Jūrmalas latvietis nr. 8

1

Nr.8. // 2020. gada septembris

TOP 5

AKTUĀLI

DAŽĀDI

KURA SKOLA TURPMĀK NESĪS SLAVENĀS ASPAZIJAS VĀRDU? 2.LPP

JŪRMALAS VIZĪTKARTE ARHITEKTŪRA. KĀ TĀ MAINĪJUSIES PĒDĒJOS GADOS? 6.LPP

KRISTAPA UN AUGUSTES MORBERGU VASARNĪCA 7.LPP

KĀDĒĻ JŪRMALAS PIRMSKOLU PEDAGOGI SAŅEM MAZĀK KĀ KAIMIŅU PAŠVALDĪBĀS? 2.LPP

SATIEC DOMES DEPUTĀTUS SAVĀ RAJONĀ.

KALENDĀRU MEKLĒ 8.LPP

Nr.8. // 2020.gada septembris

MĒS BIJĀM, ESAM UN BŪSIM KOPĀ AR JUMS NACIONĀLĀS APVIENĪBAS JŪRMALAS NODAĻA

Vairums partiju parādās pie apvāršņa vien dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Tomēr viena partija Jūrmalā ir bijusi kopā ar jūrmalniekiem vienmēr. Šajā avīzes numurā lasi vairāk par Nacionālās apvienības tradīcijām, pasākumiem un veidiem, kā uzklausām un palīdzam iedzīvotājiem tikt sadzirdētiem savā pilsētā. Lasi vairāk - 4.lpp

2

NOTIKUMU TOP 5

AKTUĀLAIS PILSĒTĀ

Paredzēts, ka būvdarbus uzsāks līdz 2020. gada beigām, būvniecības termiņš: 14 mēneši.

Jaunākā skola jūrmalā - Aspazijas pamatskola Jaunais mācību gads ir uzsācies vētraini, reti kurā Jūrmalas skolā nenotiek remontdarbi vai tā netiek reorganizēta.

Domnieki nolēmuši apvienot Lielupes pamatskolu un Jūrmalas Alternatīvo skolu. Bērni kopīgās skolas gaitas uzsāks jaunajā Aspazijas pamatskolā, kas atradīsies rekonstruētās Lielupes pamatskolas vietā.

Vai ir apvienošanas plāns? Kādu mācību programmu un metodiku īstenos jaunā skola? Vai ir kāds augstāks mērķis par skolu optimizāciju? Domes sēde pierādīja, ka nav!

VAI PALIKSIM BEZ BEZMAKSAS TRANSPORTA? Pārbūvēt Lielupes pamatskolas ēku un izbūvēt jaunu sporta zāli izmaksās aptuveni 11 miljonus eiro.

Daudzi Jūrmalas alternatīvas skolas audzēkņu vecāki bažījas, ka apvienojot skolas, kvalitāte jūtami kritīsies.

“ Kādēļ Pirmskolas pedagogi Jūrmalā saņem mazāk nekā kaimiņos?

Veicot vērienīgu skolu reorganizāciju pilsētā, kuras rezultāts nav mērāms gados, bet gan paaudzēs, mēs esam atrisinājuši bērnudārzu vietu trūkumu pilsētas bērnudārzos. Diemžēl pilsēta naudu ir ieguldījusi tikai telpās, taču ne saturā. Līdz ar to esam vienīgā apkārtnes pašvaldība, kura nepiemaksā valsts dotētajām bērnudārzu pedagogu algām, un nespēj nokomplektēt kolektīvu.

Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK Eksemplāru skaits: 5000

Jūrmala saviem iedzīvotājiem nodrošina bezmaksas sabiedrisko transportu, taču maksāt par to nevēlas. Pārvadātājs izteicis pretenzijas par esošo līgumu un vēlas to lauzt, jo līgumsummas griesti nenosedz visas izmaksas. Diemžēl bezmaksas transports nodokļu maksātājiem kļūs vēl dārgāks.

Jūrmalā bērnudārzu pedagogiem tiek piedāvāta alga 790 eiro apmērā, bet netālu esošajā Mārupē šādā pašā amatā iespējams nopelnīt 950 eiro

”

IZglābtais pludmales volejbola čempionāts Eiropas čempionāts pludmales volejbolā noslēdzies. Tas noteikti paliks atmiņā ar vētru, kas papostīja arī mūsu pilsētu un apturēja čempionāta norisi, radot fiziskus bojājumus spēļu laukumiem. Izsakām pateicību visiem, kuri atsaucās aicinājumam piedalīties talkā, un dienā pēc vētras brīvprātīgi palīdzēja sakārtot spēļu norises vietu, lai čempionāts varētu turpināties!

Visi jūrmalnieki ir vienlīdzīgi, tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Šeit jāpiemin kādreizējā banķiera ģimene, kuri uz dzīvi apmetušies Bulduros. Viņiem par godu pilsētniekiem vairākus gadus bijusi slēgta iela, kas izīrēta šai ģimenei.

Dome pat izskatījusi iespēju dažas no teritorijā esošajām ēkām atzīt par kulturas pieminekļiem, lai ielu varētu slēgt uz visiem laikiem. Par laimi, 16.septembrī domnieki šo nevienlīdzību mazināja un nolēma nomas līgumu nepagarināt. Vai ielu atvērs?

3

Nacionālā Apvienība un Jūrmalas nodaļa manā dzīvē Cilvēks savā dzīvē var izvēlēties dažādas iespējas un vērtības. Manas divas noteicošās vērtības ir ģimene un aktīva iesaistīšanās mūsu valsts un pilsētas veidošanā. Nacionālās Apvienības (NA) Jūrmalas nodaļa, kuras biedrs esmu jau vairāk kā 15 gadus, ir mana iespēju platforma, iestāties pa saviem ideāliem un pārliecībām, reāli piedaloties savas dzīves telpas pilnveidošanā.

Latvijā ir reģistrētas apmēram 70 dažādas partijas. Diemžēl daudzas no tām ir tikai vienu vēlēšanu cikla biznesa projekti - progresīvas burtu kombinācijas. To kandidātiem un funkcionāriem rūp tikai personīgais labums, nokļūšana pie varas neatkarīgi no morālās cenas. Vienmēr mums ir jāatceras, ka Latvijas valsts tika dibināta uz nacionālas valsts pamatiem, citādi tās pastāvēšanai nav jēgas. Esmu piederīgs šai zemei, kultūrai un tradīcijām, tāpēc izvēlējos šo politisko spēku. Mūsu partijā parasti iesaistās nacionāli pārliecināti cilvēki, kuriem ir svarīga Latvijas valstiskā pastāvēšana. Esam pārdzīvojuši arī smagākus brīžus, bet vienojošā ideja par latvisku Latviju mums ir palīdzējusi pārvarēt dažādas grūtības. Visus šos gadus esam lielākā Latvijas nacionālkonservatīvās partijas nodaļa ārpus Rīgas un tā tas ir arī šodien ar vairāk kā 56 biedriem un atbalstītājiem.

“

Mēs esam viena no nedaudzajām partijām, ja ne vienīgā Jūrmalā, kura daudzu gadu garumā regulāri rīko ikmēneša sapulces un valdes sēdes, dažādas tikšanās ar ievērojamiem politiķiem.

”

Starp mums ir daudzi vecbiedri, kuri darbojušies jau Latvijas Nacionālajā Neatkarības Kustībā (LNNK), Tēvzemei un Brīvībai un Visu Latvijai. Mēs esam viena no nedaudzajām partijām, ja ne vienīgā Jūrmalā, kura daudzu gadu garumā regulāri rīko ikmēneša sapulces un valdes sēdes, dažādas tikšanās ar ievērojamiem politiķiem. Par savu darbu Eiropas Parlamentā mums pārskatus sniedz nodaļas biedrs Roberts Zīle. Strādājam darba grupās, atzīmējam un rīkojam dažādus pasākumus. Pēdējos gados mūsu nodaļā ir iestājušies daudzi jauni cilvēki un šī tendence turpinās. Liela loma šeit ir mūsu sociālo tīklu lapām “Jūrmalas latvietis”(JL), lielākā no kurām ir Facebook (FB), kur sekotāju skaits strauji tuvojas 5 tūkstošiem. NA Jūrmalas domes deputāti, es un Rolands Parasigs –Parasiņš ik mēnesi pēc Jūrmalas domes sēdēm tiešraides formātā

NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda

informējam par domes aktualitātēm, tur paveikto, veicamajiem uzdevumiem un personīgo nostāju pieņemtajos lēmumos. Mūsu FB lapa JL ir kļuvusi par neformālu Jūrmalas latviešus vienojošu spēku, kurā publicējam visdažādākos viedokļus un komentārus. Atbilstoši finansiālajām iespējām jau ceturto gadu vidēji reizi ceturksnī, jūrmalniekiem bez maksas piedāvājam arī savu laikrakstu “Jūrmalas latvietis”, kā alternatīvu informācijas avotu par notikumiem pilsētā. Mūsu nodaļa bija, ir un būs vienmēr kopā ar jums, mīļie jūrmalnieki, neatkarīgi no dažadiem vēlēšanu cikliem. Katrs patriotiski noskaņots cilvēks tiek aicināts pievietoties mūsu kuplajam pulkam, kā mūsu biedrs vai reģistrēts atbalstītājs. Šādi jums būs iespēja piedalīties mūsu valsts un pilsētas veidošanā, būt kopā ar domubiedriem dažādos pasākumos.

Būt saimniekam savā zemē visiem šāda uzņēmība ir dabas dota, bet tas, ko vēlos lūgt – atbalstīsim tos, kuri cenšas. Ierastās: “Vari nemaz necensties, tāpat nav vērts” vietā sakiet: “Tev noteikti izdosies!”, neejiet garām parakstu lapām, piedalieties sabiedriskajās apspriedēs, labiekārtošanas talkās u.c., un pats galvenais atcerieties – gan deputāti, gan domes darbinieki strādā Jūsu labā, arī es, tāpēc ja varu Jums kā palīdzēt – droši rakstiet man e-pastā rolands.parasins@jurmala.lv vai sociālajā vietnē Facebook.

Pēdējā mēneša laikā man ir bijis patiess prieks tikties ar jūrmalniekiem dažādos Jūrmalas mikrorajonos un, ja man iepriekš šķita, ka ļoti labi pazīstu pilsētu, tad jau tagad esmu pārsteigts par to, cik daudz jauna es iepazinu un ko vēlos iepazīt.

Visvairāk esmu pārsteigts par to, ka katrā mikrorajonā ir daudzi aktīvisti, kuri savas rūpes par vidi un zemi sev apkārt izrāda ne tikai ar vārdiem, bet arī ar reāliem darbiem. Tie ir cilvēki, kuriem rūp piemājas celiņš, pļava pagalmā vai izglītība Jūrmalā kopumā. “Būt saimniekam savā zemē” - tā ir frāze, kura vislabāk raksturo šos cilvēkus. Tiekoties un ar viņiem runājot man radās sajūta, ka tiem trūkst atbalsts ne tik ļoti kā no domes un tās darbiniekiem, bet līdzcilvēkiem.

Arī Rīgas domes vēlēšanas, kurās piedalījās nieka 40.58% balsstiesīgo, norādīja uz zināmu sabiedrisku pasivitāti. Piekrītu, ka daudzi no politiķiem ir strādājuši tā, lai grautu cilvēku ticību, bet mums svarīgi atcerēties, ka viņi ir tikai mūsu priekšstāvi un noteicēji savā zemē esam mēs paši, tāpēc mēs nevaram zaudēt ticību mums pašiem, un ir ļoti svarīgi atbalstīt tos no mūsu vidus, kuri ir uzņēmīgi un cīnās par vietējām problēmām. Ko es ar to domāju? Iesniegums ar lūgumu salabot ietvi, kuru parakstījis viens cilvēks, var nebūt vērā ņemams, bet ja to jau ir parakstījuši 10 tas noteikti tiks izskatīts un ja parakstījuši 100, tad visticamāk iecere arī tiks īstenota, jo katra

NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš tiekoties ar iedzīvotājiem Kūdrā

darbība, ko pašvaldība veic iedzīvotāju labā ir garš administratīvais process, kuru uzsākt paļaujoties uz viena cilvēka iesniegumu, ir grūti. To pierāda piemēri – pret Krastciema kapiem iestājās vairāk kā 500 iedzīvotāju - iecere tika pārtraukta, pret apbedīšanas piederumu veikalu Slokā iestājās vairāk kā 200 vietējo iedzīvotāju - iecere ir apstādināta, Vaivaru iedzīvotāji savāca parakstus par autostāvvietas izveidi pie Vaivaru dzelzceļa stacijas - dome iesniegumu izskatīja un darbi tiks uzsākti 2021. gadā. Nebūt nesaku, ka mums no šodienas visiem ir jākļūst sabiedriski aktīviem un visos līmeņos jācīnās par savām interesēm, ne

Rolands uzklausot iedzīvotāju vajadzības Dzintaros

4

NACIONĀLĀS APVIENĪBAS JŪRMALAS NODAĻAS DARBĪBA

No kreisās: Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas nodaļas valdes loceklis Vilnis Grancovskis, NA Jūrmalas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Asars, NA Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda, NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš, NA Jūrmalas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Žugovs

TRADICIONĀLIE PASĀKUMI Talkas

JAUNĀS TRADĪCIJAS Karogu brauciens

Teksts:

Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas vadītāja vietnieks

Turpinājums no 1.lpp

Dažus mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām allaž vērojama interesanta Vairākas reizes gadā rīkojam talkas, kurās sakopjam tendence - uz ielām, avīzēs pieminekļus gan Asaru, gan Jaundubultu kapos un internetā sāk parādīties 16.marta piemiņas pasākums sejas un partijas, kas pēdējos četrus gadus bija nozudušas no politiskās skatuves.

Nav nekādu šaubu, ka nākamā gada pavasarī arī Jūrmalā šādi “projekti” sāks parādīties, solot visdažādākos brīnumus. Šoreiz gan stāsts par ko citu - partiju un tās nodaļu, kas ar jūrmalniekiem bijusi jau kopš 90-to gadu sākuma.

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa apvieno gan vecus, gan jaunus cilvēkus -kopā esam 56 biedri

16.martā Jaundubultu kapos godinām leģionārus

Represēto piemiņas diena

25.martā pieminām represētos Slokā pie pieminekļa

Šogad jau trešo gadu rīkojam karogu braucienu arī Jūrmalā, pulcējot vairāk nekā 200 dalībniekus

Izbrauc Latviju jūrmalā

Veloentuziastus vieno “Izbrauc Latviju Jūrmalā” pasākums

18.novembra svinīgais pasākums

18.novembri svinam un godājam pie Valteru karoga

5

NODAĻAS SAPULCES Nodaļas sapulces norisinās katru mēnesi un tajās tiek apspriesti gan pilsētai būtiski jautājumi, gan citi sabiedrībai aktuāli temati. Sapulcēs diskutējam, dalāmies ar viedokļiem un idejām par iedzīvotājiem draudzīgāku Jūrmalu.

PAVEIKTIE DARBI PĒDĒJĀ GADA LAIKĀ

SADARBĪBA AR SAEIMAS FRAKCIJU Būtiska ir mūsu nodaļas sadarbība ar Saeimas frakciju un NA pārstāvētajiem deputātiem citās pašvaldībās un Eiropas parlamentā.

No Jūrmalas nodaļas nāk arī daudzi priekšlikumi, kā viens no nesenākajiem - ka priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijā jābūt tikai valsts valodā.

Apturējām jaunu autobusu pieturu iepirkumu, tādējādi neļaujot izšķērdēt Jūrmalas domei 2.5 miljonus eiro

Vienā no pēdējām sapulcēm pie mums viesojās NA biedrs un nodokļu speciālists Pēteris Leiškalns

Apturējām vēl vienu kapu izbūvi Krastciema teritorijā, kuru dēļ tiktu izāģēti vairāki hektāri meža Viena no 2019.gada NA valdes izbraukuma sēdēm norisinājās Jūrmalā

Pateicoties mūsu iniciatīvai nekustamā īpašuma nodokļa atlaide tika palielināta līdz 90% Darbojoties grupās, attīstām spējas argumentēt un pamatot savu viedokli

TIKŠANĀS AR IEDZĪVOTĀJIEM Lai uzzinātu katra rajona iedzīvotāju problēmas un ieteikumus, esam uzsākuši tikšanās ciklu ar iedzīvotājiem. Šobrīd tikšanās jau norisinājušās Dzintaros, Slokā, Vaivaros, Ķemeros, Kūdrā un Buļluciemā. Par plānotajiem datumiem info 8.lpp

SOCIĀLIE TĪKLI

Sēdes laikā tika apmeklēta jaunā mūzikas skola

Cenšamies aktīvi infomēt un uzklausīt iedzīvotājus un mūsu sekotājus par aktualitātēm pilsētā, skaidrot domes sēdes lēmumus un atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Seko mums sociālajos tīklos: Meklē “Jūrmalas latvietis” lapas - Facebook, YouTube, Twitter un Instagram platformās

Tāpat tika apskatīts Ķemeru viesnīsanatorijas rekonstrukcijas process

PIEVIENOJIES MUMS

Uzklausot iedzīvotājus Dzintaros

Liela iedzīvotāju aktivitāte bija vērojama Slokā

Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem Vaivaros nācās secināt, ka pilsētas vadība šo rajonu ir aizmirsusi

Ikmēneša Facebook dzīvajās tiešraidēs atbildam uz iedzīvotāju jautājumiem un informējam par jaunumiem

Veidojam arī video intervijas ar Jūrmalas iedzīvotājiem par aktuālām tēmām

Pievienojies NA Jūrmalas nodaļai, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai rakstot uz e-pastu jurmalaslatvietis@gmail. com

6

Teksts:

Bruno Libauers, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

Jūrmalas vizītkarte arhitektūra Jēdziens „kultūra” tiek dažādi skaidrots. Šaurākā izpratnē ar kultūru saprot darbošanos literatūrā, tēlotājmākslā, mūzikā, dejā, teātrī un ar tām saistītajās jomās. Plašākā nozīmē kultūra ir kādas cilvēku grupas vai tautas dzīvesveids, ticējumu, tradīciju, praktisko iemaņu kopums.

Kultūra netiek pārmantota bioloģiskā ceļā, tā neiedzimst, - to apgūst. Nozīmīgākā kultūras daļa ir valoda, simboli, tradīcijas, vērtību sistēma, vēsturiskā atmiņa un dzīvesveids.

Izdabāšana svešām vēsmām Vai Jūrmalas dome attīsta Jūrmalu kā Latvijas un Eiropas Savienības pilsētu, izceļot nacionālo piederību un unikalitāti? Okupācijas laikā latviešu arhitektiem izdevās radīt dažas paliekošas vērtības negandējot Jūrmalas savdabību. Bet tagad, atgūtās brīvvalsts 30 gados, Jūrmalas pārvaldoņi pieļāvuši Jūrmalas vizuālajā paletē iebāzt arhitektūras “pērles” no kiča, nesakarīga eklektisma līdz Telavivas arhitektūras būvēm, juku jukām ar pirmskara villām un jūgendstila vasarnīcām. Jomas ielas galā Turaidas ielā bijušā nelielā dievnama vietā uzslieta pārmēru liela spilgtos toņos krāsota pareizticīgo baznīca, demonstrējot no politikas neatrautās Krievijas Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta pārraudzības varenību. Kādu izdevīgumu te atrada pilsētas vara to pieļaujot? Ignorējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasību ievērot vēsturisko bijušās baznīcas būvapjomu, iedzīvotāju un TB/LNNK&VL (tagad NA) Jūrmalas nodaļas asus iebildumus pret iecerēto baznīcas izskatu un mērogiem.

“

Okupācijas laikā latviešu arhitektiem izdevās radīt dažas paliekošas vērtības negandējot Jūrmalas savdabību. Bet tagad, atgūtās brīvvalsts 30 gados, Jūrmalas pārvaldoņi pieļāvuši Jūrmalas vizuālajā paletē iebāzt arhitektūras “pērles” no kiča, nesakarīga eklektisma līdz Telavivas arhitektūras būvēm.

”

Tas viss apliecina, ka uz sākumā uzdoto jautājumu varam atbildēt tikai ar nē. Arī arhitektūra ir kultūras daļa, jo tajā ietilpst kultūras jēdzienos minētais – tradīciju un praktisko iemaņu kopums, vēsturiskā atmiņa, simboli un vērtību sistēma. Arhitektūra ir pilsētas seja, kas veido vizuāli emocionālo iespaidu par to. Bet man Jūrmalas vizuālo tēlu gribas salīdzināt ar lepnu jūgendstila savrupnamu ar plašu, labi koptu piemājas teritoriju, kas pārdzīvojis visus Latvijas likteņgriežus, saņemot neskaitāmus pliķus no dažādajiem saimniekiem, balstītus viņu estētikas izpratnē.

Baznīcas neiederību kopējā Jūrmalas vizītkartē apšauba retais jūrmalnieks

Plašā piemājas teritorija ar dārzu un parku sadalīta būvpleķīšos, kuros jaunie saimnieki nodedzinājuši un nojaukuši greznos paviljonus un lapenes, izcirtuši augļukokus, lai tikai uzslietu betona/ stikla daudzdzīvokļu akvārijus. Baigs skats, baiga vēsture. Tikai ar skumju nopūtu var atcerēties vācbaltu, latviešu nacionālā romantisma stilā strādājošā, arhitekta Eižena Laubes aicinājumu pētīt, izstrādāt un ievērot nacionālajā mantojumā balstītu nacionālo arhitektūras stilu. Jūrmala gan nebija padziļināti jāpēta, viss bija kā uz delnas.

Vienkārši nevajadzēja pieļaut barbarismu.

Vajadzīgas stingras vadlīnijas arhitektūrā Jau no pirmā atgūtās valsts brīža bija nopietni jādomā par Jūrmalas attīstību un pilsētainavas veidošanu, izstrādājot stingras stilistiskās vadlīnijas arhitektūrā, kas strikti balstītos augstāk minētajos kultūras jēdzienos. Tas vēl līdz šim nav izdarīts. Nav savas stila grāmatas, krāsu kodu, pilsētvides kopējo standartu ne vēsturiskajā centrā ne arī apkaimēs. Pašvaldība it kā stāv malā, aprobežojoties vien ar vairākām teritorijas plānojumu redakcijām un lokalplānojumu apstiprināšanu bez kopēja redzējuma. Pieļauti apbūves blīvuma un augstuma noteikumu pārkāpumi. Steidzīgi nerīkojoties, pilsētvides koptēla attīstība nonāks vēl lielākā pašplūsmā un investoru iegribu stilistiskā kakofonijā*.

Vienīgais glābiņš, pieaicinot autoritatīvākos nozares ekspertus, izstrādāt stingras stilistiskās vadlīnijas pilsētas arhitektūrā un būvniecībā. *Labskanības pretstats ir nelabskanība jeb kakofonija - skarbu un pretrunīgu trokšņu kombinācija.

“

Nav savas stila grāmatas, krāsu kodu, pilsētvides kopējo standartu ne vēsturiskajā centrā ne arī apkaimēs.

”

Viens no tradicionālās koka arhitektūras paraugiem Jūrmalā - koka dekori

Teksts:

Daniels Balodis, Jūrmalas Gada jaunietis 2018,2019 Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas loceklis

Jaunieša loma un iespējas sabiedrībā Esmu jaunietis, kuram jau vairākus gadus rūp sabiedrība un tās procesi. No kautrīga vidusskolēna, kurš savas domas izsaka tikai dzejas rindās līdz cilvēkam, kurš kopīgi ar valsts ierēdņiem meklē risinājumus vairāku gadu desmitu samilzušai problēmai, kas ir Latvijas izglītības jomā. Pēdējo 2 gadu laikā, mana ikdiena ir aizritējusi sabiedriskā dzīvē - studijas, brīvprātīgais darbs, sapulces un iespēju veidošanu jauniešiem. Par šo nesaņemot ne centa un darbojoties brīvprātīgi. Nav daudz tādu cilvēku, kuri būtu gatavi sabiedrībai dot, taču tas rada iespējas pašam kā cilvēkam augt.

Semināri, forumi, kontakti, draugi, jauniešu apmaiņas braucieni u.c. aktivitātes. Tā ir pievienotā vērtība, ko ikviens jaunietis var iegūt. Šovasar, man bija iespēja būt starp Latvijas jaunatnes līderiem, cilvēkiem kuriem nav vienalga, kuri ir gatavi rīkoties sabiedrības labā un rūpēties, lai Latvija būtu valsts, kurā mēs paši vēlamies dzīvot.

Studentu Līderu Forums No 20. - 23. augustam, kopā ar 36 jauniešiem no vairākām Latvijas augstskolām devos uz Vecauces pili. Vietu, kur piesātinātā 4 dienu programmā, plecu pie pleca, bijām dalībnieki, kuri meklēja risinājumus Latvijas augstākās izglītības problēmām 24 stundu hakatona jeb tehnoloģiju maratona ietvaros. Nakts trase, kurā fiziskās un garīgās aktivitātēs, varēja pārliecināties, kuri ir līderi, un kuriem vēl nedaudz pietrūkst prasmju, lai būtu izcili jauniešu pārstāvji sabiedrībā.

Lekcijas par argumentācijas mākslu, politikas norisēm Latvijā, un daudzām citām noderīgām tēmām, kas aktuālas šī brīža sabiedrībā.

Nacionālās apvienības jauniešu seminārs Šis seminārs precīzi atzīmēja tā vadmotīvus – SĪKSTUMS, LEPNUMS, SPĪTS. Nācās sīksti pieturēties pie plāna un izpildīt visus uzdevumus, aktīvi diskutējot par politiku, sevis pozicionēšanu mērķiem un auditorijai. Ar lepnumu skatīties uz latviešu karavīru sasniegto vērojot filmas “Dvēseļu putenis” un “Latviešu leģions”. Ar spītu nepadoties un turpināt aktivitātes, lai cik ļoti gribētos apstāties. Šis seminārs bija cīņa ar sevi un savu vērtību apzināšanas vērts pasākums.

Jaunieši ir daļa no sabiedrības, kurā mēs dzīvojam. Šī brīža jaunatne pēc 5-10 gadiem veidos Latvijas nākotni. Tāpēc Jums lūgums, jauniešu vecāki, vecvecāki, dodiet iespēju savam jaunietim aktīvi līdzdarboties sabiedrības procesos, atbalstiet un mudiniet, jo tikai tā, Latvija iegūs labākos prātus, gan sabiedrībā, gan politikā.

7

Savās atmiņās dalās:

Jūrmalas muzeja vēsturniece Inga Sarma

Teksts: Kristīne Štāla , K.Morberga vasarnīcas pārvaldniece , Kontakttālrunis: 25627137

Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīca Morbergu ģimenes vasarnīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas Jūrmalas un Latvijas analogo objektu vidū tiek vērtēta kā unikāls, kura galvenās vērtības ir griestu gleznojumi, polihromās neorenesanses krāsnis un kamīni, parketi, vitrāžas, oriģinālās durvis, logi, dēļu grīdas un virkne citu nozīmīgu arhitektonisku detaļu.

Vasarnīcas ēka celta ap 1880. gadu vidu kā brīvstāvoša, divstāvu koka ēka historisma (neogotikas) stilā ar mūra puspagrabu reljefā. 2008.gadā Latvijas Universitāte veica vasarnīcas ēku restaurāciju. K.Morberga dzimtā puse ir Zemgale, lauku mājas „Lielstrikaiši” Bukaišu pagasta Tērvetes novadā. 1862. gadā K.Morbergs pabeidza pagastskolu, devās uz Jelgavu, kur strādāja fizisku darbu un mācījās namdara amatu.

Pēc laikabiedru nostāstiem 1864.gadā K.Morbergs ar pastalām kājās mērojis ceļu no savām dzimtajām mājām līdz Rīgai, kur iekārtojies darbā kā būvstrādnieks. Deviņu gadu laikā viņš ticis pie turības - gan

Vasarnīcas ēkas pēdējā restaurācija veikta salīdzinoši nesen - 2008.gadā

materiālas, gan garīgas. No neizglītota lauku puiša kļuvis par izglītotu tā laika vāciskās Rīgas namsaimnieku, kam pieder vairāku miljonu latu vērta mantība.

“

Jau 39 gadu vecumā Kristaps Morbergs savai sievai Augustei, iedvesmojoties no Berlīnes apkaimē esošās Bābelsbergas pils, sāka būvēt šo grezno vasarnīcu, kur laulātais pāris līdz sirmam vecumam mīlēja vadīt vasaras.

”

Šobrīd Morberga vasarnīcā skaistajā vitrāžu zālē un dārzā tiek svinētas jubilejas un kāzas, notiek semināri, kā arī notiek ekskursijas. Blakus esošajā restaurētajā Sarga mājā iekārtots viesu nams, savukārt padomju laikā uzceltajā Maksima Gorkija sanatorijā ir hostelis. Gūtie ienākumi saskaņā ar testamentā minēto tiek novirzīti ēku kompleksa uzturēšanai un ik gadu tiek izmaksātas stipendijas Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem.

“Vistuvāk mums atrodas Gorkija sanatorija ( katrai sanatorijai ir kāds nosaukums). Šī iestāde ir izvietojusies daudzās ēkās abpus Dzintaru prospektam. Tās galvenokārt ir vecas koka mājas, izņemot ēdnīcu, kas uzcelta no jauna un pili, ko es no mazotnes zinu kā Morberga māju, jo vecāki viņu tā sauc. Morberga māja ir patiešām īsta pils ar robotiem tornīšiem un skaistu parku, kurā ir strūklakas un skulptūras. Apkārt pilij ir zaļi krāsots metāla žogs ar tādiem kā pīķu galiem. Morberga mājā atrodas Gorkija sanatorijas bibliotēka un „galvenais korpuss”.

Sanatorijām vispār nav ēkas, bet „korpusi”.

Morberga māja pastāvīgi mūs - bērnus vilina un kairina mūsu iztēli. Mēs mēģinām iekļūt robainajā tornītī pie garāžas un saimniecības ēkām, izložņājam bijušos zirgu staļļus. Reizēm mūkam no kāda darbinieka, kad mūsu „ekspedīcijas” kļūst pārāk pārdrošas. Reiz es tomēr tieku iekšā pašā pilī. Kādās vēlēšanās tur ir mūsu rajona iecirknis. Vēlēšanas man patīk – var iemest kastītē vēlēšanu biļetenu un bufetē nopirkt „deficītu”- mandarīnus vai šokolādes konfektes ( mamma gan vairāk priecājās par veļas pulveri „Darja”). Vēlēšanu būtība man galīgi nav saprotama, jo vecāki uz uzdoto jautājumu : „Ko mēs vēlam? ”atbild: ”Nezinu. Vai nav vienalga?”( vai ko tamlīdzīgu). Tiešām, vai nav vienalga, ja tik dod mandarīnus ! Man žēl to tautas tērpos ieģērbto jauniešu, kas stāv abpus urnai.

Stulbi tā stāvēt un nekustēties…

Vienīgi, ja par to pēc tam iedod kādu „deficītu…

Lai kā nu tur būtu ar vēlēšanām, taču ēku es nopētu pamatīgi. Apgleznoti griesti, krāsaini kamīni ar visādiem rotājumiem, lustras, parkets! Tas izskatās pasakaini. Par Morbergu, kam skaistā ēka reiz piederējusi, man vecāki stāsta, ka viņš bijis miljonārs „Latvijas laikā” un visu naudu mantojumā atstājis Latvijas universitātei.. Ar laiku es saprotu, ka „Latvijas laiks” ir bijis kaut kad ļoti sen atpakaļ un tā ir slepena tēma, ko piemin tikai garāmejot un nekad ne svešos ļaudīs.”

8

SATIEC MŪS SAVĀ RAJONĀ!

SEKO JŪRMALAS LATVIETIM

Seko mums YouTube!

Meklē YouTube meklētājā “Jūrmalas latvietis” un pieseko mūsu lapai!

PIERAKSTIES AVĪZES SAŅEMŠANAI

TIEKAMIES TUVĀKAJOS PASĀKUMOS

Saņem avīzi savā pastkastītē un izsaki savu viedokli ko vēlies lasīt nākamajos numuros!

1. Noskenē QR kodu. vai sūti e-pastu ar savu adresi uz jurmalaslatvietis@gmail.com vai zvani/sūti SMS uz 29268824 (Jānis)

IESKATS VĒSTURĒ

Jūrmalas šoseja 20. gs. 70.gados

Jūrmalas šoseja pēc rekonstrukcijas. 2020.gads