Jūrmalas Latvietis - Aprīlis 2017

2017. gads aprīlis

Nacionālā Apvienība «Visu latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK»

«Stipra pilsēta sākas ar kvalitatīvu izglītības sistēmu»

Andris Čuda

Katra cilvēka lielākā privilēģija ir būt brīvam savās izpausmēs un virzībā uz mērķi...

Lasi vairāk 2. lpp 

Jānis Rāfelds

Roberts Zīle

Jūrmalā pienācis laiks jaunām sejām un pārmaiņām!

3. lpp 

Par sportisku un veselu Jūrmalu

6. lpp 

Aigars Tampe Ar skatu jūrmalnieku kultūras interesēs

4. lpp  Šķir tālāk un uzzini:

Rolands ParasigsParasiņš

Lepojos, ka esmu valternieks 5. lpp 

Jānis Asars

Esmu par sakārtotu infrastruktūru, nekaitējot dabai 6. lpp 

Māksla – viena no Jūrmalas vizītkartēm...

6. lpp 

2

2017. gads aprīlis

Andris Čuda – ģimenes un komandas cilvēks jiem cilvēkiem, bet to kompensēju, brīvdienās kopā ar viņiem atpūšoties, dodoties pārgājienos un izzinošās ekskursijās.”

Kas būtu jāmaina Jūrmalas attīstībā?

VIZĪTKARTE ANDRIS ČUDA Dzimis 1983. gada 29. novembrī.

Mācījies Rīgas 58. un 3. vidusskolā, „Fort Colins High school” ASV (Kolorādo štatā), Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas universitātē.

Izglītība maģistra grāds starptautiskā biznesa vadībā (LU).

Nodarbošanās uzņēmuma SIA „Jūrmalas Mežaparki” (15 gadi un 6 mēneši) ģenerāldirektors. Īpašā pieredze SIA „Jūrmalas ūdens” (6 mēneši) un SIA „Jūrmalas slimnīca” (2 gadi un 8 mēneši) valdes loceklis.

Dzīvo Mellužos, vecvectēva mājās.

Precējies sieva Mairita, bērni Elizabete (7) un Regnārs (6).

Vaļasprieks grāmatas,sports,ceļojumi.

T

āpat kā daudzi manas paaudzes cilvēki vēlos saviem bērniem nodrošināt ērtāku un sakārtotāku vidi, lai, veselīgi kustoties un iegūstot labu izglītību, viņi te varētu uzaugt un iemīlēt Jūrmalu,” par apņemšanos piedalīties pašvaldību vēlēšanās saka uzņēmuma „Jūrmalas Mežaparki” vadītājs Andris Čuda (33), kurš ikdienā nodarbojas ar bērnu rotaļu laukumu aprīkojuma ražošanu un

«

Brīvos brīžus Andris Čuda vienmēr cenšas pavadīt kopā ar ģimeni ceļojot, izkustoties svaigā gaisā vai vienkārši dodoties pastaigās gar jūru.

piegādi visā Latvijā un nu jau arī aiz tās robežām – Lietuvā, Somijā, Zviedrijā un pat Ķīnā. „Esmu studējis biznesa vadību Stradiņa universitātē un ieguvis maģistra grādu Latvijas universitātē. Nekad nav bijušas šaubas par to, kas es vēlētos būt, tādēļ arī tāda izvēle, jo man vienmēr bijis svarīgi pašam pieņemt lēmumus, pašam darīt,

nulis, citādi darbi nepadodas.

Katra cilvēka lielākā privilēģija ir būt brīvam savās izpausmēs un virzībā uz mērķi, kas var dot labumu ne tikai sev, bet arī sabiedrībai,”uzskata uzņēmējs.

Kāpēc jāiet un jādara?

Kāpēc jaunam un veiksmīgam cilvēkam būtu jāiet politikā? Priekšgājēju pieredze rāda,

«Katra cilvēka lielākā privilēģija ir būt brīvam savās izpausmēs un virzībā uz mērķi, kas var dot labumu ne tikai sev, bet arī sabiedrībai»

atbildēt par rezultātu un sajust gandarījumu,” atklāj Andris. „Protams, lai arī bez naudas grūti izveidot nopietnu biznesu, taču tā nevar būt galvenais dzi-

ka publiska parādīšanās nes līdzi daudz negatīvu emociju, jo sabiedrība nesaprot šādu cilvēku motivāciju. „Vēlos Jūrmalā dzīvot arī turpmāk, izaudzināt

te vispusīgi attīstītus bērnus.

Redzu, kas šeit nav tā, kā vajadzētu, tādēļ gribu mainīt pieeju pilsētas attīstības risinājumiem.

Par to, ko līdz šim dzīvē esmu izdarījis, man nav jākaunas.

Saprotu, ka nāksies uzklausīt neglaimojošus vārdus, taču esmu par sevi drošs, jo zinu, ka jebkurus skauģu pārmetumus spēšu atspēkot.”

Lai gan gados jauns, Andris nav gluži iesācējs politikā.

Tāpat kā tēvs Aleksandrs Čuda, viņš līdzās kopš agras jaunības aktīvi darbojies Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļā un piedalījies arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Atbalstu deputāta un mēra amata kandidātam neliedz arī Andra Čudas ģimene. „Ne tikai partijas nodaļas biedri, arī mana ģimene ir mana komanda, kas gatava šim pārbaudījumam.

Tagad varbūt atliek nedaudz mazāk laika saviem vistuvāka-

Kā mellužniekam ikdienas gaitās ejot, Andrim acīs iekritušas mazās, nenoasfaltētās Jūrmalas ielas, citviet aktīvā būvniecība vietās, kur tai nevajadzētu notikt. „Varu jau to visu neredzēt, uzcelt ap savu māju augstu žogu un noslēpties savā auto aiz tumšiem stikliem. Taču līdzīgi citiem gribu dzīvot sakoptā vidē, bet viens pats priekš sevis to nevaru radīt. Labāka vide nepieciešama mums visiem, tādēļ arī pieņēmu izaicinājumu tiekties uz to un startēt vēlēšanās, jo viens no Jūrmalas pašvaldības uzdevumiem ir sakārtot pilsētvidi. Varai ir jākalpo cilvēkiem nevis otrādi, jāstrādā efektīvi un sabiedrībai saprotami. Esmu gatavs tā darīt.

Pieredze ģimenes uzņēmumā man ir iemācījusi atšķirt cilvēkus, kas strādā tikai darba dēļ, no tiem, kuri ieliek darbā savu sirdi, un tikai ar tādiem darbiniekiem iespējams gūt vērā ņemamus panākumus. Kā uzņēmējs zinu, ka naudu tērēt ir vienkārši, bet smagā darbā nopelnītas naudas izlietošana tiek daudz rūpīgāk apsvērta. Te velku paralēles ar pašvaldību, kas lielā mērā bezatbildīgi tērē pilsētas iedzīvotāju nopelnīto naudu, pret kuru bieži vien vajadzētu izturēties krietni savādāk, proporcionāli vairāk novirzot to šīs naudas pelnītāju ērtību un kvalitatīvas vides radīšanai, proti, labu skolu, daudzveidīgas kultūras dzīves, sakārtotu atpūtas vietu, ielu un veloceliņu izveidei, mikrorajonu iekšpagalmu sakārtošanai.

Vēl viena būtiska problēma, kas steidzami jārisina, ir izglītības kvalitāte. Daudzi jūrmalnieki ved savus bērnus uz Rīgas skolām, jo Jūrmalā nav tādas skolas, uz kuru būtu liels konkurss un būtu prestiži tajā mācīties.”



Pirmie trīs darbi deputāta amatā NĪN izmaiņas

Infrastruktūra

Izglītība

Andris Čuda apzinās, ka iecerēto mērķu sasniegšanā daudz kas būs atkarīgs no vēlētājiem un Nacionālās Apvienības nonākšanas koalīcijā Jūrmalas domē, tomēr ir nolēmis cīnīties par vairākām lietām. „Vispirms esmu gatavs runāt ar valdību par nekustamā īpašuma kadastra vērtības izmaiņām, jo pašreizējā situācija ar cenām Jūrmalā ir katastrofāla. Pašvaldība gan cenšas piemērot dažādas atlaides, bet tā ir cīņa ar vienīgā mājokļa turētājiem netaisnīgā likuma sekām, kas problēmu neatrisina, nedod drošības sajūtu nākotnē.

Otrs problēmu loks, pie kā strādāšu, skar pilsētas infrastruktūru.

Jūrmala ir teju trīsdesmit kilometru garumā izstiepta pilsēta, kurā ietilpst daudzas vēsturiski apdzīvotas vietas no Priedaines līdz Kūdrai, un katrai ir kāda sava īpaša sāpe, kas citas neskar vai pat vispār nav saprotamas. Tā kā mūsu daudzskaitlīgajā nodaļā ir biedri no visiem Jūrmalas rajoniem, mēs to labi izprotam. Tas nozīmē, ka Jūrmalas attīstība jārisina lokāli - pa atsevišķiem reģioniem, protams, neaizmirstot kopējo mērķi – vidi, kurā arvien vairāk cilvēku patiktu dzīvot. Gribētu panākt tādu velo(ne tūrisma, bet saimnieciskām vajadzībām) infrastruktūras līmeni, lai ikviens skolēns droši varētu aizbraukt uz skolu ar divriteni. Tas veicinātu gan veselīgu dzīvesveidu un samazinātu laiku nokļūšanai mācību iestādē, gan atvieglotu dzīvi vecākiem. Tas, manuprāt, būtu ļoti liels ieguvums pilsētai, jo, redzot, cik maigas pēdējos gados ir ziemas Rīgas līča piekrastē, velosipēdu kā transporta līdzekli būtu iespējams izmantot cauru gadu.Tūristu vidū būtu vairāk jāpopularizē arī divi starptautiskie velomaršruti, kas ved cauri pilsētai, jo centrā retais būs pamanījis, ka tādi vispār ir.

Trešais darbs, vērsts uz nākotni– visiem spēkiem atbalstīt kvalitatīvu, laikmeta garam atbilstošu izglītību, skolas, pedagogus, jo viņu audzēkņos ieliktā attieksme un atbildība pret apkārtējo vidi, savu pilsētu un valsti būs pamatā ilgtspējīgai attīstībai nākotnē. Daudz ko bērnos ieliekam jau ģimenē, taču ne visi nāk no labvēlīgām ģimenēm, un skola dažkārt viņiem kļūst par vienīgo vietu, kur izaugt par sabiedrībai noderīgiem ļaudīm. Svarīgi būtu panākt, lai mazie jūrmalnieki un jaunieši uz skolām dotos ne pienākuma dēļ, bet ar prieku. Lai skolotāju darbs būtu prestižs un tiktu cienīts ne tikai vārdos, bet arī atalgojumā, jo piemaksas pedagogiem Jūrmalas skolās ir starp zemākajām visā valstī. Kāpēc tā, ja pašvaldības budžetā izglītībai atvēlēts viens no lielākajiem finansējumiem? To vēlos noskaidrot un situāciju mainīt, godprātīgi strādājot pašvaldībā, ja vien dosiet man savu uzticības kredītu.

3

2017. gads aprīlis

Roberts Zīle Jūrmalnieks, Eiropas Parlamenta deputāts (Nacionālā apvienība)

attiecināma arī uz ūdens attīrīšanas projektu.

Pilsētai pietrūkst ilgtermiņa stratēģijas!

Jūrmala ir vienmēr orientējusies uz kūrorta pilsētas statusu.

Neraugoties uz dažām tūrisma pakalpojumu sfērām (visbiežāk medicīnā, veselībā), kas spēj veiksmīgi attīstīties cauru gadu, klimata specifika tomēr diktē savus noteikumus. Tas liecina, ka klasiskā izpratnē tūrisma sezonas periods tomēr ir samērā īss.

sakot, kāds izdomā gulēt tikai dažas nedēļas gadā, savukārt komunālo pakalpojumu sistēma (ūdens, kanalizācija) un citi pilsētas servisi, apkalpojot šādu "retu patērētāju", cieš un nespēj attīstīties, kā rezultātā, visticamāk, tie kļūs dārgāki (kā līdzīgi notiek ar gāzes cenas pieaugumu Latvijā kopējā patēriņa samazinājuma dēļ). Arī restorāni un veikali nevar rēķināties ar šādiem neregulāriem pilsētniekiem - iebraucējiem. Ne velti, piemēram, Šveices

Jaunu seju izvirzīšana politikā bija apzināts Nacionālās apvienības mērķis, turklāt šoreiz tas skar ne tikai mēra kandidāta izvēli, bet arī partijas sarakstu kopumā.

Jūrmalā pienācis laiks jaunām sejām un pārmaiņām!

V

ispirms vēlos izteikt gandarījumu, ka Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» - «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» izvirzītais Jūrmalas pilsētas mēra kandidāts, jaunais uzņēmējs Andris Čuda ir jau šī mēneša laikā paspējis saņemt plašāku sabiedrības atbalstu.

Jaunu seju izvirzīšana politikā bija apzināts Nacionālās apvienības mērķis, turklāt šoreiz tas skar ne tikai mēra kandidāta izvēli, bet arī partijas sarakstu kopumā. Pārmaiņām ir jābūt sakņotām entuziasmā un spējās.

Tādēļ ir jānovērtē gan Andra Čudas izpilddirektora pieredze SIA "Jūrmalas Mežaparki", gan arī iegūtais maģistra grāds starptautiskā biznesa vadībā.

Tostarp Andris ilgus gadus bijis NA politiskās Eiropas "ģimenes" Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) jaunatnes organizācijas pārstāvis, kuram nav sveša realitāte Eiropā gan jaunatnes politikas līmenī, gan kopumā. Taču tagad zīmīgā Kristus vecumā, 33 gados, viņš nolēmis lietu kārtību Jūrmalā mainīt. Tam ir pienācis laiks.

Esmu jūrmalnieks!

Darbadienas pamatā pavadot Briselē Eiropas Parlamenta ECR grupas vicepriekšsēdētāja un transporta jomas koordinatora amatā, saiti ar Latviju un Jūrmalu rūpīgi saglabāju.

Varbūt daļa jūrmalnieku būs pārsteigti uzzināt, ka patiesībā esmu viņu kaimiņš. Dzimis kā rīdzinieks, tomēr kopš 2004. gada brīvdienas gan ziemu, gan vasaru dzīvoju Jūrmalā, un redzu, kas būtu darāms citādi nekā līdz šim.

Ir uzsākts, bet labi neiet!

Par to, ka Jūrmalā uzsāktais īsti labi uz priekšu neiet, varam

spriest pēc, piemēram, jaunu veloceliņu būves. Lai gan esmu kvēls riteņbraucējs, tomēr pilsētas centrālajā daļā braucu pa ielu. Kad "bruģīša krateklītim" pievienojas uz augšu, uz leju, līkumos ejoša bruģēta ceļa virsma, kas tiek regulāri "pārrauta" ar no vārtrūmēm izejošo auto ceļu iedobumiem, tad velobraukšana vairs nav prieks.

Tas vien liecina par to, ka prioritārs transports uz velo celiņa ir cits, un tas nav ekoloģiskais divritenis.Nav iespējams savienot?

Ir! Ir iespējams veiksmīgi

savienot pilsētas vēsturisko arhitektūru ar augstas klases velo segumu, ko pierāda Strasbūra. Ar trešdaļu riteņbraucēju īpatsvara Strasbūra vispirms ir riteņbraucēju un nevis Mersedesu pilsēta.

Arī pirms gada pludmalei iegādātie vizuāli samērā glītie soli, diemžēl, rada problēmas, kad tos lieto tie, kas garāki par metru sešdesmit. Jauno jūras malas atpūtas krēslu ergonomika neļauj uz tiem izturēt ilgāk par 10 minūtēm. Pamēģiniet! Līdz galam labi nepadarīta darba sajūta ir

Problēma ir tā, ka Jūrmalai pietrūkst caurspīdīgas teritorijas plānojuma stratēģijas, jo citādi nebūtu ik pa brīdim jāpieņem grozījumi pilsētas attīstības plānā, kur izmaiņas bieži vien aplaimo tos, kas spēj uzrādīt smagāku naudas maku. Piemēram, noskatīto "kūrorta zemi" vispirms iekāro meža zonā, pēc tam to pārplāno par vispārējo apbūvi un, spēlējoties ar zonējumu, viesu namus pārkvalificē par dzīvojamām mājām. Neapšaubāmi termiņuzturēšanās atļauju naudas spiediens (īpaši no Krievijas puses) šo pilsētas stratēģiju vēl vairāk ir degradējis.

Tas savukārt ir ļāvis izveidoties tā sauktajām "aukstajām gultām", kurās, citiem vārdiem

populārās kūrorta pilsētas referenduma rezultātā jau sen ieviesušas 20% ierobežojumu "aukstajām gultām" proporcionāli pret "siltajām" patstāvīgo iedzīvotāju gultām, ieskaitot viesnīcas. Svarīgi piebilst, ka jau minētie "slidenie" viesu nami, ar kuru palīdzību var viltīgi apiet pilsētas zonējuma politiku, vēlāk pārdodot un pārkvalificējot par dzīvokļiem, šajā gadījumā nav pielīdzināmi viesnīcām.

Kā šo visu sakārtot Jūrmalā? Pirmkārt, esošā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide skan labi, bet finansiālā izteiksmē tādējādi vislielāko labumu gūst īpašnieki, kam pieder visdārgākie īpašumi. Tāpēc tukšām, neizīrētām ēkām, kas pieder īpašumu attīstītājiem, NĪN būtu jāpalielina līdz maksimālai likmei, kas stimulētu īpašumu pārdot relatīvi ātrāk par saprātīgāku cenu, tādējādi paverot plašākas iespējas to iegādāties Latvijas iedzīvotājiem, nevis bezrūpīgi

Kad "bruģīša krateklītim" pievienojas uz augšu, uz leju, līkumos ejoša bruģēta ceļa virsma, kas tiek regulāri "pārrauta" ar no vārtrūmēm izejošo auto ceļu iedobumiem, tad velobraukšana vairs nav prieks. Tas vien liecina par to, ka prioritārs transports uz velo celiņa ir cits, un tas nav ekoloģiskais divritenis. gaidīt "bagāto ārzemju līgavaini" ar biezu naudas maku kabatā. Pašvaldībai būtu jābūt neiecietīgai pret tā saucamo "auksto gultu" īpašniekiem.

Tas viss līdz šim Jūrmalai ir pietrūcis. Par šāda rakstura neizdarīto, pilsētas zonējuma politikas apiešanu un citām problēmām regulāri ir iebildusi Nacionālā apvienība. Nu ir pienācis laiks to sakārtot.



4

2017. gads aprīlis

Ar skatu jūrmalnieku kultūras interesēs

Aigars Tampe jūrmalniekiem ir labi zināms kā vairāku sasaukumu Jūrmalas domes deputāts, veselīga dzīvesveida piekritējs un aktīvs pašdarbnieks – deju kolektīva dalībnieks. Tādēļ, lai gan pēc izglītības inženiertehnisks cilvēks, viņa rūpju lokā arvien bijusi kultūra.

Tieši tādēļ viņam Jūrmalas pamatiedzīvotāju intereses ir prioritāras un vēlme atgriezties vietējā politikā, lai īstenotu ieceres, kas bagātinātu kultūrvidi pilsētā. „Jūrmalā nepieciešams izveidot daudzfunkcionālu kultūras centru ar mūsdienīgu skatuvi, skatītāju zāli 400 – 500 vietām, mūsdienīgu gaismas un skaņas aprīkojumu, palīgtelpām tautas mākslas kolektīvu vajadzībām – ģērbtuvēm, mēģinājumu un noliktavu telpām. Šajā ēkā varētu atrasties arī teātris, bibliotēka, izstāžu zāles. Esošie kultūras nami Kauguros un Majoros projektēti kā kinoteātri

M

an vēl nebija trīs gadi, kad mamma mani sāka vest uz tautas deju nodarbībām Rīgā „Skolotāju namā”, kas atradās Alunāna ielā.

Atbildība, kolektīva intereses, latviešu tautas kultūrvēsturiskās tradīcijas ir tās lietas, kas tika apgūtas ikdienas nodarbībās. Netrūka ne aizrādījumu, ne skarbāku vārdu. Uzslavas vien pa reizei. Tikai ar laiku nāca atziņa, ka caur mūziku un deju var izjust un izteikt to, ko bieži vien nevar ar vārdiem. Skatuves putekļi, prožektoru gaisma un pirmskoncerta saviļņojums kļuva par vilinājumu cauri gadiem. Ar vislielāko pateicību atceros savus izcilos deju skolotājus Baibu Šteinu, Imantu Magoni, Ojāru Grasi un citus.

Pašlaik esmu Kauguru kultūras

«

Jūrmalā nepieciešams izveidot mūsdienīgu daudzfunkcionālu kultūras centru ar skatuvi un skatītāju zāli ap 500 vietām, profesionālu gaismas un skaņas aprīkojumu, mēģinājumu telpām un ģērbtuvēm māksliniekiem, arī izstāžu zāli, bibliotēku un teātri.

nama deju kolektīva „Vēlreiz” dalībnieks, un mēs kopā ar citiem Jūrmalas tautas mākslas kolektīviem gatavojamies parādīt lielisku sniegumu, lai varētu kļūt par Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kas notiks 2018. gadā, un godam pārstāvēt Jūrmalu,” tā par sevi stāsta Aigars Tampe, jūrmalnieks vairākās paaudzēs.

ar izpildītājmākslai nepiemērotu iekārtojumu. Vajadzīgs arī sabiedriskais centrs Valteros, jauna bibliotēka Dubultos, jo vecā atrodas pilnīgi nepiemērotā koka vasarnīciņā, kuras otrajā stāvā glabāto grāmatu svars jau apdraud ēkas drošību. Rekonstrukcija vai paplašināšana nepieciešama Kauguru un Bulduru bibliotēkās. Līgo svētku tradīci-

jas Mellužos jāatjauno nekavējoties, vistuvākajā laikā jāpalīdz Jūrmalas mākslinieku biedrībai atgūt un pilnvērtīgāk nekā līdz šim izmantot radošajam darbam Bulduru mākslinieku nama telpas, kas pašlaik tiek nelietderīgi iznomātas,” darāmos darbus ieskicē Aigars.

Tās ir ļoti apsveicamas ieceres, taču, jau agrāk pildījis

Jāatgūst Jūrmalas – kūrorta zaudētais spožums

E

smu jūrmalnieks tikai desmit gadus, bet, ticiet, tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai ieraudzītu Jūrmalas, vēsturiski lieliskā kūrorta trūkumus un atpalicību. Jā, tieši atpalicību, par ko varētu apvainoties iedzimtie jūrmalnieki, jo šis vārds griež ausīs un liekas nepelnīts.

Tomēr iedrošinos apgalvot, ka tā tomēr ir, jo kā tūristu grupu vadītājs pēdējos gados esmu redzējis, cik vērienīgi attīstības darbi notikuši mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņu kūrortpilsētās – Pērnavā un Palangā – un uz šī fona darbošanās Jūrmalā izskatās nožēlojami, ko citādi nevar izskaidrot, kā vien ar politiskās gribas trūkumu no pilsētas domē

valdošo amatpersonu puses, kur daudz jelgavnieku, kas varbūt nemaz nevēlas strauju pilsētas uzplaukumu.

Protams, nav tā, ka nekas netiek darīts, bet rodas iespaids – tiek lāpīts caurs maiss, kurā pazūd gan jēga, gan nauda. Tiek kalti ambiciozi plāni, nerūpējoties par vienmērīgu un ilgtspējīgu Jūrmalas kūrorta attīstību.

Piemēri nav tālu jāmeklē. Kādreiz slavenā Ķemeru kūrvieta ir ne tikai zaudējusi sākotnējo spožumu, bet kļuvusi par kauna traipu visai pilsētai, par kuras problēmām nu jau divdesmit gadus raksta mēdiji, vairs necerot, ka pienāks Ķemeru sanatorijas atdzimšanas laiks. Jāatzīst, ka atjaunotās

Latvijas valsts vadība īstenoja ļoti neveiksmīgu sanatorijas privatizāciju. Tādēļ būtu jāpanāk, lai tā piedalītos vismaz Ķemeru degradētās vides, parka sakopšanā, jo sanatorijas jaunā īpašnieka darbībās tā vairs nedrīkst iejaukties. Ķemeru sanatorija jeb tautā saukta par „balto gulbi” nu pieder SIA „ParkHotel Ķemeri”, kuras iepriekšējais īpašnieks bija Krievijas pilsonis Aleksandrs Gusakovs, bet nu Kiprā reģistrētai kompānijai „Ravenclaw Limited”(īpašnieks investīciju fonds „G-Capital”). Ceru, ka beidzot sanatorija vērs durvis apmeklētājiem 2019. gada rudenī, kā solīts, un kaut daļa no 195 jaunām darba vietām

Zigmunds Bekmanis

žurnālists "Latvijas avīzē"

tiks jūrmalniekiem, tostarp ķemerniekiem. Mums atvēlētā kūrortpoliklīnika vairākkārt degusi (dedzināta?) joprojām ir drupās, un tās atjaunošanas termiņš ir neziņā tīts.

deputāta pienākumus, Aigars Tampe apzinās, ka, nonākot Jūrmalas domē, nebūs vienkārši tās īstenot. Būs vajadzīgas ievērojamas darba un pārliecināšanas spējas un arī pilsētas pamatiedzīvotāju labklājībā ieinteresēti sabiedrotie deputāti, tādēļ ir svarīga jūrmalnieku aktīva dalība gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.



Lai vai kā, Ķemeru vide ir steidzami jāsakopj ar dažādiem paņēmieniem – gan pašvaldības, valsts investīcijām un ārējo investoru piesaisti, gan vietējo iedzīvotāju iniciatīvām. Tas svarīgi ne tikai to Latvijas pilsoņu un ārzemnieku dēļ, kas nākotnē brauks šurp atpūsties, bet pat vairāk vietējo iedzīvotāju pašapziņas, Jūrmalas kūrorta prestiža dēļ, jo būs signāls lielām pārmaiņām visā pilsētas kūrortsaimniecībā, kas pēdējos gados buksējusi, ļaujot pakalpojumu kvalitātes un infrastruktūras attīstības ziņā Lietuvas un Igaunijas galvenajiem kūrortiem aizsteigties priekšā.

Par Ķemeru kūrorta (līdz ar to visas Jūrmalas) kādreizējā spožuma atjaunošanu, kas ierakstīts arī mūsu vēlēšanu programmā, stingri iestājas Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa.



5

2017. gads aprīlis

Nodokļa rēgs pār Jūrmalu

V

iens no apgaismības laikmeta dižgariem Šarls Luijs de Monteskjē ir teicis, ka viens no svarīgākajiem valstsvīru uzdevumiem ir saprast, cik valsts drīkst paņemt no saviem pilsoņiem un cik tiem ir jāatstāj.

Nodokļu slodze Latvijā, ja to skata kā valsts konsolidētā kopbudžeta attiecību pret iekšzemes kopproduktu, ir viena no zemākajām Eiropā. Tomēr pilnīgāku priekšstatu par nodokļu maksātāju situāciju valstī var sniegt samaksāto nodokļu kopsummas attiecība pret to līdzekļu daudzumu, kas paliek mājsaimniecību rīcībā pēc materiālo pamatvajadzību apmierināšanas. Šādā skatījumā, manuprāt, mēs noteikti varam pretendēt uz augstāko rādītāju Eiropā. Tomēr visdrūmākā situācija, manuprāt, ir ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Eiropā šī nodokļa likme visbiežāk ir no 0,2% līdz 0,6%, taču Latvijā tas ir 1,5% no kadastrālās vērtības, kas vairākās pilsētās jau tagad nav samērīgs ar iedzīvotāju ienākumiem.

Nesamērīgi nodokļi mūsu tautas vēsturē jau ir bijuši.

Pēdējoreiz tie plaši piemēroti kolhozu dibināšanas laikā latviešu

zemnieku izdzīšanai no tēvutēvu saimniecībām. Pēc neatkarības atjaunošanas valsts soli pa solim ir centusies labot okupācijas režīma nodarījumus, bet šobrīd darba kārtībā atkal ir nesamērīgi nodokļi. Vienīgā atšķirība – pagājušajā gadsimtā latviešus

Pēteris Leiškalns,

«Lai Latvijas iedzīvotāji arī teritorijās ar augstu kadastrālo vērtību varētu paļauties, ka varēs droši dzīvot savās mājās, Nacionālās Apvienības darba grupa ir izstrādājusi vairākus modeļus.» no dzimtas mājām padzina svešas varas, bet mūsdienās to dara Latvijas brīvvalsts.

Kāds ir tās mērķis? Izspiest no Jūrmalas un cietiem lielās kaimiņvalsts jaunbagātnieku iecienītām teritorijām pamatiedzīvotājus?

Jūrmalā no zemes vērtības tieši atvasinātais nodoklis jau 2000. gadā sasniedza pamatiedzīvotājiem kritisku robežu. 2007. gadā plānoto zemes kadastrālo vērtību aktualizāciju pēc jūrmalnieku iniciatīvas izdevās uz gadu atlikt un pa to laiku iestrādāt

likumā 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu. Šobrīd pilsētas iedzīvotāju dzīvi atvieglo zemes kadastrālo vērtību aktualizācijas „iesaldēšana” un deklarētajām personām piemērotais atvieglojums. Tomēr daudziem tas negarantē pietiekamu aizsardzību.

Jūrmalas pašvaldībai saskaņā ar likumu bija iespējams izvēlēties ievērojami labāku aizsardzības metodi – noteikt zemei nevis augstāko atļauto likmi 1,5%, bet zemāko atļauto - 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nodokļa summu samazinātu līdz saprā-

Mg. oec, Mg. iur, sociālo tiesību un nodokļu eksperts

tīgam lielumam. Tomēr Jūrmalas dome tik radikālam solim nebija gatava. Šobrīd jau ir acīmredzami, ka gan Jūrmalas pašvaldības, gan valsts līmenī būs jāpieņem ievērojami izšķirīgāki lēmumi, nekā līdzšinējā domes atvieglojumu politika un Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļa pieauguma ierobežojums, ko jūrmalnieki kā pagaidu risinājumu piedāvāja 2007.gadā. Šobrīd ar to ir par maz.

Pagaidu risinājumi te vairs nelīdz. Nodoklis jau šobrīd ir acīmredzami nesamērīgs.

Lai problēmu atrisinātu ilgtermiņā un Latvijas iedzīvotāji arī teritorijās ar augstu kadastrālo vērtību varētu paļauties, ka varēs

droši dzīvot savās mājās, šobrīd Nacionālās Apvienības darba grupa ir izstrādājusi vairākus modeļus.

Viens no tiem paredz neaplikt ar nodokli personas dzīvesvietu. Otrs - rīkoties, kā to 2011.gadā izdarīja Igaunijas parlaments, kas, redzot samilzušo problēmu, noteica, ka pirmie 1500 m2 zemes pie dzīvojamām mājām ar nodokli netiek aplikti. Pret šiem kategoriski iebilst gan Latvijas pašvaldību savienība, gan Lielo pilsētu asociācija, gan Jūrmalas patreizējā administrācija.

Trešais modelis balstās tā saucamajā Leiškalna formulā, kas paredz veidot nodokli no trijām komponentēm – 5 centu liels fiksēts maksājums par katru zemes kvadrātmetru, 50 centu liels fiksēts maksājums par katru ēkas platības kvadrātmetru un trešā komponente - 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības, kas kopumā veidotu ļoti samērīgu nodokli.

Ceturtais modelis ir vairāk pazīstams, kā Gerharda priekšlikums, kas paredz neaplikt ar nodokli pirmos 100 tūkstošus no īpašuma kadastrālās vērtības un pārējo daļu aplikt saskaņā ar Leiškalna formulu.

Es pats vairāk atbalstu pirmo vai otro, bet, ja tas nav iespējams, tad kā absolūta nepieciešamība ir trīskomponenšu modelis kopā ar Gerharda piedāvāto neapliekamo minimumu.



Lepojos, ka esmu valternieks

ROLANDS PARASIGSPARASIŅŠ finansists, Valteru biedrības pārstāvis

V

ienmēr esmu lepns par to, ka esmu Jūrmalnieks un vēl vairāk lepojos ar to, ka esmu valternieks. Tas, kas pašreiz norisinās Valteros, atgādina stāstus vai filmas par ciemiem, kuros kādreiz daudz kas norisinājās, kur visi cilvēki dzīvoja ļoti vienoti un laimīgi, līdz brīdim, kad kāds notikums šo patīkamo rutīnu izjauca. Arī Valteros kādreiz dzīvība kūsāt kūsāja, visa apkārtne regulāri sanāca kopā

uz dažādiem pasākumiem, lai nosvinētu kāda dzimšanas dienu vai kāzas. Notikums, kurš izjauca šo idili, bija Valteru Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju durvju slēgšana, jo visa sabiedriskā dzīvē norisinājās brīvprātīgo ugunsdzēsēju telpās un teritorijā.

Pats visus šos notikumus atceros, vēl būdams puikas gados, kuram viss šis likās pašsaprotami. Bija skaidrs, ka mūs - apkārtnes bērnus Ziemassvētkos savāks kopā, atbrauks Ziemassvētku vecītis un visiem pasniegs dāvanas, bija pašsaprotami, ka reizi gadā tiks rīkota liela zaļumballe vai arī kāds sporta pasākums. Tikai tagad šo visu atmiņā pārcilājot, saprotu, ka tas Ziemassvētku vecītis, visticamāk, bija mans vai kāda cita tētis, ka tās dāvanas tika pašu vecāku sagādātas, ka visus sporta pasākumus rīkoja brīvprātīgie ugunsdzēsēji un ka balles rīkoja paši Valternieki. Tā bija iedzīvotāju iniciatīva, kurai pateicoties viss tas notika, un vienīgā samaksa, ko viņi saņēma, bija kopības sajūta, kura visus pārņēma, sanākot kopā.

Arī tagad mēs visi labprāt sanākam kopā, tikai kādam ir jāuzņemas iniciatīva. Esmu gatavs šo iniciatīvu uzņemties, un daļēji jau to esmu izdarījis.

Iesaistot citus, esam iekopuši sporta laukumu,

reizi nedēļā sanākam, lai kopā pasportotu un domāju, ka pa tradīciju kļūs arī Ziemassvētku egles iedegšana. Biju pārsteigts, cik cilvēki ir atvērti un atsaucīgi - no viena kaimiņa dabūjām materiālus, otrs mums tos atveda, trešais sametināja kopā, un pēc tam visi kopā uzstādījām trenažierus, izcirtām krūmus un radījām sporta laukumu.

Ziemassvētku pasākumā galds vai lūza no sanestā ēdiena. Visi grib un labprāt sanāk kopā.

Viss, kas mums ir vajadzīgs, tās ir telpas, kur sanākt kopā un kuras mēs paši piepildītu ar neaizmirstamiem brīžiem, mums ir vajadzīga sakopta teritorija, kur ikviens var aktīvi pavadīt laiku, spēļu laukumus, kuros bērni var spēlēties un soliņu, no kuriem mātēm viņus vērot.

Kļūstot par Jūrmalas pilsētas domes deputātu, es nodrošināšu, lai Valterniekiem tiek izbūvēts šāds sabiedriskais centrs, un panākšu, lai tādi tiek atvērti arī citos mikrorajonos, un lai tiktu apzināti iniciatīvi cilvēki, kuri šos centrus padarīs par mājām apkārtnes sabiedriskajai dzīvei.



6

2017. gads aprīlis

Par sakārtotu infrastruktūru, nekaitējot dabai

Jānis Asars IT speciālists

Gata Trukšņa vadītās domes laikā Jūrmalas kāpu zona tiek neatgriezeniski izpostīta. Ir iesākti un realizēti vairāki apbūves projekti, kas jūrmalniekiem nenes pievienoto vērtību.

ne vietējo iedzīvotāju protesti, šis monstrs kāpās tika izbūvēts.

Lieki piebilst, ka visi dzīvokļi joprojām stāv tukši, kaut ēka ir pabeigtajau pirms pāris gadiem.

Asaru,Vaivaru rajonā šis gan nav vienīgais nesen kāpās realizētais projekts. Posmā no Asaru kapiem līdz Vaivaru rehabilitācijas centram kāpās kopumā ir uzsākti vai jau pabeigti 5 dzīvojamo māju būvniecības projekti. Lai šādi un līdzīga veida gadījumi neatkārtotos, būtu nepieciešams izveidot Jūrmalas pilsētas vēsturiskās apbūves un kultūrvides aizsardzības objektu sarakstu, tādējādi aizsargājot Valsts nozīmes kultūrvēsturiskos objektus, kā arī pasargāt Jūrmalas dabas bagātības.

Tikmēr blakus esošajā Mellužu rajonā vietējos māc citas

raizes. Mellužu estrāde joprojām nav atvērta apmeklētājiem.

Vieta, kurā, droši var teikt, tiek organizētas latviskākās Līgo svētku balles un citi jūrmalniekiem sirdij tuvi pasākumi. Es-

Kā

vienu no uzskatāmākajiem piemēriem var minēt viesu namu ( daudzīvokļu ēku) Asaros, Dzimtenes ielā 1. Projekts tika iesākts ar izkārtni, ka tiek būvēts viesu nams, tomēr, kā redzam iznākumā, šajā ēkā tiek pārdoti dzīvokļi. Nelīdzēja ne entuziastisku dabas aizstāvju iesniegumi,

Dzimtenes ielā 1.

trādei būtu potenciāls kļūt par latviskās kultūras dzīves centru, bet ir jāpabeidz tās rekonstrukcija. Esošajam domes sastāvam tas nav izdevies.

Tūristam vai cilvēkam, kas Jūrmalā iebrauc no kādas citas pilsētas, iespējams, iebraucot kūrortpilsetā viss šķiet skaisti un rožaini, tomēr vietējiem ir zināmas daudzas problēmas, kas redzamas pilsētā. Viena no tādām – proporcionāli lielais daudzums ar ielām, ko klāj grants segums.

No kopējā 300 kilometru ielu tīkla, grants seguma ielas ir 83 kilometri, bezseguma ielas - 30 kilometru. Tuvāko gadu laikā šis skaits noteikti būtu jāpadara krietni mazāks.

Vēl viena sāpīga problēma Jūrmalā ir veloceliņu trūkums.

Attēlā minētie piemēri : 1. Viesu nams (Daudzīvokļu ēka) Dzimtenes ielā 1.

2. Dzīvojamās mājas jaunbūve Birzes ielā 1.

3. Dzīvojamās mājas jaunbūve Birzes ielā 4.

4. Dzīvojāmas mājas celtniecība Kāpu ielā 131.

5. Dzīvojamās mājas savrupmājas jaunbūve Kāpu ielā 135.

Mēs, protams, nevaram cerēt sacensties ar tādām riteņbraucējiem draudzīgām pilsētām kā Kopenhāgena vai Amsterdama, bet tomēr vienotu veloceliņu, kas ved no Lielupes līdz Jaunķemeriem cauri pilsētai, mēs tomēr esam pelnījuši.



Par sportisku un veselu Jūrmalu

P

ašvaldību vēlēšanās esmu nolēmis kandidēt, lai palīdzētu attīstīties savai pilsētai – īpaši sporta nozarē. Šī ir pilsēta, kurā esmu dzimis, audzis un gandrīz desmit gadus dažādos ar sportu saistītos amatos nostrādājis Jūrmalas pilsētas labā. Šobrīd esmu Jūrmalas Sporta servisa centra projektu direktors. Sports un fizkultūra ir ļoti svarīga cilvēkiem visas viņu dzīves garumā no bērnības, kad mācāmies pareizi staigāt, skriet un turēt taisnu muguru, līdz sirmam vecumam, kad kustēšanās ļauj ikdienā saglabāt mundrumu un dzīvesprieku. Nemaz nerunājot par tiem, kam sports ir viņu dzīvesveids, darbs un dzīves jēga.

Lai veicinātu pilsētnieku kustēšanos un iesaistīšanos sporta nodarbībās, būtiski trīs faktori – sporta infrastruktūra, kvalificēti sporta speciālisti, kuru rokās nonāk sportot griboši cilvēki, un sporta nodarbību pieejamība pilsētā.

Ar sportošanu bērnudārzos vai sākumskolās ir par maz. Jūrmalā nepieciešams izveidot visiem pieejamu bezmaksas sporta un izglītības programmu, kurā bērniem ir iespēja nodarboties vispusību attīstošās fiziskās

nodarbībās, par pamatu ņemot vieglatlētikas, vingrošanas un cīņu sporta veidus. Šāda programma būtu ļoti lietderīga arī vasaras mēnešos, kad sporta speciālisti varētu nodarboties ar bērniem dienas nometnēs tajā pašā mācību iestādē, kurā bērns mācās.

Pieaugot un pārejot pamatskolas vecumā, bērniem katrā mācību iestādē ar pašvaldības atbalstu jānodrošina trešā sporta stunda. Ar katru gadu palielinās mācību slodze, bērni apmeklē mākslas un mūzikas skolas, tādēļ šī papildu stunda būtu viens no

veidiem, kā pārvarēt nogurumu.

Turklāt zinātniski pierādīts, ka, cilvēkam esot aktīvam, pieaug ne tikai fiziskais, bet arī garīgais spēks, un vairāk kustoties, vieglāk apgūt mācību programmu visos priekšmetos. Mācību darbu skola var plānot tā, lai trešā sporta stunda notiktu baseinā vai slidotavā.

Pašvaldībai jānodrošina arī vairāku jaunu sporta objektu celtniecība pilsētā, lai radītu atbilstošu vidi profesionālu sportistu izaugsmei. Viņi un viņu sporta pedagogi jāatbalsta ar stipendijām.

Taču lielākā daļa ar profesionālo sportu nenodarbosies.

Tādēļ pārējiem jārada vide, kurā pieejamas patstāvīgas sporta nodarbības. Tā kā pats esmu no Asariem tad redzu, ka ļoti labi strādā brīvpieejas sporta laukumi. Šādi laukumi jāizveido katrā Jūrmalas vietā no Priedaines līdz Ķemeriem, kā arī Lielupes – Dzintaru apkaimē, Druvciemā, Valteros, Krastciemā, Kauguros un Slokā. Šādi objekti ļoti piesaista jauniešus un pieaugušos, nemanāmi liekot tiem labāk brīvo laiku pavadīt svaigā gaisā nevis bāros un spēļu zālēs.

Senioru vecumā pilsētniekiem

Jānis Rāfelds sporta dzīves organizators Jūŗmalā

jānodrošina aktīvs dzīvesveids, organizējot nodarbības svaigā gaisā – pludmalē, kāpās, kā arī infrastruktūras objektos – peldbaseinā, vingrošanas zālēs.

Jūrmalai jāatjauno sava dalība Latvijas Sporta Veterānu Savienības sporta spēlēs. Pašvaldībai šī dalība jākoordinē un jāatbalsta sporta seniori arī sagatavošanās posmā.

Jūrmalai noteikti nepieciešama kvalitatīva ledus halle, kas varētu darboties cauru gadu. Tā jāceļ pilsētas vidū starp Asariem un Jaundubultiem, lai būtu pieejama visiem pilsētas iedzīvotājiem vienādi. Jāattīsta arī futbola infrastruktūra Kauguros pie pilsētas stadiona.



7

2017. gads aprīlis

Ar un par Jūrmalu Inga Sarma vēsturniece

Ja

kāds saka: Jūrmala, tad pirmais, kas nāk prātā – kūrorts (tulk. no vācu val. – „vieta, kas ārstē”). Nav šaubu, ka Jūrmala ārstē ar jūru, priežu smaržas piesātināto gaisu, minerālūdeņiem. Tomēr kūrorts – tā nav tikai iespēja uzlabot veselību ar fizikālām procedūrām, bet gan, kas daudz vairāk. Kūrortā cilvēks ļauj atvilgt dvēselei, var atpūsties no rutīnas un ikdienas steigas. Radošām personībām te ir iespēja gūt iedvesmu. Ja mēs mēģinātu izveidot kultūras antoloģiju visiem cilvēcei nozīmīgiem darbiem, kas tapuši kūrortos, mēs iegūtu lielu, tūkstošiem sējumu piepildītu bibliotēku. Tieši tādēļ kūrorts ir fenomens, kas apvieno sevī dabas un kultūrvēsturisko vidi.

Vēsturiski Jūrmala attīstījās multikulturālā vidē, lielpilsētas tuvumā, izmantojot ēku būvniecībai to materiālu, kas bija pieejamākais un pārbaudītākais – koku. Jūrmalas īres vasarnīcas – pārsvarā vietējo amatnieku (protams, netrūkst arī ļoti slavenu arhitektu) radītas.

vēšanai sagatavots, var pastāvēt kā ēka vairākus simtus gadu.

Var audzēt un sildīt dzimtas un ģimenes. Stiprināt nestundās ar atmiņām un atgādināt ar savu smaržu par lielākajām un svētākajām vērtībām – ģimenes ligzdu un dzimto vietu.

Padomju laikos lielākā problēma un rūpe visiem, kas iestājās par kultūrvēsturisku vietu saglabāšanu, bija nepieļaut lielo daudzstāvu ēku celtniecību – katra PSRS institūcija tīkoja šeit pēc kādas atpūtas iestādes. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gados, diemžēl, uzradās jaunas problēmas – Jūrmala arvien vairāk kļuva līdzīga Rīgas guļamrajonam, jēdziens „kūrorts” valstiski kļuva netulkojams un neizprotams.

Taču, par spīti visam, bija arī labas lietas – Jūrmalas attīstības plānā tika iestrādāts arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļu saraksts, izveidojot Jūrmalai piemērojamas pieminekļu aizsardzības metodes un kritērijus, tika izveidotas pilsētbūvniecības aizsardzības zonas, bet….

Līdz Latvijas simtgadei palicis ļoti īss brīdis. Kā šo nozīmīgo jubileju sagaidīs Jūrmala – ar jauniem stikla un betona daudzdzīvokļu namiem, kas pompozi dēvējas svešzemju vārdos un virknējas vēsturiskās apbūves vietā, vai arī ar atjaunotu Bērziņa – Šmidhena ģimnāziju, nosargātu Emīla Dārziņa vasarnīcu, kur radies “Melanholiskais valsis”, atjaunoto Majoru muižu un kūrparku Ķemeros?....

Pārsteidzoši un, šķiet, šobrīd vēl nenovērtēti, ka vienkārši namdari tik jūtīgi, ar tādu izpratni un meistarību prata uzburt sava laikmeta stila un arhitektūras aktualitātes!

20. gs. sākumā Jūrmala ieguva savu neatkārtojamo, unikālo gaisotni un seju – nelielas, vieglas koka būves, kas reprezentēja historisma un eklektisma stilus. Jūrmalā galvenais būvniecības materiāls bija vecais, labais koks. Tas pats, kas pareizā laikā nocirsts un bū-

... protams, vienmēr var atsaukties uz nesakārtotām un līdz galam neizstrādātām lietām valstiskajā mērogā, vainot nesakārtoto likumdošanu. Taču, vēl jau paliek tepat, uz vietas esošā vara, kas savas pilsētas jurisdikcijā nodarbojas ar pilsētas lietām. Paliek pie varas esošo personu atbildība, izpratne un sirdsapziņa. Kā ar šīm kategorijām ir samērojams tas, ko mēs varam skatīt vecās slidotavas/tenisa kortu vietā uz Majoru un Dzintaru robežas (“Karīma Rašīda dāvana”)? Kā

var izskaidrot, ka Korso/Septiņu māsiņu solītās rekonstrukcijas vietā uzrodas pilnīgi cita ēka, kas absolūti ignorē iepriekšējo arhitektonisko pieredzi (nemaz nerunājot par to, ka iznīcināts vērtīgs kultūrvēsturisks objekts), ka restorāna Lido vietā šobrīd ir parodija par vēsturisko ēku? Vai Jūrmalas pilsētas domes vadības un Būvvaldes interpretācijā tas, kas izdarīts ar Dzintaru prospekta, Jomas ielas, 4. līnijas fona apbūvi ir kaut kas vērtīgs un būtisks Jūrmalas pilsētai kā vēsturiski nozīmīga kūrorta attīstībai?

Lielāko tiesu tās ir bezpersoniskas, arhitektoniski mazvērtīgas tipveida daudzdzīvokļu ēkas, vai arī kultūrvēsturiskajā ainavā neiederīgas būves, pārsvarāspekulatīvie īres mājokļi, tapuši uzturēšanās atļauju tirgošanas buma laikā. Vai nav amorāli pašā būtībā, ka Jūrmala kļuvusi par teju vai galveno preci uzturēšanās atļauju tirgošanā?

Tas ir tikai par Dzintariem, Bulduriem un Majoriem (vēl jau ir Majoru muiža, par kuru ir atsevišķs stāsts). Vēl jau ir arī Sloka un – sāpju bērns Ķemeri.

Par visu, kas noticis/nenoticis Ķemeros, galvenā vaina jāuzņemas valsts institūcijām, jau kopš pašas nelikumīgās privatizācijas sākuma, kopš valsts kūrorta iznīcināšanas. Tomēr šībrīža situācija raisa šaubas un bažas. Park hotel Ķemeri apņēmies īstenot Ķemeru viesnīcas atjaunošanu līdz 2017. gadam un līdz 2018. gadam – bijušās kūrotpoliklīnikas atjaunošanu.

Tikmēr Ķemeru kūrorta parks un pilsētas infrastruktūra ir Jūrmalas pārziņā. No pilsētas puses paredzēts līdz 2021. gadam Ķemeru attīstībā ieguldīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus 11,23 miljonu eiro apmērā. Šaubas rada tas, ka nav zināms, vai Eiropas fondos tādi līdzekļi ir paredzēti kūrortu nozares attīstībai. Lai īstenotu Eiropas Savienības finansētu projektu, nauda vispirms jāaizņemas uz procentiem, visi darbi sākumā jāveic ar savu ieguldījumu vai aizņēmumu, un Eiropas finansējums tiek saņemts tikai tad, kad projekts pabeigts un atskaites nodotas un akceptētas. Gadījumā, ja visi apstākļi labvēlīgi un Eiropas nauda tiešām dabūta, tik un tā daļai jābūt pašu līdzfinansējumam (plānots līdz 4 miljoniem eiro).

Līdz Latvijas simtgadei palicis ļoti īss brīdis. Kā šo nozīmīgo jubileju sagaidīs Jūrmala – ar jauniem stikla un betona daudzdzīvokļu namiem, kas pompozi dēvējas svešzemju vārdos un virknējas vēsturiskās apbūves vietā, vai arī ar atjaunotu Bērziņa – Šmidhena ģimnāziju, nosargātu Emīla Dārziņa vasarnīcu, kur radies “Melanholiskais valsis”, atjaunoto Majoru muižu un kūrparku Ķemeros?....



Madis Biete aktīvs jūrmalnieks, jurists

Ar patriotisku stāju ikdienā

D

zīvoju Slokā. Atmodas gados strādāju Jūrmalas pilsētas Valsts policijas Iekšlietu daļā.

Būdams policijas darbinieks, piedalījos Barikāžu aizstāvju rindās un Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanas notikumos 1991. gada augustā, palīdzot ieņemt Jūrmalas čekas ēku.

No 1991. gada 13. decembra dienēju Nacionālajos bruņotajos spēkos un 9 gadus esmu bijis Zemessardzes Jūrmalas rotas komandieris. Ar 2017. gada 1. janvāri esmu atvaļinājies rezervē un turpinu dienestu kā brīvprātīgais zemessargs Zemessardzes 17.

Pretgaisa aizsardzības bataljonā virsnieka amatā.

Dienesta laikā esmu atjaunojis un vadījis Jaunsardzes Jūrmalas vienību, nodrošinot Jūrmalas pilsētas jauniešiem aktīvu brīvā laika pavadīšanu. Jūrmalas skolu jauniešiem katru gadu organizēju un vadīju militarizētās sacensības.

Organizēju un vadīju Jūrmalas rotas zemessargus cilvēku glābšanā un gruvešu likvidēšanā veikala Maxima – Zolitūde traģēdijas vietā.

Darba laikā Jūrmalas pilsētā, gan strādājot Valsts policijā, gan dienot Latvijas Republikas Zemessardzē un studējot Latvijas Policijas akadēmijā, man ir izveidojies skaidrs priekšstats

par esošo sabiedriskās kārtības un drošības situāciju pilsētā.

Esmu analizējis drošības situāciju un saskatu, kur nepieciešami uzlabojumi, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi justos droši Jūrmalā.

No darba brīvajā laikā izveidoju bezpeļņas biedrību “Pufaikciema entuziasti”. Biedrībai piemīt teritoriāls princips, kur Slokas un Kauguru rajonu iedzīvotājus iesaista infrastruktūras attīstībā teritorijas labiekārtošanā un kopšanā. Slokas stadiona apkaimē ir izveidoti publiski pieejami pludmales volejbola laukumi, kur Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem nodarboties ar aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.

2017. gadā tiks izveidots volejbola klubs, kur Jūrmalas iedzīvotāji piedalīsies amatieru volejbola līgās.

Esmu lielos draugos ar pilsētas četrkājaiņiem – suņiem un kaķiem. Ģimene ir devusi pajumti un rūpējas par trijiem suņiem un diviem kaķiem.

Brīvajos brīžos pats dresēju savus suņus gan vispārējā paklausības kursa ietvaros, gan aizsardzības un aizturēšanas apmācībā. Uzskatu, ka suņu socializācijas un apmācības pamatus jāapmeklē katram suņa īpašniekam kopā ar četrkājaino draugu. Jūrmalas pilsētā nepieciešams izveidot suņu pastaigas un apmācības laukumus, kur iespēja iedzīvotājiem apmācīt savus mīluļus.



8

2017. gads aprīlis

Lai Buļļuciemu sadzirdētu Domē Ojārs Līcis

Inženieris - ekonomists, namu apsaimniekotājs Buļļuciemā

E

smu Buļļuciema iedzīvotājs, strādāju par valdes priekšsēdētāju dzīvokļu īpašnieku un garāžu, laivu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā.

Pildot darba pienākumus, daudz nākas kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc man ir labi zināmas viņu vēlmes un intereses, kā arī tas, kā varētu sakārtot Buļļuciemu. Diemžēl Jūrmalas pilsētas domē nav iespējams gūt atsaucību – deviņu gadu laikā ir iesniegti vairāki desmiti iesniegumu, no Jūrmalas domes puses izdarīts Buļļuciema labā nav praktiski nekas. Vēl vairāk – nākas iesaistīties tiesvedībās ar Jūrmalas domi, lai tā nepārvērstu Buļļuciemu par Maskavas guļamrajonu. Kopā ar Jūrmalas aizsardzības biedrību caur tiesu izdevās vairākkārt apturēt ieplānoto celtniecību bijušās akciju sabiedrības ,,Jūraslīcis’’ teritorijā. Paldies vietējiem iedzīvotājiem, kuri uzlika ap 200 parakstu zem iesnieguma pret deviņstāvu māju būvniecību applūstošā teritorijā.

Tagad Jūrmalas dome ir izdomājusi likvidēt piekrastes zvejniecību un garāžu un laivu kooperatīvu padzīt no zemes, kuru savulaik zvejnieku kolhoza vadība ierādīja Buļļuciemā dzīvojošiem zvejniekiem garāžu izvietošanai. Pa šo laiku nelielā ciemata teritorijā ar pašvaldības atbalstu iespraustas un uzbūvētas divas iebraucējiem domātās daudzstāvu jaunbūves, likvidējot pēdējās brīvās vietas vietējiem iedzīvotājiem personisko mašīnu novietošanai. Atkal nākas iesaistīties garās tiesvedībās ar Jūrmalas domi, lai aizstāvētu vietējo iedzīvotāju intereses.

Nevar saprast, ar ko tik ļoti neiepatikās Jūrmalas domei vietējais ciema veikaliņš, ka savulaik tika pieņemts lēmums to nojaukt.

Atkal tas pats – tikai 240 vietējo iedzīvotāju paraksti pārliecināja Jūrmalas domi, ka nav laba doma ciemam atņemt vienīgo veikaliņu.

Toties vienā dienā pēkšņi, nevienam neprasot, tika likvidēts 11.autobusa maršruts, kas bija ļoti nepieciešams vietējiem iedzīvotājiem. Viss atkārtojās – parakstu vākšana, braukāšana pie deputātiem, piedalīšanās transporta komisijas sēdē, līdz 11. autobusa maršruts tika atjaunots.

Lai pārliecinātu Jūrmalas domi, ka vietējiem iedzīvotājiem tomēr ir nepieciešams pamatpakalpojums – pilsētas ūdensvads un kanalizācija - bija vajadzīgi 10 gadi. Nu šā tā Vikingu un Lašu ielās kārtējo reizi ar steigu, lai paspētu līdz vēlēšanām, nekvalitatīvi tiek atjaunots ūdensvada un kanalizācijas ievilkšanas rezultātā uzlauztais un bojātais ielas segums

mā aktīva dzīvesveida cienītājiem jāiekārto zaudētais sporta un basketbola laukums. Savulaik “prihvatizētā” visiem pieejamā kluba, estrādes vietās nepieciešams iekārtot iedzīvotājiem pieejamas atpūtas un izklaides vietas. Savulaik dārgi iekārtotajam koka celiņam uz jūru dēļu puvuma dēļ rodas šķirbas, izskatās, ka to sagaida savulaik par Eiropas naudu iekārtotā un sabrukušā Ragaciema kāpas nu jau demontētās koka takas liktenis. Šādas takas pilnībā nav piemērotas velobraucējiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, veciem cilvēkiem un invalīdiem.

Nacionālā apvienība panākusi valsts finansējumu iestaigātās dabas takas labiekārtošanai (soliņi, atkritumu tvertnes) ceļā uz jūru 2017. gadam, līdzīgi, kā tas ir izveidots Carnikavā, tam ir arī sponsori. Nākamajai pašvaldībai būtu šis darbs

Žēl, ka pašreizējā Jūrmalas domē nav neviena deputāta - patiesa Buļļuciema iedzīvotāju interešu aizstāvja, arī no esošajiem Jūrmalas domē neizdevās nevienu tādu atrast.

Atkal tiek mēģināts ieskaidrot deputātiem, ka ir tāda Vikingu iela, pa kuru daudzi ciema kājāmgājēji iet uz Lielupes dzelzceļa staciju, diemžēl šī iela ir bez apgaismojuma un bez trotuāra.

Daudzu gadu cīņu rezultātā esmu nonācis pie secinājuma, ka pašvaldība nevēlas izprast un tai nerūp Buļļuciema pamatiedzīvotāju intereses. Ja kaut kas minimāli arī tiek darīts, tad vienīgi lai uzlabotu infrastruktūru ar ārzemniekiem saistītajiem “attīstītāju” objektiem. Buļļucie-

vienīgi jāorganizē. Pludmalē nav tualešu un atkrituma tvertņu, trūkst soliņu. Vai Buļļuciema iedzīvotājiem jānodibina pašiem sava pašvaldība? Žēl, ka pašreizējā Jūrmalas domē nav neviena deputāta - patiesa Buļļuciema iedzīvotāju interešu aizstāvja, arī no esošajiem Jūrmalas domē neizdevās nevienu tādu atrast.

Labākajā gadījumā atbrauc, apskatās, kaut ko pieraksta blociņā un aizmirst. Tāpēc arī pieņēmu uzaicinājumu kļūt par deputāta kandidātu.



Ar stingru stāju un saknēm savā zemē.

Es

nāku no paaudzes, kas stāvēja uz barikādēm un „Baltijas ceļā”, no paaudzes, kur daudziem vecāki, nestāstot piedzīvoto, ļāva augt padomijas melos, neizklāstot patieso vēsturi par brīvu, neatkarīgu Latviju, par Latvijas okupāciju un Baigo gadu, par 2. Pasaules karu, leģionāriem, Kurzemes cietoksni, Konstantīnu Čaksti, pēckara izsūtīšanām un smeršistu, čekistu zvērībām. Bet, paldies Dievam, ne visiem. Man palaimējās, jo izaugu ģimenē, kurā netika klusēts, kurā bieži viesojās manas mātes krustēvs,

Reiz mani pilnībā šokēja kāda savulaik ietekmīga politiķa ciniskā atzīšanās mūsu divsarunā: - Vispirms es kļūšu bagāts, pēc tam domāšu par pārējiem. -. Tāda „tautas kalpa ” nostādne man bija pilnīgi nepieņemama, bet šķita vispārpieņemta dažādos valsts un pašvaldību pārvaldes līmeņos.

Maniem uzskatiem atbilstošāks ir Dž.F.Kenedija teiktais: „Neprasi, ko valsts tev var dot, bet prasi, ko tu vari dot valstij.”

Kādu tad es vēlētos redzēt Jūrmalu? Pavisam vienkārši – tādu, kā tas ir izkristalizējies sarunās ar daudziem jūrmalniekiem: Jūrmalu ar Jūrmalas

Bruno Libauers

aktieris, kultūras darbinieks,vīru kora "Burinieks" dalībnieks

visu pirmo četru Saeimu deputāts Jezups Trasuns, cilvēks, kuru Kārlis Ulmanis ik 15. maijā kā opozicionāru viņa nedemokrātiskajam kursam ielika uz mēnesi vai nedēļām cietumā, cilvēks, kurš noraidīja uzaicinājumu iekļauties okupantu sabīdītajā Kirhenšteina kolaborantu - PSRS slavētāju valdībā, sakot: „Es esmu demokrāts, esmu pret jebkādu diktatūru, gan autoritatīvu, gan proletariāta”- par to arī 1941. gada 14. jūnijā kopā ar daudziem necilvēciskā režīma upurbrāļiem tika aizvests uz Sibīrijas gulagu mežus gāzt, bet pārdzīvotais nespēja viņam atņemt tiesības būt pārliecinātam Latvijas valsts patriotam un stāstīt man, kā arī citiem jauniešiem, Latvijas patieso vēsturi.Tādēļ arī manī līdz kaula smadzenēm ir iekodusies nepieciešamība pēc demokrātiski brīvas, plaukstošas Latvijas ar labklājībā dzīvojošu tautu.

Vai pēc šī ievada varētu vēl būt jautājums: kāpēc es esmu Nacionālajā apvienībā? Esmu NA biedrs tāpēc, ka, manuprāt, NA ir vienīgā partija, kura saglabājusi kursu uz tādu Latviju, par kādu mēs sapņojām, salstot vai pusi sava ķermeņa sildot pie ugunskura, stāvot uz barikādēm.

unikalitātei harmonizējošu arhitektūru un saglabātu dabu; Jūrmalu kā ES nozīmes kūrortpilsētu, kur medicīnas, veselības atjaunošanas un veco ļaužu mītņu pakalpojumu piedāvājums atbilstu visaugstākajām prasībām; Jūrmalu ar mūsdienu prasībām aprīkotu pludmali; Jūrmalu kā patīkamu un aizraujošu tūrisma objektu ar plašu piedāvājumu kultūrvēsturiskai izziņai, velotūrismam, dabas savdabību un kultūras pasākumu daudzveidību; ar sabiedrisko tualešu tīklu, kurās būtu pieejamas arī dušas; ar sabiedrībai pieejamu peldbaseinu un fizkultūras – sporta iespēju nodrošinājuma tīklu; ar uzņēmējdarbību veicinošu politiku, kas dotu daudzas augsti apmaksātas darbavietas jūrmalniekiem; ar jau ieviesto un tālāk attīstītu sabalansētu sociālo politiku, kur prioritāri palīdzība tiek sniegta tiem, kam visvairāk tā nepieciešama; ar NĪN iespējami zemākajiem maksājumiem; ar kreatīvu ne-birokrātisku ierēdniecību pašpārvaldē, ar pamatu pamatos izskaustu korupcijas un oligarhu ietekmi pilsētas attīstībā.

Minētajos virzienos ir daudz nepadarītā, un priekšā stāv liels darbs. Domāju, ka kopā ar NA Jūrmalas nodaļu mēs to spēsim veikt, ja vēlētājs mums uzticēsies.



9

2017. gads aprīlis

Īstenosim sapņus!

G alvenais, ko man dzīve ir iemācījusi, ir saredzēt, sajust un izprast to, kas ir īpašs, vienreizējs un pat brīnumains šajā pasaulē. Un izjust cieņu, pat bijību, kad sastopu to savā ceļā. Tieši šāda — brīnumaina un vienreizēja ir Jūrmala.

Man tā ir laime un gods — būt Jūrmalniekam.

Lielākā daļa manas darba dzīves veltīta ceļu būvei. Tā ir joma, kurā neviens mani kabatā neiebāzīs. Redzēšu gan iespējas, gan šķēršļus, gan zināšu, kā novērst korupciju un nolaidību. Jūrmalas ceļiem, katrai mazākai ieliņai beidzot ir jābūt ideālā stāvoklī. Un tas ir pilnībā realizējams.

Bet ceļu joma nav mana vienīgā stiprā puse. Esmu vienmēr bijis atvērts pasaulei, iespējām, ļāvies sapņiem, jaunām pieredzēm un darbiem. Arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un starptautiskas tirdzniecības jomā.

Esmu sertificēts jogas skolotājs. Īpaša aizraušanās — pirts rituāli un cilvēka spēku atjaunošana, dziedināšana.

Daudz ceļoju. Tas viss man ir palīdzējis nonākt pie holis-

tiskas pieejas. Arī Jūrmalu es redzu kā vienotu dzīvu organismu, kurā katram no mums, ikvienai mūsu domai, katram kokam, ēkai, kāpai ir sava neatņemama vieta un nozīme.

Tās burvības un vienreizējības dēļ Jūrmala var kļūt visā pasaulē zināta un apbrīnota. Un tā kļūs. Par vietu, kur cilvēki atdzimst, atveseļojas un gūst mieru. Bet tas ir iespējams vienīgi ar nosacījumu, ka mēs to nepārvēršam par prastu, pārapbūvētu, noplicinātu, līdz nejēdzībai komercializētu izklaižu laukumu. Tāpēc ir izšķiroši sva-

Rolands Grotus

inženieris - celtnieks, sporta entuziasts

kāpas, lai netiktu apbūvētas nevienas, pat vismazākās, zaļās zonas un lai Jūrmalu nepārņemtu starptautiskas korporācijas, kas izspiestu no tās mazos un vidējos uzņēmumus, kas atņemtu iespējas mums, jūrmalniekiem, realizēt savas ieceres un patiesi nosargāt un atjaunot šo brīnumu, kas mums ir dots un par kuru esam atbildīgi.

Tomēr, lai Jūrmala plauktu un būtu mīlēta visā pasaulē, mums tā ne tikai jānosargā.

Mums tā jāattīsta, jāatveseļo, jāpanāk, lai tā būtu ideju, jaunu netradicionālu inicia-

Nekas man nebūs nesvarīgs vai pārāk jocīgs. Es gribu, lai mēs atbrīvotos no bezcerīguma, bikluma. Ir pienācis laiks sapņot, uzdrošināties un izdarīt!

rīgi saglabāt tās burvību un vienreizējību. Lai to panāktu, es darīšu visu iespējamo un dažkārt arī neiespējamo, lai Jūrmalā netiktu apbūvētas

tīvu un patiesas sadarbības epicentrs. Tāpēc es apsolu, ka vienmēr būšu pieejams cilvēkiem, kas vēlēsies paust savas idejas, iniciatīvas, uzņēmēj-

darbības ieceres. Uzklausīšu un visiem spēkiem palīdzēšu, kopīgi meklējot sadarbības iespējas un atbalstu. Nekas man nebūs nesvarīgs vai

pārāk jocīgs. Es gribu, lai mēs atbrīvotos no bezcerīguma, bikluma.

Ir pienācis laiks sapņot, uzdrošināties un izdarīt!



Māksla – viena no Jūrmalas vizītkartēm Dzintars Adienis

Jūrmalas mākslinieku biedrības vadītājs.

B

ūdams mākslinieks un jūrmalnieks, kura senču saknes Jūrmalā meklējamas jau 19. gadsimta sākumā, no dzimtas ļaužu nostāstiem esmu daudz dzirdējis, kāda Jūrmala bijusi savos ziedu laikos. Šobrīd strādāju par pasniedzēju Jūrmalas mākslas skolā un vadu Jūrmalas mākslinieku biedrību. Jau 17 gadus profesionāli darbojoties kultūras jomā, esmu pamatīgi iepazinis pilsētas kultūras dzīvi un gatavs mainīt attieksmi pret vietējiem māksliniekiem un viņu sasniegumiem, lai tūristi no citām Latvijas un pasaules pilsētām varētu pilnīgāk iepa-

Lai kurp mēs dotos, vēsture, kultūra un arhitektūra ir galvenā ikvienas pilsētas vizītkarte.

zīties ar Jūrmalas radošajiem cilvēkiem un pilsētas vēsturi no viņu skatu punkta.

Lai kurp mēs dotos, vēsture, kultūra un arhitektūra ir galvenā ikvienas pilsētas vizītkarte.

Tādēļ viens no svarīgākajiem uzdevums ir atjaunot tradīci-

jas, bagātināt vietējo kultūras dzīvi, atjaunojot sadarbību ar Jūrmalas sadraudzības pilsētām un īstenojot starptautiskus projektus, kas dotu vajadzīgo pieredzi jaunās paaudzes censoņiem.

Jūrmalā netrūkst zinošu un pieredzējušu kultūras cilvēku, kuru darbs, profesionāli vadīts, ļautu īsā laikā izveidot Jūrmalas unikālo seju. Šobrīd tikai uz papīra ir idejas par jaunu atrakciju parku izveidi, jūras mola izbūvi un citiem risinājumiem, kas padarītu Jūrmalu vēl pievilcīgāku un pilsētas viesiem draudzīgāku. Kultūras attīstība jāvada ar stingru roku – stingri jāreglamentē vēsturiskā centra apbūve, un pats svarīgākais – jānosaka, ka vēsturiskajā centrā drīkst būvēt un rekonstruēt vienīgi saglabājot tā vēsturisko stilu. Arhitektūrai jākļūst par pilsētas pastāvīgo vizītkarti - tikai tā varam ieinteresēt tūristus un saglabāt savu pašcieņu.

Līdz šim kopā ar Jūrmalas mākslinieku biedrības kolēģiem esam sarīkojuši jau vairāk nekā desmit izstādes un plenērus ārzemēs. To mērķtiecīgi turpināsim darīt arī turpmāk, lai vairotu Jūrmalas atpazīstamību pasaulē. Kopā mēs varam vēl vairāk!



10

2017. gads aprīlis

Domāsim par nākotni

P

ārdomājot par manām attiecībām ar Jūrmalu kā pilsētu un kā tā mani ir ietekmējusi, mainījusi, pārveidojusi, un arī pilnveidojusi, būtu jāizceļ pamatā divas lietas.

Skaisto un ļoti sakārtoto Bulduru Dārzkopības Tehnikuma mācību vidi, kur esmu mācījies, kas pēdējo gadu laikā, diemžēl,

tūkstošu noairēto kilometru Lielupē. Sākot no Lielupes upes grīvas līdz daudziem kilometriem augšup aiz Jelgavas pilsētas. Žēl, ka mums pēdējos gadus nav izdevies izaudzināt spožus airētājus, bet igauņi un lietuvieši to ir izdarījuši. ...un Jūrmala ir faktiski vienīgā vieta, kur to Latvijā varētu paveikt.

Vai mums vispār ir radīti kādi priekšnoteikumi biznesam, kas dotu pienesumu mūsu kopējai saimniecībai?Laikam jau NĒ.

Varbūt ar to arī sāksim?

ir ievērojami pabalējusi. Man skumji, ka no bijušās Bulduru Tehnikuma spozmes maz kas ir palicis pāri. Zeme, polderu lauki, kas varētu pabarot daudzus tūkstošus cilvēku un uz kuras spētu saražot un nopelnīt daudzus desmitus vai pat simtus miljonu naudiņas, tiek apbūvēta ar mājokļiem īsti nepiemērotās vietās (augsti gruntsūdeņi, āderes, ļoti liels gaisa mitrums, gandrīz pastāvīgas miglas zonas).

Tāpat atceros daudzos desmitus

Tā pirmais pilnībā mainīja manu izpratni par skaisto un patiesi latvisko (tas nedzimst Rīgā, bet gan latvju viensētās), bet otrais tā norūdīja raksturu, ka liekas, ka nekas mani vairs nespēj apturēt tad, kad es ko daru savas pārliecības vai dziļas ticības vārdā.

Mums ir daudz talantīgu un jaunu cilvēku, bet viņiem ir jāpalīdz kļūt par izcilībām. Sabiedrībā visu laiku ir diskusijas par to, ka mums ir vidusmēra izglītības

līmenis un mums trūkst vietas un veidu kā strādāt ar talantīgiem un apdāvinātiem bērniem, kauttādu bērnu mums nav mazums. Kur gan vēl to labāk organizēt un attīstīt kā Jūrmalā? Pati vide ir radījusi ap mums priekšnoteikumus kaut kam garīgi lielam un nozīmīgam, bez traucējošās lielpilsētas atmosfēras, bez stresainās un drudžainās steigas.Jūrmalas pilsētas vide tam ir lieliski piemērota.

Mums ir jūra, mums ir Lielupe, mums ir izcilas iespējas pilnveidot un attīstīt ūdens sporta veidus, ūdens tūrismu un arī izklaides pasākumus, un, kas nav mazsvarīgāk, ieviest kārtību Liel-upes ūdeņos par spīti agresīviem atpūtniekiem.

Mūsu pludmales un veloceliņi, kuru skaits noteikti augs, kļūst par velo-transporta artērijām.

Pilsētas iedzīvotāji un viesi aktīvi izmanto šo infrastruktūru. Mēs varētu iet vēl tālāk un vienreiz būt kaut kur arī pirmie – pirmie, kas varētu izveidot un attīstīt arī cita līmeņa velo kultūru, galu galā varam taču arī atvēzēties uz treku, un mums būs tas, kas nav vai trūkst citiem.

Visbeidzot nauda – mūžīgais jautājums, ar kuru visi sāk un uz kuras trūkumu visi cenšas novelt savas neveiksmes. Diemžēl

Martins Rubīns

AREA SALES MANAGER BALTIC STATES, FOOD & BEVERAGE

neveiksmju ir daudz vairāk kā paveikto darbu, bet no paveiktajiem darbiem ir ļoti maz labi paveiktu darbu.Vai ar zemes un pašvaldību īpašumu tirgošanu ekskluzīvu privāto un daudzdzīvokļu māju būvniecībai pašvaldībai palielināsies nākotnes ienākumi? Pieaugs strādājošo un Jūrmalā dzīvojošo cilvēku skaits? Vai mēs varam priecāties par ko vairāk nekā jaunu veikalu vai jaunu nožogotu teritori-

ju, aiz kuras slejas betona, metāla un stikla nams? Vai mums ir parādījies kāds vērā ņemams ražošanas uzņēmums, medicīnas vai kūrortiestāde, kura darbinieki būtu mūsu pilsētas iedzīvotāji? Un vai mums vispār ir radīti kādi priekšnoteikumi biznesam, kas dotu pienesumu mūsu kopējai saimniecībai?Laikam jau NĒ. Varbūt ar to arī sāksim?



Esiet gudri!

Pēteris Tabūns

Piecu Saeimu deputāts, bijušais Jūrmalnieks.

S

kumji, ka vēl aizvien nevaram teikt – Jūrmala ir Latvijas pērle.Bet varēja būt. Neatkarības 25 gados tā varēja iemirdzēties skaista, daudzkrāsaina, savdabīga. Ar Jūrmalai raksturīgu arhitektūru, dabas sakoptību, pakalpojumu daudzveidību. Varēja kļūt latviska. Diemžēl pārvēršas un kļūst aizvien krieviskāka, haotiskāka, jo noteikumus tieši vai netieši nosaka Krievijas un arī pašu”naudasmaisi”un vietējie pakalpiņi.

Palūkojieties 25 gadu vēsturē. Jūrmalas pārvaldītāji allaž bijuši šeftmaņi, arī kriminālie, kuru

vienīgā prioritāte – piesavināties, izsaimniekot Jūrmalas bagātības, lai piestūķētu savas kabatas.

“Veiklie zēni”pasēdējuši cietumā, citiem tas vēl priekšā, daži aizmukuši no Latvijas, izvairoties no soda. To vietā nāk citi (jūrmalnieku pašu ievēlēti) un atkal tādi paši “āži par dārzniekiem”.

Dīvaini, ka pēdējā deputātu sasaukumā ievēlēti septiņi ZZS ( zaļo un zemnieku savienības) deputāti, kuri nosaka toni it visā.

Tādēļ galvenais kombinātors Gatis Truksnis varēja turpināt Jūrmalas degradēšanu, neskatoties uz dabas aizsargu un citu pilsētas patriotu protestiem. Par to kombinātors tikai pasmējās un turpināja pildīt savas iegri-

Cik ilgi ļausiet iznīcināt Jūrmalas kāpas, mežus, cik ilgi te biznesa karaļi cels pilsētu izķēmojošus daudzdzīvokļu namus? Ja turpināsies Krievijas bagātnieku invāzija, tad pilsētā vairs neskanēs latviešu valoda, pat tagad tā jau kļūst par “virtuves”valodu. Paldies Dievam, te vēl nesaimnieko maskaviskā “Saskaņa”, kā tas ir Rīgā, Rēzeknē, kur pats galvenais uzdevums – kombinēt, korumpēties, zagt. Tas taču jau ir un vēl lielākā mērā draud arī Jūrmalai.

Vai patiešām pilsētā nav gudru, godīgu, pilsētu patiesi attīstīt, sakopt gribošu cilvēku?

Tādēļ ieskatieties piedāvātajos

Ieskatieties piedāvātajos kandidātos vēlēšanām, viņu godaprātā, sirdsapziņā!

Vēl varbūt viss nav zaudēts!

Varbūt, varbūt, ja būsit gudri, Jūrmala ar Jūsu, jūrmalnieki, gādību var kļūt par Latvijas pērli.

bas. Zaļie, kas taču ietilpst šajā savienībā, ir nevis patiesi “zaļi”, bet īsti pilsētas pieķēzītāji. Es neminu konkrētus faktus, jo tos Jūs, Jūrmalas ļaudis, zināt labāk par mani.

kandidātos vēlēšanām, viņu godaprātā, sirdsapziņā! Vēl varbūt viss nav zaudēts! Varbūt, varbūt, ja būsit gudri, Jūrmala ar Jūsu, jūrmalnieki, gādību var kļūt par Latvijas pērli.



Jānis Ozols JŪRMALNIEKS PIECĀS PAAUDZĒS

M

ans vecmammas vectēvs nopirka visai lielus zemes gabalus Asaros un sadalīja tos četros vienādos gruntsgabalos, uzdāvinot pa vienam katram bērnam. Manam vecvectēvam tika zeme, kuru viņš ar pajūga un zirga palīdzību atkaroja no purva. Tur viņš iestādīja daudz zemeņu stādu un upeņu krūmu, lai audzētu ogas pārdošanai. Par sekmīgu darbu divdesmitajos gados ieguva arī valsts diplomu par izcilību zemeņu audzēšanā.

Mana aizraušanās savukārt ir fotomāksla, mani sajūsmina

gan Jūrmalas daba, gan ļoti savdabīgā vēsturiskā apbūve.

Un, manuprāt, netiek darīts pietiekami, lai to saglabātu.

Netiek darīts pietiekami arī, lai turpinātu Jūrmalas arhitektoniskās tradīcijas mūsdienu būvēs. Tāpēc, manuprāt, nebūtu jāpieļauj tādu dzīvojamo objektu celtniecība, kas aizvieto mūsu pilsētas unikalitāti ar ko pavisam svešu, bieži vien Maskavā projektētu.

Secinājums viens - mums jāiemācās lepoties ar savu identitāti un ir vairāk jālepojas, jāpastāv par savu pilsētu.

Jāprot to aizstāvēt!



11

2017. gads aprīlis

Jūrmala mostas 1969. gadā trimdas latviešu avīze “Brīvība” rakstīja:

“Jūrmalu - latviešiem vai lielās “dzimtenes” krieviem? Šis jautājums nav nekāda mākslīga konstrukcija, bet pašas dzīves uzdots latviešiem ārkārtīgi svarīgs jautājums. Jau visiem sen zināms, ka mūsu skaistā Jūrmala krievu piepildīta un vārda tiešā nozīmē daudzās vietās arī pieķēzīta. Latvieši, kam tomēr daudzējādā ziņā ir atšķirīgi uzskati par tā saucamo “sabiedrisko sadzīvi”, tikuši no Jūrmalas atspiesti uz citiem rajoniem.”

G

andrīz pusgadsimts ir pagājis kopš rakstīti šie vārdi, tomēr savu aktualitāti tie nav zaudējuši vēl ar vien. Jūrmala patiešām ir krievu piepildīta, un latvieši tiek atspiesti uz citiem rajoniem. Diemžēl šie procesi vērojami nu jau neatkarīgajā Latvijā. Nav vairs ne Maskavas spiediena, ne PSRS armijas klātbūtnes. Neviens no ārpuses ar varu neliek iepludināt Latvijā krievus un turpināt krieviskot Latvijas vidi. Neskatoties uz to, kopš 2010. gada Latvijas valdības īstenotā termiņuzturēšanas atļauju tirgošanas programma novedusi pie tā, ka ne viena vien apdzīvota vieta Latvijā būtiski krieviskojusies. Īpaši tas attiecas uz Jūrmalu.

Uzpūstās mājokļu cenas izraisījušas nekustamā īpašuma nodokļa celšanos, un nodokļu slogs kļūst pamatiedzīvotājiem nepanesams tā, ka tie spiesti pārvākties citur.

Vai ir iespējams šīs negatīvās tendences mainīt un lietas vērst par labu? Esmu pārliecināts, ka ir.

Tas nav vienas dienas darbs, bet latviešu aktivitāte Jūrmalā politiskajos procesos, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā šādu pārliecību rada. Atcerēsimies, ka ar Jūrmalas vārdu savulaik aizsākās ceļš uz Latvijas neatkarības atgūšanu. Daudziem

porāciju Padomju Savienībā. Par šādām runām padomju pilsoņus tolaik vajāja un lika cietumā, bet no Dzintaru koncertzāles skatuves šie vārdi izskanēja pa visu Latviju LTV tiešraidē. Tas deva cerību, modināja latviešos pašapziņu, kas galu galā noveda pie valsts atjaunošanas.

Krievu pieplūdums Jūrmalā būtiski sarucis kopš 2014. gada.

Par iemeslu tam ir dramatiskās

Maldīgs ir uzskats, ka tikai rusificēta Jūrmala var pelnīt un būt interesanta atpūtniekiem. Tieši otrādi.

vēl šodien spilgtā atmiņā Jūrmalas konference 1986. gada septembrī, kad ASV prezidenta padomnieks Džeks Metloks skaidrā latviešu valodā deklarēja, ka ASV neatzīst Latvijas inkor-

Krievijas ekonomiskās problēmas kopš Krimas aneksijas.

Nacionālās apvienības izcīnītās likuma izmaiņas arī devušas savu artavu, lai apturētu krievvalodīgo invāziju un saglabātu

Edvīns Šņore

vēstures doktors, publicists

tradicionālo Latvijas vidi. Tas, ka Jūrmalā vairs nav “Jaunais vilnis” un “Jurmaļina”, lielā mērā ir pašu jūrmalnieku nopelns, viņu aktīvās pozīcijas rezultāts.

Ar gandarījumu izlasīju, ka Dzintaru koncertzāle, kas pamatoti uzskatīta par vienu no labākajām Ziemeļeiropā, nule iegādājusies jaunu pasaules klases Steinway koncertflīģeli, kas tagad Jūrmalā skanēs Kobzona un Pugačovas vietā. Tie ir patīkami jaunumi.

Jūrmala lai arī lēnām, tomēr

atgriežas pie tai raksturīgā un dabiskā tēla. Pirms kara Jūrmalu pazina ne tikai kā kūrortu, bet arī kā vietu, uz kurieni muzicēt brauca vadošie Eiropas un pasaules simfoniskās mūzikas izpildītāji un diriģenti, tādi kā Heslins, Lindners, Šnēfogts un līdz ar viņiem - Rietumeiropas klausītāji un tūristi. Esmu pārliecināts, ka tā būs arī nākotnē. Maldīgs ir uzskats, ka tikai rusificēta Jūrmala var pelnīt un būt interesanta atpūtniekiem. Tieši otrādi.



MANA VECMĀMIŅA IR JŪRMALNIECE

J

ūrmalai ir ļoti nozīmīga loma Latvijas kultūrā, ne tikai kultūrvēsturiskā izpratnē, bet arī Latvijas valsts simtgades un nākotnes attīstības kontekstā.

Valsts simtgadi iespējams pieredzēt tikai vienu reizi mūžā, tādēļ dzīvosim ar atvērtām acīm - paraudzīsimies sev apkārt, leposimies ar sasniegto un iezīmēsim ceļa azimutus nākamajiem simts gadiem. Lai izceltu mūsu valsts īpašās vērtības, esam radījuši plašu simtgades programmu tuvākajiem pieciem gadiem. Aicinu ikvienu Jūrmalas iedzīvotāju kļūt ne tikai par svētku dalībnieku, bet arī iesaistīties jaunu tradīciju radīšanā.

Mana vecmāmiņa ir jūrmalniece, tāpēc savā dzīvē lielu laiku esmu pavadījusi arī Jūrmalā.

Esmu sajutusi īpašo pilsētas nokrāsu, kuru veido ne tikai saulrieti jūras krastā, baltais liedags, bet arī nepārspējamā, vēsturiskā koka arhitektūra. Tāpat arī personības, kuras, dzīvojot vai atpūšoties Jūrmalas pilsētā, guvušas iedvesmu nozīmīgiem literatūras, vizuālās mākslas un mūzikas gara darbiem. Simtgade ir īstais brīdis, kad iepazīt ikvienam Jūrmalas īpašās vērtības un krāsu, nostiprināt tās ne tikai savā apziņā, bet arī Latvijas kultūrtelpā.

Latviju veido mūsu ikkatra

domas un darbi, tādēļ valsts simtgades svinību vēstījumi „es esmu Latvija”, „es radu Latviju”, „es daru Latviju” skaidri parāda, ka galvenā vērtība ir cilvēki. Gan tie, kuri ziedojuši savu dzīvi un dzīvību neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, gan ikviens no mums, kurš ar savu darbu veido savu kopienu, savu pilsētu un mūsu valsti šodien.

Simtgade ir iespēja iesaistīties ikvienam jūrmalniekam Atklāsim valsts simtgadi ar Baltā galdauta svētkiem, kurus ikviens var svinēt savās mājās ģimenes lokā, ar kaimiņiem, draugiem un akciju „Apskauj Latviju!”

Tās ietvaros visā pierobežā tiks iestādīti 100 ozoli, kas simboliski veidos mūsu valsts garīguma sardzi un stiprinās mūsu ticību

saviem spēkiem. Kļūstiet par šī unikālā notikuma aculieciniekiem un līdzveidotājiem (vairākus ozolus stādīs arī piekrastē, vietas un pasākumu laiki atrodami www.lv100.lv) un pēc tam sviniet Latvijas brīvību pie balti klāta galda kopā ar savējiem.

Man ir patiess prieks, ka jūrmalnieki ir ļoti aktīvi dažādās norisēs. Piemēram, iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos piedalījās vairāk nekā tūkstotis koristu un dejotāju. Arī citi simtgades notikumi pieskandina Jūrmalu, šeit būtiski ir izcelt Dzintaru koncertzāli, kas ir unikāla vieta Baltijas kultūras telpā. Jau šobrīd pasaules labākie mūziķi īsteno

tradīcijām izaugušo iniciatīvu Jūrmalai kļūt par Baltijas republiku koru kultūras nozīmīgu centru, organizējot starptautisko Baltijas jūras koru konkursu.

Svinot simtgadi, aptversim vēsturiskos notikumus, pilnvērtīgi izstāstot Latvijas valsts veidošanās stāstu. Taču vienlaikus šo laiku uzlūkosim kā iespēju pašiem radīt paliekošas vērtības: iestādīsim kokus, sakopsim savu pagalmu, pilnveidosim piemiņas vietas valsts dibinātājiem, godināsim karavīrus un skolotājus, darīsim kopā, lai mūsu novadi, pilsētas un Latvija būtu tīra un skaista.

Daudzas simtgades norises jau apkopotas mājas lapas lv100.

Daudzas simtgades norises jau apkopotas mājas lapas lv100.lv kalendārā. Taču ikvienam ir iespēja pievienoties, uzdāvinot ko īpašu savai valstij Dzimšanas dienā. Ja vēlies par savu ieceri pastāstīt arī citiem, pievieno savu notikumu kopējā kalendārā!

Dace Melbārde,

LR Kultūras ministre

koncertu ciklu „Dzimuši Latvijā”, kas kulmināciju sasniegs nākamgad un Jūrmalā sapulcēs interesentus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm. Kā īpaši apsveicamu ideju vērtēju no Dziesmu svētku

lv kalendārā. Taču ikvienam ir iespēja pievienoties, uzdāvinot ko īpašu savai valstij Dzimšanas dienā. Ja vēlies par savu ieceri pastāstīt arī citiem, pievieno savu notikumu kopējā kalendārā!



12

2017. gads aprīlis

MELLUŽI, ASARI, VALTERI – ZEMEŅU AUDZĒŠANAS VIETAS PAGĀTNĒ

«...l

ielisks laiks, kad vieglais, daiļais vienojas ar diezgan grūto darbu. Zemeņu laiks!

Esi sveicināts tu no visiem: no vienkārša dārzkopja, no pilsētnieciska, izlepuša vasarnieka, no ārzemnieka, no katra, kas pazīst tevi, gaišais zemeņu laiks! (..) Rīgas Jūrmalas Mellužu un Asaru rajonos nav stūrīša, no kurienes nevarētu redzēt (..) zemeņu dārziņu ar glīti uzkoptu mājiņu un puķu dārziņu (..)” – tik poētiski

pirms vairāk nekā 80 gadiem Jūrmalas laikrakstā paudis publicists I. Halmejs. Viņam pieder arī kolorīti veidota publikācija „Brauciens naktī ar ogu vilcienu”.

Savulaik Jūrmalu raksturoja arī sava īpaša „uzņēmējdarbības nozare” – zemeņu audzēšana. Gardās ogas tika uzskatītas par Jūrmalas „zeltu” un 20. gadsimtā tās bija Mellužu, Asaru un Valteru „vizītkarte”.

Kā Francijas reģioniem savi vīnogulāji, tā Mellužiem, Asa-

riem, Valteriem – šarmantās un aromātiskās zemenes.

Asari bija agrīnākais un zināmākais zemeņu audzēšanas „centrs”, ap kuru tad pamazām izplē tās arī pārējie zemeņdārzu reģioni. Vēstures avoti atklāj, ka ap 1885. gadu toreizējais Asaru stacijas priekšnieks Gailis, kas bijis liels dārzkopības mīļotājs, esot viens no pirmajiem aizsācis iekopt plašākus zemeņu laukus, līdztekus rādot un mācot apkaimes iedzīvotājiem, kā zemeņu stādīšana,

Vēsturiski Jūrmalas foto

iekopšana aizsākama. Ap 1900. g. jau varēja runāt par zemeņu audzēšanu visai ievērojamos apjomos. Pirms pirmā pasaules kara Jūrmalas zemeņu audzētāji savu produkciju esot piegādājuši ne vien Rīgai, bet pat Pēterpils [Pēterburgas] tirgum.

Lielā mērā Valteru attīstība Viņķu purva apvidū notikusi, pateicoties uzņēmīgajiem zemeņu audzēšanas entuziastiem, kuri iekopa zemeņu dārzus. Zemeņu tirgus bija Mellužos, ogu tirdzniecība notika arī citur Jūrmalā.

Protams, vasarnieki labprāt iegādājās aromātiskās, Jūrmalā audzētās ogas, tomēr lielāko daļu izaudzētā sūtīja uz Rīgu.

Sezonas „karstākajā posmā” dažu labu dienu uz Rīgu vienā reizē tika nosūtīts vairāk nekā 100 tonnu ogu.

Pulcējot un vienojot zemeņu audzētājus, 1921. gadā Jūrmalā tika dibināta Rīgas Jūrmalas dārzkopības biedrība „Zemene”. Interesanti pieminēt, ka mūsu Jūrmala sevī slēpj dažādas leģendas un stāstus – lepni skan: plantatori. Jo zemeņu rūpala un audzēšanas prasmes, iekoptie lauki, tika nodoti no paaudzes paaudzē. Teju vai rosina atcerēties romānu „Vējiem līdzi” un kokvilnas plantatorus...

Jāpiemin, ka arī Pirmā pasaules kara gados, kad haotisku un postošu notikumu ietekmē saimniekošana sašķobījās, zemeņu audzētāji tomēr esot dzīvojuši labāk, salīdzinot ar citiem jūrmalniekiem, vasarnīcu īpašniekiem. Turklāt tieši Jūrmalā pēckara posmā jo īpaši naski zemeņu audzēšana no jauna aktivizējusies vēl lielākā sparā. Otrā pasaules kara laikā Jūrmalas zemeņu audzētāji sevi pierāda kā ļaudis, kam rūp patriotisms un labdarība: 1943. gada vasarā ievainotajiem

karavīriem tiek dāvāts 1800 kg zemeņu. Gardās zemenes, kas bija nākušas no „bagātīgās šīgada ražas”, tika sadalītas Rīgas kara slimnīcās esošajiem „vācu, latviešu un citu Eiropas tautu ievainotajiem karavīriem”.

Klīst nostāsti, ka savulaik no aptuveni 1500 kvadrātmetru lielas patības vasarā bija iespējams iegūt tonnu zemeņu. Tomēr viss ir mainījies…

Pagātnē palicis laiks ar skaistajiem dārziem, rūpīgi koptām zemeņu dobēm. Katram jau ir savs stāsts – dažs mantinieks reiz slaveno zemeņu plantāciju īpašumus pārdevis, dažs ļāvis visam aizaugt, jo vairs nav laika kopt zemenes – katru dienu jāmēro ceļš līdz Rīgai uz darbu. Jūrmalnieku attieksmi pret zemeņu audzēšanu mainījis ne vien laika ritums un paaudžu maiņa, bet arī cita ietekme. Piemēram, pašvaldības rokās būtu lemt par darba vietu palielināšanu pilsētā un labāku vidi uzņēmējdarbībai, un to, lai sekmētu Jūrmalas zemeņu audzēšanas kultūras atdzimšanu.



Arta Alliu (Baumane),

žurnāla „Latvijas Tirgotājs” redaktore.

Par Jūrmalas latvieti raksta:

Raksti par aktuālām tēmām

Konkursi ar vērtīgām balvām

Jūrmalas latvietis @Jurmalaslatvietis

Facebook live aptaujas

2124 Facebook lapas sekotāji

2182 sekotāji

Facebook tīklā

Seko Jūrmalas latvietim Facebookā un uzzini visu jaunāko par Jūrmalu!