudzās jomās nevar saukt sevi par ekspertu, izņemot, protams, “Eirovīzijas” dziesmu konkursu, kas maijā atkal pulcēs pie ekrāniem miljoniem cilvēku.

19

N

esen vadot vienu tiešsaistes pasākumu, kura sākums kavējās, tu komentāros uzrakstīji, ka tas ir noticis tavas vainas dēļ. Tu sevi vari saukt par aizmāršīgu cilvēku?

- Starp citu, es nekavēju. Pasākuma norises vietā biju stundu ātrāk, taču, lai būtu smieklīgāk, es ierakstīju to komentāru un uzņēmos vainu uz sevi.

Patiesībā pirms pasākuma bija tehniskas problēmas, tādēļ tas nevarēja sākties laicīgi. Atbildīgas lietas es nekad nekavēju, un vienmēr viss ir izdarīts – varbūt pēdējā brīdī, bet tāpat izdarīts.

- Tu aktīvi komentē interneta vidē notiekošo. Vai tev ir kādreiz pienācis FOMO (fear of missing out) jeb bailes palaist garām notiekošo? Vai tu pats nepiekūsti no sociālajiem tīkliem?

- Patiesībā ir bijuši gadījumi, kad nedaudz piekūstu un ir vajadzīga atpūta, bet diezgan bieži man ir arī tā, ka esmu nostaigājies pa āru un visas dienas laikā neieskatījies telefonā. Vakaram pienākot, es domāju: “Nu, ko tad jūs visi esat sadrukājuši “Twitterī”? Ko es esmu palaidis garām?” Man ir nedaudz bailes palaist garām informāciju un kādā sarunā izrādīties muļķim, kurš vienīgais nav redzējis kādu video un nesapratis, par ko vispār ir runa. Es varu palaist garām, kādu bildi, kas ielikta “Instagram”, bet ziņām es cenšos aktīvi sekot līdzi.

- Kā tu raksturotu savu sociālo tīklu “burbuli”?

- Mans “burbulis” ir ļoti dažāds. Citreiz

20

paskatos “fake news”, lai saprastu, kas notiek tajā pusē. Turēt apkārt tikai vienādi domājošus cilvēkus ir diezgan nepareizi, jo citādi neuzzini, kas pa īstam notiek apkārt. Man patīk uzzināt dažādus viedokļus un paskatīties uz lietām citādāk, tāpēc sociālajos tīklos sekoju gan latviešu, gan ārzemju politiķiem, komiķiem, jauniešiem, kuri ir daudz jaunāki par mani, lai saprastu jaunākās tendences, gan rasistiem un homofobiem. Es varētu teikt, ka dažādība ir atslēga.

- Tehnoloģijas un trendi mainās ļoti ātri. Kādas kopumā ir svarīgākās aplikāciju lietošanas tendences šobrīd, un ko tas, tavuprāt, liecina par cilvēkiem?

- Man liekas, ka cilvēki vēlas patērēt arvien ātrāku un īsāku saturu. Šī tendence liecina par to, ka “TikTok” kļūst arvien populārāks. Visiem, kas teica: “Man nekad nebūs “TikTok”, man tas riebjas,” ir tagad tie, kas taisa tur visvairāk video. Cilvēkiem vajag saņemt ātri un daudz, turklāt viņi ātri zaudē uzmanību. Cilvēki vairs nevar noskatīties 3 stundu garu filmu, tā vietā viņi skatās 20 minūšu seriālus. Cilvēki nevar noskatīties 10 minūšu video, tā vietā skatās 30 sekunžu “TikTokus”.

Nelasa grāmatu, bet lasa “tvītus”. Tādas tendences bijušas sen, un tas vairs nav arī nekas jauns, bet tikai kļūst arvien aktuālāks.

- Kā tu atpūties brīvajā laikā? Vai tu esi viens no tiem cilvēkiem, kam darbs ir arī hobijs?

- Es visus savus hobijus kaut kādā veidā esmu padarījis par saviem darbiem. Es varētu teikt, ka atpūta mani īsti nesaista.

Pat ja es divas dienas atpūšos, man sākas “lomkas” kā narkomānam, jo man visu laiku vajag kaut ko padarīt, “ielekt” kādā jaunā projektā. Es nevaru neko nedarīt, jūtos nevajadzīgs, ja, aizejot gulēt, nevaru pateikt: “Šodien esmu izdarījis kaut ko labu”.

Turēt apkārt tikai vienādi domājošus cilvēkus ir diezgan nepareizi, jo citādi neuzzini, kas pa īstam notiek apkārt.

- Tu pats esi teicis, ka tevi daudz kas interesē un izvēlies visās jomās būt pa pusei eksperts.

Improvizācijas pieredze tev palīdz “izslīdēt” cauri dažādām situācijām, kur nejūties tik stabils?

- Improvizācijas teātris noteikti ir palīdzējis attīstīt runas un skatuves mākslu un justies droši par to, ko daru, celt pašpārliecinātību. Viena no galvenajām lietām kopumā ir pašapārliecinātība, kad tu saproti, ka viss būs labi, vienīgi vajag tikai darīt.

Nevajag baidīties un automātiski domāt,

ka tev nesanāks, tieši otrādi – domā, ka viss sanāks. Tad parasti arī sanāk, jo kļūdas parasti mēdz būt uztraukuma un nepārliecinātības dēļ.

- Kuros gadījumos cilvēks, tavuprāt, var saukt sevi par īstu ekspertu?

- Vārdu “eksperts” es bieži vien lietoju joka pēc, jo es absolūti nekur neesmu eksperts. Man patīk daudzas lietas zināt “bišķiņ”. Īsts eksperts es esmu tikai un vienīgi “Eirovīzijā”. Ir nepieciešams ilgs laiks, lai sevi sauktu par ekspertu, jo tas ir stiprs vārds. Es daudzās jomās esmu entuziasts.

21

Tas ir nepareizi – “Eirovīzija” ir kā popmūzikas olimpiāde, kurai visu gadu ir jāgatavojas. Tas ir līdzīgi kā Useinam Boltam, kurš visu gadu trenējas, lai sacensībās 10 sekundēs noskrietu 100 metrus. Tāpat arī Samanta Tīna gadu gatavojas, lai 3 minūtes priecētu simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Uz šo pasākumu tā arī būtu jāskatās.

- Visās intervijās ar tevi parādās tavas dažādās nodarbošanās un jautājumi par tām, taču, ja tās “noņemtu” nost - kā tu sevi raksturotu kā cilvēku?

- Patiesībā ikdienā esmu diezgan introverts cilvēks. Man patīk pabūt mierā, vienam pašam. Varbūt tā ir šizofrēnija, bet man ir 2 dažādas personības, jo otra izpaužas tad, kad esmu uz skatuves un daudz runāju.

Kopumā man patīk domāt, ka esmu jauks un labsirdīgs cilvēks, kas citiem neko ļaunu nedara, taču neko baigi labu arī ne. (smaida) - Kādas ir tavas dzīves svarīgākās vērtības?

- Nu gan tu paprasīji. (smaida) - Neesi par to domājis?

- Nē, to es neesmu domājis... Ēdiens, ja? (iesmejas) Patiesība, labestība un smuks laiks ārā. Tās ir vērtības, kuras mani visvairāk saista.

- Tuvojas “Eirovīzija” un tu vienai sabiedrības daļai ar šo pasākumu asociējies. Kā tu vispār saprati, ka šī tava interese var kļūt par daļu no tavas personības zīmola? Vai tu sevi uzskati par labu mārketinga speciālistu?

- Man izdodas sevi “pārdot”, tāpēc ka es māku būt interesants un pasniegt izklaidējošu saturu. 2015. vai 2016. gadā es sapratu, ka par “Eirovīziju” zinu vairāk nekā citi. Latvijā “Eirovīziju” daudzi uzskata par cirku, kas atbrauc reizi gadā. Visi padanco, papriecājas un pēc tam varam šo konkursu likt skapī un nelikties ne zinis visa gada garumā.

22

- Kādai ir jābūt labai “Eirovīzijas” dziesmai 2021. gadā?

Es nevaru neko nedarīt, jūtos nevajadzīgs, ja, aizejot gulēt, nevaru pateikt: “Šodien esmu izdarījis kaut ko labu”.

- Dziesmai ir jābūt nedzirdētai, kā arī ar vārdiem, kurus ikviens var viegli saprast, un pavisam noteikti ar lielisku skatuves šovu. Šovs kļūst par arvien nozīmīgāku konkursa sastāvdaļu. Ja līdz 2000. gadam tas bija dziesmu konkurss, tad tagad tas, manuprāt, jau ir šovu konkurss. Dziesma sastāda tikai 50% no tā, kas ir vajadzīgs uz skatuves. Diemžēl uz to Latvija arī bieži vien iekrīt, jo mūsu šovs nav tik labs.

- Vai ar mazu budžetu, tavuprāt, var izveidot atmiņā paliekošu šovu?

- Es esmu 100% par to pārliecināts.

Paņem miljons rūtiņu burtnīcas, saplēs un uztaisi milzīgas kupenas no tām. Cik tas izmaksās? Simts eiro. Idejas ir ļoti dažādas, tikai nevajag apstāties pie 3D šoviem, kas maksā 100 000 eiro.

Jāliek lietā ir izdoma. Eiropu varbūt var pārsteigt ar to, ka izdomājam lētu, bet labu risinājumu. Latviešiem patīk ietaupīt, to var pārvērst par efektu.

- Kā tu domā, cik lielas izredzes šogad uzvarēt “Eirovīzijas” konkursā ir Samantai Tīnai?

- Manuprāt, Samantai ir lieliskas izredzes nonākt lielajā finālā, taču tas diemžēl ir visaugstākais, kur var tikt.

Viss gan būs atkarīgs tikai un vienīgi no šova. Šī dziesma nav uzvarētājdziesma.

- Kā, tavuprāt, šai dziesmai pietrūkst?

- Tur, pirmkārt, pietrūkst labas dziesmas.

Pārējais viss tur ir. Viss tur ir dzirdēts, nav nekāda pārsteiguma. Dziesma nav slikta, taču lai paliktu to dziesmu vidū, kas iespiežas atmiņā, ir jābūt “super” lipīgam skaņdarbam. Tā ir normāla dziesma, bet ar normālu dziesmu nevar aizbraukt uz “Eirovīziju”. Man liekas, ka, klausoties šo dziesmu, var dzirdēt to, ka tā ir rakstīta speciāli “Eirovīzijai”, un tas ir nepareizi.

- Samantas Tīnas videoklips šī gada “Eirovīzijas” dziesmai “The Moon is Rising” izraisīja skandālu, jo tajā tika parādīts divu sieviešu skūpsts un “drag queen” pārstāvji, kas padarīja vienu sabiedrības daļu neapmierinātu, tā sāka vākt parakstus iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” par Latvijas dalības atsaukšanu no konkursa. Kā tu vērtē šo situāciju?

- Manuprāt, tie cilvēki, kas tur saskata kaut ko sliktu, kaut ko amorālu un nepieņemamu, ir atpalikuši no dzīves.

Dzīvo vēl joprojām “PSRS” laikā un neprot būt atvērti pret pasauli.

Cilvēkam var nepatikt, ka tur bučojas divas meitenes. Es arī neesmu nekāds lielais fans, bet man tas noteikti netraucē. Ja cilvēkiem tas patīk un ir vajadzīgs, lai viņi to dara, kāda var būt daļa tajā, ko citi dara? Tie kas saka: “Ak Dievs, Samanta tagad ir apkaunojusi visu Latviju, un par mūsu nodokļu maksātāju naudu visi bučojas!” Nav viņa neko apkaunojusi. Es domāju, ka Latvijas Televīzijā un citās nodokļu maksātāju vietās šī tēma tiks pacelta arvien biežāk, jo Latvijā nav regulējumu, kas sniegtu vienlīdzīgas tiesības viendzimuma pāriem. Tā ir aizvēsturiska problēma, ar kuru sen būtu jātiek galā. Trīs lietas, ar kurām Latvijā jātiek galā: jānoregulē

viendzimuma attiecības, jādekriminalizē marihuāna un jāaizliedz kažokzvēru audzēšana. Daudz, kur mūsu valsts ir attīstīta, taču šajos jautājumos esam akmens laikmetā. Jo vēlāk izrāpsimies no tā ārā, jo sliktāk būs.

Esmu noteikti to pusē, kas uzskata, ka klipā viss ir kārtībā. Jautājums, vai to vispār vajadzēja likt klipā, – vai Samanta to darīja, lai dabūtu “haipu”? Iespējams.

- Kas ir tās lietas, kas tev kaitina cilvēkos?

Trīs lietas, ar kurām Latvijā jātiek galā: jānoregulē viendzimuma attiecības, jādekriminalizē marihuāna un jāaizliedz kažokzvēru audzēšana. Daudz, kur mūsu valsts ir attīstīta, taču šajos jautājumos esam akmens laikmetā.

- Mani kaitina, ka cilvēki melo. Pārējais viss ir puslīdz “okey”. Un dažreiz kaitina grupa “Bermudu Divstūris”. Kaitinoši ir slikti vārdi dziesmās, kad, veidojot jaunu skaņdarbu, tam nepielieto radošumu un ieliek tos pašus vārdus, kas citās dziesmās jau iepriekš dzirdēti.

- Vai tā nav lielākajā daļu dziesmu?

Tās rada, skatoties uz to, kas auditorijai jau patīk un tādā ziņā spēlē “droši”?

- Jā, bet es vienmēr augstāk vērtēju nedrošību un mēģinājumu pārsteigt, nezinot, vai visiem tas patiks. Drosmi uzdrīkstēties es vērtēju augstāk.

- Mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta Mikrofons” šogad triumfēja reperis ansis. Kādēļ, tavuprāt, repa žanrs ir uzplaucis tieši tagad?

- Manuprāt, repa žanrs jau ir uzplaucis labu laiku, tikai šis gadījums ir kārtējais apliecinājums tam. Ansis to bija pelnījis. Viņš ir ne tikai labākais reperis Latvijā, bet arī viens no labākajiem mūziķiem valstī. Vairāki vietējie mūzikas apskatnieki arī apstiprina, ka ansis ir ģeniāls mākslinieks.

Jautājums ir nevis, kāpēc tas notika tieši tagad, bet drīzāk, kāpēc tas nenotika ātrāk. Latvija kā vienmēr atpaliek šādās

23

lietās, kas ir pilnīgi normāli, jo esam postpadomijas valsts. Pasaulē reps un hiphops dominē jau labu laiku, varbūt tagad to nomaina “K-pop”. Jāskatās, cik ilgs būs repa un hiphopa popularitātes gājiens, un cerams, ka Latvijā iznāks vēl daudz labu šo žanru dziesmu.

- Vienā intervijā tu teici, ka 80% no tām lietām, ko dzīves laikā esi gribējis sasniegt, esi jau sasniedzis.

Bet tev ir tikai nedaudz pāri 30 gadiem. Vai tas nav savā ziņā skumji, ka paliek arvien mazāk mērķu, pēc kā tiekties, un ko darīt, kad viss ir sasniegts?

Vienkārši vajag nepārtraukti meklēt jaunus izaicinājumus un, paldies Dievam, tie joprojām atrodas.

Es jau saku, ka šīs ir manas vecumdienas. Pusmūžs jau sen ir bijis.

Varbūt es toreiz uzliku pārāk mazus mērķus un tagad man ir piepildīti tikai 50%. Vēl ir pāris lietas, kas ir jāizdara, bet tagad ir radušies jauni plāni un mērķi. Un esmu sapratis, ka daudz kas nav nemaz izdarīts, tādēļ domāju pavisam citādāk. Varbūt tās intervijas brīdī man bija pazudusi motivācija saistībā ar pandēmijas laiku. Vienkārši vajag nepārtraukti meklēt jaunus izaicinājumus un, paldies Dievam, tie joprojām atrodas.

- Tas nozīmē, ka tu saviem mērķiem centies paaugstināt latiņu?

Jā, noteikti. Nedrīkst apstāties un radīt sevī sajūtu, ka viss ir izdarīts un tik var atpūsties. Patiesībā vajag jaunus mērķus un nepārtraukti sevi izaicināt. Es tagad patiesībā runāju kā tāds “motivational speaker”, kas pilnīgi jaunu neko nepasaka, stāstot, ka nevajag apstāties un iet uz priekšu. Bet vispārīgi vajag jaunus mērķus, jā. #AK

25

TRAUKSME Vienkārši stress vai kas vairāk?

Autore: Sintija Augustova Foto: pixabay.com Pazīstamas šķiet situācijas, kurās nespēj tikt galā ar savām domām, īpaši vakaros, kad jau jāiet gulēt, bet nevari aizmigt, jo prāts un domas skrien tā, ka nevari visām izsekot līdzi? Vai tādas, kurās pastāvīgi izjūti nemieru un raizes, kas paliek lielākas, jo vairāk par tām domā? Reizēm tevi ik pa laikam apciemo sajūta, ka viss trīci un nekādi nevari nomierināties? Mani arī.

Ilgāku laiku domāju, ka tas nav nekas nopietns, vienkārši pārāk traki ņemu pie sirds visu, kas notiek apkārt, man vajag nomierināties un viss būs atkal normāli. Bet jo vairāk informācijas par šādām sajūtām un situācijām lasu, jo vairāk saprotu, ka tie, ko izjūtu gandrīz vai ikdienā, ir trauksmes simptomi.

LU psiholoģe Līga Valinka skaidro, ka viens no trauksmi izraisošajiem cēloņiem ir pastāvīgs stress, taču trauksmi var izraisīt arī pārslodze, konstantas raizes, pazemināta pašcieņa, nepilnīga izpratne par nākotni vai par studiju procesu un vidi, kā arī apkārtējo atbalsta trūkums.

Ar trauksmi tikt galā nereti palīdz speciālista, psihologa konsultācijas. Ir izstrādāti arī dažādi paņēmieni un metodes, kā trauksmi mazināt. Terapijā un konsultācijās ar pacientiem parasti strādā pie domāšanas jeb maindseta maiņas. “Atpazīt, kuras ir tās domas. Ja tās domas ir tādas, ka man nesanāks

26

un es izgāzīšos, mēs veicinām tikai to, ka trauksme nemazināsies,” stāsta Līga Valinka.

Psiholoģe min, ka konsultācijās reizēm arī mēra trauksmi, mēģina procentuāli saprast, cik stipri dažādas situācijas cilvēku satrauc. Jo situāciju raksturo augstāks procents, jo vairāk trauksmes

un satraukuma konkrētā situācija izraisa. “Pirms eksāmeniem, pirms bakalaura darba aizstāvēšanas trauksme ir klasiski visaugstākā. Bakalaura aizstāvēšana parasti ir 90%, 100%, tāpat arī braukšanas eksāmens,” stāsta LU psiholoģe.

Domāšanas “pārprogrammēšana” ir laikietilpīgs un sarežģīts process. Dabūt domas no pozitīvajām uz negatīvajām ir daudz vienkāršāk, nekā tikt galā ar negatīvajām. Ja kāds ir audzis ar uzskatu, ka viņš nav pietiekami labs, dzīve ir grūta, tad izmainīt šo uzskatu ir ļoti sarežģīti.

Pie tā ir jāstrādā. Viens no rīkiem, kā mainīt savu domāšanu, ir speciālas tabulas veidošana.

Stress ir viena no lietām, kas veido trauksmi. Lai mazinātu stresu, līdz ar to mazinātu iespēju “iedzīvoties” trauksmē, psiholoģe Līga Valinka iesaka, pirmkārt, doties ārā pastaigāties, ievērot mentālo higiēnu, lai uzturētu emocionālo veselību. “Ir jāpieceļas no tā datora, jāiziet ārā, jāpasporto, jāpakustas,” uzskata Līga.

Psiholoģe uzsver arī to, ka ir svarīgi darīt lietas, kas mums raisa prieku un patīk. Kā arī būtiski ir pierakstīt savas domas un emocijas. “Citi raksta dienasgrāmatu, svarīgi uzlikt tās domas, par kurām visvairāk uztraucos, uz papīra,”stāsta Līga.

Students iedomājas situāciju, kas raisa trauksmi, piemēram, braukšanas eksāmens, bakalaura aizstāvēšana, pēc tam kopā ar psihologu tiek sastādīta tabula, kurā apkopo domas, kuras pastiprina trauksmi – es esmu nekam nederīgs, zinu, ka uztraukšos, sajaukšu vārdus.

“

Svarīgi ir nomierināties un pateikt sev “stop”, atgādināt sev, ka ir jāelpo dziļāk, lai ātrāk izdotos nomierināties. No sākuma jāpiefiksē domas, emocijas, un tad domāt, ko darīt ar situāciju, kurā tiek izjusta trauksme. Trauksme, kas tiek piedzīvota brīžiem, var pārtapt arī konstantā trauksmē, to ārstē arī ar medikamentu palīdzību, taču šajā situācijā ļoti svarīgi ir konsultēties ar ģimenes ārstu, lai saprastu, vai zāļu lietošana tiešām ir vajadzīga.

Ir situācijas, kurās trauksmes mazināšanai pietiek ar terapiju.

Cilvēks būtībā uzreiz iedomājas sliktāko, kas vien var notikt, - to sauc par katastrofizēšanu

“

“Cilvēks būtībā uzreiz iedomājas sliktāko, kas vien var notikt, - to sauc par katastrofizēšanu,” skaidro Līga. Pēc tam otrā tabulas ailē tiek apkopoti pierādījumi pret trauksmaino domu, piemēram, es jau esmu to darījis, izdarīšu arī šoreiz, pat ja nesanāks šoreiz, izdosies citu reizi. Šāda vingrinājuma rezultātā trauksmei būtu jāsamazinās, jo cilvēks redz situācijas objektīvo pusi un saprot, ka “uzskrūvē” sevi un savas domas pats.

Trauksmei ir raksturīgi raizēties ļoti daudz, gandrīz visu laiku. Viens no iepriekš nedzirdētajiem un pat interesantākajiem ieteikumiem, kā cīnīties ar trauksmi un stresu, ir iedalīt sev konkrētu laiku, kurā uztraukties.

“Ieplānot laiku, kad raizēties, ar sevi sarunāt, ka es uztraukšos konkrētā laikā, es rakstīšu visu, par ko uztraucos, un sadalīšu, ka ir lietas, par ko uztraukties, kur es varu kaut ko mainīt, un lietas, kuras nemainīsies, pat ja par tām uztraukšos,” skaidro psiholoģe.

Arī dažādas pašpalīdzības grāmatas var būt noderīgs resurss tam, lai mēģinātu tikt galā ar stresu, trauksmi un uzlabotu savu emocionālo veselību.

Ja tev ir vajadzīga palīdzība un atbalsts, vai zini kādu, kam tas var būt noderīgs, vispārēju informāciju par trauksmi var sameklēt te ej.uz/informacija_par_trauksmi, savukārt šeit - ej.uz/uzticibas_talruni ir apkopoti vairāki uzticības tālruņi, kuriem vari zvanīt brīžos, kad jūti, ka tas ir nepieciešams un ka ir vajadzīga citu palīdzība. #SA

27

MEGAPOPULĀRAIS TIKTOK - KUR SLĒPJAS TĀ PIEVILCĪBA? Autore: Gunda Oja Foto: Olivier Bergeron (unsplash.com)

P

ēdējo gadu laikā platforma TikTok, kurā lietotāji var veidot, publicēt un skatīties video, kuru garums nepārsniedz 60 sekundes, ir kļuvusi megapopulāra. Lai gan varētu domāt, ka tik īsā laikā neko daudz nevar paspēt, lietotājiem izdomas netrūkst - publicētais saturs ir ļoti dažāds. Tiktok dejo, joko, dod padomus, dalās pārdomās, ļaujas dažādiem izaicinājumiem, glabā atmiņas un vienkārši izklaidējas, turklāt dažādu uzņēmumu pārstāvji ir novērtējuši šo platformu kā piemērotu sava zīmola popularizēšanai un reklāmēšanai.

28

Kas tur tik īpašs?

ar kāda cita lietotāja publicētu audio failu, atšķirīgu lietotāju TikTok radītāji ir parūpējušies, lai radītu video kombinēšana u.c.). no lietotnes nebūtu viegli iziet - jauns saturs tiek piedāvāts ne- Īsie video – jauns digitāpārtraukti, un, to aplūkojot, laiks lās vides remiksu paveids paskrien nemanot. Viņi ir izstrādājuši īpašu algoritmu, kurš ana- Šāda dažādu elementu kombilizē, kādu saturu piedāvāt katram nēšana un video radīšana vietnē lietotājam, pamatojoties uz at- TikTok ir cieši saistīta ar tā saukto bilstību viņa vēlmēm un intere- remiksēšanas kultūru. “Remikss” sēm. ir termins, kuru sāka lietot 20. gadsimta otrajā pusē, un tas sāAttiecībā uz katru video TikTok kotnēji tika attiecināts uz dziesalgoritms mēra dāžādus skatītāja mu pārveidošanu un dažādu uzvedības parametrus: skatīšanās audio failu kombinēšanu jaunos ilgumu, atkārtotu skatījumu skai- veidos. Remiksa būtība ir esošo tu, kopīgošanu, skatīšanās laiku materiālu izmantošana, lai radītu un vietu, lietotāja vecumu un dzi- kaut ko jaunu, turklāt apvienoti mumu, iepriekš aplūkoto video var tikt visdažādākie elementi, kā, saturu, pogas “patīk” lietojumu piemēram, mutvārdu vai rakstisu.c. kā valoda, attēli, video, skaņa un žesti. TikTok šāda remiksēšana No citām populārām vietnēm, kā, notiek nepārtraukti – lietotāji izpiemēram, Instagram un Facebo- manto iepriekš ierakstītas skaņas, ok pēdējo gadu laikā vistraujāk filmē atbildes reakcijas uz komenaugošā platforma TikTok atšķiras tāriem, kā arī citu filmētiem video galvenokārt divos veidos: sākuma un kopē cits cita idejas. lapā jeb for you page mijiedarbība visbiežāk notiek starp sveši- TikTok biznesam niekiem - saskarsme ar pazīstamu cilvēku radītu saturu ir minimāla, Kaut gan tradicionālo reklāmu izun publicētajā saturā tiek kombi- vietošana attēlu, baneru vai video nēti dažādi jau iepriekš ievietoti formātā Latvijā šobrīd vēl netiek vai radīti elementi, kas pārklājas piedāvāta, uzņēmēji tomēr ir izunikālos veidos (piemēram, lūpu domājuši, kā situāciju vērst sev kustību sinhronizācija lietotāja par labu. publicētu audio failu, atšķirīgu lietotāju radītu video kombinēšana u.c.).

Kā tas tiek darīts? Visefektīvākais veids ir radīt kādu jaunu trendu un panākt, lai lietotāji brīvprātīgi piedalās tā popularizēšanā, vienlaikus reklamējot kādu produktu vai pakalpojumu.

Tā, piemēram, par hitu ir kļuvuši tā sauktie TikTok legingi, kuros sieviešu pēcpuses it kā izskatās īpaši labi. Neskaitāmas dāmas tos pērk, filmē savas un dzīvesbiedru reakcijas un publicē tās šajā platformā, lietojot tēmturus #tiktokleggings un #amazonleggings un izaicinot skatītājus darīt to pašu.

Saturs, kuru publicējot izmantots tēmturis #tiktokleggings, ir aplūkots gandrīz 500 miljonus reižu, taču pastāv arī vairākas tā variācijas.

Latvijas zīmolu klātbūtne Arī daži Latvijas zīmoli, piemēram, kosmētikas produktu ražotājs STENDERS, pakomātu tīkls Omniva, kā arī ūdens ražotājs Ķekavas Avots regulāri publicē video šajā platformā. Kopš 2020. gada vasaras par tiktokeriem kļuvuši arī veikalu tīkli Maxima un Citro. Tiek publicēti video, kuros ir atspoguļoti apmeklētāju iepirkšanās paradumi, amizantas ikdienas situācijas, kā arī vienkārši pagatavojamu ēdienu receptes. Skatītākais Maxima video aplūkots 2 miljonus reižu.

TikTok lietotāji vairs nav tikai bērni un pusaudži, to aizrautīgi lieto arī pieaugušie. #GO

29

Kas iegūts, darbojoties “Avantūrā“...

Sintija Augustova Pēdējo pusgadu žurnāls “Avantūra” ir bijusi platforma, kurā varu izlādēt savu radošo enerģiju, veidojot tādu saturu, kas ir man tuvs, mani interesē un piesaista - mentālā veselība, ēdienu receptes, minimālisms. Šajā laikā esmu pārvarējusi sevi un sākusi plašāk dalīties ar savu pieredzi, gan vadot LAMPAs diskusiju, gan arī stāstot par savu ceļu uz minimālismu. Milzīgs prieks un gandarījums darboties kopā ar “Avantūra” kolēģiem, katru mēnesi izveidot ko dikti foršu un iegūt pieredzi, prasmes ne tikai satura veidošanā, bet arī korektūrā.

Elza Elizabete Vanaga

Atceros, kā pagājušās vasaras karstajās dienās sēdējām un ilgi spriedām par to, kā sauksim žurnālu. Varianti bija dažādi: Citrons, Vāks, Ķīselis un vēl daudz citu ideju.

Pirmajā brīdī vēl neviens no mums nebija iedomājies, ka tā tik tiešām būs Avantūra!

Attālinātās redakcijas pirmdienu sapulces, Zoom intervijas un fotosesijas ārā visvisādos laikapstākļos nenoliedzami ir bijis izaicinājums. Par spīti tam mums ir izdevies sagatavot jau sesto numuru. Pa šo laiku esmu intervējusi spilgtas personības, rakstījusi par sev interesējošām tēmām un pats galvenais - izaicinājusi sevi. Un prieks, ka man blakus sevi tikpat radoši ir izpaudušas arī manas kolēģes, kas vienmēr gatavas izpalīdzēt vai pasviest kādu ideju.

Aleksandra Moskaļenko Man šis piedzīvojums ir devis tik daudz, ka es pat to visu nevarētu aprakstīt šajā īsajā tekstiņā. Avantūra ir man kaut kas tik mīļš un tuvs, es nevaru iedomaties tādu situāciju, ka es šeit, šajā komandā, varētu nebūt. Man ir patiess prieks par to, ka man uzticēja kļūt par šī žurnāla galveno redaktori. Ir bijis ļoti grūti, bet mēs visu laiku cenšamies ģenerēt superīgas idejas, lai gan kolēģēm būtu interesanti rakstīt, gan lasītājiem būtu interesanti lasīt. Godīgi sakot - ar šo komandu es pat būtu gatava turpināt savu ceļu šajā virzienā arī ārpus studijām, jo labāku komandu par šo es nevaru iedomāties! Bet šie nav atvadu vārdi, mēs vēl aizkavēsimies šeit un turpināsim radīt saturu arī vasarā ;).

Annija Krūmiņa “Avantūra” pavisam noteikti ir veicinājusi manu personīgo izaugsmi.

Pirms gada pat iedomāties nespēju, ka pavisam drīz darbošos platformā, kurā pilnveidošu savu rakstīšanas prasmi un intervēšu tādus Latvijā atpazīstamus cilvēkus kā Lauris Reiniks vai Lelde Ceriņa. Taču lai, cik žurnāls “Avantūra” būtu brīnišķīgs – ideju īstenošanas process nebūtu ne tuvu tik interesants, ja žurnāla komandā neatrastos tik zinātkāri, mērķtiecīgi un iedvesmojoši cilvēki, kuri ar saviem darbiem un idejām arī mani virza uz priekšu.

Gunda Oja Rakstīšana žurnālā bija mazās Gundas lielais bērnības sapnis.

Iesaistīšanās šajā studentu avantūrā ir sniegusi iespēju izmēģināt, kā tas ir - būt daļai no žurnāla redakcijas radošās komandas, rakstīt, intervēt, maketēt, organizēt darbus un uzrunāt sabiedrībā zināmus cilvēkus. Pat darīt to, kas patīk, brīžiem ir slikums vai šķietami neatliek laika, tāpēc ir jauki, ka ir šāda motivējoša komanda, kas veicina ātrāku attīstību radošajā jomā.

30