Latgolas bolss

LATGOLAS BOLSS Aprīlis2022Nr.1

Kū om d i a g a s lys o g t a nu L resa? kong . lpp.

10.–11

AIVARS BROKS:

Kad lielgabali šauj, mūzika neklusē 12. lpp.

Marika Zeimule par valodu un kultūras mantojuma saglabāšanu 8.-9. lpp.

Edmunds Teirumnīks: Latgolas atteisteiba – prīkšnūteikums kūpejai Latvijas izaugsmei 6.-7. lpp.

Jurs Ostrovskis: Myusu nabyus, dzīsmis paliks 18. lpp.

Ko Latgalei dos Latviešu vēsturisko zemju likums?

5. lpp.

Slovāki un latgalieši:

kopīgais un atšķirīgais 16.–17. lpp.

2

MŪSU CILVĒKI

Paļdis par īspēju daleitīs dažōs atziņōs par latgalīšu volūdu! Lepojūs gon ar sovu pīdareibu Latgolai, gon ari īspēju vairōk kai desmit godus kolpōt Sv. Marijas Magdalenas draudzē Reigā, kas teik saukta par Latgolas goreigū pōrstōvnīceibu Reigā. Itys dīvnoms jau nu pyrmajim myusu breivvaļsts godim beja un paliks latgalīšu kulturas, volūdas, ticeibas un identitates nūstyprynōšonas vīta.

LATGOLAS BOLSS

Bīži teiši latgalīšu ticeibas pōrlīceiba, iniciativa un ticeibas apziņa beja par pamatu jaunu draudžu izveidōšonai Vydzemē, kai ari daudzu jaunu dīvnomu ceļtnīceibai. Prūtams, tys beja ari cīši saisteits ar latgaļu izceļsmes goreidznīkim, kuri uzticeigi kolpōja vysā Latvijas teritorijā. Ticeiba Dīvam, mīlesteiba iz Dīvmōti, uzticeiba bazneicai, kopusvātki, svātceļōjumu tradicijas, puļceišonōs pi cīmatu ceļamolu krystim, bēru aizlyugumi ir naatjamama Latgolas identitates dvēsele.

Latgalīšu volūda ir na tikai myusu vaļsts aizsardzeibā un saglobōšonā, bet tōs uzdavums ryupeitīs ari par atteisteibu. Prīks par latgalīšu grōmotom, kulturas centrim, folkloras ansamblim, korim un daudzom cytom realitatem, kas nūstyprynoj un padzilinoj latgaļu volūdu, kulturu un dzeives veidu.

Svātajūs Rokstūs losom, ka Vosoras svātku dīnā, kod mōcekli beja puļcejušīs Jeruzalemē un vysi tyka Svātō Gora pīpiļdeiti, apustuli deve jim izarunōt. Un Jeruzalemē puļcejušīs ļaudis nu vysom tautom spēja dzērdēt un saprast Lobū Vēsti na vīn kotrs sovā volūdā, bet pat dialektā voi izlūksnē (skot. Apd. 2). Svātais Gors respektei cylvāku dažaideibu, bet ir ari vīnōteibas pamats. Bazneica atgōdynoj, ka šei vīnōteiba nanūzeimej vīnveideibu, bet vīnōteibu daudzveideibā.

Dēļ tō pāvests Francisks, kurs personeigi ir apmeklējis Latgolu, aicynoj izavaireit nu divim kārdynōjumim. Pyrmais ir meklēt daudzveideibu bez vīnōteibas un ūtrais kārdynōjums ir vīnōteibas meklēšona bez daudzveideibas.

Latgalīšu volūdai ir jōnūdrūšynoj pīnōceiga vīta, jo Latgolas vēsturiskais un goreigais montōjums ir daļa nu Latvijas nacionalōs identitates.

ANDRIS KRAVALIS, Romas katōļu veiskups, Sv. Marijas Magdalenas draudzes prāvests

Latgalieši ir diži savā garā

P

asaule nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš. Jo īpaši Eiropa. Blakus kara šausmām un noziegumiem ne mazāk satraucošs ir neticami lielais Putina politikas atbalstītāju skaits gan Krievijā, gan Latvijā. Tas panākts ar mērķtiecīgu, gadu desmitiem ilgu un dāsni apmaksātu propagandu, kas veidota Maskavā, cīnoties par “krievu pasauli”.

Latvijas valsts ir radījusi visus priekšnoteikumus, lai ikviens neatkarīgi no etniskās piederības varētu piederēt Latvijas un Eiropas demokrātiskajai iekārtai de facto un de iure. Daļa etnisko minoritāšu pārstāvju šo iespēju ir novērtējuši, ciena Latvijas kultūru un valsts valodu kā vienīgo valsts valodu, ir sabiedriski, politiski un radoši klātesoši un vienlaikus nezaudē un kopj savas etniskās saknes un identitāti.

Kādēļ šo iespēju nav izmantojuši visi? Atbilde nav vis et-

niskajā, bet gan ideoloģiskajā piederībā. Latvijā ir cilvēki, kas neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes joprojām mentāli dzīvo PSRS un arī nākotnē vēlētos dzīvot valstī, kas Putina plā-

nos varētu būt šādas iekārtas restaurācija. Fakts, ka Latvija joprojām ir valsts ar divkopienu sabiedrības iezīmēm, fakts, ka Latvijā joprojām ir tik daudz agresora atbalstītāju, liecina, ka informatīvā telpa Latvijā ir nopietni jāpārveido. Šobrīd jau esam izslēguši no mūsu informatīvās telpas virkni mediju, kas veica dezinformāciju, izplatot Latvijas valstij naidīgu saturu un kaimiņvalsts propagandu. Bet uzsāktais darbs ir jāturpina, un tas tiks darīts, stiprinot reģionālos medijus.

Nozīmīgs instruments ceļā uz vienotu informatīvo telpu ir sasniedzams, arī katram no mums runājot ar kaimiņu, darbabiedru, stāstot un argumentējot. Latgale kā reģions ir īpaša – ne tikai latgaliešu valodas, kultūras, tradīciju, bet arī citu aspektu dēļ. Latgalē cieši turas pie savām saknēm, ģimenes, dzimtenes, baznī-

FOTO: PUBLICITĀTES

Latgalīšu volūda katōļu bazneicā

1933. goda kai goreigs tāvs, jaunīšu un studentu kapelans te kolpōja gūdojamais veiskups Boleslavs Sloskāns (1893–1981). Pasateicūt arhiveiskupam Antonijam Springovičam (1876–1958), Sv. Marijas Magdalenas dīvnoms kliva par sasatikšonas, goreigas apryupes un ticeibas aplīcynōšonas vītu latgalīšim Reigā. Teiši te ilgstūši un svēteigi kolpōja cīnejamais veiskups Jōņs Cakuls (1926–2022), kurs na vīn kai goreidznīks, bet ari kai vēsturnīks ryupejās, aizstōvēja un aplīcynōja latgalīšu volūdas syuteibu un spāku.

Vīna nu byutiskōkajom Latgolas atškireibom nu cytim Latvijas nūvodim ir katōliskōs ticeibas dōvona. Pyrmī rūkroksti latgalīšu raksteibā zynomi jau nu 17. godsymta beigom, bet pyrmō drukōtō grōmota iznōce 1732. godā. Cīši lela daļa nu izdavumim latgaliski ir goreigō literatura, lyugšonu un dzīšmu grōmotas, kai ari katehismi.

Latgalīšu politiskī un sabīdriskī darbinīki ir bejuši vyscīšōkajā veidā saisteiti ar bazneicas dzeivi un Evaņgelija pasludynōšonas vēsti. Jī ir davuši nanūvērtejamu īguļdejumu Latgolas interešu eistynōšonā – Francis Trasuns, Francis Kemps, Vladislavs Rubulis, Jezups un Nikodems Rancāni, brōli Skryndas, Julijans Vaivods un daudzi cyti.

Bazneicas rypes par Latgolu īzeimej Rēzeknes-Aglōnas diecezes izveidōšona 1995. godā, kū kai Lobais gons sekmeigi voda veiskups Jōņs Buļs.

Latgalīšu volūda vīnmār ir bejuse bazneicas ryupu lūkā.

Jau Latgolas kongresa delegati 1917. goda 27. aprelī lēme, ka latgalīšu volūdai jōbyut breivi lītōtai nūvoda bazneicōs, skūlōs, vaļsts un pašvaļdeibu īstōdēs. Tyka nūlamts, ka Latgolas katōļu draudzem ir tīseibas uzturēt teišus kontaktus ar Svātū Krāslu Vatikanā. Jo itim lāmumim beja gryuši un pat naīspējami eistynōtīs padūmu varas godūs, tod tī turpynōja rezonēt Romas katōļu bazneicā un Latvijas draudzēs.

FOTO: PUBLICITĀTES

FOTO: PUBLICITĀTES

Nu

3

KULTŪRAS MINISTRS NAURIS PUNTULIS, “BOŅUKS 2021” LAUREĀTS, BALVAS PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU LATGALIEŠU KULTŪRAS ATTĪSTĪBĀ IEGUVĒJS DIRIĢENTS JĀNIS GRUDULS, KULTŪRAS MINISTRA BIROJA VADĪTĀJA MARIKA ZEIMULE.

cas, un tieši šīs īpašības tik stiprus ir darījušas arī ukraiņus. Latgales spēks ir Latvijas patriotismā un reizē cilvēciskā siltumā.

To saku pēc savas pieredzes: gandrīz katrs latvietis var atrast tuvākas vai tālākas saknes Latgalē. Man tālu nav jāmeklē – mamma ir dzimusi un uzaugusi Sakstagalā, bijusi Jāņa Klīdzēja gara radiniece, kas ar rakstnieku ilgus gadus sarakstījās un iemiesoja sevī Latgales jaudu un sirsnību. Izglītību viņa turēja visaugstākajā godā – kara laikā, kad vietējā skolā nenotika mācības, viņa pati noorganizēja savas ģimenes skolu un mācīja skolu programmu brāļiem un māsām. Un šis pozitīvais spīts un tieksme attīstīties augšup ir latgaliešu raksturzīme, ko mamma ieaudzināja arī manī. Zinu, ka Latgales mātēm šī vērtību vertikāle ir svarīga arī mūsdienās un būs svarīga arī turpmāk.

Latgalieši ir diži savā garā.

Bet gara spēkam ir svarīgs arī praktiskais atbalsts. Šogad Kultūras ministrija ir būtiski palielinājusi finansējumu gan valsts kultūras iestāžu darbiniekiem, gan Dziesmu svētku kustības mugurkaulam – kolektīvu vadītājiem –, kā arī radījusi finanšu instrumentus reģionālajiem kultūras centriem, tostarp Latvijas kultūrpērlēm – koncertzālei “Gors” un Marka Rotko mākslas centram. Praktiskais atbalsts ir arī Latgales informatīvās telpas stiprināšana, pie kuras modeļiem strādājam un darīsim to, iesaistot reģiona medijus un viedokļu līderus.

NAURIS PUNTULIS, kultūras ministrs

LATGOLAS BOLSS

MŪSU CILVĒKI

AKTUĀLI

LATGOLAS BOLSS

FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

JŌŅS ŽUGOVS GOSTŪS PI ALBERTA SPOĢA MINSTERĒ 1993. GODĀ. partijas “KPV LV”, “JKP”, “NA” vīnōjōs par sekojūšu: “Sekmēsim un pakāpeniski ieviesīsim latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales reģionā.” Mes, latgalīši, zynim, ka kōzas bez muzykantim nanūteik un muzykantu

myusim gona. Bet kai Latgolā ir ar politikim, kuri šū uzstōdejumu eistynoj? Pādejā Saeimā nu 14 Latgolā īvālātajim deputatim 6 beja vaļdeibas pozicijā + divi ministri. Niuļa palyka mozōk. Vōrgs spāks, reali pozicijā

esim pōrstōvāti vīn ar pīcim deputatim. Latgolas atbolstam Saeimā tyka izveidōta vīneigō regionalō struktura – Latgolas apakškomisija. Atklōts ir vaicōjums – kam un kai Latgolas deputati regulari atsaskaita par sovu padareitū Latgolas lobā?

Tymā laikā daudzi latgalīši par “gūda lītu” uzskota vyspōr naīsasaisteit politikā. Latgolā partijōs ir moz cylvāku, politiskō darbeiba regionā - nanūzeimeiga. Dēļ tō vairōkom partijom sarokstūs jōaicynoj kandidati nu molas. Daudzi Latgolas latvīši dzeivoj cytūs regionūs.

Vysvairōk – Reigā, kur ir 30% vairōk latgalīšu, kai Rēzeknē un Daugavpilī kūpā. Naizmontōts resurss Latgolas atteisteibas atbolstam. Sovaidi, ka iz Latgolas kongresu Rēzeknē šo goda 27.–29. aprelī nu Reigas kai delegatu varēja izvērzeit tikai vīnu pōrstōvi. Reiga tūmār ir ari myusu – Latgolas latvīšu – golvaspiļsāta.

1992. goda 11.–13. augustā Rēzeknē nūtyka Pasaules latgalīšu konference ar mērki vīnōt latgalīšus. Godu vēļōk, 1993. goda 24.–27. junī nūtyka Pasauļa Latgalīšu saīšona un Vyspasaules latvīšu jaunīšu saīts Daugovpilī. Par gūdu nūtykumim tyka izdūdoti laikroksta “Latgolas Bolss” 3 numuri. Rēzeknē leidz šam ir nūtykuši 3 leidzeigi pasōcīni, Daugovpilī turpynōjuma nav. Nanūlīdzūt saītūs pījimtū rezoluciju vērteibu, ir jōatzeist, ka rezultati atgōdynoj lidmašinu, kas ryuc, bet nasaceļ gaisā. 1917. goda kongress beja politisks pasōcīņs, taidam tam jōbyut ari myusdīnōs. Latgolas kongresam jōbyut par centralū Latgolas nōkūtnes veidōšonas idejiskū lideri ar juridisku statusu, kas apvīnōtu dažaidu leimeņu politikus un Latgolas patriotus.

JŌŅS ŽUGOVS

5

Ko Latgalei dos Latviešu vēsturisko zemju likums?

L

atgaliešu aktivitāte un interese par Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanu bijusi ievērojama – no gandrīz 500 saņemtajiem ierosinājumiem 104 ir no Latgales, un starp tiem ir gan pasākumu ieceres, gan kultūras mantojuma objektu atjaunošana, gan arī tādas būtiskas idejas kā literatūras attīstīšana latgaliešu valodā, pētniecības institūciju izveide un visaptverošu pētījumu veikšana vai izmaiņas plānošanas reģionos.

Atšķirībā no visām citām vēsturiskajām zemēm Latgales gadījumā visvairāk priekšlikumu saņemti saistībā ar valodas jautājumiem, kas arī saprotami, jo latgaliešu valoda ir viens no Latgales un latgaliešu identitātes stūrakmeņiem.

Likuma ieviešana Latgalei var dot jaunu impulsu tās savdabības saglabāšanā un arī attīstīšanā – gan palielinot latgaliešu valodas un kultūras redzamību un lietojuma jomas, gan veicinot latgaliskās savdabības apzināšanu un lepošanos ar to.

Latviešu vēsturisko zemju likuma centrālā ass ir sadar-

FOTO : TRAVELNEWS.LV

atgalīši bīži žālojās, ka Reiga par myusim moz interesejās, napaleidz un narysynoj Latgolas vaicōjumus. Sova taisneiba ir, bet kū mes, latgalīši, poši dorim, lai byutu sovā vaļstī ītekmeigs politisks spāks, kas spējeigs atrysynōt sev byutyskōkūs vēsturyskajā Latgolas kongresā 105 godus atpakaļ pījimtūs vaicōjumus. Dzymtū latgalīšu volūdu kai obligatu prīkšmatu Latgolas skūlōs navuica, Rēzeknē un Daugovpilī pošvaļdeiba Krīvijas ītekmes partiju rūkōs, saiminīkōšonas prasmē atpalīkam.

Latgolas kulturvēsturyskais īdalejums atsaškir nu administrativō, ministrijas, vaļsts īstōdes sovas strukturas Latviju sadalejušas kotra pēc sova prōta.

Byutiskis īmeslis pasivitatei ir nacionalōs pošapziņas tryukums, kas leidz ar volūdu tyka apspīsts godsymtim ilgi. Pat myusdīnōs daudzim jōskaidroj, ka naesim separatisti un Latgolas latvīšu (latgalīšu) dzymtō volūda ir vaļsts pamatvērteiba – tautas identitates un vaļstyskuma kūduls, kas bogōtynoj un styprynoj latvīšu tautas vīnōteibu un reizē ar tū īkšejū drūšeibu, kas tagad, kai nikod agrōk, ir cīši svareigi. Dzymtōs volūdas zynōšona, lītōšona, raksteitprasme kotram cylvākam atgōdynoj par jō tautas, gimines izceļsmi, dūd spāku un īdvesmi dareit lelus dorbus sovas vaļsts, tautas, sovas saimes lobā. Latgolas latvīšim jau seņ ir sovas ābeces, raksteiba un literatura, kaut skūlōs tys moz tyka vuiceits.

Kulturas montōjums līcynoj par šō regiona pamatīdzeivōtōju dziļom un senom latvyskom saknem. Tūmār ari myusdīnōs atteisteiba kustīs lēni, kaut deklaracejā par Kariņa vadeitō Ministru kabineta īcarātū darbeibu 161. punktā pījimts, ka partiju apvieneibas “JV”, “A/Par”,

FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Latgola bez politikim kai kōzas bez muzykantim L

FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

4

bība vēsturisko zemju – arī Latgales – identitātes sargāšanā. Sadarbība starp dažādām institūcijām, starp valsti, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un Latvijas novadu cilvēkiem. No šī viedokļa likums ļauj ar jaunu skatu paraudzīties uz darbu arī latgaliskās identitātes, kultūras un valodas kopšanā un lietošanā.

Lai likums darbotos veiksmīgi un sasniegtu tā galveno mērķi – “garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību” –, ikvienam būtu jāapzinās, ka identitātes, kultūras un valodas jautājumi nav tikai kādas atsevišķas institūcijas vai cilvēku grupas atbildība. Tā ir kopēja atbildība, kas ietver daudz plašāku jomu loku.

Latgaliskās kultūras veiksmīgai pastāvēšanai svarīgas taču ir ne tikai grāmatas, koncerti vai izstādes. Sava loma šeit ir gan uzņēmējiem – tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem, veikalu

Jāapzinās, ka identitāti, kultūru un valodu nav iespējams sekmīgi saglabāt un attīstīt “no augšas”, tāpēc vislielākā nozīme ir pašiem iedzīvotājiem. īpašniekiem –, kas Latgales kultūras mantojumu spēj pārvērst taustāmos produktos vai pakalpojumos; svarīgs ir arī autobuss, kas ļauj nokļūt līdz estrādei vai izstāžu zālei; svarīga ir arī tā mācību stunda skolā, kurā skolēni var uzzināt paši par savu novadu vai apgūt latgaliešu valodu.

Arī valodas saglabāšanai svarīga ir ne tikai tās attīstīšana un apguve, bet arī tas, lai valoda tiktu lietota ikdienā un iespējami daudzās jomās.

Līdztekus darbam latgaliešu valodas kopšanas laukā mil-

zīga nozīme tās pastāvēšanā un attīstībā ir arī tam, lai tā būtu redzama gan uz kafijas iepakojuma, gan ceļa zīmēs un uzlīmēs uz veikalu durvīm un lai tā ar lepnumu tiktu lietota ikdienas saziņā.

Jāapzinās, ka identitāti, kultūru un valodu nav iespējams sekmīgi saglabāt un attīstīt “no augšas”, tāpēc vislielākā nozīme ir pašiem iedzīvotājiem. Valsts prezidenta Egila Levita virzītā Latviešu vēsturisko zemju likuma uzdevums, manuprāt, ir izveidot atbalsta mehānismus un radīt priekšnoteikumus pašu Latgales cilvēku ieceru īstenošanai un iespēju robežās novērst formālus šķēršļus, kas neļauj pilnvērtīgi nodrošināt Latgales savdabības saglabāšanu un attīstību, un līdztekus tam rosināt pārmaiņas tajā, kā domājam un kādu vietu un lomu ierādām identitātes, kultūras un valodas jautājumiem Latvijā kopumā.

VALTS ERNŠTREITS, kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos

LATGOLAS BOLSS

6

MŪSU CILVĒKI

MŪSU CILVĒKI

Edmunds Teirumnīks:

nu globalajim partiju uzstōdejumim un idejom, nivīnam nav principa Latgolas vaicōjumim likt kōju prīškā. Bīžōk nūteicūšais ir īriedņu un ministra orentaceja uz Reigu voi regionalōs pīejas naasameiba. Cytu reizi gon problema nav ni partijas, ni īriedni. Tai, pīmāram, Daugovpiļs školu vaicōjumā īriedni ir pretimejūši – šudiņ runojam, reit doram. Bet lykumdūšonas normas ir tys, pret kū mes atsadurim.

FOTO: PUBLICITĀTES

Latgolas atteisteibas planavōšonai, koordinacijai, pošvaļdeibu un cytu vaļsts pōrvaļdes īstōžu sadarbībai, regionālōs politikas aktivitašu eistynōšonai radeitas vairōkas institucijas: Latgolas planavōšonas regions un tō pōrstōvnīceiba Reigā, Latgolas regiona atteisteibas agentura, izstrōdōta Latgolas atteisteibas programma, Saeimā – Cylvāktīseibu un sabīdryskūs lītu komisejas Latgolas apakškomiseja.

V

aļstyskā leimenī apakškomiseja var tikt skaiteita par 1917. goda Latgolas kongresa ideju un īsōktūs dorbu myusdīnu izpiļdejumu. Kotru godu nu apakškomisejas izveidōšonas 2019. godā tei Latgolas kongresa dīnā – 27. aprelī – rei-

LATGOLAS BOLSS

koj svineigū sēdi, lai pīmynātu Latvijas vaļsts izveidōšonas pyrmsōkumūs svareigū latgalīšu grybas izpausmi – Latgolas kongresa dīnu. Par Saeimas Latgolas apakškomisejas dorbu un aktualajim vaicōjumim stōsta tōs prīkšsādātōjs EDMUNDS TEIRUMNĪKS.

jis pareizs lāmums un ka caur Latgolas specifiku ir īspēja pīvērst ari lelōku uzmaneibu vaicōjumim, kas izīt ōrpus vīna regiona teritorijas. Tī ir, pīmāram, na tikai Latvijas, bet vysas Eiropas Savīneibas ōrejūs rūbežu styprynōšonas vaicōjumi, kas pīrōda, ka Latgolai ir jōpīvērš vairōk uzmaneibas objektivu īmaslu deļ.

– Kaidu uzdavumu izpiļde, līkūt rūku uz sirds, ir jyusu vadeitōs apakškomisejas nūpalns? Jo cylvāka dobā ir zynōt, saprast par kū deputati sovu naudu sajam.

– Vīns nu divim jyutamōkajim vaicōjumim, kuru rysynōšonā apakškomisejai beja izškirūša nūzeime un nūpalni, atsatīc uz Vaļsts zemes dīnasta vītejūs pōrstōvnīceibu likvidēšonas un štatu samazynōšonas planu maineišonu. Beja radzams, ka varātu tikt īrūbežōta īdzeivōtōju pīejameiba pakolpōjumim. Īsaistejom ari Tīslītu ministreju, kas nazyn kai beja palaiduse garom šū reformu, tū atstōjūt vīn uz tōlaika Vaļsts zemes dīnasta vadeitōjas atbiļdeibu. Apakškomisejai izadeve nūvērst napōrdūmōtu lāmumu pījimšonu. Ūtrs pamonomōkais nūpalns ir kūpdorbs ar Latgolas planavōšonas regionu. Tys atsatīc uz Rēzeknes un Latgolas specialū ekonomiskū zonu. Leidz ar tū nūdūkļu optimizacija, kū īgyust uzjēmēji, ļaun jīm strōdōt un atsateistēt konkurētspējeigi, saleidzynojūt ar uzjēmējim nu cytom specialajom ekonomiskajom zonom Latvijā. Bet par vysom školu reformom... Nu, tī myusim...

FOTO: LPR.GOV.LV

Apsavīnōjam, navys pīsavīnōjam!

– Kas ir golvonī vaicōjumi, pi kō deputati strōdoj šymā apakškomisejā?

– Latgolas apakškomiseja tyka veidōta 2019. godā, īsōkumā pat izjyutūt nalelu pretesteibu nu Saeimas kolēgim. Bet tūlaik vēļ nabejom īsadumōjuši, ka vyslelōkais uzsvors buys uz izgleiteibas vaicōjumim. Tū vyslobōk ir parōdejis itys gods, runojūt gon par Daugovpiļs izgleiteibas reformu, gon mozūs školu vaicōjumu. Pīmāram, Preiļu nūvoda Salas pamatškola ir ar sovu pīnasumu šōs apdzeivōtōs vītas saturēšonai, atteisteibai, kulturas dzeivei, bet pošvaļdeiba sprīde cytaiž.

Apakškomisejas dorba sōkumā beja daudz vaicōjumu par Nacionalōs atteisteibas plānu, un myusim beja vīnkōršōk kai cytom institucijom komunicēt ar Latgolas planavōšonas regiona vadeibu. Myusim izadeve tymā īlikt regionalū aspektu kai catūrtū prioritati.

Vīns nu vaicōjumim beja Rēzeknes Olimpiskais centrs.

Ari katōļu bazneicas vaicōjumi myusim kotru godu beja dīnas kōrteibā, tymā storpā – saisteibā ar finansejuma pīprasejumim gon Aglyunas bazilikai, gon Rēzeknes Jezus Sirds katedralei. Apakškomisejas izbraukuma sēdēs esim bejuši gon Aglyunā, gon Vaļsts rūbežsardzes koledžā, vairōkōs bazneicōs, školōs, olimpiskajā centrā... Šaidi izbraukumi padzilinōti, pastyprynōti ļaun saprast, kaidas problemas ir jōrysynoj. Ir bejušas sarunas ari ar cytim Saeimas kolegom, kuri sōkumā na vysai atbaļsteja apakškomisejas izveidi, bet tagad atzeist, ka tys ir be-

7

SAEIMAS LATGOLAS APAKŠKOMISEJA DORBĀ.

– ... komisejai rūkas par eisu?

– Na tikai komisejai! Izarōdeja, ka ari Izgleiteibas un zynōtnes ministrejai rūkas par eisu. Bet labi, ka esim problemu aizvylkuši jau tik tōli, ka tagad var izadūt ministrejas un myusu apakškomisejas kūpejas dorba grupas izveidōšona. Tei strōdōtu pi mozūs školu liktiņa – likvidacejas voi reorganizacejas – vaicōjumim. Jamūt vārā, ka školu dybynōtōji ir pošvaļdeibas, tōs ari var likvidēt voi reorganizēt šōs īstōdes.

Un izarōdeja, ka var tū izdareit pat bez vysaida saskaņōjuma ar ministreju. Pošreizejais saskaņōjums ar ministreju ir tik formals, ka pošvaļdeibas ir golvonais lēmējs. Cikom nav maineita lykumdūšona, nikas nasamaineis.

– Kas ir tī vaicōjumi, pi kurim komisejā ir bejis vysgryušōk strōdōt voi tikt pi rysynōjuma?

– Te otkon ir jōatsagrīž pi Naconalō atteisteibas plāna.

Tys ir vīns vaicōjums. Un ūtrs ir saisteits ar pošvaļdeibu reformu, jo varim atsaukt atmiņā ari tai sauktū Varakļōnu vaicōjumu. Pādejais nav bejis vīgls, jo tys jōsaver drusku globalōk un vēsturyskōk, navys tai kai nūteik tagad – caur Reigas īredņu kabinetūs pījimtū un tod – caur

deputatu bolsōjumu. Daudzūs vaicōjumūs nūsaceitas regionalōs atstumteibas princips, nu Latgolas prizmas verūtīs, ir vysgryutōkais. Jo pasaverim uz vysu Latviju attīcynojamom lyumdūšonas normom, kūpsaucēju izadūd atrast vīgļōk.

Bet tik kas navīn atsatīc uz vēsturiskū un latgaliskū, izreizis ir vysvairōk par un pret.

Tū labi parōdeja dorbs pi Nacionalō atteisteibas plana, kas sōkumā tyka pōrprosts, jo daudzi dūmōja, ka ar regionalū sadaļu dūmōta tikai Latgola.

Bet tai tys nabeja! Skaidrs, ka, akcentus salikūt un kai centru atteistejūt tikai Reigu un Pīreigu, periferija byus na tikai Latgola, bet nanūtiks ari kūpeja Latvijas izaugsme. Tū mes redzim pec teritoriju izatukšōšonas, īdzeivōtōjim pōrsaceļūt uz Reigu. Tys atsatīc gon uz izgleiteibas īgyušonu – nu videjōs leidz augstōkajai, gon dorbavītom. Bet akcents uz regionu atteisteibas saglobōšonu šūbreid tai ari nav panōkts.

Taipat kai vaicōjums par Latgolu un Varakļōnim ir palicis vēsturyski nagūdeigi pamasts.

Jo 1917. godā Latgolas kongress nūtyka ar dūmu un uzstōdejumu, ka apsavīnōjam, navys teikam pīvīnōti pōrejīm nūvodim, tod teritorija, ticeiba, volūda

Beja gona jau ar Varakļōnu vaicōjumu, kod ceņtēs samazynōt Latgolas vēsturyskū teritoriju.

Tys beja sōpeigi, un saprotom, ka pōrnūvodūs cylvāki tū nasaprūt. ir jōsagloboj un jōjam vārā. Šūbreid mes pat narunojam par teritorejom Krustpiļs pusē.

Beja gona jau ar Varakļōnu vaicōjumu, kod ceņtēs samazynōt Latgolas vēsturyskū teritoriju.

Tys beja sōpeigi, un apsazynojam, ka pōrnūvodūs cylvāki tū nasaprūt.

– Voi Latgolas apakškomisejai ir daudzi dūmubīdru pōrnūvodūs un storp politikim, kas napōrstōv Latgolu?

– Kotrai lelajai partijai ir globalī un lokalī uzstōdejumi. Un skaidrs, ka Latgolai atbolsts ir.

Vyspyrms jau apakškomisejas īkšīnē nav pozicijas un opozicijas, jo myusu golvonais mērkis ir īdzeivōtōji, regions. Verūtīs

– Kaidi ir golvonī vaicōjumi, kū apakškomiseja sajam nu Latgolas?

– Jo cyvāki zvona uz apakškomiseju, tys vīn jau nūzeimej, ka problemu nav varāts atrysynōt pošu spākim. Tys jau ir kai saucīņs pēc paleidzeibas.

Kod dīnas kōrteibā beja vaicōjums par administrativi teritorialū reformu, zvaneja na jau tī, kuri īsastōja par Vydzemi, bet gon lela daļa cylvāku beja nu Latgolas. Par nūžālōšonu bīži vīn ļaudis izstōsta problemu, bet kai es tū grybu aktualizēt augstōkā leimenī, tai iniciators sōc atsakōpt: mani napīminit, mani naīsaistit. Latgalīts, dzeivōdams daudznacionalā vidē, īkšeji ir nadaudzi nūspīsts un naīt atklōti runōt par problemom – izstōsta un atsakōp. Tai rūnās situacija, ka navari atklōti un breivi runōt par lītom, kuras detalizeiti varātu izskaidrōt iniciators. Un tys līcynoj, ka godu godim Latgolas problemom ir pīvārsts tik moz uzmaneibas, ka izstōsteit par tū izstōsta, bet natic, ka var kas maineitīs. Jo pasaver uz laiku nu naatkareibas atgyušonas leidz šam breižam, tod pat latgalīšu volūdas lītōšona ir stypri gōjuse mozumā. Školōs jau ir klases, kur nu vysim bārnim tikai moza daļa ir taidu, kas pat sovā sātā runoj latgaliski, lai gon tāvs ar mōti ir latgalīši un sovā storpā runoj latgaliski. Bet ar bārnu latgaliski vairs narunoj! Tei ir latgalīšu īkšejō nadrūšeiba, kam saknes laistas veļ padūmu godūs. Un tys myusim ir ar steigu jōmaina!

LATGOLAS BOLSS

8

KULTŪRA

KULTŪRA

MARIKA ZEIMULE

 DZIMŠANAS VIETA: Varakļāni.  IZGLĪTĪBA: Maģistra grāds uzņēmējdarbības un iestāžu vadībā biznesa augstskolā “Turība”. Latvijas Universitātē iegūta augstākā profesionālā izglītība vizuālās mākslas un mākslas vēstures pedagoģijā.

Absolvējusi Rēzeknes Mākslas koledžu mākslinieka-modelētāja specialitātē.  NODARBOŠANĀS: Kultūras ministra biroja vadītāja.

Biedrības “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” valdes priekšsēdētāja. Iepriekš bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, vadījusi Madonas Mākslas skolu un strādājusi par pedagoģi Rīgas un Mālpils novada skolās.

LATGOLAS BOLSS

– Tu darbojies tradicionālās kultūras laukā un ar savu darbu un enerģiju aizrauj un iedvesmo citus. Kā radās ideja veidot “Latgaļu sātu”?

– Ideja par to, ka jādibina Latgales tradicionālās kultūras biedrība un jānosauc par “Latgaļu sātu”, radās maniem domubiedriem. Ar šo nosaukumu mēs godinām trimdas latgaļu sabiedrisko darbinieku Vladislava Lōča un Alberta Spoģa piemiņu. Viņiem bija ideja par šādas latgaliešu kultūras vērtību krātuves izveidi laikā, kad Latvija vēl bija okupēta. Tagad ideja īstenojusies – “Latgaļu sāta” atrodas lauku sētā Dekšāres pagastā netālu no Varakļāniem.

Mēs bijām tie, kas savulaik aizsāka Latvijā etnogrāfiskās kokles spēles popularizēšanu, organizējām bērniem un jauniešiem tradicionālās kultūras apguvi. Pētām Varakļānu novada etnogrāfiju, aktīvi iestājamies par latgaliešu valodas un kultūras vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Esam pārstāvējuši novadu vairākos pasākumos ārvalstīs.

Kopā ar ģimeni gandrīz katru nedēļas nogali dodos uz Latgali, ir nobraukti desmitiem tūkstošu kilometru, bet tas ir tā vērts. Man kā organizatorei un pedagoģei ir svarīgi nodot zināšanas un prasmes tālāk, tāpēc vairāku gadu garumā organizēju tradicionālās kultūras nometnes, saietus, seminārus, darbnīcas “Latgaļu sātā”.

– Kā valsts varētu atbalstīt Latgales kultūras mantojuma saglabāšanu?

– Ir jāsaprot, ka mūsu tautas dzīvības pamatā ir lauku dzīves

vide. Tas ir nacionālās kultūras identitātes pamats. Tas bija jāņem vērā, veicot administratīvi teritoriālo reformu, un pamatā jāliek kultūrvēsturiskās un etnogrāfiskās saites, nevis šķietams ekonomiskais izdevīgums vai pārvaldes ērtības. Būtiski ir reformas rezultātā nepavājināt Latvijā vēsturiski veidojušos un mērķtiecīgas līdzšinējās kultūrpolitikas ietvaros attīstīto kultūras pakalpojumu tīklu.

Manuprāt, Krievijas uzbrukums Ukrainai liek katram pārdomāt vērtības, salikt patieso vērtību skalu, lielos kopējos mērķus, valsts mērķus un tiem pakārtot Latvijas novadu reģionālos mērķus un tad – katra jaunā novada mērķi. Jo līdz šim mēs esam skrējuši, noguruši, katrs vairāk vai mazāk par sevi domājot, un aizmirsuši par mūsu valsts kopējo uzdevumu – veicināt labklājību, veidot sociāli atbildīgu valsti, kur augt un attīstīties mūsu kultūrai un tautai.

Bet, atgriežoties pie mantojuma, uzskatu, ka ļoti noderīgi bija manis iniciētie semināri “Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē” Rēzeknē, kur Latgales tradicionālās kultūras kopēji dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par tradīciju atjaunošanu, tās pārstāvēšanu starptautiski un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem.

Semināru ierosmē vairākos novados tika apzināti un dokumentēti, nofilmēti, tradicionālo amatu prasmju meistari.

Manuprāt, mums vajadzētu veikt tradicionālo amatu “inventarizāciju”, apzinot tradicionālo, seno amatu prasmju meistarus, konstatēt, kuras prasmes ir izmirušas, kuras ir

apdraudētas. Piemēram, cik vēl ir meistaru, kas māk izgatavot cītaras vai cimbalas vai nopīt vīzes. Citviet Eiropā tiek veidotas speciālas atbalsta programmas, lai ne tikai saglabātu to, kas ir uz izzušanas robežas, bet lai speciāli to arī iedzīvinātu, saglabātu dzīvu uzskates materiālu nākamajai paaudzei.

Latvijā darbojas programma “Satiec savu meistaru”, arī Valsts kultūrkapitāla fonds sniedz atbalstu tradicionālās kultūras projektiem. Šogad Latgales kultūras programmas īstenošanai ir piešķirti 150 000 eiro, bet citos kultūras projektu konkursos, kas šogad norit Latgales reģionā, – 165 773 eiro.

Jautājumus par to, ko mēs spēsim saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm un kā šīs iniciatīvas atbalstīt, es regulāri aktualizēju Kultūras ministrijā.

Ja vismaz katrā otrajā pagastā būtu tādi entuziasti kā Upītē, es nešaubos, ka viņus atbalstītu gan valsts, gan vietējās pašvaldības, bet šādu entuziastu diemžēl nav tik daudz.

Runājot par folkloru, mēs gribot negribot nonākam pie latgaliešu valodas, taču tās apgūšanu kavē sabiedrības aizspriedumi, finansējuma trūkums pedagogiem un retoriskais jautājums, ko esmu dzirdējusi: kā latgaliešu valoda man palīdzēs veidot karjeru?

– Kādam statusam jābūt latgaliešu valodai, un vai to vajadzētu mācīt skolās?

– Mūsu dzīvē arvien lielāku vietu ieņem globāli procesi, un mums diemžēl vairāk patīk diskutēt par jaunām identitātēm.

FOTO: PUBLICITĀTES

FOTO: PUBLICITĀTES

Marika Zeimule: Ir jānodrošina latgaliešu valodas apguve skolās

Vecāku raizes par to, ka, zinot latgaliešu valodu, bērnam būs grūtāk apgūt latviešu valodu, ir nepareizas. Vairāk būtu jāraizējas par to, ka bērnam nav dotas iespējas apgūt savu dzimto valodu un nodot to nākamajām paaudzēm. Tāpēc pilnīgi noteikti ir jānodrošina latgaliešu valodas apguve skolās. Varu pateikt no savas pieredzes: es runāju latgaliski, bet rakstīt latgaliski man jau ir grūti, un tas ir tikai tāpēc vien, ka man savulaik nebija iespēju to apgūt. Savai meitai latgaliešu valodu mācu caur dziesmām – katru vakaru kaut ko kopā dziedam vai klausāmies.

Mums visiem ir jāsaprot, ka latgaliešu valodas nākotne ir patiešām apdraudēta. Katrs varam pielikt savu roku, lai to koptu un nodotu nākamām paaudzēm, lai nepiedzīvotu lībiešu valodas likteni. To var risināt, ceļot valodas prestižu, taču

pamats jāieliek bērnu vecākiem un pedagogiem vietējās skolās.

– Kādus atbalsta mehānismus valsts jau tagad nodrošina Latgales kultūrvides, valodas, mediju jomās?

– Man patīk virzīt darbus, lai saredzētu darba augļus. Mūsu biedrībā daudz diskutējam par to, ko konkrētajā jomā vajadzētu izdarīt. Es savukārt esmu tā, kas meklē veidus ideju realizēšanai.

Ir gandarījums, ka man izdevās iesaistīt uzņēmumu “Latvijas valsts meži”, kas jau otro gadu ar savu mērķdotāciju atbalsta pedagogus, kuri māca latgaliešu valodu septiņpadsmit Latgales skolās, kur to fakultatīvi vai interešu pulciņos apgūst 232 skolēni.

Ar Kultūras ministrijas atbalstu šogad Mediju atbalsta fonds 200 000 eiro piešķirs tieši Latgales plašsaziņas līdzekļiem. Tas, cik lielā mērā mediji

šo iespēju izmantos satura veidošanai latgaliešu valodā, ir pašu mediju ziņā.

Jāsaka, pēdējo gadu laikā vairāku desmitu tūkstošu eiro atbalstu satura veidošanai ir saņēmis portāls “Lakuga.lv”, Latgales reģionālā televīzija, Latgales radiostacijas, producentu grupas, laikraksti. Kopumā četru gadu laikā Latgales mediji atbalstīti ar vismaz 800 000 eiro.

Viena lieta ir valsts atbalsts un gaidas, ko liekam uz Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanu, cita lieta ir valodas lietošana publiskos pasākumos, un te daudz vairāk varētu darīt Latgales pašvaldības, piemēram, savus pasākumus reklamējot latgaliski, izdodot informatīvos izdevumus arī latgaliski.

Esmu gandarīta par reģionālo televīziju raidījumiem, kas mērķtiecīgi izzina katra novada vērtības valodā, kultūrā, vēsturē, ekonomikā. Lepnums arī par sēļiem, kuri tagad ir saņēmušies un apzinās, ka kultūrvērtība, godā celta, ir arī nākotnes tūrisma magnēts, kas savukārt dod pienesumu ekonomikā.

Jāizskauž uzskats par kaut kādu latgaliešu “separātismu”.

Latgale - tā ir ES ārējā robeža.

Lai atbalstītu cieņpilnu attieksmi pret kultūrvēsturi, esmu palīdzējusi sagādāt līdzekļus, lai Rēzeknē tiktu uzstādīts piemineklis Vladislavam Lōcim, lai piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos tiktu iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un, valstij sadarbojoties ar pašvaldību, tika piešķirti līdzekļi tā restaurācijai. Ja runājam par Latgales kultūras pieminekļu saglabāšanu, šogad Nacionālā kultūras mantojuma

9

pārvalde novirzīja 300 000 eiro konkrētām pirmās nepieciešamības vajadzībām dievnamiem un citiem objektiem.

– Vai nav tā, ka pārāk liels uzsvars tiek likts uz Latgales kultūrvides jautājumu risināšanu?

– Diskusijās par tautsaimniecību nereti dominē stereotips par kultūru kā par patērējošu, nevis pelnošu nozari, taču tai ir liels ekonomiskais pienesums.

Pēc kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto proporcijas no kopējā nodarbināto skaita Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā.

Strādājot valsts pārvaldē un redzot, kā atsevišķas nozares lobē savas intereses, es bieži uzdodu jautājumu: ko tas dos konkrētam reģionam vai valstij kopumā? Vājie punkti daudzās jomās ir tieši Latgalē, tāpēc prioritāri iestājos par atbalsta mehānismiem. Jāsaka, ka kultūras darbinieku atalgojuma ziņā Kultūras ministrija pēdējos gados ir panākusi būtisku algu pieaugumu valsts pārvaldībā esošo kultūras iestāžu darbiniekiem, taču joprojām aktuāls ir jautājums par pašvaldību kultūras iestāžu, muzeju, bibliotēku, kultūras namu darbinieku atalgojumu.

Nevalstisko kultūras organizāciju darbinieki ir 25% no kopējā nevalstiskā sektora darbinieku skaita, ir jāstiprina šo organizāciju kapacitāte, jo tikai neliela daļa var atļauties algot darbiniekus.

Es uzskatu, ka katram no Latgales ievēlētam deputātam, ministram, politiķim godprātīgi jāstrādā savu vēlētāju un sava reģiona interesēs. Kā labu sadarbības piemēru varu minēt Varakļānu piederības jautājuma risināšanu, kas ir visas Latgales jautājums. Ir jāizskauž uzskats par kaut kādu latgaliešu “separātismu”. Latgale – tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Ir jāstrādā dažādos līmeņos – valdības, Saeimas, mediju –, lai Latgales jautājums būtu dienaskārtībā.

LATGOLAS BOLSS

MŪSU CILVĒKI

MŪSU CILVĒKI

Kū sagaidom nu Latgolys kongresa

FOTO: M.ZEIMULE

Kas gon cyts, ka ni mes poši, latgalīši, kūpā aizstuovēsim myusu interesis. Paļdis tim, kas asat uzajāmuši iniciativu organizēt Latgolys kongresu, bet mes cerim, mes tycim i mes gaidom drūšu reiceibu! Kab Dīvs paleidz puorīt nu vuordu iz dorbu.

LATGALIEŠU NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU AKTĪVISTU PIKETS 4. PASAULES LATGALIEŠU SAIETA LAIKĀ RĒZEKNĒ 2017. GADA MAIJĀ.

RITA STRODE, Daugovpiļs teatra vaļdes lūcekle Es grybātu, lai vysi saprostu, ka asam tī poši latvīši, viņ ar sovu volūdu, kulturu i ar sovdabeigu mentalitati, navys eksotiska Latvijas tautas daļa. Mes asam vaļsts austrumu rūbežas sorgi, un ir svareigi, lai vaļstsveiri beidzūt saprostu, ka nu tō, cik stypra un sakōrtōta Latgola, cik cylvāku palīk dzeivōt pīrūbežā, ir atkareiga myusu vaļsts drūšeiba.

IGORS PLIČS, sabīdryskais kulturys darbinīks (Preili) Nu kongresa nikuo nagaidu.

Lai runuotu par Latgolu, juosaprūt, par kaidu teritoreju runojam. Kaida ir Latgolys jurisdikceja? Pagaidom Latgolu viņ “apgraizom”...

Nu 2017. godā reikuotuo 4. Pasauļa latgalīšu saīta par gūdu Latgolys kongresa symtgadei ir puorguojuši 5 godi. Munā redzīnī, eipaši nikas nav mainejīs, ka iz tū verās caur 1917. goda

LATGOLAS BOLSS

kongresa materialu prizmu.

Lela prīca ir par tū, ka beidzūt leidza ar volūdys vaicuojumu tyka runuots ari par ekonomiku. Simpatizēja jaunais sauklis “Nu volūdys leidz ekonomikai”, koč ari maņ grybātūs saceit: “Nu ekonomikys leidz volūdai.” Kab tī ari kai byutu, bet itom divejom lītom īmams paralels ceļš.

Nui, pīkreitu – Latgolys školuos tei byutu juoīvīš, nu lieneitem i ni par reizi. Labi byutu suokt ar ticeibys vuiceibu, nūvoda vuiceibu, rokstu volūdu itt. Bet rūnās vaicuojums: voi mums ir attīceiga vuiceibu literatura, pareizraksteibys vuordineica? Cik zynu, Latgolā ir školys, kur jau tei teik vuiceita. Ar steigu darātu pasameit pīredzē.

Koleidz tys vyss ir nūkuortuots, tai teikam pi naudys vajadzeibys, taitod ekonomikai ite ir nūzeime. Deļtuo, organizejūt kuortejū Latgolys kongresu 2022. godā, muns prīšklykums ir taids: vysupyrma, Latgolys plānuošonys regionu pīsaisteit pi Latgolys viesturiskuos teritore-

jis, kab nivīnam naīīt pruotā tū atškeļt, kai tys jau ir ar Krustpili, Varakļuonim, Stiernīni i piec tam ari taiseit aptaujis par tū. Gona mums Abrinis pīmāra, kuru asam naatgrīzeniski pagaisynuojuši. Ūtrkuort, atsasaucūt iz Latgolys 1917. goda kongresa materialim, juodaboj patstuoveiba i nūteikšona lītuos, kaiduos tys beja paradzāts, Latveju dybynojūt. Juocar, ka ari Kūrzeme, Vydzeme i Zemgale izruodeis aktivitatis sovūs nūvodūs. Juosaprūt, ka nivīns mums napīduovuos patstuoveibu, bet tei ir juoizceinej, dīvamžāļ.

Kod nūsastyrpynuos Latgolys ekonomiskuo sistuaceja, tod byus plašys īspiejis ni viņ volūdys lītom, nu ari daudzom cytom, cīši svareigom nūzarem.

Naaizmierssim par myusu ūtrū boguoteibu – Dīva dūtū zemi. Latveja vysod ir bejuse agrara vaļsts, leidza ar tū lauksaimnīceiba, munā redzīnī, ir nūzare, kurai byutu dūdama tik zaļuo gaisma, ka davums byutu jiutams vysys Latvejis mārūgā.

JĀZEPS KORSAKS, Rēzeknes pilsētas domes deputāts Kongresa gaitā ir jāizstrādā konkrēti ieteikumi informatīvās telpas (TV, radio, prese, internets) stiprināšanai, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju, tajā skaitā arī mazākumtautības. Sabiedriskajos medijos jāievieš īsas, kodolīgas vēstis par notikumiem Eiropā, Latvijā, Latgalē.  Jānodrošina bezmaksas televīzijas pieejamība ekonomiski vājākos reģionos.  Iesaistot civiliedzīvotājus, jāizstrādā militārā koncepcija, īpašu uzmanību pievēršot tieši pierobežai.  Jāapmāca civiliedzīvotāji, kā rīkoties militārā apdraudējuma gadījumā.  Valdībai jāatbalsta sīkzemnieki (mazāk par 100 ha), kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.  Pastiprināti jāiesaista mazākumtautību pārstāvji publiskos pasākumos.

SANDRA ŪDRE, kulturys žurnaliste i publiciste (Rēzeknis nūvods) 2022. goda Latgolys kongresa organizatoru formulātuo tēma kai latgaliskuma kods Eiropā nu volūdys da ekonomikys vysu pyrma līk aizadūmuot par tū, kas tū kūpejū latgaliskumu veidoj i cik itymā latgaliskumā atškireigi ir poši latgalīši ar sovim latgaliskuo pīnasumim.

Kaidam gona ar runuošonu viņ

sovā izlūksnē, cytam – svareigi muocēt ari latgaliski izasaceit pareizā rokstu volūdā, a trešs – dadūd jaunu jāgu latgaliskom kulturys zeimem ar sovu dorbuošonūs muokslys jūmā ci atteista Latgolys zeimynus ekonomikā. Aicynuojumam augt latgaliskajā vajadzātu uzrunuot itūs vysu leimiņu cylvākus, tok golvonais – pasaceļt augšuok kai beju vakar ci asu šudiņ.

Maņ tyvuoks volūdys vaicuojums, partū puorjāmuse naizpratne, kod asu pīduovuojuse kaidam nūvērst klaidys latgaliskajūs tekstūs, tok muna paleidzeiba nav bejuse vajadzeiga – cylvāki sovus tekstus publiskoj ar klaidom. Kod maņ atsyuta eisziņu ar lyugumu puorbaudeit ci pīraksteit pareizi kaidu frāzi latgaliski koč voi deļ afišys ci kaida nūsaukuma, tiuleņ atbyldu, i tys aizjam na vaira par minotu. Par laimi, taidu cylvāku, pi kuo grīztīs itymā vaicuojumā, latgalīšim ir vairuoki i vareiba konsultētīs Vaļsts volūdys centrā. Attīksme, ka publicejam i popularizejam latgaliskus tekstus ar klaidom, naveicynoj cīnu pret volūdu. Suoc raksteit ar klaidom latvīšu literarajā volūdā, sajimsi nycynuojumu nu apleicejūs i apsaukšonu par diletantu sovā dorbuošonuos jūmā.

Cik ilgi byusim pīlaideigi pret diletantismu latgaliskajā?

Pasaverūt iz itū nu augstuoka punkta, vaicuojums ir par tū, voi esi gotovs atsazeit sev, ka vēļ juoaug. Patīseibā tys ir augšonys gorā nūsacejums, ka tu na nūraidi, apkaroj ci nūlīdz tū, kas vairuok atteistāts par tevi, a taišni īsastuoj par tū, kas stypruoks par tevi. Na klaiguot: “A maņ nu latgaliskuo nikuo školā navuiceja!” A īsaklauseit, pīsakuopt i pasavuiceit nu gudruoku. Tod pasavuiceis nu teve.

ANNA ĀBOLIŅA, mūzikas vēsturniece (Rīga) 1992. gadā pasaules latgaliešu saietam līdzi sekoju kā brīvklausītāja. Ar gandarījumu uztvēru tā lēmumus, kas bija visaptveroši, nozīmīgi Latgales izaugsmei. Taču pēc emocionālā

pacēluma diemžēl ikdienā sekoja atslābums. Kas bija atbildīgs par lēmumu (ne)izpildīšanu?

Pakavēšos tikai pie vienas problēmas – latgaliešu valodas mācīšanas. Dīvaini, ka šis viens no Latgalei svarīgākajiem jautājumiem tika apspriests arī nākamajos saietos, taču... vezums nekust ne no vietas līdz pat šodienai. Varbūt šī gada saiets, 105 gadus pēc pirmā, beidzot spētu iezīmēt skaidri saprotamus un saskatāmus ceļus, kurus ejot varētu uzsākt latgaliešu valodas apguvi skolās pēc iespējas tuvākā laikā. Nekavējoties jāsāk latgaliešu valodas skolotāju sagatavošana kādā no augstskolām. Vai to kavē latgaliešiem strīdīgais jautājums par to, kuru gramatiku lietot? No Latgales ievēlētajiem deputātiem jāuzņemas atbildība par Latgalei svarīgu problēmu kārtošanu.

Domāju, ka tieši tāpēc par atbildīgo personu šī kongresa lēmumu izpildei būtu jāieceļ kāds no Saeimas deputātiem. Diemžēl palaists garām laiks, kad izglītības ministre bija no Latgales...

Vai tiešām šis kongress nespēs beidzot nokārtot šo jautājumu? Un tad varētu padiskutēt par Latgali un Eiropu...

ANDREJS SVILĀNS, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors (Salaspils) Kongresa rezolucijā īstrōdōt aicinōjumu pošvaļdeibom i vaļsts īstōdem nūdrūšynōt latgaliskūs vītvōrdu raksteibu latgaliski vītu nūsaukumūs i ceļu nūrōdēs.

MĀRIS IGAVENS, “Medus Foļvarkas” īpašnieks (Kaunata) Latgales piederības stiprināšana Latvijas un Rietumu pasaules kopīgam vērtību vektoram, samazinot nelojālu un neitrālu viedokli uzturošu pilsoņu īpatsvaru, tādā veidā minimizējot reģiona ekonomiskās izolēšanas un investīciju zaudēšanas riskus.

Veicināt informatīvās telpas un pilsoņu demokrātiskās apziņas stiprināšanu ar kvalitatīva,

11

FOTO: M.ZEIMULE

10

ANTA RUGĀTE, EGILS LEVITS UN DAINIS MJARTĀNS APSPRIEŽ AKTUALITĀTES LATGALES KONGRESA SIMTGADES PASĀKUMĀ RĒZEKNĒ 2017. GADA MAIJĀ. neatkarīga satura radīšanu medijos, nodrošinot iedzīvotājus ar spēju kritiski vērtēt un atpazīt nepatiesu informāciju, uzlabot politiskās diskusijas līmeni un kompetenci izdarīt atbildīgu lēmumu pieņemšanu vēlēšanās.

Izstrādāt koncepciju, lai celtu kultūrizglītības kvalitāti profesionālās izglītības līmenī, Latgales reģiona unikālā nemateriālā mantojuma konvertēšanai laikmetīgos produktos ar augstu pievienoto vērtību, eksporta spēju un digitalizācijas līmeni.

Veicināt Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” revitalizāciju, realizējot mērķtiecīgāku finansējumu (VKKF “Boņuks” programmas stipendijas). Nodrošināt iztrūkstošās nominācijas un mazāk pārstāvēto novadu aktīvāku dalību. Lai nodrošinātu profesionālāku vērtējumu, piesaistīt žūrijas locekļus ar starptautisku pieredzi.

Attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu automatizētai apkurei mājsaimniecībās, mazinot enerģētisko atkarību no Krievijas, kas īsteno Rietumvalstīm agresīvu ārpolitiku un veic karadarbību Ukrainā.

Iestāties par unikālo dabas vērtību saglabāšanu, videi draudzīgas lauksaimniecības prakses ieviešanu un veselīgas pārtikas nodrošināšanu, augu aizsardzības līdzekļu ierobežošanu nacionālo dabas parku teritorijās. Aktīvāk attīstīt vietējo ūdens resursu izmantošanu tautsaimniecībā.

Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt mūsdienīga un patriotiska izglītības satura izstrādi un pieejamību internetā bērniem un jauniešiem, nodrošināt esošā satura tulkošanu latgaliešu valodā. Nodrošināt latgaliešu valodas apguvi pirmsskolas izglītības iestādēs.

ANITA BĒRZIŅA, muzikys un tekstu autore (Krustpiļs) Latgalīšu konferences, saīti, kongresi, četri Rēzeknē un vīns Daugovpilī, kuryma reizē nūtyka ari pādejais Latgolas kulturbīdreibu kongress, kūr pīsadaleju kai Jākubpiļs Latgalīšu bīdreibas vadeitōja, ir svareigi pasōkumi kai Latgolai, tai Latvijai. Nadaudz mulsynoj, ka tryukst piecteceibys. Kotra jauna pasōkuma organizatori tūs veidoj tai, ka rūnās sajiuta, kai nikuo agrōk nabyutu bejs. Apsaverūt šō goda Latgolas kongresa programu, kur daudz vaicōjumu par latgalīšu volūdas lītōšonu publiskā telpā, rokstu volūdas vuiceišonu, grybu pavaicōt: cik daudz praktiski poši asam gotovi jū lītōt? Ka jōizavielej, kū lobōk kongresā gribim dzierdēt – latgalīšus voi Reigys mōkslinīkus, tod tūmār lobōk reidzinīkus...

Maņ tys atgōdynoj kaidu Latgolys pogosta vadeitōju, kurs ar cylvākim ikdīnā runōja latgaliski, bet, kod kōpe iz skotuves saceit svineigū runu, – tod baltiski...

LATGOLAS BOLSS

12

AKTUĀLI

PAŠVALDĪBĀS

Kad lielgabali šauj, mūzika neklusē

LATGOLAS BOLSS

tiecībā uz mūsu valsti. Cerējām, ka notikumi Moldovā un Gruzijā, brutāla agresija Ukrainas Krimā, Doņeckā un Luhanskā atvērs pilnīgi visiem cilvēkiem acis uz to, kāda tad ir Krievija, kāds ir tās vadonis un viņa mērķi. Paļāvāmies, ka Krievijas karš pret Ukrainu pilnīgi visiem parādīs, cik agresīva un bīstama ir šī valsts.

Taču mēs kļūdījāmies. Tādēļ es nebiju pārsteigts par Krievijas mediju ietekmēto cilvēku vēlmi noraut pie Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas izkārto Ukrainas karogu. Arī laikraksta “Ludzas Zeme” darbinieki saskārās ar agresīvu reakciju pēc publikācijām Ukrainas atbalstam. Mēs Latgalē šo situāciju ja ne zinājām, tad nojautām.

Bet Latvijā, Rīgā? Vai tiešām tikai tagad tas kļuva skaidrs?

Bet nu par svarīgāko: ko darīt? Šis karš mums beidzot pa-

PIE STAŅISLAVA BROKA DAUGAVPILS MŪZIKAS VIDUSSKOLAS MASTĀ PACELTS UKRAINAS VALSTS KAROGS.

rādījis pašu galveno – Krievija ir agresīva militāra valsts, kur virmo ideja par kaimiņvalstu iekarošanu.

Ir pienācis patiešām pēdējais brīdis, lai mēs un visa Eiropa to nepieļautu. Pēdējais brīdis saprast, kas ir kas – kurš atbalsta Putinu, kurš ir lojāls Latvijai, kurš ne. Ir pienācis pēdējais brīdis aizstāvēt mūsu valsts un Eiropas nākotni.

Ko darīt Daugavpilī, Ludzā, visā Latgalē, Latvijā? Problēma ir jārisina kompleksi, kam, iespējams, būtu jāizveido maza un efektīva pārraudzības struktūra. Darba rīki:  likumdošanas nepārtraukta aktualizēšana attiecībā uz kara slavinātājiem un naida kurinātājiem;  tiesībsargājošo institūciju nepārtraukts darbs šajā virzienā;  Krievijas mediju, kas saistīti ar kara un melu propagandu vai sankcijām pakļautiem patiesajiem labuma guvējiem, slēgšana;  propagandas, uz naidu un karu musinošo interneta portālu bloķēšana;

 izglītības nodrošināšana tikai valsts valodā;  spēcīga un kvalitatīva televīzijas un radio satura veidošana krievu valodā, atspēkojot propagandu.

Nepieciešama finansējuma plūsmas kāpināšana Latgales kultūras, izglītības un biznesa projektiem, piemēram:  Daugavpils Oskara Stroka brīvdabas koncertzāles projekta finansēšana;  vides objekta “Latvijai 100” finansēšana;  kvalitatīvas infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, aviotransports) nodrošināšana Latgalē, Daugavpils lidostas finansēšanas iespēju meklēšana;  valsts un pašvaldības objektu, projektu veidošana un attīstība Latgalē;  aizsardzības objektu izveide un stiprināšana Latgalē, tajā skaitā NATO bāzes ierīkošana.

AIVARS BROKS, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors

FOTO: PUBLICITĀTES

Mēs paši valstiski nomierinājāmies, paļaujoties, ka nu viss būs labi.

Pārstājām sekot līdzi procesiem un ieguldīt gan finanšu līdzekļus, gan intelektuālos spēkus Latgales attīstībā, integrācijas un valsts drošības jautājumos.

Es

kā pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks pārzinu ceļu infrastruktūras, kultūras un administrācijas pārvaldī-

bas jautājumus. No iepriekšējās pašvaldības esam mantojuši neatrisināto “Preiļu autoostas” jautājumu un bijušās linu fabrikas degradēto teritoriju ar būvniecības gruvešiem pilsētas centrā. Tie ir vieni no darbiem, kas kliegtin kliedz pēc to risinājuma. Šeit es saredzu nepieciešamību piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

No Nacionālās apvienības saraksta Preiļu novada domē ievēlētie trīs deputāti aktīvi darbojās kultūras jomā, bet šobrīd liela enerģija tiek koncentrēta uz stratēģisko mērķu realizēšanu, un tie ir šādi: aktīva uzņēmējdarbība, pievilcīga dzīves vide, sa-

biedrības labklājība un vieda pārvaldība.

Mums ir svarīgi, lai novadā attīstās efektīvi un inovatīvi uzņēmumi, kas rūpējas par ilgtspējīgu novada resursu izmantošanu.

Preiļu novads ir labvēlīga vieta inovācijām, radošumam un produktīvam darbam. Šobrīd esam restrukturizējuši pašvaldības administrāciju, lai uzņēmējdarbības speciālists darbotos komandā ar citiem kolēģiem, kam ir pieredze uzņēmējdarbībā, komunikācijā un projektu vadībā. Noslēgumam tuvojas arī iepriekšējā gadā iesāktie pašvaldības grants ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbi Stabulnieku, Gaļānu un

Rušonas pagastā, lai nodrošinātu piekļuvi ar lauksaimniecisko ražošanu saistītām saimniecībām. Līdzko atsāksies būvniecības sezona, turpināsies Kārsavas ielas pārbūve Preiļos. Turpinām īstenot bijušajā Riebiņu novadā iesāktos projektus: atpūtas vietu infrastruktūras izveidi pie ezeriem Rušonas pagastā, skatu torņa un piekrastes teritorijas labiekārtošanu, publiskās pludmales un laivu piestātņu infrastruktūras izveidi Bicānu ezera krastā.

PĒTERIS ROŽINSKIS, Preiļu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (Nacionālā apvienība)

Rēzeknes novada iespējas pēc administratīvi teritoriālās reformas

FOTO: PUBLICITĀTES

pagājuši 30 gadi, kopš esam kļuvuši neatkarīgi, bet, sākoties Krievijas uzbrukumam Ukrainai, pēkšņi esam atklājuši, ka Latgalē dzīvo cilvēki, kas atbalsta Putina noziedzīgo režīmu, protestē pret Ukrainas karoga uzvilkšanu vienā vai otrā vietā, ir agresīvi noskaņoti pret Latvijas valsti, pret tās rīcību šajos smagajos apstākļos.

Noskaidrosim, kā tas var būt, kā tas varēja gadīties – tik pēkšņi un negaidīti.

Latvijai atgūstot neatkarību, ne visi sveštautieši Latgalē, kur viņu vēsturiski bijis vairāk nekā pārējā valstī, uzņēma Latvijas neatkarību ar sajūsmu. Tomēr jāatzīst, ka pirmie gadi bija nosacīti veiksmīgi – tika apgūta latviešu valoda un mēģināts pielāgoties pārmaiņām valstī.

Tomēr pamazām tā sauktais integrācijas process sāka bremzēties. Kāpēc?

Pirmkārt, mēs paši valstiski nomierinājāmies, paļaujoties, ka nu viss būs labi. Pārstājām sekot līdzi procesiem un ieguldīt gan finanšu līdzekļus, gan intelektuālos spēkus Latgales attīstībā, integrācijas un valsts drošības jautājumos. Otrkārt, Krievijā pie varas nāca drošībnieki ar Putinu priekšgalā. Sāka strādāt totāla smadzeņu skalošanas mašinērija.

Mēs palaidām garām šo procesu, neticējām, ka Putina televīzija tā var ietekmēt cilvēku psihi, prātu un emocijas. Mēs prātojām par integrāciju, bet nespējām pat nodrošināt visiem Latgales iedzīvotājiem piekļuvi Latvijas Televīzijas kanāliem.

Mēs pieļāvām Krievijas masu informācijas līdzekļu izvērsto propagandu un nomelnošanu at-

Par attīstību Preiļu novadā

FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Ir

13

R

ēzeknes novadā saimniekošana jau vairākus gadus notiek četru apvienību ietvaros, kur kopīgi darbojas vairāki pagasti, lai efektīvāk pārvaldītu un attīstītu apvienību teritorijas. Pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidota piektā – Viļānu apvienība. Līdz ar to Rēzeknes novadā

ir 28 pagasti un Viļānu pilsēta un novadā dzīvo 30 963 iedzīvotāji.

Pirms iepriekšējās teritoriālās reformas Viļānu un Rēzeknes novads strādāja kopā, tāpēc daudzi pašvaldības iestāžu darbinieki ļoti labi atceras, kā tas bija – dzīvot vienā administratīvajā teritorijā. Nav noslēpums, ka atkalapvienošanās radīja virkni juridisku, organizatorisku un sadzīvisku problēmu, kuras intensīvi risinām: ir sakārtoti saistošie noteikumi, salāgots pašvaldības iestāžu darbs, maksimāli saglabājot pašvaldības pakalpojumu pieejamību tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai. Jāteic, ka lielākas attīstības iespējas paveras visam Rēzeknes novadam, jo reāli palielinājusies kapacitāte, tajā skaitā finanšu. Es saprotu bijušā Viļānu novada iedzīvotāju noskaņojumu, kad dažu iestāžu nosaukumā pazūd vārds “Viļāni”. Piemēram, apvienojot bērnu un jauniešu sporta skolas, paliks nosaukums “Rē-

zeknes novada bērnu un jauniešu sporta skola”, bet reāli programmu īstenošanas vieta nemainīsies.

Viļāniešos neapmierinātību rada lielāki komunālie maksājumi. Diemžēl pēc novadu apvienošanas tika atklātas nepilnības Viļānu kapitālsabiedrību darbā – to skaitā nepamatoti zemie tarifi, kas nebija aktualizēti gandrīz desmit gadus, – kas steidzamā kārtā tika risinātas. Skaidrs, ka ir nepieciešams laiks, lai cilvēki pierastu pie jaunās situācijas un justos piederīgi savam novadam.

Par tuvākiem un tālākiem nākotnes plāniem… Pašlaik notiek liels darbs pie amatu un mēnešalgu vienādošanas visā novada teritorijā, notiek reformas kultūras, bibliotēku, jaunatnes un saimnieciskā darba organizēšanā, lai strādātu efektīvāk, mūsdienīgāk un sniedzot kvalitatīvākus pakalpojumus.

Daudz tiek darīts, lai piesaistītu investorus, kāpinām novada potenciāla izmantošanu, gatavojam piedāvājumus uzņēmējiem, attīstām ceļu infrastruktūru, atbalstām vietējos uzņēmējus un mājražotājus, organizējot uzņēmējdarbības atbalsta konkursus. Lielāks uzsvars tiek likts uz Rēzeknes un Latgales speciālo ekonomisko zonu iespēju izmantošanu investoru piesaistei un sadarbībai ar reģiona izglītības un pētnieciskajām institūcijām.

Galvenais ir piesaistīt novadam iedzīvotājus, radot gan darbavietas, gan pievilcīgu un drošu vidi dzīvošanai. Šā gada janvārī darbu sāka novada administratīvā inspekcija, kas ir kļuvusi ļoti pieprasīta visā novadā – cilvēki regulāri zvana un aktualizē risināmos jautājumus. Protams, netiek aizmirsta arī kultūrvides saglabāšana, ir paredzēts finansējums kultūrvēsturisko, tajā skaitā sa-

LATGOLAS BOLSS

PAŠVALDĪBĀS

VIEDOKLIS

FOTO: PUBLICITĀTES

Sveiciens no Balvu novada!

Jau

pus gadu es vadu Izglītības, kultūras un sporta komiteju apvienotajā Balvu novadā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas kopā esam četri novadi. Arī izglītības, kultūras un sporta jomās ir izmaiņas, veidojot jaunas pārvaldes un to struktūras.

Pirmajās komitejas sanāksmēs aicinājām visus kultūras jomas darbiniekus tikties un kopā runājām, kā būtu labāk plānot darbus, lai būtu vienota pieeja un attieksme visās novada vietās un iestādēs, ņemot vērā Balvu bibliotēkas un tās filiāļu darbību un vajadzības.

Uzskatu, ka ir jābūt vienotai pieejai un attieksmei pret katru iestādi un darbinieku.

Vērtējam Balvu novada muzeju ikdienas darbu un nepieciešamības, kā arī atalgojuma pārskatīšanu, kas notiks pēc 1. jūlija. Tiek izstrādāti kultūras iestāžu vadītāju atalgojuma noteikšanas kritēriji. Esam

LATGOLAS BOLSS

izveidojuši un apstiprinājuši sporta centra darbību.

2022. gada budžetu skatījām decembrī un janvārī. Nebija viegli, jo Covid-19 dēļ darbojāmies attālināti. Komitejā ar šo jautājumu strādājām vairākas dienas, skatot iestāžu vadītāju pieprasījumus, kas veidojas no obligātajiem ikdienas izdevumiem, algām, kā arī akūtām vajadzībām, kas saistītas ar remontiem, pamatlīdzekļu nolietojumu un arī Ministru kabineta noteikumu prasību izpildi katrai iestādei. Bija svarīgi budžeta finansējuma daļu paredzēt un novirzīt novada nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām konfesijām, aktīvi piesaistot arī projektu iespējas.

Paldies visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuru ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļi ienāk novada kontā! Un tā nav maza nauda. Vajadzību ir daudz, un izmaksas aug, viss noveco, tam visam ir vajadzīgs finansējums. Aktuāls ir jautājums, kas saistīts ar skolu tīklu un finansiālo segumu Balvu novadā. Vēlos arī piesaistīt projektus, kas ir saistīti ar ceļu sakārtošanu, infrastruktūras uzlabošanu, uzņēmējdarbības vides attīstīšanu pašvaldībai piederošajās teritorijās. Piekritīsiet: pabraucot pa Latviju vai atgriežoties no kaimiņu un attālākam zemēm, gribas arī mūsu novadu redzēt modernāku un ar sakārtotāku vidi.

2. martā, atzīmējot Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, Balvu novadā notika vērienīgi pasākumi.

Paldies visiem, kas apmeklēja atbalsta mītiņu pie Balvu Kultūras un atpūtas centra, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits!

Aktuāls ir jautājums par situāciju attiecībā uz drošību novadā un bēgļu uzņemšanu, kā arī palīdzību Ukrainai, ko jau tagad veicam, piesaistot pagastu pārvaldniekus un Sarkanā Krusta pārstāvjus, kas darbojas novadā.

Man ir liels gandarījums, ka trīs “Boņukus”, kā arī skatītāju simpātijas balvu “Žyks” saņēma Balvu novada spilgtākie pagājušā gada latgaliešu kultūras pasākumi un aktivitātes. Viens no apbalvojumiem bija par “Bolvu nūvoda zeimi latgaliski”, par ko mums notika diskusijas un bija jāatbild uz neskaitāmiem iedzīvotāju jautājumiem. Es piekrītu, ka mēs, deputāti, un Balvu novada domes priekšsēdētājs zīmju veidošanas un uzlikšanas procesā varējām vairāk informēt par šī procesa virzību, bet līdzekļus zīmēm piešķīra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tāpēc izpalika balsojums Finanšu komitejā.

Būtiski ir saprast, ka latgaliskā identitāte jāveicina, izkopjot latgaliešu valodu un dzīvās izloksnes, sekmējot to

apguvi skolās, atbalstot novada folkloras tradīciju uzturēšanu. Tas atainojas arī seno amatu prasmēs un novada kultūrvēstures izzināšanā un popularizēšanā.

Nav nemaz tik vienkārši darboties un visiem jautājumiem pieiet ar vienādu attieksmi, jo esam taču sanākuši kopā četri novadi, turklāt ne jau savu vēlmju vadīti, bet gan reformas rezultātā. Divpadsmit gadi – tas ir ilgs laika posms, kad katrs novads attīstījās un strādāja katrs savā stilā, rēķinoties ar savu iedzīvotāju vajadzībām, etnisko sastāvu, kultūru un socializēšanos katrā novadā. Pieņemot Balvu novada attīstības programmu 2022.–2027. gadam, mēs atkal atgriezāmies pie jautājuma, ka ir jābūt sadzirdētām un analizētām visām iedzīvotāju prasībām un izskaidrotam, ka viss, kas tiek darīts, ir ilgtermiņā un ar lielu nozīmi novada nākotnei.

Un nobeigumā es gribu atgādināt Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes-Pakules formulējumu, ko deputāti akceptēja un iekļāva Balvu novada attīstības programmā: “Latgaliskais kļyus stypruoks na ceinūtīs pret latviskū, bet bolstūt vīnam ūtru.”

AIJA MEŽALE, Balvu novada domes deputāte (Nacionālā apvienība)

15

Otrā līmeņa pašvaldības.

Vai stāsts ir beidzies?

E iropas Savienības valstu vienmērīgas attīstības pamatā ir reģionālā politika. Šī politika nozīmē to, ka dalībvalstu otrā līmeņa pašvaldības jeb administratīvie reģioni tiek īpaši atbalstīti, mazinot atšķirības starp tiem, paredzot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus atbilstoši šo reģionu attīstības līmenim. Vājākajiem reģioniem tiek paredzēti lielāki līdzekļi. Viens no galvenajiem kritērijiem ir iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju. Diemžēl kopš Latvija 2004. gadā tika uzņemta Eiropas Savienībā mūsu valstī joprojām nav izveidotas otrā līmeņa pašvaldības jeb administratīvie reģioni. Šis ir galvenais iemesls būtiskajām iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirībām valstī.

2014. gadā izdotajā grāmatā “Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas, risinājumi” (aut. Keišs S., Kazinovskis A.) tika atspoguļoti pētījuma rezultāti un analizēta administratīvi teritoriālās reformas gaita Latvijā. Tika secināts, ka Latvijā, ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, ir jāveic kompleksa administratīvi teritoriālā, reģionālā un valsts pārvaldes reforma, lai Latvijā būtu izveidota konkurētspējīga valsts administratīvi teritoriālā uzbūve. Tika sagatavoti priekšlikumi, kas garantētu strauju un vienmērīgu visas valsts attīstību, restartu. Minēšu dažus svarīgākos.

Kardināli jāmaina valsts pārvaldes principi, jāveic izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē. Nepieciešams pieņemt jaunu Saeimas vēlēšanu likumu, kurā būtu reglamentēta jauktās vēlēšanu sistēmas ieviešana, līdzīgi kā Lietuvā.

Jauktā vēlēšanu sistēma Latvijā

1

FOTO: PUBLICITĀTES

noto attīstību, un daļa iecerētā jāpārbīda uz tālāku nākotni. Tāpat kā citas Latvijas pašvaldības, esam pielāgojušies darbam pandēmijas apstākļos, strādājam ar Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu, esam elastīgi un atvērti jebkuriem izaicinājumiem. ĒRIKA TEIRUMNIEKA, Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece (Nacionālā apvienība)

krālo, objektu atjaunošanai un uzturēšanai, latgaliešu valodas plašāka izmantošana publiskajā telpā, pašvaldības darbā un valodas apgūšana skolā. Darāmā ir daudz, bet liels gandarījums ir par Rēzeknes novada domes koalīcijas deputātiem, kas ir enerģiski, zinoši un uz attīstību orientēti.

Būsim reālisti! Globālās krīzes situācija atstāj ietekmi uz plā-

FOTO: PUBLICITĀTES

14

varētu būt šāda: Saeima sastāv no 100 vēlētiem deputātiem, no kuriem 50 deputātus ievēl pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas no partijām un 50 deputātus ievēl pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas katrā vēlēšanu apgabalā pa 10 deputātiem Līdzšinējā pieredze liecina, ka, vēlot Saeimas deputātus pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, Saeimā ievēlētie deputāti lielākoties pārstāv Rīgu.

Līdz ar to pieņemtie likumi bieži vien ir pretrunā ar iedzīvotāju, kas dzīvo reģionos, interesēm.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 3. pantu, nekavējoties uz esošo plānošanas reģionu bāzes ir jāizveido pieci administratīvie reģioni – Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales, Rīgas un tās apkārtnes.

Turpmāk Latvijas Nacionālajā attīstības plānā par galveno prioritāti noteikt piecu reģionu attīstības veici-

2

3

nāšanu un nelīdzsvarotas attīstības novēršanu. Katra reģiona izstrādātais attīstības plāns būtu Nacionālā attīstības plāna sastāvdaļa, kur tiktu paredzēts konkrēts pasākumu un aktivitāšu apjoms katrā reģionā. Šiem pasākumiem tiktu “iezīmēts” valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu finansējums (kvota) visam Latvijas Nacionālā attīstības plāna darbības periodam atbilstoši katra reģiona attīstības kritērijiem.

Tas nozīmētu to, ka konkrētajā Eiropas Savienības programmēšanas periodā, piemēram, 2021.–2027. gadam, tiktu bez konkursa kārtības garantēta līdzekļu nonākšana un apgūšana reģionos, līdzīgi kā Eiropas Komisija paredz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus katrai dalībvalstij attiecīgajam programmēšanas periodam.

Diemžēl šajā programmēšanas periodā (2021.–2027.) Latvijā joprojām netiks ievērots reģio-

nālais Eiropas Savienības struktūrfondu sadales un apgūšanas princips, jo, pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, administratīvo reģionu izveidošana Latvijas Republikas Saeimā tika noraidīta.

Secinājums: turpināsies nevienmērīga attīstība Latvijā, kas vēl vairāk pastiprinās atšķirības starp reģioniem, starp laukiem, starp Latgali un Rīgu, izraisot iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts.

Atgādināšu, ka iepriekšējā Eiropas Savienības programmēšanas periodā, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, Latvija saņēma aptuveni 7 miljardus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem, to skaitā 4,5 miljardus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Šis atbalsts Latvijai tika piešķirts tādēļ, ka valstī ir mazattīstītas teritorijas: Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un jo īpaši Latgale. Šo teritoriju iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, ir tikai 40–60%. Ja Latvijas teritorija būtu tikai Rīga un Pierīga, tad Latvija saņemtu ļoti niecīgu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Tomēr galvenokārt šie struktūrfondu līdzekļi kopā ar valsts un pašvaldību līdzfinansējumu tika apgūti Rīgā un Pierīgā.

Rodas divi jautājumi: 1) vai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi beidzot nonāks tur, kur pienākas, proti, atpalikušajos reģionos, atbilstoši Eiropas Savienības reģionālās politikas mērķiem? 2) vai, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, būs politiska partija, kas strikti iestāsies par administratīvo reģionu izveidošanu?

ANDRIS KAZINOVSKIS, Balvi

LATGOLAS BOLSS

VĒSTURE

VĒSTURE

FOTO: LA.LV

Latgalieši un slovāki: kopīgais un atšķirīgais

LATGALIEŠI LATVIJĀ, SLOVĀKI ČEHOSLOVĀKIJĀ: PAŠVALDĪBAS JAUTĀJUMS JAUNDIBINĀTAJĀS VALSTĪS 1917.– 1922. GADĀ Šķietami nesaistītām Eiropas tautām mēdz būt pārsteidzoši līdzīgas vēstures epizodes.

1918. gadā gandrīz vienlaikus tika dibinātas Čehoslovākija un Latvija. Valstu pamatnācijas sastāvs nebija viendabīgs. Vēsturiski bija izveidojušās atšķirības starp Latgales latviešiem un Baltijas latviešiem, līdzīgi kā starp čehiem un slovākiem.

Radās diskusija par to, vai jaunajās valstīs ir viena vai divas tautas un kā nodrošināt latgaliešu un slovāku tiesības uz pašvaldību un citām tiesībām konstitūcijās.

Daudzos vēstures avotos parādās vispārīgs slovāku un latgaliešu salīdzinājums. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammas liecina, ka uz slovāku situāciju Čehoslovākijā atsaucas inženieris, latgaliešu politiķis, Satversmes sapulces loceklis no Latgales ļaužu partijas Francis Kemps (1876–1952), kurš, debatējot par latgaliešu valodas tiesībām Satversmē, uzsver, ka Čehoslovākijā var veiksmīgi līdzās pastāvēt divas valodas vai divas valodas formas – čehu un slovāku. Francis Kemps uzskata, ka Čehoslovākijas pieredze jāņem vērā un līdzīgs risinājums jāievieš Latvijā. Vienai valodas formai nav jānomāc otra.

LATGOLAS BOLSS

Slovākus un latgaliešus 1920. gadā rakstā “No mana ceļojuma pa Latviju” ir salīdzinājis arī poļu laikraksta “Gazeta Warszavska” žurnālists Pšemislavs Mončevskis. “Vietējie latvieši, tā sauktie latgalieši – katoļi, kas runā savā dialektā (tāpat kā čehi un slovāki).”

Aprakstot savu ceļojumu pa Čehoslovākiju 1925. gadā, līdzības starp slovākiem un latgaliešiem saskatījusi arī Latgales politiķe un izglītības darbiniece Valerija Seile (1891–1970).

“Taipat kai Latgola ir iznasuse uz sovim placim vyssmoguokū jūgu, tai ari Slovākija tū pošu pordzeivojuse sovā zemē.”

LATGALES KONGRESS UN PITSBURGAS VIENOŠANĀS Latgaliešu un slovāku centienus nodrošināt sev pašvaldību topošajās valstīs pirms konstitūciju pieņemšanas fiksē vairāki juridiski dokumenti. Īpašu uzmanību piesaista divi.

Slovāku gadījumā tā ir Pitsburgas vienošanās (1918), savukārt latgaliešu gadījumā tā ir Latgales kongresa rezolūcija (1917).

Pitsburgas vienošanās otrais un trešais punkts paredz, ka Slovākijai būs sava pašvaldība, tiesas un slovāku valoda būs oficiālā valoda skolās un ikdienas dzīvē. Latgales kongresa rezolūcijas otrais punkts nosaka: “Mēs, Latgales latvieši, apvienodamies ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, paturam savu pašvaldību, pilnas pašnoteikšanās tiesības valodas, reliģijas, baznīcas, skolu jomās un ekonomiskos, tāpat arī zemes jautājumos, baznīcas lietās pievienojot Latgalei arī Kurzemes un Vidzemes katoļus.” Dokumenti liecina, ka bez prasības pēc pašvaldības kopīga ir arī vēlēšanās jaunajās valstīs nodrošināt tiesības slovāku

un latgaliešu valodai. Latgales kongresa rezolūcijā atšķirībā no Pitsburgas vienošanās neparādās prasība par tiesībām izveidot savas tiesas, savukārt slovāki neprasa pašnoteikšanos reliģijas, skolu, zemes un ekonomiskajos jautājumos.

Trimdas latgaliešu vēstures pētnieks Miķelis Bukšs atsaucas uz epizodi Latgales kongresā, kad delegāts inženieris Francis Kemps uzstājīgi lūdzis, lai kongresa rezolūcijai pievieno aktu jeb rakstiskās garantijas no baltiešu pārstāvjiem Zigfrīda Annas Meirovica un J. Zālīša, lai latgaliešiem būtu nodrošinātas pašvaldības tiesības. Pēc M. Bukša domām, šāds akts būtu pielīdzināms Pitsburgas vienošanās aktam starp čehiem un slovākiem.

Bukšs to pamato šādi: “Taidu aktu beja, pīm., sarakstējuši ari slovaki pi vīnošonōs ar čechim 1918. g. 30. majā. Storp čechim pyrmais paraksteitōjs ir Masariks, vālokais vaļsts prezidents.”

Latgales kongresu 1917. gada 26.–27. aprīlī Rēzeknē organizēja latgaliešu katoļu garīdzniecība ar Franci Trasunu priekšgalā.

Kongresā piedalījās arī latvieši no Kurzemes un Vidzemes, tomēr šo kongresu vēsturnieki nevērtē kā vienošanos starp latgaliešiem un Kurzemes un Vidzemes latviešiem, bet kā latgaliešu gribas izteikšanu.

Pitsburgas vienošanās tika slēgta 1918. gada 31. maijā Amerikas Savienotajās Valstīs – ārpus topošās Čehoslovākijas.

Amerikas valdība atbalstīja neatkarīgas Čehoslovākijas izveidošanos, tāpēc nelika šķēršļus šādas vienošanās slēgšanai, kas notika starp Amerikas emigrācijā dzīvojošajiem čehiem un slovākiem. Pitsburgas vienošanās iniciators un organizētājs bija politiķis un sociologs Tomāšs

Masariks (1850–1937). Galvenais vienošanās mērķis bija kopīgas čehu un slovāku valsts izveide, apvienojot Austrijas Bohēmiju, Morāviju-Silēziju un Ungārijas sastāvā ietilpstošo Slovākiju.

Gan Latgales kongresu, gan Pitsburgas vienošanos vēsturnieki vērtē kā priekšnoteikumu, pamatu Latvijas un Čehoslovākijas dibināšanai 1918. gadā.

PAŠVALDĪBAS JAUTĀJUMS KONSTITŪCIJĀS Darbu pie Latvijas valsts konstitūcijas izstrādes un pieņemšanas veica Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulce bija demokrātiski ievēlēta 1920. gadā un sastāvēja no 150 locekļiem. Satversmes sapulce darbojās divus gadus – līdz 1922. gadam. Čehoslovākijas konstitūciju 1920. gadā izstrādāja un pieņēma Čehoslovākijas revolucionārā Nacionālā asambleja, kas sastāvēja no 270 delegātiem un atšķirībā no Latvijas nebija demokrātiski ievēlēta.

Latgales kongresa rezolūcija tika izmantota kā arguments, lai garantētu pašvaldības tiesības Latvijas konstitūcijā. Piemēram, Satversmes sapulces loceklis, Latgales kristīgo zemnieku partijas pārstāvis garīdznieks Francis Trasuns norādīja: “1917. gadā kādā kongresā Rēzeknē mūsu tagadējais Ministru prezidents Meierovica kungs un nelaiķis Zālītis apsolīja Pagaidu nacionālās padomes un visu baltiešu vārdā, ka tai gadījumā, ja tautai būs zināma brīvība, tad latgalieši baudīs savu autonomiju Latgalē.”

Arī atsaukšanās uz Pitsburgas vienošanos kā slovākiem doto solījumu nepildīšanas pierādījums bieži parādījās dažādos slovāku politiķu izdotos dokumentos. Par piemēru

var minēt slovāku politiķa un garīdznieka Andreja Hlinkas (1864–1938) 1922. gadā sarakstīto memorandu, kur autors citē Pitsburgas vienošanos, apvaino čehus Slovākijas kolonizēšanā un pārmet Čehoslovākijas valdībai vienošanās nepildīšanu.

Vēstures avoti liecina, ka Latgales politiskās partijas savās politiskajās programmās bija paredzējušas Latgales pašvaldību. “Latgales ļaužu partija” Latgalei paredzēja atsevišķu parlamentu ar 30 locekļiem, atsevišķas ministrijas, kā arī īpašu nodokli pašvaldības darbības nodrošināšanai. Latgales zemnieku partijas programma paredzēja, ka skolas, policija, visa pārvalde būs vietējo latgaliešu rokās. Politisko programmu saturs rezultējās Latgales politiķu prasībā konstitūcijā

iekļaut likuma pantu, kas paredz, ka Latgale bauda plašas pašvaldības tiesības, ko nosaka īpašs likums.

Latgaliešu un slovāku pašvaldības ideja jaunajās valstīs neguva pietiekamu politisko atbalstu un valstu konstitūcijās netika iekļauta. Reģiona īpatnības 20. gadsimta 20. gados tika garantētas tikai valodas jautājumā. Čehoslovākijas konstitūcijai tika pievienots īpašs valodas akts, kas noteica, ka valsts valoda ir čehoslovāku valoda ar divām valodas formām – čehu un slovāku.

Akts garantē, ka slovāku valodas forma ir valsts valoda un var tikt izmantota skolās, valsts iestādēs un ikdienas dzīvē. Atšķirībā no slovākiem latgaliešu valodas tiesības netika nostiprinātas konstitūcijā. Toties 1921. gadā Latvijas Ministru

kabinets izdeva speciālu likumu, kas paredzēja, ka latgaliešu valsts iestādēm ir jāpieņem latgaliešu izloksnē rakstīti dokumenti un ka privātpersonas var brīvi lietot latgaliešu valodu rakstiskā saziņā, uz izkārtnēm, darbvedībā un citur.

Čehoslovākijas konstitūcijai tika pievienots īpašs valodas akts, kurš noteica, ka valsts valoda ir čehoslovāku valoda ar divām valodas formām – čehu un slovāku.

17

Gan Rēzeknes kongresa rezolūcijā, gan Pitsburgas līgumā ir līdzības attiecībā uz mēģinājumiem nodrošināt zināmu pašpārvaldi un autonomiju jaunajās valstīs.

Latgales politiķi Satversmes sapulcē citēja Čehoslovākijas piemēru un salīdzināja slovākus ar latgaliešiem, tāpēc var apgalvot, ka atsevišķiem tā laika Latgales politiķiem Čehoslovākijas piemērs šķitis pievilcīgs un funkcionāls.

Slovākijas neapmierinātība ar Prāgas īstenoto centrālo politiku kopš konstitūcijas pieņemšanas galu galā izraisīja Čehoslovākijas sabrukumu 1993. gadā. Savukārt latgalieši pamazām tuvinājās Baltijas latviešiem un iekļāvās Latvijas valstī.

ARNIS SLOBOŽAŅINS

FOTO: PUBLICITĀTES

16

PIEMINEKĻA VLADISLAVAM LŌCIM ATKLĀŠANA RĒZEKNĒ. OTRĀ PASAULES KARA LAIKĀ V. LŌCIS IZDEVA LAIKRAKSTU “LATGOLAS BOLSS”, KAS NEPILNA PUSOTRA GADA LAIKĀ IZNĀCA 1 281 800 EKSEMPLĀROS. 1944. GADĀ V. LŌCIS KOPĀ AR DAĻU IZDEVNIECĪBAS DARBINIEKU EMIGRĒJA UZ VĀCIJU. LAIKA POSMĀ LĪDZ 1985. GADAM VIŅŠ IZDEVA VAIRĀK NEKĀ 130 GRĀMATU LATGALIEŠU VALODĀ. V. LŌCIS BIJA “RADIO BRĪVĀ EIROPA” RAIDĪJUMA “LATGOLAS BOLSS” INICIATORS.

LATGOLAS BOLSS

18

IZKLAIDE

VĒSTURE

Myusu nabyus, dzīsmis paliks R

LATGOLAS BOLSS

liešu a g t a L a valod vidē ajā k s i l b pu ušā pagāj ta gadsimados .g 20.–30 FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

enārs Kaupers Latgolys kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys pasuokumā pasasmēja, ka nūteikti nav taida reidzinīka, kuram babeņa nabyutu nu Latgolys. Kai šlāgermuzykys puorstuovs reiz pajūkuoju, ka nav taida rokera, kuram babeņa nasaklauseitu šlāgeri.

Kas ir popularuo muzyka i kurim žanrim ir leluokys perspektivys byut popularim? Atbiļde meklejama, atsaverūt paguotnē i paviertejūt, kai taišni latgalīšu muzyka palyka atpazeistama i leidzvierteiga puornūvodu latvīšu muzykai vysūs vierzīņūs, pīmāram, šovūs, radejis i TV aptaujuos.

Latgalīšu muzykys pērlis atrūnamys tautysdzīsmēs, sevkurs savīseigs pasuokums Latgolā nav īdūmojams bez dzīšmu “Auga, auga rūžeņa”, “Nadūd, Dīvs, veitulam” voi “Pi Dīveņa gari goldi” un autordzīšmu, pīmāram, “Skaidra volūda”.

Kod pasaruodeja kasetis i disku nesieji, atguoja dzīduotojis Aijis laiks. I mani agrā jauneibā, klausūtīs latgaliskuos dzīsmis nu magnetapona īrokstu, puorjēme naaprokstomys emocejis, leidzeigys tam, it kai es byutu īsajuts Boņuka lūmā – nūzogu nazeiti i nūgloboju škiunī, kab pasaprīcuotum par īgivumu.

Taišni taidys emocejis maņ palykušys atmiņā. Tik tyva maņ itei muzyka, ka grybu klauseitīs vēļ i vēļ, i gaideit, kod izīs vēļ kaida kasete voi CD ar latgaliskū muzyku.

Pat munys bārna emocejis ir pīruodejušys tū, ka nu motu galeņu leidz pierstu nadzeņu asūt latgalīšam, asu izabadiejs piec taida latgaliskuma, kū varu klauseitīs, puordūmuot dzierdātū i just leidza latgaliskūs dzīšmu sižetūs izstuosteitajam. Kab naaizvainuot nivīna muokslinīka, juoatzeimej, ka kotra spylgta debeja atstuoja sovu īspaidu Latgolys muzykys popularitatis atdzimšonā – atsaguoduosim

19

“Latgales dāmu popu” , “Laimys muzykantus” i “Borowa MC”!

Tymā laikā es pat korstuokūs sapynūs navarieju īsadūmuot, ka ari mani liktiņs saisteis ar muzyku. Pasateicūt Valda Labinska iniciativai i rodūšuos komandys dorbam, 2006. godā Latgolā suoce skanēt “Latgolys Radeja” i dūmoju, ka taišni itys nūtykums veicynuoja, ka latgalīšim vysā Latgolā pasaruodeja īspieja klauseitīs dzīsmis dzymtajā volūdā, bet, kod ir pīprasiejums, juobyun ari pīduovuojumam. Ar “Latgolys Radejis” pasaruodeišonu, profesionalim, entuziastim, amaterim i vysim, kas sevkurā veidā i sevkurā žanrā spēja radeit muzyku, beja dūta īspieja syuteit sovys radeituos dzīsmis radejai, kur tuos tyka atskaņuotys.

Tai Latgolys muzykys teirumā pasaruodeja jauni i leidz šam nadzierdeiti projekti: “Bez PVN”, “Dabasu durovys”, “Gondreiž 10kā”, “Unknow artist”, “Patrioti.lg” i cyti. Leidz tam muzikim nabeja daudz īspieju sevi paruodeit i pīsadaleit aptaujos i TV šovūs, kur mes periodiski īgivem panuokumus. LTV Latvejis šlāgeraptaujā goda finalūs tyka Inga un Normunds, “Baltie lāči”, “Patrioti.lg”, “Ginc un es”, “Galaktika”, “Dricānu dominante” i Igauņu

saime. Pasaruodūt taidim šovim kai “Dziedošās ģimenes” i “Koru kari”, mes vysi vēremēs itūs raidejumus i atbaļstejom sovejūs.

Kaidā šaļtī jau šovu un aptauju organizatori smējēs – kai tik pasaruoda latgalīši, tai izreizis ījam pyrmuos vītys.

Dūmoju, ka vyss sasalyka pareizā laikā i pareizā vītā, ar tū ka cylvāki beja nūsagaidejuši piec dzīsmem dzymtajā volūdā.

Atsaguodoju Reigys studeju periodu, kod munim Latgolys kursabīdrim i draugim beja taida kai kauna sajiuta pasarunuot latgaliski sovā storpā. Tī laiki jau seņ paceli.

Niu nūvārojams pretejais – cylvāki ar saknem Latgolā lapojās ar tom. Taiduos šaļtīs sajyutams sentiments, ka cylvākam pat žāl, ka jis pats nav pīdzims sovu seņču dzymtajā pusē.

Navareišu pasceit, voi myusu latgaliskums, patriotisms i lapnums par etniskū pīdereibu dzyma voi atdzyma. Grybīs ticēt, ka atdzyma. Ar osorom acīs laseju par Sibirejis latgalīšim, kuri nu paaudzis paaudzē vuiceja bārnim sovu volūdu.

Mes asim laimeigi cylvāki, ka varim latgaliski izdūt gruomotys i taiseit filmys. Ar naaprokstomu sajiusmu izzynuoju, ka aplikacejai “Waze” pasaruodeja latgalis-

kuo verseja. Juoatzemej, ka ari “Boņuka” padūšonys pasuokums sovā laikā tyka veiduots vīnkuoršā formatā ar entuziastu grupu un pyrmais pasuokums beja Rēzeknis Kulturys noma ākā. Kas tys ir tān? Tys ir pylnvierteigs, profesionali organizeits pasuokums ar tīšraidi LTV. Kai muzykants i cylvāks asu guojs leidza latgaliskuo gora styprynuošonys procesam i asu pateiceigs liktiņam, sovim klauseituojim i skateituojim, sovim kolegom i draugim. Es atguodoju laiku, kai cylvāki, ar kurim beja gūds sasadorbuot voi draudzētīs, nu entuziastu palyka par profesionalim, kai profesionali styprynuoja sovu profesionalitati, kai dorbabīdri voi draugi tyka īvālāti par deputatim, kai koncertā “Celīs, bruoļ”, kurā asu daaicynuots, cylvāki ceļās kuojuos i ar osorom acīs dzīd leidza.

Sevkura žanra i sevkurys sfērys panuokumi par lobu Latgolai myus vīnoj i styprynoj, ruodūt nuokamajom paaudzem pīmāru un īdvasmojūt jaunim projektim. Myusim juosagloboj sova identitate, volūda, kulturys montuojums, kas ar kotru godu pasaplašynoj, i juonūdūd sovim bārnim – nuokamajom paaudzem.

JURS OSTROVSKIS

LATGOLAS BOLSS

IZGLĪTĪBA 2021./ 2022. mācību gadā 17 Latgales skolās 232 skolēni fakultatīvi vai interešu pulciņos apgūst latgaliešu rakstu valodu. Lai īstenotu pilotprojektu “Latgaliešu valodas apguve izglītības iestādēs Latgalē”, tiek izmantots AS “Latvijas valsts meži” mērķziedojums 30 000 eiro apmērā.

FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

20

VERONIKA DUNDURE, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja

P

rojektā iesaistīti 22 skolotāji no Augšdaugavas novada (Špoģu vidusskola), Balvu novada (Balvu Valsts ģimnāzija, Baltinavas, Rekavas un Rugāju vidusskola, Viļakas Valsts ģimnāzija un Bērzpils pamatskola), Ludzas (Ciblas vidusskola un Ludzas pilsētas ģimnāzija), Krāslavas novada (Krāslavas Valsts ģimnāzija), Preiļu novada (Riebiņu vidusskola), Rēzeknes novada (Bērzgales pamatskola, L. Rancānes Makašānu amatu vidusskola, Nautrēnu un Viļānu vidusskola) un no Rēzeknes pilsētas (Rēzeknes 5. vidusskola un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija).

GINTS Bērzpils pamatskola “Latgaliskums izapauž tod, kod teik lītuota latgalīšu volūda, latgaliskuos tradicejis – kod ir latgaliskums sirdī. Lai atteisteitu latgaliskumu, juolītoj vairuok latgalīšu volūda i vajag izplateit latgalīšu tradicejas sabīdreibā.”

VALĒRIJA Bērzpils pamatskola “Latgaliskums ir myusu saknis un myusu zeme. Tys ir zyluos rudzupučis, zylī azari un skaneiguo vulūda.

Latgaliskums ir skaidruo vulūda un sirsneigī cylvāki.

Latgalīšu volūdu vajadzātu vuiceit vysuos Latgolys školuos kai obligatu muoceibu prīškmatu.”

ESMERALDA Balvu Valsts ģimnāzija “Latgaliskums nav tikai latgaliešu valoda, tā ir īpaša kultūra kā jebkura cita. Tai piemīt sava valoda, tradīcijas, izpratne un dažādas izpausmes formas.

Lai saglabātu šo kultūru, tā ir jāiepazīst, jāizdzīvo un jāpieredz no dažādiem skatu punktiem. Jāizjūt tās būtība.”

KRISTĪNE Rugāju vidusskola “Latgaliskumu iznes atsevišķu cilvēku kopums Latgalē.

Attīstīt to varētu tikai vienā veidā: mācot skolās latgaliešu valodu kā mācību priekšmetu, organizējot dažādas aktivitātes saistībā ar valodu.”

LAURIS Riebiņu vidusskola “Latgaliskums veidojas kā latgaliešu valoda, kultūra un notikumi, kas saistīti ar Latgali. To var attīstīt, apmeklējot ar Latgali saistītos pasākumus, skatoties latgaliešu filmas un mācoties runāt, lasīt un rakstīt latgaliski.”

VADIMS Riebiņu vidusskola “Latgaliskums ir sekošana noteiktām tradīcijām, latgaliešu valoda, kultūra, vēsture. To var attīstīt, lietojot latgaliešu valodu ikdienā, veidojot pasākumus latgaliešu valodā.”

DĀVIS Rugāju vidusskola “Latgaliskums man saistās ar latgaliešu valodu, latgalisko vērtību apzināšanos un novērtēšanu. Attīstīt to varam, runājot ar vecākiem, draugiem, mācoties, klausoties latgaliešu mūziku.”

Ja vari un gribi palīdzēt NA, sazinies ar NA sekretariātu: Tālruņa numurs 2 77 55 997, Torņa iela 4-1B, 2. stāvs, Rīga E-pasts: info@nacionalaapvieniba.lv vai preimane.ieva@gmail.com www.nacionalaapvieniba.lv https://www.facebook.com/NacionalaApvieniba/

LATGOLAS VŌRDS

EVITA, PATRĪCIJA, RAITIS, ILZE Ciblas vidusskola “Latgaliskums ir: tradicejis – latgalīšu kuozys, vysaidi svātki, kai Zīmyssvātki ar čyguonūs īšonu, Juoni, Aizgavieni; kulinarais montuojums – buļbu blīni, skuobāti kuopusti, sīrnīki; folklora – tautystārps, tautysdzīsmis, rūtalis i spēlis; latgalīšu volūda – sarunvolūdā, gruomotuos.

Latgaliskumu varim saglobuot, kasdīnā runojūt sovā volūdā, svynūt svātkus latgaliski. Lai attīsteitu latgaliskumu, pasuokumus i koncertus vajadzātu reikuot tikai latgalīšu volūdā.

Byutu jauki, ja storpbreižūs školuotuoji ar školānim runuotu latgaliski.”

ANCE Balvu Valsts ģimnāzija “Manuprāt, latgaliskums nav tikai un vienīgi latgaliešu valodas zināšana, bet tā ir sajūta, ka mēs esam daļa no Latgales un Latgale ir daļa no mums. To var attīstīt, ievērojot latgaliešu tradīcijas un paražas.

Arī rīkojot latgaliskus pasākumus.”

Vāka foto: Māris Justs Par žurnālā publicēto rakstu saturu atbild to autori Makets: Signe Cinīte Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK, reģ. nr. 40008220045 Tirāža: 5000