atklātos. Ja vien ar cilvēkiem būtu tik vienkārši. Daudz un sarežģīti mēs esam. Visus nepašķirstīsi. Bet, ja grāmatas ir tik interesantas, tad droši varu apgalvot, ka to radītāji – autori ir vēl interesantāki. Ielūkosimies pa mazu spraudziņu dažu ievērojamu rakstnieku dzīvēs. Tikai mazlietiņ, bet pietiekami daudz, lai klusi noelstos: „Nevar būt…‖ Franču rakstnieks Onorē de Balzaks neķērās pie darba, ja nebija izdzēris no piecām līdz septiņām tasītēm kafijas. Ir izskaitļots, ka savas dzīves laikā viņš ir izdzēris aptuveni 50 tūkstošus kafijas tasīšu. Edgars Alans Po ir zināms kā rakstnieks, kas daiļliteratūras darbus vienmēr parakstījis ar savu īsto vārdu, taču tajā pašā laikā, izmantojot dažādus segvārdus, viņš rakstījis iznīcinošas recenzijas par saviem konkurentiem un slavējošas pats par sevi. Jāsaka, ka daudzi vi-
ņam par to atriebās pēc nāves. Kāds rakstnieks Rufuss Grosvolds (Rufus Groswold) ienīda E. A. Po par to, ka viņš bija uzrakstījis negatīvu recenziju par Grosvolda darbu, turklāt nodēvējot autoru par literatūras diletantu. Atriebes vārdā nopeltais pēc E. A. Po nāves uzrakstīja anonīmu nekrologu, un vēlāk arī nepatiesu biogrāfiju, abos krietni pārspīlējot rakstnieka trakulīgo dabu un kāri uz alkoholu. Ernests Hemingvejs mēdza rakstīt galvenokārt rīta stundās, lai izvairītos no karstuma. Viņš rakstīja 500 vārdus dienā. Paša uzlikto normu viņš nekad nepārkāpa, jo uzskatīja, ka labāk uzrakstīt maz un izcili, nekā daudz un slikti. Marks Tvens bija pirmais ievērojamais amerikāņu autors, kurš savā darbā baltādainu un melnādainu cilvēku nostādīja uz vienlīdzīga sociālā pakāpiena. Viens no tiem bija baltais zēns Heklberijs Fins, otrs – melnādainais, labsirdīgais vergs Džims grāmatā, un vēlāk arī filmā „Haklberija Fina pie-
“Viņa sieva ir rakstniece, vecākais dēls ir rakstnieks, jaunākais tāpat, turklāt apprecējis rakstnieci‖
Ernests Hemingvejs Foto http://librarydenizen.wordpress.com 6