1. NODAĻA
1Un šie ir vārdi no grāmatas, ko Bābelinā rakstīja Baruhs, Nerijas dēls, Maasijas dēla, Sedekijas dēla, Asadijas dēla, Kelijas dēla, 2 Piektajā gadā un mēneša septītajā dienā, kad kaldejiieņēmaJeruzālemiunsadedzinājato ugunī.
3 Un Baruhs izlasīja šīs grāmatas vārdus, Jūdas ķēniņa Jehonijas, Joahima dēla, dzirdot un visas tautas ausīm, kas nāca klausīties grāmatu,
4 Un augstmaņu un ķēniņa dēlu dzirdē, kā arī vecāko un visas tautas, no zemākā līdz augstākajam, visu to, kas dzīvoja Bābelē pie Sudas upes.
5 Pēc tam viņi raudāja, gavēja un lūdza Tā Kunga priekšā.
6 Viņi arī savāca naudu atbilstoši katra spēkam:
7 Un viņi to nosūtīja uz Jeruzalemi augstajam priesterim Joahimam, Saloma dēla Helkija dēlam, un priesteriem un visai tautai, kas tika atrasta pie viņa Jeruzalemē,
8 Tajāpašālaikā, kad viņš saņēma Tā Kunga nama traukus, kas tika izvesti no tempļa, lai atgrieztu tos Jūdas zemē, Sivan mēneša desmitajā dienā, proti, sudraba traukus, ko Sedekija Jadas ķēniņš Josijas dēls bija radījis,
9 Pēc tam Bābeles ķēniņš Nabuhodonosors bija aizvedis Jehoniju un valdniekus, un gūstekņus, un varenos vīrus, un zemes ļaudis no Jeruzalemes un aizvedis uz Bābeli.
10 Un viņi sacīja: redzi, mēs esam jums sūtījuši naudu, lai nopirktu jums dedzināmos upurus un grēku upurus, un kvēpināmos upurus, un sagatavotu mannu un upurētu uz Tā Kunga, mūsu Dieva, altāra.
11 Un lūdzieties par Bābeles ķēniņa Nabuhodonosora un viņa dēla Baltasara dzīvību, lai viņu dienas uz zemes būtu kā debesu dienas.
12 Un Tas Kungs dos mums spēku un apgaismos mūsu acis, un mēs dzīvosim Bābeles ķēniņa Nabuhodonosora un viņa dēla Baltasara ēnā, un mēs viņiem kalposim daudzas dienas un atradīsim žēlastību viņu acīs. .
13 Lūdziet arī par mums To Kungu, mūsu Dievu, jo mēs esam grēkojuši pret To Kungu, mūsu Dievu; un līdz šai dienai Tā Kunga dusmas un Viņa dusmas nav no mums novērstas.
14 Un jums būs jālasa šī grāmata, ko mēs jums esam nosūtījuši, lai svētkos un svinīgās dienās atzītos Tā Kunga namā.
15 Un jūs sakiet: Tam Kungam, mūsu Dievam, pieder taisnība, bet mums ir seju apjukums, kā tas
šodien ir noticis Jūdas iedzīvotājiem un Jeruzalemes iedzīvotājiem.
16 Un mūsu ķēniņiem, un mūsu valdniekiem, un mūsu priesteriem, un mūsu praviešiem un mūsu tēviem.
17 Jo mēs esam grēkojuši Tā Kunga priekšā,
18 Un nepaklausījām Viņam un neklausījām Tā Kunga, mūsu Dieva, balsij, lai dzīvotu pēc baušļiem, ko Viņš mums ir devis.
19 Kopš tās dienas, kad Tas Kungs izveda mūsu senčus no Ēģiptes zemes, līdz pat šai dienai mēs esam bijuši nepaklausīgi Tam Kungam, savam Dievam, un esam bijuši nolaidīgi, nedzirdot Viņa balsi.
20 Tāpēc mūs saistīja ļaunums un lāsts, ko Tas Kungs noteica ar savu kalpu Mozu, kad viņš izveda mūsu tēvus no Ēģiptes zemes, lai dotu mums zemi, kas tek ar pienu un medu. ir redzēt šo dienu.
21 Tomēr mēs neesam klausījuši Tā Kunga, mūsu Dieva, balsij saskaņā ar visiem praviešu vārdiem, kurus Viņš pie mums sūtīja.
22 Bet katrs sekoja savas ļaunās sirds iedomai, lai kalpotusvešiemdieviemundarītuļaunuTāKunga, mūsu Dieva, acīs.
2. NODAĻA
1Tāpēc Tas Kungs ir izpildījis savus vārdus, ko Viņš sludināja pret mums un pret mūsu tiesnešiem, kas tiesāja Israēlu, un pret mūsu ķēniņiem, un pret mūsu valdniekiem, un pret Israēla un Jūdas vīriem,
2 Nest mums lielas mocības, kādas nekad nav notikušas zem debesīm, kā tas notika Jeruzalemē, saskaņā ar to, kas rakstīts Mozus bauslībā;
3 Lai cilvēks ēd sava dēla miesu un savas meitas miesu.
4 Turklāt Viņš tos ir nodevis, lai tie pakļautos visām valstībām, kas ir mums apkārt, lai tie kļūtu par negodu un postu visai tautai visapkārt, kur Tas Kungs tos izklīdināja.
5 Tā mēs tikām nospiesti un nepaaugstināti, jo esam grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, un neesam bijuši paklausīgi Viņa balsij.
6 Tam Kungam, mūsu Dievam, ir taisnība, bet mums un mūsu tēviem atklāts kauns, kā tas šodien parādās.
7 Jo visas šīs mocības ir nākušas pār mums, ko Tas Kungs mums ir pasludinājis
8 Tomēr mēs neesam lūguši Tā Kunga priekšā, lai mēs katrs varētu novērsties no viņa ļaunās sirds domām.
9 Tāpēc Tas Kungs mūs uzmanīja par ļaunumu, un Tas Kungs mums to uzlika, jo Tas Kungs ir taisns visos savos darbos, ko Viņš mums ir pavēlējis.
10 Tomēr mēs neesam klausījuši Viņa balsij, lai dzīvotu tā Kunga baušļos, ko Viņš mums ir devis.
11 Un tagad, Kungs Israēla Dievs, kas esi izvedis savu tautu no Ēģiptes zemes ar varenu roku un augstu roku, un ar zīmēm, un ar brīnumiem, un ar lielu spēku, un esi ieguvis sev vārdu, kā parādās šajā dienā:
12 Kungs, mūsu Dievs, mēs esam grēkojuši, mēs esam rīkojušies bezdievīgi, mēs esam rīkojušies netaisnīgi visos Tavos priekšrakstos.
13 Lai tavas dusmas novēršas no mums, jo mēs esamtikainedaudzipagāniem,kurtu mūsizklīdīji.
14Uzklausi, Kungs, mūsu lūgšanas un mūsu lūgumus un atpestī mūs sevis dēļ un dod mums labvēlību to acīs, kas mūs ir aizveduši.
15 Lai visa zeme zinātu, ka Tu esi Tas Kungs, mūsu Dievs, jo Israēls un viņa pēcnācēji ir saukti Tavā vārdā.
16 Kungs, skaties no sava svētā nama un uzlūko mūs; noliec savu ausi, Kungs, lai mūs uzklausītu.
17 Atver savas acis un redzi! jo mirušie, kas atrodas kapos un kuru dvēseles ir izņemtas no miesām, nedos Tam Kungam ne slavu, ne taisnību.
18 Bet dvēsele, kas ir ļoti nomākta, noliecusies un vāja, un acis, kas izsalkušas, sniegs Tev slavu un taisnību, Kungs.
19 Tāpēc mēs nepazemīgi nelūdzam Tavā priekšā, Kungs, mūsu Dievs, par mūsu tēvu un mūsu ķēniņu taisnību.
20 Jo tu esi sūtījis uz mums savas dusmas un dusmas, kā tu esi runājis caur saviem kalpiem praviešiem, sacīdams:
21 Tā saka Tas Kungs: Nolieciet savus plecus, lai kalpotu Bābeles ķēniņam.
22 Bet, ja jūs nedzirdat Tā Kunga balsi, lai kalpotu Bābeles ķēniņam,
23 No Jūdas pilsētām un ārpus Jeruzalemes es likšu izbeigt līksmības balsi un līksma balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi, un visa zeme tiks izpostīta. iedzīvotāji.
24 Bet mēs negribējām uzklausīt tavu balsi, lai kalpotu Bābeles ķēniņam; tāpēc tu esi labojis vārdus, ko tu teici caur saviem kalpiem praviešiem, proti, ka mūsu ķēniņu kauli un mūsu tēvu kauli tikt izņemti no viņu vietas.
25 Un, lūk, viņi tiek izmesti dienas karstumā un nakts salnā, un viņi nomira lielās bēdās no bada, no zobena un no mēra.
26 Un namu, kas nosaukts tavā vārdā, tu esi nopostījis, kā tas šodien ir redzams Israēla nama un Jūdas nama ļaundarības dēļ.
27 Ak, Kungs, mūsu Dievs, tu esi izturējies pret mums pēcvisassavas labestības un pēcvisassavas lielās žēlastības,
28 Kātu teici caur savu kalpu Mozu tajā dienā,kad tu viņam pavēlēji rakstīt likumu Israēla bērnu priekšā, sacīdams:
29 Ja jūs nedzirdēsit manu balsi, tad šis ļoti lielais ļaužu pulks kļūs mazs starp tautām, kur Es tos izkliedēšu.
30 Jo es zināju, ka viņi mani neklausīs, jo tā ir stingra tauta; bet savā gūstā viņi atcerēsies paši sevi.
31 Un viņi atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, jo Es viņiem došu sirdi un ausis, lai viņi dzirdētu.
32 Un viņi slavēs mani savā gūsta zemē un domās par manu vārdu, 33 Un atgriezieties no sava stīvā kakla un no saviem ļaunajiem darbiem, jo viņi atcerēsies savu tēvu ceļus, kas grēkoja Tā Kunga priekšā.
34 Un es viņus atkal ievedīšu zemē, ko es ar zvērestu apsolīju viņu tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, un viņi būs tās kungi; un es viņus vairosīšu, un tie nesamazināsies.
35 Es slēgšu ar viņiem mūžīgu derību, ka būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta, un Es vairs neizdzīšu savu Israēla tautu no tās zemes, ko Es tiem esmu devis.
3. NODAĻA
1 Kungs, visvarenais, Israēla Dievs, satrauktā gara mokošā dvēsele piesauc pie Tevis.
2 Klausies, Kungs, un apžēlojies! jo tu esi žēlīgs, un apžēlojies par mums, jo mēs esam grēkojuši tavā priekšā.
3 Jo tu pastāvi mūžīgi, un mēs ejam bojā.
4 Ak Kungs Visvarenais, tu Israēla Dievs, uzklausi tagad mirušo izraēliešu un viņu bērnu lūgšanas, kas ir grēkojuši tavā priekšā un nav uzklausījuši tavu, sava Dieva, balsi, jo šīs mocības mūs pieķeras. .
5 Neatceries mūsu senču noziegumus, bet domā par savu spēku un savu vārdu tagad šajā laikā.
6 Jo Tu esi Tas Kungs, mūsu Dievs, un Tevi, Kungs, mēs slavēsim.
7 Un tādēļ tu esi ielicis savas bailes mūsu sirdīs, lai mēs piesauktu Tavu vārdu un slavētu Tevi savā gūstā, jo mēs esam atgādinājuši visu mūsu senču netaisnību, kas grēkoja tavā priekšā.
8 Lūk, mēs vēl šodien atrodamies savā gūstā, kur Tu mūs izklīdini par apvainojumu un lāstu, un lai mēs būtu pakļauti samaksai saskaņā ar visiem mūsu tēvu noziegumiem, kas atkāpās no Tā Kunga, mūsu Dieva.
9 Klausies, Israēl, dzīvības baušļus, ieklausies, lai saprastu gudrību.
10 Kā tas Israēls, ka tu esi savu ienaidnieku zemē, ka tu esi novecojis svešā zemē, ka tu esi apgānīts ar mirušajiem,
11 Vai tu esi pieskaitāms pie tiem, kas nokāpj kapā?
12 Tu esi pametis gudrības avotu.
13 Jo, ja tu būtu staigājis pa Dieva ceļu, tu būtu dzīvojis mierā mūžīgi.
14 Mācieties, kur ir gudrība, kur spēks, kur sapratne; lai tu arī zinātu, kur ir dienu garums un dzīvība, kur acu gaisma un miers.
15 Kas ir noskaidrojis viņas vietu? vai kas ir ienācis viņas dārgumos?
16 Kur ir palikuši pagānu lielkungi un tādi, kas valdīja zvēriem virs zemes?
17 Tie, kas izklaidējās ar gaisa putniem, un tie, kas uzkrāja sudrabu un zeltu, kam cilvēki paļaujas un kam nav gala?
18 Jo tie, kas darīja sudrabu un bija tik rūpīgi un kuru darbi ir neizpētāmi,
19 Viņi ir pazuduši un nokāpuši kapā, un citi ir uzkāpuši viņu vietā.
20 Jaunekļi ir redzējuši gaismu un dzīvojuši virs zemes, bet atziņas ceļu viņi nezina,
21 Nedz saprata tās ceļus, nedz to satvēra; viņu bērni bija tālu no šī ceļa.
22 Par to nav dzirdēts ne Kānaānā, ne arī Temanā.
23 Agarēni, kas meklē gudrību virs zemes, Merānas un Tēmanas tirgotāji, pasaku autori un meklētāji no saprašanas; neviens no viņiem nav zinājis gudrības ceļu un neatceras viņas ceļus.
24 Ak, Israēl, cik liels ir Dieva nams! un cik liela ir viņa valdījuma vieta!
25 Liels, un tam nav gala; augsts un neizmērāms.
26 Bija jau no paša sākuma slaveni milži, kas bija tik lieli un tik zinoši karā.
27 Tos Tas Kungs nav izvēlējies, un Viņš tiem nav devis atziņas ceļu.
28 Bet viņi tika iznīcināti, jo viņiem nebija gudrības, un gāja bojā savas neprātības dēļ.
29 Kas ir uzkāpis debesīs un to paņēmis un novilcis no mākoņiem?
30 Kas ir gājis pāri jūrai un to atradis un atnesis par tīru zeltu?
31 Neviens nezina viņas ceļu un nedomā par viņas ceļu.
32 Bet, kas visu zina, tas to zina un ar savu prātu to ir atradis. Tas, kas zemi sagatavojis mūžīgi, ir piepildījis to ar četrkājainiem zvēriem.
33 Kas sūta gaismu, un tā aiziet, sauc to vēlreiz, un tā viņam paklausa ar bailēm.
34 Zvaigznes spīdēja viņu pulksteņos un priecājās. un tāpēc viņi ar prieku rādīja gaismu Tam, kas viņus radīja.
35 Šis ir mūsu Dievs, un neviens cits netiks uzskatīts salīdzinājumā ar viņu
36 Viņš ir izpētījis visas zināšanas un devis tās Jēkabam, savam kalpam, un Israēlam, savam mīļotajam.
37 Pēc tam viņš parādījās uz zemes un runāja ar cilvēkiem
4. NODAĻA
1 Šī ir Dieva baušļu grāmata un bauslība, kas pastāv mūžīgi: visi, kas to pilda, atdzīvosies; bet kas aiziet, tas mirs.
2 Pagriezies, Jēkab, un satver to: staigā tāsgaismas priekšā, lai tu tiktu apgaismots.
3 Nedod savu godu citam, ne arī to, kas tev noder, svešai tautai.
4Israēl,mēsesamlaimīgi,jotas,kasDievampatīk, mums ir darīts zināms.
5 Esiet drošs, mana tauta, Israēla piemiņa.
6 Jūs tikāt pārdoti tautām, nevis iznīcināšanai, bet tāpēc, ka jūs izraisījāt Dieva dusmas, jūs tikāt nodoti ienaidniekiem.
7 Jo jūs kaitinājāt to, kas jūs radīja, upurējot ļaunajiem gariem, nevis Dievam.
8 Jūs esat aizmirsuši mūžīgo Dievu, kas jūs audzināja; un jūs apbēdinājāt Jeruzālemi, kas jūs baroja.
9 Jo, redzot Dieva dusmas nākam pār jums, viņa sacīja: Klausieties, jūs, kas dzīvojat pie Sionas!
10 Jo es redzēju savu dēlu un meitu gūstu, ko Mūžība viņiem atnesa.
11 Es viņus baroju ar prieku; bet aizlaida tos ar raudām un sērām.
12 Lai neviens nepriecājas par mani, atraitni un daudzu atstātu, kas manu bērnu grēku dēļ esmu atstāta postā; jo viņi atkāpās no Dieva likuma.
13 Viņi nezināja Viņa likumus, nestaigāja Viņa baušļu ceļus, nedz gāja pa pārmācības takām Viņa taisnībā.
14 Lai nāk tie, kas dzīvo Sionas apkārtnē, un atcerieties manu dēlu un meitu gūstu, ko Mūžība viņiem ir atnesusi.
15 Jo Viņš tiem ir atnesis tautu no tālienes, nekaunīgu tautu un svešas valodas, kas necienīja ne vecu cilvēku, ne bērnu.
16 Tie ir aiznesuši atraitnes dārgos, mīļos bērnus un atstājuši vientuļu bez meitām.
17 Bet ko es varu jums palīdzēt?
18 Jo tas, kas pār jums nesa šīs mocības, atbrīvos jūs no jūsu ienaidnieku rokām.
19 Ejiet, mani bērni, ejiet, jo es esmu pamests.
20 Es esmu novilcis miera drēbes un uzvilku savas lūgšanas maisu. Es piesaucu Mūžīgo savās dienās.
21 Esiet drosmīgi, mani bērni, piesauciet To Kungu, un Viņš jūs atbrīvos no ienaidnieku varas un rokas.
22 Jo mana cerība ir uz Mūžību, ka Viņš jūs izglābs; un prieks man ir nācis no Svētā žēlastības dēļ, kas drīzumā nāks pie jums no Mūžīgā mūsu Pestītāja.
23 Jo es jūs sūtīju sērās un raudādams, bet Dievs jūsmanatgriezīsarpriekuunlīksmībuuzmūžiem.
24 Kā tagad Sionas kaimiņi ir redzējuši tavu gūstu, tā viņi drīz redzēs tavu pestīšanu no mūsu Dieva, kas nāks pār tevi ar lielu Mūžības godību un spožumu.
25 Mani bērni, pacietiet tās dusmas, kas pār jums nāk no Dieva, jo jūsu ienaidnieks jūs ir vajājis; bet drīz tu redzēsi viņa iznīcināšanu un uzkāpsi viņam pa kaklu.
26 Mani smalkie ir izgājuši nelīdzenus ceļus un ir aizvesti kā ganāmpulks, ko ienaidnieki sagūstījuši.
27Esietmierināti,manibērni,unsaucietpieDieva, jo jūs pieminēs Tas, kas jums to licis.
28 Jo kā jūs domājāt nomaldīties no Dieva, tā, atgriezušies, meklējiet Viņu desmitkārt vairāk.
29 Jo tas, kas jums ir atnesis šīs mocības, dos jums mūžīgu prieku līdz ar jūsu pestīšanu.
30 Jeruzāleme, liec labu sirdi, jo tas, kas tev devis šo vārdu, tevi mierinās.
31 Nožēlojami ir tie, kas tevi mocīja un priecājās par tavu krišanu.
32 Nožēlojamas ir pilsētas, kurām kalpoja tavi bērni; nožēlojama ir tā, kas uzņēma tavus dēlus.
33 Jo kā viņa priecājās par tavu postu un priecājās par tavu krišanu, tā viņa apbēdināsies par savu postu.
34 Jo Es atņemšu viņas lielā pulka prieku, un viņas lepnums pārvērtīsies sērās.
35 Jo uguns nāks pār viņu no Mūžības, ilglaicīgi pastāvoša; un velni viņu apdzīvos ilgu laiku.
36 Ak, Jeruzāleme, paskaties sev apkārt uz austrumiem un redzi prieku, kas tev nāk no Dieva.
37 Lūk, nāk tavi dēli, kurus tu sūtīji, sapulcināti no austrumiem uz rietumiem ar Svētā vārdu, priecājoties Dieva godībā.
5. NODAĻA
1 Novelc, Jeruzāleme, sēru un bēdu drēbes un ģērbies tās godības piemīlībā, kas nāk no Dieva mūžīgi.
2 Apmet sev divkāršu taisnības tērpu, kas nāk no Dieva; un uzliec galvā Mūžīgā godības diadēmu.
3 Jo Dievs rādīs tavu spožumu visām zemēm zem debesīm.
4 Jo Dievs tavu vārdu sauks uz visiem laikiem par taisnības mieru un Dieva pielūgsmes godību.
5 Celies, Jeruzāleme, stāvi augstumā un skaties uz austrumiem, un, lūk, tavi bērni sapulcējušies no rietumiem uz austrumiem ar Svētā vārdu, priecājoties par Dieva piemiņu.
6Joviņiaizgājanoteviskājāmun viņuienaidnieki viņus izraidīja, bet Dievs tos pie tevis ved godībā paaugstinātus kā valstības bērnus.
7 Jo Dievs ir pavēlējis, lai ikviens augsts kalns un ilgi stāvoši krasti tiktu nogāzti un ielejas piepildītas, lai izveidotu zemi, lai Israēls varētu droši iet Dieva godībā,
8 Turklāt pat meži un visi saldi smaržojošie koki apēnos Israēlu pēc Dieva pavēles.
9 Jo Dievs vadīs Israēlu ar prieku savas godības gaismā ar žēlastību un taisnību, kas nāk no viņa.