Foto http://i267.photobucket.com
—Ja tā padomā — Dženai bija taisnība. Kas ar mani bija noticis? Vilmingtonā man bija draugi, Elisa parūpējās, lai gandrīz katru nedēļas vakaru būtu iesaistīta kādās aktivitātēs. Vēl šodien atceros dīvaino pulciņu nosaukumus un dienas, kad tie notika - „Jauno vēsturnieku skola” pirmdienās, „Jaunieši, kas lasa” trešdienu pēcpusdienās, ceturtdienās man bija jādodas līdzi vecmāmiņai uz aerobiku un kopā ar viņu un vēl baru vecāku sieviešu jāstaipās, jo Elisa jau nebija no tiem, kas ļautu man brīvi vazāties apkārt. Piektdienas arī Elisa nodarbināja mani pēc sava prāta, tāpēc reti, kad tiku uz kādu ballīti, bet ar kaimiņu meitene Bekija vienmēr man visu sīki un plaši izstāstīja nedēļas nogalēs. Nezinu, kā tas notika, bet, kad pārcēlos pie Henka, tas viss vienkārši izgaisa. Kad dabūju darbu pie Pablo, neatlika laika iet uz ārpusklases nodarbībām. Arī vecie draugi rakstīja arvien retāk un retāk, bet notikumi vēstulēs raisīja manī mazu interesi. —Iespējams Dženai bija taisnība — es biju iesūnojusi.
pateikt, ka pelēkais pleķis uz labās lences ir mana iesauka vai ka zem priekšējās kabatas kāds ir neveiksmīgi mēģinājis uzrakstīt „30 Seconds to Mars”. —Sapņo vien!— pasmējos un paņēmu savu somu klēpī. Varbūt ķerties mājasdarbiem klāt jau tagad, jo nevar zināt, vai man vēlāk būs laika. —Nē, tā ir uzvara! — draudzene atcirta, samākslotā balsī. —Ātrāk lasies prom! Tu man traucē! – caur smiekliem pamāju meitenei. — Atā! Džena, smaidīdama no vienas auss līdz otrai, pazuda aiz stikla durvīm, ko klāja plakāti ar reklāmām par izdevīgām cenām un dažiem koncertiem tuvākajos klubos, un projām bija. Bet es izvilku matemātikas mācību grāmatu un sāku pētīt vienādojumus, necerēdama uz pēkšņu klientu pieplūdumu. —Mācies? — manu uzmanību negaidot novērsa balss, pēc kuras pēdējās divdesmit četras stundas biju ilgojusies. Velns parāvis, no kurienes viņš uzradās? —Jā, — tizli pamāju, aizvērdama grāmatu, un koncentrēju skatienu uz saviem pirkstiem. — Vienādojumi, — klusi piebildu, pabungojot pa grāmatu un ļaudama skatienam aizklīst līdz lētajām cigaretēm man virs galvas. Man bija slikta priekšnojauta, ka, ja ielūkošos
*** Mana oficiālā darba diena tikai tuvojās beigām, bet nekā daudz, ko darīt, pāri vairs nebija palicis, tāpēc Džena jau posās mājup, kamēr es sēdēju pie kases, jau juzdamās daudz labāk nekā pirms dažām stundām. Izrādījās, ka Pablo ir izlēmis palutināt savu sievu Rūtu, dodot viņai iespēju iespīlēties bezgaumīgā kleitā, kas izcels visu, ko vajadzētu noslēpt, un aizvedot uz smalku restorānu pilsētas centrā. —-Es jau jūtu uzvaras garšu, — Džena izslēja zodu un uzmeta savu melno somu, ko no vienas vietas klāja izplūduši ar korektoru rakstīti uzraksti. Piemēram, tikai zinātājs spētu 32