Skats no izstādes / View from the exhibition Foto / Photo: Santa Mičule Foto no publicitātes materiāliem / Publicity photos
Nosaukuma maiņa nav būtiski ietekmējusi izstādes saturu, taču “Alkas pēc brīvības” šķiet precīzāks un vieglāk uztverams apzīmējums principiem, kas strukturējuši darbu un autoru atlasi. Izstā des tematiskais kodols varētu būt kopīgā un atšķirīgā meklējumi brīvības alku izpausmēs Eiropas Rietumu un Austrumu reģionos. Tās dramaturģiju veido šo meklējumu dalījums 12 tematiskajās sadaļās, kas izgaismo mūsdienu pasaules un cilvēktiesību proble mātiskākās saskarsmes zonas (pretošanās sistēmām, militārie konflikti, fiziskās pārvietošanās ierobežojumi, bērnības traumas u. c.), vienlaikus konkretizējot brīvības nojēgumu izstādes koncepcijā. Ekspozīcijas apļveida izkārtojums strukturē izstādi ērti pārska tāmā, saprotamā veidā un padara telpas loģiku atbilstošu darbu tema tiskajai attīstībai, piemēram, ģeogrāfiskās vides tēmai seko urbānās telpas problemātika, ko turpina imagināro telpu apkopojumi, un tā tālāk. Tādējādi izstādes koptēls ir viengabalains un iekšējā attīstībā līdzinās tai kontinuitātei, kas piemīt vēstures notikumu gaitai. Zīmī gi, ka izstādes pirmā norises vieta bija vēstures muzejs, nevis kāda no mākslas iestādēm, un arī pašā izstādē tiek radīts iespaids, ka māksla kā estētisks fenomens kuratoriem dažbrīd kļuvusi sekun dāra. Atsaukšanās uz konkrētām vēsturiskajām situācijām vai apstākļiem padara katra darba kontekstu viegli nolasāmu ikvienam, kas kaut nedaudz orientējas Eiropas pēdējo 70 gadu vēsturē. Māk slinieku un kuratoru redzējumā dominē brīvības, vienlīdzības un taisnīguma ideāli, no kuriem izrietošie kritikas objekti kalpo kā Eiropas portretējums, mākslas darbiem pārtopot par laikmetu in terpretējošām liecībām. Ekspozīcija iesākas ar apgaismības kritiku un tās personificē juma giljotinēšanu Jinkas Šonibeira veidotajā darbā “Apgaismības laikmets – Ādams Smits” (The Age of Enlightment – Adam Smith, 2008), kura paradoksālais bezgalvainā saprāta tēls atsauc atmiņā Maksa Horkheimera un Teodora Adorno atziņas par apgaismības laikme46
91
ditional values as a suitable reference point for survival in the modern world. The change in the title hasn’t significantly influenced the content of the exhibition, but Desire for Freedom seems more accurate and a more readily understood description for the principles which have structured the selection of works and authors. The exhibition’s thematic core could be the common and the different in searches for the expression of the desire for freedom in the Western and Eastern regions of Europe. The division of this search into 12 thematic sections creates the drama which highlights the most problematic zones of interaction in today’s world and in human rights (resistance to systems, military conflicts, restrictions on physical relocation, childhood traumas and other), defining the notion of freedom in the concept of the exhibition at the same time. The circular arrangement of the exposition structures the ex hibition into an accessible, understandable form and makes the logic of the space correspond to the thematic development of the works. For example, the theme of the geographical environment is followed by the problems of urban space, which is continued by a compilation of imaginary spaces, and so on. The exhibition’s overall image is uniform in this way, and its internal development is similar to the continuity that relates to the progress of historic events. It is significant that the first place where the exhibition was held was a history museum and not an art institution, and in the exhibition itself, the impression is created that art as an aesthetic phenomenon has at times become secondary for curators. Anybody who knows a little about the past 70 years of the history of Europe will find the references to specific historical situations or circumstances in the context of each work easily readable. In the vision of the artists and the curators, the ideals of freedom, equality and justice dominate. From these, the resultant objects of critique serve as a portrayal of Europe, with the art works transforming into an interpretative testimony of the era.