Latvian - The Book of 2nd Samuel the Prophet

2.Samuēlagrāmata

1.NODAĻA

1PēcSaulanāves,kadDāvidsbijaatgrieziesno amalekiešusakāvesunDāvidsdivasdienasbijapalicis Ciklagā,

2TrešajādienānoSaulanometnesiznācakādsvīrsar saplēstāmdrēbēmunzemiuzgalvas;un,kadviņšnonāca pieDāvida,viņšnometāszemēunpaklanījās

3UnDāvidsviņamjautāja:"Nokurienestunāc?"Unviņš tamatbildēja:"EsesmuizglābiesnoIsraēlanometnes"

4UnDāvidsviņamjautāja:"Kātasvissnotika?Lūdzu, pastāstimanto!"Unviņšatbildēja:"Karaļaudisir aizbēgušinokaujaslauka,undaudzinoļaudīmirkritušiun miruši,arīSaulsunviņadēlsJonatānsirmiruši"

5UnDāvidssacījajauneklim,kasviņamtobijateicis:“Kā tuzini,kaSaulsunviņadēlsJonatānsirmiruši?”

6Unjauneklis,kasviņamtopastāstīja,sacīja:“Esnejauši uzdūrosGilboaskalnam,unredzi,Saulsatbalstījāsuzsava šķēpa,un,redzi,ratiunjātniekiviņamdzināspakaļ”

7Un,kadviņšpaskatījāsatpakaļunieraudzījamani,tad viņšsaucamani.Unesatbildēju:“Redzi,esesmu!”

8Unviņšmanjautāja:"Kastuesi?"Unesviņamatbildēju: "Esesmuamalekietis"

9Viņšatkalmansacīja:“Nostājies,lūdzu,manvirsūun nokaujmani,jomaniirpārņēmušasmokas,laiganmana dzīvībavēlirmanīvesela”

10Tadesnostājosviņamvirsūunnogalinājuviņu,jobiju pārliecināts,kaviņšpēckritienavairsnevarēsdzīvot;unes paņēmukroni,kasbijaviņamuzgalvas,unrokassprādzi, kasbijaviņarokā,unatnesutosšurpsavamkungam.

11TadDāvidssatvērasavasdrēbesunsaplēsatās,untāpat arīvisivīri,kasbijakopāarviņu.

12Unviņisēroja,raudājaungavējalīdzvakarampar SauluunparviņadēluJonatānu,unparTāKungatautuun parIsraēlanamu,jotiebijakritušinozobena.

13UnDāvidsjautājajauneklim,kasviņamtobijateicis: “Nokurienestuesi?”Untasatbildēja:“Esesmusvešinieka, amalekieša,dēls”

14UnDāvidsviņamsacīja:"Kātunebīstiesizstieptsavu roku,lainonāvētuTāKungasvaidīto?"

15TadDāvidspasaucavienunojaunekļiemunsacīja:“Ej tuvākunnošaujviņam!”Unviņštosita,katasnomira

16UnDāvidsviņamsacīja:"Tavasasinislainākuztavas galvas,jotavamuteirliecinājusiprettevi,sacīdama:es esmunogalinājisTāKungasvaidīto"

17UnDāvidsdziedājašosērudziesmuparSauluunviņa dēluJonatānu:

18(ViņšarīpavēlējatiemmācītJūdasbērniemloka šaušanu;redzi,tasirrakstītsJašeragrāmatā)

19Israēlaskaistumsirsagrautstavosaugstienēs:kāgan kritušivarenie!

20NestāstiettoGātā,nesludiniettoAškelonasielās,lai filistiešumeitasnepriecājas,laineapgraizītomeitas negavilē!

21Jūs,Gilboaskalni,laijumsnelīstnerasa,nelietus,ne upurulauki!Joturvarenovairogsirnegantsunnicīgs, Saulavairogs,itkāviņšnebūtusvaidītsareļļu

22Nokritušoasinīm,novaroņutaukiemJonatānaloks neatgriezās,unSaulazobensneatgriezāstukšs.

23SaulsunJonatānssavādzīvēbijajaukiunpatīkami,un arīnāvēviņinetikašķirti:viņibijaātrākinekāērgļi,viņi bijastiprākinekālauvas.

24Jūs,Israēlameitas,raudietparSaulu,kasjūsapģērba purpurāarcitiemdārgumiem,kasjūsudrēbēmuzlikazelta rotaslietas.

25Kāganvarenieirkritušikaujasvidū!Jonatan,tuesi kritissavosaugstienēs!

26Mantevisdēļļotižēl,mansbrāliJonatan!Tuesibijis manļotipatīkams;tavamīlestībapretmanibijabrīnišķīga, pārākaparsieviešumīlestību

27Kāganvarenieirkritušiunkaraieročiirgājušibojā!

2.NODAĻA

1Unpēctamnotika,kaDāvidsvaicājaToKungu, sacīdams:"VaimanbūsietuzkādunoJūdaspilsētām?" UnTasKungsviņamatbildēja:"Dodies!"UnDāvids jautāja:"Kurpmanbūsiet?"Unviņšatbildēja:"Uz Hebronu"

2TāDāvidsdevāsturpaugšupkopāarsavāmdivām sievām:jezreēlietiAhinoāmuunkarmelietiAbigailu, Nābalasievu.

3UnDāvidsatvedasavusvīrus,kasbijapieviņa,katru vīruarsavunamu,untiedzīvojaHebronaspilsētās

4UnJūdasvīriieradāsuntursvaidījaDāviduparķēniņu pārJūdasnamu.UnDāvidamtikapaziņots,kaJabešGileādasvīriirtie,kasapglabājaSaulu

5UnDāvidssūtījavēstnešuspieJabeš-Gileādasvīriemun tiemsacīja:"LaijūssvētīTasKungs,kajūsesatparādījuši šožēlastībusavamkungamSaulamunesatviņu apglabājuši!"

6UntagadlaiTasKungsparādajumsžēlastībuun patiesību,unEsjumsatmaksāšuaršožēlastību,tāpēcka jūstoesatdarījuši.

7Tāpēctagadstiprinietsavasrokasunesietdrosmīgi,jo jūsukungsSaulsirmiris,unJūdasnamsmaniirsvaidījis parķēniņupārsevi.

8BetAbners,Neradēls,Saulakaraspēkavirspavēlnieks, ņēmaIšbošetu,Sauladēlu,unaizvedaviņuuzMahanajimu

9UniecēlaviņuparķēniņupārGileādu,pārašuriešiem, pārJezreēlu,pārEfraimu,pārBenjamīnuunpārvisu Israēlu

10Išbošets,Sauladēls,kļuvačetrdesmitgadusvecs,kad viņškļuvaķēniņšpārIsraēlu,unvaldījadivusgadus,bet JūdasnamssekojaDāvidam

11Unlaiks,kamērDāvidsbijaķēniņšHebronāpārJūdas namu,bijaseptiņigadiunsešimēneši

12UnAbners,Neradēls,unIšbošeta,Sauladēla,kalpi devāsnoMahanajimasuzGibeonu.

13TadJoābs,Cerujasdēls,unDāvidakalpiizgājaun satikāspieGibeonasdīķa;unviņiapsēdās,viensdīķavienā pusē,otrsdīķaotrāpusē.

14UnAbnerssacījaJoābam:“Laijaunekļiceļasun spēlējasmūsupriekšā!”UnJoābssacīja:“Laiviņiceļas!”

15TadcēlāsundevāspāridivpadsmitvīrinoBenjamīna, kaspiederējaIšbošetam,Sauladēlam,undivpadsmitvīri noDāvidakalpiem

16Untiesatvēraikvienssavubiedruaizgalvasuniedūra savuzobenusavambiedramsānos,tākatievisikrita;tāpēc šovietunosaucaparHelkat-hazurimu,kasatrodasGibeonā 17Untanīdienāizcēlāsļotisīvakauja,unDāvidakalpi sakāvaAbneruunIsraēlavīrus

18UnturbijatrīsCerujasdēli:Joābs,AbišajsunAsaēls; unAsaēlsbijavieglskāmežastirna.

19UnAsaēlsvajājaAbneru;un,iedamstālāk,viņš nenovērsāsnepalabi,nepakreisi,vajādamsAbneru.

20TadAbnerspaskatījāsatpakaļunjautāja:"Vaituesi Asaēls?"Unviņšatbildēja:"Estasesmu"

21UnAbnersviņamsacīja:"Pagrieziespalabivaipa kreisiunsatvervienunojaunekļiemunpaņemviņa bruņas!"BetAsaēlsnegribējaatkāptiesunsekotviņam

22UnAbnersatkalsacījaAsahēlam:"Atkāpiesnomanis! Kāpēcmantevinogāztzemē?Kātadlaiespaceļusavu vaigutavabrāļaJoābapriekšā?"

23Tomērviņšatteicāsatkāpties;tāpēcAbnersaršķēpa aizmugurējogaluiedūraviņamzempiektāsribas,tāka šķēpsizgājaviņamaizmugurē;unviņšturnokritaun nomiratanīpašāvietā;unvisi,kasnonācatanīvietā,kur Asahēlsnokritaunnomira,apstājās

24ArīJoābsunAbišajsvajājaAbneru,unsaulenorietēja, kadviņinonācaAmmaspakalnā,kasatrodasGiahas priekšāpieGibeonastuksnešaceļa

25UnBenjamīnabērnisapulcējāskopā,sekojotAbneram, unizveidojavienupulkuunnostājāskalnavirsotnē.

26TadAbnerssaucaJoābamunsacīja:"Vaizobenslairij mūžīgi?Vaitunezini,kabeigāsbūsrūgtums?Cikilgivēl būs,pirmstupavēlēsitautaiatgrieztiesnosavubrāļu vajāšanas?"

27UnJoābssacīja:"Tiktiešām,kaDievsirdzīvs!Jatu nebūturunājis,tadļaudisjaunorītabūtuaizgājuši,ikviens atstājissavubrāli"

28TadJoābspūtatauri,unvisatautaapstājāsunvairs nevajājaIsraēlu,nedzarīcīnījās.

29UnAbnersunviņavīrivisutonaktigājapalīdzenumu, pārgājapāriJordānai,izgājacaurivisaiBitronaiunnonāca Mahanajimā.

30KadJoābsatgriezāsnoAbneravajāšanas,un,kadviņš bijasapulcinājisvisutautu,tadnoDāvidakalpiempietrūka deviņpadsmitvīruunAsahēla.

31BetDāvidakalpibijanogalinājušiganBenjamīnu,gan Abneravīrus,tākanomiratrīssimtisešdesmitvīri

32UnviņiņēmaAsahēluunapglabājaviņuviņatēva kapenēs,kasbijaBetlēmēUnJoābsunviņavīrigājavisu naktiunrītausmānonācaHebronā

3.NODAĻA

1IlgskaršbijastarpSaulanamuunDāvidanamu,bet Dāvidskļuvaarvienspēcīgāks,betSaulanamsarvien vājāks.

2UnDāvidamHebronādzimadēli;viņapirmdzimtaisbija AmnonsnojezreēlietesAhinoamas

3UnviņaotraisdēlsbijaKileābsnoAbigailas,karmelieša Nābalasievas;untrešaisbijaAbsaloms,Maāhasdēls, GešūrasķēniņaTalmajameita;

4CeturtaisbijaAdonja,Hagitasdēls,unpiektaisbija Šefatja,Abitalasdēls

5UnsestaisbijaItreāmsnoEglas,DāvidasievasŠie DāvidampiedzimaHebronā.

6Unnotika,kamērstarpSaulanamuunDāvidanamubija karš,kaAbnersnostiprinājāsSaulanamalabā

7UnSaulambijakonkubīne,vārdāRicpa,Ajasmeita;un IšbošetssacījaAbneram:"Kāpēctuesigājispiemanatēva konkubīnes?"

8TadAbnersļotisadusmojāsparIšbošetavārdiemun sacīja:"Vaiesesmusuņagalva,kasšodienpretJūdu parādužēlastībutavatēvaSaulanamam,viņabrāļiemun draugiem,betneesmutevinodevisDāvidarokās,katu manišodienapsūdzivaināšīssievietesdēļ?"

9LaiDievstādaraAbneramunvēlvairāk,izņemotto,ka esviņamtādaru,kāTasKungsirzvērējisDāvidam

10laiatņemtuvalstībuSaulanamamunuzceltuDāvida tronipārIsraēluunpārJūdu,noDanaslīdzBēršebai

11UnviņšvairsnevarējaatbildētAbneramnevārda,jo bijāsnoviņa

12UnAbnerssavāvārdāsūtījavēstnešuspieDāvida, sacīdams:“Kampiederšīzeme?”Unsacīja:“Noslēdzar maniderību,unredzi,manarokabūsartevi,laivisu Israēluatvestupietevis”

13Unviņšsacīja:"Labi,esslēgšuarteviderību,betvienu lietuesnotevisprasu,proti,tuneredzēsimanuvaigu,ja vientuvispirmsneatvedīsiMihalu,Saulameitu,kadtu nāksimaniredzēt."

14UnDāvidssūtījavēstnešuspieIšbošeta,Sauladēla,un likateikt:“AtdodmanmanusievuMihalu,kuruessev saderinājuparsimtsfilistiešupriekšādām.”

15UnIšbošetssūtījaunatņēmaviņuviņasvīram, Paltiēlam,Laišadēlam

16UnviņasvīrsgājaviņailīdziuzBahurimu,raudādams. TadAbnerssacījaviņam:"Ejunatgriezies!"Unviņš atgriezās

17UnAbnersrunājaarIsraēlavecajiem,sacīdams:“Jūs jausenesatmeklējušiDāviduparķēniņupārjums

18Tadnudaritā,joTasKungsirrunājisparDāvidu, sacīdams:arSavakalpaDāvidarokuEsizglābšuSavu tautuIsraēlunofilistiešurokasunnovisuviņuienaidnieku rokas

19UnAbnersrunājaarīBenjamīnaausīs;unAbners nogājaarīuzHebronu,lairunātuDāvidaausīsvisu,kas patikaIsraēlamunkaspatikavisamBenjamīnanamam 20TāAbnersnonācapieDāvidaHebronā,undivdesmit vīrikopāarviņuUnDāvidssarīkojaAbneramunvīriem, kasbijapieviņa,dzīres

21UnAbnerssacījaDāvidam:"Escelšosuniešuun sapulcināšuvisuIsraēlupiesavakunga,ķēniņa,laiviņi varētunoslēgtarteviderībuunlaituvarētuvaldītpārvisu, kotavasirdskāro."TadDāvidsatlaidaAbneru,unviņš aizgājamierā

22Unredzi,DāvidaunJoābakalpinācanokaraspēka vajāšanasunatvedasevlīdzilielulaupījumu,betAbners nebijapieDāvidaHebronā,joDāvidsbijaviņuatlaidis,un viņšbijaaizgājismierā.

23KadJoābsunvisskaraspēks,kasbijakopāarviņu,bija atgriezušies,tadJoābamtikapaziņots,sacīdams:“Abners, Neradēls,irieradiespieķēniņa,untasviņuiratlaidis,un viņširaizgājismierā.”

24TadJoābsnācapieķēniņaunsacīja:"Kotuesiizdarījis? Redzi,Abnersiratnācispietevis;kāpēctuviņuesiatlaidis, kadviņširaizgājis?"

25TuziniAbneru,Neradēlu,kaviņšnācatevipiemānīt unzināttavuiziešanuunieiešanuunvisu,kotudari.

26KadJoābsbijanācisnoDāvida,viņšsūtījavēstnešus pakaļAbneram,untieviņuatvedaatpakaļnoSirasakas, betDāvidstonezināja.

27KadAbnersatgriezāsHebronā,Joābsviņuaizveda savrupvārtos,laiklusiarviņuparunātu,unturiesitaviņam

zempiektāsribas,kaviņšnomira,savabrāļaAsahēlaasiņu dēļ.

28Un,kadDāvidstovēlākdzirdēja,viņšsacīja:"Esun manavalstībaesamnevainīgiTāKungapriekšāmūžīgi Abnera,Neradēla,asiņudēļ."

29LaitasnākuzJoābagalvasunuzvisuviņatēvanamu, unlainoJoābanamanetrūkstneviena,kamiriesnas,vai spitālīgs,vaikasatbalstāsuzspieķa,vaikaskrītuzzobena, vaikamtrūkstmaizes

30TāJoābsunviņabrālisAbišajsnogalinājaAbneru, tāpēckaviņškaujāGibeonābijanogalinājisviņubrāli Asahēlu

31UnDāvidssacījaJoābamunvisiemļaudīm,kasbijapie viņa:"Saplēsietsavasdrēbesunapjozietsevimaisosun sērojietAbnerapriekšā!"BetpatsķēniņšDāvidssekoja zārkam.

32UnAbneruapglabājaHebronā,unķēniņšpacēlabalsi unraudājapieAbnerakapa,unvisatautaraudāja

33UnķēniņšapraudājaAbneruunsacīja:"VaiAbners nomirakāmuļķis?"

34Tavasrokasnebijasasietas,nedztavaskājasiekaltas važās;kāvīrskrītbezdievīgupriekšā,tātukriti.Unvisa tautaatkalraudājaparviņu

35Un,kadvisatautasanāca,laiDāvidamdotuēstgaļu, kamērvēlbijadiena,Dāvidszvērēja,sacīdams:“LaiDievs mandaratāunvēlvairāk,jaesbaudīšumaizivaikocitu, pirmssaulenorietēs!”

36Unvisatautatoievēroja,untasviņiempatika,tāpatkā viss,koķēniņšbijadarījis,patikavisaitautai

37JovisatautaunvissIsraēlstanīdienāsaprata,katas nebijaķēniņalēmumsnogalinātAbneru,Neradēlu.

38Unķēniņšsacījasaviemkalpiem:"Vaijūsnezināt,ka šodienIsraēlāirkritiskādslielsvaldnieksunlielsvīrs?"

39Unesšodienesmuvājš,laigansvaidītsparķēniņu,un šievīri,Cerujasdēli,irmanpārākcietsirdīgiTasKungs atmaksāsļaundarimpēcviņaļaunprātības

4.NODAĻA

1KadSauladēlsdzirdēja,kaAbnersirmirisHebronā,viņa rokaskļuvanespēcīgas,unvisiisraēliešibijaizbijušies

2UnSauladēlambijadivivīri,pulkuvirsnieki:viena vārdsbijaBaana,betotravārdsbijaRehabs,Rimona, beērotieša,dēlinoBenjamīnacilts,joarīBeērotatika pieskaitītaBenjamīnam,

3UnbeērotiešibēgauzGitaimuunturbijakāsvešinieki līdzšaidienai)

4UnJonatānam,Sauladēlam,bijadēls,kasklibojakājām. Viņambijapiecigadi,kadziņasparSauluunJonatānu pienācanoJezreēlas,unviņaaukleviņupaņēmaun aizbēga;un,kadviņasteidzāsbēgt,viņšnokritaunkļuva klibs.UnviņavārdsbijaMefibošets.

5UnRimona,Beērotasiedzīvotāja,dēliRehabsunBaāna devāsundienaskarstumānonācaIšbošetanamā,kurš pusdienlaikāgulējagultā

6Untieiegājanamavidū,itkāgribētunestkviešus,un iesitaviņamzempiektāsribas;unRehabsunviņabrālis Baānaizglābās

7Jo,kadtieiegājanamā,viņšapgūlāssavāgultāsavā guļamistabā,untieviņusitaunnogalināja,unnocirta viņamgalvu,unpaņēmaviņagalvu,unvisunaktibēga caurilīdzenumam

8UnviņiatnesaIšbošetagalvuDāvidamuzHebronuun sacījaķēniņam:“Redzi,Išbošeta,Sauladēla,tava ienaidnieka,galva,kasmeklējatavudzīvību!UnTas Kungsšodieniratriebismanukungu,ķēniņu,Saulamun viņapēcnācējiem.”

9UnDāvidsatbildējaRehabamunviņabrālimBaanam, Rimona,beērotieša,dēliem,unsacījaviņiem:"Tiktiešām, kaTasKungsirdzīvs,kasmanudvēseliiratpestījisno visāmnelaimēm!

10Kadkādsmanziņoja,sacīdams:“Redzi,Saulsirmiris,” jodomāja,kairatnesislabasziņas,tadesviņusagūstījuun nogalinājuCiklagā,jotasdomāja,kaesviņambūšudevis atlīdzībuparviņavēsti.

11Cikganvairāk,jabezdievīgivīriirnogalinājušitaisno viņapašanamā,viņagultā,vaitadlaiestagadneprasītu viņaasinisnojūsurokāmunneiznīcinātujūsnozemes virsas?

12UnDāvidspavēlējasaviemjaunekļiem,untietos nogalināja,nocirtatiemrokasunkājasunpakāratosvirs dīķaHebronāBetIšbošetagalvuviņiņēmaunapglabāja AbnerakapāHebronā

5.NODAĻA

1TadvisasIsraēlaciltisnācapieDāvidauzHebronuun sacīja:"Redzi,mēsesamnotavakaulaunnotavas miesas"

2Arīsenāk,kadSaulsbijamūsuķēniņš,tubijitas,kas izvedaunatkalatvedaIsraēlu,unTasKungstevsacīja: "TevbūsganītManutautuIsraēlu,untubūsiparvadoni pārIsraēlu."

3TadvisiIsraēlavecajinonācapieķēniņaHebronā,un ķēniņšDāvidsnoslēdzaarviņiemderībuHebronāTā Kungapriekšā,unviņisvaidījaDāviduparķēniņupār Israēlu

4Dāvidambijatrīsdesmitgadi,kadviņšsākavaldīt,un viņšvaldījačetrdesmitgadus.

5HebronāviņšvaldījapārJūdejuseptiņusgadusunsešus mēnešus,betJeruzālemēviņšvaldījapārvisuIsraēluun Jūdejutrīsdesmittrīsgadus.

6UnķēniņšunviņavīridevāsuzJeruzālemipie jebusiešiem,tāszemesiedzīvotājiem,untiesacīja Dāvidam:"Jatuneatņemsiaklosunklibos,tušurp neienāksi,jodomāja:Dāvidsšurpnevarēsienākt"

7TomērDāvidsieņēmaCiānascietoksni:tāirDāvida pilsēta.

8UntanīdienāDāvidssacīja:“Ikviens,kasuzkāpj notekgrāvīunsitjebusiešus,klibosunaklos,kurusDāvida dvēseleienīst,būskļūtparvadoniunpavēlnieku”Tāpēc viņisacīja:“Aklieunklibielaineieietnamā”

9TāDāvidsdzīvojanocietinātāvietāunnosaucatopar Dāvidapilsētu.UnDāvidscēlanocietinājumusvisapkārt, sākotnoMillounuziekšpusi

10UnDāvidsaugaunkļuvavarens,unTasKungs,Dievs Cebaots,bijaarviņu

11UnTirasķēniņšHīramssūtījavēstnešuspieDāvida, ciedrukokus,galdniekusunmūrniekus,untieuzcēla Dāvidamnamu

12UnDāvidssaprata,kaTasKungsviņubijaiecēlispar ķēniņupārIsraēluunkaViņšbijapaaugstinājisviņa ķēniņavalstisavastautasIsraēladēļ

13UnDāvidsņēmasevvēlvairākkonkubīņuunsievuno Jeruzālemespēctam,kadviņšbijaatgrieziesnoHebronas; unDāvidamvēlpiedzimadēliunmeitas

14Unšieirtodēluvārdi,kasviņamdzimušiJeruzālemē: Šamua,Šobabs,NātānsunSalamans, 15arīIbhars,Elīsua,NefegsunJafija, 16UnĒlišāma,ĒljadaunĒlifelets

17Bet,kadfilistiešidzirdēja,kaviņiirsvaidījušiDāvidu parķēniņupārIsraēlu,visifilistiešinācakalnā,laimeklētu Dāvidu;unDāvidstodzirdējaundevāslejāuzcietoksni

18ArīfilistiešinācaunizklīdaRefajamaielejā

19UnDāvidsvaicājaToKungu,sacīdams:"Vaimanbūs ietaugšuppretfilistiešiem?VaiTutosnodosimanārokā?"

UnTasKungssacījaDāvidam:"Ejaugšup,joEsnoteikti nodošufilistiešustavārokā"

20UnDāvidsnonācaBaal-Peracīmā,unDāvidstostur sakāvaunsacīja:"TasKungsirsalauzismanus ienaidniekusmanāpriekšākāūdeņupārrāvumu!"Tāpēc viņšnosaucašovietuparBaal-Peracimu.

21Unviņituratstājasavuselkus,unDāvidsunviņavīri tossadedzināja

22UnfilistiešiatkalnācaaugšupunizpletāsRefajama ielejā

23Un,kadDāvidsvaicājaToKungu,Tassacīja:"Neej augšup,betapejapkārttiemunejtiemvirsūpiezīdkoku kokiem"

24Un,kadtudzirdēsitroksnizīdkokugalotnēs,tad sacelies,jotadTasKungsiziestavāpriekšā,laisakautu filistiešukaraspēku

25UnDāvidstādarīja,kāTasKungsviņambijapavēlējis, unviņšsakāvafilistiešusnoGebaslīdzpatGāzerai.

6.NODAĻA

1AtkalDāvidssapulcinājavisusizredzētosIsraēlavīrus, trīsdesmittūkstošusvīru

2UnDāvidscēlāsundevāsnoBaalas,Jūdaszemē,kopāar visiemļaudīm,kasbijapieviņa,lainoturienesatvestu

Dievašķirstu,kuravārdsirnosauktsTāKungaCebaota vārdā,kasmājostarpķerubiem.

3UnviņiuzcēlaDievašķirstuuzjauniemratiemunizveda tonoAbinadabanama,kasbijaGibeā;unUzaunAhio, Abinadabadēli,vadījajaunosratus.

4UnviņitoiznesanoAbinadabanama,kasbijaGibeā, kopāarDievašķirstu,unAhiogājašķirstapapriekšu

5UnDāvidsunvissIsraēlanamsspēlējaTāKungapriekšā arvisādiemegļukokainstrumentiem:arfām,psalteriem, bungām,kornetēmuncimbām.

6KadviņinonācapieNahonakulšanasklona,Uzaizstiepa savurokupēcDievašķirstaunsatvērato,jovēršitokratīja

7TadTāKungadusmasiedegāspretUzu,unDievsviņu tursodījaviņagrēkadēļ,unviņšturnomirapieDieva šķirsta

8UnDāvidsbijaneapmierināts,kaTasKungsbijaizrāvis pārUzu,unviņšnosaucatovietuparPereczuzu,kasirlīdz patšaidienai

9UnDāvidstanīdienābijāsTāKungaunsacīja:"KāTā Kungašķirstsnonākspiemanis?"

10TāpēcDāvidsnegribējapārvestTāKungašķirstupie sevisuzDāvidapilsētu,betDāvidstoaiznesauzgitieša Obed-Edomanamu

11UnTāKungašķirstspalikagitiešaObededomanamā trīsmēnešus,unTasKungssvētījaObededomuunvisu viņanamu

12UnķēniņamDāvidamtikapaziņots,kaTasKungsir svētījisObed-Edomanamuunvisu,kasviņampieder, DievašķirstadēļTadDāvidsdevāsunarpriekuatveda DievašķirstunoObed-EdomanamauzDāvidapilsētu

13Unnotika,kadtie,kasnesaTāKungašķirstu,bija nogājušisešussoļus,tadviņšupurējavēršusunbarotus lopus

14UnDāvidsdejojaTāKungapriekšānovisaspēka,un Dāvidsbijaapjoziesarlinuefodu

15TadDāvidsunvissIsraēlanamsatnesaTāKunga šķirstuargavilēmunbazūnesskaņām

16Un,kadTāKungašķirstsnonācaDāvidapilsētā,Mihala, Saulameita,paskatījāspaloguunredzējaķēniņuDāvidu lēkājamundejojamTāKungapriekšā,unviņaviņu nicinājasavāsirdī

17UnviņiienesaTāKungašķirstuunnovietojatoviņa vietā,Saiešanasteltsvidū,koDāvidstambijauzcēlis,un DāvidsupurējadedzināmosupurusunpateicībasupurusTā Kungapriekšā.

18KadDāvidsbijabeidzisupurētdedzināmosupurusun pateicībasupurus,viņšsvētījatautuTāKungaCebaota vārdā.

19Unviņšizdalījavisaitautai,visamIsraēlapulkam,gan sievietēm,ganvīriešiem,ikvienampamaizespīrāgam,gan labagaļasgabalam,ganvīnakrūzei.Tāvisatautaatgriezās ikvienssavāmājā

20TadDāvidsatgriezās,laisvētītusavunamuUnMihala, Saulameita,iznācaDāvidampretīunsacīja:“Cikgan godībaspilnsšodienbijaIsraēlaķēniņš,kasšodiensevi atklājasavukalpukalpoņuacupriekšā,kātodarakāds iedomīgsvīrsbezkaunībā!

21UnDāvidssacījaMihalai:"TasbijaTāKungapriekšā, kasmaniizredzējatavatēvaunvisaviņanamapriekšā,lai maniieceltuparvaldniekupārTāKungatautu,pārIsraēlu; tāpēcesdziedāšuTāKungapriekšā"

22Unesbūšuvēlnegantāksunpazemīgssavāsacīs;un kalpoņu,parkurāmturunāji,vidūesbūšugodā.

23TāpēcMihalai,Saulameitai,nebijabērnulīdzsavas nāvesdienai

7.NODAĻA

1Unnotika,kadķēniņšsēdējasavānamā,unTasKungs viņambijadevismieruvisapkārtnovisiemviņa ienaidniekiem,

2TadķēniņšsacījapravietimNātānam:“Redzi,esdzīvoju ciedrunamā,betDievašķirstsmītaizteltīm”

3UnNātānssacījaķēniņam:"Ejundarivisu,kasirtavā sirdī,joTasKungsirartevi."

4UntanīnaktīTāKungavārdsnācapārNātānuunsacīja: 5EjunsakiManamkalpamDāvidam:tāsakaTasKungs: vaiTuManuzcelsinamu,laiEstajādzīvotu?

6JoEsneesmudzīvojisnevienānamākopštālaika,kadEs izveduIsraēlabērnusnoĒģiptes,līdzpatšaidienai,bet esmustaigājisteltīunmājoklī

7Vaivisāsvietās,kurEsesmustaigājisarvisiemIsraēla bērniem,EsesmukautvārdurunājisarkādunoIsraēla ciltīm,kuraiEspavēlējuganītManusļaudisIsraēlu, sacīdams:kāpēcjūsManneceļatciedrunamu?

8TāpēctutagadsakiManamkalpamDāvidam:tāsakaTas KungsCebaots:Esteviņēmunoganāmpulka,noavju ganīšanas,laitubūtuvaldniekspārManutautu,pārIsraēlu 9UnEsbijuartevi,kurvientugāji,unEsiznīcinājuvisus tavusienaidniekustavuvaigupriekšāundarījutavuvārdu lielu,līdzīgudižciltīgovīruvārdamvirszemes

10EsarīiecelšuvietuSavaitautaiIsraēlamuntostur iedēstīšu,laitiedzīvotusavāvietāunvairsnepārvietotos, unļaunumabērnitosvairsneapspiedīskāsenāk, 11Unkopštālaika,kadEspavēlējusoģiembūtpārSavu tautuIsraēluundevutevmierunovisiemtaviem ienaidniekiem,arīTasKungstevirapsolījis,kaViņštev uzcelsnamu.

12Un,kadtavasdienasbūspiepildījušāsuntudusēsipie saviemtēviem,Esiecelšutavupēcnācējupēctevis,kas nāksnotavāmmiesām,unEsnostiprināšuviņavalstību.

13ViņšuzcelsnamuManamvārdam,unEsnostiprināšu viņavalstībastroniuzmūžīgiemlaikiem

14Esbūšuviņampartēvu,unviņšbūsMansdēls.Javiņš darīsnetaisnību,Esviņupārmācīšuarcilvēkurīkstiunar cilvēkubērnusitieniem

15BetManažēlastībanoviņaneatkāpsies,kāEsto atņēmunoSaula,kuruEsatmetutavāpriekšā

16Untavsnamsuntavavalstībabūsmūžīginostiprināti tavāpriekšā,tavstronisbūsnostiprinātsmūžīgi.

17Tiešitāpatkāšievārdiuntiešitāpatkāšīparādība,tā NātānsrunājaarDāvidu

18TadķēniņšDāvidsiegājaunapsēdāsTāKungapriekšā, unviņšsacīja:"Kasesesmu,ak,KungsDievs?Unkasir mansnams,kaTumaniesilīdzšimatvedis?"

19UntasvēlbijamazsTavāsacīs,akDievsKungs,betTu esirunājisarīparSavakalpanamuuztālulaikuUnvai tādsircilvēkalikumi,akDievsKungs?

20UnkoganDāvidsvēlvairākvarētutevteikt,joTu, KungsDievs,pazīstisavukalpu?

21SavavārdadēļunpēcSavassirdsTuesidarījisvisasšīs lielāslietas,laitāsdarītuzināmasSavamkalpam.

22TāpēcTuesiliels,ak,KungsDievs,jonavnevienaTev līdzīga,unnavcitaDievabezTevis,saskaņāarvisu,ko esamdzirdējušiarsavāmausīm.

23UnkuragantautavirszemesirlīdzīgaTavaitautai, Israēlam,pretkuruDievsnāca,laiatpestītuSevpartautu unlaidarītuSevvārdu,unlaidarītulielasunbaisaslietas tavaizemeiTavastautaspriekšā,koTuesiatpestījisSev noĒģiptes,nocitāmtautāmunviņudieviem?

24JoTuesiSevapstiprinājisSavutautuIsraēlu,laitābūtu Tavatautamūžīgi,unTu,Kungs,esikļuvisviņuDievs

25Untagad,akDievsTasKungs,nostiprinimūžīgito vārdu,koTuesirunājisparSavukalpuunviņanamu,un dari,kāTuesisolījis!

26LaiTavsVārdstopaugsticeltsmūžīgi,sacīdams:“Tas KungsCebaotsirDievspārIsraēlu!”UnlaiTavakalpa DāvidanamsstāvpastāvīgsTavāpriekšā!

27JoTu,KungsCebaot,IsraēlaDievs,esiSavamkalpam atklājis,sacīdams:EsTevuzcelšunamu!TāpēcTavskalps savāsirdīiratradis,laiaršolūgšanuTevipiesauktu 28Untagad,akDievsKungs,TuesitasDievs,unTavi vārdiirpatiesi,unTuesiapsolījisSavamkalpamšo labumu,

29TāpēclaiTevlabpatīksvētītSavakalpanamu,laitas pastāvētumūžīgiTavāpriekšā,joTu,KungsDievs,toesi

apsolījis,unarTavusvētībulaiTavakalpanamstiek svētītsmūžīgi.

8.NODAĻA

1Unpēctamnotika,kaDāvidssakāvafilistiešusun pakļāvatos,unDāvidsatņēmaMetegamunofilistiešu rokām.

2UnviņšsakāvaMoābuunizmērījatosarauklu,nometot toszemē;divasauklasviņšizmērīja,lainogalinātu,un vienupilnuauklu,laipaturētudzīvusTāMoābiešikļuva parDāvidakalpiemunnesadāvanas

3DāvidssakāvaarīHadadēzeru,Rehobadēlu,Cobas ķēniņu,kadtasdevāsatgūtsavasrobežaspieEifratasupes

4UnDāvidsviņamatņēmatūkstošratu,septiņsimt jātniekuundivdesmittūkstoškājnieku;unDāvidspāršķēla visiemratuzirgiemnagus,betnotiematvēlējasimtsratus

5KadDamaskassīriešinācapalīgāCobasķēniņam Hadadēzeram,Dāvidsnogalinājadivdesmitdivustūkstošus sīriešuvīru

6TadDāvidsnovietojagarnizonusSīrijā,Damaskā,un sīriešikļuvaparDāvidakalpiemunatnesadāvanas.UnTas KungssargājaDāvidu,laikurpvienviņšgāja

7UnDāvidsņēmazeltavairogus,kasbijaHadadēzera kalpiem,unatvedatosuzJeruzālemi.

8UnnoBetasunnoBerotajas,Hadadēzerapilsētām, ķēniņšDāvidspaņēmaļotidaudzvara

9KadHamatasķēniņšTojsdzirdēja,kaDāvidsirsakāvis visuHadadēzerakaraspēku,

10TadTojssūtījasavudēluJorāmupieķēniņaDāvida,lai viņusveicinātuunsvētītu,tāpēckaviņšbijacīnījiespret Hadadēzeruunviņusakāvis,joHadadēzerambijakariar TojuUnJorāmsatvedasevlīdzisudraba,zeltaunvara traukus.

11ToarīķēniņšDāvidsveltījaTamKungamkopāar sudrabuunzeltu,koviņšbijaveltījisnovisāmtautām, kurasviņšbijapakļāvis,

12noSīrijas,noMoāba,noAmonabērniem,no filistiešiemunnoAmaleka,unnoCobasķēniņa Hadadēzera,Rehobadēla,laupījuma.

13UnDāvidssevdevavārdu,kadviņšatgriezāsnosīriešu sakāvesSālsielejā,kurbijaastoņpadsmittūkstošvīru

14UnviņšnovietojagarnizonusEdomā,visāEdomāviņš novietojagarnizonus,unvisiedomiešikļuvaparDāvida kalpiemUnTasKungssargājaDāvidu,laikurpvienviņš gāja.

15UnDāvidsvaldījapārvisuIsraēlu,unDāvidsdarīja tiesuuntaisnībuvisiemsaviemļaudīm.

16UnpārkaraspēkubijaJoābs,Cerujasdēls,bet padomnieksbijaJošafāts,Ahiludadēls

17UnCadoks,Ahitubadēls,unAhimelehs,Abjataradēls, bijapriesteri;unSerajabijarakstumācītājs;

18UnBenaja,Jojadasdēls,bijapārkrētiešiemun plētiešiem,unDāvidadēlibijagalvenievaldnieki

9.NODAĻA

1UnDāvidssacīja:"VaivēlkādsirpalicispārinoSaula nama,laiesviņamJonatānadēļvarētuparādītžēlastību?"

2UnSaulanamābijakalps,vārdāCiba.Kadtopasauca pieDāvida,ķēniņšviņamjautāja:"VaituesiCiba?"Un viņšatbildēja:"Viņširtavskalps"

3Unķēniņšsacīja:"VaivēlnavnevienanoSaulanama,lai esvarētuviņamparādītDievažēlastību?"UnCibasacīja ķēniņam:"Jonatānamvēlirdēls,kasklibouzkājām"

4Unķēniņšviņamjautāja:"Kurviņšir?"UnCiba atbildējaķēniņam:"Redzi,viņširMahīra,Amiēladēla, namāLodebarā"

5TadķēniņšDāvidssūtījaunlikaviņamatnāktnoMahīra, Amiēladēla,namaLodebarā.

6KadMefibošets,Jonatānadēls,Sauladēla,ieradāspie Dāvida,viņšnokritauzsavavaigaunpielūdzaDāviduUn Dāvidssacīja:"Mefibošet!"Unviņšatbildēja:"Redzi,tavs kalps!"

7UnDāvidsviņamsacīja:"Nebīsties,joestevtiešām parādīšužēlastībuJonatāna,tavatēva,dēļunatdošutev visutavatēvaSaulazemi,untuēdīsimaizipiemanagalda vienmēr."

8Unviņšpaklanījāsunsacīja:"Kasirtavskalps,katu raugiuztādubeigtusunikāes?"

9TadķēniņšsaucaCibu,Saulakalpu,unsacījaviņam: “Visu,kaspiederējaSaulamunvisamviņanamam,es esmunodevistavakungadēlam”

10Tāpēctu,tavidēliuntavikalpiapstrādāsiviņamšo zemiunnovāksaugļus,laitavakungadēlambūtukoēst, betMefibošets,tavakungadēls,ēdīsmaizivienmērpie managalda.BetCibambijapiecpadsmitdēliundivdesmit kalpi

11TadCibasacījaķēniņam:"Visu,komanskungsķēniņš irpavēlējissavamkalpam,tātavskalpsdarīs."Bet Mefibošets,sacījaķēniņš,ēdīspiemanagaldakāviensno ķēniņadēliem

12UnMefibošetambijamazsdēls,vārdāMiha.Unvisi, kasdzīvojaCibasnamā,bijaMefibošetakalpi

13TāMefibošetsdzīvojaJeruzālemē,joviņšpastāvīgiēda pieķēniņagaldaunklibojauzabāmkājām.

10.NODAĻA

1Unpēctamnotika,kaAmonabērnuķēniņšnomira,un viņadēlsHanunskļuvaķēniņšviņavietā

2TadDāvidssacīja:"EsparādīšužēlastībuHanūnam, Nahašadēlam,tāpatkāviņatēvsparādījažēlastībuman"

UnDāvidssūtījaviņumierinātcaursaviemkalpiemviņa tēvalabā.UnDāvidakalpinonācaAmonabērnuzemē.

3UnAmonabērnuvadoņisacījasavamkungamHanūnam: "Vaitudomā,kaDāvidsgodātavutēvu,kaviņširsūtījis pietevismierinātājus?VaiDāvidsnavdrīzāksūtījispie tevissavuskalpus,laipārmeklētupilsētu,toizlūkotuun izpostītu?"

4TadHanūnssagrābaDāvidakalpus,noskuvatiempusi bārdasunnogriezatiemdrēbeslīdzvidum,līdzpat dibenam,unatlaidatos

5KadtastikapaziņotsDāvidam,viņšsūtījavīriempretī,jo tievīribijaļotiapkaunotiUnķēniņšsacīja:"Palieciet Jērikā,līdzjūsubārdasataugs,untadatgriezietiesatpakaļ!"

6KadAmonabērniredzēja,kaviņiDāvidaacīssmird,tad AmonabērnisūtījaunnolīgasīriešusnoBet-Rehobasun sīriešusnoCobas,divdesmittūkstošuskājnieku,noķēniņa MaāhastūkstošvīruunnoIštobasdivpadsmittūkstošvīru

7KadDāvidstodzirdēja,viņšsūtījaJoābuunvisu varonīgovīrupulku.

8TadAmonabērniizgājaunnostājāskaujasierindāpie vārtiem,betsīriešinoCobas,Rehobas,IštobasunMaāhas bijavienipašilaukā

9KadJoābsredzēja,kakaujasfronteirpretviņugan priekšā,ganaizmugurē,viņšizraudzījāsnovisiem izraudzītajiemIsraēlavīriemunnostājāsierindāpret sīriešiem

10BetpārējosļaudisviņšnodevasavabrāļaAbišajarokās, laitastosnostādītuierindāpretAmonabērniem

11Unviņšsacīja:"Jasīriešibūsmanpārākstipri,tadtu manpalīdzēsi,bet,jaAmonabērnibūstevpārākstipri,tad esnākšuuntevpalīdzēšu"

12Esidrosmīgs,unmēsspēlēsimvīriparsavutautuunpar mūsuDievapilsētām!LaiTasKungsdara,kāViņampatīk!

13UnJoābsuntieļaudis,kasbijakopāarviņu,tuvojās kaujaipretsīriešiem,untiebēgaviņapriekšā.

14KadAmonabērniredzēja,kasīriešibēg,tadarīviņi bēgaAbišajapriekšāuniegājapilsētāTāJoābsatgriezās noAmonabērniemunnonācaJeruzālemē.

15Kadsīrieširedzēja,kaIsraēlsviņussakāva,viņi sapulcējāskopā

16UnHadadēzerssūtījaunatvedasīriešus,kasbijaviņpus Eifratas,untienonācaHelamā,unŠobahs,Hadadēzera karaspēkavirspavēlnieks,gājaviņiempapriekšu

17KadtastikapaziņotsDāvidam,viņšsapulcinājavisu Israēlu,pārgājapāriJordānaiunnonācaHelamāUnsīrieši nostājāsierindāpretDāviduuncīnījāsarviņu

18UnsīriešibēgaIsraēlapriekšā,unDāvidsnogalināja septiņsimtsīriešuratuvīrusunčetrdesmittūkstošus jātniekuunnonāvējaviņukaraspēkavirspavēlnieku Šobahu,kuršturnomira.

19Kadvisiķēniņi,kasbijaHadadēzerakalpi,redzēja,ka Israēlsviņussakāva,viņislēdzamieruarIsraēluunkalpoja tam.TāpēcsīriešibaidījāsvairspalīdzētAmonabērniem.

11.NODAĻA

1Unnotika,kapēcgadabeigām,laikā,kadķēniņidodas kaujā,DāvidssūtījaJoābuunviņakalpuskopāarviņuun visuIsraēlu,untieiznīcinājaAmonabērnusunaplenca Rabu,betDāvidspalikaJeruzālemē

2Unvakarānotika,kaDāvidspiecēlāsnosavasgultasun uzkāpapaķēniņanamajumtu,unnojumtaviņšieraudzīja sievietimazgājamies,unsievietebijaļotiskaistaizskata

3UnDāvidssūtījaunizjautājapēctāssievietes,unkāds jautāja:“VaišīnavBatseba,Eliāmameita,hetiešaŪrijas sieva?”

4UnDāvidssūtījavēstnešusunņēmaviņu,unviņaiegāja pieviņa,unviņšgulējapieviņas,joviņabijašķīstītano savasnešķīstības,unviņaatgriezāssavānamā

5UnsievakļuvagrūtaunsūtījaziņuDāvidam,sacīdama: "Esesmustāvoklī."

6UnDāvidssūtījapieJoāba,sacīdams:“Atsūtipiemanis hetietiŪriju!”UnJoābssūtījaŪrijupieDāvida

7Un,kadŪrijaieradāspieviņa,Dāvidsjautājaviņam,kā klājasJoābam,kāklājasļaudīmunkāveicaskaram

8UnDāvidssacījaŪrijam:“Ejlejāsavāsnamāun nomazgāsavaskājas!”UnŪrijaizgājanoķēniņanama,un turviņamsekojaķēniņaatnestāēdienaporcija

9BetŪrijagulējapieķēniņanamadurvīmkopāarvisiem savakungakalpiemunnenogājauzsavunamu

10Un,kadDāvidamtikapaziņots,kaŪrijanavnogājis savānamā,tadDāvidssacījaŪrijam:"Vaituneesiatnācis nosavaceļojuma?Kāpēctadtuneesigājissavānamā?"

11UnŪrijasacījaDāvidam:"Šķirsts,IsraēlsunJūdadzīvo teltīs,unmanskungsJoābsunmanakungakalpiir apmetušiesatklātālaukā;vaitadmanjāietsavānamāēst undzertungulētarsavusievu?Tiktiešām,katudzīvoun tavadvēseledzīvo,estonedarīšu."

12UnDāvidssacījaŪrijam:"Paliecšeitarīšodien,unrīt esteviatlaidīšu"UnŪrijapalikaJeruzālemētodienuun nākamodienu

13Un,kadDāvidsviņubijapasaucis,tasēdaundzēraviņa priekšā,unviņšviņupiedzirdināja;unvakarāviņšizgāja gulētsavāgultāpiesavakungakalpiem,betsavāsmājās nenogāja

14UnnorītaDāvidsrakstījavēstuliJoābamunnosūtījato arŪrijasroku

15Unvēstulēviņšrakstīja:“NovietojietŪrijukarstākās kaujaspriekšgalāunatkāpietiesnoviņa,laiviņštiktu sakautsunmirtu!”

16KadJoābsbijavērojispilsētu,viņšnorīkojaŪrijuuz vietu,kur,kāviņšzināja,turatradāsdrosmīgivīri.

17UnpilsētasvīriizgājauncīnījāsarJoābu,unkritadaži noDāvidakalpuvīriem,unarīhetietisŪrijanomira

18TadJoābssūtījaziņuunziņojaDāvidamvisu,kasbija saistītsarkaru;

19Unpavēlējavēstnesim,sacīdams:“Kadtubūsi pabeidzisstāstītķēniņamparkaragaitu,

20Unjanuķēniņšiedusmojasunviņštevsaka:kāpēcjūs esattiktuvupienākušipilsētai,kadcīnījāties?Vaijūs nezinājāt,kaviņišausnomūra?

21KassitaAbimelehu,Jerubešetadēlu?Vaitadkāda sievieteneuzmetanomūraviņamuzdzirnakmeni,kaviņš nomiraTebecā?Kāpēcjūsgājāttuvākmūrim?Tadsaki:arī tavskalpshetietisŪrijairmiris

22Tadvēstnesisdevāsceļā,atnācaunatstāstījaDāvidam visu,pēckāJoābsviņubijasūtījis.

23UnvēstnesissacījaDāvidam:"Patiesi,tievīrimūs pieveicaunizgājapiemumslaukā,betmēsbijāmviņiem virsūlīdzpatvārtuieejai."

24Unstrēlniekišāvanomūrauztaviemkalpiem,undaži noķēniņakalpiemnomira,unarītavskalpshetietisŪrijair miris.

25TadDāvidssacījavēstnesim:“TātusakiJoābam:laitev šīlietanešķietnepatīkama,jozobensrijtevienu,teotru; pastiprinisavukaujupretpilsētuunizpostto,uniedrošini viņu!”

26KadŪrijassievadzirdēja,kaviņasvīrsŪrijairmiris, viņasērojaparsavuvīru

27Kadsērulaiksbijapagājis,Dāvidslikaatvestviņuuz savunamu,unviņakļuvaviņasievaundzemdējaviņam dēlu.Bettas,koDāvidsbijadarījis,nepatikaTamKungam.

12.NODAĻA

1UnTasKungssūtījaNātānupieDāvida,untasiegājapie viņaunsacījaviņam:"Vienāpilsētābijadivivīri,viens bagātsunotrsnabags"

2Bagātajamvīrambijaļotidaudzsīklopuunliellopu

3Betnabagamnebijanekācitakāvienīgivienamaza jēriņa,koviņšbijanopircisunaudzinājis;tāaugakopāar viņuunviņabērniem,tāēdanoviņapašamaizesundzēra

noviņapašakausa,gulējaviņaklēpīunbijaviņamkā meita.

4Unkādsceļotājsatnācapiebagātāvīra,unviņšžēlojās ņemtnosavasīklopaunnosavaliellopa,laisagatavotu ēdienuceļotājam,kaspieviņabijanācis;betviņšņēma nabagavīrajēruunsagatavojatovīram,kaspieviņabija nācis

5TadDāvidadusmasprettovīruļotiiedegās,unviņš sacījaNātānam:“Tiktiešām,kaTasKungsirdzīvs,vīrs, kastoirdarījis,mirdamsmirs!”

6Unviņambūsjāatlīdzinajēračetrkārtīgi,tāpēckaviņšto irdarījisuntāpēc,kaviņšnavlīdzjūtīgs

7UnNātānssacījaDāvidam:“Tuesitasvīrs!TāsakaTas Kungs,IsraēlaDievs:Estevisvaidījuparķēniņupār IsraēluunEsteviizglābunoSaularokas

8UnEstevdevutavakunganamuuntavakungasievas tavāklēpī,unEstevdevuIsraēlaunJūdasnamu;un,jaar tobūtubijisparmaz,Estevbūtudevisvēlšounto

9KāpēctuesinicinājisTāKungapavēli,darīdamsļaunu Viņaacīs?TuesinogalinājishetietiŪrijuarzobenuun ņēmisviņasievuparsievu,betviņupašuesinogalinājisar Amonabērnuzobenu.

10Tāpēczobensnekadneatstāsiesnotavanama,jotuesi maninicinājisunesiņēmishetiešaŪrijassievuparsievu

11TāsakaTasKungs:“Redzi,Essacelšuļaunumupret tevinotavapašanama,Esņemšutavassievastavuacu priekšāundošutāstavamtuvākam,unviņšgulēsartavām sievāmšīssaulespriekšā.”

12Jotutodarījislepeni,betEstodarīšuvisaIsraēla priekšāunsaulesgaismā

13UnDāvidssacījaNātānam:"EsesmugrēkojispretTo Kungu"UnNātānssacījaDāvidam:"TasKungsir piedevistavusgrēkus;tunemirsi"

14Tomēr,tākātuaršodarbuesidevisTāKunga ienaidniekiemlieluiemesluzaimotDievu,arībērns,kas tevpiedzims,mirs

15UnNātānsdevāsuzsavāmmājām,unTasKungssita bērnu,koŪrijassievabijadzemdējusiDāvidam,untas kļuvaļotislims

16TadDāvidslūdzaDievubērnadēļ,unDāvidsgavēja, iegājaiekšāunvisunaktigulējauzzemes

17Unviņanamavecajicēlāsundevāspieviņa,laiviņu paceltunozemes,betviņšnegribējaunneēdamaizikopā arviņiem

18UnseptītajādienābērnsnomiraUnDāvidakalpi baidījāsviņampateikt,kabērnsirmiris,jotiesacīja: “Redzi,kamērbērnsvēlbijadzīvs,mēsarviņurunājām, betviņšneklausījamūsubalsij.Kātadviņšpatssevi apbēdinās,jamēsviņampateiksim,kabērnsirmiris?”

19Bet,kadDāvidsredzēja,kaviņakalpičukst,tadDāvids saprata,kabērnsirmiris,unDāvidsjautājasaviem kalpiem:"Vaibērnsirmiris?"Untieatbildēja:"Viņšir miris"

20TadDāvidspiecēlāsnozemes,mazgājāsunsvaidījās, unpārģērbās,uniegājaTāKunganamāunpielūdza;tad viņšatgriezāssavāsmājās;un,kadviņamvajadzēja,tad viņampriekšālikamaizi,unviņšēda.

21Tadviņakalpiviņamsacīja:"Kotuesidarījis?Kamēr bērnsbijadzīvs,tugavējiunraudājiparto,bet,kadbērns bijamiris,tupiecēliesunēdimaizi."

22Unviņšsacīja:"Kamērbērnsvēlbijadzīvs,esgavēju unraudāju,joesdomāju:kaszina,vaiDievsmanbūs žēlīgs,laibērnspaliktudzīvs?"

23Bettagadviņširmiris,kāpēclaiesgavēju?Vaiesvaru viņuatkalatvest?Esiešupieviņa,betviņšpiemanis neatgriezīsies

24UnDāvidsmierinājasavusievuBatsebu,iegājapie viņasungulējapieviņas;unviņadzemdējadēlu,unviņš nosaucaviņuvārdāSalamans,unTasKungsviņumīlēja

25UnviņšsūtījacaurpravietiNātānu,untasnosaucaviņa vārduJedidjaTāKungadēļ

26UnJoābskarojapretAmonabērnuRabuunieņēma ķēniņapilsētu.

27UnJoābssūtījavēstnešuspieDāvidaunlikatiemsacīt: “EsesmucīnījiespretRabuunesmuieņēmispilsētuar ūdeņiem.”

28Tāpēctagadsapulcinietpārējotautuunuzstājieties nometnēpretpilsētuunieņemietto,laiesneieņemtu pilsētuuntānetiktunosauktamanāvārdā.

29UnDāvidssapulcinājavisusļaudisundevāsuzRabu, karojaprettounieņēmato

30Unviņšnoņēmaviņuķēniņamnogalvaskroni,kas svēravienuzeltatalentuunbijaizbāztsardārgakmeņiem, unuzlikatoDāvidamgalvāUnviņšizvedalielu daudzumupilsētaslaupījuma.

31Unviņšizvedaļaudis,kasturbija,unlikatoszāģēt, zāģētdzelzsecēšasuncirvjus,unlikatiemietcaurķieģeļu cepli;untāviņšdarījaarvisāmAmonabērnupilsētām. TadDāvidsunvisatautaatgriezāsJeruzālemē

13.NODAĻA

1Unpēctamnotika,kaAbsalomam,Dāvidadēlam,bija skaistamāsa,kurasvārdsbijaTamāra;unAmnons,Dāvida dēls,viņumīlēja

2UnAmnonsbijatānikns,kasaslimasavasmāsas Tamārasdēļ,joviņabijajaunava;unAmnonsuzskatījapar grūtiviņamkautkoviņaidarīt

3BetAmnonambijadraugs,vārdāJonadabs,Šimejas, Dāvidabrāļa,dēls;unJonadabsbijaļotiviltīgsvīrs.

4Unviņštamsacīja:“Kādēļtu,būdamsķēniņadēls,dienu nodienasesiliesāks?Vaitumantoneteiksi?”UnAmnons viņamsacīja:“EsmīluTamāru,savabrāļaAbsalomamāsu.”

5UnJonadabsviņamsacīja:"Apguliessavāgultāun saslimsti!Kadtavstēvsnāksteviapraudzīt,tadsakiviņam: laimanamāsaTamāranākundodmanēdienu,unlaiesto pagatavojumanacupriekšā,laiestoredzuunēdunoviņas rokas."

6TadAmnonsapgūlāsunizlikāsslims,un,kadķēniņš atnācaviņuapraudzīt,Amnonssacījaķēniņam:"Lūdzu, ļaujmanaimāsaiTamāraināktunmanpriekšāizceptpāris kūku,laiestāsēstunoviņasrokas."

7TadDāvidssūtījamājāspieTamārasunsacīja:“Ejuz savabrāļaAmnonanamuunsagatavoviņamēdienu”

8TadTamāranogājasavabrāļaAmnonanamā,unviņš apgūlāsUnviņaņēmamiltus,tosmīcījauncepaviņaacu priekšāplācenīšusuncepaplācenīšus.

9Unviņaņēmakatluunizlējatosviņapriekšā,betviņš atteicāsēstUnAmnonssacīja:"Atstājietiesnomanisvisi vīri!"Untievisiizgājanoviņa.

10UnAmnonssacījaTamārai:"Ienesēdienuiekštelpās,lai esēdunotavasrokas!"UnTamāraņēmakūkas,koviņa

bijacepusi,unienesatāsiekštelpāssavambrālim Amnonam.

11Un,kadviņatosviņamatnesaēst,viņštosatvēraun sacījaviņai:"Nācgulētpiemanis,manamāsa!"

12Unviņaviņamatbildēja:"Nē,brāli,nepiespiedmani,jo nekastādsnedrīkstnotiktIsraēlā;nedarišomuļķību!"

13Unkurlaiesejuarsavukaunu?Untubūsikāviensno muļķiemIsraēlā.Tāpēctagad,lūdzu,runāarķēniņu,jo viņšmanitevneliedz

14Tomērviņšnegribējaklausītiesviņasbalsij,bet, būdamsspēcīgāksparviņu,piespiedaviņupiesevisun gulējaarviņu

15TadAmnonsviņuļotiienīda,tākanaids,arkoviņš viņuienīda,bijalielāksnekāmīlestība,arkoviņšviņubija mīlējisUnAmnonsviņaisacīja:"Celiesunejprom!"

16Unviņasacījaviņam:"Tamnavnekādaiemesla;šis ļaunums,maniatlaižot,irlielāksnekāiepriekšējais,kotu mannodarīji"Betviņšnegribējaviņaiklausīties

17Tadviņšpasaucasavukalpu,kasviņamkalpoja,un sacīja:“Izlaidšosievietinomanisārāunaizslēdzaizviņas durvis!”

18Unviņaimugurābijadažādukrāsudrēbes,jotādās drēbēsbijatērptasķēniņameitas,kasvēlbijajaunavas Tadviņakalpsviņuizvedaārāunaizslēdzaaizviņas durvis.

19UnTamārakaisījapelnusuzgalvas,saplēsasavu krāsainoapģērbu,kasviņaibijamugurā,uzlikarokuuz galvasunturpinājaraudāt.

20UnviņasbrālisAbsalomsviņaisacīja:"Vaitavsbrālis Amnonsirbijispietevis?Betnutagadklusē,manamāsa! Viņširtavsbrālis,nepievērsuzmanībušailietai."Tā TamārapalikavientuļasavabrāļaAbsalomanamā

21Bet,kadķēniņšDāvidsdzirdējaparvisušo,viņšļoti sadusmojās.

22UnAbsalomsnerunājaarsavubrāliAmnonunelabu, neļaunu,joAbsalomsienīdaAmnonu,tāpēckatasbija piekāvisviņamāsuTamāru.

23UnpēcdiviempilniemgadiemAbsalomambijaavju cirpējiBaal-Hacorā,kasatrodasblakusEfraimam,un Absalomsuzaicinājavisusķēniņadēlus.

24UnAbsalomsnācapieķēniņaunsacīja:“Redzi,tavam kalpamiravjucirpēji;laiķēniņšunviņakalpiietkopāar tavukalpu.”

25UnķēniņšsacījaAbsalomam:"Nē,dēls,mēsvisi neejam,laimēstevineapgrūtinātu"Unviņšviņuļotilūdza, betviņšnegribējaiet,betsvētījaviņu.

26TadAbsalomssacīja:“Jane,lūdzu,ļaujmanambrālim Amnonamietmumslīdzi!”Unķēniņšviņamsacīja: “Kāpēclaiviņšiettevlīdzi?”

27BetAbsalomsviņuļotilūdza,laiviņšļaujAmnonamun visiemķēniņadēliemietviņamlīdzi

28TadAbsalomsbijapavēlējissaviemkalpiem,sacīdams: “Ievērojietto,kadAmnonasirdsbūslīksmanovīnaunkad esjumssaku:sitietAmnonu!Tadnokaujietviņu, nebīstieties!Vaiesjumstoneesmupavēlējis?Esiet drosmīgiundrošsirdīgi!”

29UnAbsalomakalpidarījaAmnonamtā,kāAbsaloms bijapavēlējisTadvisiķēniņadēlicēlās,unikviensuzkāpa uzsavamūļaunbēga

30Unnotika,ka,viņiemceļāesot,Dāvidampienācavēsts: "Absalomsirnogalinājisvisusķēniņadēlus,unneviensno tiemnavpalicispāri"

31Tadķēniņšpiecēlās,saplēsasavasdrēbesunapgūlās zemē,unvisiviņakalpistāvējaapkārtarsaplēstāmdrēbēm.

32UnJonadabs,Šimejas,Dāvidabrāļa,dēls,atbildējaun sacīja:"Laimanskungsnedomā,kaviņiirnonāvējuši visusjaunosvīrus,ķēniņadēlus;jovienīgaisAmnonsir miris,joAbsalomanodomstasirnoteiktskopštāsdienas, kadviņšpiekāvaviņamāsuTamāru

33Tāpēclaimanskungsunķēniņšneņemtotikļotipie sirds,kavisiķēniņadēliirmiruši,jotikaiAmnonsirmiris

34BetAbsalomsbēgaUnjauneklis,kassargājasardzi, pacēlaacisunieraudzīja,unredzi,pakalnanogāzesceļu viņamaizmugurasnācadaudzļaužu

35UnJonadabssacījaķēniņam:"Redzi,ķēniņadēlināk! Kātavskalpsirsacījis,tāarīir"

36Unnotika,tiklīdzviņšbijabeidzisrunāt,redzi,atnāca ķēniņadēli,pacēlabalsiunraudāja;arīķēniņšunvisiviņa kalpiraudājaļotiskaļi

37BetAbsalomsbēgaundevāspieTalmaja,Amihuda dēla,Gešūrasķēniņa,unDāvidssērojaparsavudēlukatru dienu

38TadAbsalomsaizbēgaunnonācaGešūrāunpalikatur trīsgadus.

39UnķēniņaDāvidadvēseleilgojāsdotiespieAbsaloma, joviņšbijamierinātsparAmnonu,redzot,katasbijamiris

14.NODAĻA

1TadJoābs,Cerujasdēls,saprata,kaķēniņasirdsir noskaņotapretAbsalomu

2TadJoābssūtījauzTekouunataicinājanoturienesgudru sievuunsacījaviņai:“Lūdzu,izlieciessērojošaunapvelc sērudrēbesunnesvaidiseviareļļu,betesikāsieviete,kas ilgisēroparmirušo!”

3Unnācpieķēniņaunrunāarviņušādāveidā!"TadJoābs ielikašosvārdusviņasmutē

4Un,kadTekojassievarunājaarķēniņu,viņanokritauz savavaigapiezemes,paklanījāsunsacīja:"Palīdzi, ķēniņ!"

5Unķēniņšviņaijautāja:"Kastevkaiš?"Unviņaatbildēja: "Estiešāmesmuatraitne,unmansvīrsirmiris."

6Untavaikalponeibijadividēli,untieabiķildojāslaukā, unnebijaneviena,kastosšķirtu,tāpēcvienssitaotruun nonāvēja.

7Unredzi,visaģimeneirsacēlusiesprettavukalponiun saka:izdodto,kassitasavubrāli,laimēsviņuvaram nogalinātparviņabrāļadzīvību,koviņširnogalinājis,un mēsiznīcināsimarīmantiniekuUntāviņinodzēsīsmanas atlikušāsoglesunneatstāsmanamvīramnevārdu,ne pārpalikumuvirszemes

8Unķēniņšsacījasievietei:"Ejsavāsmājās,unesdošu pavēlespartevi"

9UnTekojassievasacījaķēniņam:"Manskungsunķēniņ, noziegumslainākuzmaniunuzmanatēvanamu,bet ķēniņšunviņatronislaiirnevainīgi!"

10Unķēniņšsacīja:"Ikvienu,kastevkosaka,atvedpie manis,unviņštevivairsneaiztiks"

11Tadviņasacīja:"Lūdzu,laiķēniņšpieminToKungu, savuDievu,katuvairsneļaujasinsatriebējiemmani nonāvēt,laitienenonāvēmanudēlu"Unviņšsacīja:"Tik tiešām,kaTasKungsirdzīvs,neviensmatsnotavadēla nenokritīszemē!"

12Tadsievasacīja:“Ļauj,lūdzu,tavaikalponeipateikt vienuvārdumanamkungamķēniņam!”Unviņšatbildēja: “Runā!”

13Unsievasacīja:"KādēļtadtuesitādomājusipretDieva tautu?Joķēniņštārunā,itkābūtuvainīgs,kaķēniņš neatvedmājāssavusizraidītos"

14Jomumstačuirjāmirstunjābūtkāūdens,kasizliets zemēunkovairsnevarsavākt;Dievsnevienuneuzlūko, tomērViņšizdomā,kaViņaizraidītienetiktunoViņa izdzīti

15Untagad,kadesmuatnākusi,laiparšolieturunātuar savukunguķēniņu,tasirtāpēc,kaļaudismaniir iebiedējuši.Untavakalponesacīja:estagadrunāšuar ķēniņu;varbūtķēniņšizpildīssavaskalponeslūgumu

16Joķēniņšpaklausīs,laiglābtusavukalponinotāvīra rokas,kasgribmaniunmanudēlukopāiznīcinātnoDieva mantojuma

17Tadtavakalponesacīja:"Manakunga,ķēniņa,vārds tagadmanimierinās,jomanskungs,ķēniņš,irkāDieva eņģelis,laiatšķirtulabunoļauna,tāpēcTasKungs,tavs Dievs,būsartevi"

18Tadķēniņšatbildējaunsacījasievietei:"Neslēpman, lūdzu,to,koestevjautāšu"Unsievasacīja:"Laitagad runāmanskungsķēniņš!"

19Unķēniņšsacīja:"VaiJoābarokanavartevivisāšajā?" Unsievaatbildējaunsacīja:"Tiktiešām,katavadvēsele dzīvo,manskungsunķēniņ,neviensnevaratkāptiesnepa labi,nepakreisinovisatā,komanskungsunķēniņšir runājisJotavskalpsJoābsmantoirpavēlējis,unviņš visusšosvārdusirielicistavaskalponesmutē

20Laišāduvalodasveiduradītu,tavskalpsJoābstoir darījis;unmanskungsirgudrskāDievaeņģeļagudrība, zinošsvisu,kasirvirszemes

21UnķēniņšsacījaJoābam:“Redzi,estoesmuizdarījis; ejunatvedatpakaļjaunekliAbsalomu”

22TadJoābsnokritazemēuzsavavaiga,paklanījāsun pateicāsķēniņam.UnJoābssacīja:"Šodientavskalpszina, kaesmuatradisžēlastībutavāsacīs,manskungsunķēniņ, joķēniņširizpildījissavakalpalūgumu"

23TadJoābscēlāsundevāsuzGešūruunatveda AbsalomuuzJeruzālemi

24Unķēniņšsacīja:"Laiviņšatgriežassavānamāunlai neredzmanuvaigu!"TāAbsalomsatgriezāssavānamāun neredzējaķēniņavaigu

25BetvisāIsraēlānebijaneviena,kotikļotislavētuviņa skaistumadēļkāAbsaloms;noviņakājupēdāmlīdzpat viņagalvasvirsaitimnebijanevienasvainas

26Un,kadviņšapcirpasavugalvu(jotasnotikakatra gadabeigās,jomativiņambijasmagi,tāpēcviņštos apcirpa),viņagalvasmatisvēradivisimtiseķeļupēc ķēniņasvara

27UnAbsalomampiedzimatrīsdēliunvienameita,kuras vārdsbijaTamāra;viņabijasievietearskaistusejas izteiksmi

28TāAbsalomsnodzīvojaJeruzālemēpilnusdivusgadus unneredzējaķēniņavaigu

29TadAbsalomssūtījapēcJoāba,laisūtītuviņupie ķēniņa,bettasnegribējanāktpieviņa,unarītad,kadviņš sūtījaotrreiz,tasnegribējanākt

30Tadviņšsacījasaviemkalpiem:“Redziet,Joābatīrums irmanblakus,unviņamturirmieži;ejietunaizdedziniet to!”UnAbsalomakalpiaizdedzinājatīrumu

31TadJoābscēlāsuniegājapieAbsalomaviņanamāun sacījaviņam:"Kāpēctavikalpiiraizdedzinājušimanu tīrumu?"

32UnAbsalomsatbildējaJoābam:“Redzi,espietevis sūtījuziņu,sacīdams:nācšurp,laiestevisūtītupieķēniņa unteiktu:kāpēcesnākunoGešūras?Manbūtubijislabāk turvēlbūtBettagadļaujmanredzētķēniņavaigu,un,ja manīirkādspārkāpums,laiviņšmaninonāvē.”

33TadJoābsnācapieķēniņaunviņamtopateica;un,kad viņšbijasaucisAbsalomu,tadtasatgriezāspieķēniņaun paklanījāsķēniņapriekšāuzsavavaigalīdzzemei,un ķēniņšskūpstījaAbsalomu

15.NODAĻA

1Pēctamnotika,kaAbsalomssagatavojasevratusun zirgus,unpiecdesmitvīrus,kasskrietuviņampapriekšu

2UnAbsalomsagripiecēlāsunnostājāsvārtuceļā;un,kad kādsvīrs,kambijakādastrīduslieta,nācapieķēniņatiesu lemt,tadAbsalomstosaucaunsacīja:"Nokuraspilsētastu esi?"Unviņšatbildēja:"TavskalpsirnovienasIsraēla cilts."

3UnAbsalomsviņamsacīja:"Redzi,tavaslietasirlabas untaisnīgas,betķēniņšnaviecēlisnevienu,kastevi uzklausītu."

4UnAbsalomssacīja:“Kautestiktuieceltspartiesnesi pārvisuzemi,laiikviens,kamirkādaprasībavailieta, varētunāktpiemanis,unesviņamspriestutaisnību!”

5Unnotika,ka,kadkādstuvojāsviņam,laipaklanītos, viņšizstiepasavuroku,satvēratounnoskūpstīja

6UntāAbsalomsrīkojāsarvisuIsraēlu,kasnācapie ķēniņauztiesu;tāAbsalomsnozagaIsraēlavīrusirdis

7UnpēcčetrdesmitgadiemAbsalomssacījaķēniņam: “Lūdzu,ļaujmannoietunizpildītsavusolījumu,koesmu TamKungamdevis,Hebronā”

8Jotavskalps,dzīvodamsGešūrā,Sīrijā,devasolījumu, sacīdams:jaTasKungsmanitiešāmatvedīsatpakaļuz Jeruzālemi,tadeskalpošuTamKungam

9Unķēniņšviņamsacīja:"Ejarmieru!"Tadviņšcēlāsun devāsuzHebronu.

10BetAbsalomsizsūtījaizlūkuspavisāmIsraēlaciltīmun likatiemsacīt:“Tiklīdzjūsdzirdēsietbazūnesskaņu,tad sakiet:AbsalomsirķēniņšHebronā!”

11UnkopāarAbsalomunoJeruzālemesdevāsdivisimti vīru,kasbijaiesaukti;unviņigājasavāvientiesībāunneko nezināja.

12UnAbsalomssūtījapēcgilonietiAhitofela,Dāvida padomnieka,noviņapilsētas,noGilo,kamērviņšnesa upurusUnsazvērestībakļuvastipra,joļaudisarvien vairākatbalstījaAbsalomu

13TadvēstnesisnācapieDāvidaunsacīja:"Israēlavīru sirdisirpieķērušāsAbsalomam."

14UnDāvidssacījavisiemsaviemkalpiem,kasbijapie viņaJeruzālemē:“Celieties,bēgsim,jocitādimēsnevaram izbēgtnoAbsaloma!Steidzietiesdotiesprom,laiviņšmūs piepešinepanāk,nenesmumsnelaimiunnesakaujpilsētu arzobenaasmeni!”

15Unķēniņakalpisacījaķēniņam:“Redzi,tavikalpiir gatavidarītvisu,komanskungsķēniņšnorīkos”

16Unķēniņšizgāja,unvissviņanamssekojaviņam.Un ķēniņšatstājadesmitsievas,kasbijakonkubīnes,lai sargātunamu

17Unķēniņšizgāja,unvisatautaviņamsekoja,un apmetāstālāvietā.

18Unvisiviņakalpigājaviņamblakus,unvisikrētieši, visiplētiešiunvisigitieši,sešisimtivīru,kasnācaviņam pakaļnoGātas,gājaķēniņampapriekšu.

19TadķēniņšsacījagitietimItajam:"Kāpēcarītuejmums līdzi?Atgrieziessavāvietāunpaliecpieķēniņa,jotuesi svešinieksunarītrimdinieks."

20Jatuatnācitikaivakar,vaimanšodienlikttevietmums līdzi?Jaeseju,kurpvaru,atgrieziesunņematpakaļsavus brāļus!Žēlsirdībaunpatiesībalaiirartevi!

21UnItajsatbildējaķēniņamunsacīja:“Tiktiešām,ka TasKungsirdzīvsuntiktiešām,kamanskungsķēniņšir dzīvs,tur,kuratradīsiesmanskungsķēniņš,vainunāvē, vaidzīvībā,turatradīsiesarītavskalps”

22UnDāvidssacījaItajam:“Ejunejpāri!”Ungātietis Itajspārgājapāriunvisiviņavīri,unvisimaziebērni,kas bijakopāarviņu

23Unvisazemeraudājaskaļābalsī,unvisatautapārgāja pāri;arīķēniņšpatspārgājapāriKidronasstrautam,unvisa tautapārgājauztuksnešaceļu

24Unredzi,arīCadoksunvisilevītibijakopāarviņu, nesotDievaderībasšķirstu;unviņinolikaDievašķirstu; unAbjatārsdevāsaugšup,tiekāmsvisiļaudisbijaizgājuši nopilsētas.

25UnķēniņšsacījaCadokam:"AtnesDievašķirstuatpakaļ uzpilsētu!JaesatradīšulabvēlībuTāKungaacīs,Viņš maniatvedīsatpakaļunmanrādīsganto,ganSavu mājvietu

26Bet,javiņštāsaka:mannavlabvēlībasuztevi,tad redzi,šeesesmu,laiviņšarmanidara,kāviņampatīk.

27TadķēniņšsacījapriesterimCadokam:"Vaituneesi gaišreģis?Atgrieziespilsētāarmieru,untavidividēli,tavs dēlsAhimaācsunJonatāns,Abjatāradēls,līdzi.

28Redzi,espalikšutuksnešalīdzenumā,līdzpienāksno tevisziņa,kasmantoapliecina

29TadCadoksunAbjatārsaiznesaDievašķirstuatpakaļ uzJeruzālemiunpalikatur

30UnDāvidskāpaaugšuppaOlīvkalnanogāziunraudāja, augšupejot,unviņagalvabijaapsegta,unviņšgājabasām kājām;unvisiļaudis,kasbijakopāarviņu,ikviens apsedzasavugalvu,unviņikāpaaugšup,raudādami, augšupejot.

31TadDāvidamtikapaziņots,kaAhitofelsirstarp sazvērniekiemkopāarAbsalomuTadDāvidssacīja:“Ak, Kungs,lūdzu,padariAhitofelapadomuparmuļķību!”

32Unnotika,kadDāvidsnonācakalnavirsotnē,kurviņš pielūdzaDievu,redzi,viņampretīnācaarkietisHušajsar saplēstuapģērbuunzemiuzgalvas

33TadDāvidssacīja:"Jatuiesimanlīdzi,tadtumanbūsi parnastu"

34Bet,jatuatgriezīsiespilsētāunteiksiAbsalomam:“Es būšutavskalps,ķēniņ!Tāpatkālīdzšimesmubijistava tēvakalps,tāarītagadesbūšutavskalps”Tadtuvari manālabāizjauktAhitofelapadomu

35UnvaiturnavpietevispriesteriCadoksunAbjatars? Tāpēcvisu,kotudzirdēsinoķēniņanama,tupateiksi priesteriemCadokamunAbjataram

36Redziet,turlīdziirviņudividēli,Ahimaācs,Cadoka dēls,unJonatāns,Abjatāradēls;uncaurviņiemjumsbūs mansūtītvisu,kojūsvaratdzirdēt

37TāHušajs,Dāvidadraugs,ieradāspilsētā,unAbsaloms ieradāsJeruzālemē.

16.NODAĻA

1KadDāvidsbijanedaudzaizkalnavirsotnes,redzi, viņampretīnācaCiba,Mefibošetakalps,arpāris apseglotiemēzeļiem,unuztiembijadivsimtmaizes klaipiņu,simtsrozīņuķekaru,simtsvasarasaugļuunvīna pudele

2UnķēniņšjautājaCibam:“Kotuartodomā?”Ciba atbildēja:“Ēzeļiirdomātiķēniņanamam,laiuztiemjātu, maizeunvasarasaugļijaunekļiemēšanai,unvīns,laidzer tos,kastuksnesīnogurst”

3Unķēniņšjautāja:"Unkurirtavakungadēls?"UnCiba atbildējaķēniņam:"Redzi,viņšpaliekJeruzālemē,joviņš sacīja:šodienIsraēlanamsmanatjaunosmanatēva valstību"

4TadķēniņšsacījaCibam:“Redzi,viss,kaspieder Mefibošetam,piedertev”UnCibasacīja:“Estevi pazemīgilūdzu,laiesatrastužēlastībutavāsacīs,mans kungsunķēniņ!”

5KadķēniņšDāvidsnonācaBahurimā,redzi,noturienes iznācakādsvīrsnoSaulanamadzimtas,vārdāŠimejs, Gerasdēls;viņšizgājaun,nākdams,vēlvairāklamājās.

6UnviņšmetaakmeņusuzDāviduunuzvisiemķēniņa Dāvidakalpiem,unvisatautaunvisivaronīgievīribija viņampalabiunpakreisi.

7UntāŠimejssacīja,kadviņšnolādēja:“Nācārā,nācārā, tuasinskāraisvīrsuntuBeliālavīrs!”

8TasKungsiratmaksājistevvisasSaulanamaasinis,kura vietātuesivaldījis;unTasKungsirnodevisvalstībutava dēlaAbsalomarokā;unredzi,tuesipieķertssavānelaimē, jotuesiasinskārsvīrs.

9TadAbišajs,Cerujasdēls,sacījaķēniņam:"Kādēļšim beigtajamsunimlādētmanukungu,ķēniņu?Ļaujman, lūdzu,noietunnocirstviņamgalvu."

10Unķēniņšsacīja:“Kasmanarjumsdaļas,Cerujasdēli?

Laiviņšnolād,joTasKungsviņamirsacījis:“Lādi Dāvidu!”Kastadvarēsjautāt:Kāpēctutāesidarījis?”

11TadDāvidssacījaAbišajamunvisiemsaviemkalpiem: "Redziet,mansdēls,kasnomanāmmiesāmnācis,meklē manudzīvību!Cikganvēlšisbenjamīnietistovardarīt? Liecietviņammieru,laiviņšnolād,joTasKungsviņamto irpavēlējis!"

12VarbūtTasKungsuzlūkosmanubēduunvarbūtTas KungsmanšodienatmaksāsarlabuparViņalāstu

13Un,kadDāvidsunviņavīrigājapaceļu,Šimejsgājapa kalnanogāziviņampretīunlamājās,ejot,metauzviņu akmeņusunkaisījaputekļus

14Unķēniņšunvisiļaudis,kasbijakopāarviņu,noguruši atgriezāsunturatspirdzināja.

15UnAbsalomsunvisiIsraēlavīrinonācaJeruzālemē,un Ahitofelslīdzarviņu

16Unnotika,kadDāvidadraugsHušajs,arkietis,ieradās pieAbsaloma,tadHušajssacījaAbsalomam:"Laidzīvo ķēniņš!Laidzīvoķēniņš!"

17UnAbsalomssacījaHušajam:"Vaitādairtavalaipnība pretsavudraugu?Kāpēctuneesigājislīdzisavam draugam?"

18UnHušajssacījaAbsalomam:"Nē,betkuruTasKungs unšītautaunvisiIsraēlavīriizredzēs,tamesbūšuunpie tāespalikšu"

19Unvēl,kammankalpot?Vaimannekalpotviņadēla klātbūtnē?Kāesmukalpojistavatēvaklātbūtnē,tāesbūšu kalpojisarītavāklātbūtnē

20TadAbsalomssacījaAhitofelam:"Dodietsevpadomu, komumsdarīt!"

21UnAhitofelssacījaAbsalomam:"Ieejpiesavatēva konkubīnēm,kurasviņšatstājis,laisargātunamu,unviss Israēlsdzirdēs,katuesinicināmssavatēvaacīs;tadvisu, kasirartevi,rokaskļūsstipras"

22TadviņiuzcēlaAbsalomamteltiuznamajumta,un AbsalomsiegājapiesavatēvakonkubīnēmvisaIsraēlaacu priekšā

23UnAhitofelapadoms,koviņštanīsdienāsdeva,bijakā cilvēks,kasvaicāDievavārdu;tādsbijavissAhitofela padomsganarDāvidu,ganarAbsalomu

17.NODAĻA

1UnAhitofelssacījaAbsalomam:"Ļaujmantagad izraudzītiesdivpadsmittūkstošvīru,unescelšosunvajāšu Dāvidušajānaktī"

2UnEsviņamuzbrukšu,kamērviņšbūsnogurisunar vājāmrokām,uniedvesišuviņambailes,unvisiļaudis,kas irpieviņa,bēgs,unEssitīšutikaiķēniņu

3Unesatvedīšuatpakaļpietevisvisutautu;vīrs,kurutu meklē,iritkāatgriezies,unvisatautadzīvosmierā

4UnšisvārdslabipatikaAbsalomamunvisiemIsraēla vecajiem.

5TadAbsalomssacīja:“AicinietarīarkietiHušaju,laimēs paklausāmies,koviņšarīsaka!”

6KadHušajsnonācapieAbsaloma,Absalomsviņam sacīja:"Ahitofelsirtārunājis;vaimumsbūsrīkotiespēc viņavārdiem?Janē,tadrunātu"

7UnHušajssacījaAbsalomam:"Ahitofelapadomsšoreiz navlabs"

8Jo,sacījaHušajs,tupazīstisavutēvuunviņavīrus,katie irvarenivīri,unviņusirdisirsarūgtinātaskālāceilaukā, kuraiatņemtimazuļiBettavstēvsirkaravīrsunnevēlas paliktpieļaudīm

9Redzi,viņštagadirpaslēpieskādābedrēvaikādācitā vietā,unnotiks,kaddažinoviņiemtikskritušijaupašā sākumā,tadikviens,kastodzirdēs,sacīs:"Notiekkaušana tautā,kassekoAbsalomam!"

10Arīvaronīgaisvīrs,kurasirdsirkālauvassirds,pilnībā izbīstas,jovissIsraēlszina,katavstēvsirvarensvīrs,un tie,kasirarviņu,irdrosmīgivīri

11Tāpēcesdodupadomu,laivissIsraēls,noDanaslīdz Bēršebai,tiktusapulcinātspietevis,ciksmiltisjūraskrastā, unlaitupatsdotoskaujā.

12Tadmēsviņamuzbruksimkādāvietā,kurviņšbūs atrodams,unmēsuzviņukritīsimkārasa,kaskrītuz zemes,unnoviņaunnovisiemvīriem,kasirkopāarviņu, nepalikspārineviena

13Un,javiņšiekļūskādāpilsētā,tadvissIsraēlsatnesīs virvesuzšopilsētu,unmēstoievilksimupē,līdzturvairs neatradīsiesneviensmazsakmens

14TadAbsalomsunvisiIsraēlavīrisacīja:"Hušaja, arkieša,padomsirlabāksnekāAhitofelapadoms,joTas

KungsbijanolēmisAhitofelalabopadomuatcelt,laiTas KungssūtītunelaimipārAbsalomu.

15TadHušajssacījapriesteriemCadokamunAbjatāram: "TāuntāAhitofelsdevapadomuAbsalomamunIsraēla vecajiem,untāuntāesmudevispadomuarīes."

16TāpēctagadsteidzīgisūtiziņuDāvidam,sacīdams: “Nepārnakšņošonakttuksnešaklajumos,betsteigšusej pāri,laiķēniņšunvisiļaudis,kasirpieviņa,netiktuaprīti.”

17BetJonatānsunAhimaācspalikapieEn-Rogelas,jo neviensviņusneredzējaienākampilsētā;unkalponenogāja unviņiemtopateica;unarītienogājauntopateica ķēniņamDāvidam

18TomērkādszēnstosieraudzījaunpaziņojaAbsalomam; bettieabiātriaizgājaunnonācakādavīranamāBahurimā, kurampagalmābijaaka;unviņiturpdevāslejā

19Unsievaņēmaunpārklājaakasatveriarseguunuzbēra virsūmaltukukurūzu,untaspalikanepamanīts

20KadAbsalomakalpiiegājapiesievasnamā,tiejautāja: “KurirAhimaācsunJonatāns?”Sievietetiematbildēja: “ViņiirpārgājušipāriŪdensstrautam”Un,kadtietos meklēja,betnevarējaatrast,tadtieatgriezāsJeruzālemē

21Unpēctam,kadviņibijaaizgājuši,tieizkāpanoakas unnogājaunziņojaķēniņamDāvidam,sacīdamiDāvidam: "Celiesunsteigšusejpāriūdenim,jotādupadomu Ahitofelsirdevispretjums."

22TadDāvidscēlāsunvisiļaudis,kasbijakopāarviņu, unviņipārgājapāriJordānai;līdzrītagaismainetrūka nevienanoviņiem,kasnebūtupārgājispāriJordānai.

23KadAhitofelsredzēja,kaviņapadomsnetiekievērots, viņšapsedlojasavuēzeli,piecēlāsundevāsmājāsuzsavu pilsētu,sakārtojasavunamu,pakārāsunnomira,untika apglabātssavatēvakapā

24TadDāvidsnonācaMahanajimā,unAbsalomspārgāja pāriJordānai,viņšunvisiIsraēlavīrikopāarviņu.

25UnAbsalomsiecēlaAmasuparkaraspēka virspavēlniekuJoābavietā;Amasabijakādavīradēls, vārdāJitra,israēlietis,kasbijagājispieAbigailas,Nahaša meitas,Cerujas,Joābamātes,māsas

26TāIsraēlsunAbsalomsuzcēlanometniGileādazemē

27Unnotika,kadDāvidsnonācaMahanajimā,tadŠobijs, Nahašadēls,noAmonabērnuRabas,unMahīrs,Amiēla dēls,noLodebaras,ungileādietisBarzillajsnoRogelimas, 28Atnesagultas,bļodasunmālatraukus,kviešus,miežus, miltus,grauzdētukukurūzu,pupas,lēcasungrauzdētus pākšaugus,

29Unmedu,sviestu,aitasunsierunoliellopiemDāvidam unļaudīm,kasbijakopāarviņu,laiēstu,joviņisacīja: "Tautatuksnesīirizsalkusi,nogurusiunizslāpusi."

18.NODAĻA

1UnDāvidssaskaitījaļaudis,kasbijapieviņa,uniecēla tiemvirsniekuspārtūkstošiemunvirsniekuspārsimtiem

2UnDāvidssūtījatrešdaļuļaužuJoābavadībā,trešdaļu Abišaja,Cerujasdēla,Joābabrāļa,vadībāuntrešdaļu gitiešaItajavadībāUnķēniņšsacījaļaudīm:"Espats noteiktiiešukopāarjums."

3Betļaudisatbildēja:"Tuneiziesi,jo,jamēsbēgsim,viņi parmumsnerūpēsies;un,japusenomumsmirs,viņipar mumsnerūpēsies.Bettagadtuesidesmittūkstošumūsu vērts,tāpēctagadlabāk,jatumumspalīdzinopilsētas"

4Unķēniņštiemsacīja:"Esdarīšu,kājumsšķitīslabāk" Unķēniņšnostājāspievārtiem,unvisatautaiznācapa simtiemunpatūkstošiem

5UnķēniņšpavēlējaJoābam,AbišajamunItajam, sacīdams:“Manālabāesietsaudzīgipretjaunekli,proti, pretAbsalomu!”Unvisatautadzirdēja,kadķēniņšdeva pavēlesvisiemvirsniekiemparAbsalomu

6TadļaudisizgājalaukāpretIsraēlu,unkaujanorisinājās Efraimamežā;

7TurDāvidakalpisakāvaIsraēlatautu,untanīdienā notikalielakauja,kurākritadivdesmittūkstošvīru

8Jokaujaturbijaizkliedētapavisuzemi,unmežstanī dienāaprijavairākcilvēkunekāzobens.

9UnAbsalomssastapaDāvidakalpusUnAbsalomsjāja uzmūļa,unmūlispaskrējazemlielaozolabiezajiem zariem,unviņagalvaaizķērāspieozola,unviņštika paceltsstarpdebesīmunzemi,unmūlis,kasbijazemviņa, aizbrauca

10UnkādsvīrstoredzējaunteicaJoābam,sacīdams: “Redzi,esredzējuAbsalomupakārtuozolkokā”

11UnJoābssacījavīram,kasviņamtobijapaziņojis: "Redzi,tuviņuredzēji,kāpēctuviņuturnenokāvizemē? Tadestevbūtudevisdesmitsudrabaseķeļusunjostu"

12UnvīrssacījaJoābam:“Patjaessaņemtutūkstoš sudrabaseķeļusavārokā,estomērnepaceltusavuroku pretķēniņadēlu,joķēniņš,mūsudzirdot,pavēlējatev, AbišajamunItajam,sacīdams:“Sargieties,laineviens neaiztiekjaunekliAbsalomu!”

13Citādiesbūtusarīkojismeluspretsavudzīvību,jo ķēniņamnekasnavapslēpts,untupatsbūtunostājiespret mani.

14TadJoābssacīja:"Esnedrīkstutāpietevispalikt"Un viņšņēmarokātrīsbultasuniedūratāsAbsalomasirdī, kamērtasvēlbijadzīvsozolavidū.

15Undesmitjaunekļi,kasnesaJoābabruņas,ielenca Absalomu,sitaviņuunnogalināja

16UnJoābspūtatauri,unļaudisatgriezāsnoIsraēla vajāšanas,joJoābsaizkavējaļaudis

17UnviņisagrābaAbsalomuuniemetaviņulielābedrē mežāunuzkrāvaviņamļotilieluakmeņukaudzi;unviss Israēlsbēgaikviensuzsavutelti

18Absalomssavādzīveslaikābijaņēmisunuzcēlissev piemiņasakmeni,kasatrodasķēniņaielejā,joviņšsacīja: "Mannavdēla,kaspieminētumanuvārdu"Unviņš nosaucapiemiņasakmenisavāvārdā,untaslīdzpatšai dienaitieksauktsparAbsalomavietu.

19TadAhimaācs,Cadokadēls,sacīja:"Ļaujmantagad skrietunpavēstītķēniņam,kaTasKungsviņuiratriebis viņaienaidniekiem"

20UnJoābsviņamsacīja:"Šodientunesīsivēsti,bettu nesīsivēsticitreiz,betšodientunesīsivēsti,joķēniņadēls irmiris."

21TadJoābssacījaKušijam:"Ejunpastāstiķēniņam,ko esiredzējis!"UnKušijspaklanījāsJoābapriekšāun aizskrēja

22TadAhimaācs,Cadokadēls,vēlreizsacījaJoābam:“Lai kābūtu,ļaujmanarīskrietpakaļKušijam!”UnJoābs sacīja:“Kāpēctuskrien,mansdēls,jotevnavgatavuziņu?” 23Betkānutasnotiek,viņšsacīja:“Ļaujmanskriet”Un viņštamatbildēja:“Skrien!”TadAhimaācsskrējapa līdzenumaceļuunpārspējaKuši

24UnDāvidssēdējastarpabiemvārtiem,unsargsuzkāpa uzjumtavirsvārtiempiemūra,pacēlaacisunieraudzīja vīruskrienamvienupašu

25Unsargsiesaucāsunpaziņojaķēniņam.Ķēniņšsacīja: "Javiņširviens,tadviņamutēirziņas."Unviņšsteidzīgi tuvojās

26Unsargsieraudzījavēlvienuvīruskrienam,unsargs saucavārtusargamunsacīja:“Redzi,vēlviensvīrsskrien vienspats!”Unķēniņšsacīja:“Arīviņšnesziņas”

27Unsargssacīja:“Manuprāt,pirmāskrējiensirlīdzīgs Ahimaāca,Cadokadēla,skrējienam”Unķēniņšsacīja: “Viņširlabsvīrsunnākarlabāmziņām”

28UnAhimaācssaucaunsacījaķēniņam:“Vissirkārtībā!”

Unviņšnokritaķēniņapriekšāuzsavavaigaunsacīja: “SlavētslaiirTasKungs,tavsDievs,kasirnodevistos vīrus,kaspacēlarokupretmanukungu,ķēniņu!”

29Unķēniņšjautāja:"VaijauneklisAbsalomsirdrošībā?" Ahimaācsatbildēja:"KadJoābssūtījaķēniņakalpuun mani,tavukalpu,esredzējulielutroksni,betesnezināju, kastasbija

30Unķēniņšviņamsacīja:"Pagrieziesmalāunnostājies šeit!"Unviņšpagriezāsmalāunapstājās.

31Unredzi,Kušisatnāca,unKušissacīja:"Šīirvēsts, manskungsunķēniņ!JoTasKungsšodienteviiratriebis visutopriekšā,kasprettevisacēlās."

32UnķēniņšjautājaKušijam:"VaijauneklimAbsalomam klājaslabi?"Kušijsatbildēja:"Lainotiektā,kāklājasšim jauneklim,manakunga,ķēniņa,ienaidniekiemunvisiem, kasceļasprettevi,laitevnodarītuļaunumu"

33Unķēniņšbijaļotisatrauktsundevāsaugšupuz augštelpuvirsvārtiemunraudāja,uniedamssacīja:“Mans dēlsAbsalom,mansdēls,mansdēlsAbsalom!Kautes būtumiristevisdēļ,Absalom,mansdēls,mansdēls!”

19.NODAĻA

1UnJoābamtikapaziņots:"Redzi,ķēniņšraudunsēropar Absalomu"

2Unuzvaratanīdienāpārvērtāssērāsvisaitautai,jotauta tanīdienādzirdējarunājam,cikļotiķēniņšnoskumusisava dēladēļ

3Untanīdienāļaudiszagšusiekļuvapilsētā,kāļaudis, kaunēdamies,zogbēgdaminokaujaslauka.

4Betķēniņšaizsedzasavusejuunskaļābalsīiesaucās: “Ak,mansdēlsAbsalom!Absalom,mansdēls,mansdēls!”

5TadJoābsiegājanamāpieķēniņaunsacīja:“Tušodien esiapkaunojisvisusavukalpuvaigus,kurišodienir glābušitavudzīvībuuntavudēluuntavumeitudzīvības, untavusievudzīvības,untavukonkubīņudzīvības

6Tāpēc,katumīlisavusienaidniekusunienīstisavus draugusJotušodienesipaziņojis,katunecienuneprinčus, nekalpus.Joesšodiensaprotu,ka,jaAbsalomsbūtudzīvs unmēsvisišodienbūtumiruši,tadtastevbūtupaticis

7Tāpēcceliesunizejārāunrunālaipniarsaviemkalpiem! JoeszvērējupieTāKunga,jatuneiziesi,neviensnepaliks pietevisšonakt,untastevbūsvēlļaunāknekāvisatā nelaime,kasteviirpiemeklējusinotavasjaunībaslīdzšim brīdim

8TadķēniņšpiecēlāsunapsēdāsvārtosUnvisaitautai tikapaziņots,sacīdams:"Redzi,ķēniņšsēžvārtos!"Un visatautanācaķēniņapriekšā,joIsraēlsbijabēdzisikviens savāteltī

9UnvisatautaķildojavisāsIsraēlaciltīs,sacīdama: "Ķēniņšmūsizglābanomūsuienaidniekurokas,unviņš mūsatbrīvojanofilistiešurokas,untagadviņširbēdzisno šīszemesAbsalomadēļ."

10UnAbsaloms,komēssvaidījāmpārsevi,irkritiskaujā. Kāpēcjūstagadnesakātnevārdaparķēniņaatvešanu atpakaļ?

11UnķēniņšDāvidssūtījaziņupiepriesteriemCadokaun Abjatāra,sacīdams:“RunājietarJūdasvecajiem,sacīdami: kāpēcjūsesatpēdējie,laiatvestuķēniņuatpakaļuzviņa namu?JovisasIsraēlarunairnonākusipieķēniņa,patviņa namā

12Jūsesatmanibrāļi,jūsesatmanikauliunmanamiesa. Kāpēctadjūsesatpēdējie,laiatvestuatpakaļķēniņu?

13UnsakietAmasam:vaituneesinomaniemkauliemun nomanasmiesas?LaiDievsmandaratāunvēlvairāk,ja tunebūsipastāvīgimanāpriekšākaraspēkavirspavēlnieks Joābavietā

14UnViņšnoliecavisuJūdasvīrusirdiskāvienacilvēka sirdi,tākatiesūtījašoziņuķēniņam:"Atgrieziestuunvisi tavikalpi!"

15TadķēniņšatgriezāsunnonācapieJordānas.ArīJūda nonācaGilgalā,laidotosķēniņampretīunpavadītuķēniņu pāriJordānai

16UnŠimejs,Gerasdēls,benjamīnietisnoBahurimas, steidzāsunnonācakopāarJūdasvīriem,laisatiktosar ķēniņuDāvidu

17UnkopāarviņubijatūkstošvīrunoBenjamīnacilts,kā arīCiba,Saulanamakalps,arsaviempiecpadsmitdēliem undivdesmitkalpiem;unviņidevāspāriJordānaiķēniņa priekšā.

18Unpārcēlāsprāmis,laipārvestuķēniņanamuundarītu to,kasviņampatikaUnŠimejs,Gerasdēls,nometās ķēniņapriekšā,kadtaspārcēlāspāriJordānai.

19Unviņšsacījaķēniņam:"Laimanskungsman nepieskaitavainuunnepiemini,kotavskalpsirnetaisnīgi darījistanīdienā,kadmanskungsķēniņšatstājaJeruzālemi, laiķēniņštoneņemtupiesirds"

20Jotavskalpszina,kaesmugrēkojis,tāpēcredzi,es šodienpirmaisnovisaJāzepanamaesmunācislejā,lai satiktosarsavukunguķēniņu

21BetAbišajs,Cerujasdēls,atbildējaunsacīja:"Vai Šimejsnebūssodāmsarnāviparto,kaviņšnolādējaTā Kungasvaidīto?"

22UnDāvidssacīja:"Kasmanarjums,Cerujasdēli,ka jūsšodienesatmanpretinieki?VaišodienkādsIsraēlātiks nonāvēts?Jovaiesnezinu,kaesšodienesmuIsraēla ķēniņš?"

23TāpēcķēniņšsacījaŠimejam:"Tunemirsi!"Unķēniņš viņamzvērēja

24UnMefibošets,Sauladēls,nonācaķēniņampretī,betno tāsdienas,kadķēniņšaizgāja,līdztaidienai,kadviņš mierīgiatgriezās,nebijaneapkopiskājas,neapgriezis bārdu,nemazgājisdrēbes

25Unnotika,kadviņšieradāsJeruzālemē,laisatiktosar ķēniņu,ķēniņšviņamsacīja:"Kāpēctuneesigājisman līdzi,Mefibošet?"

26Unviņšatbildēja:“Manskungsunķēniņ,manskalps manipievīla,jotavskalpssacīja:essevapsedlošuēzeli,lai uztāuzsēstosunietupieķēniņa,jotavskalpsirklibs.”

27Unviņširapmelojistavukalpumanakunga,ķēniņa, priekšā;betmanskungs,ķēniņš,irkāDievaeņģelis;tāpēc dari,kastavāsacīsirlabs

28Jovissmanatēvanamsbijatikaimirušivīrimana kunga,ķēniņa,priekšā;untomērtunostādījisavukalpu starptiem,kasēdapietavagalda?Kādastiesībasmanvēl vairsbrēktuzķēniņu?

29Unķēniņšviņamsacīja:"Kāpēctuvēlrunāparsavām lietām?Estačupavēlēju:sadalietzemituunCiba"

30UnMefibošetssacījaķēniņam:"Jā,laiviņšvisuņem,jo manskungsķēniņširmierīgiatgrieziessavānamā"

31UngileādietisBarzillajsnācanoRogelimasundevās pāriJordānaikopāarķēniņu,laipavadītuviņupāri Jordānai

32Barzilajsbijaļotivecsvīrs,patastoņdesmitgadusvecs, unviņšbijaapgādājisķēniņuariztiku,kamērtasdzīvoja Mahanajimā,joviņšbijaļotidižensvīrs

33UnķēniņšsacījaBarzilajam:"Nācmanlīdzi,estevi pabarošupiesevisJeruzālemē."

34UnBarzilajssacījaķēniņam:"Cikilgimanvēlatlicis dzīvot,laieskopāarķēniņuietuuzJeruzālemi?"

35Manšodienirastoņdesmitgadi,unvaiesvaruatšķirt labunoļauna?Vaitavskalpsvarnobaudīt,koesēduvai koesdzeru?Vaiesvēldzirdudziedātājuundziedātāju balsis?Kāpēctadtavskalpsvēllaiirapgrūtinājums manamkungamķēniņam?

36TavskalpskopāarķēniņuiespāriJordānaimazugabalu, unkāpēcganķēniņammanpartobūtujāatmaksātāda atlīdzība?

37Laitavskalps,lūdzu,atgriežas,laiesvarētunomirtsavā pilsētāuntiktapglabātspiesavatēvaunsavasmāteskapa. Betredzi,tavskalpsKimhams;laiviņšietpārikopāar manukunguķēniņu,undariarviņu,kātevtīk

38Unķēniņšatbildēja:"Kihāmslaiietmanpāri,unes viņamdarīšuto,kastevtīk,unvisu,kotunomanislūgsi, toestevdarīšu"

39UnvisatautapārgājapāriJordānai.Un,kadķēniņšbija pārnācis,ķēniņšskūpstījaBarzillajuunsvētījaviņu,untad viņšatgriezāssavāvietā

40TadķēniņšdevāsuzGilgalu,unKimhamsdevāsviņam līdzi,unvisaJūdastautapavadījaķēniņuunarīpuse Israēlatautas

41Unredzi,visiIsraēlavīrinācapieķēniņaunsacīja ķēniņam:"Kādēļmūsubrāļi,Jūdasvīri,teviirnozagušiun irpārvedušipāriJordānaiķēniņuunviņanamu,unvisus Dāvidavīruskopāarviņu?"

42UnvisiJūdasvīriatbildējaIsraēlavīriem:"Tāpēcka ķēniņšmumsirtuvsradinieks.Kāpēctadjūsparšolietu dusmojaties?Vaimēsvispāresamēdušinoķēniņarēķina? Vaiviņšmumsirdeviskādudāvanu?"

43UnIsraēlavīriatbildējaJūdasvīriemunsacīja:"Mums irdesmitdaļaspieķēniņa,unarīpieDāvidamumsir vairāktiesībunekājumsKāpēctadjūsmūsnicinājāt,ka mūsupadomsnetikaņemtsvērāpirmais,atgriežotmūsu ķēniņu?"UnJūdasvīruvārdibijabargākinekāIsraēlavīru vārdi

20.NODAĻA

1Unturgadījāsdzīvotkādambeliālam,vārdāŠeba, Bihrijadēls,nobenjamīnieša,unviņšpūtatauriunsacīja: "MumsnavdaļaspieDāvida,nedzarīmumsnav

mantojumapieIsajadēla;ikvienslaipalieksavāsteltīs, Israēl!"

2TadvisiIsraēlavīriatstājāsnoDāvidaunsekojaŠebam, Bihrijadēlam,betJūdasvīriciešiturējāspiesavaķēniņa noJordānaslīdzpatJeruzālemei.

3UnDāvidsatgriezāssavānamāJeruzālemē,unķēniņš ņēmadesmitsavaskonkubīnes,kurasviņšbijaatstājis namasargāšanai,unlikatāssargātunbaroja,betpieviņām patsneiegājaTāviņastikaieslodzītaslīdzsavaināves dienaiundzīvojakāatraitnes

4TadķēniņšsacījaAmasam:"SapulcinimanJūdasvīrus trijudienulaikāunesipatsšeitklāt"

5TadAmasadevāssapulcinātJūdasvīrus,betviņškavējās ilgāknekānoliktaislaiks,koDievsviņambijanoteicis

6UnDāvidssacījaAbišajam:"TagadŠeba,Bihrijadēls, mumsnodarīsvairākļaunanekāAbsaloms;ņemsava kungakalpusundzeniesviņampakaļ,laiviņšneiegūst nocietinātaspilsētasunneizbēgnomums"

7UnJoābavīri,krētiešiunplētieši,unvisivaronīgievīri izgājaviņampakaļ,untieizgājanoJeruzālemes,laivajātu Šebu,Bihrijadēlu

8KadviņibijapielielāakmensGibeonā,Amasagāja viņiempapriekšuUnJoābadrēbes,koviņšbijauzvilcis, bijaapjoztas,unpārtāmbijajostaarzobenupieviņa gurniemtāsmakstī,un,viņamejot,tasnokrita.

9UnJoābssacījaAmasam:"Vaituesivesels,mansbrāli?" UnJoābssatvēraAmasuarlaborokuaizbārdas,laiviņu noskūpstītu.

10BetAmasanepievērsauzmanībuzobenam,kasbija Joābarokā,untasviņamiedūrapiektajāribā,unviņa iekšasizgāzāszemē,unviņšvairsviņuneiedūra,unviņš nomiraTadJoābsunviņabrālisAbišajsvajājaŠebu, Bihrijadēlu

11UnviensnoJoābavīriemnostājāsviņamblakusun sacīja:"KasJoābamlabvēlīginoskaņotsunkasirDāvida pusē,laisekoJoābam!"

12UnAmasavārtījāsasinīsceļavidū.Kadtasvīrsredzēja, kavisiļaudisstāvapstājās,viņšizvedaAmasunoceļauz laukuunuzmetaviņamdrānu,redzot,kavisi,kasviņam gājagarām,stāvējaapstājās.

13Kadviņšbijanovestsnoceļa,visiļaudissekojaJoābam, laivajātuŠebu,Bihrijadēlu

14UnviņšdevāscaurivisāmIsraēlaciltīmlīdzĀbelaiun Bet-Maahai,unvisiberīiešisapulcējāsunsekojaviņam

15UnviņinācaunaplencaviņuAbelā,Bet-Maāhā,un uzcēlavalniappilsētu,untasnostiprinājāsgrāvī;unvisi ļaudis,kasbijapieJoāba,dauzījamūri,laitonogāztu

16Tadkādagudrasievietenopilsētassauca:“Klausieties, klausieties!Saki,lūdzu,Joābam:nāctuvāk,laiesvaruar tevirunāt!”

17Un,kadviņšpienācapieviņastuvāk,sievajautāja:"Vai tuesiJoābs?"Unviņšatbildēja:"Estasesmu."Tadviņa viņamsacīja:"Klausiessavaskalponesvārdus!"Unviņš atbildēja:"Esdzirdu"

18Tadviņasacīja:"Senoslaikosmēdzarunāt,sacīdami: ViņinoteiktijautāspadomuĀbelā"Untāviņipabeidza lietu.

19Esesmuviensnomiermīlīgajiemunuzticīgajiem IsraēlāTutieciesiznīcinātpilsētuunmātiIsraēlāKāpēc tugribiaprītTāKungamantojumu?

20UnJoābsatbildējaunsacīja:“Laitasnenāk,laitas nenāknomanis,kaestoaprītuvaiiznīcinātu!”

21Lietanavtā,betkādsvīrsnoEfraimakalniem,vārdā Šeba,Bihrijadēls,irpacēlisrokupretķēniņu,pretDāvidu; izdodiettikaiviņu,unesaiziešunopilsētas!"Unsieva sacījaJoābam:"Redzi,viņagalvatevtiksmestapāri mūrim."

22Tadsievasavāgudrībādevāspievisastautas,untie nocirtaŠebam,Bihrijadēlam,galvuuniemetatoJoābam Unviņšpūtatauri,untieatkāpāsnopilsētas,ikviensuz savuteltiUnJoābsatgriezāsJeruzālemēpieķēniņa

23BetJoābsbijapārvisuIsraēlakaraspēku,betBenaja, Jojadasdēls,bijapārkrētiešiemunplētiešiem

24UnAdoramsbijapārnodevībupārvaldnieks,bet Jošafāts,Ahiludadēls,bijapadomnieks.

25UnŠevabijarakstvedis,betCadoksunAbjatārsbija priesteri

26ArīIra,jaīrietis,bijaviensnoDāvidagalvenajiem valdniekiem

21.NODAĻA

1Dāvidalaikābijabadstrīsgadus,gadunogada,un DāvidsvaicājaToKungu.UnTasKungsatbildēja:"Tasir Saulaunviņaasinsizliešanasnamadēļ,joviņšnogalināja gibeoniešus"

2Tadķēniņšsasaucagibeoniešusunsacījatiem: (GibeoniešinebijanoIsraēlabērniem,betnoamoriešu atlikumiem;unIsraēlabērnibijaviņiemzvērējuši;unSauls savādedzībāpretIsraēlaunJūdasbērniemmeklējatos nonāvēt)

3TadDāvidssacījagibeoniešiem:"Kolaiesjūsulabādaru, unarkolaiesizdarusalīdzināšanu,laijūsvarētusvētītTā Kungamantojumu?"

4Ungibeoniešiviņamsacīja:"Mēsnegribamnesudrabu, nezeltunoSaula,neviņanama,untunevienunomums nenogalināsiIsraēlā"Unviņšsacīja:"Kojūsteiksiet,toes jumsdarīšu"

5Unviņiatbildējaķēniņam:"Tasvīrs,kasmūsir iznīcinājisunkasirsacerējispretmums,laimēstiktu iznīcinātiunvairsnepaliktuIsraēlarobežās,

6Laimumsizdodseptiņusvīrusnoviņadēliem,unmēs tospakārsimTāKungapriekšāSaulaGibejā,kuruTas Kungsbijaizredzējis"Unķēniņšsacīja:"Estosdošu!"

7BetķēniņšsaudzējaMefibošetu,Jonatānadēlu,Saula dēlu,TāKungazvērestadēļ,kasbijastarpviņiem,starp DāviduunJonatānu,Sauladēlu

8BetķēniņšņēmaRicpas,Ajasmeitas,divusdēlus,kurus tādzemdējaSaulam,ArmoniunMefibošetu,unpiecus Mihalas,Saulameitas,dēlus,kurustādzemdējaAdriēlam, meholatiešaBarzillajadēlam,

9Unviņštosnodevagibeoniešurokās,untietospakāra kalnāTāKungapriekšā;untiekritavisiseptiņikopāun tikanogalinātiražasnovākšanasdienās,miežuražas sākumā

10UnRicpa,Ajasmeita,ņēmamaisuunizklājatosevuz klints,sākotnoražasnovākšanassākuma,līdzkamērūdens nodebesīmpilējauztiem,unneļāvaneputniemgaisā dienā,nezvēriemlaukānaktīuztiemnosēsties.

11UnDāvidamtikapaziņots,kobijaizdarījusiRicpa,Ajas meita,Saulakonkubīne

12UnDāvidsnogājaunņēmaSaulaunviņadēlaJonatāna kaulusnoJabeš-Gileādasvīriem,kastosbijanozagušino

Betšanasielas,kurfilistiešitosbijapakājuši,kadfilistieši bijanogalinājušiSauluGilboā.

13UnviņšnoturienesatvedaSaulaunviņadēlaJonatāna kaulus,unviņisavācaarīpakārtokaulus.

14UnSaulaunviņadēlaJonatānakaulusviņiapglabāja BenjamīnazemēCelā,viņatēvaKīšakapā;unviņi izpildījavisu,koķēniņšbijapavēlējisUnpēctamDievs tikalūgtsparšozemi.

15UnfilistiešiematkalbijakaršarIsraēlu,unDāvids devāslejākopāarsaviemkalpiemunkarojapret filistiešiem;unDāvidsnogura

16UnIšbibenobs,viensnomilžudēliem,kurašķēpasvars svēratrīssimtivarašekeļu,apjoziesarjaunuzobenu, domājaDāvidunogalināt

17BetviņampalīdzējaCerujasdēlsAbišajs,kuršsita filistietiunnogalinājaviņu.TadDāvidavīriviņamzvērēja, sacīdami:"Tuvairsneiziesimumslīdzikarā,laitu neizdzēstuIsraēlagaismu"

18UnpēctamatkalizcēlāskaujaarfilistiešiemGobā;tad hušatietisSibehajsnogalinājaSafu,kasbijanomilža dēliem

19UnatkalizcēlāskaujaGobāarfilistiešiem,kur Elhanans,Jaare-Oregimadēls,noBetlēmes,nogalināja Goliāta,gitieša,brāli,kurašķēpakātsbijakāaudēja riestava.

20UnvēlbijakaujaGātā,kurbijakādslielaaugumavīrs, kambijasešipirkstiuzkatrasrokasunsešipirkstiuz katraskājas,kopādivdesmitčetri;unarīviņšbijadzimis milzim

21Un,kadviņšizaicinājaIsraēlu,viņunogalinājaJonatāns, Šimejasdēls,Dāvidabrālis.

22ŠiečetridzimušimilzimGātāunkritušiDāvidaunviņa kalpurokās

22.NODAĻA

1UnDāvidsrunājaTamKungamšīsdziesmasvārdustanī dienā,kadTasKungsviņubijaizglābisnovisuviņa ienaidniekurokasunnoSaularokas

2Unviņšsacīja:“TasKungsirmanaklints,mana cietoksnisunmansglābējs;

3Dievs,manaklintskalnaDievs,uzViņuespaļaušos;Viņš irmansvairogsunmanaspestīšanasrags,mansaugstais tornisunmanspatvērums,mansglābējs;Tumaniizglābno varmācības

4EspiesaukšuToKungu,Viņširslavascienīgs,tades tikšuglābtsnosaviemienaidniekiem

5Kadnāvesviļņimaniapņēma,bezdievīgocilvēku straumesmanibiedēja;

6Ellesbēdasmaniapņēma,nāvesslazdimanikavēja

7SavāsbēdāsespiesaucuToKunguunpiesaucusavu Dievu,unViņšdzirdējamanubalsinoSavatempļa,un manasaucienaatbildenonācaViņaausīs

8Tadzemedrebējaundrebēja,debesupamatikustējāsun drebēja,joViņšbijadusmīgs

9Noviņanāsīmpacēlāsdūmi,unnoviņamutesnācarijīga uguns,kasliesmojaoglēm.

10Viņšnoliecadebesisunnonācazemē,untumsabija zemViņakājām

11Viņšjājauzķerubaunlidoja,unviņšbijaredzamsvēja spārnos

12UnViņšsevapkārtradījatumsasteltis,tumšusūdeņus unbiezusdebesumākoņus.

13Viņapriekšāspožumāliesmojakvēlojošasogles

14TasKungslikapērkonamdārdētnodebesīm,un VisaugstākaispacēlaSavubalsi.

15UnViņšraidījabultasunizklīdinājatos,zibensspērieni tosizklīdināja

16Unjūrasgultneskļuvaredzamas,pasaulespamati atsegāsTāKungapamācības,Viņanāsudvašasdēļ

17Viņšsūtījanoaugšas,Viņšmaniņēma,Viņšmani izvilkanolieliemūdeņiem,

18Viņšmaniizglābanomanastiprāienaidniekaunno tiem,kasmaninīdēja,jotiebijastiprākiparmani.

19Tiemanisargājamanasnelaimesdienā,betTasKungs bijamansatbalsts

20Viņšmaniizvedaplašāvietā,Viņšmaniizglāba,jo Viņambijapriekspiemanis

21TasKungsmanatmaksājapēcmanastaisnības,pēc manurokušķīstībasViņšmanatmaksāja.

22JoesesmusargājisTāKungaceļusunneesmu bezdievīgiatkāpiesnosavaDieva

23JovisiViņaspriedumibijamanāpriekšā,unnoViņa likumiemesneatkāpos

24EsbijutaisnprātīgsViņapriekšāunesmuatturējiesno savasnetaisnības.

25TāpēcTasKungsmanatmaksājapēcmanastaisnības, pēcmanasšķīstībasViņaacīs

26AržēlsirdīgoTuparādīsiSavužēlsirdību,unartaisno TuparādīsiesSavutaisnību

27AršķīstoTuparādīsiesšķīsts,betarnegodīgoTu parādīsiesneglīts.

28Tuizglābsiapbēdinātosļaudis,betTavasacisirvērstas uzlepnajiem,laitospazemotu

29JoTuesimanalampa,akKungs,unTasKungs apgaismosmanutumsību

30JoarTeviesesmuskrējiscauripulkam,arsavaDieva palīdzībuesesmulēcispārimūrim.

31Dievaceļširpilnīgs,TāKungavārdsirpārbaudīts;Viņš iraizsargsvisiem,kaspaļaujasuzViņu

32JokasganirDievs,janeTasKungs,unkasir klintskalns,janemūsuDievs?

33Dievsirmansspēksunspēks,unViņšdaramanuceļu pilnīgu.

34Viņšdaramanaskājaskābriežukājasunnovietomani uzaugstienēm

35Viņšmācamanāmrokāmkarot,tākatēraudaloks salaužasmanāsrokās

36TumanesidevisSavaspestīšanasvairogu,unTava žēlastībamaniirdarījusilielu

37Tuesidarījismanussoļuszemmanisplatākus,tāka manaskājasnekļūdās

38Esvajājusavusienaidniekusuntosiznīcināju,un neatgriezos,kamērnebijutosiznīcinājis

39Estosesmuiznīcinājisunievainojis,katievairsnevar piecelties,tieirkritušimanzemkājām

40JoTumaniesiapjozisarspēkucīņai;tos,kassacēlās pretmani,Tuesimanpakļāvis.

41Tumanesidevismanuienaidniekukaklus,laiesvarētu iznīcināttos,kasmaniienīst

42Viņimeklēja,betnebijaneviena,kasglābtu,pieTā Kunga,betViņštiemneatbildēja

43TadEstossadūrukāzemesputekļus,Estossamīdukā ielasdubļusunizkaisījutosapkārt.

44Tumaniesiizglābisnomanastautascīņas,Tumaniesi uzturējispargalvupagāniem;tauta,koesnepazinu,man kalpos.

45SvešiniekipaklausīsMan;tiklīdztiedzirdēs,tieMan paklausīs

46Svešiniekiizzudīs,untieizbīsiesnosavāmslēptuvēm.

47DzīvoTasKungs,unsvētītalaiirmanaklints,un cildinātslaiirDievs,manaspestīšanasklints!

48Dievsirtas,kasmaniatriebjunkaspazemotautasmanā pakļautībā,

49Unkasmaniizvednomaniemienaidniekiem,Tumani esipaaugstinājispāritiem,kasceļaspretmani,Tumaniesi izglābisnovarmācīgajiem

50TāpēcespateikšosTev,Kungs,tautuvidūundziedāšu slavasdziesmasTavamVārdam

51Viņširglābšanastornissavamķēniņamunparāda žēlastībusavamsvaidītajam,Dāvidam,unviņa pēcnācējiemmūžīgi

23.NODAĻA

1ŠieirDāvidapēdējievārdiTāsacījaDāvids,Isajadēls, unvīrs,kasaugstupacelts,JēkabaDievasvaidītaisun Israēlasaldāpsalmadziesminieks,

2TāKungaGarsrunājacaurmani,unViņavārdibija manāmēlē.

3IsraēlaDievssacīja,IsraēlaKlintsmansacīja:“Tam,kas valdapārcilvēkiem,jābūttaisnīgam,jāvaldaDievabijībā!”

4Unviņšbūskārītagaisma,kadsauleuzlec,kārītsbez mākoņiem,kāmaigazāle,kaspēclietusdzidrizarojasno zemes

5LaiganmansnamsnavtādsDievapriekšā,tomērViņšir slēdzisarmanimūžīguderību,visāsakārtotuundrošuJo tāirvisamanapestīšanaunvisamanailgošanās,laigan Viņšneļaujtaiaugt.

6BetBeliāladēlivisibūskāērkšķi,kastiekizmesti,jotos nevararrokāmsatvert

7Betvīrs,kastosaizskars,būsjānostiprinaardzelziun šķēpakātu,untietikstanīpašāvietāpilnībāsadedzināti ugunī

8Šieirtovaronīgovīruvārdi,kasbijaDāvidam: tahmonietis,kassēdējatronī,bijagalvenaisstarp virsniekiem;tasbijaAdīno,eznietis;viņšpacēlasavu šķēpupretastoņisimtivīru,kurusviņšvienāreizē nogalināja

9UnpēcviņabijaĒleāzars,Dododēls,ahohietis,viensno trimvaronīgajiemvīriem,kasbijakopāarDāvidu,kadtie izaicinājafilistiešus,kasturbijasapulcējušieskaujai,un Israēlavīribijaaizgājuši

10Viņšcēlāsunkāvafilistiešus,līdzviņarokanoguraun viņarokapieķērāszobenam;unTasKungstanīdienādeva lieluuzvaru;unļaudisgriezāsviņampakaļtikai,lailaupītu 11UnpēcviņabijaŠamma,Agejadēls,noHarārasUn filistiešisapulcējāskopā,kurbijatīrums,pilnsarlēcām,un tautabēganofilistiešiem.

12Betviņšnostājāszemesvidū,toaizstāvējaunsakāva filistiešus,unTasKungsdevalieluuzvaru

13Untrīsnotiemtrīsdesmitvadoņiemnogājalejāun nonācapieDāvidaražasnovākšanaslaikāAdullāmasalā, betfilistiešukaraspēksbijauzcēlisteltisRefajamaielejā

14UnDāvidstoreizatradāscietoksnī,unfilistiešu garnizonstoreizbijaBetlēmē.

15UnDāvidsilgojāsunsacīja:"Ak,kasmandotudzert ūdeninoBētlemesakas,kasirpievārtiem!"

16Untietrīsvaronīgivīriizlauzāscaurifilistiešunometnei unsmēlaūdeninoBētlemesakas,kasbijapievārtiem,un atnesatoDāvidam,betviņšnegribējatodzert,betizlējato TamKungam.

17Unviņšsacīja:"LaiTasKungs,laiestodarītu!Vaišīs navtovīruasinis,kasdevāsbažāsparsavudzīvību?Tāpēc viņšnegribējatāsdzert"Todarījašietrīsvarenievīri

18UnAbišajs,Joābabrālis,Cerujasdēls,bijavadonis starptrimvīriem.Viņšpacēlasavušķēpuprettrīssimtiem vīruuntosnokāva,unviņšbijaslavensstarptrim

19Vaiviņšnebijacienījamsnotrim,tāpēcviņšbijato vadonis,tomērviņšnetikalīdzipirmajiemtrim.

20UnBenaja,Jojadasdēls,drosmīgavīradēlsno Kabceēlas,kasbijapaveicisdaudzusdarbus,nogalināja divuslauvāmlīdzīgusMoābavīrus;viņšarīnogājalejāun nokāvalauvubedrēsniegalaikā

21Unviņšnonāvējaēģiptieti,skaistuvīru;ēģiptiešarokā bijašķēps,betviņšdevāspietālejāarspieķi,izrāvašķēpu noēģiptiešarokasunnonāvējaviņuarviņapašašķēpu

22ToizdarījaBenaja,Jojadasdēls,unviņšbijapazīstams starptrimvareniemvīriem.

23Viņšbijacienījamākspartiemtrīsdesmit,betpirmajiem trimviņšnespējalīdzinātiesUnDāvidsviņuiecēlapar savusardzespriekšnieku.

24Asaēls,Joābabrālis,bijaviensnotiemtrīsdesmit; Elhanans,Dododēls,noBetlēmes, 25HarodietisŠama,harodietisElika, 26PaltietisHeless,Īra,Ikešadēlsnotekiieša, 27AnetotietisAbiēzers,hušatietisMebunajs, 28AhohietisZalmons,netofātietisMaharajs, 29Hēlebs,Baanasdēls,netofāts,Itajs,Ribajadēls,no Gibeas,noBenjamīnadēliem, 30PiratonietisBenaja,HidajsnoGaasasupēm, 31ArbatietisAbialbons,barhumietisAzmavets, 32ŠaālbonietisĒljabanoJašenadēliem,Jonatāns, 33harārietisŠamma,harāriešaŠararadēlsAhiāms, 34Elifelets,Ahasbajadēls,kuršbijaMaāhatadēls;Eliāms, giloniešaAhitofeladēls; 35Hezrajsnokarmelietes,Paarajsnoarbietes, 36Igals,Nātānadēls,noCobas,Banijs,gadietis, 37AmonietisZeleks,beerotietisNaharajs,Joāba,Cerujas dēla,ieročunesējs, 38IraunItrīts,GarebsunItrīts, 39hetietisŪrija:pavisamtrīsdesmitseptiņi.

24.NODAĻA

1TadTāKungadusmasatkaliedegāspretIsraēlu,unViņš sakūdījaDāvidupretviņiem,sacīdams:"Ejunsaskaiti IsraēluunJūdu!"

2JoķēniņšsacījakaraspēkavirspavēlniekamJoābam,kas bijakopāarviņu:“PārgāvisasIsraēlaciltisnoDanaslīdz Bēršebaiunsaskaititautu,laieszinātutautasskaitu.”

3UnJoābssacījaķēniņam:"LaiTasKungs,tavsDievs, pievienotautai,ciknutoir,simtkārtīgi,laimanakunga ķēniņaacistoredz!Betkāpēcmanamkungamķēniņampar toirtīkamsprāts?"

4TomērķēniņapavēlepalikaspēkāpretJoābuun karaspēkavirsniekiem,unJoābsunkaraspēkavirsnieki izgājanoķēniņaklātbūtnes,laisaskaitītuIsraēlatautu

5UnviņipārgājapāriJordānaiunapmetāsAroērā,palabi nopilsētas,kasatrodasGadaupesvidū,unvirzienāuz Jāzeru

6TadviņinonācaGileādāunTahtimhodšizemē;unviņi nonācaDanjaanāunvisapkārtSidonai,

7UnviņinonācapieTīrasnocietinātāspilsētasunpie visāmhiviešuunkanaāniešupilsētāmundevāsuzJūdas dienvidiemlīdzBēršebai

8Kadviņibijapārstaigājušivisuzemi,viņipēcdeviņiem mēnešiemundivdesmitdienāmnonācaJeruzālemē.

9UnJoābsnodevaķēniņamtautasskaitīšanu;Israēlābija astoņisimtitūkstošivaronīguvīru,kasvilkazobenus,bet Jūdasvīrubijapiecisimtitūkstošivīru.

10UnDāvidasirdssatricinājaviņupēctam,kadviņšbija saskaitījistautuUnDāvidssacījaTamKungam:"Esesmu smagigrēkojis,todarīdams!Untagad,lūdzuTevi,ak, Kungs,piedodSavakalpanoziegumu,joesesmurīkojies ļotineapdomīgi"

11KadDāvidsnorītapiecēlās,TāKungavārdsnācapie praviešaGada,Dāvidagaišreģa,sacīdams:

12EjunsakiDāvidam:tāsakaTasKungs:trīslietasEstev piedāvāju;izvēliesvienunotām,laiEstotevdaru.

13TadGadsnācapieDāvidaunviņamtopateica, sacīdams:"Vaiseptiņibadagaditavāzemēgaidāmi?Vai tubēgsitrīsmēnešussavuienaidniekupriekšā,kamērtie tevivajā?Vaiarītrīsdienastavāzemēplosīsiesmēris? Tagaddodpadomuunredzēsi,kāduatbildiesvarudottam, kasmanisūtījis."

14UnDāvidssacījaGadam:"Esesmulielāsbēdās; kritīsimtagadTāKungarokā,joViņažēlastībairliela,un neļaušumaniekristcilvēkurokās!"

15TadTasKungssūtījamēripārIsraēlunorītalīdz noliktajamlaikam,unnotautasnomiraseptiņdesmit tūkstošivīrunoDanalīdzBēršebai.

16Un,kadeņģelisizstiepasavurokupārJeruzālemi,laito iznīcinātu,TasKungsnožēlojašoļaunumuunsacīja eņģelim,kasbijanonāvējistautu:"Pietiek!Atliecsavu roku!"UnTāKungaeņģelisbijapiejebusiešaAraunas kulšanaslaukuma

17UnDāvids,ieraudzījiseņģeli,kassitatautu,sacījaTam Kungam:“Redzi,esesmugrēkojisunesmurīkojies netaisni!Betkošīsavisirdarījušas?LaiTavaroka,lūdzu, irpretmaniunpretmanatēvanamu!”

18UntanīdienāGadsnācapieDāvidaunsacījaviņam: "EjaugšupunuzcelaltāriTamKungamjebusiešaAraunas kulšanasklonā"

19UnDāvidsdevāskalnup,kāTasKungsbijapavēlējis, kāGadsbijasacījis

20UnAraunapaskatījāsunieraudzījaķēniņuunviņa kalpusnākamviņampretī;unAraunaizgājaārāun paklanījāsķēniņapriekšāuzsavavaigapiezemes

21UnAraunasacīja:"Kādēļmanskungsķēniņširnācis piesavakalpa?"UnDāvidsatbildēja:"Lainopirktutavu klonuunuzceltualtāriTamKungam,laimērismitētos tautā"

22UnAraunasacījaDāvidam:"Laimanskungsķēniņš ņemunupurē,kasviņamlabipatīk!Redzi,šeirvērši dedzināmamupurimunkuļamierīki,uncitivēršurīki malkai"

23VisušoAraunakāķēniņšnodevaķēniņamUnArauna sacījaķēniņam:"LaiTasKungs,tavsDievs,tevipieņem!"

24UnķēniņšsacījaAraunam:"Nē,estonotevisatpirkšu parmaksu,unesneupurēšuTamKungam,savamDievam, dedzināmosupurusnotā,kasmannemaksāneko."Tā Dāvidsnopirkakuļamoklonuunvēršusparpiecdesmit sudrabaseķeļiem

25UnDāvidsturuzcēlaaltāriTamKungamunupurēja dedzināmosupurusunpateicībasupurusTadTasKungs ļāvāszemeipielūgt,unsērgamitējāsIsraēlā