ĀdamaunIevas otrāgrāmata
1.NODAĻA
1KadLuluvadzirdējaKainavārdus,viņaraudājaundevās piesavatēvaunmātesunpastāstījatiem,kāKainsbija nogalinājissavubrāliĀbelu
2Tadviņivisiskaļikliedzaunpacēlabalsis,sitasevpa vaigiem,kaisījaputekļusuzgalvas,saplēsasavasdrēbesun izgājaārāunnonācatajāvietā,kurĀbelstikanogalināts
3Untieatradaviņuguļamuzzemes,nokautu,unapviņu bijazvēri;kamērtieraudājaunvaimanājašītaisnīgādēļ Noviņaķermeņa,tātīrībasdēļ,nācasaldugaršvielu smarža
4UnĀdamsviņunesa,asarāmplūstotpārviņavaigiem; undevāsuzDārgumualu,kurviņšviņunolikaunietina smaržīgāssmaržvielāsunmirrēs.
5UnĀdamsunIevaturpinājasavuapbedīšanulielāsbēdās simtčetrdesmitdienas.Ābelambijapiecpadsmitarpusi gadi,betKainamseptiņpadsmitarpusigadi
6KadKainsbijabeidziessērāsparsavubrāli,viņšņēma savumāsuLuluvuunapprecējaviņubeztēvaunmātes atļaujas,jotiesavasbēdīgāssirdsdēļnevarējaviņuno viņasšķirt
7Tadviņšnokāpakalnapakājē,promnodārza,netāluno vietas,kurviņšbijanogalinājissavubrāli
8UntanīvietābijadaudzaugļukokuunmežakokuViņa māsadzemdējaviņambērnus,kassavukārtsākapamazām vairoties,līdzpiepildījatovietu
9BetĀdamsunIevapēcĀbelabērēmseptiņusgadus nebijakopā.PēctamIevatomērieņēmabērnu;un,kad viņabijastāvoklī,Ādamsviņaisacīja:"Nāc,ņemsimupuri unupurēsimtoDievamunlūgsimViņamdotmumsskaistu bērnu,kurāmēsvarēturastmierinājumuunkurumēs varētupievienotĀbelamāsailaulībā"
10Tadviņisagatavojaupuriunatnesatouzaltāra,un upurējatoTāKungapriekšā,unsākalūgtViņupieņemt viņuupuriundottiemlabuspēcnācējus
11UnDievsuzklausījaĀdamuunpieņēmaviņaupuriTad viņipielūdzaĀdamu,Ievuunviņumeituunnokāpa Dārgumualāunielikatajālukturi,laitasdegtunaktīun dienāĀbelaķermeņapriekšā
12TadĀdamsunIevaturpinājagavētunlūgt,līdzpienāca Ievaslaiksdzemdībām,kadviņateicaĀdamam:"Esvēlos dotiesuzaluklintī,laiturdzemdētu"
13Unviņšsacīja:"Ejunņemlīdzisavumeitu,laitātev kalpotu,betespalikšušinīDārgumualāsavadēlaĀbela ķermeņapriekšā."
14TadIevapaklausījaĀdamamunaizgājakopāarsavu meitu,betĀdamspalikavienspatsDārgumualā
2.NODAĻA
1UnIevaipiedzimadēls,pilnīgiskaistsaugumāunsejā ViņaskaistumsbijalīdzīgsviņatēvaĀdamaskaistumam, tikaivēlskaistāks
2TadIevanomierinājās,viņuieraudzījusi,unpalikaalā astoņasdienas;tadviņasūtījasavumeitupieĀdama,lai
pateiktuviņam,laiviņšnākunapraudzībērnuundod viņamvārduBetmeitapalikasavāvietāpiesavabrāļa ķermeņa,līdzĀdamsatgriezās.Tāpatarīviņaatgriezās.
3Bet,kadĀdamsieradāsunieraudzījabērnaskaisto izskatu,viņaskaistumuunnevainojamoaugumu,viņš priecājāsparviņuunmierinājaĀbeladēļ.Tadviņš nosaucabērnuparSetu,tasnozīmē:“Dievsiruzklausījis manulūgšanuunirmaniizglābisnomanāmciešanām” Bettasnozīmēarī“spēksunspēks”.
4Pēctam,kadĀdamsbijadevisbērnamvārdu,viņš atgriezāsDārgumualā;unviņameitaatgriezāspiesavas mātes.
5BetIevapalikasavāalā,līdzbijapagājušasčetrdesmit dienas,kadviņanonācapieĀdamaunatvedasevlīdzi bērnuunmeitu.
6Unviņinonācapieūdensupes,kurĀdamsunviņameita mazgājās,jobēdājāsparĀbelu;betIevaunbērnsmazgājās šķīstīšanai.
7Tadviņiatgriezās,ņēmaupuriundevāsuzkalnuun upurējatoparbērnu;unDievspieņēmaviņuupuriunsūtīja SavusvētībupārviņiemunviņudēluSetu;unviņi atgriezāsDārgumualā
8KasattiecasuzĀdamu,viņšvairsnepazinasavusievu Ievuvisassavasdzīvesdienas;unviņiemvairsnebija pēcnācēju,kātikaišiepieci:Kains,Luluva,Ābels,Aklija unSets
9BetSetspieņēmāsaugumāunspēkāunsākadedzīgi gavētunlūgtDievu
3.NODAĻA
1KasattiecasuzmūsutēvuĀdamu,septiņusgaduspēc dienas,kadviņšbijašķirtsnosavassievasIevas,Sātans viņuapskauda,redzotviņutāšķirtunoviņas,uncentās panākt,laiviņšatkaldzīvotukopāarviņu.
2TadĀdamspiecēlāsunuzkāpaDārgumualasaugšāun turpinājaturgulētnaktipēcnaktsBet,tiklīdzkatrudienu kļuvagaišs,viņšnokāpaalā,laiturlūgtosunsaņemtuno tāssvētību
3Bet,kadiestājāsvakars,viņšuzkāpaalasjumtāungulēja vienspats,baidoties,kaSātansviņuvarētuuzvarēt.Untā viņšpalikavienspatstrīsdesmitdeviņasdienas
4TadSātans,visalabānīdējs,ieraudzījisĀdamuvienu pašugavējamunlūdzamies,parādījāsviņamskaistas sievietesizskatā,kuračetrdesmitāsdienasnaktīnostājās viņapriekšāunsacījaviņam:
5"Ak,Ādam,kopštālaika,kadtudzīvojišajāalā,mēs esamizjutušilielumierunotevis,untavaslūgšanasir sasniegušasmūs,unmēsesamguvušimierinājumupartevi
6"Bettagad,akĀdam,tākātuesiuzkāpispārialas jumtamgulēt,mumsirbijušasšaubaspartevi,unmūsir pārņēmušaslielasbēdastavasatšķirtībasnoIevasdēļBet, kadtuesiuzšīsalasjumta,tavalūgšanatiekizlieta,un tavasirdsklejonovienaspusesuzotru
7"Bet,kadtubijialā,tavalūgšanabijakāsavāktauguns; tānonācapiemums,untuatradimieru.
8"Tadarīessērojupartaviembērniem,kasnotevisir atrauti;unmanasbēdasirlielaspartavadēlaĀbela slepkavību,joviņšbijataisnīgs;unpartaisnīgucilvēku ikvienssēros
9"BetespriecājospartavadēlaSetapiedzimšanu,tomēr pēcneilgalaikaesļotinoskumuparIevu,joviņairmana māsaJo,kadDievssūtījadziļomiegupārteviunizvilka
viņunotaviemsāniem,Viņšizvedaarīmanikopāarviņu BetViņšviņupacēla,nostādotviņupietevis,kamērmani Viņšpazemināja
10"Espriecājosparsavumāsu,kaviņairartevi.Bet Dievsmanjauiepriekšbijadevissolījumuunsacījis: "Neskumsti;kadĀdamsbūsuzkāpisuzDārgumualas jumtaunšķirsiesnosavassievasIevas,Estevisūtīšupie viņa,tupiesiesiesviņamlaulībāundzemdēsiviņampiecus bērnus,kāIevaviņamdzemdējapiecus"
11"Untagad,lūk!Dievasolījumsmanirpiepildījies;jo Viņširtas,kasmanisūtījispietevisuzkāzām;jo,jatu maniprecēsi,estevdzemdēšulabākusunlabākusbērnus nekāIevasbērni."
12"Tomērtuvēlesitikaijauneklis;nepabeidzsavu jaunībušajāpasaulēbēdās,betpavadisavasjaunības dienaspriekāunlīksmībā.Jotavasdienasirīsasuntavi pārbaudījumilieliEsistiprs;beidzsavasdienasšajā pasaulēarpriekuEspriecāšospartevi,untupriecāsies kopāarmanišajāziņāunbezbailēm.
13“TadceliesunizpildisavaDievapavēli!”tadviņa piegājatuvākĀdamamunapskāvaviņu
14Bet,kadĀdamsredzēja,kaviņaviņuuzvarēs,viņš dedzīgāsirdīlūdzaDievu,laiTasviņunoviņasatpestītu
15TadDievssūtījaSavuVārduĀdamam,sacīdams:“Ak, Ādam,šībūtneirtā,kastevapsolījaDievībuun majestātiskumu;viņšnavprettevilabvēlīginoskaņots;bet viņštevparādāsvienreizsievietesveidolā;citreizeņģeļa līdzībā;citreizčūskaslīdzībā;uncitreizdievaizskatā;bet visutoviņšdaratikai,laiiznīcinātutavudvēseli
16"Tāpēc,akĀdam,saprotottavusirdi,Estevidaudzas reizesesmuizglābisnoviņarokām,laitevparādītu,ka esmužēlsirdīgsDievsunkaEsvēlutevlabuunnevēlu tavubojāeju"
4.NODAĻA
1TadDievspavēlējaSātanamatklātiparādītiesĀdamam, savābriesmīgajāveidolā
2Bet,kadĀdamsviņuieraudzīja,viņšnobijāsundrebēja, viņuredzot.
3UnDievssacījaĀdamam:“Paskatiesuzšovelnuunuz viņabriesmīgoizskatuunzini,kaviņširtas,kastevilika kristnospožumatumsā,nomieraunatpūtasuzmokāmun ciešanām
4Unpaskaties,akĀdam,uzto,kaspatssevisaucapar Dievu!VaiDievsvarbūtmelns?VaiDievsvarpieņemt sievietesveidolu?VaiirkādsstiprāksparDievu?Unvai Viņuvarpārspēt?
5"Redzi,akĀdam,unraugiviņusasietutavāklātbūtnē gaisā,nespējotaizbēgt!TāpēcEstevsaku:nebīstiesno viņa;turpmākuzmaniesunpiesargiesnoviņa,laikoviņš tevdarītu."
6TadDievspadzinaSātanunoĀdamaacupriekšā,kuru ViņšstiprinājaunkurasirdiViņšmierināja,sacīdams viņam:"EjlejāuzDārgumualuunnenošķiriesnoIevas;Es tevīapspiedīšuvisasdzīvnieciskāsiekāres"
7NotābrīžatasatstājaĀdamuunIevu,unviņibaudīja mierupēcDievapavēlesBetDievstopašunedarīja nevienamnoĀdamapēcnācējiem,bettikaiĀdamamun Ievai.
8TadĀdamspielūdzaToKungu,parto,kaViņšviņubija izglābisunparto,kaViņšbijanolicissavasciešanasUn
viņšnokāpanoalasaugšasundzīvojakopāarIevukā senāk.
9Tābeidzāsviņačetrdesmitdienas,kopšviņšbijašķirts noIevas.
5.NODAĻA
1KasattiecasuzSetu,kadviņambijaseptiņigadi,viņš pazinalabounļauno,bijaneatlaidīgsgavēnīunlūgšanās, unvisassavasnaktispavadīja,lūdzotDievupēcžēlastības unpiedošanas
2Viņšarīgavējakatrudienu,nesotsavuupuri,vairāknekā viņatēvs,joviņambijaskaistsvaigs,līdzīgsDieva eņģelimViņambijaarīlabasirds,viņšsaglabājasavas dvēseleslabākāsīpašības,unšīiemesladēļviņškatru dienunesasavuupuri.
3UnDievampatikaviņaupuris,betViņampatikaarīviņa šķīstībaUntāviņšturpinājapildītDievaunsavatēvaun mātesgribulīdzseptiņugaduvecumam.
4Pēctam,kadviņšnācalejānoaltāra,pabeidzissavu upuri,viņamparādījāsSātansskaistaeņģeļaizskatā,spoža gaismā;argaismaszizlirokā,patsapjoztsargaismasjostu.
5ViņšsveicinājaSetuarskaistusmaiduunsākaviņu apmānītarjaukiemvārdiem,sacīdams:“Ak,Set,kāpēctu uzturiesšajākalnā?Jotasirnelīdzens,pilnsarakmeņiem unsmiltīm,unarkokiembezlabiemaugļiem;tuksnesis bezapdzīvomāmunbezpilsētām;navlabasvietas,kur dzīvot.Betvissirtikaikarstums,nogurumsun nepatikšanas”
6Viņštālākteica:“Betmēsdzīvojamskaistāsvietās,citā pasaulēnekāšīzeme.Mūsupasauleirgaiša,unmūsu apstākļiirpašilabākie;mūsusievietesirskaistākasnekā jebkuracita;unesvēlos,laitu,akSet,apprecētuvienuno viņām;joesredzu,katuesiskaistspēcizskata,unšajā zemēnavnevienassievietes,kastevbūtupietiekamilaba Turklātvisi,kasdzīvošajāpasaulē,irtikaipiecasdvēseles
7"Betmūsupasaulēirļotidaudzvīriešuundaudzjaunavu, visiviensparotruskaistākiTāpēcesvēlosteviaizvestno šejienes,laituvarētusatiktmanusradiniekusun apprecētiesarto,arkovienvēlies."
8"Tadtupaliksipiemanisunbūsimierā;tutiksipiepildīts arspožumuungaismu,tāpatkāmēs
9"Tupaliksimūsupasaulēunatpūtīsiesnošīspasaulesun tāsciešanām;tunekadvairsnejutīsiesvājšunnoguris;tu nekadnenesīsiupuri,nedzlūgsižēlastību;jotuvairs negrēkosiunneļausieskaislībāmteviietekmēt.
10"Un,jatupaklausīsimaniemvārdiem,tuapprecēsi vienunomanāmmeitām;jopiemumstārīkotiesnavgrēks; tāarīnetiekuzskatītapardzīvnieciskuiekāri
11"JomūsupasaulēmumsnavDieva;betmēsvisiesam dievi;mēsvisiesamnogaismas,debesu,vareni,stipriun godībaspilni."
6.NODAĻA
1KadSetsdzirdējašosvārdus,viņšbijapārsteigtsun pievērsasavusirdiSātananodevīgajairunaiunsacīja viņam:"Vaituteici,kairradītacitapasaulenekāšī;un citasradības,kasirskaistākasnekāradības,kasiršajā pasaulē?"
2UnSātanssacīja:"Jā,redzi,tumaniesiuzklausījis,betes vēlslavēšuviņusunviņuceļustavāpriekšā"
3BetSetsviņamsacīja:“Manipārsteidzatavarunauntavs skaistaisvisaapraksts.”
4"Tomēresšodiennevaruiettevlīdzi,kamērnebūšu aizgājispiesavatēvaĀdamaunpiesavasmātesIevasun pastāstījisviņiemvisu,kotumanesiteicis.Tad,javiņi mandosatļaujuiettevlīdzi,esiešu"
5Setsatkalsacīja:“Esbaidoskautkodarītbezsavatēva unmātesatļaujas,laineietubojātāpatkāmansbrālisKains unkāmanstēvsĀdams,kaspārkāpaDievapavēliBetlūk, tupazīstišovietu;nācunsatiecmanišeitrīt”
6KadSātanstodzirdēja,viņšsacījaSetam:“Jatu pastāstīsisavamtēvamĀdamamto,koestevesmuteicis, viņštevneļausnāktmanlīdzi.”
7Betpaklausimani;nestāstisavamtēvamunmātei,koes tevteicu;betnācšodienmanlīdziuzmūsupasauli;kurtu redzēsiskaistaslietasunturpriecāsies,unpavadīsišo dienumanubērnuvidū,tosvērodamsunsmeldīdamies prieku;unpriecāsiesarvienvairākTadestevirītatvedīšu atpakaļuzšovietu;bet,jatulabākvēliespaliktpiemanis, laitābūtu"
8TadSetsatbildēja:“Manatēvaunmanasmātesgarsmājo pārmani;un,jaeskādudienunoviņiempaslēpšos,viņi mirs,unDievsmaniuzskatīsparvainīgugrēkāpretviņiem 9"Un,javienviņinezinātu,kaesmuieradiesšajāvietā,lai nestutursavuupuri,viņinešķirtosnomanisnestundu;un esarīneietuuzcituvietu,javienviņimantoneļautuBet viņiizturaspretmaniļotilaipni,joesātriatgriežospie viņiem."
10TadSātansviņamsacīja:"Kasartevinotiks,jatuvienu naktinoviņiempaslēpsiesunatgriezīsiespieviņiem rītausmā?"
11BetSets,redzēdams,kaviņšturpinarunātunkaviņš negribviņuatstāt,skrējaundevāspiealtāra,izstieparokas pretDievuunmeklējanoViņaglābšanu.
12TadDievssūtījaSavuVārduunnolādējaSātanu,kas bēganoViņa
13BetSetsbijapiegājispiealtāra,savāsirdīsacīdams: "Altārisirupurēšanasvieta,unturirDievs;dievišķauguns toaprīs;tāpēcSātansnevarēsmannodarītļaunumuun maninoturienesneaiznesīs."
14TadSetsnokāpanoaltāraundevāspiesavatēvaun mātes,unceļāviņšilgojāsdzirdētviņabalsi,joviņšbija kādulaikukavējies.
15Tadviņšsākatiemstāstīt,kasviņambijanoticisno Sātanaeņģeļaizskatā
16Bet,kadĀdamsdzirdējaviņastāstu,viņšnoskūpstīja viņasejuunbrīdinājaviņunošīeņģeļa,sakot,katasir Sātans,kasviņamtāparādījās.TadĀdamspaņēmaSetu, unviņidevāsuzDārgumualuunturpriecājās
17BetnotāsdienasĀdamsunIevanekadnoviņanešķīrās, laikurpviņšdotos,vaipēcsavaupura,vaipēckācita 18ŠīzīmenotikaarSetu,kadviņambijadeviņigadi.
7.NODAĻA
1KadmūsutēvsĀdamsredzēja,kaSetamirpilnīgasirds, viņšvēlējās,laiviņšprecētos,laiienaidnieksneparādītos viņamvēlkādureiziunneuzvarētuviņu
2TadĀdamssacījasavamdēlamSetam:“Esvēlos,ak, mansdēls,katuapprecētusavumāsuAkliju,Ābelamāsu, laiviņatevdzemdētubērnus,kaspiepildīszemi,saskaņāar Dievamumsdotosolījumu
3"Nebīsties,dēls;tajānavnekāapkaunojošaEsvēlos,lai tuapprecētos,baiļudēļ,laiienaidniekstevineuzvar."
4Setstomērnegribējaprecēties;bet,paklausotsavam tēvamunmātei,viņšneteicanevārda.
5TāĀdamsviņuapprecējaarAkliju.Unviņambija piecpadsmitgadu
6Bet,kadviņambijadivdesmitgadi,viņšdzemdinājadēlu, kuruviņšnosaucaparĒnosu;untaddzemdinājacitus bērnusbezviņa
7TadĒnossuzauga,apprecējāsundzemdinājaKainanu 8ArīKainansuzauga,apprecējāsundzemdināja Mahalaleelu
9ŠietēvipiedzimaĀdamadzīveslaikāundzīvojapie Dārgumualas
10TadĀdamadienasbijadeviņisimtitrīsdesmitgadi,bet Mahalaleēladienas-simts.BetMahalaleēls,kadviņš pieauga,mīlējagavēni,lūgšanasunsmagudarbu,līdz tuvojāsmūsutēvaĀdamadienubeigas
8.NODAĻA
1KadmūsutēvsĀdamsredzēja,kaviņagalstuvojas,viņš pasaucasavudēluSetu,kuršatnācapieviņaDārgumualā, unviņšviņamsacīja:
2"Ak,Set,mansdēls,atvedpiemanissavusbērnusun savubērnubērnus,laiesvarētuizlietsavusvētībupār viņiem,pirmsesmirstu"
3KadSetsdzirdējašosvārdusnosavatēvaĀdama,viņš aizgājanoviņa,izlējaasaraspārsavuvaiguunsapulcināja savusbērnusunsavubērnubērnusunatvedatossavam tēvamĀdamam.
4Bet,kadmūsutēvsĀdamsredzējatossevapkārt,viņš raudāja,kaviņamnotiemjāšķiras
5Un,kadtieredzējaViņuraudam,tievisikopāraudājaun kritaViņampieVaiga,sacīdami:"KāTuvaritiktnomums šķirts,mūsutēv?UnkāzemeTeviuzņemsunpaslēpsno mūsuacīm?"Tātiedaudzsērojaunrunājavienādosvārdos.
6TadmūsutēvsĀdamssvētījaviņusvisusunpēctam,kad viņštosbijasvētījis,sacījaSetam:
7"Ak,Set,mansdēls,tuzinišopasauli–katāirpilna bēduunnoguruma;untuzinivisu,kasmūsirnācispār mūsupārbaudījumiemtajāTāpēcestevtagadpavēlu šādosvārdos:saglabātnevainību,būtšķīstamuntaisnīgam unpaļautiesuzDievu;unnepaļautiesuzSātanarunām, nedzuzparādībām,kurāsviņštevatklāsies
8Betturitosbaušļus,koEstevšodiendodu;taddodtos savamdēlamĒnosam;unlaiĒnosstosdodsavamdēlam Kainanam;unKainanssavamdēlamMahalaleēlam;laišis bauslispaliktustingrsstarpvisiemtaviembērniem
9"Ak,Set,mansdēls,tiklīdzesnomiršu,ņemmanu ķermeniunpiepilditoarmirrēm,alvejuunkasijuunatstāj manišeit,šajāDārgumualā,kurāatrodasvisasšīszīmes, koDievsmumsdevisnodārza
10"Ak,mansdēls,turpmāknāksplūdiunpārpludinās visasradības,atstājotārpusētikaiastoņasdvēseles
11"Bet,ak,mansdēls,laitie,kurustastajālaikāatstās ārpusēnotaviembērniem,paņemmanuķermenilīdzino šīsalas;un,kadviņitobūspaņēmušilīdzi,laivecākaisno viņiempavēlsaviembērniemnovietotmanuķermenikuģī, līdzplūdibūsnorimušiunviņiizkāpsnokuģa.
12Tadviņipaņemsmanuķermeniunnolikstozemesvidū neilgipēctam,kadbūsizglābtinoplūduūdeņiem
13"Jovieta,kurmanasmiesastiksguldītas,irzemesvidus; noturienesnāksDievsunizglābsvisusmūsuciltsbrāļus.
14"Bettagad,akSet,mansdēls,nostājiessavuļaužu priekšgalā;rūpējiesparviņiemunpieskativiņusDieva bijībā;unvadiviņuspalaboceļu;pavēliviņiemgavēt Dievadēļ;unliecviņiemsaprast,kaviņiemnevajadzētu klausītSātanam,laiviņšviņusneiznīcina
15“Tadatkalnošķirsavusbērnusunsavubērnubērnusno Kainabērniem;neļaujtiemnekadartiemsajaukties,nedz tuvotiestiemnevārdos,nedarbos”
16TadĀdamsļāvasavaisvētībaināktpārSetu,pārviņa bērniemunpārvisiemviņabērnubērniem
17TadviņšpagriezāspretsavudēluSetuunsavusievu Ievuunsacījaviņiem:“Saglabājietšozeltu,šīsvīrakazāles unšīsmirres,koDievsmumsirdevisparzīmi,jo nākamajāsdienāsplūdipārpludināsvisuradību.Bettie, kasieiesšķirstā,paņemslīdzizeltu,vīrakuunmirreskopā armanuķermeni;unviņinolikszeltu,vīrakuunmirres kopāarmanuķermenizemesvidū.
18“Tadpēcilgalaikapilsēta,kurāpiemanasmiesas atrastszelts,vīraksunmirres,tiksizlaupītaBet,kadtātiks sabojāta,zelts,vīraksunmirrestikspaņemtaskopāar saglabātolaupījumu;unnekasnotiemneiesbojā,kamēr nenāksDievaVārds,cilvēktapušais;kadķēniņitossagrābs unpiedāvāsViņamzeltukāzīmiparViņabūtību;vīraku kāzīmiparViņabūtībudebesuunzemesDievs;unmirri kāzīmiparViņaciešanām
19"Arīaukstskāzīmetam,kaViņšuzvarSātanuunvisus mūsuienaidniekus;vīrakskāzīmetam,kaViņš augšāmcelsiesnomiroņiemuntikspaaugstinātspārivisam debesīsunzemē;unmirreskāzīmetam,kaViņšdzers rūgtužultiunizjutīsellessāpesnoSātana"
20"Untagad,akSet,mansdēls,lūk,estevesmuatklājis apslēptusnoslēpumus,koDievsmanbijaatklājis.Turi manupavēlisevunsaviemļaudīm,"
9.NODAĻA
1KadĀdamsbijapabeidzisdotsavupavēliSetam,viņa locekļikļuvaļengani,rokasunkājaszaudējaspēku,mute kļuvamēms,unmēlepilnībāpārstājarunātViņšaizvēra acisunatdevagaru
2Bet,kadviņabērniredzēja,kaviņširmiris,tiemetās viņamvirsū,vīriunsievietes,veciunjauni,unraudāja
3Ādamanāvenotikadeviņsimttrīsdesmitgadubeigās,kas bijanodzīvotiuzzemes;Barmūdamēnešapiecpadsmitajā dienā,pēcsauleslēktaaprēķināšanas,devītajāstundā
4Tābijapiektdiena,tāpatidiena,kurāViņštikaradītsun kurāViņšatdusējās;unstunda,kurāViņšnomira,bijatā pati,kurāViņšiznācanodārza
5TadSetsviņulabisatinaunbalzamējaardaudz smaržvielāmnosvētajiemkokiemunSvētākalna;unviņa ķermeniviņšnolikaalasiekšpusesaustrumupusē,pie kvēpināmātrauka;unviņapriekšānovietojalukturi,kas likadegt
6Tadviņabērnistāvējaviņapriekšā,raudādamiun vaimanādamiparviņuvisunaktilīdzpatrītausmai.
7TadSetsunviņavecākaisdēlsĒnošs,unKainans,Ēnoša dēls,izgājaunpaņēmalabusupurus,laitosupurētuTam Kungam,unviņinonācapiealtāra,uzkuraĀdamsupurēja dāvanasDievam,kadviņštodarīja
8BetIevasacījaviņiem:“Pagaidiet,līdzmēsvispirms lūgsimDievampieņemtmūsuupuriunsaglabātpieViņa Ādama,Viņakalpa,dvēseliunpaņemttolīdzi,laiviņš varētuatpūsties.”
9UnviņivisipiecēlāsunlūdzaDievu.
10.NODAĻA
1Un,kadviņibijapabeigušisavulūgšanu,nācaDieva VārdsunmierinājaviņusparviņutēvuĀdamu
2Pēctamviņiupurējasavasdāvanasparseviunparsavu tēvu
3Un,kadviņibijapabeigušisavuupuri,DievaVārdsnāca pieSeta,vecākonoviņiem,sacīdamsviņam:“Ak,Set,Set, Set,trīsreizes!TāpatkāEsbijuartavutēvu,tāEsbūšuarī artevi,līdzpiepildīsiessolījums,koEsviņamdevu–tavs tēvssacīja:EssūtīšuSavuVārduunizglābšuteviuntavus pēcnācējus”
4Bettu,tavatēvaĀdama,ievērobausli,koviņštevdevis, unatšķirsavupēcnācējunosavabrāļaKainapēcnācējiem"
5UnDievsatņēmaSavuVārduSetam
6TadSets,IevaunviņubērninokāpanokalnaDārgumu alā
7BetĀdamsbijapirmais,kuradvēselenomiraĒdenes zemē,Dārgumualā;joneviensnenomirapirmsviņa,kā vienviņadēlsĀbels,kuršnomiranoslepkavots
8TadvisiĀdamabērnipiecēlāsunraudājaparsavutēvu Ādamuunupurējaviņamsimtčetrdesmitdienas.
11.NODAĻA
1PēcĀdamaunIevasnāvesSetsatdalījasavusbērnusun savubērnubērnusnoKainabērniemKainsunviņa pēcnācējidevāslejupundzīvojarietumuvirzienā,zemtās vietas,kurviņšbijanogalinājissavubrāliĀbelu
2BetSetsunviņabērnidzīvojaziemeļosDārgumualas kalnā,laibūtutuvāksavamtēvamĀdamam.
3UnSets,vecākais,garšunlabs,arlabudvēseliunstipru prātu,stāvējasavuļaužupriekšgalā;unvadījatos nevainībā,grēkunožēlāunlēnprātībā,unneļāvanevienam notiemnokāptpieKainabērniem
4Betsavasšķīstībasdēļviņitikanosauktipar“Dieva bērniem”,unviņibijakopāarDievu,neviseņģeļupulkiem, kaskrita;joviņiturpinājaslavētDievuundziedātViņam psalmussavāalā–Dārgumualā
5TadSetsstāvējasavatēvaĀdamaunsavasmātesIevas ķermeņapriekšāunlūdzadienuunnakti,unlūdza žēlastībupretseviunsaviembērniem;unlaiViņšdotu viņampadomu,kadviņambūsgrūtībasarbērnu
6BetSetamunviņabērniemnepatikazemesdarbi,betviņi nodevāsdebesulietām,joviņiemnebijanekāducitudomu kāvienslavasdziesmas,slavasdziesmasunpsalmi Dievam
7Tāpēcviņivienmērdzirdējaeņģeļubalsis,kasslavējaun godinājaDievu;nodārzaiekšienes,vaikadDievsviņus sūtījakādāuzdevumā,vaikadviņidevāsaugšupuz debesīm.
8JoSetsunviņabērnisavasšķīstībasdēļdzirdējaun redzējašoseņģeļusNootraspuses,dārzsnebijatāluvirs viņiem,bettikaikādaspiecpadsmitgarīgasolektis.
9Tagadvienagarīgaolektsatbilsttrimcilvēkaolektīm, kopāčetrdesmitpiecasolekts
10Setsunviņabērnidzīvojakalnāzemdārza;viņinesēja, nedzarīpļāva,viņinegatavojanekādubarībumiesai,pat nekviešus,bettikaiupurusViņiēdaaugļusungaršīgus kokus,kasaugakalnā,kurviņidzīvoja.
11TadSetsbiežigavējaikpēcčetrdesmitdienām,tāpatkā viņavecākiebērni,joSetaģimenesaodadārzakoku smaržu,kadvējšpūtaturp
12Viņibijalaimīgi,nevainīgi,bezpēkšņāmbailēm,starp viņiemnebijagreizsirdības,ļaunurīcību,naidaNebija dzīvnieciskaskaisles;noviņumutesnenācaneneķītri vārdi,nelāsti;neļaunspadoms,nekrāpšanaJotālaika vīrinekadnezvērēja,betgrūtosapstākļos,kadvīriembija jāzvēr,viņizvērējapietaisnīgāĀbelaasinīm.
13Betviņipiespiedasavusbērnusunsievieteskatrudienu alāgavētunlūgties,unpielūgtVisaugstākoDievuViņi svētījasevisavatēvaĀdamamiesāunsvaidījaseviarto. 14Untāviņidarīja,līdztuvojāsSetagals
12.NODAĻA
1TadSets,taisnīgais,aicinājasavudēluĒnosuunKainanu, Ēnosadēlu,unMahalaleēlu,Kainanadēlu,unsacīja viņiem:
2"Tākāmanasbeigastuvojas,esvēlosuzceltjumtuvirs altāra,uzkuratiekupurētasdāvanas."
3Viņipaklausījaviņapavēleiunizgāja,visi,ganveci,gan jauni,uncītīgistrādāja,unuzcēlaskaistujumtuvirsaltāra 4UnSetadoma,tārīkojoties,bijatāda,laisvētībanāktu pārviņabērniemkalnāunlaiviņšpirmssavasnāves upurētuparviņiem
5Kadjumtauzcelšanabijapabeigta,viņšpavēlējatiem upurētViņicītīgistrādājapietāunatnesatossavamtēvam Setam,kurštospaņēmaunupurējauzaltāra;unlūdza
Dievupieņemtviņuupurus,apžēlotiesparsavubērnu dvēselēmunpasargātviņusnosātanarokas
6UnDievspieņēmaviņaupuriunsūtījaSavusvētībupār viņuunviņabērniem.UntadDievsdevaSetamapsolījumu, sacīdams:"Pēcpiecarpuslielajāmdienām,parkurāmEs esmudevissolījumutevuntavamtēvam,EssūtīšuSavu Vārduunizglābšuteviuntavuspēcnācējus."
7TadSets,viņabērniunviņabērnubērnisanācakopāun nokāpanoaltāraundevāsuzDārgumualu,kurviņilūdza DievuunsvētījasevimūsutēvaĀdamamiesāunsvaidīja seviarto
8BetSetsdažasdienaspalikaDārgumualāuntadcieta–ciešanaslīdznāvei.
9TadpieviņaieradāsviņapirmdzimtaisdēlsĒnosskopā arsavudēluKainanuunMahalaleēlu,Kainanadēlu,un Jaredu,Mahalaleēladēlu,unĒnohu,Jaredadēlu,kopāar savāmsievāmunbērniem,laisaņemtusvētībunoSeta 10TadSetslūdzaparviņiem,svētījaviņusunzvērējapie taisnīgāĀbelaasinīm,sacīdams:"Esjūslūdzu,manibērni, neļautnevienamnojumsnokāptnošīsvētāuntīrākalna 11NeiesaistītiesKaina,slepkavasungrēcinieka,bērniem, kasnogalinājasavubrāli;jojūszināt,manibērni,kamēs bēgamnoviņaunnovisiemviņagrēkiemarvisusavu spēku,tāpēckaviņšnogalinājasavubrāliĀbelu. 12Pēctam,kadSetsbijatopateicis,viņšsvētījaĒnosu, savupirmdzimtodēlu,unpavēlējaviņampastāvīgikalpot šķīstībāmūsutēvaĀdamamiesaspriekšāvisasviņadzīves dienas;tadarīlaikupalaikamietpiealtāra,koSetsbija
uzcēlisUnviņšpavēlējaviņambarotsavusļaudis taisnīgumā,tiesāunšķīstībāvisasviņadzīvesdienas.
13TadSetalocekļikļuvaļengani;viņarokasunkājas zaudējavisuspēku;viņamutekļuvamēmsunnespējīga runāt;unviņšatdevagaruunnomiranākamajādienāpēc savadeviņisimtidivpadsmitāgadavecuma,Abibamēneša divdesmitseptītajādienā;Ēnohamtoreizbijadivdesmit gadi.
14TadviņirūpīgisatinaSetaķermeni,balzamējatoar smaržīgāmsmaržvielāmunguldījaDārgumualā,mūsu tēvaĀdamaķermeņalabajāpusē,unviņisērojaparviņu četrdesmitdienasViņiupurējaviņamdāvanas,tāpatkā viņibijadarījušimūsutēvamĀdamam.
15PēcSetanāvesĒnošscēlāssavastautaspriekšgalā,kuru viņšganījataisnīgumāuntiesā,kāviņatēvsviņambija pavēlējis.
16Bet,kadĒnosambijaastoņisimtidivdesmitgadi, Kainambijadaudzpēcnācēju;joviņibiežiprecējās, būdaminodotidzīvniekukārībām;līdzzemekalnapakājē bijapiepildītaartiem
13.NODAĻA
1TanīsdienāsdzīvojaaklaisLamehs,viensnoKaina dēliem.ViņambijadēlsvārdāAtuns,unviņiemabiembija daudzlopu
2BetLamehambijaparadumssūtīttosganītpiejauna gana,kurštosganīja;unkurš,vakarāpārnākotmājās, raudājasavavectēvaunsavatēvaAtunaunsavasmātes Hazinaspriekšāunsacījaviņiem:"Kasattiecasuzmani,es viensnevaruganītšoslopus,laikādsmantosnenolaupa vainenogalinamaniviņudēļ"JoKainabērnuvidūbija daudzlaupīšanas,slepkavībasungrēka
3TadLamehamkļuvaviņažēlunviņšsacīja:"Patiesi, vienspatsviņuvarētuuzvarētšīsvietasvīri"
4TadLamehspiecēlās,paņēmaloku,kobijaglabājiskopš jaunībasdienām,pirmskļuvaakls,unviņšpaņēmalielas bultas,gludusakmeņusunlingu,kasviņambija,undevās uzlaukukopāarjaunoganuunnostājāsaizlopiem;kamēr jaunaisganspieskatījalopus.TāLamehsdarījadaudzas dienas
5TikmērKains,kopšDievsviņubijaatmetisunnolādējis ardrebēšanuunbailēm,nevarējaneapmesties,neatrast mierunevienāvietā,betklejojanovienasvietasuzotru
6SavāklejojumāviņšnonācapieLamehasievāmun jautājaviņāmparviņu.Tāsviņamatbildēja:"Viņširlaukā pielopiem"
7TadKainsdevāsviņumeklēt,un,kadviņšienācalaukā, jaunaisgansdzirdējaviņaradītotroksniunlopuganīšanos viņapriekšā
8TadviņšsacījaLameham:“Ak,manskungs,vaitasir mežazvērsvailaupītājs?”
9UnLamehsviņamsacīja:"Liecmansaprast,uzkurupusi viņšskatās,kadviņšuzkāpjaugšā"
10TadLamehsuzvilkasavuloku,uzlikauztābultuun ielikaakmenilingā,un,kadKainsiznācanolauka,gans sacījaLameham:"Šauj,redzi,viņšnāk!"
11TadLamehsšāvauzKainuarsavubultuuntrāpīja viņamsānosUnLamehsiesitaviņamarakmeninosavas lingas,kasnokritaviņamuzsejasunizsitaabasacis;tad Kainsacumirklīnokritaunnomira
12TadpieviņapienācaLamehsunjaunaisgansunatrada viņuguļamzemē.Unjaunaisgansviņamsacīja:"Tasir Kains,mūsuvectēvs,kurutuesinogalinājis,manskungs!"
13TadLamehamkļuvažēl,unrūgtumapārņemts,viņš sasitaplaukstaskopāunarplakanoplaukstuiesita jauneklimpagalvu,untasnokritakāmiris;betLamehs domāja,katāirviltība;tāpēcviņšpacēlaakmeniuniesita viņam,sasitotviņagalvu,līdzviņšnomira.
14.NODAĻA
1KadĒnosambijadeviņisimtigadu,visiSetaunKainana bērniunviņapirmdzimtais,kopāarsavāmsievāmun bērniemsapulcējāsapviņu,lūdzotnoviņasvētību
2TadViņšlūdzapartiemDievu,svētījatosunzvērējapie taisnīgāĀbelaasinīm,sacīdams:"Laineviensnojūsu bērniemnenokāpjnošīsvētākalnaunlainesadarbojasar slepkavasKainabērniem"
3TadĒnosspasaucasavudēluKainanuunsacījaviņam: “Redzi,mansdēls,pievērssavusirdisaviemļaudīmun nostiprinitostaisnīgumāunnevainībā;unstāvikalpodams mūsutēvaĀdamamiesaspriekšāvisassavasdzīvesdienas.”
4PēctamĒnošsnonācamierā,deviņisimtiastoņdesmit piecugaduvecumā;unKainansviņusatinaunguldīja DārgumualāpakreisinoviņatēvaĀdama;unnesapar viņuupuruspēcviņatēvuparažām
15.NODAĻA
1PēcĒnosanāvesKainansstāvējasavastautaspriekšgalā taisnīgumāunnevainībā,kāviņambijapavēlējisviņatēvs; viņšarīturpinājakalpotĀdamaķermeņapriekšāDārgumu alā
2Kadviņšbijanodzīvojisdeviņisimtidesmitgadus,viņu piemeklējaciešanasunbēdasUn,kadviņšjaugrasījās ieietatdusā,visitēvikopāarsavāmsievāmunbērniem nācapieviņa,unviņštossvētījaunzvērējapietaisnīgā Ābelaasinīm,sacīdams:"Laineviensnojumsnenokāpjno šīsvētākalnaunnesatiecietiesarslepkavasKaina bērniem!"
3Mahalaleēls,viņapirmdzimtaisdēls,saņēmašopavēlino savatēva,kuršviņusvētījaunnomira
4TadMahalaleēlsviņubalzamējaarsmaržīgām smaržvielāmunguldījaDārgumualāpieviņatēviem;un tieupurējaviņampēcsavutēvuparažām
16.NODAĻA
1TadMahalaleēlsstāvējapārsavutautuunganījato taisnībāunnevainībāunuzmanīja,laitānesatiktosar Kainabērniem
2ViņšarīturpinājaDārgumualālūgtunkalpotmūsutēva Ādamamiesaspriekšā,lūdzotDievamžēlastībupārseviun savutautu,līdzastoņsimtseptiņdesmitgaduvecumam,kad viņšsaslima
3Tadvisiviņabērnisapulcējāspieviņa,laiviņuredzētu unlūgtuviņasvētībupārviņiemvisiem,pirmsviņšatstāja šopasauli
4TadMahalaleēlspiecēlāsunapsēdāssavāgultā,asarām tecējotpārviņavaigiem,unviņšpasaucasavuvecākodēlu Jaredu,kuršatnācapieviņa
5Tadviņšnoskūpstījaviņasejuunsacījaviņam:“Ak, Jared,mansdēls,estevizvērinupieTā,kasradījisdebesis unzemi,sargāttavusļaudisunganīttostaisnībāun nevainībā;unneļautnevienamnoviņiemnokāptnošī SvētākalnapieKainabērniem,laitaskopāarviņiem neietubojā
6“Klausies,mansdēls,pēctampāršozemiviņudēļnāks lielaiznīcība;Dievsbūsdusmīgsuzpasauliuniznīcinās viņusarūdeņiem
7"Betesarīzinu,katavibērnitevneklausīsunkaviņi nokāpsnošīkalnaunsatuvināsiesarKainabērniemunies bojākopāarviņiem
8"Ak,mansdēls!Māciviņusunpieskativiņus,laitev viņudēļnerastosnekādavaina"
9TurklātMahalaleēlssacījasavamdēlamJaredam:"Kad esnomiršu,balzamēmanuķermeniunnovietotoDārgumu alāblakusmanutēvuķermeņiem;tadnostājiesblakus manamķermenimunlūdzDievu;unrūpējiesparviņiem unpildisavukalpošanuviņupriekšā,līdzpatsieiesi mierā"
10TadMahalaleēlssvētījavisussavusbērnusunapgūlās savāgultāuniegājaatdusātāpatkāviņatēvi.
11Bet,kadJaredsredzēja,kaviņatēvsMahalaleēlsir miris,viņšraudājaunsēroja,apskāvaunskūpstījaviņa rokasunkājas;untāpatdarījavisiviņabērni.
12Unviņabērniviņurūpīgibalzamējaunnolikablakus viņatēvulīķiemTadviņicēlāsunsērojaparviņu četrdesmitdienas.
17.NODAĻA
1TadJaredsturējasavatēvapavēliuncēlāskālauvapār savutautuViņšganījatostaisnībāunnevainībāun pavēlējatiemnekonedarītbezviņapadoma.Joviņš baidījāspartiem,katienenonāktupieKainabērniem
2Tāpēcviņštiematkārtotidevapavēles;unturpinājato darītlīdzsavadzīvesčetrisimtiastoņdesmitpiektāgada beigām
3ŠominētogadubeigāsviņamparādījāsšīzīmeKad Jaredsstāvējakālauvasavutēvulīķupriekšā,lūdzotun brīdinotsavutautu,Sātansviņuapskaudaunradījaskaistu parādību,joJaredsneļāvasaviembērniemnekodarītbez viņapadoma.
4TadviņamparādījāsSātanskopāartrīsdesmitvīriemno saviemkarapulkiem,izskatīgosvīros;patsSātansbija vecākaisungarākaisnoviņiemarsmalkubārdu.
5ViņinostājāsalasieejāunnotāssaucaJaredu
6Viņšizgājapietiemunatradatosizskatāmiespēc skaistiemvīriem,gaismaspilnusunļotiskaistusViņš brīnījāsparviņuskaistumuunizskatuundomājapiesevis, vaiviņinavnoKainabērniem
7Viņšarīsacījasavāsirdī:"TāpatkāKainabērninevar uzkāptšīkalnaaugstumā,unneviensnoviņiemnavtik skaistskāšie,unstarpšiemvīriemnavnevienanomaniem radiniekiem,tienoteiktiirsvešinieki"
8TadJaredsunviņiapmainījāssveicieniem,unviņšsacīja vecākajamnoviņiem:“Ak,manstēvs,paskaidroman brīnumu,kastevīir,unpasakiman,kasiršieartevi,jo viņimanizskatāspēcsvešiemcilvēkiem”
9Tadvecākaissākaraudāt,unpārējieraudājakopāarviņu; unviņšsacījaJaredam:"EsesmuĀdams,kuruDievsradīja
pirmo;unšisirĀbels,mansdēls,kurunogalinājaviņa brālisKains,kurasirdīSātansiedvesavēlmiviņunogalināt.
10“TātadšisirmansdēlsSets,kurueslūdzuTam Kungam,kasviņumandeva,laiviņšmanimierinātuĀbela vietā.
11"TadšisirmansdēlsĒnošs,Setadēls,unotrsir Kainans,Ēnošadēls,untasotrsirMahalaleēls,Kainana, tavatēva,dēls."
12BetJaredsjoprojāmbrīnījāsparviņuizskatuunvecākā runuarviņu
13Tadvecākaisviņamsacīja:“Nebrīnies,dēls;mēs dzīvojamzemēuzziemeļiemnodārza,koDievsradīja pirmspasaulesradīšanas.Viņšneļāvamumsturdzīvot,bet ievietojamūsdārzā,zemkuratutagaddzīvo
14Betpēctam,kadesbijupārkāpislikumu,Viņšmani izvedanotās,unespalikudzīvotšajāalā;manipiemeklēja lielasunbriesmīgasnepatikšanas;un,kadmananāve tuvojās,espavēlējusavamdēlamSetamlabirūpētiespar saviemļaudīm;unšīmanapavēleirjānododnovienaotrai līdznākamopaaudžubeigām
15"Bet,ak,Jared,mansdēls,mēsdzīvojamskaistos apgabalos,kamērtušeitdzīvociešanās,kāmanpastāstīja tavstēvsMahalaleēls,sacīdams,kanākslieliplūdi,kas pārpludināsvisuzemi"
16"Tāpēc,akmansdēls,baidotiesjūsudēļ,espiecēlosun paņēmusavusbērnuslīdziunatnācušurp,laimēs apciemotuteviuntavusbērnus;betesatradutevistāvam šajāalāraudam,untavusbērnusizklīdinātuspašokalnu karstumāunciešanās
17"Bet,ak,mansdēls,kadmēsnokļuvāmnoceļaun nonācāmlīdzšejienei,mēsšīkalnapakājēatradāmcitus vīrus;kuriapdzīvoskaistuzemi,pilnuarkokiem,augļiem unvisādiemzaļumiem;tāirkādārzs;tāpēc,kadmēsviņus atradām,mēsdomājām,katieesatjūs;līdztavstēvs Mahalaleēlsmanteica,kaviņitādinav
18"Tāpēc,dēls,paklausimanampadomamundodiespie viņiemlejā,tuuntavibērni.Jūsatpūtīsietiesnovisāmšīm ciešanām,kurāsjūsatrodatiesBet,jatunevēliesdotiespie viņiemlejā,tadcelies,ņemsavusbērnusunnācmums līdziuzmūsudārzu;jūsdzīvosietmūsuskaistajāzemēun atpūtīsietiesnovisāmšīmbēdām,kotuuntavibērnitagad ciešat"
19BetJareds,dzirdēdamsvecākārunu,brīnījāsunstaigāja šurputurpu,bettajābrīdīneatradanevienunosaviem bērniem
20Tadviņšatbildējaunsacījavecajam:"Kāpēcjūsesat slēpušieslīdzšaidienai?"
21Unvecākaisatbildēja:"Jatavstēvsmumstonebūtu teicis,mēstonebūtuzinājuši"
22TadJaredsticēja,kaviņavārdiirpatiesi
23TadtasvecākaissacījaJaredam:"Kāpēctupagriezies, tasuntas?"Unviņšatbildēja:"Esmeklējuvienunosaviem bērniem,laipastāstītuviņamparmanudošanoskopāar teviunparviņunokļūšanupietiem,parkuriemtumanesi runājis"
24KadvecākaisdzirdējaJaredanodomu,viņštamsacīja: “Atmetšonodomupagaidāmunnācmumslīdzi;turedzēsi mūsuzemi;jazeme,kurāmēsdzīvojam,tevpatiks,mēs abiatgriezīsimiesšurpunpaņemsimlīdzisavuģimeniBet, jamūsuzemetevnepatiks,tuatgriezīsiessavādzimtenē.”
25UnvecākaismudinājaJaredudotiesprom,pirmskāds noviņabērniemnāksdotviņamcitupadomu
26TadJaredsiznācanoalasungājakopāarviņiemun viņuvidū.Untieviņumierināja,līdztienonācaKainadēlu kalnavirsotnē
27Tadvecākaisteicavienamnosaviembiedriem:“Mēs esamkautkoaizmirsušipiealasieejas,untasirizvēlētais apģērbagabals,kobijāmpaņēmušilīdzi,laiapģērbtu Jaredu”
28Tadviņšsacījavienamnoviņiem:“Ejatpakaļ,tukāds; unmēstevišeitgaidīsim,līdztuatgriezīsiesTadmēs apģērbsimJaredu,unviņšbūstādspatskāmēs–labs, izskatīgsunpiemērots,laināktumumslīdziuzmūsuzemi” 29Tadtasviensdevāsatpakaļ
30Bet,kadviņšbijajaupavisamnetālu,vecākaisviņu saucaunsacīja:"Pagaidi,kamēresnokļūšuaugšāunar teviparunāšu"
31Tadviņšapstājās,unvecākaispiegājapieviņaunsacīja: "Vienalieta,komēsaizmirsāmalā,iršīnodzēstlampu, kasdegalāvirslīķiem,kastajāatrodasTadnācpiemums atpakaļ,ātri."
32Tasviensaizgāja,unvecākaisatgriezāspiesaviem biedriemunpieJaredaUnviņinokāpanokalna,unJareds bijaviņiemlīdzi;unviņiapstājāspieūdensavota,netālu noKainabērnumājām,ungaidījasavubiedru,līdztas atnesadrēbesJaredam
33Tadviņš,kuršdevāsatpakaļuzalu,nodzēsalampuun pienācapieviņiem,atnesasevlīdzispokuunparādījato viņiemUn,kadDžeredstoieraudzīja,viņšbrīnījāspartā skaistumuungraciozitātiunpriecājāssavāsirdī,ticot,katā visairpatiesība
34Kamērtieturuzturējās,trīsnotiemiegājaKainadēlu namosunsacījatiem:"Atnesietmumsšodienkoēstpie ūdensavota,laimēsunmūsubiedrivarētuēst"
35KadKainadēlitosieraudzīja,tiebrīnījāsundomāja: "Tieirskaistiskatam,untādusmēsnekadiepriekšneesam redzējuši"Tadtiepiecēlāsundevāskopāartiempieūdens avota,lairedzētusavusbiedrus
36Viņiatzinatostikļotiskaistus,kaskaļisaucaparsavām vietām,aicinotcitussapulcētiesunnāktapskatītšīs skaistāsbūtnesTadviņisapulcējāsaptāmganvīrieši,gan sievietes.
37Tadvecākaistiemsacīja:"Mēsesamsvešiniekijūsu zemē;atnesietmums,jūsunjūsusievas,garduēdienuun dzērienu,laimēspiejumsatspirdzinātos."
38Kadšievīridzirdējavecākāvārdus,tadkatrsnoKaina dēliematvedasavusievu,uncitsatvedasavumeitu,untā pieviņiemnācadaudzassievietes;katrauzrunājaJaredu vainuparsevi,vaiparsavusievu;visasvienādi
39Bet,kadJaredsredzēja,koviņiizdarīja,viņadvēsele izrāvāsnoviņiem;viņšnevēlējāsnegaršotneviņuēdienu, nedzērienu
40Vecākais,ieraudzījismājienu,atrāvāsnotiemunsacīja viņam:“Nebēdājies;esesmulielaisvecais,daripatstāpat, kāredzēsimanidarām”
41Tadviņšizpletarokasunpaņēmavienunosievietēm, unpiecinoviņabiedriemdarījatopašuJaredapriekšā,lai viņšdarītutāpatkāviņas
42Bet,kadJaredsredzējaviņusdarāmnegodu,viņš raudājaunsacījasavāprātā:"Manitēvinekadtānav darījuši"
43Tadviņšizpletarokasunardedzīgusirdi,daudz raudādams,lūdzaDievu,laiViņšviņuizglābtunoviņu rokām
44TiklīdzJaredssākalūgt,vecākaisaizbēgaarsaviem biedriem;joviņinevarējauzturētieslūgšanasvietā.
45TadJaredspagriezās,betvairsnevarējatosredzēt,jo atradāsstāvamKainabērnuvidū.
46Tadviņšraudājaunsacīja:“AkDievs,neiznīcinimani aršocilti,parkurumanibrīdinājamanitēvi;jotagad,ak mansKungsDievs,esdomāju,katie,kasmanparādījās,ir manitēvi;betesatklāju,katieirvelni,kasmani pievilinājaaršoskaistoparādību,līdzestiemnoticēju
47"BettagadeslūdzuTevi,akDievs,atpestīmaninošīs rases,kurasvidūestagadatrodos,tāpatkāTumani atpestījinošiemvelniemSūtiSavueņģeli,laitasmani izvelknoviņuvidus,jomanpašamnavspēkanoviņu vidusizbēgt"
48KadJaredsbijapabeidzissavulūgšanu,Dievssūtīja Savueņģeliviņuvidū,kasņēmaJareduunnovietojaviņu kalnā,unparādījaviņamceļu,devaviņampadomuuntad aizgājanoviņa
18.NODAĻA
1Jaredabērniembijaparadumsapmeklētviņustundupēc stundas,laisaņemtuviņasvētībuunlūgtuviņapadomupar visu,koviņidarīja;un,kadviņambijadarbsdarāms,viņi toizdarījaviņavietā.
2Betšoreiz,kadviņiiegājaalā,viņineatradaJaredu,bet gannodzēstulampuuntēvuķermeņusmētātus,unno viņiemnācabalsisarDievaspēku,kasteica:"Sātans parādībāirpievīlismūsudēlu,vēlotiesviņuiznīcināt,tāpat kāviņšiznīcinājamūsudēluKainu"
3Viņiarīsacīja:“Kungs,debesuunzemesDievs,izglāb mūsudēlunosātanarokas,kasviņapriekšāradījalieluun viltusparādību”ViņirunājaarīparcitāmlietāmarDieva spēku.
4Bet,kadJaredabērnidzirdējašīsbalsis,viņinobijāsun stāvēja,raudādamiparsavutēvu;joviņinezināja,kasar viņubijanoticis.
5Untieviņuapraudājatanīdienālīdzsaulrietam
6TadieradāsJaredsarnoskumušuseju,bēdīgsprātāun ķermenī,unnoskumisparto,kabijašķirtsnosavutēvu ķermeņiem
7Bet,kadviņštuvojāsalai,viņabērniviņuieraudzījaun steidzāsuzalu,apķērāsviņamapkaklu,raudājaunsacīja viņam:"Ak,tēvs,kurtubijiunkāpēctumūsatstāji,kātu nebijātparadisdarīt?"Unatkal:"Ak,tēvs,kadtupazudi, lampavirsmūsutēvuķermeņiemnodzisa,ķermeņitika mētātiapkārt,unnotiemnācabalsis"
8KadJaredstodzirdēja,viņšnožēlojauniegājaalā;untur viņšatradaapkārtmētātuslīķus,nodzēstulampuunpašus tēvuslūdzamparviņaatbrīvošanunoSātanarokas
9TadJaredsnokritapārķermeņiem,apskāvatosunsacīja: “Ak,manitēvi,arjūsuaizlūgšanulaiDievsmaniatpestīno Sātanarokas!UneslūdzujūslūgtDievumanipasargātun pasargātnoViņalīdzmanasnāvesdienai”
10Tadvisasbalsisapklusa,izņemotmūsutēvaĀdama balsi,kasrunājaarJareduarDievaspēku,glužikākāds runātuarsavutuvāko,sakot:“Ak,Jared,mansdēls,upurē dāvanasDievamparto,kaViņšteviirizglābisnoSātana rokas;un,kadtunesīsišosupurus,laitābūtu,katutos upurēuzaltāra,uzkuraestosupurēju.Tadarīuzmaniesno Sātana;joviņšmanidaudzasreizesmaldinājaarsavām
parādībām,vēlotiesmaniiznīcināt,betDievsmaniizglāba noviņarokas.
11"Pavēlisaviemļaudīm,laitiesargātosnoviņaunnekad nepārstātuupurētDievamdāvanas."
12TadarīĀdamabalssapklusa;unJaredsunviņabērni partobrīnījāsTadviņinolikaķermeņustā,kātiebija iepriekš;unJaredsunviņabērnistāvēja,lūdzotvisuto naktilīdzrītausmai.
13TadJaredsupurējaunupurējatouzaltāra,kāĀdams viņambijapavēlējisUn,ejotpiealtāra,viņšlūdzaDievu paržēlastībuunpiedošanuparsavugrēkusaistībāar lampasnodzišanu
14TadDievsparādījāsJaredamuzaltāraunsvētījaviņuun viņabērnusunpieņēmaviņuupurus;unpavēlējaJaredam ņemtnoaltārasvētouguniunartoaizdedzinātlampu,kas apgaismojaĀdamaķermeni.
19.NODAĻA
1TadDievsviņamatkalatklājasolījumu,koViņšbija devisĀdamam;Viņšviņamizskaidroja5500gadusun atklājaviņamSavasatnākšanasuzzemesnoslēpumu.
2UnDievssacījaJaredam:“Uguns,kotuesiņēmisno altāra,laiiekurtulampu,laitāpaliekpietevis,laidotu gaismuķermeņiem;unlaitāneizietnoalas,kamērĀdama ķermenisnotāsneiznāks
3Bet,akJared,rūpējiesparuguni,laitālampāspožideg; neejvairsārānoalas,kamērneesisaņēmispavēlicaur vīziju,nevisparādību,kadtutoredzēsi
4"TadatkalpavēliSavaitautainesatiktiesarKaina bērniemunnemācītiesviņuceļus,joEsesmuDievs,kas nemīlnaiduunnetaisnībasdarbus"
5DievsdevaJaredamarīdaudzuscitusbaušļusunsvētīja viņu.UntadatņēmaviņamSavuVārdu.
6TadJaredspienācatuvākarsaviembērniem,paņēma uguniunnokāpaalāuniededzinājalampuĀdamaķermeņa priekšā;unviņšdevasaviemļaudīmpavēles,kāDievs viņambijapavēlējisdarīt
7ŠīzīmenotikaarJareduviņačetrsimtpiecdesmitāgada beigās;tāpatkādaudzuscitusbrīnumus,mēsnepierakstām. Betmēspierakstāmtikaišovienuīsumalabadunlai nepagarinātumūsustāstījumu
8UnJaredsturpinājamācītsavusbērnusastoņdesmit gadus;betpēctamviņisākapārkāptpavēles,koviņštiem bijadevis,undarītdaudzaslietasbezviņapadomaViņi sākaietlejānoSvētākalnavienspēcotraunsajauktiesar Kainabērniemnegodīgāssadraudzībās
9Tadnuiemesls,kāpēcJaredabērnidevāslejānoSvētā kalna,iršāds,komēsjumstagadatklāsim
20.NODAĻA
1Pēctam,kadKainsbijanogājisuztumšaszemeszemiun viņabērniturvairojās,viensnoviņiem,vārdāGenuns,aklā Lamehadēls,kuršnogalinājaKainu
2BetšajāGenunāSātansienācaviņabērnībā;unviņš izgatavojadažādastrompetesunragus,unstīgu instrumentus,cimbalusunpsalterus,unliras,arfasun flautas;unviņšspēlējauztāmvienmērunkatrāstundā 3Un,kadviņšuztiemspēlējās,Sātansiegājatajos,tāka noviņuvidusatskanējaskaistasunsaldasskaņas,kas saviļņojasirdi
4Tadviņšsapulcinājapulkuspēcpulkiem,laiuztiem spēlētos;un,kadtiespēlējās,taspatikaKainabērniem,kas iekvēlinājasevigrēkāsavāstarpāundegakāugunī;kamēr Sātansiekvēlinājaviņusirdisvienuotrāunvairojaviņu vidūiekāri.
5SātansarīiemācījaGenunamnokukurūzasizdzert stiprusdzērienus;unšisGenunsmēdzasapulcinātpulkus pēcpulkiemdzērienunamos;unatnesaviņurokāsvisādus augļusunziedus;unviņidzērakopā
6TāšisGenunsārkārtīgivairojagrēku;viņšarīrīkojās lepniunmācījaKainabērniemdarītvisādasrupjākās ļaundarības,kotienepazina;unpamudinājaviņusuz dažādāmdarbībām,kotieiepriekšnepazina.
7TadSātans,redzēdams,kaviņipadevāsGenunamun klausījāsviņamvisā,koviņštiemteica,ļotipriecājāsun vairojaGenunasapratni,līdzviņšņēmadzelziunnotās izgatavojakaraieročus
8Kadviņipiedzērās,viņuvidūpieauganaidsun slepkavības;viensvīrsizmantojavardarbībupretotru,lai mācītuviņamļaunumu,atņemotviņabērnusunapgānot tosviņapriekšā
9Un,kadvīriredzēja,kaviņiiruzvarēti,unredzējacitus, kasnavpārspēti,tie,kasbijasakauti,nācapieGenuna, patvērāspieviņa,unviņšpadarījatosparsaviem sabiedrotajiem.
10Tadgrēksviņuvidūļotivairojās,līdzkādsapprecēja savumāsu,meitu,mātivaicitas,vaisavatēvamāsasmeitu, tākavairsnebijaradniecībasatšķirības,unviņivairs nezināja,kasirnetaisnība,betrīkojāsļauni,unzemetika apgānītaargrēku,unviņisadusmojaDievuTiesnesi,kas viņusbijaradījis.
11BetGenunssapulcinājakopāpulkuspēcpulkiem,kas spēlējauzragiemunvisiemcitieminstrumentiem,kurus mēsjaupieminējām,Svētākalnapakājē;unviņitodarīja, laiSetabērni,kasbijaSvētajākalnā,todzirdētu
12Bet,kadSetabērnidzirdējatroksni,viņibrīnījāsun nācapapulkiemunnostājāskalnavirsotnē,laiaplūkotutos, kasbijalejā;untāviņidarījaveselugadu
13KadgadabeigāsGenunsredzēja,kaviņipamazām viņampielūdz,Sātansiegājaviņāuniemācījaviņam izgatavotkrāsošanasvielasdažādurakstuapģērbiemun likaviņamsaprast,kākrāsotpurpursarkanuun purpursarkanuuncitaskrāsas.
14UnKainadēli,kasvisušobijadarījušiunmirdzēja skaistumāunkrāšņāsdrēbēs,sapulcējāskalnapakājē krāšņumā,arragiemunkrāšņāmdrēbēm,unzirgu skriešanāssacīkstēs,darīdamivisādasnegantības 15TikmērSetabērni,kasatradāsSvētajākalnā,lūdzaun slavējaDievukritušoeņģeļupulkuvietā;tāpēcDievstos bijanosaucispar“eņģeļiem”,joViņšļotipriecājāspartiem
16BetpēctamviņivairsneturējaViņapavēliunneturējās piesolījuma,koViņšbijadevisviņutēviem,betviņi atteicāsnogavēņaunlūgšanas,unnosavatēvaJareda padomaUnviņiturpinājapulcētieskalnavirsotnē,laino rītalīdzvakaramaplūkotuKainabērnusunviņudarbus, viņuskaistāsdrēbesunrotas
17TadKainabērnipacēlaacisnoapakšasunieraudzīja Setabērnuspulciņosstāvamkalnavirsotnē;untiesauca tiem,laitienāktulejāpieviņiem
18BetSetabērninoaugšastiemsacīja:"Mēsnezinām ceļu"TadGenuns,Lamehadēls,dzirdējatossakām,katie nezinaceļu,unviņšdomāja,kātosvarētunovestlejā
19TadSātansviņamparādījāsnaktīunsacīja:"Viņiem naviespējasnokāptnokalna,uzkuratiedzīvo;bet,kadtie rītnāks,sakitiem:nācietuzkalnarietumunogāzi,turjūs atradīsietūdensstrautaceļu,kastekkalnapakājēstarp diviempakalniem;nācietpatoceļupiemums!"
20Kaduzausadiena,Genunspūtaragusunsitabungas kalnapakājē,kāviņštobijaparadisSetabērnitodzirdēja unnāca,kāviņitoparastidarīja.
21TadGenunsnoapakšassacījaviņiem:"Ejietuzkalna rietumunogāzi,turjūsatradīsietceļu,lainokāptulejā"
22Bet,kadSetabērnidzirdējašosvārdusnoviņa,viņi atgriezāsalāpieJareda,laipastāstītuviņamvisu,kobija dzirdējuši.
23Tad,kadJaredstodzirdēja,viņšapbēdinājās,jozināja, katiepārkāpsviņapadomu
24PēctamsapulcējāssimtsvīrunoSetabērniemunsacīja savāstarpā:"Nāciet,noiesimpieKainabērniemun redzēsim,koviņidara,unlīksmosimieskopāarviņiem!"
25Bet,kadJaredstodzirdējaparsimtsvīriem,viņa dvēselesatricinājaunviņasirdsnoskumaTadviņš piecēlāsarlieludedzību,nostājāsviņuvidūunzvērēja viņuspietaisnīgāĀbelaasinīm:"Laineviensnojums nenokāpjnošīsvētāuntīrākalna,kurāmūsutēviir pavēlējušitamdzīvot"
26Bet,kadJaredsredzēja,kaviņineuztvēraviņavārdus, viņštiemsacīja:“Ak,manilabie,nevainīgieunsvētie bērni,ziniet,ka,kadjūsreiznokāpsietnošīsvētākalna, Dievsneļausjumstajāatgriezties.”
27Viņšatkalzvērējatos,sacīdams:“Eszvērinupiemūsu tēvaĀdamanāvesunpieĀbela,Seta,Ēnosa,Kainanaun Mahalaleēlaasinīmmaniklausītunnenokāptnošīsvētā kalna;jo,tiklīdzjūstoatstāsiet,jūsatgūsietdzīvībuun žēlastību;unjūsvairsnesaukspar‘Dievabērniem’,betgan par‘velnabērniem’.”
28Betviņineklausījāsviņavārdiem
29Ēnohstajālaikājaubijapieaudzis,unsavādedzībāpar Dievuviņšpiecēlāsunsacīja:"Klausietiesmani,Setadēli, maziunlieli!Jajūspārkāpsietmūsutēvupavēliun nokāpsietnošīsvētākalna,jūsnekadvairsšeit neuzkāpsiet."
30BetviņisacēlāspretĒnohuunnegribējaklausītiesviņa vārdos,betnokāpanoSvētākalna
31Un,kadviņasuzlūkojaKainameitas,viņuskaistās figūras,krāsāsnokrāsotāsrokasunkājas,kasbija iztetovētasarrotājumiemviņusejās,tadviņāsiedegās grēkauguns.
32TadSātanslikaviņiemizskatītiesvisskaistākiemSeta dēluacīs,tāpatkāviņšlikaSetadēliemizskatīties visjaukākajiemKainameituacīs,tākaKainameitas iekārojaSetadēluskāplēsīgizvēriunSetadēlipēcKaina meitām,līdztieizdarījaartāmnegantību
33Betpēctam,kadviņibijatāiekritušišajāapgānī,viņi atgriezāspatopašuceļu,pakurubijanākuši,unmēģināja uzkāptSvētajākalnāBetviņinevarēja,jošīsvētākalna akmeņimirdzējaviņupriekšākāugunīgi,tāpēcviņivairs nevarējauzkāpt
34UnDievsbijadusmīgsuzviņiemunnožēlojagrēkus,jo viņibijanokāpušinogodībasuntādējādibijazaudējušivai atteikušiesnosavasšķīstībasjebnevainībasunbijakrituši grēkaapgānībā.
35TadDievssūtījaSavuVārduJaredam,sacīdams:“Šie tavibērni,kurustusaucipar‘Maniembērniem’,lūk,
viņiirpārkāpušiManupavēliunirnokļuvušipazušanasun grēkamājvietā.Sūtivēstnesipietiem,kasiratlikuši,lai viņinenokļūtuunnepazustu”
36TadJaredsraudājaTāKungapriekšāunlūdzaViņam žēlastībuunpiedošanu.Betviņšvēlējās,laiviņadvēsele aizietunoviņaķermeņa,nevisdzirdētušosvārdusno DievaparviņabērnunokāpšanunoSvētākalna
37BetviņšsekojaDievapavēleiunsludinājatiem,lai nenokāpjnosvētākalnaunnesatiekasarKainabērniem
38Betviņineņēmavērāviņavēstiunnepaklausījaviņa padomam
21.NODAĻA
1Pēctamsapulcējāsvēlvienspulks,untiedevāsrūpēties parsaviembrāļiem,betarītiegājabojā.Untātasnotika, pulkspēcpulka,līdzpalikatikaidažinoviņiem
2TadJaredsnobēdāmsaslima,unviņaslimībabijatāda, katuvojāsviņanāvesdiena.
3TadviņšnosaucaĒnohuparsavuvecākodēluun MetuzāluparĒnohadēlu,unLamehu,Metuzāladēlu,un Nou,Lamehadēlu.
4Un,kadtienonācapieViņa,ViņšlūdzapartiemDievu, svētījatosunsacījatiem:“Jūsesattaisnīgi,nevainīgidēli; nenokāpietnošīsvētākalna;jolūk,jūsubērniunjūsu bērnubērniirnokāpušinošīsvētākalnaunir atsvešinājušiesnošīsvētākalnasavasnegantāskārībasun Dievapavēlespārkāpšanasdēļ.
5"BetEszinu,kacaurDievaspēkuViņšjūsneatstāsuzšī svētākalna,tāpēckajūsubērniirpārkāpušiViņabausliun mūsutēvubausli,komēsnoviņiemesamsaņēmuši.
6"Bet,akmanidēli,Dievsjūsaizvedīsuzsvešuzemi,un jūsnekadvairsneatgriezīsities,laisavāmacīmskatītušo dārzuunšosvētokalnu.
7"Tāpēc,manidēli,pievērsietsavassirdissevunturiet Dievabausli,kasirarjumsUn,kadjūsnošīsvētākalna dositiesuzsvešuzemi,kurujūsnepazīstat,ņemietlīdzi mūsutēvaĀdamamiesasunlīdzišīstrīsdārgāsdāvanasun upurus,proti,zeltu,vīrakuunmirres;unlaitieatrodastanī vietā,kurgulēsmūsutēvaĀdamamiesas.
8"Unpietiemnojums,kaspaliks,akmanidēli,nāks DievaVārds,un,kadviņšaiziesnošīszemes,viņšpaņems līdzimūsutēvaĀdamamiesasunnovietostāszemesvidū, vietā,kurtiksīstenotapestīšana"
9TadNoaviņamsacīja:"Kasnomumsbūspalicispāri?"
10UnJaredsatbildēja:“Tuesitas,kaspaliks.Untu paņemsimūsutēvaĀdamaķermeninoalasunieliksito sevšķirstā,kadnāksplūdi.
11"UntavsdēlsŠems,kasnāksnotaviemgurniem,tasir tas,kasguldīsmūsutēvaĀdamamiesaszemesvidū,vietā, nokurienesnākspestīšana"
12TadJaredspagriezāspretsavudēluĒnohuunsacīja viņam:"Tu,mansdēls,paliecšajāalāunuzcītīgikalpo mūsutēvaĀdamamiesaivisassavasdzīvesdienas;un barosavutaututaisnīgumāunnevainībā"
13UnJaredsvairsnekoneteicaViņarokastikaatraisītas, acisaizvērtas,unviņšiegājamierātāpatkāviņatēvi.Viņa nāvenotikaNoasatrīssimtsešdesmitajāgadāunviņapaša dzīvesdeviņisimtastoņdesmitdevītajāgadā;piektdienā, Takhšasdivpadsmitajādatumā.
14Bet,kadJaredsnomira,viņampavaigiemritējaasaras, joviņšbijaļotinoskumisparSetabērniem,kasbijakrituši viņadienās
15TadĒnohs,Metuzāls,LamehsunNoa,šiečetri, apraudājaviņu,rūpīgibalzamējaviņuuntadielika DārgumualāTadviņipiecēlāsunsērojaparviņu četrdesmitdienas
16Un,kadšīssērudienasbijabeigušās,Ēnohs,Metuzāls, LamehsunNoapalikasirdssāpēs,joviņutēvsbijano viņiemaizgājis,unviņiviņuvairsneredzēja
22.NODAĻA
1BetĒnohsturējasavatēvaJaredapavēliunturpināja kalpotalā
2TiešiaršoĒnohunotikadaudzibrīnumiunviņšarī uzrakstījaslavenugrāmatu;betšosbrīnumusšeitnedrīkst stāstīt
3PēctamSetabērninomaldījāsunpakrita,viņipaši,viņu bērniunviņusievasUn,kadĒnohs,Metuzāls,Lamehsun Noaviņusieraudzīja,viņusirdiscieta,joviņibijaieslīguši šaubāsunneticībā;unviņiraudājaunmeklējaDieva žēlastību,laiViņšviņuspasargātuunizvestunotāsļaunās paaudzes
4ĒnohsturpinājasavukalpošanuTāKungapriekšātrīs simtiastoņdesmitpiecusgadus,unšīlaikabeigāsviņšar Dievažēlastībusaprata,kaDievsiriecerējisviņupaņemt nozemes.
5Tadviņšsacījasavamdēlam:“Ak,mansdēls,eszinu,ka Dievsiriecerējisnestpārzemiplūduūdeņusuniznīcināt mūsuradību.
6“Unjūsesatpēdējievaldniekipāršotautušajākalnā;jo Eszinu,kaneviensnojumsnepaliksšajāsvētajākalnā,kas varēturadītbērnus;neviensnojumsnevaldīspārsavas tautasbērniem;unnevienslielspulksnojumsnepaliksšajā kalnā”
7UnĒnohstiemsacīja:"Esietsargisavasdvēselesuncieši turietiespiesavasDievabijībasunkalpošanasViņam, pielūdzietViņutaisnprātīgāticībāunkalpojietViņam taisnībā,nevainībāuntiesā,grēkunožēlāunarīšķīstībā."
8KadĒnohsbijapabeidzisdottiemsavuspavēles,Dievs viņupārcēlanotākalnauzdzīvībaszemi,uztaisnīgoun izredzētomājokļiem,priekaParadīzesmājvietu,gaismā, kassniedzaslīdzdebesīm;gaismā,kasirārpusšīspasaules gaismas;jotāirDievagaisma,kaspiepildavisupasauli, betkonevienavietanespējsaturēt.
9Tā,tākāĒnohsatradāsDievagaismā,viņšatradāsārpus nāvessasniedzamības;līdzbrīdim,kadDievsgribēja,lai viņšmirst
10Pavisamneviensnomūsutēviemvaiviņubērniem nepalikauztāsvētākalna,izņemotšostrīs:Metuzālu, LamehuunNou.Jovisipārējienokāpanokalnaunkrita grēkākopāarKainabērniemTāpēcviņiemtikaaizliegts šiskalns,unneviensnepalikauztā,izņemotšostrīsvīrus