Brandava gatavošana Viduskurzemē by SERDE Signe Pucena

Sérija „Tradîciju burtnîcas” ir tematisku izdevumu kopums, kurå publicétas müsdienås dokumentétas tradicionålås kultüras liecîbas, atspogu¬ojot to izmaiñas un tautas jaunradi tradîciju pårmantošanå un tålåknodošanå. „Brandava gatavošana Viduskurzemé” ir pirmais izdevums šajå sérijå, kurå apkopota lauka pétîjumos 2007. gadå iegüta informåcija no Skrundas, Aizputes, Kazdangas, Påvilostas un Nîkråces apkårtnes. Intervijas Ieva Vîtola, Signe Pucena, U©is Pucens. Foto Signe Pucena, U©is Pucens, Jånis Zvirgzds Zvirgzdiñš Redaktors Jånis Zvirgzds Zvirgzdiñš. Måkslinieks Egons Baranovs

IEVADS Vésturiski, attîstoties lauksaimniecîbai, ap 800. gadu p.m.é. înå un Indijå aizsåkusies destiléto alkoholisko dzérienu ražošana. Lîdz Eiropai šî tehnolo©ija nonåkusi 11. gadsimtå. Latvijå lîdz 17. gadsimtam par brandavu iecienîtåks ir bijis alus un medalus. Péc Lielå Zieme¬u kara spirtu såkuši dedzinåt arvien vairåk, pårstrådåjot degvînå gandrîz visus muižas graudus – spirta brüži un kro©éšana muižu îpašniekiem nesusi ievérojamus ienåkumus. Neskatoties uz plašo rüpnieciski ražotå alkohola piedåvåjumu, brandavs ticis gatavots arî måjås. Viduskurzemé måjås gatavotajam alkoholam ir dažådi nosaukumi, visbiežåk lietotie ir ¬erga un brandavs. Pašbrüvéto médz saukt arî par kandžu, ¬urci, brendiñu, krümu brendiju, zemnieku šñabi, dzimteni, dzimtenîti, spirtiñu, gråpjüdeni, cukurnieku, miltenieku. Müsdienås Viduskurzemé pašbrüvétais måjås tiek gatavots arvien retåk. Tam ir vairåki iemesli – izejvielu sadårdzinåšanås, gatavošanas procesa laikietilpîba un savulaik bütiskas funkcijas – noré˚inåšanås veida par darbu – izzušana. Agråk pašbrüvéto gatavoja måjås, jo pudele par uzartu lauku, nop¬autu sienu bija laba samaksa – „visi, kas tik brauc, tiem tik vajag maksåt. Naudu neñem, davai, šnabi! Ko tad tu aizskriesi uz veikalu, seši kilometri katrreiz, kad tev vajag uzart kådu lauciñu?” Turklåt laikos, kad veikalå alkoholam, salîdzinot ar cukuru, bija augsta cena, ar måjås gatavoto brandavu varéja labi ietaupît. Vélåk, kad cukurs tika pårdots pret taloniem, ©imenés ar vairåkiem bérniem pårpalikušo cukuru izmantoja måjas alkohola gatavošanai. Turklåt pašgatavots brandavs senåk bijis ikvienam saimniekam, jo „tas jau neskaitîjås saimnieks, kam nav brandava pudele måjå”. Nereti pašbrüvétais ticis izmantots gan lopu, gan cilvéku årstéšanai. Blakus samaksas veidam un ietaupîjumu veidam paståvéja arî pe¬ñas funkcija. Ne tikai Otrå pasaules kara laikå, kad våcu armijas karavîri iegådåjås no vietéjiem iedzîvotåjiem brandavu, arî müsdienås ir lietpratéji, kas ¬ergu médz tecinåt ne tikai savåm, bet arî citu vajadzîbåm. Brandava gatavošana saistîta arî ar sociålo dzîvi un izklaides funkciju, proti, måjås gatavotais alkohols galdå likts dažådos pasåkumos – kåzås, bérés, måjas viesîbås, talkås. Nereti pašgatavotais ticis augståk vértéts kå veikalå pirktais alkohols – „kåzås, bérés tik prasîja, lai dod ¬ergu, citu lai neko nedod!” Brandava, ¬ergas, kandžas, brendiña, ¬urça gatavošana ir savdabîga un joprojåm dzîva Latvijas nemateriålå kultüras mantojuma izpausme. Prasme brüvét alkoholu måjas apståk¬os izveidojusi noteiktu tradîcijas paståvéšanas kontekstu, kuru vispirms raksturo tehnolo©iskå jaunrade. Proti, ierobežotu tehnisko resursu apståk¬os šîs tradîcijas prasmes nav vienveidîgas, bet gan saistîtas ar praksé balstîtu pieredzi, izdomu un atjautîbu. Katram meistaram ir sava receptüra – brandavs tiek gatavots gan no cukura, gan rudzu miltiem, kviešu graudiem, kartupe¬iem, cukurbietém, konfektém, veciem ievårîjumiem. Neatkårtojams un unikåls, lîdzvértîgs måkslas darbam vai dizaina izstrådåjumam ir arî katrs destilåcijas aparåts. Òergas tecinåšanas iekårtas jeb kandžas aparåti var büt dažådi. Vienkåršåkå tehnolo©ija ir t.s. b¬odiñšñabim, kura pagatavošanai tiek izmantots katls un divas b¬odas vai š˚îvji. Brågu par ¬ergu var izdzît, izmantojot arî åtri våråmo üdens kannu. Tehnolo©iski sarež©îtåka ir t.s. ¬ergas dzîšana caur trubiñu, speciåli šim nolükam izgatavojot slégtu katlu ar dzeséšanas sistému un füze¬kéråjiem. Brandava gatavotåju izdoma atklåjas arî pašbrüvétå uzlabošanå, š˚idrumu filtréjot caur aktîvo ogli vai smalki sasistiem stikliem, lai likvidétu nepatîkamo smaku un piegaršu. Lai uzlabotu garšu, nereti ¬ergai tiek pievienotas piparmétras, ˚imenes, asinszåle, kafija, sagrauzdéts cukurs. Iecienîti ir uzléjumi uz dažådåm dårza un meža ogåm, tå izgatavojot måjas li˚ieri. Savukårt, måjås gatavotu konjaku var iegüt, brandavå paturot ozola mizas vai ozolkoka klucîšus. Vésturiski izveidojusies situåcija, ka brandava gatavošana jeb kandžas dzîšana vairumå ir tikusi vajåta vai vismaz ierobežota no valstisko institüciju puses. Pašbrüvétå gatavošana saistîta ar konfidencialitåti, kas gan ir nosacîta, jo tomér ikkatrå pagastå un ciemå kandžas dzinéji viens otru pazinuši un pazîst – „daudzi noteikti tecina, bet neviens jau nesaka”. Konfidencialitåtes cits aspekts atklåjas lauka pétîjumu veikšanå – pirmajå intervijå, kad tikšanås ar teicéju sarunåta, izmantojot radu, draugu un paziñu starpniecîbu, gandrîz visi meistari par brandava gatavošanu måjås ståsta pagåtné, noliedzot šo prasmju pielietošanu müsdienås. Izdevumå apkopotas un publicétas 2007. gadå lauka pétîjumos iegütas intervijas, kas atspogu¬o brandava gatavošanu Viduskurzemé – dažådas receptes, gatavošanas apraksti, kå arî ar šo procesu saistîtie pieredzes ståsti. Tekstå saglabåtas ståstîtåju valodas îpatnîbas, vérå ñemta teicéju vélme palikt anonîmiem. Lai nodrošinåtu tradîcijas saglabåšanu un måjas alkohola prestiža nostiprinåšanu, sérijas „Tradîciju burtnîcas” izdevums „Brandava gatavošana Viduskurzemé” plašåkai sabiedrîbai sniedz ieskatu par tradîcijas attîstîbu, nozîmi un funkcijåm senåk un müsdienås.

TAKSISTS Kuros laikos bija visaktîvåkå ¬ergas tecinåšana? Bütîbå visu krievu laiku. Viñš (¬erga) jau populårs visos laikos bijis. Kad tu såki tecinåt? Es såku tecinåt, var teikt, kådå astoñdesmitsestajå gadå. Né, es meloju, kaut kådå septiñdesmit astotajå gadå. Pasåkumiem izdevîgi bij, un uzšåva kådam gaiså. Izdevîgi bij, teiksim, kådam kådu darbu iedot. Viš padara, cits jau tikai šñabi gribéj, viš naudu negribéj. Pa pudeli jau nez ko varéja padarît. Krievu laikå degvielu varéja dabüt pa pudeli. Pieméram, ziliñi, ka gåja? Taç viñi burtiski léja årå. Nebija, kur likt degvielu. Krievu laikå. Pa pudeli iedeva tev talonus, un mierîgi brauc. Nebija nekådu problému. Arî atved granti, tev måjås izgåž pa ¬ergu. No kå gatavoja pašbrüvéto? No cukura. 7 - 8 kg cukura. Tas ir domåts uz 40 litru kannu ar üden. 1 kg raugs. Cits lika klåt arî kartupe¬us. Sarîvéja kådu kilogramu. Viš tåds interesantåks ir, teiksim. Nu, un tad raudzéja. Tad iznåk tå, bütîbå – cik kilogrami cukura, tik litri dzeramais. Cik ilgi raudzéja? Tas atkarîgs no temperatüras. Ja ir tåda normåla istabas temperatüra, tåd uz kådi 25 gråd. Nu, nedé¬a aiziet. Noliek stürî un viñš strådå. Tad, kad viñš vairåk nav salds, viñš ir gatavs. Smird arî? Nu, kå pateikt. Nu, kå jau bråga. Nu, kå pateikt, kå aliñš norüdzis, puslîdz. Tåds cukuralus, tåds. Citi viñu dzer tådu pusnorügušu. Viñš tåds salds, garšîgs. Vienîgais, galva såp no rîta. Tad tå nedé¬a paiet. Un ko tad? Tad? Liek uz plîti. Pårlej uz citu kannu. Tur kannai våks ir ciet un galå ir truba. Trubu laiž cauri caur üdeni, ar spiråli caur dzesétåju. Nu, un lénu ugunîti uzvåra viñu, kamér viñš såk tvaikot årå. Péc tam mazu, mazu ugunîti un léni tecina. Nu, tas process tad aizñem kådas, es îsti neatceros, kådas 4 - 6 stundas. Jo ilgåk tek, jo kvalitatîvåks viñš bütîbå iznåk. Laida arå caur ﬁltriem cauri. Teiksim, tådas burkas saliek vairåkas – divas, trîs. Tas füzelis paliek iekšå viñås, un tad tå pirmå burka ir tåda dzidra, balta. Tå ir tåda riktîgi kådi 70 grådi, tåda. Tad tås påréjås tådas švakråkas. Tad viñas š˚aida kopå. Lai iznåk vismaz kådi 45 grådi, tik viñai vajag kå minimums. 50 - 45 grådi, tad viña ir laba. Kas tas füzelis tåds ir? Tas füzelis ir tas, kas sakråjas, kas paliek påri. Tie visi bütîbå ir atkritumi, kas no tå tvaika paliek. Tas füzelis paliek tais traukos iekšå, kas notek no tå tvaika, un tas lielåkais paliek tai lielå kannå. Tur iekšå 40 litri, un iznåk årå tikai astoñi, påréjais paliek viss tas üdens, tie drañ˚i paliek. Vai sanåca garšîga? Zini, jå. Vislabåkå iznåk, ja pieliek klåt tos kartupe¬us vai no kådåm zaptém taisa, ievårîjumiem, kas palikuši no iepriekšéjiem gadiem. Tad viskvalitatîvåkå. Priekš sevîm, ka taisa, tad tik iztaisa pirmo burku. To savåc sev. Otro burku var pårdot. Trešo var izliet årå. Un tad viena ir tåda kvalitatîva burka uz kådi 70 grådi.

Vai nav kådi speciåli vårdi tam pirmam, kas nåca årå, tam otram, trešam? Nosaukumi? Né, es nezin, né. Nav tå kristîjis. Nu, tå jau saka – pirmais, otrais, trešais. Jo bütîbå, ré˚ini, ka iznåk årå astoñi litri, teiksim. Un tad tu ré˚ini – trîs litri, vél trîs litri. Nu, trijåm burkåm jåbüt. Pirmå, otrå, trešå. Vai péc tam salej pudelés? Jå! Parastajås stikla šñabja pudelés un kor˚i virsü. Cik ilgi tå var ståvét? Jo ilgåk ståv, jo labåk. Kådas vél populåras receptes kådreiz bija? No miltiem. No cukurbietém. Vispår melš, ka våcieši taisîja no südiem ¬ergu, starp citu. Jå, jå, riktîgi no atejas taisîja! Nu, tajå kara laikå. Pieliek raugu klåt un laiž vairåkas reizes, kådas divas trîs reizes cauri, un viñš jau aiziet, zin, kå. Te jau ståsta, ka bij tåds moments, kad raugu nevaréja dabüt, ka çigåni ir raudzéjuši ar nosistu ka˚i. Ieliek iekšå tur tajå ieraugå viñu, un tas såk rügt. Izvelk ka˚i årå un izdzen kandžu. Kas tev to ir ståstîjis? Kåds to ir redzéjis? Tas jau no Kuldîgas it kå nåk. Tur tie Kuldîgas çigåni it kå. Tur jau krievu laikå toçkas bij pillas malas. Kåds kaut kur izp¬åpåjies noteikti. Kas tev iemåcîja ¬ergu dzît? To jau es zinu no tådiem puiše¬a laikiem. Uz laukiem es bij. Nu, cik man bija? Kådi 7 gadi? Es zinu, ka tai laikå šausmîgi stingri bij aizliegts tecinåt ¬ergu. Viñi pat netecinåja måjås. Viñi tecinåja mežå projåm. Ugunskurs bija. Malka bij. No tådiem ˚ie©e¬iem salikuši. Tur arî dzeséja, tecinåja. Pa tådu sili tecéja iekšå traukå. Es zin, ka måjås, kur nav tådas lielas dzeséšanas iespéjas, teiksim, bij tåda liela 200 litru muca, kur pa iekšu izlikta spiråle. Es zin, ka man nevajag mainît üdeni. Es var izdzît kannu cauri bez problémåm. Teiksim, kam tå tvertne mazåka ir, tas üdens ir jåmaina, lai nepaliek karsts. Tad nenåk årå. Tad tur bütîbå nåk årå pilnîgi kaut kas cits. Kåda ir tai dzeséšanai tå doma? Dzeséšanai tå doma tåda, ka viñš to tvaiku atdzesé. Tas tvaiks pårvéršas par alkoholu. Viñš ir gaistošs. Viñš nåk årå, un gaiså arî izgaro. Smaka tik paliek. Ëdens viñu atdzesé, un tad paliek piliens. Tas tåpat, kå tev uz loga noståjas rasa, ja?! Òerga ir atdzeséts kondensåts. Sanåk, ka tai kannai våks ciet? Jå, obligåti! Tikai pa trubu nåk. Ja tur kåda maza š˚irbiña, tad puse aiziet véjå. Vai tévs ar vectévu bieži tecinåja? Viñi jau taisîja bütîbå, ne jau lai pårdotu, bet viñi taisîja tad, kad kådi svétki nåca – Jåñi, Lieldienas un tådas lietas. Kådi ciemiñi, kåds strådåt palîdzét nåca – kartupe¬u talkas un tå tålåk.

Kå viñi to dzeséšanu mežå uztaisîja? Nu, tur kåds avotiñš kaut kur blakåm bij. Pañem mudîgi karsto üdeni, izlej årå, pielej aukstu atkal klåt. Tekoši gåja ar tådu kastroli liet virsü, tå lai viñš dzeséjas. Es zin, kad taisa tådå daudzståvu måjå, kad dzîvo, teiksim, kurå tur ståvå, neatnesîsi 200 litru mucu ar üdeni, ja? Tad darîja ¬oti vienkårši, tad pañéma divas šitås te si¬˚u bundžas, tås salodéja kopå, iznåca tvertne. Un pa iekšu viñåm cauri izlaida spiråli. Ja? Divas spiråles bütîbå. Divi gali. Tad viñu slédz klåt pie üdens, pie kråna. Kad atgrieza krånu va¬å, tekoši gåja aukstais üdens cauri, kas dzeséja visu to sistému. Slédza klåt un laida, lai iet. Es pat zinu, ka krievu laikå ir vîri, kas uztaisîjuši, kam privåtås måjas ir, viñš iebüvé visu to kråsnî, un no kråsns nåk årå kråns. It kå üdens kråns, ja? Aizgriezts ciet. Un tad, kad viñš kurina, tå lieta visa notiekås. Teiksim, atnåk måjå milicija, pårbauda – un nekå nav! Plîte kurås, atgriez va¬å krånu, un pa krånu tek. Viss notiekås! Liec galdå! Vai pårbaudes tådas stingras bija? Nu, ja jau krievu laikå kaut kur bija kåds signåls, tad jau nåca momentåli baudît. Tås toçkas, kas bij toçkas, tås viñi arî neaiztika. Tås noteikti bija uzpirktas un tå tålåk. Es kådreiz arî biznesu taisîju. Kådreiz pats arî taisîju, kådreiz pats arî pårdevu. Es tå populåri né. Es tådiem zinåmiem, konkrétiem. Es darîju tå, ka es konkrétam cilvékam iedevu to partiju, kas pårdeva. Viñam var atñemt tikai to, kas viñam ir. Tå toçka jau viñam nav. Cik bieži sanåca ar šito nodarboties? Nu, burtiski diezgan. Bij moments, kad bij deviñdesmitais, deviñdesmit pirmais gads, kad pudele ¬ergas maksåja 15 rub¬i. Te bij tas moments, kad šñabis nebij veikalos, nekå. Es tai laikå aizgåju no darba un såku uz privåto taksi strådåt. Un tur jau kas – taksis? Šñabis bij vajadzîgs. Tad més burtiski vedåm šñabi no Vaiñodes. Dabüjåm vietas, kur ir. Piekråméja mašînu lîdz logiem. Žiguli nokråméja pilnîgi lîdz logiem ar šñabi, veda un tirgoja. Man iznåca labåk tirgot, nekå braukt. Labums ir tåds, ka šñabis tiek piegådåts re©ionå, kurå valsts, teiksim, nav izpildîjusi, un pat policija ir apmierinåta, jo kåds to lietu ir kompenséjis. Viñi paši lieto alkoholu – gan policisti, gan visådi ierédñi. Un tur mums uz takša pieturu burtiski nåca strîpåm. Tå kå, zin, uz veikalu. Es tev pateikšu nopietni, ka es, uz taksi braukdams, vienå dienå esmu nopelnîjis 600 rub¬u, neizkustinot mašînu ne no vietas. Vienå dienå uz šñabi tikai! Tas bij deviñdesmito gadu såkums, kad Godmanis nåca pie valdîbas, kad neviens nesaprata, kas jådara, kam kådi pienåkumi ir. Lîdz ar to bij tåda patva¬a zinåmå mérå. Neviens nebija ieintereséts ne ko izkråpt, nevienam ne ko atñemt. Zinåja visi, ka tur tirgo. Nu labi, nolikvidés to toçku – kur dabüs to šñabi? Nu, kur tu ñemsi viñu? Brauksi kaut kur uz Rîgu iepirkties, vai? Tie paši policisti. Viñi paši nenåca, atsütîja kådu džeku paka¬, kas atnåca un nopirka. Vai vienmér, tecinot ¬ergu, viss sanåk? Jå, tas jau tåds atstrådåts process. Vai ir tå, ka kådreiz sanåk labåk, kådreiz sliktåk? Né! Nu, citreiz ir nepatikšanas, ka tu steidzies un uzgriez uguni par lielu. Kad viñš såk vårît un izsit to burbuli årå. Nu, såkumå jau tecinåja bez tiem filtriem, bez tåm füze¬u nostådném. Tad bija jåuzmanås no tå, lai viñš neuzvårås par stipru. Tad, kad såka likt tos atstoiñikus, lai sakråjas tas füzelis, tad uzgrieza vairåk. Tad nebija nekåda skåde. Tam, ja uztaisîja tådu baltu burbuli, tad dabüja visu kannu pårliet, tad bija kådi trîs litri zudumå. Bet to jau, kad piešåvås, tad zinåja.

Paståsti par to ¬ergas attîrîšanu! Ir viens variants, lai dabütu viñu tîråku, kas nåk årå. Ir vajadzîga çetri metri gara caurule augšå, taisna. Såkot no kannas, çetri metri augšå. Tad nenåk neviens füzelis årå. Nåk tîrs årå. Cik tev pašam aparåti ir bijuši? Man pašam viens, bet tad es viñu pårtaisîju. Såkumå bij uz gåzi, tad uz elektrîbu. Kannås izboréja caurumus, ielika divas spiråles iekšå 3 kilovatîgås. Tås uzreiz, kad ieslédz, tad momentå tå kanna, burtiski pusstundas laikå, uzvårås. To vienu spiråli atslédz nost, un ar to vienu pilnîgi pietiek, ar to tecinåja. Kå te vietéjie ¬ergu sauc? Ir arî kådi citi vårdi? Kandža, ¬erga. Kå vél sauca? Es jau esmu aizmirsis. Žargonu lietoja – samagons, samagonka. Dzimtenîte. Bij tådi laiki, kad šñabis bij vienå vérté ar ¬ergu. Cena vienåda bij.

1 kg raugs, 7 - 8 kg cukurs var pielikt arî 1 kg sarîvétus kartupe¬us 40 l üdens aptuveni nedé¬u raudzé 25 grådu temperatürå

KALâ&#x20AC;°JS

Paståsti, kå tecina ¬ergu! No tå laika, kad beidzås taloni, no tå laika jau neviens netecinåja. Tagad jau nåk spirts iekšå. No kå tu tecinåji, kad vél tecinåji? Es! No cukura! No bietém. Såkumå, laukos pie téva, tad es biju puišelis. No cukurbietém? No cukurbietém! Kå! Sagraizîja cukurbietes, nu, tådas – gabaliños, tad karséja karstu üdeni. Gåza virsü karstu üdeni, lai velk årå, lai ir cukurs, salds. Tad raugu klåt un tad raudzé. Sešdesmitajos gados tad jau cukura nebija, brüvéja pat cukurbiešu alu. Tad jau miezîtis bija retås måjås. Vecenîtém visåm laukos cukurbiešu alus – tad aråji braukåja apkårt un krita tå kå mušas! Agråk par darbu maksåja ar ¬ergu? Nu jå. Tais laikos tikai tå! Traktorists brauca art zemi vai ko, viš teica: „Iedod kådu folšu, ko es naudu.” Tad jau šitå vajadzéja. Priekš tam jau tik vajadzéja. Lauku vest – šitå te tik vîriñiem. Tagad tik visi uz to naudu. Tos laikus pa folšu, pa div folši. Cita runa negåja! Kåda no bietém sanåca? Garšîga? Tad mamma kopa te¬us, un te¬iem nåca melase, salda tåda. Te¬iem to deva. Un tad dzina arå no tås melases. No vienas melases, ko dzina, nu, tå bija, nu, ¬oti laba. Laba ¬erga iznåca. No otras melases, ko dzina, kas nåca pédéjos gados, tai, nu, briesmîga tåda piegarša bija, nu, nežélîga. Pilnîgi riebîga, nu, riebîga piegarša! Jå, jå, jå. Né, nu, redz, kas ir! No bietém, tå ir jådzen divas reizes. Pirmo reizi, kad tu izdzen, viñai ir tåda, tåda garša! Tu neesi kådreiz grauzusi cukurbieti? Nu, tåda garša, kas paliek muté. Bet, ja tu divreiz izdzen, tad bütîbå nav nekåda piegarša no tås bietes. To izdzîto lej vélreiz katlå iekšå un üdeni klåt, lai bütu kådi 35 - 40 litri š˚idrums, jo tas tîrais nedrîkst nåkt. Un tad viñu dzen otrreiz cauri. Tu varéji izståstît lîdz galam – bietes sagriež, uzlej karsto üdeni... Jå, izvelk to cukuru, tad lej kannå, raugu klåt – uz çetrdesmit litriem kilogramu raugu, lai åtråk rügst. Septiñås dienås viñš norügst. Siltumå glabåja. Aukstumå ne, tad jau es laukos katru ménesi varétu raudzét! Kå var brågai pateikt, kad ir gatava dzîšanai? Nu, kad raugs izrügst, vairs neçükst. Kad viš ståv! Arî péc garšas? Né. Es jau nezin, var büt, ka tagad jåpagaršo, kå ar tiem raugiem. Te vien moment, kad brîvå Latvija såkås, bij tåds raugs, kas tikai maizei deréja. Viñš divas stundas tikai rüga un viss. Tas jau neder priekš šitåda. Šitam jau vis laik vajag çübåt uz augš, lai tas cukurs izrügst. Ar ausi paklausås – çübå! Kådå traukå raudzéja? Kannå. Çetrdesmitlitrîgajå.

Tad pagåja septiñas dienas. Un tad? Tad! Labåk tek, saproties, tad, kad viš ir kådu ménesi noståvéjis. Viš norügst, lai viš noklåréjås. Tad viš ir klårs tå kå üdens. Kad viš noséžas, tad i lielåks stiprums, nekå kad åtri noraudzé. Tad to nolej nost, biezumus nelej klåt. Tad nesit augšå. To nelej klåt, tikai tîro! Vot, tad nåk laba manta årå, bet ménesi vismaz vajadzétu turét. Ja vajag åtråk, tad tå, bet, nu, ménesi vismaz notur, un tad, kad liek iekšå, tad nåk uz 85 - 90 grådiem laukå. Viens litrs. Pirmais litrs. Tad nåk arvien zemåk. No çetrdesmit litri kannas iznåk desmit litri. Desmit litriem jånåk årå ir. Òergu vajag tådu uz 45 - 43 grådi. Vismaz jåbüt šitiem grådiem, nu, nevar ¬erga büt uz 38 grådi. Citi taisa piecdesmitgrådîgu – tas jau arî biš˚ît par traku. Vienreiz jau var iesviest! Redz, citi no cukura raudzé. Citi gåž klåt to raugu, visu, vot, tas jau, redz, sit to brågu augšå. Citreiz uzgriež straujåk to uguni, viñš iesit to visu brüno iekšå. Tå ¬erga paliek dzeltena. Uz çetrdesmit litriem üdens liek 10 kilogramus cukura. Redz, kas ir! Es jau kad tecinåju, es ¬oti maz liku raugu, lai viñš ilgåk rügst un viñam tad nav tå piegarša. Es esmu daudz dzéris ¬ergas – vienmér var just, ka viñš ir piegåzis kuli rauga klåt. Citi uz kilogramu, pusotru lika klåt, šito porciju, ko es teicu. Ré˚ini, viñš norügst piecas sešas dienas – viñš stum cauri. Bet! Tå rauga garša ir klåt. Kå tad es taisîju? Es taisîju trîslitru burku – tas ir 3 kilogrami cukura, 15 litri üdens, es tik liku vienu paciñu rauga, 100 grami gåja toreiz paciña. Kolosåli! Es esmu tecinåjis no kviešiem. Né, nu, kviešus liek klåt tikai priekš kam? Priekš rügšanas. Kådreiz jau raugu nevaréja dabüt. Ak, dievs, kå te klapéjås! Tad zirñus lika klåt! Ar zirñiem atkal – kå ir! Baigi jåvakté! Kå viš ir norüdzis, påris trîs dienas nedrîkst turét påri. Ja tu noturi påri, viš paliek glums – gåz visu årå! Netek! Kå gatavoja no kviešiem? Oi, no kviešiem! Es tecinåju! Baigi feini, kolosåli! Burkå, stikla, divdesmit litru, es saraudzéju. Es tik paskatos – kå tie kvieši staigå pa to burku! Tad tu zini, ka tev rügst. Staigå, staigå, tad nogrimst – tad norüdzis. Burkai jåbüt va¬å, lai gaiss tiek klåt. Kvieši, cukurs. Kvieši tikai priekš tam, lai viñš såk rügt. Tad, kad nebija rauga, lika tomåtu pastu, bet es ar to neesmu provéjis. Tur jåzina proporcijas, citådi var saskåbt. Tad svied årå, cukurs iet zudumå. Òergai tad ir stingra, tåda skåba piegarša. No kå vél var gatavot? No rudzu miltiem arî kådreiz tecinåja. Oi! Bet tad vajag divi katli, lai tev nepiecepås. Ja tu uzliksi rudzu raudzéjumu uz plîts, tas ir tåpat kå šitie emaljétie katli, våri putras, un viñi piedeg apakšå. Tev jåliek tåpéc otrs kalts, tur ir üdens iekšå. Tad ar to üdeni viš silda un tad dzen årå. Òoti ilgi iet tas process, bet tå ir atkal manta. Tåda salkana, tu nevari pateikt, ka tå ir ¬erga! Un tåda mîksta – tå mîksti iet iekšå, saproties! Jå, rudzu ¬ergu es esmu dzéris tikai divreiz savå müžå – nu, gluma tåda, nu, vienreizéja! Ja tecina no kartupe¬iem, kartupe¬i jåsaldé. Sasaluši kartupe¬i. Raugu arî liek klåt. Barikåžu laikå cukura nebija. Tad pirka veikalos ledenes, bårbeles, džemus, konfektes. Vajadzéja vismaz 5 kilogrami konçenes, lai sanåk trîs litri, jo tur nav iekšå tik daudz saldums. Izkausé, raugu klåt – un aiziet! Forša ledeñu piegarša – tåds tå kå vîns sanåk! Klausies! Kad tecinåja ¬ergu, füze¬i nebija? Var likt vienu burku vidü iekšå. Füzeli jau var dabüt. Jo tu lénåk tecinåsi, jo labåk. Vajag lénåm, tas nekas, tev ilgåk jåpaséž, bet viš ir tomér tîråks, viš nesit klåt tik daudz. No katla nåk caurules augšå, un paraugi visu laiku, tu jüti, te no šitås boçkas uzreiz var just – nåk karstums, tek strauji. Ras! Paraugi pie dzesétåja – ja viš paliek drusku remdens, tad uzreiz rauj nost! Uzreiz jåš¬åc üdens plîté iekšå. Viš nåk strauji, ja tu at¬ausi ar visu straumi, tad pienåks viss ar to brågu pills. Es tecinåju tamdé¬ pa litram, pa litram, vislabåk

jau pa puslitram, nevar jau zinåt, kad izsprågs årå tå bråga. Kå tas klåt, tad viss beigts! Te jau ar tåm bietém kumédiñi ir kådreiz. Es atceros, kåds kad dzina. Saproties! Iziet årå, nepadomå, ka tülît tecés, takš aizrauj ciet trubu – viss uzsprågst un viss uziet gaiså! Saproties! Viss izsprågst tas katls, viss uziet uz augšu! Baigais spiediens taç iekšå. Citi ir applaucéjušies, kad nepårbauda. Re, kå ir! Pirms tam viss tev ir jåizskalo ar karstu üdeni, jåiztvaicé cauri! Nu, taçu nedrîkst atståt iekšå, tas uzreiz samaitå mantu! Kå tu sauc to, kas iztek laukå? Par ¬ergu? Òurcis. Kå sauc?! Kandža sauc, ¬erga, ¬urcis, dzimtenîte, Latvijas dzimtene, paštecinåtais, gråpjüdens! Es esmu dzirdéjis: „Gråpjüdeni dzersi?” Ko tu péc tam sme˚im liec klåt? Es jau liku apelsînu mizas kådreiz. Reti kådreiz varéja dabüt. Un tad, kad man bija tå jubileja, es sataisîju – asinzåli pieliku priekš brünuma. Un piparmétras – téju! Samet iekšå, lai noståv. Tå bij tåda za¬gana, forša. Visko var pielikt. Kådreiz, kad tos laikos dzina, tad biški sagrauzdéja, pielika cukuru. Lai viš brünumam ir. Man beigås negaršoja tas cukurs. Citi ˚imenes lika klåt. Citam atkal negaršo ˚imenes. imenes? Jå, ieber drusku ˚imenîtes. Ir ˚imeñu garša un drusku brüns ar ir. Un konjaku, kad tu gribi uztaisît, tad vajag ozola klucîšus šitådus maziñus sataisît, sacirst mazus klucîšus. Ieliec iekšå, lai ievelkås. Cik ilgi jåievelkas? Nu, divas nedé¬as vismaz. Divas nedé¬as vismaz, lai viš tå izvelkås. Nu, bet to, kad uztaisa, ir tas pats kas „Merkürs”, ko var veikalå nopirkt. Ozola klucîšus, kad uzliek. Salej tikai tajås pašås pudelés, domå, ka veikalå pirkts, un kårtîbå! Viñš tipiski, tipiski dod to garšu, kas ir visiem brendijiem, viskijiem speciﬁska. Tu taisi uzléjumus uz visådåm ogåm? Taisu. Kilograms ogas, kilograms cukurs un litrs ¬urcis. Bet ¬ergu vajag uz 55 - 50 grådi. Izvelkas un kådi 30 grådi paliek. Man garšo no visåm ogåm. irši, mellås jåñogas. Kå tu pårbaudi tos grådus? Spirtometri priekš tam ir – veikalos, aptiekås. Pirmais litrs nåk 85 grådi, otrais – 70 grådi, tad es jaucu visus kopå. Paståsti, kåda izskatîjås ¬ergas tecinåšanas ierîce? Mums bija simtlitrîgs, tåds ar diviem rokturiem, ble˚a katls, tam uztaisîja tådu koka våku, te nåca truba uz augšu årå. Te uz kluça ståvéja koka boçka, no augšas tå truba nåca uz leju, iekšå tai mucå. Tur bija tåds paresninåjums priekš dzeséšanas. Tå truba gåja mucå iekšå, viš dzeséjås. Te ståvéja spainîtis, un te viš tecéja tå – pik, pik. Nåca strauji. Es tev teicu – ja ménesi ir noraudzéts, çetrdesmit litrus var izdzît gandrîz pusotrå stundå. Tas ir, neré˚inot to laiku, kad plîti ir jåkarsé, arî laiks paiet, kamér çetrdesmit litri uzkarsé. Parasti jau tam katlam nåca koka våks, tam nåca trubiña årå. Dzelzs truba. Kapara nedrîkst büt, kapars za¬š paliek. Un tad šite, kur tas vå˚elis nåca, lika rudzu miltus. Iztaisîja tådus pabiezåkus, un šite visur tås vietas ar rudzu miltiem aiztaisîja ciet,

lai nespiež årå to stiprumu. Tad, kad viš såk tecét, såk lénåm nåkt, tad uzreiz ieš¬åc üdeni malkas plîtî, lai biš˚i nomierinås. Tad te augšå ar sérkociñu staigå riñ˚î, kur nav kårtîgi noziests, tur uzreiz aizdegas. Tur pañem uzreiz to biezeni un aizsméré ciet! Fiksi aizsméré ciet ar to no rudzu miltiem! Un tecinåšanas laikå arî vajag pårstaigåt. Tai mucå jåmaina üdens, lai dzeséjas! Bija jåsme¬ nost, jålej klåt, visu laiku jådarbojas. Es laukos uz maizes kråsnes uzlieku augšå lielo mucu, tad uz gåzes plîtes ståv lielais katls virsü. Te ir tas dzesétåjs. No augšas truba nåk uz to dzesétåju, tur ir üdens iekšå, un tad dzesé. Péc laika es tik nesu un leju üdeni. Citi pie tås porcijas, ko izraudzé, to pédéjo, kas nåk årå uz çetriem grådiem, piegåž klåt tiem biezumiem. Viñi to, ko izraudzéja, š˚idrumu nogåza nost, iekšå katlå, tecina cauri un uz to, kas palika påri, gåza atkal jaunu porciju virsü, atkal cukuru klåt un tecinåja. Un arî daudz vairåk tek årå. Jo, redz, kas ir, tajos biezumos jau paliek iekšå stiprums, daudz paliek. Tecinot ¬ergu, nav kådi joki gadîjušies? Es zinu, ka daudzi, kas ir tecinåjuši, pamodušies un viss – cik bija iztecinåts, tik ir nodzerts, katls nodzisis un nav nekas! Man tå nebij! Kas ir man lielåkais kuriozs – nu, kas man var büt?! Es jau müžîgi kå tecinåju, tad es tå sme˚éju, sme˚éju, tad beigås tåds baigi feinais reibums. A vienreiz iztecinåju un nedzéru nemaz! Vot, kuriozs! Ne grama!

3 kg cukurs vai 5 kg kausétas ledenes 100 g raugs 15 l üdens

uzléjumam: 1 kg ogas 1 kg cukurs 1 l ¬urcis

APTIENIEKS Kå senåk gatavoja måjås brandavu? Nekas nav vienkåršåks. Kandžu var iztaisît viskå. Man aparåta nekad nav bijis, bet redzéjis es esmu un esmu izstudéjis. Mums kådreiz aptiekå bija destilåcijas aparåts, kur üdeni destilé. Lai dabütu labu mantu, vajag grådîzeri iekšå. Spirts uzvårås apméram pie 73 grådiem. Ja uzkarsés to uguni lielåku, tad såks nåkt füze¬i. Füze¬iem vajag tuvu pie 100 grådiem. Un lîdz ar to dabüs mantu, no kuras galva såp. Bet, ja jüs dabüsiet tådu, kas nåca pie 73 grådiem, tad viñš büs vislabåkais. Un, lai to panåktu, vajadzîgs katls, kur ieliet to brågu iekšå, noslédzams katls, no tå våka iet årå caurule, tåda resnåka kå pirksts. Jåbüt apméram metru augstumå no tå våka, to var aizvilkt tik tålu, cik grib. To termometru vajag tur, kur apméram ce¬as tie tvaiki augšå. To caurulîti jålaiž caur dzesétåju. Tam vajag vienu katliñu vai ko, kur var pildît aukstu üdeni. Tur dzeséjås, un tas š˚idrums nåk årå. Galvenais uzpasét temperatüru. No kå gatavoja brågu? Brågu taisîja no tå, kas, nu, kuram ir. Muižas laikos lielåkoties taisîja no miltiem. Iejauca rudzu miltus, ielika raugu, raudzéja ap 20 grådu temperatürå. Tådu uzraudzé un liek iekšå. Pédéjå laikå jau taisîja no cukura. Kara laikå taisîja no cukurbietém, sasmalcina, izvåra katlå sîrupu, to atš˚aida, ieliek iekšå raugu, uzraudzé brågu. Ja raugs nebija, no alus muciñåm izléja laukå raugu, no maizes abråm izkasîja. Kåzås, bérés tik prasîja, lai dod ¬ergu, citu lai neko nedod! Müsdienås jau daudz vairs netecina, cukurs dårgs, un tur jau ir liela klapata. Arî telpu ar 20 grådiem nav jau daudz, tad smaka nåk, kaimiñi saodîs. Grüti jau izdarît. Arî tas kontrabandas spirts ir tik léts, ka nav izdevîgi. Ir jau visådi pañémieni, kå uztaisît. Pieméram? Kådi ir tie pañémieni? B¬odiñšñabis ir – saliec divas b¬odiñas, vienå ielej iekšå, otru uzliek virsü. Uz vienas b¬odiñas tvaiks kondenséjas un krît nost. Vajag tikai divas b¬odiñas, katliñu. Šitå åtri taisa. Katliñå ielej iekšå to brågu, katlå pace¬ uz augšu un ieliek vienu b¬odiñu iekšå, otru uzliek påri katlam. Kå šaipusé sauc pašbrüvéto? Visådi sauc. Leišmalé, tur Sikšños, tur jau sauc par brandavu. Tur brandavs ir ¬erga. Uz kådiem pasåkumiem taisîja brandavu? Tecinåja uz svétkiem, uz apkülîbåm, talkiem, méslu talku, pieméram. Sanåca visi kopå, vienam jau bija par grütu. Katrå muižå jau bija spirta brüzis. Kazdangå tepat pie dî˚îša, nesen kå noårdîja. Tur bija liels spirta brüzis. Visås muižås bija spirta brüzis, tas bija liels ienåkums. Tur jau tie zemnieki nodzérås. Bija baznîca un blakus bija spirta brüzis. Tur jau tie zemnieki nodzérås. Kazdangå gan nebija baznîca, bet spirta brüzis bija, baznîcniekus viñi nedabüja pår˚ert! Tie, kas grib riktîgi dzert, tie jau pa slinku, tie jau neies tecinåt. Vienkåršåk aiziet pie kåda un pa létu naudu nopirkt. Te mums ciematå vismaz çetras piecas vietas, kur nopirkt. Padomjlaikå jau ¬erga bija kå samaksa – uzar lauku, iedod pudeli. Taisni gaidîja, kad tu iedosi pudeli! Tas traktorists jau aizgåjis pie darba, viñš strådå ar traktoru, sieva jau måjås gaida, kad to algu pårnesîs. Kad viñš dabü naudu, sieva pamana un atñem to naudu. A tå viñš pamazåm izdzer, pamatîga štîme viñam ir lîdz vakaram, viñš brauc dziedådams måjås!

MEDNIEKS Paståstiet, kå var pagatavot måjås brandavu? Es pats nav tecinåjis, es tik zinu, ka liek raugu, raudzé, un paša tå tvaicéšana ir ¬oti vienkårša. Kad bråga ir izrügusi, tad viñu liek katlå, pañem tvaika rorîti årå, tå ir sagriezta spirålé, tur iekšå aukstå üdenî – un tek laukå spirtiñš! No kå ir vislabåkå ¬erga? Vislabåkais ir no rudzu miltiem, tas ir visveselîgåkais. Es takš kådreiz ar mågu mocîjos, såpéja kuñ©is kå elle, aizbraucu uz leišiem un prasîju, zin, ja ir no cukura taisîta, tad tådu ¬ergu man nedod, man vajag no rudziem! To kådu pudeli izdzer, tad trîs ménešus varéja akmeñus grauzt! Kå to iztecinåto sauc – par ¬ergu? Par ¬urci, tagad pédéjå laikå. Par ¬urci – tåds švakråks un nesmuks palicis. Man meitai vîra onkuls baigi ¬ergojås, viñiem brauca péc ¬ergas paka¬ restoråni. Viñi no cukura taisîja. Prîmå! Visa kråsa, ne smaka, nekas! Tå kå konjaks, prîmå! Vai tad no cukura ir brüna? Nee, viñi tur liek klåt visådas kråsas, kaﬁju. Filtré caur aktîvo ogli, tad var dabüt to nepatîkamo smaku nost. Es jau, redz, nav dzéråjs, es jau netaisu, redzéjis es esmu un provéjis ar. Kådreiz, kad strådåju uz autiña, més jau müžîgi tad skréjåm uz Leišmali. Leiši tecinåja? Oi! Viñi taçu arî ir lielåkie ¬ergas tecinåtåji. Latvieši jau tå mazåk. Un viñi jau bija velli! Zin, ko viñi darîja? Mazmåjiñu sviež klåt, lai labåk rügst. Jå, jå, jå! Tur jau kådreiz, agråkus gadus, es zinu, ka pie robežas pa nakti izlaupa to mazmåjiñu! Pareizi, pareizi! Laba manta, izrüdzis un iztvaikojis. Saindéties ar to tu nevari! Vienu laiku jau raugu nevaréja dabüt. Tad tomåtu pastu lika klåt. Zirñus, grübas, kviešus var likt rauga vietå. Noraudzé tådu, bråga jau stipra, zinu, kad lopiem deva, tad lopi follå! Tos biezumus atdod lopiem. Vai visås måjås agråk dzina ¬ergu? Visås jau nedzina, te müspusé vairåk aliñu. Tanî laikå jau tå nep¬éguroja kå tagad. Tad pa svétkiem, pudele viena uz trim çetriem vîriem. Un pa Jåñiem – kas pa Jåñiem šñabi dzéra? Neviens! Tikai miezîti. Pat kolhoza laikå, zin, pirmos gados, izliek mucas kalnå, cits pat tajås vannås izpeldéjås. Mårtiñu pårkristîja par Jåni! Mårtiñš, zin, atspiedies pret tådu garu koka ba¬¬u tå kå vanna. Tas tå atsédies uz tå gala ar dupsi, meitenes iet garåm, paskatås uz to Mårtiñu. Mårtiñš – paukš! Vannå iekšå! Nokrista Mårtiñu par Jåni! Kolhozs pats brü˚éja alu uz Jåñiem. Pütéjor˚estri spéléja pa Jåñiem, kolhoza priekšsédétåjs püta basu, balléja lîdz rîtam! Gåja visas ©imenes, kamér muzikanti taisa pîppauzi, visi lusté, iet rota¬ås, dzied. Tie bija forši laiki!

SAIMNIECE

Paståstiet par ¬ergas gatavošanu! Man kåzas. Més kad precéjåmies, es tévam teicu: „Vajadzétu šñabi!” Vai viñu varéja dabüt vai nevaréja? Es takš nezinu, kas to var ievérot! Tévs teica: „Uztaisîsim ¬ergu!” Es teicu: „Kas tas tåds?” „Nu, šñabis! Tikai pašiem jåtaisa!” Més pañém cukurbietes, sakapå, våra, tad nospiež. Tå sula ir salda un garšîga. Un tad tur lika raugu iekšå. Ilgi rüga. Raudzé tik ilgi, kamér vairs nav salds, kad viñš ir stiprs. Viñš paliek tik riebîgs, ka vairs nevar iedzert. To izspiesto atdeva govîm, tas nav stiprs. Dzina jau tikai to üdeni, kas iznåk årå. Nu, vajadzétu kaut kå izdzît! Lai dabütu to saucamo šñabi! A kå tad to dara? Man atkal jålür, jåskatås! Viñam bija liela måja, liela plîte, bija kaut kådas divas toveres, no ble˚a. Viñš interesants bija, vidü kaut kåds caurums. Tur bija kaut kådi rori iekšå, un uz to plîti uzlika. Tådu es redzéju pirmo reizi. Viñam kaut kas tecéja tur årå. Viñš teica: „Pagaršo!” Es tå pieliku to pirkstu – nu, stiprs! Kad jau dzen šitå riktîgi årå, tad jau nåk spirts årå! „To més dzersim tad, kad tev büs kåzas.” Tad nåca kåzas, un tad nu viñš iztaisîja, laikam léja arî üdeni klåt. Nu, šñabis kas šñabis! Tad jau nåca laiki, ka nevaréja dzît ¬ergu. Es atceros, man bija kåzas sešdesmitajå gadå, tévs nomira péc çetriem gadiem, un tad vairs nebija brîv. Måte teica: „Pagaid, pagaid! Es jau tådu dzimtenîti ar var uztaisît!” Tå tad ar raudzéja. Raudzéja ar cukuru, jo cukurbietes més vairs neaudzéja. Ar cukuru un maizi kopå! Piena kannå raudzéja. Viña teica: „Man nav aparåts!” To, kas bija, to nodeva lüžños. Es tik zinu, tévs nomira, un tur tie riñ˚i un dzelži bija vesela krava. Un to arî projåm atdeva. Måte teica: „Man te tådus dzelžus nevajag, ka métåjås!” Es teicu: „Bet kå tad tu uztaisîsi?” „Pagaidi, kad tu atbrauksi pie manim sienu gråbt, tad tu redzési, ka man büs iztaisîts!” Es vienreiz aizbrauc to sienu gråbt, viña jau vél ilgi tos lopus turéja, un més tur mocîjås. Šî dod pudeli. Es teicu: „Tas tak nav tîrs šñabis, tu tak teici, ka kaut ko citu dosi!” „Un kas tad šim vainas? Vai tad man jåskrien pieci kilometri uz Påvilostu péc šñabja?” måte prasa. Es teicu: „Kå tad tu dabon?” Viña teica: „Kå! Vienkårši! Es uzliku katlu uz plîti, ieléju to brågu iekšå, ieliku tur iekšå ˚ie©eli un b¬odu uz tå.” Uz to katlu viña uzlika virsü b¬odu ar aukstu üdeni, jo viñš ir jådzesé. No rudzu miltiem viña taisîja tådu klîsteri, ar to nolîméja visu tå, ka nekas netiek årå. Viña teica: „Lüdzu! Re, ku te viš man ir!” Jüs saprata vai nesaprata? Augšå b¬odå tas üdens jåmaina nez cik ilgi ir – tik ilgi, cik tu tecini un taisi. Un ar pirkstu parauga visu laiku, vai nav silts! Un šñabis gatavs! Smel iekšå! Garšîgs bija? Pareizi, ka garšîgs! Né, nu, kas nelieto alkoholu, tam garšîgs viñš nav. Paståstiet, kåds tas aparåts izskatîjås! (No virtuves katla un b¬odåm saliekot ierîci, ståsta). Tas jau ir tas pats primitîvåkais aparåts. Tå man mamma taisîja, viña pati to izdomåja. Viña teica: „Man tagad var braukt miliçi, viñi man neko nevar atñemt! Vai tad katlus ñems nost?! Un cik reiz man ñems tos kastro¬us nost?” Pirmo reizi, kad jüs taisîs, jums nekas nesanåks! Jo pie katra darba ir jåpierod. Ir jåzin savs laiks, nekas nesanåks – aizies viss gaiså! Tur jau jåzin, cik ilgi tå bråga jåvåra, lai kaut kas iznåktu. Ja tu noñemsi åtråk nost, nekas nebüs, ja tu dikti ilgi tvaicési, atkal nekas nebüs. Tur jau jåzina tas ilgums, måte jau zinåja, viña jau bija uzñémusi laiku. Man tå liekas, ka no såkuma jau viñai arî nekas nebija. Iedeva man pagaršot, es teicu: „Né! Tådu dzert nevar!” Vai tecinot kåda smarža nebija? Ja viñš netiek årå, tad nekåda smarža nav. Smarža büs tad, kad tu noñems to b¬odu. Tas no to riebîgo brågu, tå ir tik riebîga un smirdoša! Tas raugs dod to smirdoñu.

Lai viñš bütu garšîgåks, viña balzåmu léja klåt. Biš˚ît, ka pielej, uzreiz noñem to riebîgo garšu. Vienreiz viña bija likusi piparmétras iekšå. Tad viñš ir atkal péc piparmétråm, bet tad ir jåbüt riktîgåm piparmétråm. Kå šai pusé sauc pašbrüvéto? Bråga ir tas, no kå dzina. Par ¬ergu. Vél sauca par dzimtenîti. Arî kandža viña ir. Brandavs ir veikalå, tas ir valsts padarîšana. Par ¬urci ar vél viñu sauc. Ko darîja tad, kad rauga nebija? Bij tådi brîži, kad nebija raugs, tad lika klåt zirñus, rügušpienu, vårîtus kartupe¬us. Un tå rüga! Tå, ka izput! Kartupe¬us saspiež, za¬os zirñus sadala pusîtés, lai åtråk briest. Uz kådiem pasåkumiem tecinåja ¬ergu? Uz mašîntalkiem, uz kåzåm, Ziemassvétkiem. Alus uz laukiem jau bija paståvîgi. Òergu tecinåja uz lieliem godiem. Vienreiz gadå, divreiz gadå. Bija pa vasaru siena talki, tie saimnieki viens otram gåja palîgå. Kå tad maksåja, sataisa atkal kådas vakariñas, vai tur kådu jéru nokauj, tad tur ir tas alus, tad šñabis. Lustîga padzîvošana. Vienam saimniekam padarîts, iet atkal pie otra. Tå viñi tur riñ˚oja. Man jåsmejas! Atnåk pie téva kaimiñš, viš ir mežsargs, viš ir pa visiem mežiem. Tévs ar, lai kaut kådu labåku kumåsu dabütu nozå©ét, tad jau visi skaitîjås valsts meži, nav tå kå tagad, nu ir privåti. Nu, lai labåku parådîtu, nu, tad ir jåpiedzirdî, vai nu ar to stipro alu, vai atkal ar kådu pudelîti, kas, nu, ir nolikta. To jau, kad taisîja, to jau nolika, ne jau katrå dienå to ¬ergu taisîja. Viñš, nabadziñš, viñam pîpe bija, tabaku båza iekšå, viñš iet måjås, viñš iet pa taciñu, apkrît! Es ståv pie måjas stüra un skatos, viñš, nabags, nevar tikt augšå! Kå galva ce¬as, tå dirsa uz leju! Kå dirsa ce¬as, tå galva uz leju! Es tå varéju smieties, es teicu mammai: „Cik tam unkulim ir grüti!” „A kas viñam lika dzert tika daudz?” Nekå nevar darît! Vecais pårvilcies måjås, vecå nåk nåkamå dienå šurpam lamåties: „Ko tu piedzirdinåji to manu veco maitu?”

ZVEJNIEKS Izståstiet, kå var pagatavot måjås šñabi. Man liekas, šitajå laikå vairs nav tådi izejmateriåli kå agråk. Seši kilogrami kvieši, bet tådiem dîgtspéjîgiem jåbüt, nedrîkst büt pårkaltéti vai ar kådiem drañ˚iem kodinåti. Tådi kvieši, kas auguši labå, dabiskå vidé. Tad seši kilogrami cukura un siltu üdeni. Un pirmo reizi tikai kådu téjkaroti rauga. Ne mazåk kå 27 grådi jåbüt, un tad nedé¬as laikå – gatavs! Pirmo reizi tå karotîte ar to raugu, lai iesåktos rügšanas process. Tad, kad viñš uzrügst, tad péc garšas ir baigi garšîgs! Viñš tåds tå kå uz vîna pusi. Tad, kad viñš norügst, tad biš˚iñ tåds rügtumiñš klåt. Pamatå septiñås dienås ir cauri, ja ir labs siltuma režîms. 27 grådus siltuma var dabüt, kad piesien pie radiatora måjås. Nesmird, kad rügst, jo tur viss ir dabisks. Tradicionålåkais ir cukurs ar raugu. Dabiski, ka tad raugs smird, påriet påri, raugs uzšüméjas. To recepti no kviešu graudiem iemåcîjos no viena Liepåjå. Viñš arî sanåk maigåks, nav tåds, kå kad tu taisi no rauga, no rauga tåds asåks, smirdîgåks sanåk. Tad, kad viñš ir gatavs péc septiñåm dienåm, tad mierîgi nolej nost, atkal pielej siltu üdeni klåt, ne vairåk kå 33 grådi, citådi virs 33 grådiem noplok rauga da¬as, atkal lika cukurüdeni klåt, un viñš jau pats patståvîgi strådå. Un tå var trîs reizes, nekådu raugu, neko vairs nevajag. Cukuru vajag, visu uz tiem pašiem graudiem. Iznåk tåds 55 grådîgs uz seši litri. Stabili seši litri. Kådreiz nodarbojos ar koncertu rîkošanu pa visu Latviju. Vienreiz Dré©eris bija atbraucis. Tais laikos nevaréja dabüt šñabi. Interesanti, viñš izkåpj no mašînas, viñam tåda raiba cepure bija, tåda pati man arî. Més såk smieties. Nu, pa to koncerta laiku šim pietrükst, es saku: „Man te pašam tåds savs ir!” Noš˚oba degunu. Nu, neko. Kå saka, péc leišu tradîcijas ir tå – ja saimnieks atnes savu taisîto, tad viñš pats ielej pirmo un tad lej citam. Mums tå nav, tå ir leišiem. Péc leišu tradîcijas es iešauju, iedodu šim! Šis: „Hmm. Iedod vél vienu!” Mudîgi bija jåiet uz skatuvi. Péc tam, nåkošajå pauzé: „Kur tas konjaks ira?” Un pats galvenais – tev no rîta galva nesåp. Un, kad tå paskatås – ar ko labåks tas veikala brendijs? Ar ko? Pats galvenais, ka tas ir stipri veselîgåk, kad palasi internetå, ar ko tik cilvéki nenodzeras, ar visådiem losjoniem un odekoloniem, tad paliek akli un visas iekšas atslédzas. Ja man rîtå jürå jåiet, tas ir svarîgi. Vienreiz, divreiz pa gadu tad uztaisa tådu štîmeli. Péc tam, jürå kad iet, tad šüpo, tas taçu ir årpråts, vakaru nevari sagaidît, tad liekas, diena nevar beigties. Un, ja vél zive daudz, tad tev tur – ui! eterveter viss iet! Tas beigtums jau ir no nekvalitatîva šñabja, un kad visu sajauc kopå. Vai klåt garšai kaut ko lika? O, jå! Pieñemsim, ja trîs litru burka, nedaudz zilos graudiñus, péc kådas nedé¬as viñš paliek zils viss, noståjas, apakšå paliek tåda du¬˚e, tad ar caurulîti nosüc. Es liku ozolmizas. Aptiekå var nopirkt ozolmizas téjai. Uz trîs litru burku kådas divas édamkarotes bliež iekšå, tikai nevajag pårturét viñu. Šîs šitajå laikå vairs nav tådas. Tajå laikå turéja apméram nedé¬u pusotru. Nu, tur tå jåpagaršo. Tad viñš iegüst savu kråsu, tåpéc jau Dré©eris b¬åva: „Kur tas konjaks ira?” Godîgi sakot, reibums arî pavisam cits. Viñš tåds viegls ir, neuzbudina cilvéku. Personîgi var teikt, ka šitie veikala drañ˚i ir riktîgi slikti, tad jåpérk pa kådiem padsmit latiem, tad ir labs. Viñš ir maigåks, viñš cilvéku neuzbudina, no rîta tu esi normåls cilvéks. Šñabim jåbüt kvalitatîvam. Kå šaipusé sauc pašbrüvéto? Šai pusé sauc ¬erga, krümu brendijs. Pårsvarå jau par ¬ergu sauc. Dzirdéts arî ¬urce. Òurce. Ar „e”. Kas ir labåkais uzkožamais pie ¬ergas? Kådreiz ja gadås jürå lapreñ©i nozvejot – super! Tå labåkå zacene. Viñas tådas baigi lielås, tådas taukainas. Tagad tikai var novértét, kas ir dabisks!

Kad pédéjo reizi ¬erga tika tecinåta? Pa ziemu man te muteres brålis bija atbraucis, viñš te divus ménešus dzîvoja, tad vienreiz, otrreiz saka: „Nu, kaut ko vajadzétu uzbrüvét.” Ja jau saka, tad jau patiesi, metu visus darbus pie miera un uztaisîju arî. Bet nekas pråtîgs nesanåca, vai nu graudi vai cukurs ir saçakaréts. Tas vairs nav tas cukurs dabiskais. Šitos laikos diez vai rentéjås taisît. Nav tas izejmateriåls vairs dabisks. Tecinåšana jau arî lielu laiku paprasa, üdens iet, visi skaitîtåji griežas. Kådreiz jau tas bija måkslîgi radîts. Nebija jau tai veikalå nekå. Ko tik nedarîja, konfektes pazuda, visu to brüvéja un pårtaisîja. Cukurs, veci ievårîjumi. Un kas toreiz ar taloniem darîjås?! Tev bija taloni, tu jau cukuru neizmantoji tik daudz! Ja vairåki bérni måjås, viñi jau neizéd. Un tas cukurs kråjås. Un kur tad tu liksi to cukuru? Blaukš iekšå! Tåda bija realitåte, ko tad tu viñus kråsi! Vai tecinot füze¬i nerodas? Füzelim starp kannu un dzesétåju ir burka klåt. Un tur paliek tåds balts, bezkråsains, bez grådiem. Baigi reti jau to kåds izmanto, cits uztaisa trîs tådus. Tå jau kvalitåte. Citi tecina cauri caur sasistiem stikliem. No sasistiem stikliem uztaisa smalku ﬁltriñu. Füzelis viss aiziet nost. No dzesétåja pil tådå lénå straumîté, paliec piltuvi, ieliec vati, sasit stiklus smalkus, caur stikliem iet cauri. Tå nav darîts, bet dzirdéts, ka tå vîri ståsta. Brüzî jau arî spirtu ﬁltréja caur stikla bumbiñåm. Tur tecinåja no graudiem un kartupe¬iem. Tad vél es esmu dzirdéjis vienu – plastmasas maiss, divi ˚ie©e¬i, metåla trauks, ieliek to brågu iekšå, ieliek iekšå elektrisko spiråli, aizsien augšå maisu ciet, liek iekšå ˚egumå (pieslédz pie elektrîbas), un viñš tagad vårås. Un to maisu pa augšu ar dušu laista, ar aukstu üdeni, un viñš iztvaiko, un tas tur sakråjås viss stürîtî, un tik pagriez, iztecini! Cilvékiem galva strådå! Galvenais jau tehnolo©ija. Gorbaçova laikos jau pat ve¬as mašînås bija ietaisîtas. Tolaik jau elektrîba maksåja štruntu.

6 kg kvieši 6 kg cukurs 1 téjkarote raugs silts üdens

SAIMNIEKS

Kå gatavo ¬ergu? To jau nevar izståstît, to tik var uzzîmét! Redz, no rudziem, kad taisa, saplucina to rudzu masu, tos rudzu miltus, gåz sakarsétu üdeni tai virsü, un tad viñu biš˚i paraudzé. Rudzi jau saldi ir. Saldskåbmaize – no kå iznåk? No plucinåtiem rudziem, tur tas saldums rodås. Un tad tå – kad tos rudzus izraudzé, raudzé tik ilgi, kamér zaudé saldumu, nu, lîdz desmit dienåm, vairåk nevajag. Tad to brågu ielej traukå un tecina (zîméjot ståsta, kå process notiek). Såkumå nåk apméram 88 - 89 grådus stipra manta. Vajag divus dibenus katlam, citådi piedeg. Kådreiz tecinåja armijas katlos, tiem bija divi dibeni. Tå bråga ir kå biezputra no rudzu miltiem, bet tas labais – spirts – tas nåk uzreiz årå. Vai tecinot füze¬i nerodas? Nu, füze¬i nåk pa starpu. Var likt füze¬˚éråju. Tådus var likt vairåkus. Parasti jau lika divus viñus. Tad nav tå piegarša. Tas füzé¬˚éråjs nåk te pa starpu iekšå, taisni pirms tå, kas tek årå. Ja nav füzé¬˚éråja, tad ir ¬ergas garša. Citiem viña nepatîk, citiem viña patîk. Man kådreiz viña patika. Tåpat, kad no cukura taisa, tad tikai, kad norügst – raugs noståjas apakšå, tur nekas sarež©îts nav. Un no bietém, pieméram, tåpat no cukurbietém. Cukurbietes izvåra, kamér bietés vairs nav saldums, nokåš viñas un tad tåpat raudzé un tecina kå cukura un rudzu. Pilnîgi viss vienådi darås. Kådreiz jau, péc kara, tad jau cukuru nevaréja dabüt, tad jau sîrupu vårîja no cukurbietém. Ieliek cukurbietes un våra tik ilgi, kamér tas š˚idrums paliek tåds biezs un brüns. Paši måjås vårîja. Visu dienu viñu våra, kamér viñš paliek biezs un saldums bietém vairs nav, bietes izsviež årå un tad to zupu vien våra. Un to sméré uz maizi! Biš˚îtiñ rügtuma garša ir, bet tas nekas. Vai tiem miltiem un cukuram raugu arî liek klåt, kådas ir tås proporcijas? Nu, cukuram liek tå: kilograms cukurs – paciña rauga. Labåk pielikt biš˚iñ vairåk, uz 10 kilogrami cukura, kådas 12 paciñas. Uz miltiem es nezinu, cik liek raugu, to jau var redzét, kå viñš rügst. Es atceros, kara laikå tévs kådreiz šito biezo brågu kannå lika iekšå, vienreiz skatos, kanna tå samük, tå samük, kamér – blaukš! Pa visu virtuvi! Kad šitå putra savårås, viñš var nodambét rori. Un tad viñš plîst! Tåpéc ar tvaiku silda šito, lai nåk tîrs årå. Dzesétåjam tekošu üdeni vajag. Liepåjå bija tåda ierîce: baçoks, tas ve¬as gråpis, te uzlika ve¬as b¬odu virsü, un te turéja üdenî iekšå un vårîja, un te katlå iekšå uz kåjåm uzlika b¬odiñu. Tas visvienkåršåkais veids. Un te, kas uz to augšéjo b¬odu sakråjas, tie pilieni pil tai b¬odiñå. No kåda materiåla to aparåtu vislabåk taisît? Labåkais jau nerüstošais, bet kur tu to dabüsi? Rores jau var dabüt. Alumînija tikai nevajag, tås kaité zobiem. Alumînija gråpîši jau arî nav labi, kad våra. Senos laikos bija tikai çuguna gråpji. Kå var noteikt, cik stipra ir? Tad, kad viña tek årå, es ielieku spirtometru iekšå, un tad viña tek, redz, pirmais jau nåk stiprs, tad arvien švakåks, švakåks. Tecina tik daudz, cik stipri tu gribi. Es parasti lieku divus spirtometrus, otru no kaimiña pañemu, kad abi vienådi råda, tad zini, ka riktîgi viss. Kur jüs šito iemåcîjåties? Tas jau no téva laikiem. Tas taçu visu laiku ir darîts. Es tagad uz viesîbåm tå uztaisu. Es jums iedošu pagaršot.

Jüs måjås taisåt? Jå, jå, kur tad citur! Bet – vai nav smaka? Nu, tas tå. Tad, kad lej brågu årå, tad ir smaka. Kå sauc pašbrüvéto – par ¬ergu? Jå, par ¬ergu. Leišmalé viñu par ¬urci sauc. Te jau arî viñu tå sauc. Viñš jau brandavs riktîgi ir – tik tå piegarša. Vai to piegaršu var likvidét? Saimniece uzlej uz upeném. Uzlej uz dzîvåm ogåm, citreiz sulu izspiež. Izvåra tå kå sîrupiñu un tad salej kopå. Un tad viñš tå noståvås. To pašu kastånîti pañem, rudenî salasa kaståñus, un uzlej viñiem virsü, un tad ir ko parîvét. Vai tåds uzléjums ilgi ståv, šitå sajaukts? Jå! Simti gadi! Brandavs jau ilgi ståv. Uz kådiem pasåkumiem jüs taisåt? Es tikai priekš sevis, kådåm viesîbåm. Tå kå nåkošménes man ir dzimšanas diena – 70 gadi paliks, tad vajag. Un tu vari dabüt tik, cik stipru vajag. Un téva laikos – uz kådiem pasåkumiem taisîja? Regulåri taisîja. Tas jau neskaitîjås saimnieks, kam nav brandava pudele måjå. Vél tagad kårtîgam saimniekam jåbüt vienmér brandava pudelei måjai. Tas ir tå kå likums. Teiksim, lauciniekam, gove atnesas vai kaut kas, ar brandavu vien rîvé. Kad slima paliek, lej iekšå pa muti. Kad uzpüšas govs, pudele aiziet govij tå, kå nemetås. Kådreiz manam mazam brålim bija kristîbas, man mamma ståstîja, es jau neatceros. Tad ir tévi teikuši: „Cik ilgi tas veikalå pirktais brandavs pietiks, kad såks dot to paštaisîto?” Viñš bija tik labi uztaisîts, ka nevaréja atš˚irt no valsts brandava. Jüs biežåk taisåt no miltiem vai cukura? No cukura, cukura, ar miltiem liels kråms. Bet kurš garšîgåks? Vienalga. Òurcis ir ¬urcis. No graudiem ir labåks tomért. No miltiem. Tas ir dabîgåks. Ko jüs darîjåt tajos laikos, kad raugs nebija? Zirñus, tomåtu mérci lika klåt. Raugs jau bijis vienmér. Tikai nebija krievu laikå. Tad tomåtu mérci lika. Kå tad garšoja? Tas pats. Nåk jau spirts årå. Man švå©ers taisîja, un tad likås, ka visa måja péc tå tomåta. Ir tåda smaka riebîga. Kådu puslitru tomåtu mérces lika uz kilogramu cukura.

Cik stundas ir jåkarsé? Apméram tå. Man vienå tecinåjumå iet çetras pudeles. Pirmais iet apméram stundu, un påréjais iet åtråk, jo tå plîts ir iesilusi, viss tas ir åtråk. Izlej vienu årå, otru lej iekšå. Apméram, kå zupas gråpi uzvårît, tas pats vien ir! Ir bijis tå, ka nesanåk? Kad no cukura våra, par maz iztek. Garšas ziñå ne. Kas ir labåkais uzkožamais pie ¬ergas? Visu ko var ést, tikai sénes nedrîkst. Tad ir kaps. Sénes nedrîkst piekost pie brandava.

10 kg cukurs 12 paciñas raugs

KRODZINIECE Kå ¬ergu atš˚aidît varéja, lai sanåk li˚ieris „Mokka”? Aaa! Òergu atš˚aida. Savåra kaﬁju, stipru kaﬁju ar cukuru riktîgi tå, lai tåds sîrups. Tå lai garšo. Un péc tam saš˚aida. Es vél kådreiz léju kådu esencîti klåt arî. Tad tåds foršs li˚ierîtis sanåk. Vienreiz es ar sulu š˚aidîju, bet tad gan sagåja ˚îselis. Nu, vot, sagåja ˚îselis! Palika ar kunku¬iem. Atnåca draudzenes mamma, viña parasti gribéja iedzert, prasa: „Tev nav ko iedzert?” „Nu, ira!” es saku. „Fui, kåds tas ˚îselis!” Vai ¬ergu tåpéc tå š˚aidîja, ka veikalå nebija šñabis? Né, veikalå bija, bet tå alga jau ar nebija tåda. Man kådreiz brålis iedeva, ome kådreiz iedeva pudeli. Zin, kå – atnåca ciemiñi, més taisîjåm viskå. Viñš jau bij stiprs. Bij jau veikalå, vienkårši tå nauda nebija tik daudz. Taisîja lustîtes ar tådåm lietåm. Ome ar bråli tecinåja? Vai daudzi tecinåja ¬ergu? Nu, bet ¬oti daudzi tecinåja! Es domåju, ka visi apkårt. Es domåju, ka savåm vajadzîbåm ¬oti daudzi tecinåja. Ome pamanîjås daudzdzîvok¬u måjå arî iztecinåt! Mamma ar papu Saldü taisîja. Es zin, ka viñi bij izvilkuši kaut ko uz vannas istabu, lai tas üdens plüst nost. Lai tie kaimiñi nedomå, ko tai virtuvé visu laiku traukus mazgå!

ZEMNIEKS Paståsti, kåds tev ir ¬ergas aparåts? Nu, kas? Nu, parastå piena kanna, kur šito te, slauc govis, re, ku! Nu, ja, tos 18 litrus uz gåzes plîts un dzesétåjs. Viena truba, spiråle, kur viñš iet uz leju, atdziest un tek årå. Våks ir tikai tai kannai virsü, kur nåk viñš årå. Nu, kad norügusi viña ir, tad ielej tai kannå. Nu, dar tak tükstoš un vienu pañémienu – liek visådås mucås un ko ne. Man nekådi filtri nav, es taisîju trubu uz augšu – cik vien augstu var, tad tas füzelis iet atpaka¬ kannå un nav nekådas tådas garšas. Jo augståka truba – caurule, kas iet uz dzesétåju, tad atkrît viñš, tas viss atpaka¬. Trubu, cik at¬auj tev telpa. Var arî 3 metri un augståk. Tad viñš ir tîråks. Tad tas viss smagums, piegaršas, atnåk atpaka¬ kannå. Viñš jau ce¬as viss – tie tvaiki – augšå, tad nåk uz dzesétåju. Dzesétåjs lejå, kur nåk šitas årå. Jo augståk tå truba no to vietu, kur tu sildi, kaut vai pie griestiem piesien, jo tîråks. Citiem ir filtri, tie atstoiñiki, visådas bundžas sakar, lej nost to füzeli, visådi. Tås jau sarež©îtåkas lietas. No kå taisa – no zaptém, graudiem, bietém? Né, es jau no cukura tîrå. No zaptém esmu taisîjis. Vienbrîd, kad te tas raugs nebij krievu laikå, tad jau te bij tås tomåtu pastas, un zirñus lika. Es ¬oti vienkårši taisu – 6 kg cukurs kannå, puskilograms raugs, un divas trîs nedé¬as rügst, atkarå no temperatüras. Liec uz riñ˚iem un kårtîbå. Viss process! Cik litru iznåk? Seši litri. Cik daudz cukura, tik kårtîga manta ir – 6 litri. Cik kilogrami cukura, tik arî iznåk. Bet tå – prîmå! Citi jau tecina vairåk – 7 un 8 litri, tad š˚aida atkal viñu tur. Visådi. Cits atkal mazåk – 5 litrus iztecina un lej üdeni klåt. Tas, kå kurš – péc garšas, péc vajadzîbas. Cits tirgot grib, taisa vairåk. Tad viñam tie füze¬i nåk klåt. Bet tas pirmais iztek perfekti. Bet, ja grib 7 - 8 litri, tad viñš nåk arvien švakåks, ar visådåm piegaršåm. Vai taisîja kådus uzléjumus, vai dzéra tîru? Né, né, nu, visådi. Forši ar miziñåm, ar kafiju. Nu, apelsînu miziñas lika burkå klåt – trîs litru burkå uz nedé¬u paståv, viñš garšîgåks par garšîgu! Vai atkal parastås pupiñas kafijas, kådus 50 - 100 gramus ar, ielej burkå, patur kådas dažas dienas. Ko lika klåt, kad nebija raugs? Tomåtu pastu. Daudzi raudzéja ar zirñiem, ar rîsiem. Visådi! Vai kådi negadîjumi nav bijuši tecinot? Né, man nav. Daudziem ir gåjis pa gaisu no to, ka piedzeras, aizmieg... Såk vårîties, vai dieniñ, viñš nespéj vairs dzesét – un blaukš – gaiså! Tådi ir dzirdéti. Par daudz strauji våra. Samet plîté, agråk jau plîti kurinåja ar malku. Tad séž, pa pagalîtei tikai klåt. Ja pa strauju, tad baltais viss iziet cauri. Sacükots, ja neuzsprågst. Jåuzpasé dikti. Ne pa daudz, ne pa maz. Kådreiz pa polšu varéja dabüt strådniekus? Tieši tå! Es tikai ar to!

Bet tagad? Né. Arî pa naudu ne. Nav gudråki, slinkåki drîzåk. Kå tas ir no saimnieciskå viedok¬a – ir izdevîgi? Viss ir izdevîgi! Vienkårši tad tev jåbüt baigam skopulim. Iedod pudeli – viñš strådnieks tak grib vél! Un viñš zin, ka tev ir. Un tad viñš tev pielaidîs uguni tai büdai, ja nedosi. Nåk un dîc, un viss. Es tåpéc arî tikai beidzu, ka viñi naktîs vazåjas, dauza logus årå. Nu, kå tu viñam atteiksi? Viñš mu¬˚is ir, viñš staigå, zin, ka tur ir. Nevajag man šito te! Galîgi garåm! Var jau visko uztaisît, bet tikko büs gatavs – viñš kå bite büs virsü. Zinås, ka tev ir, viñi mieru neliks.

6 kg cukurs 0,5 kg raugs raudzé 2 nedé¬as

CELTNIEKS Paståsti par tévu, par tiem zirñiem un ¬ergas tecinåšanu! Par zirñiem? Tas tik tåds nelaimes gadîjums bij. Raudzé no zirñiem, un tagad nebija labi nokåsis visu to darîšan, uzlicis uz to plît. Gaid, gaid. Gaid, gaid. Nu, nekå nav! Uzgriež štîmi (gåzi) lielåku, atkal arî nav. Vecs vîrs. „Es kå kor˚éju va¬å to bunduli”, viš teic, „labi, ka pie zemes. Applaucéju visas kåjas.” Bij aizgåjusi tå rore ciet, tas zirnis iesprüdis tur. Iet pie årsta. „Nu – ko darîj?” årsts prasa. „Nu, sénes kåsu!” Nu, ko nu darîj? Neteiks jau, ka ¬ergu tecinåj! Tévs dzina sen jau. Måte strådåja maizes kombinåtå. Raugs bija pieejams. Problémas nebij. No kå dzina, no cukura? Es ar cukuriñ tikai. Cukuriñš labs. Un tad bij pilli stüri ar kannåm, kas rüga, un tad tur gåja påri, un smirdéja, un visådi gåja. Bet tad beigås iemåcîjos, ka neiet påri. Kad tå kanna såk rügt, tad pieliek édamkaroti skåba kréjuma klåt tai kannå. Un tad visas tås putas pazüd, un tad såk tå kå vårîties riktîgi visa tå darîšana. Citådi visa måja dreb, kad tås kannas ir vairåkas. Un, kad tas viss apståjas, nu, tad jåkurina plîte. Vai ¬ergu dzina tikai savai vajadzîbai? Faktiski né. Nav bijis vajadzîbas. Vajadzéja zemi art, visos darbos. Tå nauda jau neko nedeva cilvékiem. Tad, kad tev pudele bij normåls šñabis, tad arî tev vîri bij, kas normåli darbus dara. Savåm vajadzîbåm, es domåju, ka né. Reti kåds. Bet! Tad, kad vienu pudeli iedod, viš saka: „Šodien es nevaru pastrådåt. Rîtå.” Un viss atkal no såkuma såkås. Tev vél ir tas aparåts? Remontå tagad. Man izputéja tas elektrîbas sildîtåjs. Cik stundas aiziet, lai pagatavotu? Nu, faktiski tå – trîs stundas, trîs litri burka. Tå bij kaut kur. Vai tas ir no 3 kg cukura? Çetriem. Es jau taisîju tå. Man pietika uz trijiem vîriem ar pepsikolas pudeli 0,5 litri. Tad jau to üdeni nevajadzéja. Tad ar, vîri teica: „Nu, ko tu mums uz trijiem vîriem tådu mazu pudelîti?” Es teicu: „Izdzersi, iedošu vél vienu!” Nåkošå dienå prasu: „Nu, ko neatnåci?” Teica: „Pietika.” To üdeni jau nevajag dzert. Ja dzer šñabi, tad dzer šñabi. To üdeni man nevajag tecinåt. Kå var pateikt, ka bråga gatava? Viña vienkårši noståjås. Noståjås klåra, un nekådas darbîbas nenotiek. Vai pårraudzét nevar? Né. Ar tåm tomåtu paståm, zirñiem, ar tiem gan ir riskanti. Ar tiem var dabüt eti˚i. Cukurs un raugs ir visdrošåkais variants.

LOPKOPIS

Paståstiet, kå gatavo pašbrüvéto? Kådi 18 gadi atpaka¬ es dzîvoju Alüksné. No turienes tas viss ir nåcis. Pie igauñu robežas. Tur tåds vecs, 75 gadi vecs krievs bij. Més ar viñ sadraudzéjåmies. Viñš teic, viñš taisot tur no miltiem šñabi. Es teic: „Kå to dar?” Viñš teic: „Man mežå ir baigi grüt to izdarît.” Viñš mežå taisîj. Viñš saka: „Tev liela küts te ir. Un tev, re, kur ir tvaiks.” Viñu dzen tikai ar tvaiku. Tad viñš atveda man baigås tådas koka mucas lielas, izgrieza tådu våku. Ar procesu darås tå: nopérk miltu maisu – rudzu. Rupjos rudzu miltus. Tad viñu saplucina 90 - 95 grådos üdens. Tad ¬auj viñam, jåseko lîdzi, lai viñš pats nedabü rügt, kådas 7 - 8 stundas vasarå, ziemå mierîgi kådas 12 stundas. Tad viñš nerügst. A péc tam, kad ir tå noståvéjis, tad lej aukstu üdeni klåt, kilogramu cukura un kilogramu rauga klåt, un çetras dienas raudzé. Gatavs! Ceturtajå dienå dzen cauri. Kas ir plucinåt? Apliet ar karstu üdeni. Nu, galîgi karstu üdeni né. Ja tu apliesi ar galîgi karstu, vårošu, tad viñš sapluks. Lai viñš nesaplükst. 95 grådi vispår vajag. Tad tu samaisi, maisi, maisi, kamér nav kunku¬i. Tå kå ir penkokåm, bet daudz biezåka. Nu, kad tu esi samaisîjis, tad gåz tai mucå. Otrå dienå gåz üdeni, lai temperatüra bütu apméram 35 grådi, lai raugu var likt klåt. 38 grådi raugs vél iztur, ja tålåk – saplük. Tad trîs dienas, citreiz pat divas, ja baigi smuks laiks, raudzé. Tad ir gatavs. Tad liec trubas visas klåt un dzen. Tikai ar tvaiku viñu dzen. Kå var pateikt, ka viñš ir gatavs? Ir jau ir bijuši visådi brînumi. Ir pietrücis, ko dzert. Tad, kad ir gatavs, nav laika dzît, pa virsu ståv tå kå üdens. Més esam sméluši ar krüzîti, un tikpat kå gandrîz nevajag uzkost, ar visiem biezumiem. Viñš ir biezs tå kå putra. Ëdens noståjas pa virsu. Viñš ir tåds kå vîns apméram. Kad ir gatavs, tad laiž caur trubu. Kad laiž caur trubu, atkarîgs, cik resna truba. Ja lielas trubas, stundå pietek 40 litri. Nu, kå no kråna! Man tik lielas nebij. Pirmais nåk årå, jo vairåk maisi tu ieliec, jo stipråks. Tad viñš nåk arvien švakråks un švakråks. Kad uzlej uz peçku un vairs nedeg, tad nav ko dzît vairåk. Un viñu noteikti jådzen otrreiz cauri. Divreiz jåizlaiž cauri. To pirmo reizi, kå més ar krievu sacentåmies, kam büs labåks. Viñš ar to koka mucu, es ar pienmašînmucu. Es uzreiz kådus trîs çetrus maisus. Man uzreiz iznåca kvantums. Viñš saka: „A poçemu u tebja takoi horošij, krepkij?” Es saku: „Nu, es kårtîgi dzenu!” Viñš: „A za to u meñja mnogo.” Ha, du¬˚ains! Zin, kå – jo švakråks, jo viñš paliek du¬˚ains. Du¬˚ains tå kå piens. Viñam garša ir toçno kå maize. Es kådreiz tirgoju un darîjos, daudzi, kas nav pieraduši, saka: „Vajadzétu noñemt to maizes garšu.” Es teic: „A kåpéc man bütu jånoñem?” Tad jau es labåk tirgoju to spirtu. Priekš kam! Tå ir tîra manta. Riktîga. No maizes taisîts, tådam viñam arî jåbüt. Priekš kam man kaut kas jåkråso, jådara? Tåpat nopérk veikalå šñabi, ieliek saldétavå, viñš sutkas laikå sasalst. A man var ståvét ménešiem, viñš nesasalst! No 50 kg miltiem iznåk 25 litri šñabis. Un ir paéduši gan cükas, gan bu¬¬i. Jüs devåt govîm to dzert? Bu¬¬iem. A kas tur ir? Tå ir putra. Es izlaižu årå. Tur iztvaiko momentå, ja tur kaut kas ir. Tur jau alkohols nav iekšå. Man bij 70 bu¬¬i, tie råvås no ˚édes nost, kad juta, ka es såku dzît. Tad, kad es Alüksné dzinu, man bij tå uztaisîts. Man bij lauku virtuvîte, kur bu¬¬iem våra ést, katls. Un durvis visas aiztaisîju. Lai pie manis kåds tiek, bij jåiet caur küti. Un tad, kad es dzinu, es netîrîju kütis, saproti, ja kåds nåk, mentene vai kas. Man visi robežsargi bij noñéméji. Mentene brauca pårbaudît. Baigi meklé pa dzîvokli, kur tas kandžas aparåts. Tur viens vietéjais ar, kas

zin – ja man skurstenis küp, tad tek. Šis atbrauc, un man skurstenis küp. Šis man saka, ka nu man ir südi. „Kådi südi! Ejam iekšå!” Negrib iet, citi saodîs – stallis nav tîrîts. Aiziet, saka: „Te nekå nav!” Kå to, ko iztecinåja, sauca? Dzimtene, miltinieks. Cukurnieks man vispår negaršo. Viñš ir ¬oti ass, man negaršo. Ja ir miltinieks, es šitådus te veikalå pirktos vispår nedzeru. Vai kådus uzléjumus arî taisåt? Redzi ir tåda lieta, més mé©inåj uz zemeném. Zin, kas ir, viñš tomér sit cauri to maizes garšu. Sieva vienreiz olu li˚ieru uztaisîja, bij jubileja. Toreiz manas måsas sabrauca: „Labs, labs!” Tiklîdz kå pateica, ka uz kandžas båzes, tå uzreiz visåm tur slikta düša un nezin kas. Oi, oi, oi! Šite Kurzemé vairåk cukurnieku taisa. Cukurniekam ir vienkåršåks process. Miltinieku tå vienkårši neuztaisîsi. Galvenais, kad nepareizi ielej tai alumînija mucå, kad laiž to tvaiku, tad iet va¬å! Es, kad pirmo reizi ieléju tai alumînija mucå, pa nakti visai pilsétai logi iedegås! Bum, bum, bum, domå, ka kåds ar tanku brauc. Man tå pirmå muca bij biezåka, šî man ir plånåka. Es tur Alüksné darîju vienkårši, lai man nav våki jåskrüvé va¬å, izlaiž putru årå. Biš˚i paståv, viñam rodas vakuums no siltuma. Šitai mucai tå ieråva sånu. Nu, nekas, citreiz mazåk vajadzés. Citreiz atkal kurinu. Piu! Mucai såns atkal iztaisnojas. Ziemassvétkos dzinu kandžu, saproties, pieliku kartupe¬us klåt. Kartupe¬us apsaldé, tad viñi dod saldumu un mîkstumu. Kartupe¬us apsaldé, savåra un sastampå. Påris gadus atpaka¬ Ziemassvétkos dzinåm. Un es jau izdzinis, jålaiž to putru årå, saproti. A tie kartupe¬i! Tad, kad jau saprata, tad jau bij pa vélu. Aizdambéjies bij, un ar to spiedienu gåja pa gaisu. Visas rokas applaucéju, uz balli pat neaizgåju! Ko darîja tad, kad cukurs bija deﬁcîts? Konfektes lika klåt. Ja bija galîgs bankrots, zaptes vecås vilka årå no pagraba. Vai tecinåšana ir atkarîga, pieméram, no méness fåzém? Tu jau runå, kad cüka jåkauj. Né, né, né! Es domåj, agråk arî neviens neskatîjås. Tad, kad vajadzéja, tad ar ©éréja, es domåj. Åtro variantu, kå taisa, nezini? Nu kå! Parastå katlå üdeni, tad b¬odu virsü, kad såk, tad vél vienu b¬odu, kur viñš dziest un pil iekšå. Zîmé vienu katlu uz gåzes, liec otru katlu, mazåku virsü, tå, ka iegu¬ås iekšå, piegu¬. Te ir üdens. Šito katlu silda. Tur iekšå kandža. Otru, šinî kandžå ieliec vél vienu mazåku b¬odiñu iekšå. Un te liec vél vienu katliñu ar aukstu üdeni, kas iegu¬ iekšå. Saprot? Te viñš våra, te viñš dzeséjas un te viñš pil iekšå. Tas ir åtrais variants. No cukurbietém arî dzen? Esmu mé©inåjis. Baigå smaka. Riebîga. Riktîgi pretîga. Saproti, mans uzskats ir tåds. Redziet, cukurnieks – tas pilnîgi savådåks. Ja es savu miltinieku, ja viñš ir švakråks par 50 grådiem, tad viñš jau paliek tåds... Tad varbüt vajadzétu kråsot. Kåpéc labu mantu vajadzétu kråsot, ja viñš ir tîrs? Pareizi?! Ståsta, ka citreiz diedzé graudus, pirms dzen? Å! Netélo mu¬˚i! Tad vél vairåk iznåk, ne 20, ne 25, kådi 30 - 35 litri iznåk. Bet tur ir atkal viens „bet”! Diedzéšana, tå nebütu

probléma. Ir probléma, kad izdiedzé – izkaltét un samalt. Galvenais izkaltét. Samalt jau samals, bet to izkaltéšanu vajag. Iznåk gandrîz dubulti – ne 20, bet 35 - 40 litri var dabüt. Tåpéc, ka izdiedzéts viñš saldåks. Tåpat kå iesals. Vai te apkårtné kåds vél tecina? A kas tev teiks! Daudzi noteikti tecina, bet neviens jau nesaka. Tagad jau nav arî izdevîgi – cukurs dårgs.

1 maiss rudzu milti jåsaplucina 90 - 95 grådu karstå üdenî 1 kg cukurs 1 kg raugs

PRIEKŠNIEKS Paståstiet par ¬ergas tecinåšanu, par to neviens cietumå neliks! Phe, kådå cietumå, labåk mîkstumå! Tecinåja, tecinåja, ko tu domå – netecinåja?! Tais gados, kad nedrîkstéja, purvå lejå tecinåja, no ˚ie©e¬iem uzmüréja riktîgu kråsni, uzmüréja un tecinåja. Un paps, mans papîts, veda uz Liepåju pårdot. Nebij neko ést, neko ap©érbties, påršuj no vecåm drébém bérniem ap©érbu, lai ir ko uz skolu iet. A ko tu darîsi, kad tev nav ko muté båzt? No kå jüs tecinåjåt? No rudziem, no graudiem. Péc tam jau audzéja cukurbietes. No Liepåjas veda lopiem melasi. Zini, kas ir melase? No cukurfabrikas veda melasi. Tåds brüns š˚idrums. No tå arî tecinåjåm. Raudzéjåm un tecinåjåm. Cik ilgi bija jåraudzé? Tå raudzéšanas procedüra ir lielåka. Tai laikå – kur tu dabüsi raugu? No kå tad raudzéja? Hé! Daudz kå raudzéja! No te¬a ådåm, noñéma tos taukus. Arî no zirñiem, jo zirnis rügst. Åtri rügst zirnis. Nu, izraudzé un dzina caur trubiñu. Katls mums bija lejå, purvmalå, måjås jau nevaréja darît. Mans papiñš veda uz Liepåju, uz tirgu pårdeva. Visiem mums ko paést bija, vismaz ko iztikt. Tas bija péc kara. To, ko iztecinåja, kå to sauca? Òerga. Dzimtenîte. Tagad par ¬urci sauc, toreiz tå nesauca. Brandava arî sauca – „Ejam viena brandava iedzert!” Kad veçi sagåja kopå, tad teica: „Vienu brandaviñu!” Par kandžu tai laikå nesaukåja. Cik grådu bija? Vismaz 60 grådu bija jåbüt, citådi tu nevaréji pårdot, citådi neviens neñéma. Lai smuki deg, kad pielaiž uguni. Uzlej uz ˚ie©e¬a stüra, pielaiž uguni, ja deg – tad normåli. To våjo, to jau dzina vél otrreiz cauri, lai füzelis nav. Citådi, ja tådu pårdosi otram, tu dabüsi tå pa galvu! Tagad jau katrå toçkå pårdod tådu drañ˚i, ka beigts var palikt. Agråk tå nevaréja. Kåds izskatîjås aparåts, kå to dzeséšanu taisîja? Kå, kå! Maina tikai üdeñus, un, kad üdens paliek pa siltu, tad maina. Paši to izdomåja. Es biju priekšnieks. Man kungi atbrauc no Rîgas, no Liepåjas. Nu, kå es nepacienåšu cilvékus? Taisîju aliñu, tecinåju ¬ergu. Atbrauca kungi. Ar ko tu pacienåsi? Veikala šñabis toreiz dårgs bija. Ko tu kungiem uzliksi uz galda? Tad man såka asti raustît, nu, un iemetu dî˚î ¬ergas aparåtu. Nu, un pierådîjumu nav! Iespéjams, ka viñš tur vél dî˚î ståv. Tas bija sešdesmit trešajå gadå. Neviens jau nav årå vilcis! Šito pašu åtri våråmo üdens kannu tikai biš˚i jåpårtaisa, un pusstundas laikå var uztaisît aparåtu. Ka tik ir, liet ko iekšå! Un pusstundas laikå tev büs ¬erga! Divus š˚îvjus saliec, tå lai abi divi neséž kopå, pa vidu var ielikt vienu krüzîti. Viñš takš kondenséjas, augšéjam š˚îvim jåbüt mazåkam, un tad pa malåm tek uz leju tai apakšéjå š˚îvî iekšå. Un kårtîbå – smel un sterb! Problému nekådu! Ko tu nevari izdomåt! Lielå daudzumå tå tecinåt nevar, bet, pieméram, man vakaram vajag un es gribu uztaisît – gatavs! Viskautko var izdomåt – ko cilvéks nevar izdomåt! Tå smejas, no süda vasku var izspiest! Nu, bet tiešåm! Ko nevar izdomåt tikai!

Ideju par izdevuma nepieciešamîbu rosinåjis kultüras projekts „TOÇKA”, kas ir måkslinieku U©a Pucena un Egona Baranova un tradicionålås kultüras speciålistu Ievas Vîtolas un Signes Pucenas kopdarbs. „TOÇKA” ir nemateriålås kultüras fenomena – kandžas tecinåšanas måkslinieciska un kultürvésturiska interpretåcija. Projektu 2006. gadå uzsåka måkslinieki U©is Pucens un Egons Baranovs ar aspråtîgu skatîjumu uz tautå zinåmo „toçku” kustîbu, kurå måkslinieki aicina palükoties uz labi zinåmu tradîciju no atš˚irîga skatupunkta, uzsvaru liekot uz cilvéku izdomu un spéju piemérot sev pieejamos priekšmetus un lietas, lai veiktu sarež©îtus tehnolo©iskus procesus. Papildus måkslinieku veidotajai instalåcijai (destilåcijas aparåtam) un kandžas gatavošanas procesa videodokumentåcijai 2007. gadå veikti lauka pétîjumi Viduskurzemé, apzinot etnolo©isko fenomenu kultürvésturiskå kontekstå – gan tå materiålajå (destilåcijas priekšmeti, izejvielas), gan nemateriålajå (receptes, atmiñas) formå. Iegütie materiåli tiek apkopoti un integréti kultüras projektå „TOÇKA”. Kopumå pilnu „TOÇKAS” ekspozîciju veido kandžas aparåts, kas veic pilnu kandžas dzîšanas procesu, procesa videodokumentåcija, audio interviju fragmenti, lielformåta foto izdrukas un pastkartes ar interaktîvu aicinåjumu zinåtåjus sütît savus ståstus un receptes projekta darba grupai. „TOÇKAS” telpå izvietota arî speciåla pastkaste, kurå apmeklétåji aicinåti atståt savus pieredzes ståstus, receptes vai komentårus.

Kultüras projekta „TOÇKA” prezentåcijas: 2006 „Vasaras radošås darbnîcas”, Serde: måkslinieku darbnîcu centrs, Aizpute; 2007 „Vasaras radošås darbnîcas. Tehnolo©iju mîti”, Serde: måkslinieku darbnîcu centrs, Aizpute; Müsdienu kultüras forums „Baltå nakts”, Latvijas Naivås måkslas muzejs Andrejsalå, Rîga; Pedvåles brîvdabas måkslas muzejs, Sabile; „Péterim Dellem 100”, Latvijas Nacionålais véstures muzejs, Rîga.