Ziepes Ziepes
Kandža Kandža
Paulīne Bērzpilī Uz 20 kg gaļas atgriezumiem ņem apmēram 1 kg ziepju akmeņa. Izlieto zarnu taukus, vecas gaļas, dažādus neēdamus atgriezumus vai arī gaļu, ja kāds dzīvnieks nobeidzas. Bez ūdens vāra zarnas un taukus, kamēr tauki iztecējuši. Tad pielej ūdeni. Var jau arī sākumā vārīt ūdenī, ja gaļa satur mazāk tauku. Kad gandrīz visi tauki izkusuši, pieliek ¼ daļu ziepju zāles. Pārējās, sadalītas pa ¼ daļām, pieliek pakāpeniski ar apmēram ar ½ stundas starplaiku. Ja ziepju zāles par daudz, ziepes iznāk putraimainas, ja par maz, ilgi jāvāra, – tās ir ļoti mīkstas. Tāpat, ja daudz ūdens pielieto. Uz 5 kg zarnu ņem apmēram 10-15 l ūdens. Treknai gaļai vajag vairāk ziepju zāļu, liesai mazāk. Ja ziepes vārot kļūst putraimainas, jāpielej vēl ūdens un jāpavāra. Vārīšanas laikā ziepes maisa ar lāpstiņu, lai nepierauj pie katla. Uz beigām vairāk jāmaisa. Maisa riņķveidīgi. Gatavu ziepju pile mentes galā sarec. Pēc vārīšanas apmēram 10 minūtes patur katlā, lai nosēžas atkritumi, un tad izlej lēzenos traukos. Atdzisušu masu sagriež ar speciālu plānu koka nazi. Tad gabalus žāvē caurvējā, siltā vietā.
Marta Ārciemā Pelnu sārmu vajadzēja gan koka trauku mazgāšanai, gan veļas mazgāšanai, kā arī ziepju vārīšanai. Stipru sārmu taisīja no zaļu alkšņu un zaļu bērzu žagariem. Ziepju vārīšanai ošu pelni ir sevišķi stipri. Pelnus izsijāja caur kartupeļu sietu, salika podā un savārīja. Ielēja lielā mucā un uzlēja virsū aukstu ūdeni. Vienam spainim pelnu lēja apmēram 8 spaiņi ūdens virsū. Pēc pāris stundām pamaisa, liek atkal nostāties. Tad izmaisa atkal, liek nostāvēties. Tad izmaisa otrreiz, nostādina, tad šo šķidrumu uzlej jauniem pelniem katlā, uzvārīja un nostādināja – ieliek zaļu kartupeli vai jēlu olu, un tie stāv virsū, pirkstu galos kož. Ja pelni nav tik stipri, tad pie nostādināšanas iesviež lāpstiņu kaļķa, tad vārīja. Un ļoti ciets, stiprs sanāk, rokas ēd kopā. Ziepēm sveķus lika klāt. Egļu sveķus izkausēja. Uz 10 mārciņām iekšu – 1 litru sārmu. Kad par ātru saēd un tumšs rodas, tad pielēja kādu litru ūdeni. Ziepes vārīja no teļu, aitu, cūku iekšām. (Materiāli no LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves)
darbnīca ir mākslinieciska interpretācija Kandžas tecināšanas par brandava gatavošanu mājās. Ideja radusies, vērojot cilvēku radošo pieeju un tehniskos risinājumus mundrinošā dzēriena iegūšanā.
Vallija Jūrkalnē Neatceraties, mamma vārīja ziepes? Jā, vārīj! Mums vēl tagad stāv augš zieps, uz istabs. Jā, paš vārīts zieps stāv vēl. Pašu vārītas? Jā! Paš vārīts zieps stāv! Kā tad vārīj ziepes? Nu, vārīj no cūkas, ka nokau. Tad bi, kas tur tie atlikum tād, ko neēd. No teļ, no gos atlikum. Tos vārij kop, un ta bij tāds ziepakmens. To pielik klāt un ta savārij, un ta sasaldēj, un tāds bi tās zieps. Cik ilgi vārīj? Diezgan ilgi vārīj. Bet cik ikurāt, to es nez. (Saruna turpinās bēniņos, kur Vallija sameklē mājās vārītās ziepes) Vo šīs! Viņs i vecs palikušs. Tas ziepakmens vēl nav saglabājies? Nē, tas jau vairs nav. Vo, šīs i, bet viņs jau i vecs, viņs jau balts i. Bet šīs i riktīgs. Koferiņš vēl saglabājies, bet viņš jau vecs. Padomā, no Ulmaņlaikiem!
Mūsdienu situācijā ikviena prasme ir vērtība, kas rada iespējas izmantot sev pieejamus resursus. Piemēram, savām vajadzībām lieti noder paš gatavots brandavs, kas izmantots zāļu uzlējumiem iekšķīgai un ārīgai lietošanai.
1. Bļodiņšņabja gatavošanai nepieciešamie virtuves piederumi un izejvielas.
Cik ta bieži vārīj tādas? Reizi gadā? Nē. Biežāk? Nu, ka kāva lops, ta vārīj. Ta jau kāv cūks biežāk. Un ar viņām ko mazgāja – drēbes? Viss ko mazgāj! Viss ko, veļ mazgāj! Sārm notecināj no pelniem. To tad arī lika klāt? Jā! Vēļ mazgāj – uzlik pelns uz siet un notecināj sārm.
2. Katlu uzliek uz plīts, ieliek katlā pamatni bļodiņai un ielej brāgu.
3. Katlā ar brāgu ieliek bļodiņu.
4. Katlam vāka vietā liek bļodu, kas labi pieguļ katla malām.
Ja nebij ziepakmens? Jā, ja nebij ziepakmens. Ta peln sārm stipri novārīj un lik klāt. (Fragments no intervijas Jūrkalnē)
6. Sagatavo maizes masu.
7. Ar maizes masu aizziež katla un virsējās bļodas saskares vietu, lai karstais tvaiks netiek ārā.
8. Ūdenim virsējā bļodā visu laiku jābūt aukstam, lai spirta tvaiki katlā kondensētos un satecētu mazajā bļodiņā.
Atbalsta:
10.
SHADED:
Ielej aukstu ūdeni un procedūru atkārto pēc vajadzības.
www.serde.lv BLACK C:75 M:68 Y:68 K:90
Virsējā bļodā ielej aukstu ūdeni.
WHITE PANTONE WHITE MAGENTA C:0 M:100 Y:0 K:0 BLUE C:70 M:15 Y:0 K:0
2009. gada septembris
9. Tiklīdz ūdens virsējā bļodā ir sasilis, to nosmeļ.
A
DEFAULT:
SHADED:
5.
Ziepakmens vietā nevarēj izmantot to sārmu? Jā, varēj! To pelnu novārījum a lik klāt.
Ja jums ir savs ziepju vārīšanas vai kandžas tecināšanas stāsts vai recepte, kuru vēlaties darīt zināmu nākamajām paaudzēm, sūtiet: SERDE, Atmodas iela 9, Aizpute, LV-3456 DEFAULT:
Izdevumu sagatavoja Signe Pucena, Ieva Vītola, Uģis Pucens Starpnozaru mākslas grupa SERDE
Padomā, cik gadu tām ziepēm varētu būt jau? Nu, pirms četrdesmitā gada vārīts. Cik ta tur i? Nu, Ulmaņlaikā vārīj.
Lai gan tradīciju apvij stingra noslēpumainība, vairāku gadu garumā īstenoti pētījumi, doku ment ējot kandžas gatavošanu mājās. Kandžas jeb ļergas, dzimtenītes, samogonkas, ļurča vai brendiņa tecināšana mājās ir kultūrvēsturiska un piederīga pasaules nemateriālajam kultūras mantojumam.
11. Vāra aptuveni stundu, pēc tam atdzesē un rūpīgi noņem maizes masu.
12. Noņem virsējo bļodu un izņem mazo bļodiņu ar gatavo bļodiņ šņabi.
icinām palūkoties uz šo tradīciju no atšķirīga skatupunkta – nemoralizējot par kandžas dzīšanu kā sociālu ļaunumu, bet atklājot cilvēku neizsmeļamo izdomu ierobežotu resursu apstākļos realizēt savas vajadzības!