Jūrmalas latvietis nr.9

1

Nr.9 // 2020. gada decembris

VIEDOKĻI

NOZARE

AKTUĀLI

ATSKATS UZ 2020.

GADU. IZAICINĀJUMI NĀKOTNĒ. 2.LPP

KĀDAI BŪTU JĀIZSKATĀS JŪRMALAS IZGLĪTĪBAS SISTĒMAI 2025.

GADĀ? 3.LPP

ATSKATS UZ VALSTS SVĒTKU MĒNEŠA PASĀKUMIEM 7.LPP

VALTERNIEKU SABIEDRISKĀ DZĪVE. KĀ TĀ MAINĪJUSIES CAURI LAIKIEM? 2.LPP

VAI JĀATĻAUJ PASTAIGAS AR SUŅIEM PLUDMALĒ? 8.LPP

Nr.9. // 2020.gada decembris

1.SPECIĀLIZLAIDUMS PAR JŪRMALAS APKAIMĒM: VAIVARI, VALTERI, ASARI, MELLUŽI, PUMPURI, DRUVCIEMS

Jūrmalas teritorija, kādu to šobrīd pazīstam, pilsētas tiesības ieguvusi vien 1959.gadā, kad tajā apvienojās trīs agrāk atdalītas pilsētas - Sloka, Ķemeri un Rīgas Jūrmala. Šobrīd pilsētu varētu iedalīt 26 pilsētas daļās jeb apkaimēs un katrai no šīm apkaimēm ir sava vēsture un vajadzības. Šajā numurā apskatīsim apkaimes no Vaivariem līdz Pumpuriem. Lasi vairāk - 4.lpp

2

Par skaistāku, sakoptāku, drošāku Jūrmalu Sveicināti Jūrmalnieki, esmu gandarīts Jūs atkal uzrunāt mūsu avīzes decembra izdevumā. Kalendārā gada izskaņa izsenis ir bijis atskaites punkts, lai izvērtētu gadā paveikto un izvirzītu mērķus jaunajam gadam. Jā, 2020. gads ir bijis sarežģīts, bet, kamēr vien saule no rītiem ausīs, tikmēr arī mēs celsimies, un tikai no pašu lēmumiem būs atkarīga mūsu nākotne.

Ierobežojumi ir skāruši ikvienu - fiziski, finansiāli, garīgi, bet šī pasaules kārtība pazudīs tikpat negaidīti, kā tā visus mūs piemeklēja. Jūrmalas domē šobrīd norit darbs pie pašvaldības pamatdokumenta - pilsētas budžeta. Reāls atskats šogad paveiktajā un precīzs plāns 2021. gadam. Pašvaldības galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustāmā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Ekonomiskie satricinājumi un valdības lēmumi pārsteidzoši nav spējuši negatīvi ietekmēt budžetu, jā, ienākumi tik strauji nepieaugs, bet arī nesamazināsies. Ņemot vērā šī gada budžeta ietaupījumus, nenotikušo pasākumu un skolās nenodrošīnāto brīvpusdienu dēļ, budžeta veidotāji var neskumt. Šogad ļoti daudz domes lēmumi bija saistīti ar nekustāmā īpašuma lietošanas mērķu maiņu, lai nodokļu aprēķināšanā izmantotu īpašumam atbilstošo nodokļa likmi. Simtiem komersantu un jūrmalnieki saņems jaunus aprēķinus par saviem īpašumiem.

Nekustāmā īpašuma nodokļa atlaide ir galvenā prioritāte budžeta sastādīšanā.

“

Realitāte bērnudārzniekiem - vietu nav un pedagogi strādā vairākās slodzēs

”

Pašvaldībai 2021.gadā ir daudz nopietnāk jāstrādā veidojot iedzīvotājiem ērtāku dzīves telpu, jo tieši ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir paši svarīgākie! Mūsu pludmales šovasar bija pārpildītas, bet ko ieguvām mēs - neērtības, augstas īres cenas un sastrēgumus gan uz ielām, gan veikalos.

Mūsu pilsētas zelta dzīsla meklējama mūsu pašu iedzīvotājos un veselības tūrismā, nevis atpūtnieku skaitā. Pats es dzīvoju Mellužos, jau gadiem ilgi strādāju Jūrmalā, mani bērni apmeklē mūsu pilsētas izglītības iestādes, tādēļ personīgi ik uz soļa izjūtu dzīves telpas nepilnības - satiksmes nedrošība un neērtība - tai skaitā ietvju sliktais stāvoklis un veloceliņu neesamība Mellužu, Vaivaru apkaimēs, sabiedriskā transporta nepieejamība, sporta infrastruktūras neesamība, izglītības nepieejamība un sliktā kvalitāte (maziem bērniem svarīga izglītības pieejamība un iedrošinoša vide, savukrāt vidusskolēniem kvalitāte). Realitāte bērnudārzniekiem - vietu nav un pedagogi strādā vairākās slodzēs, bet skolās rodas sajūta, ka lēmējvarai liekas, ka skolēni tur vairāk iet pēc

Neviena valdība vai pašvaldība nespēs aizstāt kaimiņu izpalīdzīgās rokas. kuriem vienu piešķīra ugunsdzēsējiem un 1921. gadā tika izveidota Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības 6. nodaļa. Šī bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde, kura ir viens no svarīgākajiem stūrakmeņiem Valteru vēsturē, jo šī vienība kļuva par vienojošu spēku – sākot ar ēkas būvniecību, kura tika veikta brīvprātīgi apvienojoties vietējiem, pašam brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbam un kultūras dzīves organizēšanā.

Es nāku no Jūrmalas mikrorajona, kurš man ir devis citādāku pieredzi kā citur.

Man ir paveicies nākt no Valteriem, kur ir izdevies piedzīvot to, ko rāda filmās vai arī to, ko idealizē runājot par kādu ciemu, kur visi dzīvo draudzīgi, katram ir savi pienākumi un atbildība. Bet pirms stāstu tālāk, man nedaudz ir jāatgriežas vēsturē.

90tajos gados dzimu es un no dzemdību nama tiku vests uz Valteriem, kur dzīvoju blakus ugunsdzēsēju namam. Mans tēvs bija viens no brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un man bija iespēja šo komūnu vērot no iekšienes, redzēju kā vīri brīvprātīgi devās uz dežūrām, paši kopa tehniku un to laboja. Ugunsdzēsēju zāle tika izmantota dažādiem kultūras pasākumiem, laulībām un dzīrēm, vasarā tika organizētas zaļumballes. Ugunsdzēsēju sporta infrastruktūra tika izmantota sporta sacensību organizēšanai un treniņiem. Valternieki pat paši uzcēla sev pirtiņu, kuru varēja izmantot jebkurš interesents. Viss šis tika finansēts no pašu līdzekļiem un veikts savām pūlēm. Reiz, kad kaimiņam aizdegās šķūnis, un nebija pieejama ugunsdzēsēju mašīna, Valternieki sadevās dzīvā ķēdē, ar spaiņiem izsmēla dīķi un novērsa uguns tālāku izplatību.

20. gs. sākumā Valtermuižas muižnieks O. Strafels sadalīja muižas zemi vairākos gruntsgabalos, no

Diemžēl, laikam mainoties, šī ciema idille tika izjaukta, ugunsdzēsēju nams izpostīts un vēlāk arī

NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš ar Eiropas parlamenta deputātu Robertu Zīli

NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda

brīvpusdienām, nevis zināšanām. Vēl nesen no pašvaldības puses tika iesniegts prokuratūrā pieprasījums izvērtēt vienas Jūrmalas skolas vecāku oficiāli reģistrētu atbalsta fondu skolotāju piemaksu nodrošināšanai. Kad pats negribi, bet citiem neļauj. Draugi, nav labi!

Nākošais ir pašvaldību vēlēšanu gads, tādēļ arī mēs biežāk Jūs uzrunāsim ar savu redzējumu un piedāvājumu 2025. gada Jūrmalai - drošai, ērtai un patīkamai dzīvesvietai. Tiekoties ar iedzīvotājiem, protams, problēmas atkārtojās, bet katrā apkaimē ir sava specifika un vajadzības, tādēļ pašvaldībai jāveicina apkaimju pilsoniskās sabiedrības vai biedrību izveidošanās, lai labāk sadzirdētu tik dažādās mūsu pilsētas apkaimes! Šoreiz runāsim par Jūrmalu no Druvciema līdz Vaivariem!

nodedzināts, arī kultūras dzīve mira pilnībā. Tikai vēlāk mums ar ciema zēniem radās ideja – iekārtot sporta laukumu, pēcāk es no ārzemēm atvedu ideju organizēt bezmaksas sporta nodarbības apkaimes iedzīvotājiem. Tad mūsu pūles jau pamanīja ģimenes un draugi, tika dibināta Valteru biedrība, nokopti nodegušā ugunsdzēsēju nama gruveši, uzstādīts karogs, iestādīta zālīte un Valteros atgriezās arī kultūras dzīve, pašreiz tiek organizēti gan sporta, gan kultūras pasākumi, āra kino vakari un citi pasākumiem.

Līdzīgs piemērs ir Mellužos, kur arī mellužnieki kultūras dzīves organizēšanu ir ņēmuši savās rokās – tiek organizēts Žubītes ielas festivāls, Helovīna pasākums, labdarības izsoles. Arī ķemernieki paši organizē savu kultūras dzīvi un tas parāda vienu – sabiedrības vēlmi pašiem ne tikai piedalīties kultūras dzīvē, bet arī pašiem to organizēt un vietējām vietvarām ir jārada šai vēlmei labvēlīga augsne.

Rolanda organizētie treniņi, katru svētdienu 11:00, tiek plaši apmeklēti

3

JŪRMALA 2025

KĀDU MĒS SAREDZAM JŪRMALAS IZGLĪTĪBAS/SPORTA SISTĒMU 2O25.GADĀ?

Teksts:

Andris Čuda, Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāts Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas prioritātes pašvaldības darbā līdz 2025. gadam.

Izglītības iestādēm nav jāveic sociāla funkcija, tām ir jābūt pilnveidojošām, attīstošām un iekļaujošām - kā garīgi, tā fiziski. Tikai zināšanas un spēja iekļauties starp līdzcilvēkiem spēs mūsu

Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK Eksemplāru skaits: 5000 bērniem nodrošināt vieglāku nākotni. Šajos 12 punktos esam ieskicējuši būtiskākās lietas izglītības un sporta jomā, kuras nonākot Jūrmalas domes vadībā izvirzīsim kā galvenās prioritātes, lai mūsu bērni saņemto labāko ko pašvaldība spēj piedāvāt.

4

PUMPURI, DRUVCIEMS

Pievienojies NA Jūrmalas nodaļai, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai rakstot uz e-pastu jurmalaslatvietis@gmail. com

Katrai no 26 Jūrmalas apkaimēm ir savas vajadzības un izaicinājumi, un tos iespējams izprast tikai tiekoties ar iedzīvotājiem.

Septembrī un oktobrī rīkojām 17 tikšanās dažādās Jūrmalas apkaimēs. Šajā avīzes numurā esam apkopojuši vietējo iedzīvotāju vēlmes un mūsu ierosinājumus apkaimēs no Pumpuriem līdz Vaivariem.

Saredzam 3 galvenās prioritātes:

Teksts: Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

1. Līdzfinansējums pilsētas ūdens/kanalizācijas pieslēgšanai. Pateicoties Eiropas fondu atbalsta mehānismiem, liela daļa jūrmalnieku jau šobrīd teorētiski var pieslēgties pilsētas ūdens un kanalizācijas tīklam, tomēr pieslēgšanās izmaksā samērā dārgi un daudzi nevar atvēlēt tam līdzekļus. Jūrmalai, līdzīgi kā netālu esošajai Mārupes pašvaldībai, būtu jāpiedāvā iedzīvotājiem līdzfinansējumu centralizētās ūdens un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanai.

2. Esošo ielu atjaunošana un grantēto ielu asfaltēšana. Jūrmalas apkaimes no Dubultiem uz Kauguru pusi diemžēl nevar lepoties ar labu vai pat apmierinošu ceļu stāvokli. Pašreizējā Jūrmalas domes vadība prioritizē ceļu atjaunošanu un asfaltēšanu rajonā ap Dzintaru koncertzāli, taču pārējos rajonus šķietami ir atstājusi novārtā.

3. Vietējās kultūras dzīves atdzīvināšana. Šobrīd Jūrmalā ar kultūru asociējas dārgi pašvaldības finansēti koncerti Dzintaru koncertzālē un Krievijas estrādes mākslinieki Kauguru svētkos.

Pašvaldībai ir jāatbalsta vietējie mākslinieki un lokālo svētku organizatori.

Apgaismojuma ieviešana uz jaunā veloceliņa

Pumpuru skolas sporta laukuma pieejamība ikvienam Park & Ride stāvvieta pie Pumpuru stacijas

Kopējās rajonu prioritātes:

Apgaismots,atjaunots celiņš no Druvciema uz Pumpuru vidusskolu Skriešanas/orientēšanās takas izveide

•

Līdzfinansējums pilsētas ūdens/kanalizācijas pieslēgšanai.

•

Esošo ielu atjaunošana un grantēto ielu asfaltēšana.

•

Vietējās kultūras dzīves atdzīvināšana

Palielināts autobusu kursēšanas biežums Peldvietas izveide Druvciemā

Sporta laukuma izveide Druvciemā Gājēju celiņu izveide Slokas ielā

5

MELLUŽI, ASARI Kāpu ielas pārveide par vienvirziena ielu ar veloceļinu un auto stāvvietām.

Aktīvāka kultūras dzīve Mellužu estrādē. Lokālsvētku atbalstīšana Sporta laukuma izveide Mellužos

Park & Ride stāvvieta pie Mellužu stacijas

Kāpu ielas pārveide par vienvirziena ielu ar veloceļinu un auto stāvvietām.

Asaru/Valteru prospekts. Satiksmes drošības uzlabošana

Apgaismojums Asaru sporta laukumā un pārejā pār Asaru prospektu Gājēju ietvju atjaunošana Asaru prospektā

Satiksmes drošības uzlabošana Zemgales ielā

Park & Ride stāvvieta pie Asaru stacijas (upes pusē)

6

VAIVARI, VALTERI Kāpu ielas pārveide par vienvirziena ielu ar veloceļinu un auto stāvvietām.

Gājēju pārejas izveide uz Atbalss ielas pie “Nemo”

Dzelzceļa pārejas izveide uz Atbalss ielas Park & Ride stāvvieta pie Vaivaru stacijas

Satiksmes drošības uzlabošana Cīruļu un Lapsu ielās Bērnu rotaļu laukuma izveide Vaivaros Peldvietas izveide Vaivaros pie upes

Palielināts autobusu kursēšanas biežums

Satiksmes drošības uzlabošana uz Olgas ielas

Sabiedriskā centra izveide Valteros Gājēju ietves atjaunošana Piekrastes ielā

Satiksmes drošības uzlabošana Valteru prospekta/ Piekrastes ielas krustojumā

Sporta laukuma izveide Valteros Bērnu rotaļu laukuma izveide Valteros

Peldvietas uzlabošana/ labiekārtošana

7

Pie kapteiņa Zolta pieminekļa šogad netika rīkots publisks pasākums, tā vietā katrs ieradās individuāli Daudzi dalībnieki braucienā piedalījās jau trešo gadu, bet daudziem šis bija pirmais gads

18. novembris katram latvietim ir diena, kad Latvija dzima kā neatkarīga valsts un ar lepnumu pie apģērba var piespraust sarkanbaltsarkano lentīti vai kādu citu skaistu un tikpat patriotisku piespraudi. Šogad valsts svētkos pašvaldības deputāta Rolanda Parasiga-Parasiņa (NA) vadībā pacēlām mastā jaunu karogu Valteros . Šī skaistā un simboliskā ceremonija risinājās jau ceturto gadu un noteikti turpināsies.

Teksts: Inga Kondrāte, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes locekle

Novembris-

patriotisma mēnesis Katru gadu patriotisma mēnesis pārbauda mūsu tēvzemes mīlestību un uzdod svarīgus jautājumus. Vai mēs svinam Valsts svētkus un esam pateicīgi par Latvijas neatkarību? Vai, neskatoties ne uz ko, esam gatavi saglabāt savu mīlestību pret Latviju? Atbildot godīgi, katram no jums noteikti būs cita atbilde, taču pareizu vai nepareizu atbilžu uz šiem jautājumiem nevar būt.

18.novembris

Brauciena laikā skanēja iepriekšs izveidota patriotisku dziesmu izlase

11.novembra pasākumi

Karoga pacelšana Valteros šogad norisinājās šaurā lokā

Izbrauc latviju jūrmalā Lielupes skolas organizētajā pasākumā pie pieminekļa “Tilts un mūžība” ar runu uzstājās Andris Čuda

Šajā rudenī Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļā kā ik gadu aktīvi iesaistījās Latvijai un tās brīvības cīnītājiem veltīto pasākumu organizēšanā. 25. oktobrī tika aizvadīts izcils pasākums “Izbrauc Latviju Jūrmalā 2020”, kurā cilvēki ar saviem velosipēdiem izbrauca Latvijas kontūru mūsu pilsētā. Dalībnieki velosipēdus bija izrotājuši ar dažādiem latviskiem simboliem un braucot savos viedtelefonos varēja klausīties īpaši izvēlētu patriotisku dziesmu koncertu.

Interese par braucienu ar katru gadu kļūst lielāka un apmeklētāju skaits tuvojās simtam. Ļoti daudzi pa šo maršutu brauca arī ģimenes lokā, ievērojot visus valstī noteiktos piesardzības nosacījumus. Šis pasākums Jūrmalā norisinājās jau trešo gadu.

Tā iniciators ir NA jaunietis Jānis Asars un kā tradīcija tā tiks turpināta arī nākamajā gadā.

Kopumā tika nobraukti 13.78 kilometri, izbraucot Valteru, Mellužu, Asaru un Vaivaru apkaimes

11. novembrī, pieminot Latvijas brīvības cīņās kritušos, aizdedzām svecīti katrs sava mājokļa logā, pieslēdzāmies arī video zvanam, veidojot piemiņas brīdi, reāli iedegdami svecītes. Devāmies arī pie kapteiņa Zolta pieminekļa Kauguros nolikt ziedus un svecītes. Lepnuma trīsas, stāvot pie sarkanbaltsarkaniem karogiem un svecītēm ieskautā pieminekļa, neizdzēsīs neviena pandēmija vai krīze, un par pateicības asarām mūsu varoņiem nevienam nav jākaunas, jo maksa par brīvību latviešiem bija dzīvības vērtē. 11. novembrī notika arī Lielupes skolas organizēts pasākums pie pieminekļa Bermonta armijas uzvarētājiem “Tilts uz mūžību”. Tajā piedalījās un runu teica mūsu biedrs, Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda. Bez skolniekiem klāt vēl bija arī Latvijas Zemessardzes pārstāvji un Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis Bruno Libauers.

Kā katru gadu svecītes tika iededzinātas pie kapteiņa Zolta pieminekļa Kauguros

Šogad, tāpat kā citus gadus, norisinājās akcija “Gaismas ceļš Jūrmalai”

Sarežģītajā epidemioloģiskajā situācijā aicinu padomāt par apstākļiem, kādos mūsu senči cīnījās par brīvību, lai mums būtu sava valsts un mēs varētu dzīvot demokrātiskā sabiedrībā ar vārda brīvību, plašām nepiespiesta darba un radošas domas izpausmes iespējām. Daudzi no viņiem bija trūcīgi apģērbti, bez pienācīgiem apaviem un nepietiekama ēdiena, taču izturēt un uzvarēt ļāva doma par valsti, kurā latvieši paši būs noteicēji. Salīdzinot ar to laiku, nu dzīvojam krietni labāk - to vajadzētu apzināties un novērtēt brīžos, kad par Latviju gribas teikt sliktus vārdus.

Pirmoreiz mūsu valstiskuma svētkus esam aizvadījuši tik neierastā vidē un noskaņā, taču sirdī saprotam, ka svētkus mums nevar atņemt ne vīruss, ne tā ierobežošanai pieņemtie lēmumi, jo svētki sākas mūsos pašos, ticot tiem. Man ir patiess prieks un lepnums par cilvēku radošumu, inovācijām, izdomājot arvien jaunus risinājumus, kā saglabāt svētku noskaņu, ievērojot visus priekšrakstus. Katra krīze mums dod iespēju attīstīties un radoši domāt, meklēt un atrast oriģinālas izejas pat no bezcerīgām situācijām.

Protams, ne vienam nav viegli iziet no savas komforta zonas, taču tas ir jādara, lai spētu saglabāt pašu galveno - patriotismu un tēvzemes mīlestību.

8

JŪRMALAS LATVIETIS SEJAS MASKAS Meklē Jūrmalas latvietis sejas maskas noskenējot kodu vai apmeklējot vietni jurmalaslatvietis.mozello.lv

Teksts: Inga Kondrāte, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes locekle

VAI SUŅI IR JŪRMALNIEKU LABĀKIE DRAUGI? Suns kādam ir pastaigu, rotaļu biedrs, kādam - mājas sargs, savukārt kādam vājredzīgam cilvēkam pat palīgs ikdienas solī. Šie dzīvnieki ir kā sargeņģeļi cilvēkiem. Vai mēs ikdienā aizdomājamies, cik dzīvnieki mums palīdz, cik viņi mums ir uzticīgi, vai mēs viņus pietiekami novērtējam.

Es ļoti mīlu dzīvniekus, vienmēr esmu uzskatījusi, ka dzīve jādzīvo saskaņā ar dabu un dzīvnieki ir jāmīl, tad arī cilvēka dzīve ir daudz pilnvērtīgāka un jēgpilna. Jebkurš dzīvnieks ir pelnījis, ka viņu mīl, ciena, novērtē, lutina. Šī gada 8.septembrī izveidoju iniciatīvu manabalss.lv “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem”. Nepilnu četru dienu laikā tika savāktas vairāk kā 1000 balsis, kas ļāva jau iesniegt šo ierosinājumu Jūrmalas domē.

Oficiāls iesniegums ar elektronisko parakstu tika iesniegts Jūrmalas domei 14.septembrī.

Vēlos uzsvērt, ka šī iniciatīva izstrādāta pārdomāti, ne jau dēļ dažu cilvēku iegribas, bet gan dēļ lielas sabiedrības daļas ierosinājumiem. Protams ir atrunāti vairāki kritēriji, ka obligāti sunīšiem jābūt pie saitītes, kā arī dzīvnieku īpašniekiem jāsavāc izkārnījumi aiz saviem mīluļiem. Kā jau mēs zinām, citās pašvaldībās, kā piemēram, Liepājā, Ventspilī, Saulkrastos, šis jautājums ir sen atrisināts, kā arī pludmales ir sakoptākas, ne kā šobrīd Jūrmalā. Citu pašvaldību pludmalēs ir nodrošinātas pietiekams daudzums miskastes, ērtu soliņu, kur apsēsties atpūtniekiem, kā arī tualetes, diemžēl šī visa Jūrmalas pludmalēs vēl nav. Tas nozīmē, ka cilvēku kritika, ka pludmales būs netīrākas, nesakoptākas, nav īsti pamatota.

Jo diemžēl kaut ko aizliedzot sabiedrība nepaliek saudzīgāka pret dabu, pret dzīvniekiem. Kā esam novērojuši cilvēki bieži vien piesārņo pludmales atstājot aiz sevis papīrus, plastmasas pudeles, izsmēķus un cita veida miskasti, kuras nekad nepazudīs un nesadalīsies atšķirībā no dzīvnieku izkārnījumiem (ir zinātniski pierādīts ka 40 dienu laikā suņu izkārnījumi pilnībā sadalās), kuri var arī būt pludmalē, ja tiešām kāds negodprātīgs suņu saimnieks nesavāks aiz sava mīluļa.

Protams mums jācenšas atrast zelta vidusceļu, lai cilvēki ar saviem mīluļiem netraucētu citiem atpūtniekiem pie jūras, tāpēc ierosinājums ir par kādu konkrētu vietu pludmalē, tālāk no lielajām, publiskajām pludmalēm vai arī tikai ziemas sezonā. Ja ir speciālas nūdistu pludmales, kāpēc nevarētu būt pludmale, kur var iet kopā ar saviem dzīvniekiem, ievērojot visus noteikumus.

Jūrmalas dome uz mūsu iesniegumu atbildēja tikai 8.oktobrī, uzrakstot vienu teikumu “Jautājums tiks nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai”. 13.oktobrī iesniegts nākamais iesniegums ar argumentiem no mūsu puses, kur izskaidrots, ka šī jau ir sava veida aptauja, pat vēl vairāk, katrs cilvēks ir parakstījies ar stingro autorizāciju un pašvaldības PMLP var bez maksas veikt to analīzi, piemēram, cik no parakstītājiem ir Jūrmalā deklarētie, cik – vīriešu, sieviešu, pilsoņu u.t.t. Diemžēl tik kvalitatīvu aptauju, kā manabalss.lv “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem”, turklāt bez maksas, Jūrmalas dome ar saviem spēkiem veikt nespēs

“

Šī gada 8.septembrī izveidoju iniciatīvu manabalss.lv “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem”.

Nepilnu četru dienu laikā tika savāktas vairāk kā 1000 balsis, kas ļāva jau iesniegt šo ierosinājumu Jūrmalas domē.

”

PIERAKSTIES AVĪZES SAŅEMŠANAI Saņem avīzi savā pastkastītē un izsaki savu viedokli ko vēlies lasīt nākamajos numuros!

1. Noskenē QR kodu.

2. Aizpildi anketu. vai sūti e-pastu ar savu adresi uz jurmalaslatvietis@gmail.com vai zvani/sūti SMS uz 29268824 (Jānis)

IESKATS VĒSTURĒ

vai arī tā izmaksās nesamērīgi dārgi (jo tam algos profesionālos aptauju veicējus ar nodrošinātu datu aizsardzību). Diez vai Jūrmalas iedzīvotāji būs ar mieru, ka viņu nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta šāda veida aptaujām. Jūrmalas domei tiek uzsvērts, ka tik liels sabiedrības atbalsts šim priekšlikumam nedrīkst palikt neizskatīts.

Nākamā atbilde no Jūrmalas domes tika saņemta 11.novembrī, kur tiek norādīts, ka pašvaldība savā mājas lapā izveidojusi plašāku aptauju, lai izsvērtu visus viedokļus un argumentus un meklētu labākos iespējamos risinājumus.

Viss jau būtu ļoti labi, diemžēl šī aptauja nav ar stingro identifikāciju, tas nozīmē, ka aptauja ir kā sava veida spams, kuru var pildīt viens cilvēks kaut vai simts reizes, var pildīt cilvēki, kuriem ar Jūrmalu nav nekāds sakars. Šobrīd jācer tikai uz cilvēku godprātību, ka aptaujas pildīs tiešām godīgi un šo viedokļu dažādību varēs apkopot un dos vēlamo rezultātu gan vienai, gan otrai pusei. Tas nozīmē, ka būs iespēja atrast pašu labāko risinājumu - gan suņu mīluļiem, kuri ar saviem labākajiem draugiem vēlas pie jūras pavadīt laiku, gan arī tiem cilvēkiem, kuriem svarīgi, lai sunīši netraucētu atpūtu pie jūras.

Jūrmalas reklāmas plakāts. 1925.gads Autors: Sigismunds Vidbergs (1890-1970)