Jūrmalas Latvietis - Maijs 2017

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

ROLANDS PARASIGS-PARASIŅŠ

ANDRIS ČUDA

2017. gada maijs

JĀNIS ASARS

LAIKS JAUNAI DEPUTĀTU PAAUDZEI JŪRMALĀ!

BALSO PAR

7. SARAKSTU

Nacionālā apvienība - drosmīgākā latviskā partija Jūrmalā 4.lpp. >

ANDRIS ČUDA Peļņu ieguldījām, nevis iztērējām 5.lpp. >

4

JŪRMALAS LATVIETIS

Nacionālā apvienība drosmīgākā latviskā partija Jūrmalā

K

atrai partijai Jūrmalā ir atšķirīga vēsture.

NA Jūrmalas nodaļa pēc Rīgas ir otrā lielākā Latvijā. Atšķirībā no vairākām citām Jūrmalā pārstāvētajām valstiskajām vai lokālajām partijām, NA darbs notiek regulāri daudzu gadu garumā neatkarīgi no pašvaldību, Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanām.

Daudzu citu partiju saraksti vēlēšanām tiek veidoti kā īslaicīgs projekts – “vecie vēži citā kulītē”. Mums tā nav.

Nodaļā ir dažādu paaudžu cilvēki, un tai pievienojas arvien gados jaunāki biedri.

Mēs pastāvīgi vērtējam situāciju pilsētā, piedalāmies dažādās akcijās, protestējam pret aplamiem pašvaldības lēmumiem, kā, piemēram, pret jauno zīmolu, pret teritoriālā plāna absurdiem grozījumiem u.c. NA Jūrmalas nodaļa nešaubīgi ir vadošā latviskā partija pilsētā.

Daudzus gadus 16. martā, lai pieminētu tautas varoņus, organizējam pasākumu Jaundubultu kapos pie Ģ.

Burvja veidotā pieminekļa latviešu leģionāriem. Talkās

JĀBALSO!

2017. gada maijs

sakopjam teritoriju ap pieminekli, svētku reizēs neaizmirstam apciemot savus vecākās paaudzes domubiedrus. Ar NA sarūpētu būtisku finansiālu atbalstu tika atjaunots piemineklis 1914. - 1919. gados cīņās kritušiem karavīriem Asaru kapos, nedaudz vēlāk pēc NA iniciatīvas pie Slokas baznīcas tika uzstādīts piemineklis Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Ar NA gādību tika uzstādīta G. Panteļejeva veidota Brīvības cīņu piemiņas zīme “Tilts un mūžība” Bulduros, kur ik gadu kopā ar Lielupes skolas audzēkņiem sanākam Lāčplēša dienā.

Daudziem jau aizmirsies, ka pilsētā populārās Lāčplēša dienas ikgadējās svinības ar lāpu gājienu no Slokas uz Kaugurciemu līdz kapteiņa Zolta piemineklim arī ir NA lolojums. Barikāžu aizstāvju piemiņas diena, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas, citi patriotiski pasākumi nav iedomājami bez NA biedru aktīvas līdzdalības. Mēs sanākam kopā arī Jāņos un citās svētku reizēs. Daudzus gadus

esam vadījuši kultūras dzīvi Jūrmalā. Lepojamies ar mūsu pilsētas māksliniekiem, kuru starpā ir vairāki NA biedri un atbalstītāji.

Pēdējos gados nodaļas rindas ir papildinājuši jaunie latviešu uzņēmēji no finanšu,

celtniecības, ceļu būves, ūdens un energosaimniecības, IT speciālisti, kā arī ēku apsaimniekotāji, žurnālisti, arhitekti un citu pašvaldībā nepieciešamu nozaru pārstāvji. Tie ir jūrmalnieki no visiem Jūrmalas rajoniem.

No astoņpadsmit izvirzītajiem deputāta kandidātiem divpadsmit pašvaldību vēlēšanās startēs 1. reizi.

Jūrmalā jāienāk jaunai deputātu paaudzei! Mums nebūs neviena, kurš iepriekšējos četros gados nav izturējis nodaļas uzticību, kuru balsojumi nopērkami ar amatiem komitejās, valdēs vai kā citādāk.

NA jaunā paaudze un Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle.

No kreisās: Jānis Čuda, Andris Čuda, Rolands Parasigs-Parasiņš, Roberts Zīle

Mēs esam kareivīgi noskaņoti, lai iznīdētu Jūrmalā valdošo korupciju, izšķērdību un bezsaimnieciskumu.

Ir jāsamazina nekustamā īpašuma nodoklis, jo 70% atlaide tiek piemērota no valsts noteiktās maksimālās nodokļu likmes – 1,5%, nevis minimālās, kura ir 0,2%, par ko pašvaldība viltīgi noklusē. Minimālās likmes izmantošana ļautu samazināt NĪN nevis par 70%, kā ir tagad, bet nesalīdzināmi vairāk - 7,5 reizes. Strādājot godīgi un atklāti kopā ar iedzīvotājiem, saprātīgi saimniekojot, varēsim krietni lielākus līdzekļus ziedot pilsētas, tās pamatiedzīvotāju vajadzību un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Jānis Žugovs,

NA Jūrmalas nodaļas vadītājs (vēlēšanās nestartēju, dodot ceļu jaunajiem)

Rolands Parasigs-Parasiņš ar Latvijas karogu draugu vidū Havaju salās

JĀBALSO!

2017. gada maijs

Andris ČUDA • Mellužnieks • Uzņēmējs • 33 gadi • Hobiji: ceļošana, sports, grāmatas

Leposimies ar to, kas mēs esam!

D

audzus gadus NA Jūrmalas nodaļa organizē vai piedalās visos ar Latvijas valsts vēsturi saistītajos pasākumos.

Arī man, Andrim Čudam, šogad Leģionāru piemiņas dienā 16. martā bija gods teikt pāris vārdus klātesošajiem. Cieņa, dzīvība kā brīvības cena, mūsu tautas liktenis - tie ir vārdi, kas aizkustina, stāvot klātesošo priekšā zem Latvijas karoga. Prieks bija atnākušo vidū redzēt vēl dzīvos leģionārus un citus jūrmalniekus, jo īpaši jauniešus.

Paliekot vienaldzīgam netaisnīgā situācijā, mēs automātiski atbalstām agresoru. Protams, taisnība jau sen vairs nav viennozīmīga, katram tā ir sava un saucama par viedokli.

Viedokli, ko veido mūsu ģimene, skola, pieredze un vide, kurā mēs atrodamies.

Nacionālo karavīru piemiņas diena reti kuru atstāj vienaldzīgu, bet lielākā daļa labāk paliek neitrāla un vienkārši paklusē, uzskatot tās par politiskām spēlītēm un lieku saspīlējuma radīšanu sabiedrībā. Tas manī rada skumjas,

jo brīvam cilvēkam savā valstī neviens nevar norādīt, kas ir labs vai slikts.

To viņš izlemj pats. Esmu latvietis un nekas cits nevaru būt, tāpēc manas tautas liktenis ir arī mans liktenis. Cilvēkus, arī personīgi pazīstamus, kas ir cīnījušies pret lieliniekiem, nevaru necienīt un nevaru ignorēt viņu piemiņu, lai cik pretrunīgi dažkārt tā netiktu vērtēta.

Visapkārt regulāri tiek skandēts, ka mums ir jābūt pret provokācijām, pret rīcību, kas var izsaukt negatīvu atbalsi kaimiņvalstīs, pret to un pret šo. Vieglāk ir izlikties neredzam un nedzirdam, teikt, ka tā nav mana kompetence vai kāda klāt neesoša persona par to ir atbildīga. Teikt to, kas ir pareizi, nevis to, ko pats domā. Gluži tāpat arī pašvaldības, lai nekaitinātu ministrus un presi, izvēlas klusēt, nedzirdēt, neredzēt un nepieminēt, jo pašvaldībai taču esot jādomā tikai par saimnieciskiem jautājumiem, ne strīdīgi vērtētām atceres dienām.

Uzskatu, ka tajās nedaudzajās reizēs, kad mums ir jādod šis mazumiņš sava laika un drosmes, lai godinātu aizgājušos, pašvaldības pārstāvji nevar stāvēt nomaļus. Arī pašvaldību pārstāvjiem, neatkarīgi no viņu partijas, ir jāgodina tie, kuru drosmei un cīņassparam pateicoties mums ir mūsu valsts, kurā dzīvot un veidot visas šīs daudzkrāsainās partijas.

Mums nevajag bīties vai kautrēties no savas vēstures, mēs esam tie, kas mēs esam, un bailes, ka ar savu lepnumu varam kādu aizvainot, jau sen ir jāmet pie malas.

Katrs jūrmalnieks ir braucis cauri Torņkalna stacijai Rīgā, pats bieži tur esmu gaidījis vilcienu, un, ziniet, tas lopu vagons katru reizi uzdzen šausmas, pat šodien. Tas ir nepiedodama un neaizmirstama nozieguma baiss liecinieks. Tumsa no vagona vienmēr liekas bieza un iemieso sevī visu slikto, ko cilvēks spēj ar saviem darbiem izdarīt. Un tieši boļševiki bija tie, kas šajos vagonos deportēja uz soda/darba nometnēm bez tiesas un taisnības līdz 320 000 Latvijas iedzīvotāju, kurus pieminam 25.martā.

Tāpēc vēlreiz aicinu, lepojamies ar to, kas mēs esam un lai nelabvēļi runā ko runādami, mēs zinām savu vēsturi un cienām to!

JŪRMALAS LATVIETIS

5

Peļņu ieguldījām, nevis iztērējām

L

ai izgatavotu multifunkcionālu bērnu rotaļu laukumu, ir jābūt komandai, kas tic idejai un izprot šīs nozares specifiku – apgalvo uzņēmumā Jūrmalas Mežaparki. “Ticība idejai bija. Uz priekšu virzījāmies sīkiem solīšiem, ar strīdiem un puniem. Taču ģimenes uzņēmuma priekšrocība ir tā, ka komandas uzticības līmenis ir augstāks, arī atbildība pret veicamo darbu ir lielāka,” ir pārliecinājies SIA Jūrmalas Mežaparki valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čuda.

Viņa vadītais ģimenes uzņēmums, kurā iesaistījušies arī dēli Andris un Mārtiņš, ir Latvijā lielākais sarežģītu, multifunkcionālu bērnu rotaļu laukumu ražotājs.

Viņa dēls Andris Čuda tolaik mācījās vidusskolā ASV un pašlaik – šajā ģimenes uzņēmumā būdams atbildīgais par ražošanu – pauž atzinību vecākiem par sagādāto iespēju gūt pieredzi Amerikā. Tur Andris arī noskatīja ideju par bērnu rotaļu laukumu izgatavošanu. “Amerikā bērnu rotaļu lauki parkos, pie privātmājām bija ierasta atpūtas zonas sastāvdaļa. Savukārt Latvijā tolaik, ap 2000. gadu, vecie atrakciju parki un karuseļi savu mūžu jau bija nokalpojuši un jaunu vēl nebija. Saskatīju tajā perspektīvu, un tas bija mans piedāvājums tēvam,” stāsta Andris, kuram tolaik bija 17 gadu.

Lai attīstītos, paplašinātu ražošanu, būtiskas kredītsaistības Aleksandrs un viņa dēli nav uzņēmušies. Andris atceras: “Aizņēmāmies tikai apgrozāmajiem līdzekļiem, darba izpildīšanai. Lielākos ieguldījumus veicām no nopelnītā, ieguldot savus līdzekļus.

Protams, tagad esam ņēmuši līzingu, bet ļoti piesardzīgi vērtējam gan ieguldījumu, gan izdevumus. Arī šodien uz situāciju raugāmies reāli un piesardzīgi.

Pašlaik Latvijā apmēram ceturtā daļa bērnu rotaļu laukumu ir Jūrmalas Mežaparku ražotie un uzstādītie. Uzņēmums ražo arī, piemēram, āra trenažierus, batutus, ko var uzstādīt publiskās vietās. “Mūsu galvenais mārketinga ierocis ir kvalitatīvs produkts,” uzsver Andris Čuda.

Tomēr, kā atzīst uzņēmumā, Latvijas tirgū šajā biznesa nozarē lielu izaugsmes iespēju nav. “Latvijā konkurējam ar importētājiem – Skandināvijas, Vācijas firmām, kurām ir

Andris Čuda, NA Jūrmalas mēra kandidāts.

Andris Čuda ar ģimeni Lielajā talkā

ilggadēja pieredze šajā nozarē. Mārtiņš Čuda: labākā reklāma ir uzņēmuma izgatavotais produkts. Mūs vienkārši iesaka. Savulaik kādas privātmājas pagalmā Mārupē uzbūvējām rotaļu laukumu un tagad varam parādīt – mūsu rotaļlaukumi uz tās ielas jau ir gandrīz visos privātmāju pagalmos.”

Savukārt, lai iekarotu prasīgo Eiropas tirgu, uzņēmums piedalās starptautiskās izstādēs, piemēram, dārzu un parku izstādē Ķelnē.

“Eiropas izstādēs iepazīstam jaunākos produktus, tendences, tur arī iepazīstamies ar jaunākajām alternatīvajām metodēm bērna attīstībā, par kurām runā speciālisti. Arī klienti bieži vien piedāvā savas idejas. Tā attīstām jaunos produktus,” paskaidro Andris Čuda.

Standarts nosaka, ka visiem rotaļu laukumiem jābūt apsekotiem un apsekojumi jāatzīmē attiecīgos žurnālos. “Diemžēl pie mums uzstāda rotaļu laukumu un to vienkārši aktīvi lieto. Taču reti kura lieta sadzīvē tiek lietota tik intensīvi kā rotaļu laukumi – varbūt vēl smagās automašīnas. Ja laukumi netiek apkopti, apsekoti, tad pat vislabāk uztaisītais spēļu laukums pēc laika vairs nebūs drošs,” uz riskiem bez drošības garantijām norāda Andris.

Tieši produkcijas atbilstība Eiropas standartiem un prasībām uzņēmumam ir pavērusi ceļu eksportam – pērn aiz Latvijas robežām aizceļojuši 10 % no kopumā saražotā apjoma. JMP produkciju uzņēmuma pārstāvji aktīvi tirgo Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, nupat sākuši strādāt arī ar Vācijas potenciālajiem klientiem. “Rietumeiropā klienti ir ļoti zinoši bērnu rotaļu laukumu jautājumos, jo tur municipalitātēm atbildība ir daudz nopietnāka nekā Latvijā,” saka Andris Čuda.

Uzņēmumā Jūrmalas Mežaparki strādā 30 darbinieku, sezonas laikā papildus darbā tiek pieņemti vēl kādi desmit. Labus darbiniekus atrast ir grūti. “Darbinieku mainība uzņēmumā ir neliela. Mēs apmaksājam atvaļinājumus, cilvēki jūtas droši”. Ja darbinieku redzam kā vērtību, meklējam variantus, lai viņš šajā darbā justos apmierināts. Teikšu tā – ja cilvēks strādā ar mērķi, ar ideju, izrāda iniciatīvu un strādā labi, atalgojums ir pašsaprotams. Tie darbinieki, kas mums ir, kurus esam pieņēmuši, savu darbu dara labi, un mēs to atzinīgi novērtējam,” sarunu noslēdz Andris Čuda.

6

JŪRMALAS LATVIETIS

JĀBALSO!

2017. gada maijs

Mums raksta

Dievs, svētī Latviju un dari to patiesi brīvu!

R

akstīt „ Jūrmalas latvietim” ierosināja latviešu nedēļas laikraksta „Laiks” 11. numurā ievietotais somu žurnālista Jukas Rislaki intervijas pārstāsts. Žurnālists atzīst, ka dažkārt Jūrmalā jūtas kā Krievijā un ka vairākas pārmaiņas nebūt nav uz labo pusi, kā piemēru minot kūrortpilsētas stilam neatbilstošas celtnes un tumšos logus daudzās (acīmredzot, Krievijas iedzīvotājiem pārdotās) mājās.

Mani arī vairākas lietas Latvijā joprojām nepatīkami pārsteidz un traucē, lai gan pagājuši 25 gadi kopš Latvija atguva neatkarību.

Es dzīvoju ASV, Floridā. Mans dzīves ceļš ir bijis līdzīgs daudzu tautiešu likteņiem. Otrā pasaules kara laikā vācieši iesauca mani leģionā un kara gaitas aizveda mani līdz pat Ilmeņa ezeram. Piedalījos arī kaujās pie Veļikije Lukiem 1944. g. 16. martā. Tad mūsu pulku pārcēla uz Vāciju, kur sagaidīju kara beigas. Nācās dažus mēnešus pavadīt angļu gūstā, kamēr leģionāriem tika piešķirts politiskā bēgļa statuss. Pabeidzu ģimnāziju, strādāju. Viens no pirmajiem pievienojos Daugavas Vanagu saimei. Tad ar ģimeni izceļoju uz ASV. Tur saņēmu būvuzņēmēja

Andris Čuda izvelkot Nacionālajai apvienībai laimīgo 7. numuru

licenci. Strādājot varēju nodrošināt ģimeni un arī iesaistīties labdarības darbā, ilgstoši darbojoties kā Ziemeļkalifornijas Daugavas Vanagu aprūpes daļas vadītājs. Pēc neatkarības atjaunošanas mēs atbalstījām Latvijas trūcīgos iedzīvotājus, bērnus, skolas, invalīdus, represētos, leģionārus, palīdzot iegādāties medikamentus, medicīniskās iekārtas, apmaksājot mācību līdzekļu iegādi, brīvpusdienas skolās u. c. Šiem mērķiem esmu ziedojis daudz personīgo līdzekļu.

Vēl pagājušajā gadā es ASV pasūtīju liela izmēra Latvijas karogu no visizturīgākā neilona auduma un to uzdāvināju Sprīdīšu nometnei Amatas novadā. Esmu gandarīts, ka Latvijā atzīst manu devumu: 2004. g.

6. janvārī Labklājības ministrija piešķīra Labās zvaigznes nozīmi un 2005. g. saņēmu valdības Atzinības krusta zelta goda zīmi.

Nemitīgi sekoju visam, kas notiek Latvijā, esmu bijis Tēvzemē trīspadsmit reizes.

Redzu daudz labu darbu, bet ir notikumi Latvijas vēsturē, kas nav pienācīgi novērtēti.

Mani kā bijušo leģionāru sāpina, ka joprojām daudzi nelabvēlīgi un pat naidīgi izturas pret karavīru piemiņu, pret leģionāru godināšanu 16. martā. Nav ko brīnīties par krieviem, jo krievu skolās (par Latvijas valsts

naudu!) pienācīgi neizskaidro pagātnes notikumus. Neizpratni rada valdības oficiālā attieksme pret leģionāru piemiņas gājienu uz Brīvības pieminekli 16. martā. Atceros, ka pirms pāris gadiem NA pārstāvis Einārs Cilinskis bija spiests atkāpties no ministra amata par piedalīšanos šajā gājienā. Tiem, kas vēlas nolikt ziedus pie pieminekļa, nākas uzklausīt naidīgus izsaucienus krieviski. 2013. gadā labs paziņa 16. martā pēc mana lūguma (pats nevarēju būt Latvijā) gāja nolikt sarkanbaltsarkanu ziedu vainagu ar lenti kritušo karabiedru piemiņai. Gājienu pavadīja skaļa klaigāšana un krievu dziesmu atskaņošana.

Gājiena dalībnieki ar savām dziesmām tomēr pārspēja naidīgās skaņas un ziedus nolika.

Es, tāpat kā cilvēki Latvijā, vēlos redzēt plaukstošu, laimīgu Tēvzemi. Domāsim un darīsim visu, lai tā būtu!

Daumants Viks ASV, Floridā

Ir jāsaglabā Jūrmalas skaistums un īpatnības

A

bi esam dzimuši un uzauguši tālajā Austrālijā, tomēr esam Latvijas pilsoņi vairāk nekā 25 gadus. Par laimi, mums ir iespējams regulāri apmeklēt Latviju - zemi un valsti, ko esam ļoti iemīļojuši, un mums rūp tās tagadne un nākotne. Ar interesi sekojam notikumiem Jūrmalā. Būtu ļoti žēl izmaitāt Jūrmalas skaistumu un īpatnības, bet tas viss ir iedzīvotāju rokās. Iepazīstoties ar NA iecerēm

Jaunieši pie leģionāru pieminekļa Jaundubultos

Mākslinieks Dzintars Adienis ar “Jūrmalas Latvietis” gleznu konkursa uzvarētāju Sandru

Jūrmalas pašvaldības darbībā, ļoti ceram, ka Jūrmalas iedzīvotāji aktīvi piedalīsies vēlēšanās un atbalstīs NA kandidātus.

Nedarot neko, var nākties vēlāk nožēlot notikumus Jūrmalā, kurus nākotnē būs grūti izmainīt.

Andis, Rudīte Bērziņi, Adelaidē

Madis Biete (no kreisās) un Aigars Tampe 25. marta atceres pasākumā Jānis Asars iepriecina Slokas dzīvnieku patversmes draugus ar gardumiem un pastaigu

Rolands Parasigs-Parasiņš sveic Jaundubultu pansionāta dāmas

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Ceru, ka visi latvieši un Latvijai draudzīgie cittautieši būs aktīvi un tikpat vienprātīgi, kā balsojot par valsts valodu; piedalīsies vēlēšanās, rūpīgi pārdomās izvēli un atdos savas balsis par partijām, kuru priekšgalā nav Krievijas politikas īstenotāji vai bijušie komunisti.