Jūrmalas latvietis nr. 7

1

Nr.7. // 2020. gada jūnijs

TOP 5

AKTUĀLI

DAŽĀDI

COVID-19 UN JŪRMALA. KĀ PĀRDZĪVOSIM KRĪZI? 2.LPP

IZGLĪTĪBA VALSTS VALODĀ. PIRMIE SOĻI VIENOTAS SABIEDRĪBAS VEICINĀŠANAI. 3.LPP

PAR SITUĀCIJU JŪRMALAS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TIRGŪ 6.LPP

VAI KULTŪRAS PIEMINEKĻA STATUSU MŪSU PILSĒTĀ VAR NOPIRKT? 2.LPP

ŽIGLEVICA OBSERVATORIJA SLOKĀ JŪRMALAS VĒSTURES NOSLĒPUMI 7.LPP

JŪRMALAS LATVIETIS

Nr.7. // 2020.gada jūnijs

KAROGU BRAUCIENS 2020:

PATRIOTISKĀKAIS GADA PASĀKUMS JŪRMALĀ

Jau trešo gadu pēc kārtas mūsu atbalstītāji un patriotiski noskaņoti cilvēki pulcējās uz Jūrmalas karogu braucienu.

Brauciena maršruts šogad veda no Ķemeru stacijas līdz pat tiltam Lielupē, kopumā pulcējot vairāk kā 150 auto/ moto vienības un daudzus atbalstītājus ceļa malās. Lasi tālāk - 4.lpp

2

NOTIKUMU TOP 5

popularizēšanas aktivitāti, lai pie mums neizplatītos vīruss. Vai kūrorts un viesmīlības nozare mums ir prioritāte?

AKTUĀLAIS PILSĒTĀ

Pēdējos 10 gados vērojams pieaugums tūristu skaitā viesnīcās, bet jau šobrīd daudzi viesnīcu īpašnieki ir izteikuši pamatotas bažas, ka šo gadu nāksies noslēgt “pamatīgos mīnusos”.

Covid-19 un Jūrmala Kamēr visā pasaulē valda neziņa un izmisums saistībā ar globālo pandēmiju, tās sekām ekonomikā, konkrēti viesmīlības jomā, Jūrmalas pašvaldība ļoti piesardzīgi vērtē jebkuru pilsētas

Kā iegādāties kultūras pieminekļa statusu?

Citur pasaulē redzams, ka 2 metru distances ievērošanai tiek veidoti speciāli nožogojumi

Iznomāt ielu bagātiem cilvēkiem, ar to jūrmalniekus nepārsteigsi! Tagad daži deputāti ierosināja piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkām, kas robežojās ar šo ielu, lai nākotnē šis ansamblis būtu nedalāms un iela pazustu nebūtībā! Šādi kalpojot Krasovickiem un pilnībā degradējot kultūras pieminekļa statusa būtību. Process šobrīd apstājies, bet nav beidzies.

Pēdējos gados vērojams tūristu skaita pieaugums Jūrmalas viesnīcās. Kā Covid-19 to ietekmēs?

Kur paliek brīvpusdienu nauda ?

“Jūrmalas ūdens” jaunie tarifi Maksāsim vairāk No 1. jūnija stājās spēkā jaunie “Jūrmalas ūdens” pakalpojumu tarifi, maksāsim vairāk! Ūdensapgādes tarifs būs 0,95eiro/ m3, kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 1,87 eiro/m3.

Kopā ūdensapgāde un kanalizācija izmaksās 2,82 eiro/m3, piemēram, Rīgā tarifs šim pašam pakalpojumam ir 1,79 eiro/m3! Iedzīvotāji var iebilst pret tarifu, bet nesaimnieciskā pārvaldība Jūrmalā var mainīties tikai pēc vēlēšanām 2021. gadā.

Jaunais ūdens tarifs kļūst par 5.5% dārgāks, bet kanalizācijai pat 9.3% dārgāks

“

Jūrmalā jau līdz šim tarifs bija augstākais visā Latvijā. Tarifs ir par 57% augstāks nekā “saimnieciskajā” Rīgā

”

Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook Izdevumu apmaksā: VL-TB/LNNK Eksemplāru skaits: 5000

Jau šobrīd vairākos posmos ūdensvada un kanalizācijas tīkla izbūve ir pamatīgi iekavējusies.

Jūrmala saviem bērnudārzniekiem un skolēniem nodrošina bezmaksas pusdienas mācību laikā, kas ir viena no pilsētas sociālajām prioritātēm. Tomēr, pandēmijas laikā, prioritāte izplēn un valsts finansētā brīvpusdienu nauda tiek iedalīta daudzbērnu ģimeņu pārtikas pakās, pārējiem izglītojamajiem paliekot bešā. Kur paliks 1,69 milj. Eiro?

Drošība Bez zilā karoga?

Drošība ir pamatvajadzība, ko mēs sagaidām no valsts un pašvaldības, to pašu spēkiem mēs varam nodrošināt tikai privātīpašumā. Mēs esam kūrortpilsēta, ar garāko pludmali, bet mūsu pludmalēs nav pacelts neviens zilais karogs - mums nav jāizpilda ārējās prasības pret vidi, sabiedrības izglītošanu un cilvēku drošību pludmalē/uz ūdens? Mums kā iedzīvotājiem un mūsu pilsētas viesiem, zilā karoga pludmales, ir kā apliecinājums drošībai.

Ja pašvaldība nespēj nodrošināt izvirzītās prasības, tad to izpildei jābūt kā prioritātei!

“

Kādā valodā runās Tavi bērni?

Ja pedagogs, skolas direktors šo jauno kārtību uzskatīs par formalitāti, likums būs bezspēcīgs.

”

Pašvaldības un valsts iestādes dzīvo interesantā apburtajā lokā, kur subjektīvā politika, neizdarības vai nolaidības tiek attaisnotas ar likumiem, kas to ierobežo vai tieši pretēji, kādu darbību vai aktivitāti neuzliek par pienākumu.

Turpretī likumdevējs norāda, ka pašvaldība, esot tuvāk iedzīvotājiem, var pieņemt tiem nepieciešamos lēmumus, atkarībā no apstākļiem.

Tā likumdevējs atkal noslēdz apburto loku bez rezultāta kādā svarīgā, bet politiski nepateicīgā jautājumā. Pateicoties Nacionālajai apvienībai Saeimā tika pieņemti likuma grozījumi, kas uzliks par pienākumu visām pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošināt iespēju mācībām valsts valodā. Mums Jūrmalā tā ir būtiska problēma, jo īpaši izteikti audzinam divvalodīgu sabiedrību, tā to šķeļot un daļu nākotnes paaudzes nošķirot no pilnvērtīgas dzīves - cita mēdiju telpa, nepārliecinātība par valsts valodas prasmi, ierobežota darbība valsts pārvaldes sektorā, problēmas darba tirgū. Vai jaunais likums uzlabos situāciju?

3

NA Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda

“

Mums Jūrmalā tā ir būtiska problēma, jo īpaši izteikti audzinam divvalodīgu sabiedrību, tā to šķeļot un daļu nākotnes paaudzes nošķirot no pilnvērtīgas dzīves

Vai pašvaldības pašas neizprot šo valstisko problēmu un nākotnes vārdā negrib to izlabot?

Ja pedagogs, skolas direktors šo jauno kārtību uzskatīs par formalitāti, likums būs bezspēcīgs.

Jūrmalā tā noteikti būs, jo politiku šeit nosaka prokrieviski deputāti, kam ir izdevīgi uzturēt sabiedrības daļu, kas būtu pakļauta Krievijas propagandai. Pašvaldībās, kur pie varas ir Nacionālā apvienība, likums tiks ievērots. Nav pārliecības, ka to ievēros pašreizējā valdošā koalīcija Jūrmalā. Pašvaldībām nav jāuztur mazākumtautību programmas.

” Es esmu viss, kas ar mani ir noticis Pateicoties Jums man jau 3. gadu ir gods būt Jūrmalas domes deputātam. Esmu viens no nedaudziem domes deputātiem, kurš dzīvo Jūrmalā un vēl no retajiem, kurš šeit ir uzaudzis.

Tāpēc, nedaudz pārfrāzējot Māra Čaklā vārdus, varu teikt, ka esmu tas, kas ar mani ir noticis Jūrmalā. Tieši tāpēc daudzus no jautājumiem, kurus mēs lemjam domē, es uztveru daudz savādāk kā citi. Piemēram, nesen reorganizētais un faktiski likvidētais “Taurenītis” ir mana pirmā skola, Majoru vidusskola, kurai nesen pievienoja vakarskolu ar mazākumtautību programmām, ir mana otrā skola, pludmales glābšanas stacija ir mana pirmā darba vieta… tāpēc šogad esmu īpaši sarūgtināts, ka 15. maijā, atšķirībā no citiem gadiem, netika uzstādītas glābšanas stacijas Dubultos un Dzintaros.

Jau tad, kad pieņēmām šī gada Jūrmalas pilsētas budžetu, bija skaidrs, ka šogad pludmalē netiks pacelti zilie karogi ar mērķi ietaupīt naudu. Jau tad es bažījos, ka tā rezultātā no pludmales varētu pazust tradicionālās glābšanas stacijas, un diemžēl, manas bažas piepildījās, un pašreiz nav uzstādītas fiziskas glābšanas stacijas Dubultos un Dzintaros (tikai saulainās dienās tiek izveidoti pagaidu posteņi, kuros glābēji slēpjas zem lietussarga un vēro pludmali). Lai gan tiek solīts, ka šīs stacijas kaut kad tiks atjaunotas, es no personīgās pieredzes zinu, ka nelaime nenākt kliegdama, jo pats pieredzēju, kad lietainā dienā pie manas glābšanas stacijas Dzintaros tika nošauts vīrietis, pirmie notikuma vietā ieradās pludmales glābēji… Protams, šķietami karogam īsti ar to nav sakara, bet diemžēl esam iekārtojuši pasauli tā, ka mums ir nepieciešami birokrātiski iemesli kaut ko darīt, un ja tāda iemesla nav, tad mēs neko nedarām. Atgādinu, ka iepriekš, kad Jūrmalā vēl bija zilie karogi, jau no 15. maija līdz pat 15. septembrim visā Jūrmalas pludmales garumā atradās glābēji, bija izvietoti soliņi, tualetes, miskastes u.c., bet diemžēl šogad pat

“ NA Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš savā pirmajā darba vietā kā pludmales glābējs.

Diemžēl, manas bažas piepildījās, un pašreiz nav uzstādītas fiziskas glābšanas stacijas Dubultos un Dzintaros

Dubultu “glābšanas stacija” 2020.gada 5.jūnijā

1.jūnijā vēl nav pat puse no uzskaitītā.

Turpinot stāstu, ievērojama daļa “manis” un manas dzīves ir airēšana, kas man ir devusi svarīgākās dzīves mācības un ieaudzinājusi manī izturību, cīņas garu un vērtības. Diemžēl tuvākajā laikā pilsētai vajadzēs izšķirt Lielupes airēšanas bāzes likteni. Sakarā ar to, ka valsts ir nepienācīgi uzturējusi tās teritoriju, tā ir nolietojusies līdz tādam līmenim, ka tālāk nav izmantojama, pašreiz valsts (IZM) un pašvaldība (JPD) veic pārrunas par turpmāku pastāvēšanu - šīs bāzes un sporta programmu pārņemšanu Jūrmalas pilsētas rīcībā, kas būtu pašsaprotami, bet dotajā brīdī man ir bažas, ka šādam solim varētu pietrūkt politiska griba un airēšanas bāze varētu tikt slēgta uz visiem laikiem.

Būt Jūrmalas domes deputātam - tas man nav vienkārši darbs, man tās ir emocijas, tās ir manas rūpes par iedzīvotājiem, pilsētas viesiem, par mūsu bērniem, mūsu senioriem, mūsu policistiem, mūsu glābējiem, mūsu sportistiem…

Jo Jūrmala esam mēs, un mūsos slēpjas pilsētas varenība!

4

PASĀKUMA APSKATS

TEKSTS: Jānis Asars Turpinājums no 1.lpp

Karogu brauciens Jūrmalā norisinās kopš 2018.gada un šis gads bija īpašs ar to, ka organizatoriem nācās ievērot pastiprinātus Jau startā bija acīmredzams, ka šogad tiks uzstādīts piesardzības pasākumus jauns brauciena dalībnieku skaita rekords Covid-19 pandēmijas Kolonnas atjaunošana iemeslu dēļ. Šie pasākumi gan netraucēja trešajā gadā sasniegt lielāko līdz šim piedalījušos dalībnieku skaitu - vairāk nekā 150 auto un moto ekipāžas ar vairāk nekā 300 dalībniekiem.

Brauciena starts

Brauciena startā dalībnieki pulcējās stāvlaukumā pie Ķemeru stacijas

Katrs karogu brauciena dalībnieks bija atraktīvi piedomājis pie sava auto noformējuma

Brauciena noslēgums

Braucienā aktīvu dalību ņēma arī motociklisti. Ceram nākamgad motobraucējus ieraudzīt vēl kuplākā pulkā.

Lai atjaunotu kolonnu tās priekšā esošie dalībnieki apstājās pie Dubultu Circle K. Kolonna stiepās līdz pat Mūzikas ielai Mellužos

Viena no plašākajām auto pārstāvniecībām bija vērojama no “VAZ Jurmala” kluba dalībniekiem

5

DALĪBNIEKU VIEDOKĻI

KONKURSS Pirms brauciena izsludinājām konkursu par atraktīvāko karogu brauciena dalībnieku auto.

Daudzi bija radoši piegājuši šim konkursam un zemāk redzami rezultāti. Balsot par auto varēja mūsu Facebook lapā.

Melnais BMW ( 44 balsis ) 1.vieta - sarkanais VAZ ( 301 balss)

ORGANIZATORU KOMANDA

Pelēkais audi ( 55 balsis ) Brauciena idejas autori: No kreisās Jānis Asars, Andris Čuda, Rolands Parasigs-Parasiņš Sarkanā VAZ īpašnieks ar uzvarētāja balvu no jaunuzņēmuma “Kemmern”

Brauciena video aktieri: Daniels Balodis un Elīza Aleksandra Grenenberga-Grīnberga

No kreisās: Endijs Melnis, Edmunds Zonbergs, Guntis Proboks

KAROGU BRAUCIENA VIDEO Zilais VW ( 69 balsis )

Īpaši piedomājusi pie savas mašīnas stila bija Dace, kas saņēma sekotāju simpātiju balvu no “Kemmern”

Meklē karogu brauciena officiālo video mūsu Youtube kontā.

Noskenē QR kodu vai meklē “Jūrmalas latvietis” kontu YouTube

Simpātiju balva - Sarkanais VW Beetle ( 99 balsis ) “kemmern” produkciju meklē uzņēmuma Facebook lapā: facebook.com/kemmern

Dzeltenais VAz ( 62 balsis )

6

Teksts:

Jūrmalnieks četrās paaudzēs, politiski represēts pensionārs Aldis Lezdiņš

Par situāciju Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū Jūrmala, kā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus prestižākā vieta, ilgu laiku daudzu tirgus dalībnieku apziņā ir dzīvojusi it kā savrup, nesaistīta ar Latvijas ekonomikā bāzētajām cenām.

Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā šodien būtiski ir mainījies, un kļūst skaidrs, ka arī karalis ir kails.

Tāpēc īpašumu pārdevēju un iznomātāju cerība, ka atgriezīsies „treknie gadi”, un atkal ap viņu īpašumiem, ar priekšlikumiem pirkt vai īrēt, spietos bagātie, emocionālie un dāsnie nerezidenti, pilnīgi noteikti ir pagātne, kas neatgriezīsies. Taču arī šodien Jūrmala ir interesanta pircējiem un īrēt gribošiem vasarniekiem, tikai šovasar Covid 19 pandēmijas karantīnas apstākļu rezultātā tie absolūtā vairākumā ir Latvijas rezidenti. Jūrmala gan vietējiem vienmēr liekas tā kā par dārgu, un minēto apstākļu rezultāts - īpašumu cenu līmenis tos pārdodot ir būtiski krities, bet īres tirgus šodien medicīniski izsakoties faktiski ir „komas stāvoklī”. Ekspertu vērtējumā īres cenas ekskluzīvo īpašumu segmentā šai vasarai ir kritušās līdz pat 4-trām reizēm, ja vispār var atrast īrnieku šai vasarai. Budžeta klases īpašumiem īres cenu kritums protams ir mazāks, bet gribētāju arī ir ievērojami mazāk, kā citus gadus......

Tomēr interese, un arī klientu pieprasījums neapšaubāmi ir, jo Jūrmalas, kā dzīvesvietas pievilcība, daba, jūra, pilsētas infrastruktūra, daudzveidīgi kultūras dzīves pasākumi, šovasar gan to norise ir neskaidra, kā arī ērta sabiedriskā transporta pieejamība – Rīgas tuvums, nekur nav zudusi, īpaši situētiem cilvēkiem jau pusmūžā, kuriem svarīgs nesteidzīgs un netraucēts dzīves privātums. Viņi vēlas vairāk laika veltīt sev – mazāk strādāt, vairāk atpūsties, jo bērni izauguši, izskoloti un dzīvo atsevišķi. Minēto objektīvo faktoru dēļ vispiemērotākā vieta šādai dzīvei Latvijā ir Jūrmala. Pie šāda secinājuma ir nonākuši daudzi mūsu Latvijas valstspiederīgie tautieši,

“

Daudzi īpašumi gadiem tiek reklamēti pārdošanai par augstām cenām - cerot uz brīnumainu veiksmi, kura teorētiski ir iespējama, bet ļoti maz ticama.

”

arī mūsu „bijušie” no daudzām pasaules valstīm.

Attālinātās parrunās ar viņiem daudzi ir secinājuši, ka Latvijas pievilcību un atpazīstamību veicinājusi Covid 19 pandēmijas labi kontrolētā situācija mūsu valstī. Tomēr šobrīd daudz kur dzīves kvalitāti apdraud ne tikai pandēmija, bet arī citi nelabvēlīgi faktori – ekonomikas stagnācijas tendence, dārdzība t.sk. kvalitatīvu, ekoloģisku pārtikas produktu dārdzība, valstu pārapdzīvotība un maz kontrolēta, neapturama trešās pasaules valstu pilsoņu imigrācija, kā arī negatīvas klimata izmaiņas, tāpēc pie mums nākotnē iespējami pat

klimatiskie bēgļi. Cilvēku pieplūdumam Jūrmalā – arī sezonālajiem potenciālajiem īrniekiem, vasarniekiem, un īpašumu potenciālajiem pircējiem ir arī citi šķēršļi - pašreizējā mūsu banku attieksme – nerezidentiem kredītus saņemt kļūst grūtāk. Minēto apstākļu dēļ, šobrīd Jūrmalā dominē vietējie pircēji, līdz 90 % no kopskaita.

Un tas ir pareizi, jo ilgstoši stabila nekustamo īpašumu tirgus pamats ir vietējā pieprasījuma/ piedāvājuma attiecības bāzētas Latvijas iedzīvotāju maksātspējā un kredītspējā, kurā šobrīd jau sāk dominēt darba tirgū pieprasīto, izglītoto t. sauc. „jauno profesionāļu” paaudze.

Tiesa gan te gan vēl jāpiebilst ka, pārsvarā šai paaudzei Jūrmala, kā pastāvīga dzīvesvieta vēl īpaši neinteresē. Tostarp Rīgas jaunajos budžeta klases dzīvokļu projektos (cenā no 1500 – 1700 EUR/m2) šo „jauno profesionāļu” iespaidā jau ir manāmas deficīta pazīmes.

“

Ievērojams cenu celšanās potenciāls, tuvāko 2-3 gadu laikā ir tikai „labām” zemēm, tuvu jūrai, piem. Mellužu – Asaru pr. jūras pusē, kas nav apgrūtinātas ar īpašiem apbūves projektēšanas nosacījumiem.

”

Katram Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus segmentam tomēr ir savs attīstības vektors.

Piemēram, Jūrmalas zemēm, arī ar Jūrmalai raksturīgiem neapdzīvojamiem „graustiem”, cenas ir būtiski kritušās, un zeme tikai šobrīd atkal sāk būt pieprasīta, jo celtniecības process ir maz gribēts – birokrātisks, ķēpīgs, ilgs un dārgs, kā arī trūkst darbaspēka – sevišķi aroda meistaru.

Arī daudzo Jūrmalas „Premium klases” dzīvokļu, kuru cerētā mērķauditorija bija nerezidenti, cenas ir ievērojami kritušās, bet tur tirgus tomēr „smagi čīkstot” kustas. Jāpiebilst, ka lielākai pircēju daļai šādi dzīvokļi joprojām ir neattaisnoti dārgi, gan to iegādes, gan uzturēšanas izmaksu ziņā.

Turpretī cenas, salīdzinoši daudz lētākiem PSRS laika dzīvokļiem, Jūrmalas sērijveida apbūves rajonos, līdz šim auga pat apsteidzoši minētajai objektīvajai Latvijas ekonomikas izaugsmei ~ 3% gadā. Spilgts piemērs ir ievērojamā dzīvokļu cenu celšanās Kauguros, kur 3 – 5 gadu laikā dzīvokļu cenas ir gandrīz dubultojušās. Kauguros gan ir neapšaubāmi Jūrmalā labākā tirdzniecības infrastruktūra, labi nodrošināts sabiedriskais transports, un arī jūra ir blakus. Jāpiemin, ka pēdējā laikā Kauguri pamazām zaudē savu negatīvo aizspriedumu auru. Īpatnēja un neparasta situācija ir Jūrmalas privātmāju tirgus segmentā. Ir salīdzinoši liels maksātspējīgu pircēju pieprasījums, bet akūti trūkst cenas/kvalitātes ziņā adekvāta piedāvājuma, kas atbilstu zinošo, daudzko redzējušo un prasīgo maksātspējīgo pircēju budžetam un sapratnei par mūsdienu stilu, telpu plānojumiem, tehnoloģijām, kvalitāti un komfortu. Tirgū pieejamās nedaudzās mājas, labās vietās ir šādā aspektā morāliski un tehniski novecojušas, un gandrīz visas pircējiem ir daudz par lielu, turklāt vēl ar neracionālu plānojumu.

Patriarhālas ģimenes, kur mājā sadzīvo vairākas paaudzes, šodienai nav raksturīgas. Tāpēc daudzi meklē relatīvi nelielas kvadratūras mājas ( max 200 - 250 m2). Un tā Jūrmalas privātmāju tirgū ir izveidojies strupceļš, jo jaunu, modernu privātmāju pārdošanā faktiski nav.

“Pārdod īpašumu” - šāda tipa zīmes Jūrmalā pēdējos gados ir redzamas ļoti daudzās vietās.

Ja kāds ir 2008. g. krīzi veiksmīgi pārdzīvojis un vēl spējis sev uzcelt jaunu, arhitektoniski un tehnoloģiski modernu, saprātīga lieluma māju pieprasītajā Jūrmalas daļā – jūras pusē no Lielupes līdz Vaivaru rehabilitācijas centram, tad tā netiek pārdota, jo tiek izmantota sev. Šo rajonu īpašnieki tāpat morāliski nav gatavi un motivēti koriģēt pārdošanas cenas līdz adekvātam – pircēju pieprasītam cenu līmenim.

Rezultātā daudzi īpašumi gadiem tiek reklamēti pārdošanai par augstām cenām - cerot uz brīnumainu veiksmi, kura teorētiski ir iespējama, bet ļoti mazticama. Māju tirgus nosacīti tālākās Jūrmalas vietās – rajonos drīzāk atbilst Pierīgas citu pašvaldību tirgus nosacījumiem - cenām. Un tā arī Jūrmalā šobrīd valda viņa Majestāte Tirgus, un tajā dominē vietējie Pircēji, kas nosaka sev pieņemamo un vēlamo cenu līmeni tajā. Laiks, kad īpašnieki paši varēja savus nekustamos īpašumus pārdot, un vēl par „savu iedomāto - vēlamo” cenu, – ir pagājis un neatgriezīsies.

Pieredze un noslēgto darījumu statistika rāda, ka potenciālie pircēji nereaģē uz viņuprāt pārmērīgi augstu cenu īpašumu piedāvājumos, piem. portālā SS.COM ievietojot pievilcīgu Jūrmalas īpašumu, bet par Pārdevēja gribētu cenu cerot „uz veiksmi”. Mēneša apmeklējumu skaits var sasniegt pāris tūkstošus, bet zvans var nebūt neviens. Tāpēc pārdot īpašniekiem, kuri gadiem ilgi to gaida , mans padoms: konsultējoties ar speciālistiem nonākt pie objektīva, tirgum atbilstoša sava īpašuma novērtējuma - noteikt tā pārdošanas cenu, kura interesi rada, nevis grauj.

200 - 250 m2 Šāda izmēra mājas šobrīd pārsvarā tirgū ir pieprasītākās Lai arī pēc tirgus cenu būtiskas sarukšanas darījumi notiek visos Jūrmalas tirgus segmentos, ievērojams cenu celšanās potenciāls, pēc manām domām, tuvāko 2-3 gadu laikā ir tikai „labām” zemēm, tuvu jūrai, piem. Mellužu – Asaru pr. jūras pusē, kas nav apgrūtinātas ar īpašiem apbūves - projektēšanas nosacījumiem. No dažādiem apgrūtinājumiem „brīvu” zemju visā Jūrmalā nemaz nav daudz, lai arī potenciālajiem pircējiem šobrīd tā neliekas. PSRS laika sērijveida dzīvokļiem, to apbūves rajonos piem. Kauguros arī pamazām cenas celsies, bet tikai gadījumā, ja atkal atdzīvosies Latvijas ekonomika.

Dzīvokļiem esošajos relatīvi jaunajos premium + klases projektos īpaši cenu palielināšanas potenciāla nav, un viņu īpašnieki – vairumā nerezidenti pārsvarā apstākļu dēļ ir motivēti šos īpašumus pārdot. Minētais neattiecas uz Jūrmalā esosošajiem dažiem patiesi ekskluzīvajiem īpašumiem, kuri tiek pārdoti par mūsu tirgum un apstākļiem fantastiskām miljonos skaitāmām cenām – īpašumiem, kuriem tirgus vērtības fakstiski nav (cik maksā Saule?), un kuru pirkuma cenu nosaka daži pircēji ar savu subjektīvu priekšstatu par iepatikušā īpašuma vērtību.

7

Teksts: Jūrmalas vēstures momenti. Attēlā: Žiglevica observatorija Slokā. Attēli no Latvijas Universitātes Muzeja.

žiglevica observatorija Daudziem mazzināmā zvaigžņu vērotava Slokā Šogad maijā apritēja 110 gadi, kopš Slokas ārsts Kārlis Žiglevics savā observatorijā novēroja Haleja komētu.

Rīgā 1919. gada 29. oktobrī, bija viena no trim Lāčplēša Kara ordeņa kavalierēm sievietēm.

Vien retais jūrmalnieks zinās, ka nedaudz vairāk kā pirms 100 gadiem Slokā, kura gan tolaik vēl bija patstāvīga, atsevišķa pilsēta, atradās privāta observatorija. Tolaik observatorijas nereti paskaidrojoši dēvēja arī par zvaigžņu lūkotavām.

Observatorijā Slokā noritēja savam laikam gana nozīmīgi debess spīdekļu novērojumi. Šo observatoriju savā īpašumā, kura atradās, Hercoga Jēkaba ielā 6, bija ierīkojis ārsts un sabiedrisks darbinieks Kārlis Žiglevics (1862– 1933), kurš medicīnu bija studējis Maskavas universitātē (1887–1891), kā arī Tērbatā un Berlīnē.

Lai gan K. Žiglevics bija mediķis, astronomija bija viņa aizraušanās, viņš uzskatāms par astronomu amatieri. Observatoriju ārsts iekārtoja un pilnveidoja no 1908.–1910. gadam. Līdztekus K. Žiglevics pētīja botāniku un veidoja vērtīgas herbāriju kolekcijas. Pēcāk K. Žiglevics bija plaši zināms Rīgas tiesu ārsts (cita starpā pieminams, ka viņš tika pieaicināts arī Latvijas Ārlietu ministra un otrā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Zigfrīda Annas Meierovica nāves gadījumā).

Slokā ārsts K. Žiglevics bija apmeties 19./20. gs. mijā, kad tika iecelts par „Slokas kroņa” jeb valsts ārstu, paralēli darbojoties arī kā Rīgas apriņķa ārsta vietas izpildītājs. Slokā aizritēja viņa meitas Elzas bērnu dienas. Jāatzīmē, ka Elza Žiglevica (1898–1919), kritusi Bermonta uzbrukuma laikā

Slokas pilsētas skats (Jūras jeb tag. Raiņa iela). 20. gadsimta sākums.

Heides teleskops, jau atrodoties Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī.

„Dr. Žiglevicam Slokā 11. maija vakarā pl. 10 h 45 min pēc Pēterburgas laika izdevies ar savu četrcollīgo Heides tālskati novērot Haleja komētu. Tā atradusies Vērša zvaigznājā netālu no horizonta. Pēc 15 minūtēm tā pazudusi. Tālskatī aste bijusi skaidri redzama, taču ne virzienā uz Zemi, bet gan uz Sauli.” („Rigasche Zeitung”)

“

1910.gada maijā ar savu Heides teleskopu viņš novēroja Haleja komētu, kuru var brīvi redzēt arī ar neapbruņotu aci un kura redzama ik pēc 75-76 gadiem.

”

Mazā Elza Žiglevica rotaļājas ar stirnu dārzā pie mājas Slokā. Ap 1900. gadu.

Atskatoties vēsturē, jāpiemin, ka 18. gadsimtā Rietumeiropā bija vairākas astronomiskās observatorijas, bet Baltijā un tās apkārtnē trūka šāda veida zinātnisku iestāžu un vietējo speciālistu. 19. gs. pirmajās desmitgadēs Tērbatas universitātes observatorija bija vienīgā nopietnā astronomijas pētniecības iestāde visā toreizējā Krievijas impērijā. Rīgā mazu observatoriju iekārtoja tikai 1862. gadā, neilgi pēc Baltijas politehnikuma nodibināšanas.

Ap 1908. gadu Latvijā bija uzsākušas darbu divas privātās observatorijas: Vladimira Zlatinska Jelgavā un K. Žiglevica Slokā. K. Žiglevics bija ļoti enerģisks amatieris, viņam piederēja ievērojama astronomijas un fizikas mājas bibliotēka, kā arī labi astronomiskie instrumenti – Heides refraktors (teleskops) un pasāžu instruments, Rīflera firmas astronomiskais pulkstenis un hronometri.

K. Žiglevics nodarbojās ar laika noteikšanu, planētu novērošanu, pētīja dubultzvaignes, sauli un citus objektus. Raugoties debesīs no Slokas observatorijas, Žiglevics veicis būtiskus novērojumus. 1910. gada maijā ar savu Heides teleskopu viņš novēroja Haleja komētu – vienīgo periodisko komētu, kuru var brīvi redzēt arī ar neapbruņotu aci un kura redzama ik pēc 75–76 gadiem. To atspoguļoja tā laika prese:

K. Žiglevica ģimenes māja Slokā, Hercoga Jēkaba ielā.

Ierastos dzīves apstākļus, kā arī pētniecisko darbību observatorijā izjauca Pirmā pasaules kara apstākļi. 1921. gadā K. Žiglevica astronomiskos instrumentus un bibliotēku ieguva Latvijas Universitāte (LU). Heides teleskops vēl vairāk nekā 60 gadus glabājās zem LU astronomiskā kupola.

K. Žiglevica dzīves un darbības posms Slokā atzīmējams kā viens no ražīgākajiem, jo paralēli medicīniskās palīdzības sniegšanai viņš aktīvi bija nodevies dabas zinātnēm, nodarbojies ar fotografēšanu. Žiglevicu ģimenē valdīja īpaši patriotisks un inteliģents gars, un pats K. Žiglevics dēvēts par „cilvēku un zinātniskā darba lielu draugu”, humānistu.

Vairāk vēsturiskus rakstus par Jūrmalu meklē: “Jūrmalas vēstures momenti”

8

LASĪTĀJA VIEDOKLIS Jūrmalas teātris krustcelēs Teksts:

Egīls Šņore - skatītājs un dramaturgs

Gadiem ilgi esmu apmeklējis Jūrmalas teātra izrādes. Gadiem ilgi Jūrmalas teātris ir izcēlies tieši ar savām bērnu izrādēm. Kāpēc tā? Tam droši vien ir vairāki iemesli. Izrādes, ja neskaita Ziemassvētku un citus speciālus uzvedumus, notiek svētdienās un noteiktā, bērniem labi pieejamā laikā 16:00. Tās lielākoties nav garas – ilgst aptuveni stundu. Tām ir piemērota aptuveni 100 skatītāju zāle. Gadiem ilgi ar bērnu izrāžu darināšanu nodarbojās trīs un pat vairāk režisoru: teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Aigars Balulis, teātra direktore un režisore Gunta Mīlenberga un režisore Ingūna Radziņa un reizēm arī vēl citi. Aigars Balulis mūs negaidīti atstāja, Gunta Mīlenberga ar režiju vairs nodarbojas tikai izņēmuma gadījumos, Ingūna Radziņa turpina darboties ierastajā ritmā. Vēl pa kādai izrādei bērniem rada jaunais teātra mākslinieciskais vadītājs Imants Jaunzems. Tomēr izrāžu skaits bērniem (vecajām izejot no aprites un jaunām topot mazāk) ir samazinājies aptuveni divas reizes.

Bez tam, ne katram pat ļoti talantīgam režisoram piemīt spēja radīt izrādes bērniem. Nedaudz novirzoties no tēmas: izcilais režisors Oļģerts Kroders man pats reiz sarunā atzina, ka neprotot taisīt komēdijas. Lielais smējējs Kroders! Diezin vai šis paškritiskais viedoklis ir simtprocentīgi patiess, bet lielā mērā tā arī varētu būt.

Vairākas reizes noskatījos Leldes Stumbres lugas “Spalvas” iestudējumu Imanta Jaunzema režijā.

Lieliska izrāde! Šķiet, ka pat labāka par to kas pirms daudziem gadiem bija Dailes teātrī. Tomēr par Jaunzema režisētajām izrādēm bērniem es nevaru teikt to pašu. Tām nav bērnu izrāžu nerva. Nav jau liela nelaime – katrs dara to, kas viņam labāk padodas un tīk. Ir saprotams arī, ka, kļūstot par teātra māksliniecisko vadītāju, gribas ievest pastāvošajā (kaut labā) rutīnā ko jaunu. Un laba kamerstila dramaturģija labā izpildījumā būtu tiešām visai vēlama novitāte.

Tomēr teātra seju ilglaicīgi ir veidojušas tieši bērnu izrādes. Pats esmu daudzus nejūrmalniekus ar bērniem pierunājis apmeklēt Jūrmalas teātri un mani galvenie argumenti ir bijuši šādi: laba vietas pieejamība (Bulduri), demokrātiskas biļešu cenas (aptuveni trīs reizes lētākas nekā Leļļu teātrī, izrāžu kvalitāte gandrīz līdzvērtīga), labs izrāžu laiks, laba zāles pārskatāmība. Un rezultāti neizpaliek. Cilvēki man ir bijuši pateicīgi par šo ieteikumu. Vēl jāņem vērā, ka bērni (vismaz tie kas ir tendēti uz teātri) labprāt skatās izrādes vairākkārt un tas ir pat apsveicami, jo bērns attīstoties katru reizi izrādē ierauga kaut ko jaunu. Šīs teātra svētdienas bērniem arī ir bijis galvenais faktors kas veidojis teātra seju.

“

Vai Jūrmalas teātrim vajadzētu kļūt profesionālam? Tas būtu viens no iespējamiem ceļiem. Jūrmala ir pietiekami liela pilsēta, lai tajā būtu savs profesionāls teātris.

”

Tagad par teātra trupu. To veido pusprofesionāli (šī vārda vislabākajā nozīmē) aktieri. Patiesi apbrīnoju cilvēkus, kas no darba brīvajā laikā spēlējot teātri var sasniegt tādu līmeni. Vai Jūrmalas teātrim vajadzētu kļūt profesionālam?

Tas būtu viens no iespējamiem ceļiem. Jūrmala ir pietiekami liela pilsēta, lai tajā būtu savs profesionāls teātris. Tomēr Rīgas teātru tuvums liek šo ideju arī apšaubīt. Būtu jāiegulda milzīgs organizatorisks un arī reklāmas darbs, lai pastāvīgi piesaistītu pietiekami lielu publikas daudzumu. Būtu jāatrod arī tas savdabīgais darbības virziens ar ko Jūrmalas teātris atšķirtos no galvaspilsētas teātriem. Vai jāatrod? Vai labu nelielu bērnu izrāžu niša nav sevi pierādījusi darbībā jau gadiem? Ir. Tātad – atliek turpināt.

Ja ir izmaiņas pastāvīgi darbojošos režisoru aktivitātēs, ir jāmēģina piesaistīt jauni, kas spēj veidot humānas, interesantas bērnu izrādes, jo šī niša Latvijas teātros ir pabrīva un ļoti nozīmīga.

Teksts:

Daniels Balodis students, Latvijas Kultūras koledžas studentu pašpārvaldes prezidents, Nacionālās apvienības biedrs, LSA domes pārstāvis

Seko mums Instagram!

Meklē Instagram meklētājā “Jūrmalas latvietis” un pieseko mūsu lapai!

PIERAKSTIES AVĪZES SAŅEMŠANAI Saņem avīzi savā pastkastītē un izsaki savu viedokli ko vēlies lasīt nākamajos numuros!

1. Noskenē QR kodu. vai sūti e-pastu ar savu adresi uz jurmalaslatvietis@gmail.com

Studijas un darbs . Kā atrast balansu Teksts: Elīza Aleksandra Grenenberga-Grīnberga starp šīm nodarbēm?

Izturējām!

Studijas un darbs - tā ir ļoti pazīstama kombinācija jeb situācija cilvēkiem, kuri studē vai to iepriekš ir darījuši. Manā gadījumā tās ir pilna laika studijas Latvijas Kultūras koledžā un darbs sākot no viesmīlības un beidzot ar mākslinieka asistenta pienākumiem seriāla filmēšanas grupā. Covid-19 krīze ir pilnīgi mainījusi manu dzīvi - studijas vairs nenotiek klātienē, viss mācību process notiek attālināti. Savukārt, stundas, ko pavadu darbā palielinās, bet studijas tiek atliktas uz vēlāku un brīvāku brīdi. No savas pieredzes varu teikt, ka šāda veida studiju process ir grūtāks, jo darbu apjoms, kas jāveic studiju ietvaros palielinās un laiks, ko parasti pavadīju lekcijās ir pārvērties laikā, kurš tiek pavadīts darbā. Lai atrastu līdzsvaru starp studijām un darbu un, lai process ir produktīvs un neietekmētu negatīvi nievienu no nodarbēm, jāsaliek pa plauktiņiem savs laiks, savi naudas līdzekļi, un viss jāplāno tā, lai nerastos situācija, ka esi atkarīgs no darba, vai no studijām. Tieši šī plānošana ir būtiska šajā laikā, jo ir jābūt risinājumiem no A-Z. Tieši tagad ir jābūt gatavam lēkt avantūrās, jaunos piedzīvojumos un, galvenais, meklēt kontaktus, ar kuriem vēlāk veidot savu turpmāko dzīvi un karjeru. Novēlu Jums veselību un ticību, ka šai krīzei tiksim pāri.

SEKO JŪRMALAS LATVIETIM

Ikviens vienmēr iztēlojas, kāds būs viņa skolas izlaidums, kā norisināsies un kādas būs sajūtas tajā īpašajā dienā. Skola ir liela dzīves sastāvdaļa, kura straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. Visas piedzīvotās emocijas, neaizmirstamie pasākumi un nogurdinošie pārbaudījumi paliks vairs tikai atmiņās, dodoties tālāk pieaugušo dzīvē. Mūsu ikdiena ir krasi mainījusies. Pirms pāris mēnešiem nevarējām iedomāties, ka vidusskolas visgaidītākie notikumi (žetonvakars, pēdējais zvans, izlaidums u.c.) nenotiks tā, kā visi cerējām. Šajā pandēmijas laikā mums pašiem vajadzēja sevi motivēt mācīties, lai labi nokārtotu lielos gala pārbaudījumus.

Protams, nebija viegli šos 3 mēnešus piespiest sevi mācīties un domāt par to, ko darīt tālāk nākotnē. Tomēr, uzskatu, ka šis laiks ir paradzēts, lai piedomājam pie tā, kas mums katram ir svarīgs. Ar Covid-19 palīdzību tagad saprotam, ka jebkura lieta un visi plāni var pazust vienā mirklī, tāpēc jāizmanto katra iespēja, lai pilnveidotu savu dzīvi ar pozitīvām emocijām. Ar smaidu novēlu Jums stipru veselību un priekpilnu vasaru!

IESKATS VĒSTURĒ

Jūrmalas panorāma. 1939.gads

Jūrmalas panorāma. 2020.gads