1. NODAĻA
Zebulons, Jēkaba un Leas sestais dēls. Izgudrotājs un filantrops. Ko viņš uzzināja sazvērestībā pret Jāzepu.
1 Zebulona vārdu kopija, ko viņš pavēlēja saviem dēliem pirms nāves simt četrpadsmitajā dzīves gadā, divus gadus pēc Jāzepa nāves.
2 Un viņš tiem sacīja: Klausieties mani, Zebulona dēli, klausieties sava tēva vārdus.
3 Es, Zebulons, piedzimu kā laba dāvana saviem vecākiem.
4 Jo, kad es piedzimu, mans tēvs ļoti pieauga gan ganāmpulkos, gan ganāmpulkos, kad viņš saņēma savu daļu ar stieņiem.
5 Es neapzinos, ka esmu grēkojis visas savas dienas, kā vien domās.
6 Es vēl neatceros, ka esmu darījis kādu netaisnību, izņemot neziņas grēku, ko es izdarīju pret Jāzepu; jo es noslēdzu ar saviem brāļiem derību nestāstīt savam tēvam, kas noticis.
7 Bet es daudzas dienas raudāju slepenībā Jāzepa dēļ, jo baidījos no saviem brāļiem, jo viņi visi bija vienojušies, ka, ja kāds pasludinās noslēpumu, tas tiks nogalināts.
8 Bet, kad viņi gribēja viņu nogalināt, es ar asarām viņus ļoti zvērēju, lai viņi nebūtu vainīgi šajā grēkā.
9 Jo Simeons un Gads nāca pret Jāzepu, lai viņu nogalinātu, un viņš tiem sacīja ar asarām: apžēlojies par mani, mani brāļi, apžēlojies par mūsu tēva Jēkaba vēderiem!
Nelieciet man savas rokas, lai izlietu nevainīgas asinis, jo nav grēkojis pret tevi.
10 Un, ja es tiešām esmu grēkojis, pārmāciet mani, mani brāļi, bet neuzlieciet man savu roku mūsu tēva Jēkaba dēļ,
11 Un, kad viņš runāja šos vārdus, vaimanādams, kā viņš to darīja, es nevarēju izturēt viņa žēlabas un sāku raudāt, un manas aknas tika izlietas, un visa mana vēdera izeja bija vaļīga.
12 Un es raudāju kopā ar Jāzepu, un mana sirds trīcēja, un mana ķermeņa locītavas trīcēja, un es nevarēju stāvēt.
13 Un, kad Jāzeps redzēja mani raudam kopā ar viņu un tos, kas nāk pret viņu, lai viņu nogalinātu, viņš bēga man aiz muguras, viņus lūdzot.
14 Bet pa to laiku Rūbens piecēlās un sacīja: Nāciet, mani brāļi, nenogalināsim viņu, bet iemetīsim viņu vienā no šīm sausajām bedrēm, ko mūsu tēvi izraka un ūdens neatrada.
15 Jo šī iemesla dēļ Tas Kungs aizliedza, ka viņos celties ūdens, lai Jāzeps tiktu pasargāts.
16 Un viņi to darīja, līdz pārdeva viņu ismaeliešiem.
17 Jo viņa cenā man nebija nekādas daļas, mani bērni.
18Bet Simeons, Gads un vēl seši mūsu brāļi paņēma Jāzepa cenu un nopirka sandales sev, savām sievām un bērniem, sacīdami:
19 Mēs to neēdīsim, jo tā ir mūsu brāļa asiņu cena, bet mēs noteikti samidīsim tās zem kājām, jo viņš teica, ka viņš būs ķēniņš pār mums, un tad redzēsim, kas notiks ar viņa sapņiem.
20Tāpēc Mozus bauslībā ir rakstīts, ka ikvienam, kas nevēlas savam brālim pēcnācējus, ir jāatvelk kurpes un jāspļauj viņam sejā.
21 Un Jāzepa brāļi nevēlējās, lai viņu brālis paliktu dzīvs, un Tas Kungs atraisīja viņiem sandales, kuras viņi valkāja pret savu brāli Jāzepu.
22 Jo, kad viņi nonāca Ēģiptē, Jāzepa kalpi viņus atraisīja aiz vārtiem, un viņi noliecās Jāzepa priekšā pēc ķēniņa faraona parauga.
23 Un viņi ne tikai noliecās Viņa priekšā, bet arī tika nospļauti, tūliņ nokrita viņa priekšā, un tāpēc viņi tika kaunināti iepriekš. ēģiptieši.
24 Jo pēc tam ēģiptieši dzirdēja visu ļaunumu, ko viņi bija izdarījuši Jāzepam.
25 Un pēc tam, kad viņš tika pārdots, mani brāļi apsēdās ēst un dzert.
26 Bet es, apžēlojot Jāzepu, neēdu, bet noskatījos bedrē, jo Jūda baidījās, ka Simeons, Dans un Gads nesteidzas un nenogalinās viņu.
27 Bet, redzēdami, ka es neēdu, viņi lika man viņu pieskatīt, līdz viņš tiks pārdots ismaeliešiem.
28 Un, kad Rūbens nāca un dzirdēja, ka Jāzeps, būdams prom, ir pārdots, viņš saplēsa savas drēbes un sērēdams sacīja:
29 Kā es izskatīšos sava tēva Jēkaba vaigā?
Un viņš paņēma naudu un skrēja pēc tirgotājiem, bet, tā kā viņam neizdevās tos atrast, viņš atgriezās noskumis.
30 Bet tirgotāji bija atstājuši plašo ceļu un pa īsu ceļu devās cauri Troglodītiem.
31 Bet Rūbens bija noskumis un tajā dienā neēda.
32 Tad Dans piegāja pie viņa un sacīja: Neraudi un nebēdā! jo mēs esam atraduši, ko varam teikt savam tēvam Jēkabam.
33 Nokausim kazlēnu un iemērksim tajā Jāzepa mēteli; un nosūtīsim Jēkabam, sacīdami: zini, vai tas ir tava dēla mētelis?
34 Un viņi tā arī darīja. Jo viņi novilka Jāzepam viņa mēteli, kad to pārdeva, un uzvilka viņam kalpa drēbes.
35 Un Simeons paņēma mēteli un negribēja to atdot, jo viņš gribēja to pārplēst ar zobenu, jo viņš bija dusmīgs, ka Jāzeps ir dzīvs un ka viņš nebija viņu nogalinājis.
36 Tad mēs visi cēlāmies un teicām viņam: Ja tu neatdosi mēteli, mēs teiksim savam tēvam, ka tu vienīgais izdarīji šo ļauno Israēlā.
37 Un tā viņš viņiem to iedeva, un viņi darīja, kā Dans bija sacījis.
2. NODAĻA
Viņš mudina cilvēcisku līdzjūtību un sapratni pret līdzcilvēkiem.
1 Un tagad, bērni, es jūs, lai turētu Tā Kunga pavēles un izrādītu žēlsirdību pret saviem tuvākajiem un apžēlotos pret visiem, ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret zvēriem.
2 Šī visa dēļ Tas Kungs mani svētīja, un, kad visi mani brāļi bija slimi, es izbēgu bez slimībām, jo Tas Kungs zina katra nodomus.
3 Tāpēc esiet līdzjūtīgs savās sirdīs, mani bērni, jo, kā cilvēks dara savam tuvākajam, tā arī Tas Kungs darīs viņam.
4 Jo manu brāļu dēli bija slimi un mira Jāzepa dēļ, jo viņi savās sirdīs neizrādīja žēlastību; bet mani dēli palika bez slimībām, kā jūs zināt.
5 Kad es biju Kānaānas zemē jūras krastā, es nozveju savam tēvam Jēkabam. un, kad daudzi aizrijās jūrā, es turpināju neskarts.
6 Es biju pirmais, kas izgatavoja laivu, kas kuģo pa jūru, jo Tas Kungs man tajā deva izpratni un gudrību.
7 Un es nolaidu stūri aiz tās, un es izstiepu buru uz cita vertikāla koka gabala vidū.
8 Un es kuģoju tur pa krastiem, ķerdams zivis sava tēva namam, līdz mēs nonācām Ēģiptē.
9 Un līdzjūtībā es dalījos savā nozvejā ar katru svešinieku.
10 Un, ja kāds bija svešinieks vai slims, vai vecs, es izvārīju zivis, labi sataisīju un piedāvāju visiem cilvēkiem, kā katram bija vajadzīgs, sērojot un apžēlojot tos.
11 Tāpēc arī Tas Kungs mani apmierināja ar zivju pārpilnību, ķerot zivis; jo tas, kas dalās ar savu tuvāko, saņem daudz vairāk no Tā Kunga.
12 Piecus gadus es ķēru zivis un devu tās ikvienam, ko redzēju, un pietika visai mana tēva namam.
13 Un vasarā es ķēru zivis, un ziemā es turēju aitas kopā ar saviem brāļiem.
14 Tagad es jums pastāstīšu, ko es darīju.
15 Ziemā es redzēju cilvēku bēdā no kailuma, un man bija par viņu žēl, un es
nozagu no sava tēva mājas slepus drēbes un iedevu to tam, kas bija grūtībās.
16 Tāpēc jūs, mani bērni, no tā, ko Dievs jums dāvā, izrādiet līdzjūtību un žēlsirdību bez vilcināšanās visiem cilvēkiem un dodiet katram cilvēkam ar labu sirdi.
17 Un, ja jums nav, ko dot tam, kam tas ir vajadzīgs, apžēlojies par viņu žēlastības sirdī.
18 Es zinu, ka mana roka neatrada, ko dot tam, kam tas bija vajadzīgs, un es staigāju viņam līdzi, raudādams septiņas vagas, un manas dvēseles ilgojās pēc viņa līdzjūtībā.
19 Tāpēc arī jūs, mani bērni, apžēlojieties pret katru cilvēku, lai arī Tas Kungs apžēlo un apžēlo jūs.
20 Jo arī pēdējās dienās Dievs sūtīs Savu līdzjūtību virs zemes, un, kur vien Viņš atrod žēlsirdības sirdi, Viņš viņā mājos.
21 Jo, cik lielā mērā cilvēks apžēlo savus tuvākos, tādā pašā mērā Tas Kungs arī apžēlo viņu.
22 Un, kad mēs devāmies uz Ēģipti, Jāzeps nenesa ļaunu pret mums.
23 Uzmanot arī jūs, mani bērni, esiet bez ļaunuma un mīliet cits citu; un nedomājiet katrs ar ļaunu pret savu brāli.
24 Jo tas sagrauj vienotību un sašķeļ visas ciltis, satrauc dvēseli un nogurdina vaigu.
25 Tāpēc vērojiet ūdeņus un ziniet, kad tie plūst kopā, tie plūst pa akmeņiem, kokiem, zemi un citām lietām.
26 Bet, ja tie sadalās daudzās straumēs, zeme tos aprij, un tie pazūd.
27 Tā būs arī jūs, ja būsiet sašķelts. Tāpēc nedalieties divās galvās par visu, ko Tas Kungs ir radījis, kam ir tikai viena galva un divi pleci, divas rokas, divas kājas un visi pārējie locekļi.
28 Jo es esmu iemācījies no savu tēvu rakstiem, ka jūs būsiet sašķelti Israēlā un sekosit diviem ķēniņiem un darīsit visas negantības.
29 Un jūsu ienaidnieki jūs vedīs gūstā, un jūs tiksiet ļauni lūgti pagānu vidū ar daudzām vājībām un bēdām.
30 Un pēc tam jums būs atcerēties To Kungu un nožēlot grēkus, un Viņš apžēlosies par jums, jo Viņš ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs.
31 Un Viņš nedomā ļaunumu pret cilvēku bērniem, jo viņi ir miesa un tiek maldināti ar saviem ļaunajiem darbiem.
32 Un pēc šīm lietām pie jums celsies pats Tas Kungs, taisnības gaisma, un jūs atgriezīsities savā zemē.
33 Un jūs redzēsiet Viņu Jeruzalemē Viņa vārda dēļ.
34 Un atkal ar savu darbu ļaunumu jūs izraisīsit Viņu dusmās,
35 Un Viņš jūs atmetīs līdz piepildījuma laikam.
36 Un tagad, mani bērni, neskumstiet par to, ka es mirstu, un nebēdājiet, ka es tuvojos savam galam.
37 Jo es augšāmcelšos jūsu vidū kā valdnieks savu dēlu vidū; un es priecāšos savas cilts vidū, kas turēs Tā Kunga likumu un sava tēva Zebulona baušļus.
38 Bet pār bezdievīgajiem Tas Kungs nesīs mūžīgo uguni un iznīcinās tos uz visām paaudzēm.
39 Bet es tagad steidzos atpūsties, tāpat kā mani tēvi.
40 Bet jūs bīstieties To Kungu, mūsu Dievu, ar visu savu spēku visas savas dzīves dienas!
41 Un, to sacījis, viņš aizmiga, būdams labā vecumā.
42 Un viņa dēli viņu ielika koka zārkā. Un pēc tam tie viņu aiznesa un apglabāja Hebronā pie viņa tēviem.