Jūrmalas latvietis nr.10

1

Nr.10 // 2021. gada februāris

VIEDOKĻI

KULTŪRA

TŪRISMS

LATVISKAIS KULTŪRŠOKS JŪRMALĀ 3.LPP

VAI LATVISKĀS KULTŪRAS KOPŠANA JŪRMALAS PILSĒTĀ IR PRIORITĀTE? 6.LPP

AR LATVISKU KOLORĪTU UN SKATU VESELĪBAS TŪRISMA VIRZIENĀ 7.LPP

KONTROLĒTA TŪRISMA ATTĪSTĪBA 3.LPP

Nr.10. // 2021.gada februāris

STARTA ŠĀVIENS 5.JŪNIJĀ PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANAS

2

Foto:Rojs Maizītis

PAR JŪRMALNIEKA SAKNĒM UN LATVISKO PĒCTECĪBU Viens no pazīstamākajiem kultūras cilvēkiem Jūrmalā ir dziedātājs,komponists un mūzikas skolotājs, grupas “Menuets” dvēsele Adrians Kukuvass, kuram šoruden apritēs jau 70 gadi. Jubilejas koncerta nebūs, taču top dziesmu cikls Jūrmalas vīru korim “Burinieks”. 2.lpp

4

PIEDĀVĀJUMS BULDURU, LIELUPES, BUĻĻUCIEMA, PRIEDAINES UN VĀRNUKROGA IEDZĪVOTĀJIEM 6.februārī tika dots starta šāviens 120 dienu garajam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam pirms 5.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Jūrmalā tikai Nacionālā apvienība ir bijusi ar jūrmalniekiem visus šos iepriekšējos gadus. Šajā un nākamajos numuros sāksim iepazīstināt ar mūsu deputātu kandidātiem. Lasi vairāk - 8.lpp

Park & Ride stāvvietas, veloceliņi, bērnu rotaļu laukumi un lokāli kultūras pasākumi. Tās ir tikai dažas no lietām, ko esam uzklausījuši no jums un iekļāvuši mūsu piedāvājumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Par visiem piedāvājumiem vairāk lasi 4.lpp

2 ar Leona Brieža vārdiem vīru korim „Burinieks”. Desmit dziesmas jau ir uzrakstītas, vēl nepieciešamas kādas trīs.

Lai gan kora dziedāšana līdz ar pandēmiju apsīkusi, manas dziesmas tomēr tiek dziedātas un vislielāko atzinību ir izpelnījusies „Šūpuļdziesma māmiņai”, kura kandidē uz iekļūšanu Dziesmu svētku repertuārā.

Tev ir sava vokālā skola?

Jā. Un tā balstās uz pieciem principiem – viegli, brīvi, skanīgi, precīzi un daiļi. Šādā manierē darbojoties ar savu balsi ikviena dziesma solistam būs pa spēkam, un viņš klausītāju uzmanību spēs noturēt. Darbojos ar pieaugušajiem Mārupes mūzikas skolā, turpat, kur skoloju arī bērnus, un mana slavenākā skolniece ir Māra Upmane – Holšteina, grupas „Astro’n’out” līdere. Vēl pie manis ir mācījusies dziedātāja Ineta Rudzīte, ģitārists Reinis Jaunais. Esmu konsultējis arī grupas, piemēram, „Satellites.lv”.

Jūrmala ir laba vieta, “ kur radoši augt

Jūrmalas galvenā kultūras ass ir Jomas iela, atjaunotā Mellužu estrāde, kultūras nami, bibliotēkas un muzeji.

Tas varbūt tādēļ, ka televīzijā rāda senus koncertierakstus, kuros tu esi redzams ar krietni kuplāku matu rotu.

Ar Adrianu Kukuvasu sarunājās: Žurnālists Zigmunds Bekmanis

Jaunais gads turpinās ar ierobežojumiem daudzās valsts dzīvē nozīmīgās jomās, arī kultūrā. Publiski pasākumi ir aizliegti, un savus klausītājus mūziķi var censties satikt tikai tiešsaistes koncertos, kuros ļoti pietrūkst publikas emocionālās atsauksmes, aplausu.

Viens no Jūrmalas pazīstamākajiem mūziķiem ir komponists un mūzikas pedagogs Adrians Kukuvass, kurš rudenī svinēs 70 gadu jubileju.

Pagājušajā gadā saņēmis titulu „Gada pedagogs” Mārupes Mūzikas un mākslas skolā. Vēlējos uzzināt, ar kādām radošām iecerēm šobrīd aizņemts Adrians un kā viņš izjūt pašreizējo kultūras situāciju Jūrmalā.

Cik gadus tu jau esi jūrmalnieks?

Simtdivdesmitastoņus (smejas)! Apmēram tik veca ir mana māja Kanāla ielā. To mani senči uzcēla kā otro Mellužos, tūlīt pēc mežsarga mājas. Mans vectēvs bija barona Firksa kučiera dēls, savukārt otrs vectēvs – sūkļu zvejnieks no Egejas jūras piekrastes. Ar šo darbu viņš piepelnījās kā piecpadsmit gadus vecs zēns, pēc tam sāka klīst pa pasauli un pirms Pirmā pasaules kara nonāca Latvijā, kur apprecēja manu vecmāmiņu, bet tas jau ir cits stāsts.

Plašāk sabiedrībā kļuvi pazīstams kā mūziķis, slavenās grupas „Menuets” solists, vēlāk esi dziedājis grupās „Ādaži”, „Tip Top”, „Proventus”, dažādos muzikālos projektos kopā ar jūrmalniekiem brāļiem Sējāniem. Vai tevi atpazīst dzimtās pilsētas ļaudis?

Sāku sajust, ka cilvēki vairs neatskatās, kad es eju pa ielu. Līdz ar to man ir daudz labāka dzīve Jūrmalā (smejas).

Tieši tā. Bet citi atkal saka, ka nu jau es esot pavisam cits cilvēks un man piestāvot šāda rota – atbilstoša dzīves pieredzei. No dauzoņas un nesekmīgā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā esmu kļuvis par maģistru pedagoģijā, vairāk nekā trīssimt dziesmu, oratorijas „Prometejs” un mūzikla „Nāriņa” (libreta autors Leons Briedis, kurš mūža pēdējos gados dzīvoja Kauguros – Z.B.) autoru.

“

Kas notiks ar kultūru, kad beigsies ierobežojumi? Ja nedzied, nedejo pusgadu un vairāk, grūti atsākt tādā pašā līmenī, kā pirms tam.

Šoruden tev būs apaļa jubileja...

”

Es nesvinu apaļās jubilejas, tikai pusapaļās.

Labi, gribēju tikai izteikt komplimentu par milzīgo atdevi un mirdzošajām acīm iepriekšējos koncertos.

Savādāk jau nav jēgas kāpt uz skatuves.

Tomēr jāmāk sevi arī saudzēt. Mūsu rindas plok. Jānis Grodums, Niks Matvejevs, Mārtiņš Freimanis, Gvido Linga vairs nav starp mums. Laiks skrien. Apzinos tā vērtību, tādēļ cenšos savu pieredzi atdot jaunajai paaudzei – trompetistiem un ģitāristiem mūzikas skolā un dziedātājiem savā vokālajā skolā.

Ja kāds skolēns neatnāk uz nodarbību vai negaidīti mājās palieku viens, kas šā brīža apstākļos ir gandrīz neiespējami, tad izraujos pie instrumenta. Man ir sameklētas dzejas rindas, un pašlaik top dziesmu cikls

”

Strādājot ar jaunajiem izpildītājiem Jauniešu centrā „Daugmale”, esi mudinājis viņus neaizrauties ar dziesmām angļu valodā, bet vairāk dziedāt latviski. Vai Tev nešķiet, ka Jūrmalā pietrūkst latviskā?

Jāsaprot, ka bijušajām padomju republikām un Krievijai Jūrmala bija, ir un paliks kā Rietumu paraugs, pret to izturoties ar lielu mīlestību. Patiesībā no ekonomiskā viedokļa bez krievvalodīgās publikas atbalsta arī Dzintaru koncertzālei būtu klājies ļoti grūti, jo, mainoties kadastrālajām vērtībām, kad Latvijas Filharmonija to piedāvāja pārņemt pilsētas īpašumā, izrādījās, ka šis zemes gabals ir visdārgākais visā valstī.

Toreizējais Jūrmalas mērs Alksnis zvanīja premjerministram Šķēlem un prasīja, ko darīt.

Atbilde bija – jāpārņem un jāsāk darboties.

Tolaik biju Jūrmalas Kultūras nodaļas vadītājs, un gribot negribot mani ierāva koncertzāles pārņemšanas procesa dzirnavās.

No tā laika ir pagājuši gandrīz trīsdesmit desmit gadi. Kā, tavuprāt, pa šiem gadiem ir mainījusies kultūras dzīve Jūrmalā?

Manā uztverē kultūras dzīve Jūrmalā ne mirkli nav sastingusi. Tā visu laiku bijusi ļoti nozīmīga pilsētai, jo lielie kultūras pasākumi – Jomas ielas un Kūrorta svētki, dažādi festivāli - ir piesaistījuši tūkstošiem cilvēku, dodot iespēju nopelnīt vietējiem uzņēmējiem, palielinot ieņēmumus arī pašvaldības kasē no iebraukšanas maksām. Koncertiem piemērotu telpu pilsētā nav nemaz tik daudz – bez Dzintaru koncertzāles, vēl Majoros, Kauguros un Mūzikas skolā Dubultu kultūras kvartālā, bet visur cilvēki aktīvi darbojas.

Bulduru kultūras namā arī notiek dažādas interesantas akcijas. Es nevaru teikt, ka kultūras darbinieki būtu ieslīguši rutīnā.

Jūrmalā ir spēcīgi tautas deju kolektīvi, kori,

3 taču pandēmija ir uzlikusi savu ķepu tik spēcīgi, ka viss ir apstādināts. Mani visvairāk satrauc, kas notiks, kad beigsies ierobežojumi. Kā normālu kultūras dzīvi atkal varēs iedarbināt?

Zinu, kas notiek, ja cilvēki nedzied, nedejo pusgadu vai gadu – ir problemātiski atsākt tādā pašā līmenī, kā pirms tam. Protams, jāņem vērā, ka Kauguros latvieši ir mazākumā, taču kultūra ir tā, kas tautas var vienot. Piemēram, īstenojot koncertlekcijas ar krievu dzejnieka Jeseņina dzeju, tās atsaucīgi uzņēma gan latvieši, gan krievi. Bērni pat bija sagatavojuši dzejoļus un uzstājās savu vienaudžu priekšā.

Tas viņiem bija ļoti spilgts notikums un veids, kā padziļināt mācību procesu. Mēs nevaram ignorēt tos miljonus, kas dzīvo aiz mūsu austrumu robežām. Arī Rainis ir teicis: „Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu”. Lielā mērā kultūras veidošanos pilsētā nosaka Jūrmalas ģeogrāfiskais novietojums no Priedaines līdz Ķemeriem. Galvenā kultūras ass ir Jomas iela, atjaunotā Mellužu estrāde, kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, - visi ir spēcīgi, un es nejūtu, ka viņi gulētu uz lauriem.

Neapšaubāmi vienmēr var strādāt labāk, taču, raugoties nākotnē, ieteiktu būt uzmanīgiem ar labi funkcionējošu struktūrvienību likvidēšanu, jo sagraut ir viegli, bet atjaunot vai radīt vietā kaut ko labāku, ir daudz grūtāk. Tāpēc man žēl, ka vairs nedarbojas Pasaku māja „Undīne”, kurā strādāja brīnišķīgi cilvēki.

“

Ejot uz vēlēšanām, cilvēkiem jāizvērtē, kurš no politiskajiem spēkiem ir darījis vairāk laba ne savās, bet pilsētas iedzīvotāju interesēs.

”

Daudzi latvieši pārmet, ka vasaras koncertdzīve Jūrmalā, jo īpaši Dzintaru koncetzālē ir pārāk internacionāla. Kā šīs proporcijas varētu mainīt par labu latviskajam?

Faktiski Dzintaru koncertzāle ir vienīgais kultūras objekts Jūrmalā, uz kuru varam uzaicināt pasaules klases māksliniekus. Daudz tāda mēroga latviešu mums nav – Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Vestards Šimkus, māsas Skrides... Bet koncertzālei ir savs ekonomiskais aprēķins, tās vadītājs nevar atļauties nedēļām ilgus pašdarbnieku koncertus. Nebija labi, ka agrāk festivāls „Jaunais vilnis” tika tik ļoti politizēts. Ņemsim kaut vai „More smeha” uzstāšanos, kurā Krievijas komiķi sāka pelt, kritizēt vai pat izsmiet mūsu zemi, kura viņus bija laipni uzņēmusi.

Jau 5. jūnijā jūrmalniekiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu jauno Jūrmalas domi. Kādu izvēli tu viņiem ieteiktu?

Jau Svētajos rakstos ir sacīts: „Neklausieties uz viņu vārdiem, bet skatieties uz viņu darbiem.” Ļaudīm pašiem ir jāizvērtē, kas ir un kas nav padarīts. Kurš no politiskajiem spēkiem darījis vairāk laba ne savās, bet pilsētas iedzīvotāju interesēs. Tam būtu jābūt izšķiroši svarīgam argumentam un vēl, kā cilvēki prot saimniekot, jo pašvaldību deputāti pirmām kārtām ir saimnieciski darboņi.

Kas šobrīd pietrūkst Jūrmalai?

Asaras, dziesmas un alus (smejas).

Ceļā uz kultūras galvaspilsētu Sveicināti Jūrmalnieki! Prieks Jūs atkal uzrunāt mūsu avīzē. Šoreiz izdevumu veltām Jūrmalas kultūras un tūrisma dzīvei, ar mūsu nākotnes redzējumu šajās sfērās.

Tuvojās pašvaldību vēlēšanas, kurām esam gatavojušies turpat vai četrus gadus, ar saviem darbiem un viedokļiem esam visus šos gadus bijuši Jums līdzās. Mūsu frakcijas darbs Jūrmalas domes opozīcijā ir devis nepieciešamo rūdijumu un skaidru mērķu izpratni darbam nākošajā sasaukumā.

Esam pulcējuši jaunus biedrus, kuri, kļūstot par deputātiem, varēs darboties vienotā mehānismā ar mūsu nodaļu un tās redzējumu par rītdienas Jūrmalu. Kultūra ir neatņemama tautas esības sastāvdaļa, mēs, kā pašvaldība, esam vistuvāk mūsu iedzīvotājiem, tādēļ atbildība par to vēl lielāka. Bieži kultūru pilsētā mēs jaucam ar izklaidi.

Pašvaldībai ir jāvelta lielāka uzmanība mūsu pilsētas radošajiem kolektīviem, māksliniekiem, muzejiem un bibliotēkām, kas tālāk jau priecēs mūsu iedzīvotājus un pilsētas viesus. Jācer ka “mājsēde” uz mūsu dejotājiem un dziedātājiem nebūs atstājusi neatgriezenisku ietekmi. Mums ir jābūt tādiem lokāl un nacionālpatriotiem, lai Jūrmala, kā kūrorts, pilsētas viesiem varētu radīt latvisku kultūršoku, kas tā piesaista ceļotājus un liek gavilēt mūsu latviskajam gēnam.

NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda

“

Lai Jūrmala, kā kūrorts, pilsētas viesiem varētu radīt latvisku kultūršoku, kas tā piesaista ceļotājus un liek gavilēt mūsu latviskajam gēnam.

”

Jaunā tūrisma sezona būs izaicinājumu pilna, iekšējais tūrisms būs mūsu uzņēmēju balsts.

Ar atjaunoto Ķemeru parku mēs būsim radījuši jaunu iemeslu atkal atbraukt uz Jūrmalu!

Tūrisma attīstība Runājot par Jūrmalas attīstību, sarunbiedri bieži man atgādina padomju laikus, kad atpūtnieku skaits Jūrmalā vien tuvojies teju visas Latvijas iedzīvotāju skaitam – pāris miljoniem. Diemžēl tieši tūristu pārpilnība veicināja arī vides piesārņojumu pilsētā līdz tādam līmenim, ka 1988. gadā pat tika izsludināts aizliegums peldēties jūrā un Lielupē. Pārlieku liela antropogēnā slodze noveda pie izbradātām kāpām, piemēslotiem mežiem un citām nejēdzībām, ar kurām vajadzēja samierināties vietējiem iedzīvotājiem.

Protams, nedrīkst aizmirst arī ieguvumus, kurus baudīja uzņēmēji un iniciatīvas bagāti jūrmalnieki, piedāvājot izmitināt atpūtniekus, kuriem naudas netrūka ne dzīvošanai lepnās viesnīcās, ne romantiskām naktsmājām privātā vasarnīcā. Vasarā sapelnītie līdzekļi bija liels atspaids tukšajam rudens – ziemas periodam.

Taču katram progresīvi domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Jūrmalā pieejamās dabas bagātības nav neizsmeļamas un mērāmas naudā. Tādēļ, rūpējoties par Jūrmalas ilgtspējīgu attīstību, mums nopietni jāizvērtē, ar kādiem cilvēkiem šajās bagātībās vēlamies dalīties. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, pasaule, tostarp Jūrmala ir krietni mainījusies. Cilvēki kļuvuši savrupāki, un reti kurš apsver iespēju papildināt savas ģimenes budžetu, uzņemot savās mājās svešiniekus, kaut arī viņi būtu ļoti ieinteresēti iepazīt pilsētu un latviskās tradīcijas. Arī pandēmijas laiks pret mūsu gribu licis pilsētniekiem vairāk ievilkties savās čaulās.

Domājot par tūrisma attīstību nākotnes Jūrmalā, nedrīkstam vadīties no padomju un atmodas laika pieredzes, un par pamatu jāņem dabas saglabāšana un jūrmalnieku labklājības nodrošināšana. Līdz ar to tūristu piesaistīšana pilsētai nevar tikt likta pirmajā vietā. Manuprāt, galvenais uzdevums – radīt ērtu, labi funkcionējošu infrastruktūru ar jaunām darba vietām, kuru mēs, pilsētnieki, varētu baudīt kopā ar Jūrmalas

NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš uzskata, ka vislabākie dabas skati pasaulē ir tie, kuri saglabāti cilvēka neskarti.

viesiem. Jau šobrīd gultas vietu skaits Jūrmalas viesnīcās ir pilnīgi pietiekošs optimālam tūristu daudzumam pilsētā. Jo, būsim godīgi, – pie mums nebrauks vairāk tūristu nekā varam tos izmitināt.

Man ir sajūta, ka klasiskā tūrisma izpratnē situācija Jūrmalā pašlaik ir nostabilizējusies, bet novārtā palicis veselības tūrisms. Lai gan pilsētā ir vairākas SPA viesnīcas, plašu, profesionālu rehabilitācijas un dažādu slimību ārstnieciskās profilakses programmu klāstu piedāvā vienīgi Jaunķemeru sanatorija.

Tāpēc nākamajos gados Jūrmalā nepieciešams radīt labvēlīgus apstākļus tieši veselības tūrisma attīstībai. Tūristi, kuri ieradīsies Jūrmalā uzlabot veselību, te uzturēsies ilgāku laiku (vismaz 1 - 2 nedēļas), baudot procedūras un atpūtu, tikpat kā nebūs manāmi pilsētas ikdienas dzīvē, izņemot pludmali, kur arī līdz šim nav trūcis iebraucēju no citām Latvijas pilsētām un tuvējām kaimiņzemēm.

Svaigs priežu meža gaiss, baltās smiltis, viegli sāļais jūras ūdens un saule – tās ir Jūrmalas bagātības, kuras nevar liegt nevienam. Taču pats galvenais – veselības tūrisms nav sezonāls.

Iespējams, pat pieprasītāks ziemā, kad cilvēkiem ir vairāk laika parūpēties par savu veselību, bet tas nozīmē stabilitāti – daudz jaunu darbavietu visu gadu, kas arvien bijusi liela problēma tūrisma nozarē strādājošajiem jūrmalniekiem.

4

NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS PRIEDAINEI UN VĀRNUKROGAM Katrai no 26 Jūrmalas apkaimēm ir savas vajadzības un izaicinājumi, un tos iespējams izprast tikai tiekoties ar iedzīvotājiem.

Septembrī un oktobrī rīkojām 17 tikšanās dažādās Jūrmalas apkaimēs. Šajā avīzes numurā esam apkopojuši vietējo iedzīvotāju vēlmes un mūsu ierosinājumus apkaimēs no Bulduriem līdz Vārnukrogam. Saredzam 3 galvenās prioritātes:

Teksts: Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

1. Līdzfinansējums pilsētas ūdens/kanalizācijas pieslēgšanai. Pateicoties Eiropas fondu atbalsta mehānismiem, liela daļa jūrmalnieku jau šobrīd teorētiski var pieslēgties pilsētas ūdens un kanalizācijas tīklam, tomēr pieslēgšanās izmaksā samērā dārgi, un daudzi nevar atvēlēt tam līdzekļus. Jūrmalai, līdzīgi kā netālu esošajai Mārupes pašvaldībai, būtu jāpiedāvā iedzīvotājiem līdzfinansējumu centralizētās ūdens un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanai.

Pievienojies NA Jūrmalas nodaļai, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai rakstot uz e-pastu jurmalaslatvietis@ gmail.com

2. Esošo ielu atjaunošana un grantēto ielu asfaltēšana. Jūrmalas apkaimes no Bulduriem līdz Vārnukrogam diemžēl nevar lepoties ar labu vai pat apmierinošu ceļu stāvokli. Pašreizējās Jūrmalas domes vadības prioritāte ir ceļu atjaunošana un asfaltēšana rajonā ap Dzintaru koncertzāli, taču pārējos rajonus šķietami ir atstājusi novārtā.

3. Vietējās kultūras dzīves atdzīvināšana. Šobrīd Jūrmalā ar kultūru asociējas dārgi pašvaldības finansēti koncerti Dzintaru koncertzālē un Krievijas estrādes mākslinieki Kauguru svētkos. Pašvaldībai ir jāatbalsta vietējie mākslinieki un svētku organizatori.

Velojoslas izveide pāri Lielupei paralēli dzelzceļa tiltam

Atpūtas vietas pilnveidošana pie Lielupes

Park & Ride stāvvieta pie Priedaines stacijas

Lokālsvētku atbalstīšana Priedaines un Vārnukroga iedzīvotājiem

Lielā prospekta seguma atjaunošana

Velojoslas izveide no dzelzceļa pārbrauktuves līdz caurlaižu punktam Tūrisma apskates objekts Priedaines kalns

Ūdens tūrisma attīstība Lielupē

Ūdens/kanalizācijas projekta uzsākšana

Baltās kāpas labiekārtošana, saglabājot tās dabisko unikalitāti Velomaršruta izveide uz Vārnukrogu

Vārnukroga ceļa seguma rekonstrukcija

5

NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS LIELUPES, BULDURU, BUĻĻUCIEMA APKAIMĒM Soliņu / atkritumu tveršņu uzstādīšana

Celiņa atjaunošana no 31.līnijas uz Vienības prospektu

Nodrošināt publiski pieejamu Lielupes skolas sporta laukumu

Park & Ride stāvvieta pie Bulduru stacijas

Jūrmalas teātra atjaunošana

Dzelzceļa pāreju uzlabošana sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”

Bulduru izstāžu nama atjaunošana

Park & Ride stāvvieta pie Lielupes stacijas

Lielupes promenādes izveide no Rimi līdz dzelzceļa tiltam

Pludmales labiekārtošana soliņu un ģērbtuvju izvietošana Meža takas labiekārtošana

Brīvdabas muzeja attīstība - ekspozīciju un pasākumu palielināšana

Kopējās rajonu prioritātes: Bērnu rotaļu laukuma izveide

•

•

Norāžu izveide ( uz Lielupes ieteku, muzeju, peldvietu, taku, pludmali )

Sporta laukuma izveide Buļļuciemā

Autobusu laiku salāgošana ar vilcienu un citu autobusu laikiem

•

Līdzfinansējums pilsētas ūdens/kanalizācijas pieslēgšanai.

Esošo ielu atjaunošana un grantēto ielu asfaltēšana.

Vietējās kultūras dzīves atdzīvināšana

Oficiālās peldvietas izveide Buļļuciemā

Burāšanas skolas pārcelšana uz Buļļuciemu

6

JŪRMALA 2025 - NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS KULTŪRĀ

AR SKATIENU PĀRI HORIZONTAM /EDUARDS SMIĻĢIS/ Teksts:

Dzintars Adienis, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas biedrs Bruno Libauers, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

Ieguldījumi kultūrā, līdzvērtīgi izglītībai, ir valstiskas nozīmes ieguldījums nācijas nākotnē. Tas vistiešākā nozīmē skar arī pašvaldības. Līdzekļu

nepienācīga ieguldīšana jeb taupīšana šajās jomās, atgādina vieglprāti, kas šodien priecājas par saņemto atalgojumu aploksnē, nedomājot par to, ka kādreiz pienāks pensijas gadi, kad šī brīža rocība var pārvērsties trūkumā ar gaužām asarām un sevis vainošanu par savu bijušo bezatbildību. Tādēļ ir jāpieliek visas pūles, lai jūrmalnieki nepapildinātu to sabiedrības daļu, kas vāji orientējas vēstures notikumos, nācijas

PIERAKSTIES AVĪZES SAŅEMŠANAI Saņem avīzi savā pastkastītē un izsaki savu viedokli ko vēlies lasīt nākamajos numuros!

1. Atver kameru, noskenē QR kodu.

2. Aizpildi anketu. vai sūti e-pastu ar savu adresi uz jurmalaslatvietis@gmail.com vai zvani/sūti SMS uz 29268824 (Jānis)

kultūrvēsturē un zināšanu, patērēšanas tradīciju trūkuma dēļ zaudē izpratni dažādo mākslas žanru daudzveidībā.

7

JŪRMALA 2025 - NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS TŪRISMĀ

KĀDU MĒS SAREDZAM JŪRMALAS NĀKOTNI TŪRISMA JOMĀ Teksts:

Zigmunds Bekmanis, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

Attīstot tūrismu Jūrmalā, cik vien iespējams, jāizmanto unikālie dabas resursi, padarot pilsētu pievilcīgu atpūtniekiem, kuriem ceļojuma galamērķis pirmām kārtām ir veselības uzlabošana. Lai to izdarītu, vispirms jāsakārto pludmales infrastruktūra un jāpanāk Zilā karoga atgriešanās pilsētas pludmalēs, kas ir pirmais vides, tostarp ūdens kvalitātes rādītājs.

Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK Eksemplāru skaits: 5000 Nedrīkst aizmirst arī par vienota veloceliņu tīkla izveidi Jūrmalā, lai no Priedaines līdz Ķemeriem ikviens velotūrists varētu aizmīties bez bažām par savu drošību, un Jomas iela kļūtu ne tikai par romantisku pastaigu vietu tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem – ar latvisku gaisotni un tradīcijām, suvenīriem un jūrmalnieku dārzu veltēm.

8 IEPAZĪŠANĀS AR DEPUTĀTU KANDIDĀTIEM Jūrmalnieks jau apmēram 30 gadus, absolvējis Pumpuru vidusskolu, kur arī nostrādājis 7 gadus par skolotāju. Darbā ar bērniem ieguvu pacietību un izlēmību. Paralēli darbam mācījos LU Vides zinību un Ģeogrāfijas virzienā un esmu ieguvis Dabaszinību bakalaura grādu ģeogrāfijā. Pašlaik jau 7 gadus strādāju AS Gaso par ģeogrāfisko informācijas sistēmu inženieri. Mans ikdienas darbs saistās ar plānošanu un informācijas precizitāti. Esmu saprotošs, izlēmīgs un tiešs.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Guntis Proboks

Vēlos kandidēt vēlēšanās, jo esmu pārliecināts, ka spēšu padarīt Jūrmalu labāku. Jūrmala ir lieliska pilsēta, bet kopā mēs spēsim to padarīt par nepārspējamu.

Lai to panāktu, ir jāiegulda zināšanas, darbs un laiks.

Tiesību zinātņu doktors, Dr.iur., 4 bērni, dzīves vieta Kauguri, bijis LR Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu nodaļas prokurors, nodarbojies ar korupcijas lietām, tagad zvērināts advokāts, Nacionālās apvienības biedrs.

Es uzskatu, ka nacionālists ir tas, kas vienmēr domā par savas tautas interesēm, nevis noniecina citas tautas.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Jūrmalu ir jāvada politiskiem spēkiem, kas nav sevi kompromitējuši ar korupciju un ir gatavi un spējīgi strādāt Jūrmalas iedzīvotāju interesēs. Nav pieņemami, ka Jūrmalas domes priekšsēdētāji tiek regulāri tiesāti par korupciju. Nacionālā apvienība ir stabila vērtība, kas nav sevi kompromitējusi ne ar korupciju,

Aldis Pundurs

Jūrmalnieks, sertificēts būvinženieris. Daudz interesējas par vēsturi.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

No visiem politiskajiem spēkiem atbalstu Nacionālo Apvienību jau kopš LNNK laikiem. Jūrmalā atbalstu NAJN, jo nodaļā darbojas aktīvi jaunieši - Andris, Rolands, Jānis un citi. Protams, ka vēlētos uzlabot Jūrmalas pašvaldības darbu, lai tā būtu vērsta uz pilsētas iedzīvotāju interešu ievērošanu. Jāpanāk pašvaldību iestāžu pretimnākoša un uz rezultātu vērsta attieksme.

Jānis Braunbergs

Kurās jomās Jūrmalā ir visvairāk neatrisinātu problēmu? Pilsētā un valstī kopumā tiek daudz runāts par

Endijs Melnis

Kādu tu redzi savu pilsētu pēc pieciem gadiem?

Pēc pieciem gadiem Jūrmalu redzu kā spēcīgu Baltijas jūras kūrortpilsētu, kura ir attīstīta un ērta, kā vietējiem iedzīvotājiem, tā viesiem ar savu latviski vēsturisko šarmu. Jūrmalā ir sakārtota infrastruktūra un pārdomāta pārvalde. Cilvēki ir laimīgi un apmierināti. ne sadarbību ar Latvijas valstij naidīgiem politiskiem spēkiem. Visiem Nacionālās apvienības kandidātiem ir pietiekošas spējas, zināšanas un pieredze, lai sekmīgi vadītu Jūrmalas pilsētu.

Kurās jomās Jūrmalā ir visvairāk neatrisinātu problēmu? Nav caurskatāmības Jūrmalas domes darbā, sevišķi par to, kā tiek tērēti pašvaldības līdzekļi. Kāpēc Jūrmalas iedzīvotāju nodokļu nauda tiek piešķirta atsevišķu personu vai atsevišķu pasākumu reklamēšanai un nevis, piemēram, Jūrmalas pilsētas iespēju reklamēšanai vai veloceļiņu izbūvei Jūrmalā. Pēc iedzīvotāju skaita Jūrmala ir viena no lielākajām pilsētām Latvijā, un tā ir lielākā kūrortpilsēta valstī, tāpēc visiem te ir jājūtas labi. bērnu un skolnieku problēmām. Bet kas notiek kad bērns pabeidz skolu? Var teikt tā - par viņiem aizmirst, un nevienam neinteresē, kur viņi paliek - aizbrauc uz ārzemēm, dzīvo un strādā citā pašvaldībā vai mācās, strādā un kur mitinās. Iedzīvotāji, kuri dzimuši un auguši Jūrmalā, kuru izglītošanai pilsēta tērējusi lielus līdzekļus, ir jāpiesaista pilsētai arī turpmāk. Viena no asākajām problēmām, sākot patstāvīgu dzīvi, ir mājokļu trūkums. Nepietiek mūsdienīgu, energoefektīvu, platības ziņā nelielu, ērta plānojuma un iekārtojuma dzīvokļu. Pašlaik šie jaunieši no pilsētas tiek izstumti, viņu vietā nākot citvalstu pilsoņiem. Iespējams jārod risinājums pašvaldībai sadarboties ar īres namu būvniekiem.

problēmu? Manuprāt, Jūrmala, cik to spēju atcerēties, nespēj tikt ārā no padomju laiku purva, jo bieži medijos izskan dažādi skandāli, kas saistās ar lieliem iepirkumiem, negodprātīgu saimniekošanu un savu interešu lobēšanu.

Tādēļ uzskatu, ka pienācis laiks mainīties politikai, lai pašvaldība rīkotos un domātu pilsētas nevis savtīgu interešu vārdā.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Kādu tu redzi savu pilsētu pēc pieciem gadiem? Pēc pieciem gadiem ceru redzēt pilsētu ar skaidru nākotnes plānu un iesāktu virzību pilsētas iedzīvotāju interesēs. Lai vietējie iedzīvotāji un tuvi un tāli tūristi būtu apmierināti ar pilsētā notiekošo. Pilsētai būtu jāattīstās, nodrošinot atbilstošus pakalpojumus gan jauniem, gan vecākiem cilvēkiem un kļūstot par īstu kūrortpilsētu.

Lielāko savas dzīves daļu pavadu Jūrmalā, tādēļ man ir svarīga mūsu ikdiena un pašvaldībā notiekošais - kā attīstās Jūrmalas kūrortpilsētas daļa, pa kādiem ceļiem mēs pārvietojamies un kādi kultūras pasākumi notiek Jūrmalā. jomās

Jūrmalai

ir

visvairāk

neatrisinātu

Darbavieta.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Latvijas darba devēju konfederācija, Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts.

Nekustamā īpašuma nodoklim jābūt taisnīgam, tāpēc vēlos panākt, lai nesamērīgā nekustamā īpašuma nodokļa problēma, ko šobrīd Jūrmalā risina ar terminētu nodokļu atvieglojuma palīdzību, tiktu atrisināta uz visiem laikiem ar likuma spēku.

Izglītība.

Profesionālā maģistra grāds tiesību zinātnē (Latvijas Universitāte), sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā (Latvijas Universitāte), sociālais darbs, augstākā profesionālā izglītība (Latvijas Kristīgā Akadēmija).

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība medicīnā (Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledža).

Pabeigtas studijas Latvijas Policijas akadēmijā un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Iegūta maģistra izglītība jurisprudencē. Pēc dienesta armijā, turpinu strādāt Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centrā par jaunsargu instruktoru, Valsts aizsardzības mācības skolotāju Jūrmalas Pumpuru vidusskolā. Uzskatu, ka manas militārās un pedagoģiskās zināšanas un prasmes ir nepieciešamas jaunajam mācību priekšmetam vidusskolās – Valsts aizsardzības mācībai.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Madis Biete

Jūrmala ir jāpadara pieejamāka cilvēkiem, jānotiek aktīvākam pārvaldes un iedzīvotāju dialogam. Ir jāizveido vienkāršota ieteikumu, jautājumu un sūdzību uzskaites sistēma, kur jautājumi tiek izskatīti ātri, tiek sniegtas konkrētākas atbildes un rasti reāli risinājumi dzīvē.

Jūrmalnieks, dzimis, audzis un līdz vidusskolas beigšanai mācījies Jūrmalā, iegūta profesionālā izglītība inženierkomunikāciju montāžnieka profesijā, augstākā izglītība mārketinga un tirdzniecības specialitātē, un sociālo zinātņu bakalaura grāds vadības zinībās. Dzīvoju Jūrmalā, starp Sloku un Vaivariem, tādēļ varu būt pateicīgs par mierīgu vidi un iespēju brīvajos brīžos doties svaigā gaisā.

Kurās

Pēteris Leiškalns

Pirmais darbs, pie kā tu ķertos, ja kļūtu par Jūrmalas domes deputātu?

Ar savu dalību Pašvaldību vēlēšanās vēlos atbalstīt politisko partiju “Nacionālā Apvienība”, jo tās uzskati un programma ir saistoša arī man. Uzskatu sevi par

Pirmais darbs, pie kā tu ķertos, ja kļūtu par Jūrmalas domes deputātu?

Svarīgākais uzdevums ir atrisināt nekustamā īpašuma nodokļa problēmu, lai mazinātu šī nodokļa nelabvēlīgo ietekmi uz Jūrmalas iedzīvotājiem. Ne mazāk būtisks uzdevums ir darbs sociālajā sfērā, lai uzlabotu Latvijas bērnu un ģimeņu sociālo garantiju sistēmu. aktīvu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju. Man ir savas domas un redzējums par pilsētā notiekošajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un sadzīviskajiem aspektiem.

Pirmais darbs, pie kā tu ķertos, ja kļūtu par Jūrmalas domes deputātu?

Ja kļūtu par pašvaldību deputātu, tad vēlētos uzlabot iedzīvotāju sporta un aktīvas atpūtas iespējas Jūrmalas pilsētā. Vairāku gadu garumā Jūrmalā organizēju jauniešu, amatieru sporta aktivitātes volejbolā. Redzu, ka pilsētā trūkst atbalsta amatieru sportam. Atšķirībā no citām pašvaldībām, ar kurām sadarbojos sporta jautājumos, Jūrmalā nav izstrādāti vai ir nepilnīgi iekšējie normatīvie akti amatieru sporta atbalstam.