Jūrmalas latvietis nr. 11

1

Nr.11 // 2021. gada marts

VIEDOKĻI

INTERVIJA

NOZARE

AR KĀDĀM PROBLĒMĀM SASKARAS KAUGURU IEDZĪVOTĀJI? 2.LPP

LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBAS VALDES LOCEKLIS ROBERTS FŪRMANIS PAR COVID-19 UN DZĪVI JŪRMALĀ 3.LPP

KĀDUS UZLABOJUMUS REDZAM SOCIĀLĀS DROŠĪBAS JOMĀ MŪSU PILSĒTĀ 6.LPP

KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI JŪRMALĀ 2.LPP

Nr.11. // 2021.gada marts

MĒS TO PAVEICĀM! 500€ + 100€

PAPILDUS 50€

JŪRMALAS SKOLĒNU ĢIMENĒM

MEDICĪNAS IZDEVUMIEM SENIORIEM

Iesniegums pielikumā

Februāra mēnesī pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma valdība atbalstīja pabalsta izmaksu katrai Latvijas ģimenei - 500 EUR par katru bērnu. Pabalsts automātiski tiks izmaksāts līdz 31.martam. Papildu tam, lai atbalstītu Jūrmalas skolēnu ģimenes un seniorus, 25.februāra Jūrmalas domes sēdē Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas deputāti lēma par vienreizēja pabalsta piešķiršanu 100 EUR apmērā katram Jūrmalā deklarētam skolniekam, kā arī papildu 50 EUR ( kopsummā 150 EUR ) pabalsta piešķiršanu senioriem medicīnas izdevumiem. Skolēnu ģimenēm, lai saņemtu pabalstu, ir jāizpilda iesniegums, kas pievienots šim avīzes numuram.

2

Kauguros panāksim straujāku izaugsmi Daudzdzīvokļu mājas ar apsaimniekošanas problēmām, ēku siltināšanas nepieciešamību, augstajām komunālo pakalpojumu izmaksām, automašīnu stāvvietu trūkumu iekšpagalmos, ielu un ietvju seguma slikto stāvokli un nepietiekamo apgaismojumu diennakts tumšajā laikā, mazinot drošību ārpus mājām – tās ir problēmas, kas steidzami jārisina. Trūkst arī ikvienam brīvi pieejamas sporta infrastruktūras, kur bērni varētu svaigā gaisā veselīgi izkustēties – arī ar to nevaram samierināties.

NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda

Sveicināti jūrmalnieki! Šo Jūrmalas Latvieša numuru esam veltījuši mūsu pilsētas visblīvāk apdzīvotajai daļai - Kauguriem un Kaugurciemam, senā zvejniekciema apkaimei.

Mums rūp iedzīvotāju drošība šajā apkaimē, jo nav noslēpums, ka tieši Kauguros dzīvo daudz dažādās atkarībās ieslīgušu cilvēku, kuri apdraud līdzpilsoņus. Pašvaldībai darāmo darbu saraksts te ir visgarākais, taču situācija mainās nepiedodami lēni. Izskaidrojums tam meklējams Jūrmalas domes varas gaiteņos, kuros ar apbrīnojamu stabilitāti pie varas vienmēr ir kreisās partijas, šobrīd Saskaņa. Ar protesta balsojumu, īpaši starp Kauguru vēlētājiem, viņi spēj viegli iegūt deputātu mandātus domē, lai turpinātu bezrūpīgi vadīt savu ikdienu, nopietni neizturoties pret pilsētas nākotni. Izdevīgi partneri citiem konjunktūristiem.

“

Mums rūp iedzīvotāju drošība.

Panāksim skolu sporta laukumu renovāciju un atvēršanu publiskai lietošanai.

”

Protams, nevar noliegt acīmredzamo - beidzot ir uzsākti iekšpagalmu remonti, Kauguru vidusskolas sporta laukums ir izgaismots, notiek Jūrmalas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija, drīz sāksies Kauguru parka izbūve. Tuvojas tā diena, kad jūs, jūrmalnieki, varēsiet atdot savu balsi, lai mēs spētu paatrināt šos darbus un īstenot mūsu programmas mērķi par skolu sporta laukumu renovāciju un atvēršanu publiskai lietošanai. Un, panākot mācības valsts valodā visās pašvaldības izglītības iestādēs, varēsim izskolot daudzsološu nākošo jūrmalnieku paaudzi.

Lielākais izaicinājums pakalpojumu jomā – ģeogrāfiskais novietojums Kanalizācijas un ūdensvada sistēmu ierīkotāji ar prieku sniedz bezmaksas konsultācijas, uzzīmē shēmu, nokomplektē visu nepieciešamo. Pēc tam vajadzīgs tikai traktors, kuru noalgot uz dažām stundām, un palīdzīgas rokas. Ar nelielām pūlēm ir iespējams ietaupīt vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro. Protams, ir izņēmumi, kad jārok vietās ar augstiem gruntsūdeņiem vai jāšķērso citas komunikācijas, ietves un citi šķēršļi. Tad gan jāmeklē speciālisti, bet arī šādā situācijā, veicot aptauju, iespējams atrast pakalpojuma sniedzēju ar vislētāko cenu.

NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš

Lai gan Jūrmalas ģeogrāfiskais novietojums ar 25 kilometrus garu pludmali vienā un Lielupes krastu otrā pusē ir īsta greznība un svētība, tomēr tas rada milzīgus izaicinājumus pilsētsaimniecībā.

Jūrmalas izstieptā teritorija sarežģī dažādu komunikāciju izbūvēšanu - lai savienotu visus lietotājus, jāizbūvē ļoti garas, ar sūkņiem darbināmas maģistrāles, kuras regulāri jāapseko un jākopj. Visas šīs darbības prasa arī lielus finansiālos līdzekļus, tāpēc jūrmalnieki vienmēr bijuši spiesti maksāt vairāk.

Ar komunālo pakalpojumu tarifiem viss ir vienkārši – jo vairāk un ciešāk būs izvietoti lietotāji, jo lētāk.

Pateicoties Eiropas fondu līdzfinansējumam, ar kura palīdzību Jūrmalā izbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, pieslēgti papildu lietotāji esošajai sistēmai, esam svarīga notikuma priekšvakarā, lai sāktu par ūdeni un kanalizāciju maksāt mazāk. Taču, lai tā varētu notikt, mums jāpanāk pēc iespējas lielāks šo pakalpojumu patērētāju skaits. Pašlaik iedzīvotājiem ir divas izvēles – vai nu pašiem pieslēgties ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, vai prasīt palīdzību no malas.

Personīgi es esmu izlēmis to darīt paša spēkiem, jo, saņemot daudzus dārgus piedāvājumus no pakalpojumu sniedzējiem, sāku izvērtēt to lietderību, iedziļinājos lietas būtībā un secināju, ka viss ir vienkārši.

“

Jūrmala jau šobrīd ir gatava piedāvāt ūdeni un sadzīves notekūdeņu novadīšanu par konkurētspējīgu cenu.

”

Diemžēl ir liela daļa mājsaimniecību, kuras nav spējīgas pieslēgties komunālajiem tīkliem ne saviem, ne citu spēkiem. Tādā gadījumā talkā jānāk pašvaldībai, sniedzot iedzīvotājiem materiālo atbalstu. Tas būs abpusējs ieguvums - mājsaimniecības varēs izmantot augstvērtīgu dzeramo ūdeni, ar saviem notekūdeņiem nepiesārņojot apkārtējo vidi, bet pakalpojuma sniedzējs par to saņems naudu un spēs segt savas fiksētās izmaksas. Līdzfinansējumam jānāk no pašvaldības speciāli izveidota budžeta, lai pakalpojuma sniedzēja izmaksas netiktu pārdalītas uz pārējiem lietotājiem.

“

Cenšamies panākt speciālas pašvaldības budžeta sadaļas izveidi, kurā būtu atbalsta finansējums visiem pilsētas iedzīvotājiem, lai viņi varētu savas mājsaimniecības pieslēgt kopējiem ūdens un kanalizācijas tīkliem.

Salīdzinot ar citām pašvaldībām, Jūrmala jau šobrīd ir gatava piedāvāt ūdeni un sadzīves notekūdeņu novadīšanu par konkurētspējīgu cenu. Pašlaik Jūrmalas domes NA frakcijā strādājam pie priekšlikuma, lai taptu vienkārša un saprotama sistēma, kā jūrmalniekiem pašiem izveidot pieslēguma punktus (piedāvājot atbalstu iekšējo tīklu projektēšanā). Bet pats svarīgākais – cenšamies panākt speciālas pašvaldības budžeta sadaļas izveidi, kurā būtu atbalsta finansējums visiem pilsētas iedzīvotājiem, lai viņi varētu savas mājsaimniecības pieslēgt kopējiem ūdens un kanalizācijas tīkliem.

Ūdens un kanalizācijas tarifi Latvijā ( EUR, m3) Rīga ( 1.49 € ) Liepāja ( 1.53 € ) Ventspils ( 1.84 € ) Salaspils ( 2.27 € ) Daugavpils ( 2.34 € ) Jūrmala ( 2.82 € ) Mārupe ( 3.17 € )

PIERAKSTIES AVĪZES SAŅEMŠANAI Saņem avīzi savā pastkastītē un izsaki savu viedokli ko vēlies lasīt nākamajos numuros!

1. Atver kameru, noskenē QR kodu.

2. Aizpildi anketu. vai sūti e-pastu ar savu adresi uz jurmalaslatvietis@gmail.com vai zvani/sūti SMS uz 29268824 (Jānis)

3 notiek apzināta vai neapzināta distancēšanās no cilvēkiem, kas pamazām kļūst par beznosacījuma refleksu. Drīz mēs uzskatīsim par normu uzvilkt masku, ja tuvosimies svešam cilvēkam. Agrāk man likās, lai paveiktu lielus darbus, cilvēkiem jāpulcējas lielās grupās. Šobrīd redzu, ka to iespējams izdarīt attālināti. To pierāda arī mūsu intervija. Pirms gada mēs noteikti tiktos aci pret aci kādā omulīgā kafejnīcā, kur apkārt būtu vēl desmitiem cilvēku. Taču tagad varam atrasties jebkurā pasaules vietā un rezultāts ir tāds pats. Esmu sācis mācīt cilvēkus interneta vidē, un, saņemot atgriezenisko saiti, saprotu, ka dažkārt zināšanu apguve ir pat efektīvāka nekā klātienes nodarbībās.

Glābēja acīm uz jūrmalu raugoties Ar Robertu Fūrmani sarunājās: žurnālists Zigmunds Bekmanis

ROBERTS FŪRMANIS Anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs, Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents.

Cik ilgi esi jūrmalnieks?

Esmu dzimis Rīgā, bērnību pavadīju Murjāņos, bet Jūrmalā dzīvoju no 1992. gada, kad mans tētis atnāca šurp strādāt Ātrās palīdzības dienestā.

Daudz amatu, daudz pienākumu. Tu visur paspēj vai tomēr kādā jomā esi dziļāk nekā citās?

Pirmajā vietā neapšaubāmi ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kurā es pavadu visvairāk laika, reizi nedēļā pildu arī anesteziologa pienākumus Jūrmalas slimnīcā, pārējiem, pārsvarā administratīvajiem darbiem varu atvēlēt tikai brīvo laiku, kura nav daudz.

No kurienes tev tāda misijas apziņa – glābt cilvēkus?

Esmu ārstu vidē uzaudzis. Tētis ar cilvēku dzīvības glābšanu saskārās diendienā, tādēļ jau bērnībā un skolas gados citas profesijas izvēli nemaz neesmu apsvēris.

Pandēmijas laikā arvien vairāk ārstu un medicīnas māsu strādā uz izdegšanas robežas. Viņi atzīst, ka joprojām nespēj pierast pie nāves, ar kuru saskaras katru dienu. Kā tu tiec ar to galā?

Sāksim ar to, ka tāds ir mans darbs - saskarties ar nāvi. Esmu daudzas reizes mēģinājis

formulēt savu attieksmi pret to. Ja esmu savā darbā izdarījis visu iespējamo, bet cilvēks tomēr nomirst, tad tie ir apstākļi, kurus diemžēl nevarēju ietekmēt. Citādāk ir tad, ja gadījies kaut ko izdarīt nepareizi, pieļaut cilvēcisku kļūdu, tad ir liels pārdzīvojums.

Taču cenšos visu laiku savas profesionālās zināšanas uzturēt tādā līmenī, lai es spētu ātri noorientēties jebkurā situācijā, kad cilvēka dzīvība ir briesmās.

“

Drīz mēs uzskatīsim par normu uzvilkt masku, ja tuvosimies svešam cilvēkam.

Agrāk man likās, lai paveiktu lielus darbus, cilvēkiem jāpulcējas lielās grupās. Šobrīd redzu, ka to iespējams izdarīt attālināti.

”

“

Aizliegums pirmo divu klašu skolēniem apmeklēt skolu ir neloģisks, jo dažus gadus jaunākiem bērniem ir atļauts apmeklēt bērnudārzus. Inficēšanās risks abos gadījumos ir līdzīgs.

”

Tomēr nenoliegsi, ka šāds saziņas veids bremzē socializēšanos, jo īpaši sākumskolas bērniem, kuri vēl tikai mācās veidot attiecības savā starpā.

Skolēnu tiešsaistes mācības ir ļoti sāpīga tēma, sevišķi mazajiem, kas skar arī mani, jo dēls mācās Pumpuru vidusskolas 1. klasē.

Es to nesauktu par izglītību, bet muļļāšanos.

Tur nav vainīgi ne skolotāji, ne audzēkņi, ne vecāki. Vienkārši tās ir pirmklasnieku attīstības īpatnības, kādēļ mācību procesā ir vajadzīga skolotāja klātbūtne, kas paskaidro, parāda un iedrošina. Aizliegums pirmo divu klašu skolēniem apmeklēt skolu ir neloģisks, jo dažus gadus jaunākiem bērniem ir atļauts apmeklēt bērnudārzus, bet lielas atšķirības viņu attīstībā nav, un inficēšanās risks abos gadījumos ir līdzīgs. Turklāt bērnudārzā tas pat ir augstāks, jo skolēni tomēr ir disciplinētāki.

Nesen, kad Rīgā gāzes sprādzienā sagruva nams, tu biji viens no pirmajiem, kas tur ieradās, uzņemoties vadīt cilvēku glābšanas darbus. Kā tas notiek?

Trauksmes signāls var atskanēt jebkurā brīdī.

Tad es pārtraukšu mūsu sarunu (tiekamies ZOOM tiešsaistē – Z.B.), uzvilkšu spectērpu, masku un došos palīgā. Ierodoties notikuma vietā, mēs nezinām, kas mūs sagaida. Nāve ir prognozējama, ja cilvēkam bijušas smagas slimības, hroniskas kaites, un to mēs arī izskaidrojam radiniekiem. Bet ir arī negaidītas nāves. Ar tām grūtāk sadzīvot, jo īpaši, ja nomirst bērni un līdzcilvēki nekādā veidā ar to nav bijuši saistīti.

Kas pietrūkst Jūrmalai, lai tā nākotnē būtu vēl labāka dzīves un darba vieta?

Neesmu par to domājis, bet uzņēmējdarbības vidē par paraugu visiem minu Andra Čudas ģimenes vadīto uzņēmumu „Jūrmalas Ko tev kā ārstam un kā cilvēkam ir mežaparki”, kas nes pilsētas vārdu ne vien iemācījusi pandēmija?

Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, un viņu Pirmkārt pārskatīt prioritātes – kur ir un kur veidotie rotaļu laukumi priecē daudzu bērnu nav jēgas tērēt laiku. Paskatīties uz lietām sirdis. Jūtu pilsētas attīstības dinamiku, no cita skatu punkta. Visu pandēmijas laiku Intervijas turpinājums nākamajā lappusē

4 brīžiem tā ir straujāka, brīžiem lēnāka, taču izaugsme notiek. Gribētos, lai vairāk tiktu veicināta mazā uzņēmējdarbība, atbalstīti mazie veikali, kafejnīcas.

Pašvaldība nepieļautu lielveikalu ķēdēm pārņemt tirgu un piesaistītu Jomas ielai vairāk apmeklētāju, veidojot tur vietējai uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi.

Kas jādara, lai Jūrmalas pludmale vasarās kļūtu drošāka un atgūtu Zilo karogu?

Ja pludmalē ir pietiekošs skaits pārģērbšanās kabīņu un atkritumu konteineru, atpūtnieki ir apzinīgi un operatīvi tiek novērstas nebūšanas, tad pludmalē ir patīkami atpūsties, un karogam nav nozīmes. Teikšu atklāti, es kā īstens jūrmalnieks līdz jūrai aizeju reti – dažas reizes vasarā pasauļoties -, kaut gan dzīvoju tikai apmēram kilometru no jūras. Esmu piedalījies Kūrorta svētkos, bijis klāt Zilā karoga pacelšanas brīdī un uzskatu, ka tā tomēr ir pludmales firmas zīme – kvalitātes standarta apliecinājums. Bet man kā ārstam svarīgāk, lai vairāk līdzekļu tiktu investēts glābšanas dienesta modernizācijā.

Lai pludmalei dažādās vietās ērti varētu piekļūt operatīvais dienests, glābēji būtu labi apmācīti un netrūktu brīdinājuma zīmju. Lai starp glābšanas stacijām ar nelielu intervālu būtu izvietoti defibrilatori – aparāti, ar kuriem var izglābt cilvēka dzīvību, ja apstājusies sirds -, un informācijas zīmes par to pieejamību. Šo ierīču nodrošinājums palīdzēs gan slīkšanas, gan pārkaršanas gadījumos. Ja to izdotos izdarīt, Jūrmala kļūtu par paraugu citām pilsētām, kā labiekārtot cilvēku veselībai un dzīvībai drošu pludmali.

“

Katram jūrmalniekam novēlu domāt, analizēt, izdarīt racionālu izvēli un nebalsot vieglprātīgi. Tomēr pats svarīgākais ir aiziet uz vēlēšanu iecirkni.

”

ieguvums pilsētai. Tad es noteikti biežāk aizietu līdz jūrai (smejas).

Kā, tavuprāt, ar latviskumu Jūrmalā?

Tas ir valsts politikas, nekustamo īpašumu tirgus jautājums. Gribam to atzīt vai ne, bet Jūrmala savulaik spēlēja lielu lomu Padomju Savienībā, un joprojām mūsu austrumu kaimiņzemē daudziem cilvēkiem šķiet tīkama pilsēta. Neatkarīgi no valodas, kādā kurš runā, svarīgas ir cilvēciskās vērtības. Ar tiem, kuri ciena vietu, kurā dzīvo un atpūšas, pieņem tās vēsturi un iekšējās kārtības noteikumus, viss ir kārtībā. Nākotnē ar kaimiņvalsts tūristiem mums būs jārēķinās. Jāatzīst, ka Dzintaru koncertzāle lielā mērā attīstījusies, pateicoties dziesmu konkursam „Jaunais vilnis”. Ja tādā veidā notiek investīciju piesaiste, es to vērtēju pozitīvi. Taču mums, jūrmalniekiem, pašiem jāsaglabā sava identitāte un pašcieņa. Ja mēs cienīsim sevi, savu darbu, tad arī pilsētas viesi mūs cienīs.

“

Ķemeri ir kā oāze tuksneša vidū, it kā atdalīta no pārējās Jūrmalas, bet ar milzīgām iespējām, balstītām vēsturiskajā mantojumā.

”

Kur tu vēl saskati Jūrmalas potenciālu?

Liela pievienotā vērtība Jūrmalas tūrismā ir Ķemeri. Ja te tiks izveidota ceļotājiem ērta, patīkama infrastruktūra, šī vieta varētu kļūt par lielisku iekšzemes tūrisma galamērķi, jo pandēmijas dēļ ne tik drīz un ne tik lielā skaitā, kā agrāk, Latviju apmeklēs citvalstu tūristi. Ķemeri ir kā oāze tuksneša vidū, it kā atdalīta no pārējās Jūrmalas, bet ar milzīgām iespējām, balstītām vēsturiskajā mantojumā.

Nākotnē te varētu būt gan savs teātris, gan kino zāle, un ir reāli panākt, lai cilvēki šurp brauktu pavadīt savas brīvdienas tāpat kā ik gadu brauc slēpot uz Alpiem.

Izskanējusi doma, ka nebūtu slikti Jūrmalā izbūvēt molu jūrā. Kā tu vērtē šādu ideju?

Nesen tieši ar sievu par to runājām, ka būtu forši, ja Jūrmalā būtu tāda vieta, kur ieiet jūrā, nesamērcējot kājas, vērot saulrietu un klausīties, kā apkārt viļņi nebeidzami čalo. Ja vēl pie mola varētu pietauvoties motorlaivas un jahtas, tiktu rasta iespēja līdzās baudīt garšīgu maltīti – tas būtu fantastisks

5. jūnijā dosimies vēlēt jauno Jūrmalas domi. Kā neapjukt plašajā piedāvājumā?

Vispirms stingri vajadzētu izvērtēt to, kas šobrīd notiek valstī. Kādas politiskās krāsas ir šābrīža lēmumu pieņēmējiem un ko viņi valstiskā līmenī paveikuši cīņā ar pandēmiju.

Savu izvēli izdarīšu īsi pirms vēlēšanām, kad būšu iepazinies ar partiju un vēlēšanu apvienību programmām un veicis analīzi par iepriekš paveikto. Katram jūrmalniekam novēlu domāt, analizēt, izdarīt racionālu izvēli un nebalsot vieglprātīgi. Tomēr pats svarīgākais ir aiziet uz vēlēšanu iecirkni.

Tavs darbs ir ļoti saspringts. Kā sevi atpūtini, lai spētu izturēt žonglēšanu ar nāvi?

Sportoju. Līdz pērnā gada decembrim mēs, visa ģimene, spēlējām tenisu Lielupes tenisa kortos. Šobrīd tas ir liegts, taču šoziem kopā ar sievu un abiem dēliem regulāri braucām uz Milzkalnu slēpot. Pēdējā laikā pie saviem hobijiem varu pieskaitīt arī lekciju lasīšanu „Zoom” platformā. Prieks redzēt cilvēkus smaidām.

Teksts: Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis, deputāta amata kandidāts

Piedāvājums Kauguriem un kaugurciemam

Katrai no 26 Jūrmalas apkaimēm ir savas vajadzības un izaicinājumi, un tos iespējams izprast tikai tiekoties ar iedzīvotājiem.

Pagājušā gada septembrī un oktobrī rīkojām 17 tikšanās dažādās Jūrmalas apkaimēs. Šajā avīzes numurā esam apkopojuši vietējo iedzīvotāju vēlmes un mūsu ierosinājumus Kauguru un Kaugurciema apkaimēs.

Lielākā daļa no vajadzībām ir apkopotas blakus esošajā lapaspusē, bet kā vienus no galvenajiem punktiem varam minēt: 1.

Līdzfinansējums pilsētas ūdens/ kanalizācijas pieslēgšanai. Pateicoties Eiropas fondu atbalsta mehānismiem, liela daļa jūrmalnieku jau šobrīd teorētiski var pieslēgties pilsētas ūdens un kanalizācijas tīklam, tomēr pieslēgšanās izmaksā samērā dārgi, un daudzi nevar atvēlēt tam līdzekļus.

Jūrmalai, līdzīgi kā netālu esošajai Mārupes pašvaldībai, būtu jāpiedāvā iedzīvotājiem līdzfinansējumu centralizētās ūdens un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanai.

Līdzfinansējumu iedzīvotāji varētu atmaksāt ilgtermiņā kopā ar ikmēneša ūdens un kanalizācijas rēķinu.

2. Esošo ielu atjaunošana un grantēto ielu asfaltēšana. Pašreizējās Jūrmalas domes vadības prioritāte ir ceļu atjaunošana un asfaltēšana rajonā ap Dzintaru koncertzāli, taču pārējos rajonus šķietami ir atstājusi novārtā. Kaugurciemā un Kauguros ir ļoti daudzas ielas, kurām nepieciešama seguma atjaunošana vai asfaltbetona seguma ieklāšana.

3. Iekšpagalmu sakārtošana - gājēju celiņu remonts un autostāvietu izveide.

Kauguros kā viena no lielākajām problēmām vienmēr tiek izcelts iekšpagalmu sliktais stāvoklis. Ir nepieciešams atjaunot asfalta segumu iekšpagalmos, izremontēt gājēju celiņus un izveidot autostāvietas pie daudzdzīvokļu ēkām, lai to iedzīvotājiem nebūtu grūtības ar stāvvietu atrašanu.

5

NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS KAUGURIEM UN KAUGURCIEMAM Suņu pastaigu laukuma Soliņu /izveide atkritumu tveršņu uzstādīšana

Celiņa atjaunošana no 31.līnijas uz Vienības prospektu

Hokeja laukuma atjaunošana Engures ielā 5

Kauguru kultūras nama pārbūve Nodrošināt publiski pieejamu Lielupes skolas sporta laukumu

Dūmu kondensatora uzstādīšna Engures ielas katlu mājai, dūmu mazināšanai Park & Ride stāvvieta pie

Kauguru atpūtas parka izveide

Bulduru stacijas

Tallinas ielas gājēju pāreju apgaismojuma uzlabošana Jūrmalas teātra atjaunošana

Pastaigu takas izveide gar Slokas ezeru Dzelzceļa pāreju uzlabošana sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”

Bulduru izstāžu nama atjaunošana

Mežmalas stadiona Park & Ride stāvvieta pie atjaunošana Lielupes stacijas

Lielupes promenādes izveide no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas stadiona atjaunošana Rimi līdz dzelzceļa tiltam Iekšpagalmu un gājēju ietvju atjaunošana

Videonovērošanas kameru tīkla izveide drošības uzlabošanai

Iedzīvotāju aptauja

Līdzfinansējums pilsētas ūdens/ kanalizācijas pieslēgšanai

Vietējo svētku atbalstīšana Kaugurciemā

Asfalta seguma atjaunošana un grantēto ielu asfaltēšana

Vai atbalstāt, ka pilsētas dome līdzfinānsē pieslēgšanos centralizētās ūdens/ kanalizācijas tīklam?

6

JŪRMALA 2025 - NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SFĒRĀ

SOCIĀLĀ DROŠĪBA JŪRMALĀ Teksts:

Rolands Parasigs-Parasiņš, Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāts

Jūrmala ir starp sociāli drošākajām pilsētām Latvijā.

Jūrmala un Rēzekne ir vienīgās pilsetās, kuru iedzīvotājiem ir pieejams bezmaksas sabiedriskais transports. Esam arī viena no retajām pilsētām, kura regulāri atbalsta pensionārus ar pabalstiem medikamentu iegādei un lielu bērna piedzimšanas pabalstu. Lai padarītu pilsētu vēl veselīgāku un sociāli drošāku mums ir šādi piedāvājumi.

Seko Jūrmalas latvietim Instagram lietotnē Meklē aktuālos video mūsu Youtube kanālā Seko Jūrmalas latvietim arī Tik Tok

Veikt pilnīgu 1991.gada barikāžu dalībnieku uzskaiti un reģistrētiem dalībniekiem papildu piešķirt 100 EUR gadā medicīnas pakalpojumu apmaksai, kā arī papildu atvieglojumus NĪN maksājumā.

Pašreiz ir pieņemts lēmums slēgt Dubultu senioru namu un pārcelt to uz Slokas veselības un aprūpes centru. Mēs pārskatīsim šo lēmumu, lai saglabātu senioru namu un piesaistītu privātus investorus turpmākai attīstībai.

Bērnu nams “Sprīdītis” pašreiz atrodas nomātās telpās, un tā tālākā nākotne pašlaik nav skaidra. Mēs saglabāsim šo bērnu namu un vienlaikus risināsim jautājumu bērniem atrast audžuģimenes.

Sniegsim pašvaldības atbalstu 400 EUR mēnesī ik vienam jūrmalniekam, kuram nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Māju īpašniekiem dosim iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 50% - 100% apmērā, lai pieslēgtos kanalizācijai un ūdensvadam.

Vasaras sezonā nodrošināsim peldēšanas asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem pie katras glābšanas stacijas.

Palielināsim pavadoņu skaitu sociālās aprūpes centros, tādējādi nodrošinot senioru drošu pārvietošanos pa pilsētu un došanos pastaigās.

Nodrošināsim ar viegli pieejamu dzeramo ūdeni visus sociālās aprūpes centru iemītniekus.

Visdažādāko profesiju pārstāvju darba grupu izveide, kura nodrošinās komunikāciju starp sociālas aprūpes jomas pārstāvjiem un lēmumu pieņēmējiem.

Medikamentu un veselības aprūpes atbalstu (100 EUR pensijas vecuma iedzīvotājiem) papildināsim ar iespēju saņemt atbalstu arī sporta nodarbībām.

Atbalstu medikamentu iegādei un veselības aprūpei turpmāk varēs saņemt arī cilvēki, kuri ir atvaļināti no profesionālā dienesta un saņem izdienas pensijas.

Tiks iegādāts jauns, īpaši pielāgots mikroautobuss, lai nodrošinātu vieglāku un ērtāku pārvietošanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

7

JŪRMALA 2025 - NACIONĀLĀS APVIENĪBAS PIEDĀVĀJUMS VIDES UN PILSĒTVIDES JAUTĀJUMOS

PILSĒTVIDE MUMS APKĀRT Pilsētas vide ir vieta, kurā mēs dzīvojam, strādājam, mācāmies, atpūšamies, pārvietojamies starp mājam un darbu. Šī vieta mums jāveido visiem kopā - jābūvē jaunais, saglabājot pārbaudītas vērtības. Jūrmala ir unikāla pilsēta pat Eiropas mērogā, un mums būtu ļoti rūpīgi jādomā,

kādu mēs to vēlamies redzēt rīt, parīt un pēc desmit gadiem, kādu to vēlamies atstāt saviem bērniem un mazbērniem. Mūsu piedāvājums ir veidot pilsētu vispirms novērtējot jūrmalnieku intereses. Zemāk atrodams mūsu piedāvājums vides un pilsētvides jomā Jūrmalā.

Teksts:

Edmunds Zonbergs, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas deputāta amata kandidāts

Sadarbojoties ar visiem jūrmalniekiem, jāizstrāda visaptverošas pilsētvides veidošanas vadlīnijas, kurās tiktu iezīmēta pilsētvides attīstība visdažādākajās jomās.

Nepieciešams izstrādāt vadlīnijas Jūrmalas arhitektūras stilam un izskatam atbilstoši Jūrmalas unikalitātei un kultūrvēsturiskajam mantojumam.

Visā pilsētā jāizveido atkritumu šķirošanas novietnes, kas ļautu būtiski samazināt atkritumu daudzumu, to apstrādes un uzglabāšanas izmaksas.

Turpināsim lielgabarīta un lapu atkritumu savākšanu no iedzīvotājiem bez maksas.

Jebkurš projekts Jūrmalā jāizstrāda, ievērojot cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības uz vides pieejamību. Ielās un pludmalēs jāuzlabo līdz šim pieļautās kļūdas, kas neļauj brīvi pārvietoties ratiņkrēslos.

Jāizstrādā veloceliņu un velo infrastuktūras attīstības 10 gadu plāns. Jāizstrādā tehniskie noteikumi veloceliņu izbūvei, lai tie būtu droši gan pašiem velosipēdistiem, gan gājējiem un autobraucējiem.

Jūrmalā jāizveido droša vide gan tās iedzīvotājiem, gan viesiem. Nepieciešama jauna policijas ēka, kur izvietot videonovērošanas un satiksmes vadības centru.

Izstrādāt videonovērošanas kameru izvietojuma plānu.

Izstrādāt dabas pamatnes plānu “Pilsēta mežā”, apstiprināt to augstākajās institūcijās. Tā nodrošinot nākamajā paaudzēm pilsētas zaļo rotu.

Izveidot telefona lietotni “Jūrmala”, uzlabot lietotni Visit Jurmala”. Vietējiem uzņēmējiem dot iespēju informāciju ievietot šajā lietotnē bezmaksas.

Uzstādīt vienotā stilā veidotas zīmes katrai Jūrmalas apkaimei.

Veidojot vides objektus, balstīties uz Jūrmalai raksturīgo arhitektūras un pilsētplānošanas stilu.

Katrā Jūrmalas apkaimē jābūt pieejamam aktīvās atpūtas laukumam ar apgaismojumu.

8

IEPAZĪŠANĀS AR DEPUTĀTU KANDIDĀTIEM

ZIGMUNDS BEKMANIS Nāku no Vidzemes, un jūrmalnieks esmu jau 14 gadus.

Augstāko izglītību ieguvu Latvijas universitātes Bioloģijas fakultātē. Pagājušā gadsimta 90. gados vadīju Madonas rajona Kultūras nodaļu, vēlāk teju divdesmit gadus tūristu grupu vadīšanu apvienoju ar darbu „Latvijas Avīzē”, kas joprojām ir mana ārštata darba vieta. Aizraujos ar fotografēšanu un ceļošanu. Brīvajā laikā rakstu grāmatas un audzinu desmit gadus veco meitu.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

ELĪZA GRENENBERGA-GRĪNBERGA Esmu jauna, dedzīga, enerģiska, komunikabla un mērķtiecīga. Kopumā savā dzīves laikā ir sanācis veiksmīgi sadarboties gan ar jauniešiem, gan pieaugušajiem. Šogad absolvēšu Pumpuru vidusskolu un turpināšu mācības augstskolā. Esmu pabeigusi Jūrmalas Mākslas skolu.

Biju skolēnu domes priekšsēdētāja divus gadus un Jūrmalas Jauniešu domes vadītāja. Man ir viegli komunicēt ar cilvēkiem, labprāt interesējos, kas viņus satrauc.

Pašvaldībā šīs prasmes man palīdzētu aizstāvēt savu viedokli, īstenot idejas un pārliecināt svārstīgos.

Kādēļ esi piekritusi kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Visu savu dzīvi esmu īsta jūrmalniece jau piektajā paaudzē no matu galiņiem līdz papēžiem, tāpēc man ir svarīgi, kas notiek manā dzimtajā pilsētā. Vēlos kandidēt Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās, jo uzskatu, ka pēdējo gadu laikā šajā pilsētā ir aizmirstas nozīmīgas vietas un galvenais cilvēku intereses un ērtības. Esmu par sakoptu, spēcīgu un viesmīlīgu Jūrmalu!

Kādu tu redzi savu pilsētu pēc pieciem gadiem?

Savu pilsētu pēc pieciem gadiem ceru ieraudzīt ar nepazaudētām vērtībām un tradīcijām. Jūrmalai ir jābūt ar sakoptu vidi, aicinošu tās iedzīvotājiem un viesiem.

Pilsētai ir jābūt universālai un konkurētspējīgai plašajā pasaules tūrisma tirgū kā pilsētai ar vēsturi.

DANIELS BALODIS Dārgie, jūrmalnieki! Mani sauc Daniels Balodis, esmu jūrmalnieks jau ceturtajā paaudzē - dzimis, audzis un izglītojies Jūrmalā. Esmu ieguvis izglītību Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, pabeidzis Jūrmalas Sporta skolu un bijis Jūrmalas Jauniešu domes biedrs. Divas reizes esmu saņēmis apbalvojumu “Gada jaunietis Jūrmalā”. Šobrīd studēju kultūras vadību Ekonomikas un Kultūras augstskolā, paralēli studijām darbojos organizācijā “Jaunieši Latvijai”. Man ir 22 gadi, esmu sabiedrisks, atbildīgs, godīgs, drosmīgs jaunietis.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Kandidēju, jo vēlos redzēt Jūrmalā jaunas, latviskas un dzīvespriecīgas ģimenes. Lai Jūrmalas iedzīvotājiem būtu iespēja pašiem ērti dzīvot un strādāt savā pilsētā.

Uzskatu, ka jaunas ģimenes ir lielākā vērtība, par kuru būtu visvairāk jārūpējas.

Kādu tu redzi savu pilsētu pēc pieciem gadiem?

Jūrmala 2026.gadā būtu vispieprasītākā pilsēta Latvijā.

Vieta, kur dzīvot, mācīties, studēt, strādāt, sportot, atpūsties un lieliski pavadīt laiku ar saviem tuvajiem.

Jūrmala – iedzīvotājiem un pilsētas viesiem draudzīgākā pilsēta Latvijā.

DZINTARS ADIENIS Jūrmalnieks sestajā paaudzē. Esmu mākslinieks, absolvējis Mākslas akadēmiju, kultūras dzīves aktīvists, mākslas pedagogs. Izstādēs piedalos kopš 1997. gada un septiņus gadus vadīju Jūrmalas mākslinieku biedrību. Visu savu radošo dzīvi esmu pavadījis Jūrmalā, uzkrājot pieredzi kultūras dzīves organizēšanā.

Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Jūrmala ir bagāta ar radošiem cilvēkiem. Taču pēdējos gados Jūrmalas kultūras dzīve bijusi salīdzinoši vienpusēja un vienmuļa. Jūrmala ir pilsēta, kurā var veidot ļoti daudz un dažādus kultūras pasākumus – tie var būt ne tikai izklaidējoši, bet arī izglītojoši gan maziem, gan lieliem.

JĀNIS TOMELS Kādēļ esi piekritis kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

Tūristu gida darba gaitās krustu šķērsu esmu izceļojis Eiropu, redzējis neskaitāmus kūrortus, un man šķiet, ka Jūrmala kūrortpilsētas vārdu iznieko, proti, neizmanto savu potenciālu kļūt par izcilu atpūtas tūrisma galamērķi.

Tādēļ, būdams pilsētas domes deputāts, vēlos savas zināšanas un pieredzi izmantot, lai izstrādātu ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju un to arī īstenotu.

Kurās jomās Jūrmalai ir visvairāk neatrisinātu problēmu?

Pilsētas Ahilleja papēdis – vājā vieta ir tās izstieptā teritorija, kurā ieviest kārtību bez nopietnas ilgtermiņa infrastruktūras sakārtošanas programmas nav iespējams.

Daudz nenoasfaltētu un nekvalitatīva seguma ielu, vienota un droša veloceliņa trūkums cauri visai pilsētai, pārblīvētās autostāvietas pie daudzdzīvokļu namiem Kauguros – šo jautājumu risināšanu nākamajos gados nedrīkst atlikt.

Pirmais darbs, pie kā tu ķertos, ja kļūtu par Jūrmalas domes deputātu?

Vispirms būtu jāpabeidz Ķemeru kūrottvides sakārtošana, kas samērā veiksmīgi iesākta, un paralēli jāveido konstruktīvāks dialogs ar pašreizējiem Ķemeru sanatorijas īpašniekiem, lai nākotnē te būtu pieejamas atpūtas un rehabilitācijas programmas ne tikai ārzemniekiem, bet arī Latvijas, tostarp Jūrmalas iedzīvotājiem. Pēc tam vajadzētu piepildīt vīziju par mola izbūvi jūrā pie Dzintaru koncertzāles, kas, esmu pārliecināts, būtu spēcīgs pilsētai pievelkošs magnēts.

Būtiski ir vienkāršot projektu pieejamību – dot iespējas vietējiem aktīvistiem, atjaunot kultūras sakarus ar tuvējām ārzemēm un Jūrmalas sadraudzības pilsētām.

Kurās jomās Jūrmalai ir visvairāk neatrisinātu problēmu?

Vairākas jomas pēdējo gadu laikā Jūrmalā ir atstātas novārtā – ne tikai kultūras dzīve, bet arī uzņēmējdarbība, kas ir katras pilsētas “asinsrite”, kūrorta attīstība. Joprojām netiek taupīta autentiskā arhitektūra, dabas bagātības.

Tieši uzņēmumu trūkums Jūrmalā to padara līdzīgu guļamrajonam, kas negatīvi ietekmē kultūras, sabiedrisko un sporta dzīvi. Tās ir kompleksas problēmas, kas jārisina jauniem cilvēkiem domē, un kā galveno spēku, kas to būtu spējīgs izdarīt, redzu tieši Nacionālās apvienības deputātu kandidātus.

Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook

2015.gadā no Lapmežciema pārcēlos uz dzīvi Kauguros.

Jau ceturto gadu nodarbojos ar daudzdzīvokļu mājas, kurā pats dzīvoju, apsaimniekošanu. Piekritu kandidēt, jo vēlos Kauguru mikrorajona infrastruktūras tālāku sakārtošanu un labiekārtošanu.

Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK Eksemplāru skaits: 8500

Kāda ir Tava līdzšinējā pieredze pašvaldības darbā vai saskarē ar to?

Pievienojies NA Jūrmalas nodaļai, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai rakstot uz e-pastu jurmalaslatvietis@ gmail.com

No 2013. līdz 2017.gadam biju Engures novada domes deputāts.

PIEVIENOJIES MUMS