Jūrmalas Latvietis - Maijs nr.2 2017

2017. gads maijs (Nr.3)

Nacionālā Apvienība «Visu latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK»

JŪRMALNIEKI

IZVĒLAS SAVĒJOS

1.Andris Čuda

JĀBALSO

3.jūnijā

Ko viltīgi noklusē Jūrmalas dome?

(Nekustamā īpašuma nodoklis zemei, likme 0,2– 1,5%)

Īpašuma kadastrālā vērtība: 100 00 € Maksimālā likme 1,5% = 1500 € Ar atlaidi – 70%

Minimālā likme 0,2% = 200 € Ar atlaidi – 70%

ŠOBRĪD MAKSĀJAT:

450€

JŪS MAKSĀTU:

60€

I Š O J Ē ŠOK

4. lpp 

Šos gadus JŪS varējāt maksāt

7,5x mazāku NĪN

4. lpp  Saglabāsim kultūrvēsturiskās celtnes!

2

2017. gads maijs

Drosmīgākās partijas mēra kandidāts

Andris Čuda Izvērtējot Jūrmalas 2017. gada budžetu, izdevumu daļā redzam pārspīlēti izšķērdīgas pozīcijas.

Kā tērējam? Piemēram, Jūrmalas skriešanas svētki – 100 tūkstoši eiro, kūrorta svētki – 155,5 tūkstoši eiro, “Dzintaru koncertzāles” pasākumi – pus miljona eiro.

2017. gada budžetā plānoti ar tiesvedību saistītie izdevumi – 3,89 miljoni eiro. Ar ko pašvaldība tiesāsies? Ar iedzīvotājiem?

Būtiskas izdevumu pozīcijas

Andris Čuda

Analizējot Jūrmalas pilsētas budžetu, redzam, ka tas turpina pieaugt, bet iedzīvotāji šo pieaugumu neizjūt. Līdzšinējā dome jūrmalniekiem viltīgi noklusējusi to, ka valsts atļautā zemes nodokļa likme ir no 0,2% līdz 1,5% . Dome ir izmantojusi visaugstāko likmi – 1,5% . Pielietojot mazāko valsts noteikto NĪN likmi (0,2%), pie esošās atlaides Jūrmalas iedzīvotāji būtu maksājuši 7,5 reizes mazāk. Šī ārēji efektīgā atlaide tad arī pievilināja daudzus vēlētājus balsot par ZZS, kura saņēma 7 deputātu vietas no 15. Šāda pārsvara aizsegā viņi nekaunoties varēja darīt, ko grib.

Mainīt pilsētas teritoriālo plānojumu, pieļaujot apbūvi kāpās un daudzās citās dabas aizsargājamās vietās,

Izglītība Ir lietas, kuras cilvēks apgūst no bērna kājas, tāpēc pedagogi materiāli jāstimulē, lai tie būtu ieinteresēti savos audzēkņos. Pirmsskolas iestādēs vecāki savus bērnus labprāt sūta Jūrmalā, bet, kad viņi

Jūrmala ir pēdējā vietā pēc apgūtajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

SIA “Jūrmalas Mežaparki“ izpilddirektors, starptautiskās biznesa vadības maģistrs

NĪN un budžeta līdzekļu izlietojums

Vairāki nerezidenti nespēj samaksāt pat komunālos maksājumus.

Cenām krītoties, īpašumus sāk iegādāties mūsu valsts iedzīvotāji. Šādu procesu mēs atbalstām.

uzbūvētos “viesu namus” pārvērst par daudzdzīvokļu ēkām, akceptēt jūrmalnieku kritizēto pilsētas jauno zīmolu, iesauktu par “āķi”, “pastieptu roku”, “kļušku” vai ielocītu Georga lentīti. Rezultātā vairāku deputātu ienākumi pārsniedza uzrādītos atalgojumus.

Jūrmala ir pēdējā vietā pēc apgūtajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. ES nauda ir iespēja atvieglot pilsētas budžetu.

Par siltumu un arī ūdeni jāmaksā dārgāk nekā citās pilsētās. Kāpēc nenosiltinām mājas?

Nauda jātērē lietderīgāk – tipisks piemērs ir Lielupes skolas sporta zāles būvniecība, kas paredzēta par 16 miljoniem, bet skolā ir tikai 140 skolēnu. Tātad izmaksas uz vienu skolnieku pārsniedz 100 tūkstošus!

Jūrmalas domes ieņēmumi 2017. gadam

budžetā ir plānotas jaunu objektu būvniecībai un esošo renovācijai.

Kāpēc, rēķinot uz 1m2 , tās ir visdārgākās valstī un, iespējams, pat ES?

Jūrmalai ļoti būtisks jautājums ir ar termiņuzturēšanās atļaujām saistīti īpašumu pircēji Zināms, ka NA iestājas par pilnīgu termiņuzturēšanās atļauju, saistītu ar īpašuma iegādi, pārtraukšanu. Lai gan “Vienotība” un ZZS tam iebilst, panācām izmaiņas likumdošanā, lai tās ierobežotu, nosakot daudz augstāku iemaksas summu . Rezultātā tikpat kā apstājusies Krievijas pilsoņu ieplūšana Jūrmalā. “Ātrās peļņas” tīkotāju projekti Jūrmalu ir sākuši pārvērst par daudzu neapdzīvotu “tumšu logu un aukstu gultu” pilsētu.

sasniedz skolas vecumu, arvien vairāk ved uz kādu no Rīgas skolām, pieņemot, ka tur ir labāka izglītības kvalitāte. Šī situācija ir jāmaina, jo tieši vidusskolēni visvairāk aizplūst uz Rīgu! Tas ir arī ekonomisks jautājums, jo līdz ar skolēnu aizplūst nauda, kas neienāk kā valsts dotācija pašvaldības budžetā.

Caurlaižu sistēmas problēma Jautājums, kā tā ir ieviesta un kāpēc nefunkcionē? Rodas sajūta, ka pasūtītāji – Jūrmalas dome – to ieviesa priekšvēlēšanu steigā, paši līdz galam visu neizdomājot. Jāuzsāk diskusija – maksas iebraukšana, kas ierobežo radu, draugu u.c. vēlmi apmeklēt Jūrmalu, tās kafejnīcas, veikalus u.t.t., vai maksas stāvlaukumi un stāvvietas pārsvarā tūristiem,

pludmales apmeklētājiem, kā tas ir, piemēram, Vecāķos, kas veicinātu cilvēku pieplūdumu pilsētā.

NA vīzija Jūrmalas pārvēršanai par latvisku un eiropeisku pilsētu Vispirms par Krievijas organizētajiem pasākumiem – Jaunajiem viļņiem un tamlīdzīgiem pasākumiem. Šie “rēgi” ir jāaizmirst! Es nesaprotu, kāpēc pašvaldībai šādi sarīkojumi bija finansiāli jāatbalsta? Atceros, kā Nacionālā apvienība pret tiem iebilda, rakstīja protesta vēstules, rīkoja piketus. Par to dažkārt saņēmām arī pārmetumus – jo uz tiem turoties ne vien Jūrmalas, bet pat visas valsts ekonomika. Patiesībā piepildījās mūsu prognozes – pēc to aiziešanas no “Dzintaru koncertzāles” tūristu pieplūdums ir pieaudzis, vairāk ir rietumvalstu tūristu, pieaug pilsētas budžets. Jūrmalai ir vajadzīgi savi, plaši atpazīstami festivāli, bet tādi, kuri nebūtu atkarīgi no citu valstu politikas. Dzintaru koncertzālē būtu jārīko ikgadējs Baltijas jūras valstu populārās mūzikas festivāls. Līdzīgs kā poļiem Sopotā. Jāatbalsta pašdarbības kolektīvi, vietējie profesionālie mākslinieki. Mellužu estrādē ir jāizveido latviskās kultūras centrs, tā iepazīstinot arī tūristus ar mūsu tradīcijām. Saglabājot un attīstot lokālos kultūras centrus, jābūvē pilsētas rajonus vienojošs multifunkcionāls moderns kultūras centrs.

Pašlaik mēs šim mērķiem esam pielāgojuši tikai divus no padomju gadiem pārbūvētus kinoteātrus.

Jāatjauno Ķemeru kūrorta valstiskā nozīmība, jābūvē Tautas saieta nams Valteros.



Jūrmalas domes izdevumi 2017. gadam

Ir izveidojies domes, skautu un gaidu konflikts Buļluciemā par zemesgabalu Tīklu ielas galā pie Lielupes, kuru pašvaldība 1990. gadā iznomāja skautiem un gaidām uz 99 gadiem jauniešu vajadzībām. Jūrmalas dome vienpusēji šo līgumu ir lauzusi. Nevaru to atbalstīt, jo, ja tur arī ir kādas nesaprašanās, tad tās ir savstarpēji jāatrisina, nevis domei steigā jālauž līgums. Blakus ir arī citas problēmas – lielākā daļa Lielupes piekrastes teritorijas ir nodota Lielupes ostas pārvaldei, kuru interesē tikai “lielie” plāni nevis vietējo iedzīvotāju intereses un iespējas tradicionāli izvietot savus peldlīdzekļus blakus dzīvesvietai upes krastā. Vietējie tiek padzīti arī no garāžām. Visbeidzot – nelielo pļaviņu ar pēdējo Buļļuciema pieeju Lielupes krastam pašvaldībai ir nepieciešams labiekārtot un nodot iedzīvotāju lietošanā kā publisku pludmali uz mūžīgiem laikiem.

Es ticu Jūrmalas cilvēkiem, ka viņi atnāks un nobalsos par mūsu visu nākotni.

JŪRMALA JĀATTĪSTA JŪRMALNIEKU INTERESĒS !

Plašāk par visu – mūsu programmā.



3

2017. gads maijs

Vai Jūrmalas dome ir noteikusi iedzīvotājiem labvēlīgāko Nekustamā īpašuma nodokļa modeli?

Pēteris Leiškalns Sociālās drošības eksperts.

Tiesību zinātnes maģistrs.

Ekonomikas maģistrs.

Kā

zināms, Jūrmala ir viena no Krievijas jaunbagātnieku iecienītākajām īpašumu iegādes vietām, kā rezultātā šajā gadsimtā zemes kadastrālo vērtību pieauguma ziņā esam krietni apsteiguši citas Latvijas pilsētas, tostarp arī galvaspilsētu Rīgu. Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk arī NĪN) politika valsts līmenī ir bijusi vērsta uz vietējo iedzīvotāju pakāpenisku izspiešanu no Krievijas bagātnieku iekārotajām apdzīvotajām vietām, Lai saglabātu iespējas jūrmalniekiem turpināt dzīvot savā pilsētā, tieši pēc jūrmalnieku iniciatīvas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk arī

Likums) un ar to saistītajos normatīvajos aktos ir izdarīti vairāki grozījumi, tostarp, 2006. gadā izdevās panākt, ka uz gadu tiek atlikta kadastrālās vērtības aktualizācija un šī gada laikā pieņemti grozījumi Likumā, kas noteica nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā, kā arī nodokļa bāzes likmes samazinājumu no 1,5% uz 0,4%.

2010. gadā pēc Dombrovska valdības iniciatīvas likme zemei gan tika atjaunota 1,5% apmērā, tomēr nodokļa pieauguma ierobežojums vēl uz laiku tika saglabāts.

2011. gadā pēc jūrmalnieku iniciatīvas atkal tika panākts būtisks uzlabojums – iespēja paš-

valdībām noteikt zemei nodokļa likmi no 0,2 līdz 1,5% no kadastrālās vērtības (turpmāk arī KV).

Tas deva iespēju visām pašvaldībām, tostarp arī Jūrmalas domei, ar saistošajiem noteikumiem noteikt zemei NĪN likmi 0,2 procentu apmērā, tā pasargājot visus savus iedzīvotājus no nesamērīga nodokļa, savukārt sociāli mazaizsargātajām grupām papildus piemērot nodokļa atvieglojumus.

Vairākas pašvaldības izmantoja šo likumdevēja doto iespēju. Bet Jūrmalas dome, neraugoties uz ļoti augstajām zemes kadastrālajām vērtībām, kā arī ignorējot to, ka tieši jūrmalnieki panāca iespēju noteikt zemākas nodokļa likmes, noteica augstāko atļauto nodokļa likmi – 1,5%, bet iedzīvotāju aizsardzībai piemēroja tikai nodokļa atvieglojumus 70% apmērā, savukārt īpaši aizsargājamām kategorijām, ja tām nebija nodokļa maksājumu kavējumu – 90% apmērā. Protams, ir nedaudz dīvaini, ka tieši mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām dome noteica augstākas maksājumu termiņu ievērošanas prasības, bet šajā rakstā pie šī aspekta sīkāk nekavēšos.

Vien pieminēšu, ka Nacionālās Apvienības “Visu Latvijai – TB/ LNNK” Jūrmalas nodaļa pagājušajā gadā iesniedza priekšlikumus situācijas normalizēšanai, tomēr tos domes vadība noraidīja.

Pēc Nacionālās Apvienības iniciatīvas kadastrālo vērtību pieaugums ir apturēts!

Ar šā gada 1. janvāri kārtējo reizi bija paredzēta likumā noteiktā KV aktuālizācija. Saskaņā ar prognozēm, Jūrmalā bija sagaidāms KV vidējais pieaugums gandrīz divkāršā apmērā. Apzinoties, ka pēc šāda KV pieauguma daudzi jūrmalnieki pie Jūrmalas domes izvēlētās maksimālās nodokļa likmes arī ar visu 70% atlaidi nespēs samaksāt nodokli, pagājušajā gadā pēc Nacionālās Apvienības iniciatīvas tika panākta zemes KV “iesaldēšana”, kā rezultātā plānotais nodokļa pie-

alternatīva ir rīkoties tā, kā to 2011. gadā izdarīja Igaunijas parlaments – redzot, ka ar KV pieaugumu saistītais īpašuma nodokļu apmēra pieaugums rada problēmas pašu valsts iedzīvotāju iespējai dzīvot savos mājokļos, parlamants noteica, ka pirmie 1500 kvadrātmetri zemes pie dzīvojamām mājām pilsētās un pirmie divi hektāri laukos netiek aplikti ar NĪN. Līdz ar to var droši teikt, ka Igaunijā šī problēma ir atrisināta. Otra alternatīva ir ieviest tā saucamo trīskomponenšu nodokļa modeli, kas būtiski samazina KV ietekmi uz nodokļa apmēru. To nosacīti

Nacionālā Apvienība jau ir sagatavojusi un nodevusi koalīcijas partneriem priekšlikumus problēmas atrisināšanai. augums uz laiku ir apturēts. Šobrīd parlamentā ir iesniegts Tieslietu ministrijas sagatavotais priekšlikums KV “iesaldēšanu” pagarināt vēl uz diviem gadiem ar nosacījumu, ka šajā laikā ir jāizstrādā priekšlikumi samērīgam īpašuma nodoklim. Nacionālā Apvienība jau ir sagatavojusi un nodevusi koalīcijas partneriem priekšlikumus problēmas atrisināšanai. Viena

var dēvēt arī par Čehijas novirzienu, kad NĪN vairāk ir orientēts uz iedzīvotāju maksājumu par infrastruktūras uzturēšanu un nav ciešā sasaistē ar KV. Šis modelis neapdraud iedzīvotāju iespēju turpināt dzīvot savos mājokļos pat tad, ja KV būtiski pieaug. Kāda būs “Vienotības” un ZZS attieksme pret NA piedāvātajiem modeļiem, to rādīs nākotne.



Īpašuma nodoklis par 1500 kv. metriem zemes pie dažādām KV un nodokļa likmēm (euro) Zemes KV (euro/m2)

NĪN, ja likme 1,5% NĪN, ja likme 0,2% ar 70% atviegl.

NĪN, ja likme 0,2% ar 70% atviegl.

20 135 60 18

40 270 120 36

60 405 180 54

80

540

240

72

100

675

300

90

200 1,350 600 180

Bet jūrmalniekiem risinājums ir nepieciešams jau šobrīd!

Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa uzskata, ka KV “iesaldēšana” ir tikai pagaidu risinājums.

Daudziem jūrmalniekiem nodokļa nasta ar visu atvieglojumu jau tagad ir pārāk smaga, tādēļ Jūrmalā šī problēma ir jārisina nekavējoties.

Kā jau iepriekš minēts, Likums

jau no 2012. gada pašvaldībām atļauj šo problēmu efektīvi risināt.

Jūrmalas domei jau šogad ar saistošajiem noteikumiem ir jānosaka zemei nodokļa likme 0,2 procentu apmērā, tā pasargājot visus savus iedzīvotājus no nesamērīga nodokļa. Savukārt sociāli mazaizsargātajām grupām papildus ir jāpiemēro nodokļa atvieglojumus.

Aizsardzības modeļu salīdzinājums Salīdzinot likumā paredzēto un Jūrmalas domes vadības piemēroto iedzīvotāju aizsardzības modeli, jākonstatē, ka Jūrmalas domes vadība liek saviem iedzīvotājiem maksāt par zemi divas reizes lielāku nodokli nekā tad, ja bez papildus atvieglo-

jumiem pielietotu likumdevēja paredzēto minimālo likmi. Un proti – Jūrmalas dome šobrīd pielieto likumdevēja paredzēto maksimālo likmi – 1,5% un 70% atvieglojumu deklarētajām personām. Rezultātā efektīvā likme ir 0,45% no zemes KV. Bet, ja dome pielietotu likumdevēja paredzēto minimālo likmi

*Piemēram, ja zemes gabals ir 1500 kv. metru liels, zemes KV 40 euro par kv. metru, tad esošais nodoklis (likme 1,5% un 70% atlaide) ir 270 euro. Savukārt, ja šim zemes gabalam piemērotu likumā noteikto minimālo likmi 0,2%, tad nodoklis bez atvieglojuma būtu 120 euro gadā. Vienīgā problēma – tad nodokļu paziņojumā neparādītos domes vadībai tīkamais ieraksts: “Atvieglojumi 70%” un priekšvēlēšanu laikā nebūtu ar ko padižoties.

– 0,2% no zemes KV, tad arī bez papildus atvieglojumiem maksājums būtu 2,25 reizes mazāks nekā tagad. Savukārt, ja dome papildus pielietotu arī atvieglojumus,

tad nodoklis būtu līdz 7,5 reizēm mazāks nekā tagad. 

4

2017. gads maijs

Jūrmala bez "zelta ķēdes" J

Inga Sarma vēsturniece

ūrmala ir lielākais kūrorts ne vien Latvijā, bet visā Baltijas reģionā. Jūrmala nav tikai Majori, Dzintari, Bulduri.

Tā ir arī – Sloka, Ķemeri, Kaugurciems, Buļļuciems un Asari, Melluži – tradicionāli vislatviskākie rajoni ne vien pastāvīgo iedzīvotāju ziņā, bet arī tāpēc, ka šīs vietas bija iemīļojuši latviešu inteliģences pārstāvji kā savas vasaras mītnes. Katram Jūrmalas rajonam arvien bijusi sava neatkārtojamā seja, savs īpašais šarms, kas aizvien vairāk nonivelējas, aizstājot tradicionālo koka apbūvi

ar stiklotām daudzstāvu ēkām.

Iespējams, citā vidē šīs modernās celtnes izskatītos atbilstoši, taču...

Ir jau vēl arī citi aspekti, kas liek apšaubīt tādu vietējās kultūrvides, teiksim tieši, iznīcināšanu.

Jaunie īres mājokļi pārsvarā orientēti uz turīgajiem termiņuzturēšanās atļauju ieguvējiem, tāpēc pieaug īpašumu – gan zemes, gan mājokļa cena. Ir ļoti augsts īpašuma nodoklis. Vietējie iedzīvotāji nespēj tos ne samaksāt, nedz arī iegādāties īpašumu Jūrmalā. Sadārdzinājums attie-

cas ne vien uz īpašumu, bet uz dzīvesveidu kā tādu – pietiek iepazīties ar veikalu, kafejnīcu un dažādu pakalpojumu cenām “dārgajos” rajonos. Būtībā vietējie tiek pamazām izspiesti laukā no savas ierastās dzīves vides, pārceļas uz lētākiem Pierīgas rajoniem.

Nākotnē raugoties - ļoti daudziem tūristiem jaunradītie arhitektūras brīnumi nebūt nešķiet pievilcīgi. Dabisko vidi un Jūrmalai savdabīgo arhitektūru “Sky garden” nespēj piedāvāt.

P. Stradiņš, P. Mucenieks, U. Skulme, R. Rudzītis, J. Sudrabkalns, B. Kalniņš, K. Čakste. Skolā strādāja izcili pedagogi – folklorists un teologs L. Bērziņš, aviācijas inženieris Pulpe, diplomāts L. Sēja u.c. Pēc

Ķemeru Peldu iestāde (“bādūzis”, kūrortpoliklīnika)

2012.gada jūlijā ugunsgrēkā gāja bojā peldu iestādes koka ēka, bet 2013. gadā nodeg dūņu un vannu iestāde –kūrorta poliklīnika.

Peldu iestādes kompleksam bija piešķirts vietēājas nozīmes aizsargājamā pieminekļa statuss. Šobrīd tas līdz ar Ķemeru kūrorta viesnīcas ēku (Valsts nozīmes piemineklis) nonācis Park hotel Ķemeri īpašumā. Šobrīd Peldu iestādes vietā ir drupu kaudze.

Viena no pirmajām latviešu vidusskolām Latvijā. Dibināja L. Bērziņš un F. Šmithens 1909. gadā. Skolā mācījušies:

Pirmo Peldu iestādi atklāja 1838. gadā, tādēļ šo gadu uzskata par kūrorta dibināšanas gadu. Kūrorts stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā, bet atplauka Latvijas brīvvalsts laikā.

1924. gadā pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta tika uzcelta moderna ūdensdziedniecības iestāde ar dūņu vannām.

Pirmā pasaules kara ēkā atradās Jūrmalas ģimnāzija.

Padomju laikā ēkā bija Dubultu bērnu bibliotēka.

Skolas ēku projektējis E. Laube. 1990. gadu sākumā šeit atradās Jūrmalas Tautas frontes nodaļas mītne.

Hercoga Jēkaba kanāls Slokā

17. gs. tehnikas vēstures Valsts nozīmes piemineklis. Viens no diviem hercoga Jēkaba realizētajiem kanālu sistēmas paraugiem, kas saglabājies. Spriežot pēc dokumentiem, kanāls izrakts 1660. gadā.

Jūrmalā vēl aizvien ir daudz kultūras un vēstures pieminekļu, kam nepieciešama īpaša vērība, aizsardzība, atjaunošana, sakopšana. Ar restaurēto Dzintaru koncertzāli ir par maz, jo mums ir vēl ļoti daudz citu nozīmīgu vietu, kas gadiem ilgi gaida uz atjaunošanu.

Ēka, kurā vairākas vasaras 20.gs. sākumā pavadījis E. Dārziņš un komponējis „Melanholisko valsi”.

Dzejnieks J. Sudrabkalns teicis: “Liekas tak, ka vienkāršāka un kristālskaidrāka darba nevar būt. Bet: arī smalks viņš un simtām rantīm vizuļojošs.

Starp saulaini sērīgo dienvidu

vēsmu un zilajām, rudens miglā ziedošām ēnām, starp domu klusajiem spārnu vēcieniem (..) un dziestošo dvēseles ritmu vijas kā līganie rudens lauku sidrabpavedieni..” Melanholiskā valša pirmatskaņojums arī noticis Jūrmalā, Horna dārzā. Par godu šim skaņdarbam 2015. g. Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu. Ēka vairākkārt demolēta. Šobrīd tā ir uz sabrukuma robežas.

Pieminekļa statusu ieguva 1980. gados. Kanālam nepieciešama kvalificēta sakopšana – gultnes tīrīšana, krūmu izciršana krastos. Nepieciešams uzraudzīt, lai kanāls netiktu pielūžņots.

Hercoga Jēkaba kanāls Slokā ir vienīgais vēstures

piemineklis, kas attiecas uz tik senu periodu, vienīgais, kas saglabājies no Kurzemes hercoga rosīgās saimnieciskās darbības 17. gs. vidū Slokā, kur darbojās ūdensdzirnavas, kaļķa ceplis, vara ceplis, stikla manufaktūra, putnu audzētava , linaustuve u.c..

Strautu iela 4 Strēlnieku prospekts, Bērziņa – Šmidhena ģimnāzija.

To, kas šeit ir tagad, var atrast jebkur Eiropā un par daudz zemāku cenu. Ja šī kultūrvides postīšana notiek attīstības vārdā, tad – par kādu attīstību ir runa, ja jaunuzceltās ēkas stāv tukšas?

5

2017. gads maijs

Mellužu parka estrāde

Mellužu parks ierīkots 19. gs. beigās. Parkā atradās gliemežnīcas formas estrāde, kur vasarās uzstājās pūtēju orķestri. Notikušas arī brīvdabas teātra izrādes, zaļumballes. Pašreizējā estrāde uzcelta 1930. gadā, un uz Mellužiem tā pārvesta no Majoriem (atradās bij.

Buļļuciema estrāde

Buļļuciema estrāde uzbūvēta 1960. gados līdzās zvejnieku kolhoza “Uzvara” kultūras namam. Estrāde pastāvēja līdz 1990. gadiem. Šeit notika pašdarbības kolektīvu un profesionālu makslinieku koncerti, zaļumballes,

Maksimoviča sanatorija Dzintaru kāpās

Viena no senākajām sanatorijām Jūrmalā (1905.) – Dr. Maksimoviča Ortopēdiskā iestāde.

Ēka pie bij. Mellužu tirgus laukuma

Ēka būvēta 20. gs. sākumā, iepretīm tai atradās Mellužu tirgus, kūrmāja un līdzās – Mellužu parks. Vieta saistāma ar latviskās kultūras attīstību Jūrmalā kopš 19. gs. beigām.

Nelielo tirgus laukumiņu,

kur pārdeva zemenes un dārzeņus, aizvien vēl labi atceras daudzi jūrmalnieki.

1970.gados ēkai piebūvēta silikātķieģeļu un betona celtne, kur atradās tirdzniecības noliktavas un ēdnīca. Ilgstoši stāv tukša, tiek postīta un demolēta.

papīrfabrikas strādnieku bērni, dibināta 1907. gadā, pirmais skolas pārzinis – Irlavas skolotāju semināru beigušais Slokas baznīcas ērģelnieks Alberts Hāzners.

Mācības bija par brīvu, skolēnu skaits: 78-100, skola bija divgadīga un nodrošināja skolēniem pirmapmācību. Slokas

papīrfabrika finansiāli atbalstīja skolu – bērniem tika nodrošinātas brīvpusdienas, bezmaksas teātra biļetes un ekskursijas. Skola pastāvēja līdz I. Pasaules karam. Skolas ēka ir nozīmīgs vēstures un pilsētbūvniecības piemineklis. Ēkai nepieciešama renovācija.

Rotas iela 7, koksnes ķīmiķa A. Kalniņa vasarnīca.

(1964-1976). Viņš bija Latvijas Šaha savienības prezidents (1927-1928) un (1938-1940).

1927. gadā Kalniņš organizēja pirmo Latvijasjauniešu šaha turnīru, bet 1937. un 1939. gadā bija viens no Ķemeru starptautisko turnīru organizētājiem. A. Kalniņa mantiniece bija spiesta māju pārdot, jo nespēja tikt galā ar lielo nodokļu slogu. 

Horna dārza vietā). Šī brīvdabas estrāde ir savā ziņā unikāls koka arhitektūras piemineklis – tā ir viena no divām akustiskajām koka estrādēm visā Baltijas reģionā, kas ir saglabājusies kopš pagājušā gadsimta (otra atrodas Igaunijā, Kuresārē). Estrādei steidzami nepieciešama restaurācija.

Zvejnieku svētku sarīkojumi.

Uz koncertiem un pasākumiem brauca cilvēki no visas Jūrmalas un arī no tālākas apkaimes. Šobrīd estrādes vietā – postaža, kas kopumā ar brūkošo Kultūras namu rada degradētas vides iespaidu.

Padomju laikā – sanatorijas “Baltija” korpuss.

20.gs. sākumā šeit ārstējās ievērojamais krievu dzejnieks Valērijs Brjusovs, kas sarkstījis Jūrmalai

Hercoga Jēkaba iela 10, Sloka,t.s. Kita – Kitela nams.

Vienīgā “Fabrikas skola“ Latvijā, kur mācījās Slokas

veltītas dzejas un pēc Jūrmalas apmeklējuma Pēterburgā izdevis latviešu dzejniekiem veltītu grāmatu ar atdzejojumiem.

Arvīds Kalniņš (1894-1981) bija latviešu ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks. LR zemkopības ministrs (19221923), LR izglītības ministrs (1925). LU un LLA profesors. LZA Mežsaimniecības problēmu institūta direktors (1946-1964), LZA Koksnes ķīmijas institūta direktors

6

2017. gads maijs

nacionālās apvienības

kandidātu saraksts 02.

Rolands Parasigs-Parasiņš 24 gadi Valteri Finansists

03.

Aigars Tampe 58 gadi Lielupe Uzņēmējs

04.

Jānis Rāfelds 34 gadi Asari Sporta organizators

05.

Jānis Asars 23 gadi Asari IT speciālists

01. Andris Čuda 33 gadi | Melluži | Uzņēmējs

10.

Zigmunds Bekmanis 51 gads Kauguri Žurnālists

11.

Inga Sarma 57 gadi Spuņciems Vēsturniece

06.

12.

Dzintars Adienis 41 gads Melluži Mākslinieks

Rolands Grotus 56 gadi Dzintari Uzņēmējs

07.

13.

08.

Madis Biete 49 gadi Sloka Jurists

Ojārs Līcis 65 gadi Buļļuciems Māju apsaimniekotājs

14.

Gints Korzāns 48 gadi Valteri Uzņēmējs

Arta Alliu (Baumane) 54 gadi Vaivari Žurnāliste

09.

15.

Pēteris Leiškalns 61 gads Bulduri Nodokļu speciālists

Martins Rubīns 46 gadi Melluži Pārdošanas menedžeris

Iepazīsti visus mūsu kandidātus Jūrmalas Latvietis Facebook lapā 16.

Bruno Libauers 61 gads Lielupe Kultūras darbinieks

17.

Jānis Ozols 27 gadi Asari Fotogrāfs

18.

Gints Vilks 59 gadi Pumpuri Uzņēmējs

JAUNI CILVĒKI –

JAUNA JŪRMALA

JĀBALSO! 3.jūnijā

7

2017. gads maijs

Nacionālā apvienība

“Visu Latvijai – “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK”

Priekšvēlēšanu programma Mūsu galvenās vērtības ir Jūrmalas iedzīvotāji, viņu sociālā vide – daba un kultūrvēsturiskais mantojums.

Lai katrs jūrmalnieks arī turpmāk droši dzīvotu savā pilsētā, Nacionālā apvienība, jūrmalnieku ierosināta, jau ir uzsākusi nekustamā īpašuma nodokļa radikālas samazināšanas programmu.

IZGLĪTĪBA



Mājoklis – nodrošināsim, lai tiktu atcelts, vai vismaz  septiņkārtīgā apmērā samazināts nekustamā īpašuma

 Veidosim skolas kā Jūrmalas

rajonu vietējos kultūrizglītības, profesionālās tālākizglītības, sporta un atpūtas centrus ar baseiniem, sporta zālēm, ledus hallēm.

Palīdzēsim maznodrošinātajiem.  Atbalstīsim jaunās ģimenes.  Veiksim Dubultu pansionāta rekonstrukciju, nodrošinot  iemītniekiem modernizēta baseina izmantošanu.

bērniem ar īpašām vajadzībām.



Veicināsim skolu sadarbību ar Jaunsardzi.



Nodrošināsim brīvbiļetes Dzintaru koncertzālē Jūrmalas mūzikas vidusskolas audzēkņiem profesionālās izaugsmes pilnveidošanai.

KULTŪRA

 Atbalstīsim Jūrmalas kolektīvu

dalību Latvijas 100-gades pasākumos.

 Visos pilsētas rajonos svinēsim

latviešu tradicionālos gadskārtu u.c. svētkus.



Dzintaru koncertzālē organizēsim Baltijas jūras valstu populārās mūzikas festivālu.



Ieviesīsim pasaules latviešu ģimeņu un jaunatnes radošo nometņu tradīcijas Jūrmalā.

 Rekonstruēsim Mellužu estrādi,

izveidojot to par latviskās kultūras dzīves centru.

 Uzbūvēsim daudzfunkcionālu

latviešu kultūras centru.



Veiksim Kauguru un Bulduru bibliotēku paplašināšanas un rekonstrukcijas darbus, būvēsim mūsdienīgu centrālo bibliotēku Dubultos.



Uzbūvēsim Valteru Tautas saieta namu.



Atvērsim starptautisku mākslas centru JKC Mākslinieku namā Bulduros.

nodoklis par dzīvojamām mājām un tām piekritīgo zemi.

Uzturēsim bezmaksas sabiedrisko transportu  pensionāriem un skolēniem, brīvpusdienas pirmskolu iestāžu un skolu audzēkņiem, uzlabosim sociālo programmu.

 Modernizēsim skolas pieejamībai

Veicināsim sporta pieejamību 

SOCIĀLĀ DROŠĪBA

Modernizēsim bērnudārzus, atvērsim jaunus Dzintaros un Kauguros.

Veicināsim privāto pansionātu un rehabilitācijas iestāžu  atvēršanu.

cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, popularizējot paraolimpiskos sporta veidus.

Pie Pumpuru vidusskolas uzcelsim

peldbaseinu, pie Jaundubultu skolas slēgto ledushalli.



Motivējošas stipendijas perspektīvajiem sportistiem un treneriem.

UZŅĒMĒJDARBĪBA, EKONOMIKA, PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE



Nepieļausim korupciju un nepamatotu birokrātiju uzņēmējdarbībā.

Noteiksim īpašas zonas statusu 



Aizsargāsim kultūrvēsturiskos objektus, saglabājot Jūrmalā kultūrvēsturiskās apbūves veidu, ierobežojot daudzdzīvokļu māju būvniecību vēsturiskajās zonās.





 Atjaunosim Raiņa un Aspazijas 

vasarnīcu Salacas ielā 4. – Pēperkoku namiņu.

Palielināsim atalgojumu Jūrmalas kultūras darbiniekiem, izvērtējot kompetenci un noslodzi.

Izveidosim videonovērošanas tīklu pilsētā.



Visas pilsētas teritorijā izveidosim pārdomātu veloceliņu tīklu.

Pilnveidosim pludmales labiekārtojumu jūras līča krastā, labiekārtosim pie Lielupes Buļļuciemā, Valteros un Priedainē.

Buļļuciemā labiekārtosim  taku uz jūru.

Nodrošināsim biomasas 

atkritumu savākšanu.

Atjaunosim Ķemeru kūrorta  Sadarbosimies ar tradicionālajām 

reliģiskajām konfesijām.

INFRASTRUKTŪRA



Uzlabosim sabiedriskā transporta pieejamību un kustības regularitāti.

Būvēsim jaunus, renovēsim 

vecos un asfaltēsim grants ceļus.

SPORTS



Paplašināsim sporta infrastruktūras objektu bezmaksas pieejamību jūrmalniekiem.

Dotēsim trešo fakultatīvo 





sporta stundu skolās.

Apkaimēs, no Priedaines 

Izveidosim atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektiem.

Labiekārtosim daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus.

valstisko nozīmīgumu.

līdz Ķemeriem, iekārtosim laukumus aktīvai atpūtai.

Jūrmalas sporta veterāniem –  bezmaksas dalība lielajos sporta pasākumos.

Slokas industriālajā teritorijā.

Samazināsim augstos 

izdevumus sabiedrisko ēku izbūvei un to apsaimniekošanai.

Izveidosim 

grantu programmu tūrisma projektiem Jūrmalas biznesa inkubatorā.



Nodrošināsim pašvaldības darba caurskatāmību e-vidē, jūrmalniekiem draudzīgu, atvērtu pašvaldības iestāžu, nodaļu un darbinieku pieejamību.

TŪRISMS



Sekmēsim Jūrmalas slimnīcas un kūrortu ārstniecības iestāžu attīstību kā medicīnas tūrisma galamērķi.

Attīstīsim sporta tūrismu.  Izveidosim aktīvās atpūtās 

vietu Slokas dolomīta karjerā veikbordam, niršanai un peldēšanai.

Majoru muižā izveidosim 

tematisko parku ģimeņu atpūtai.

Izvietosim informatīvus 

stendus pie Jūrmalas kultūrvēsturiskajiem objektiem.

8

2017. gads maijs

Jūrmalniek, ja Tu gribi, lai atceļam, vai vismaz par 7,5 reizēm samazinām nekustāmā īpašuma nodokli

JĀBALSO!

par nacionālo apvienību

NA lieliskais piecinieks No kreisās – Jānis Rāfelds, Jānis Asars, Andris Čuda, Rolands Parasiņš-Parasigs, Aigars Tampe



204. PAŠVALDĪBAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE "KATRĪNA" Salaspils iela 4, Jūrmala 205. LIELUPES PAMATSKOLA Aizputes iela 1A, Jūrmala 206. VALSTS ZEMES DIENESTS Edinburgas prospekts 75, Jūrmala 207. SĀKUMSKOLA "ĀBELĪTE" Plūdu iela 4A, Jūrmala 208. JŪRMALAS KULTŪRAS CENTRS Jomas iela 35, Jūrmala 209. JŪRMALAS PILSĒTAS BĀRIŅTIESA Dubultu prospekts 1, Jūrmala 210. SIVA KOLEDŽA Slokas iela 68, Jūrmala 211. PUMPURU VIDUSSKOLA Kronvalda iela 8, Jūrmala 212. LABKLĀJĪBAS PĀRVALDE Mellužu prospekts 83, Jūrmala 213. NACIONĀLAIS REHABILITĀCIJAS CENTRS "VAIVARI" Asaru prospekts 61, Jūrmala 214. SPECIALIZĒTAIS ORTOPĒDIJAS CENTRS "SLOKA" Vēsmas iela 11, Jūrmala 215. SLOKAS PAMATSKOLA Skolas iela 3, Jūrmala 216. JŪRMALAS VALSTS ĢIMNĀZIJA Raiņa iela 55, Jūrmala 217. MEŽMALAS VIDUSSKOLA Rūpniecības iela 13, Jūrmala 218. KAUGURU KULTŪRAS NAMS Raiņa iela 110, Jūrmala 219. PAŠVALDĪBAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE "MĀRĪTE" Engures iela 4, Jūrmala 220. ĶEMERU PAMATSKOLA Tukuma iela 10, Jūrmala

  



 

 



 



 





JĀBALSO!

3.jūnijā