Jūrmalas latvietis nr. 6

1

Nr.6. // 2020. gada marts

TOP 5 VAI JŪRMALĀ VAJADZĪGA VĒL VIENA 5 ZVAIGŽŅU VIESNĪCA? 2.LPP

KĀ PLĀNOJAM ATTĪSTĪT JŪRMALU KĀ KŪRORTU BEZ ZILĀ KAROGA PLUDMALES? 2.LPP

AKTUĀLI PĒPERKOKU NAMIŅŠ: KULTŪRVĒSTURISKS PIEMINEKLIS VAI NEVIENAM NEVAJADZĪGS OBJEKTS? 6.LPP

DAŽĀDI JŪRMALAS LEĢENDAS. LĀČPLĒSIS MAJOROS, ĶEMERU SĒRAVOTU ATKLĀJĒJS, U.C. 7.LPP KAROGU BRAUCIENS JAU MAIJĀ! VAIRĀK PAR PASĀKUMIEM 8.LPP

JŪRMALAS LATVIETIS Nr.6. // 2020.gada marts

JAUNAIS TERITORIJAS PLĀNOJUMS

VAI VEIDOTS JŪRMALNIEKU INTERESĒS ?

Jūrmals pilsētas dome iedzīvotāju vērtējumam nodod Jūrmalas Teritorijas plānojuma grozījumus. Publiskās apspriešanas plānotas sākt jau no 9.marta, bet apskatot jauno plānojumu, daudzi no punktiem izraisa ne vien šaubas, bet pamatotu satraukumu. Vai tiešām jaunākais Teritorijas plānojums ir veidots pilsētnieku interesēs vai konkrētas šauras interešu grupas? Lasi tālāk - 4.lpp

2

NOTIKUMU TOP 5 Kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai. Atteikšanās tiek pamatota ar izmaksām - 30 000 eiro! Atgādināsim, ka Jūrmalas pilsētas budžets izdevumu daļā ir 110 miljoni eiro un tūrisma nozare veido lielāko nodarbināto skaitu pēc pašvaldības iestādēm.

Kurās pilsētās ir zilā karoga pludmales?

Daugavpils(2), Jēkabpils, Sigulda, Limbaži, Saulkrasti, Rīga(2), Engure, Kuldīga, Ventspils, Liepāja(3)

Vai ir iedomājama Kūrorta attīstība bez zilā karoga pludmales?

Jūrmalas pašvaldība ir atteikusies no dalības Zilā karoga programmā. Zilais karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū.

Druskininkai, Palanga, Klaipēda(2), Nida(2)

Pērnava, Tallina(2)

ķemeru parka atdzimšana Pēc ilgiem gadiem un garām diskusijām bedzot norit aktīvi būvniecības darbi Ķemeru parka atjaunošanā. Jūrmalai, kā tūrisma galamērķim un kūrortam, šis būs lielisks vides objekts visiem pilsētas viesiem un iedzīvotājiem. Ķemeru kā vienas no Jūrmalas apkaimes atdzimšanu var uzskatīt par reāli uzsāktu. Pašvaldība savus darbus būs paveikusi, kā arī ceram, ka privātais investors atvērs viesnīcu esošā laika grafika ietvaros, kas ir līdz 2022.gadam!

Jūrmalas Latvietis izsaka īpašu pateicību NA Saeimas frakcijas deputātiem un ministriem, kuri bija ieradušies uzklausīt pilsētas pārstāvjus un palīdzēja saskaņot aizdevumu Valsts kasē projekta īstenošanai.

Jūrmalas pludmalēs zilais karogs plīvoja no 2000.gada

Spēļu zāļu slēgšana - vai tiešām tiks slēgtas?

Viesnīca turaidas ielā Jomas ielas sākumā jau neskaitāmus gadus stāv dīkstāvē pamesta vēsturiskā Majoru viesnīcas ēka, savukārt Jomas ielas otrajā galā, domnieki steidz, pieverot acis uz visiem teritorijas plāna noteikumiem par apbūves blīvumu un augstumu, virzīt ēkas, potenciāli viesnīcas, būvniecības ieceri.

Protams, pilsētā nepieciešami tūrisma objekti, bet esošie stāv neapsaimniekoti un arī tuvo austrumu motīvi pilsētas arhitektūrā nav piemērotākie.

Pašlaik notiek publiskā apspriede par šo objektu.

Viesnīcas attīstītāji sola gan darba vietu pieaugumu pilsētā, gan, ka jaunā viesnīca mazinātu mītņu deficītu un paaugstinātos kvalitātes standarti.

Attīstītāji sola, ka viesnīca radītu vairāk nekā 100 jaunu darba vietu

Šobrīd Jūrmalā darbojas viena 5 zvaigžņu viesnīca un četras 4 zvaigžņu viesnīcas

Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK Eksemplāru skaits: 5000

Šobrīd uz konkrētā zemesgabala nav veikta nekāda apbūve

Vai Jūrmalā tiks slēgtas spēļu zāles? Nē!!!

Bet, ka tiks slēgtas, tā Jums liek domāt jaunā Teritoriālā plānojuma slavētāji, saistībā ar aizliegumu pilsētā atvērt jaunas spēļu zāles, neskaitot 4 un 5 zvaigžņu viesnīcas, izvairoties paskaidrot, ka tas neparedz esošo zāļu slēgšanu. Šeit jāuzteic domes darbinieki, kuri jau pašreiz ir radījuši birokrātiskus šķēršļus šādu zāļu atvēršanai un pēdējos gados nav ļāvuši atvērties nevienai jaunai azartspēļu vietai.

Termālo avotu izpēte ĶEMERU TERITORIJĀ Meklējot jaunus veidus kā popularizēt tūrismu Jūrmalā, pilsēta ir nolēmusi veikt termālo ūdeņu izpēti. Lai gan mēs neapšaubām, ka šāda ideja varētu būt ilgtspējīga, un plašajā Jūrmalas teritorijā slēpjas kāda termāla avota dzīsla, tad apšaubāms ir finansējums šai izpētei, kas ir tikai 10 000 EUR. Diemžēl, par šādu naudu būs iespēja veikt teorētiskus pētījumus pilsētas bibliotēkā vai internetā.

3

Kūrorta politika jūrmalā

“

Pieņemt lēmumu par personīgi nenopelnītas naudas iztērēšanu ir daudz vieglāk un atbildība, protams, ir atšķirīga, jo nākošgad nauda atkal būs kontā!

Jūrmalas pilsētas domē, kā deputāts, strādāju jau trešo gadu. Esmu balsojis jau par trešo pilsētas budžetu – pamatlēmumu visām pašvaldības aktivitātēm! Kur, ko, kā, kāpēc tērēsim nodokļos un nodevās saņemto naudu, ko likums liek par pienākumu maksāt visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem. Likuma mērķis – nodrošināt vidi, kurā nodokļu maksātājs dzīvo. Pieņemt lēmumu par personīgi nenopelnītas naudas iztērēšanu ir daudz vieglāk un atbildība, protams, ir atšķirīga, jo nākošgad atkal nauda būs kontā! Pieņemt tādu lēmumu, kura pamatā ir nākotne, ir vēl grūtāk, jo vēlētājs grib redzēt rezultātu šodien, bet gribas būt pārvēlētam... Pašreizējais domes priekšsēdētājs, ar īsiem pārtraukumiem, Jūrmalas pilsētu pārvalda 10 gadus, tātad, viņa komanda jau desmito gadu izlemj mūsu nākotnes iespējas. Šo gadu laikā budžets ir pieaudzis 3 reizes, kopsummā par 72 miljoniem eiro. Tagad jautājums Jums, vai Jūsu pilsētas ikdienas solis ir trīs reizes vieglāks, ērtāks, labāks kā desmit gadus atpakaļ? Vai ielu apgaismojums ir 3 reizes spožāks un ceļi trīs reizes tīrāki, asfaltētāki un drošāki? Vai skolas un citas sabiedriskās telpas ir trīs reizes labākas, ērtākas, labiekārtotākas kā desmit gadus atpakaļ?

mazu svarīgu lietu, kas nākotnē veidotu mums ērtāku un patīkamāku ikdienas dzīvi, jo mēs jau šeit neesam atbraukuši kā tūristi uz pāris naktīm vai uz koncertu, vai tikai dažām pastaigām gar jūru Majoru pludmalē. Tādēļ balsojumā mēs atturējāmies. Protams, pilsētas budžetā ir paredzētas daudzas labas lietas - saglabātas jau pašsaprotamās sociālās garantijas, kā piemēram, NĪN atlaide, ēdināšana skolās un bezmaksas transports Jūrmalas iedzīvotājiem.

2020. gada budžetu ar ZZS un Saskaņas 9 balsīm “par” un 6 balsīm “atturoties”, protams, pieņēma, lielāko budžetu pilsētas vēsturē! Neviens no mūsu (Nacionālās apvienības deputātu) priekšlikumiem netika izvērtēts, kur nu vēl iekļauts nākošā gada budžetā. Priekšlikumi, kas ir apolitiski, daudz

Ņemot vērā budžeta lielumu, tikko minētās aktivitātes uz kopējo apjomu neveido lielāko daļu. Šajā Jūrmalas domes sasaukumā remontē tikai mazākumtautību skolas, bet latviešu skolas tikai “sola” remontēt. Bērnudārzus slēdz un jaunus nebūvē. Kaimiņu pašvaldībām tiek maksāts par

”

NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda

mūsu pilsētas bērnu apmācību, jo vecāki vai nu ir spiesti (bērnudārzu trūkuma dēļ), vai nevēlās laist savus bērnus Jūrmalas skolās. Kultūras pasākumu budžeta ‘lauvas tiesa’ pazūd Kauguru svētkos un pasaules līmeņa pasākumos Dzintaru koncertzālē. BET, vai tiešām pārdesmit tūkstošiem Jūrmalas nodokļu maksātāju ir jāfinansē valsts un pasaules mēroga pasākumi?! Tiem tad jābūt valsts, sponsoru vai apmeklētāju apmaksātiem. Nevis mēs maksājam par grandioziem pasākumiem, ko paši nevaram atļauties apmeklēt un līdz savam īpašumam nespējam pat ērti nokļūt... Šobrīd budžets jau vairākas reizes ir grozīts (katru mēnesi), vēl februārī atradās papildus līdzekļi budžetā neplānotiem darbiem 800 000 eiro apjomā! Spēja plānot, vadīt un organizēt darbu ir liels izaicinājums, bet līdzīgi kā karā, politikas brīvprātīgo rindās ir tikai sadisti, avantūristi un patrioti. Jums pašiem spriest, kuri no nosauktajiem ir atrodami Latvijas politikā!

Legālā korupcija Esmu Jūrmalas pilsētas deputāts jau teju 3 gadus, šo gadu laikā man ir iespēja iepazīt Jūrmalu ne tikai kā pilsētu, bet arī kā organizāciju.

Pirms 3 gadiem es biju Tavā vietā, man bija priekštats, ka politika ir ļoti netīra vide, kuru kopā satur korupcija un visas iesaistītās puses dzīvo pāri saviem nopelniem. Es politikā gāju, jo vienmēr zināju, ka manas vērtības un cieņa pret pilsētu būs gana stipras, lai pārvarētu varas un alkatības pārbaudījumu.

Man bija taisnība par sevi, bet es kļūdījos par citiem. Jūrmalas domē nevalda korupcija un izsaimniekošana, kā es to iepriekš biju iztēlojies.

Bet tai pašā laikā, viss arī nav tik taisnīgi kā varētu vēlēties. Redziet, viens no domes deputātiem, pateicoties veiksmei un, izbraucot uz citu lauriem, ir spējis savākt tādu atbalstu, ka pateicoties viņam arī tuvākajiem 5 sekotājiem ir garantēta vieta domē, un šie 5 sekotāji nav nekas cits kā

viņa darbinieki, kuri pateicībā par iespēju ieņemt labus amatus, kā piemēram komiteju vadītāji ar iespēju apmeklēt pilsētai svarīgus pasākumus, kur visi viņus uzrunā uz “Jūs” un pat ar iespēju doties uz ārzemēm skatīties futbola spēles un noformēt to kā komandējumu, ir gatavi būt paklausīgi. Tai pašā laikā, ikviens no viņiem zina, ka, ja vienreiz “nepaklausīs” savam priekšniekam, visi šie labumi izgaisīs līdz ar kārtējā sasaukuma beigām un būs jāatgriežas ierastajos darbos dzimtsarakstu nodaļā, aprūpes centrā vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā. Šie 5 darbinieki ir papildināti ar 3 nelabvēļiem, kuri neprasa neko vairāk kā dienesta auto, padomnieku un ik pa laikam iespēju izbīdīt kādu apbūves jautājumu saviem atbalstītajiem. Līdzīgi ir ar daudziem domes darbiniekiem, neskatoties uz to, ka lielākā daļa no tiem ir sava darba entuziasti, kuri katru rītu ceļas ar domu kā padarīt pilsētu labāku, viņu centieni bieži ir bezspēcīgi, jo viņu vadītāji ir “ielikteņi” – lielā “priekšnieka” bijušie klases biedri, draugi un atbalstītāji, kuriem viss tiek piedots, un darbs tiek darīts darīšanas pēc. Tikmēr darbs pilsētā rit uz priekšu vienmuļi un gausi, pilsētai ļoti lēnām attīstoties,

“

Ja vienreiz “nepaklausīs” savam priekšniekam,... būs jāatgriežas ierastajos darbos dzimtsarakstu nodaļā, aprūpes centrā vai atkritumu apsaimniekošanās uzņēmumā.

NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš

pateicoties veciem lauriem.

Tas viss tiek piesegts ar sociāliem labumiem – bezmaksas autobusu un pabalstu pensionāriem, kas neapšaubāmi ir nepieciešams un neatsverams ieguldījums pilsētai, bet tai pašā laikā pilsēta nevēlās atteikties no dārgām izklaidēm, prestižiem sporta pasākumiem, kā rezultātā, viss tiek darīts “uz parāda” jeb uz mūsu pilsētas izaugsmes rēķina. Ar to es domāju, ka pilsētai nevajadzētu tērēt miljonus prestižām lietām, kamēr lielai daļai Jūrmalnieku pat nav pieejama tāda nepieciešama lieta kā kanalizācija.

Daudzi pārmet, ka neesmu neko izdarījis, tāpēc publiski vēlos pateikt, ka mans darbs Jūrmalas domē - būt uzraugošajam mehānismam un ietekmēt domes darbu tā, lai tie jautājumi, kuri ir pretrunā ar mūsu partijas uzskatiem un ideoloģiju, tiktu jau apcirpti saknē, un par to, kas nav noticis, jau nerunā, jeb “Gandrīz avīzē neraksta”.

Esmu pārliecināts, ka šo sasaukumu arī noslēgšu uzrauga lomā, šo četru gadu laikā būšu uzkrājis pietiekami lielu pieredzi, kuru jau nākamgad piedāvāšu vēlētājiem ar cerību, ka arī konkurenti būs kompetenti un ambiciozi potenciālie politiķi, nevis kāda darbinieki, un mēs kopā spēsim padarīt pilsētu vēl labāku, kā tā ir pašreiz un papildus visam tam, ko mums vajag šodien, atvēlēt arī kaut ko nākotnei, kas manuprāt, ir būtiska lieta, kas pašreizējā vadībā tiek darīta nepilnvērtīgi.

4

NUMURA TĒMA

4

3

5

1 2

TEKSTS: Jānis Asars

4

Turpinājums no 1.lpp

Teritorijas plānojums lielā mērā nosaka, kā konkrētā teritorija vai rajons nākotnē varētu izskatīties. No šī gada 9.marta iedzīvotājiem ir iespējams piedalīties publiskajās apspriešanās un ar savu dalību ietekmēt kā viņa interesējošais rajons attīstīsies. Šoreiz ieskicējām vietas, kurām vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību. Diskusijās iesaistījām arī mūsu Facebook lapas sekotājus.

1

Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorija

Lai sekmētu degradētas teritorijas Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijas attīstību, tiek mainīts funkcionālais zonējums no R3 (Rūpnieciska apbūves teritorija) uz JC67 (Jauktas centra apbūves teritorija), kas turpmāk paredzēs tikai vieglo rūpniecību, kas ir loģisks pamatojams vājās infrastruktūras dēļ, kā arī pamatā teritoriju ļaus attīstīt ar biroja ēkām, tirdzniecības ēkām, tūrisma ēkām vai kultūras un sporta infrastruktūru u.c. apbūvi.

2

Krastciema kapi

Jau iepriekšējā Teritoriālajā plānā bija iezīmēta meža teritorija Krastciemā, kuru plānots pārveidot par kapsētu un izbūvēt krematoriju.

2018.g. tika izstrādāts detālplānojums šīs ieceres īstenošanai, pret šo ieceri iestājās iedzīvotāji, iesniedzot vairāk kā 550 iesniegumus, ņemot vērā iedzīvotāju nostāju, detālplānojums netika pieņemts. Neskatoties uz to jaunajā plānā atkal ir iezīmēts šo teritoriju pārverst par kapsētu.

3

Vaivaru-Asaru-mellužu vasarnīcu kvartāls

Jaunajā TPL redakcijā nopietni tiek samazinātas Kultūras pieminekļu aizsargjoslas. Īpaši tas skar Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartālu un Stirnuragu, kas tiek izslēgti no valsts aizsargājamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saraksta.

Nākotnē tas varētu samazināt Jūrmalas tradicionālo izskatu, nomainot to uz modernām ēkām.

Valteri - mežs starp rubeņu un cīruļu ielu

Lai gan šis nav jauninājums, tomēr to ir svarīgi pieminēt, jo iepriekš pieņemts bez īpašas iedzīvotāju ievērības. Jau vairākus gadus tiek plānots meža teritoriju, starp Rubeņu un Cīruļu ielu 17 ha platībā, transformēt par dzīvojamo māju rajonu. Šajā apspriedē, iedzīvotāji ar saviem iesniegumiem var šo kļūdu labot un mežu saglabāt kā mantojumu nākamajām paaudzēm, lai to baudītu kā dabas vērtību nevis kā apbūves platību.

5

Melluži - ezeru iela

Lai veicinātu straujāku Mellužu attīstību, īpaši aplūstošajās zonās, jaunajā Teritoriālā plāna redakcijā tiek palielināti apbūves rādītāji Ezeru ielas galā pie Lielupes, pieļaujot teritorijā jauktu apbūvi.

5

NUMURA TĒMA 8

9

7

6

6

Dzintaru palienu pļavas

Neskatoties uz to, ka teritorija Dzintaros, Turaidas ielā 73a, 73b, 73c un 73d atrodas applūstošā zonā, to plānots nodot jauktu centru apbūvei ar visticamāko izmantošanas veidu daudzdzīvokļu māju apbūvi. Neskatoties uz to, ka šāda atpbūve un plūdu risku izvērtējums ir attīstītāju faktors lēmumu pieņemšanā, tomēr pastāv zināms risks, ka šo ēku pamati varētu aizturēt gruntsūdeņu plūsmu upes virzienā un veicināt gruntsūdeņu līmeņu paaaugstināšanos apkārtnē.

8

Kā jau minējām pie Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartālu sadaļas, tad arī Stirnurags ir izslēgts no valsts aizsargājamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saraksta. Blakus esošajā Buļļuciemā jau šobrīd moderno ēku apbūve ir ņēmusi virsroku pār vēsturisko Jūrmalas tradicionālo arhitektūru un izskatās, ka diemžēl līdzīgi varētu notikt ar Stirnuragu.

7

Krasta kāpas aizsargjosla - līnija, pēc kuras nav iespējama nekāda apbūve. Jaunajā teritorijas plānojumā tā tiek dzēsta, lai nākotnē katru apbūves ieceri izvērtētu individuāli. Mūsu kūrorta galvenā bagātība ir daba, un tā tam arī ir jāpaliek, šo ieceri vērtējam kā bezatbildīgu rīcību, kas nav vērsta nedz pilsētas attīstības, nedz sabiedrības interesēs. Tā pavērs iespēju arī šauram lokam zemes īpašnieku pārskatīt savas apbūves iespējas, pamatojot to ar dažādu šaura loka speciālistu viedokli. “Sarkanā līnija” lobismam līdz šim nebija pārkāpjama, ja neskaita Kargina ģimeni.

Ko Jūs varat darīt, lai ietekmētu kā teritorijas plānojums izskatīsies?

Vākt parakstus par savu interesējošo teritorijas plānojuma sadaļu un iesniegt tos Jūrmalas pilsētas domē

Piedalīties publiskajās apspriešanās un izteikt savu viedokli

9

Kāpu aizsargjosla

Stirnurags

Vārnukrogs

Dabiski, vairāku gadu desmitu garumā ir izveidojies nelielu vasarnīcu korporatīvs Vārnukrogs, diemžēl, pilsētas infrastruktūra nav gājusi līdzi. Ceļu infrastruktūra visu laiku netika pilnveidota ar aizbildinājumu, ka tas tiks darīts kopā ar kanalizācijas tīkla izbūvi. Skumji, ka pilsēta savā attīstībā ir atteikusies no kanalizācijas izbūves šajā mikrorajonā, un diez vai tagad arī tiks sakārtoti ceļi.

Būt aktīviem, pārspriest, diskutēt ar saviem kaimiņiem un rajona iedzīvotājiem savu rajonu ietekmējošos jautājumus

Publisko apspriešanu laiki un vietas Publiskās apspriešanas sanāksmes plānotas: 2020. gada 26.martā plkst.18.00 – Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20 Jūrmalā; 2020. gada 31.martā plkst. 18.00 – Lielupes pamatskolā Aizputes ielā 1A Jūrmalā; 2020. gada 7.aprīlī plkst. 18.00 – Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5 Jūrmalā; 2020. gada 15.aprīlī plkst. 18.00 – Kauguru Kultūras namā Raiņa ielā 110 Jūrmalā.

Aktuāli!

Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā ir aizliegti publiskie pasākumi un ceram, ka Jūrmalas dome pārcels publiskās apspriešanas uz laiku, kad vīrusa izplatība tiks ierobežota.

Avīzes izdošanas dienā, 2020.gada 20.martā Jūrmalas domes mājaslapā informācija par šo apsriešanu pārcelšanu nav atrodama.

6 Un kas tad ir šie daži? Protams pašlaik Jūrmalā valdošā ZZS&Saskaņas koalīcija, kuras daļa pārstāvju šķiet ieslīguši mankurtismā*, bet daļai nav kultūrvēsturiskas atmiņas saites ar Jūrmalu un Latviju. Tā varētu būt skaidrojams lēmums, „Pēperkoka namiņu” ar tam piegulošo zemi, nodot izsolē. Jā, zeme. Aptuveni 1000 kv.m. liels zemes gabals Jūrmalā izcilā vietā. Kurš gan to negribētu kārtējam stikla/betona namam?

“ Teksts:

NA Jūrmalas nodaļas valdes loceklis Bruno Libauers

Kam rainis, kam spainis... … kāda nu kuram attieksme. Stāsts ir par Raiņa un Aspazijas vasaras periodā īrēto namiņu Jūrmalā, kuru, topošie dzejnieki – ģēniji, bija poētiski iesaukuši par „Pēperkoku namiņu”. Šis namiņš sevī nes ne tikai divu jaunu cilvēku mīlas kvēli, bet arī divu lielu personību sarunas, domas un zemapziņas idejas topošiem darbiem, kuri ir ieguvuši pat starptautisku atzinību. Kā arī, namiņš ir liecība par savu laiku sabiedrību, tās prasībām, arhitektūras stilistiskajām iezīmēm un izpildījumu, kā arī Jūrmalas savdabīgās ekonomikas sastāvdaļu - pamatiedzīvotāju peļņas gūšanu no īpašuma izīrēšanas vasaras sezonā. Mazā vasarnīciņa ir neliela grimasīte Jūrmalas sejā no tās kopējā izskata, kuru daži cilvēki padara aizvien neatpazīstamāku. Varbūt tieši tādēļ namiņš, priekš šiem dažiem cilvēkiem, nevis iemūžināms, bet palaižams bojā ejai, nevis sakopjams un lolojams, bet nīcināms? Dažiem, kuriem nevērtīga šķiet mīlestība, kultūra, izpratne no kurienes esi nācis, pamattautas vēstures liecības; dažiem, kuriem vērtības zudušas… ā, piedodiet, būs vēl kāda palikusi – nauda un vara. Liela nelaime nebūtu, ja tie daži būtu vienkārši daži. Bet šie daži no dažiem ir arī lemjoši par pilsētu, par Jūrmalu, par to, ko atstāt, ko iznīcināt, ko būvēt, ko pārdot.

Ko par to domā mūsu sekotāji?

+

Aizdomu plīvuru tikai biezāku dara fakts, ka izsoles rezultātā maksa par īpašumu pēc provizoriskiem dažu mākleru viedokļiem, nesasniedz pusi no tirgus

”

Un vai jau nav sarunāts kam tas tiks, arī atvērts jautājums, zinot kādi „brīnumi” Jūrmalā reizēm notiek. Aizdomu plīvuru tikai biezāku dara fakts, ka izsoles rezultātā maksa par īpašumu, pēc provizoriskiem dažu mākleru viedokļiem, nesasniedz pusi no tirgus vērtības. Ietekmīgs Jūrmalas domes deputāts no ZZS avīzei „Jūrmalas vārds” pauž: „Es teikšu tā: visur tomēr ir jārada kaut kāds līdzsvars. Mums jau ir Aspazijas māja, kur pašvaldība vairāk kā miljonu ieguldīja, un tās arī uzturēšana izmaksā diezgan dārgi.”

Tātad: Rainis un Aspazija „par daudz”. Bet, kāpēc piemirst, ka šajā namiņā vairākas vasaras ir vadījis arī populārais aktieris, režisors Uldis Pūcītis?

Attīstības pārvaldes pārstāve TV korespondentei paziņo, ka neredzot šim objektam pielietojumu.

Tātad, nelielais namiņš ar kultūrvēsturiskas izziņas potenciālu ir par dārgu un nesaprotamu, ko ar to darīt. Nopietni? Pārāk daudz vietas šinī rakstiņā aizņemtu pasākumu uzskaitījums, kuros nauda straumēm plūst pilnīgi nevajadzīgi, toties potenciālam kultūrvēstures izziņas objektam pietrūkst. Nav ideju ko darīt? Tad priekš kādiem uzdevumiem Jūrmalas domei ir Kultūras nodaļa un Mārketinga un ārējo sakaru pārvalde?

Pēperkoku namiņš , Salacas ielā 4

Šo institūciju tiešā pārraudzībā vajadzētu būt šādu objektu saglabāšana un izmantošana.

Vai tad kolēģi nevarēja apspriesties un nonākt pie pozitīva risinājuma namiņa ilgtspējai?

Un, ja tiešām nebija apjausmas, ko ar šo namiņu darīt, varējāt atnākt pie „Jūrmalas latvieša” cilvēkiem, mēs būtu atklājuši nezinātājiem plašu izmantojamības klāstu, sākot no agrīnā Raiņa līdz apmeklējuma objektu saderinātajiem un jaunlaulātajiem. Vai tomēr… tā ir „bosu” iegriba, pret kuru Jūrmalas domē neviens sevi saudzējošs ierēdnis pat nemēģinās iebilst? Tātad: kam Rainis, kam spainis… *Mankurts ir vergs, kuram varmācīgi atņemta atmiņa, kurš neatceras savu pagātni, savu tautu un kurš kangariski apzināti kaitē savas tautas interesēm.

Izziņai: “Pēperkoku namiņš “ Salacas ielā 4, Jūrmalā - maza vienistabas vasarnīca, kur 1895. un 1896. gada vasaras pavadīja Rainis un Aspazija. Vēlāk savās atmiņās Rainis to piemin kā „Pēperkoku namiņu”

Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta Lugano

-

Namiņa jumts jau sen kā ir bīstamā stāvoklī

Piemiņas zīme Lugano

7

Vēsturnieki mēdz teikt, ka cilvēku atmiņa ir “nevēsturiska”- ļaudis atceras , ka reiz kāds ir stāstījis par to, ka te kaut kas ir noticis….Precīzi to, “kas” un “kad” ir noticis neviens nezina un parasti šādi stāsti apaug ar izdomājumiem. Nereti mītus un leģendas izdomā tīši, lai būtu interesantāk, lai būtu ko tūristiem un viesiem pastāstīt.

Arī Jūrmalā ir ne viena vien leģenda, kas izaugusi uz šaubīga pamata.

Teksts: Vēsturniece Inga Sarma

Jūrmalas leģendas Kuģa katastrofas upuris – Ķemeru sēravotu atklājējs Reiz sensenos laikos, vētras laikā jūrā gājis bojā kāds burinieks. Izglābies tikai viens pats jūrnieks – viļņi to izmetuši nomaļā un neapdzīvotā krastā.

Viņš ilgi klīdis pa purvainu mežu, līdz izsalkuma un noguruma mākts saļimis zemē. Te, kur gadījusies, kur ne, viņu sadzēlusi čūska. Tomēr, pēc brīža viņš atžirdzis, jo sadzelto roku apskalojis no ozola sakņu apakšas tekošs ūdens. No šī brīža jūrnieku veiksme vairs nav atstājusi – možs un vesels viņš drīz atradis cilvēkus un visiem pastāstījis par brīnumaino avotu. Šāda nez kur gadījusies leģenda dāsni tiražēta visos padomju laika reklāmas izdevumos par Ķemeriem, vēlīgi un krāšņi gidu pārstāstīta ekskursantu pulkiem, klāstīta filmās un raidījumos televīzijā, līdz tikai Ķemeri pieminēti.

Patiesībā, leģenda radīta mākslīgi un nekad ķemernieku vidū nav bijusi zināma un stāstīta.

Ja leģendārais jūrnieks bija izmests Jaunķemeru seklumā 19.gs. sākumā, kad sākas Ķemeru kūrorta uzplaukums, tad viņš nebūt nebija nonācis vientuļā un Dieva aizmirstā vietā, bet gan starp

Bigauņciemu un Kaugurciemu, kur jau iztālēm varētu manīt tīklu vabas, laivas un zvejniekus liedagā. Ja viņš bija vētras apdullināts tiktāl, ka devās taisni iekšā purvā, nevis pa pludmali uz vienu vai otru pusi, kur varēja manīt dzīvības pazīmes, nu, ko lai saka... Gaume mēdz būt dažāda. Varbūt, vēlējās vēl kādu piedzīvojumu. Uz viņa vēstījumu par jaunatklāto avotu, sastaptie vietējie ļaudis, droši vien, atbildētu : „ Avots? Ak, tas smārdīgais....” Ķemeru avotu apkārtnes zvejniekciemu iemītnieki, tuvumā esošās Slokas iedzīvotāji pazinuši kopš aizmūžiem un saukuši par Svētavotu, jo par tā dziedinošajām īpašībām bija pazīstami vismaz no 16.gs. Tīrot avotus un liekot tiem jaunus grodus, laiku pa laikam atrastas senas monētas un rotas lietas – pateicībā par izdziedināšanu avotam deva kādu velti. Apdzīvoti Ķemeri gan nebija vēl ilgu laiku. Līdz pat 19.gs. 30. gadiem nevienā kartē šis nosaukums nav atrodams. 18.gs. beigās te ir tikai viena mežsarga māja, pats mežsargs – ienācējs no Slokas, paņēmis līdz mājas vārdu un tas turpmāk devis nosaukumu slavenam kūrortam. Tas gan bijis “Ķemeres”, jo “Ķemeri” ieviesušies vēlāk, krievu valodas iespaidā.

Rainis tiekas ar Gorkiju 1905. gada februārī un martā, pēc atbrīvošanas no apcietinājuma Pētera Pāvila cietoksnī Pēterburgā, Jūrmalā ieradās krievu rakstnieks Maksims Gorkijs. Viņš apmetās Marijas Kēvičas pansijā Dzintaru prospektā 39 .

1904. un 1905. gada vasaras Rainis un Aspazija pavadīja savā pusizbūvētajā vasarnīcā Pumpuros.

Vasarnīca kļūst par dzejnieku, mākslinieku un sabiedrisku darbinieku pulcēšanās vietu. Un, ja pulcēšanās notiek 1905.gada revolūcijas laikā, kad Jūrmalā atrodas Maksims Gorkijs, kas vairakkārt satiekas ar Jani Jansonu –Braunu (labi zināms Rainim), tad jau noteikti Gorkijs būs ticies ar Raini.

Daudzu gidu stāstījumos šī tikšanās atainota īpaši romantiski – ar lavīšanos un slēpšanos no cara “ohrankas” un Aspaziju, kas kāpas galā gaismo Rainim ceļu, kad viņš pa liedagu dodas , lai tiktos ar dižo spalvas brāli… It kā par iedvesmu stāstniekiem bijis kāds literārs sacerējums, tapis 1960.gados. Jāpiēzīmē, ka autors nav bijis īpaši informēts par Jūrmalas ģeogrāfiju, jo izgaismot ceļu no Pumpuriem līdz Dzintariem ar vējlukturi Aspazija nespētu , lai kā arī censtos. Lai uzturētu šo mītu un atgādinātu par tautu draudzību, Ķemeros parkā bija novietota skulptūra Rainis un Gorkijs. Patiesība ir tāda, ka viņi nekad nebija tikušies.

Lāčplēsis Gruzijai

2002. gadā Rīgā, Esplanādē novietoja Krievijas impērijas armijas feldmaršala Mihaēla Andreasa Barklaja de Tolli (1761-1818) pieminekļa kopiju ( īstais piemineklis gājis bojā Pirmā pasaules kara laikā).

1990.gados un vēlāk, kad uz aktivitātēm aicināja krievu skolu aizstāvības organizācija, monumentu kā demonstrāciju un piketu vietu izmantoja nacionālboļševiki, “Dzimtene – krievu nacionālā savienība” , “Baltijas kazaku pulks” u.c. Jāpiezīmē, ka reti kurš baltvācietis tik maz atbilst lielkrievu propagandai kā Barklajs de Tolli, ko priekšlaicīgi kapā noveda tieši šis pats lielkrievu šovinisms.

Rīgas Jūrmalas novadpētnieka P. Beltes grāmatā “Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni” minēts, ka Barklajs de Tolli Dubultos uzcēlis sev vasarnīcu ap 1834.gadu. Neskatoties uz to, ka 1818.g. Mihaēls Andreass de Tolli jau bija

Feldmaršala vasarnīca

miris, vēlākajos izdevumos, tūrisma ceļvežos līdz pat mūsdienām de Tolli vārdam vēl tiek pievienots vārds “feldmaršals” un uz Jūrmalu joprojām mēdz doties vēstures entuziasti, kas taujā pēc Barklaja vasarnīcas. Feldmaršala dēlam Ernstam Magnusam piederēja vasarnīca Neibādē (tagad Saulkrasti), uz Jūrmalu nebrauca, savukārt viņam pašam bērnu nebija, bet dzimtas vārds nāca mantojumā attāliem radiem pa sieviešu līniju, tie arī varētu būt Dubultu vasarnīcas īpašnieki.

1953. gadā skvērā iepretim bij. viesnīcai “Majori” atklāja tēlnieka Leonīda Kristovska veidoto skulptūru „Lāčplēsis”. Līdz pat 1970.gadiem tā bija strūklaka, kas atradās baseinā un no pūķa mutes šļācās varena ūdens strūkla. Gidi ekskursantu grupām pie šī tēlniecības darba mēdz stāstīt, ka patiesībā skulptūra bijusi domāta Gruzijai un tas esot Sv Juris, Gruzijas patrons. Acīmredzot, leģendas rašanās iemesls ir pūķis, jo Lāčplēsim pienāktos zūmēt lāci, nevis reptili. Taču…. Vai nu Gruzijā trūka tēlnieku, ja meklēja Latvijā?

Un, vai Lāčplēsis, kas ietērpts pēc Kārļa Zāles radīto karotāju ģīmja un līdzības (skat. Brīvības pieminekli Rīgā), tiešām atgādina Sv. Juri?

8

SEKO JŪRMALAS LATVIETIM

ATSKATS UZ PASĀKUMIEM

Nacionālās apvienības ikgadējais kongress

Izbrauc latviju jūrmalā No kreisās: Vilnis Grancovskis, Jānis Asars, Roberts Zīle, Andris Čuda, Rolands Parasigs-Parasiņš, Jānis Žugovs

Aizvadītā gada 14.decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) kongress. NA šī gada kongresa motīvs bija “Ar skatu nākotnē!”. “Nacionālistiem ir svarīgi ne tikai tas, kā mēs dzīvojam šodien, bet kāda būs mūsu tautas nākotne šajā pārmaiņu laikmetā, kad tik strauji attīstās tehnoloģijas, mainās informācijas telpa un pasaules lielvaru spēku samērs. Kā šajos apstākļos saglabāt un stiprināt mūsu tautu? Kongress bija plaši apmeklēts arī ar Jūrmalas nodaļas biedriem.

18.novembra pasākums Valteros

Novembrī, svētku mēnesī, jau otro gadu pēc kārtas rīkojām “Izbrauc Latviju Jūrmalā” velobraucienu.

Brauciens pulcēja ļoti plašu apmeklētāju loku, sasniedzot gandrīz 100 veloentuziastus, kuri neskatoties un nepatīkamajiem apstākļiem, izbrauca Latvijas kontūru 13 kilometru garumā.

Brauciens tika veikts vidējā tempā un distancē vidēji braucēji pavadīja aptuveni pusotru stundu

Seko mums Facebook!

Meklē Facebook meklētājā “Jūrmalas latvietis” un pieseko mūsu lapai!

PIERAKSTIES AVĪZES SAŅEMŠANAI

Jau trešo gadu notika 18.novembra svinīgais pasākums Valteros. Šoreiz karogu mastā uzvilka paši jaunākie jūrmalnieki

Ar uzrunām pasākumā uzstājās Jūrmalas pilsētas domes deputāti Andris Čuda un Rolands ParasigsParasiņš, un žurnāliste Elita Veidemane, kā arī Latvijas himnu izpildīja vīru koris “Burinieks”.

Plaša pārstāvniecība bija vērojama no Jūrmalas skautu un gaidu komandas

Saņem avīzi savā pastkastītē un izsaki savu viedokli ko vēlies lasīt nākamajos numuros!

1. Noskenē QR kodu.

2. Aizpildi anketu. vai sūti e-pastu ar savu adresi uz jurmalaslatvietis@gmail.com

IESKATS VĒSTURĒ

1996.gads. Jūrmālā tiek ieviesta caurlaižu sistēma

2020.gads. Tiek plānots nojaukt esošo caurlaižu posteņa ēku, saglabājot iebraukšanas maksu pilsētā