Isahars, Jēkaba un Leas piektais dēls. Mandragoru bezgrēcīgais nomas bērns.Viņšaicinauzvienkāršību.
1 Isašara vārdu kopija.
2 Jo viņš pasauca savus dēlus un sacīja tiem: Klausieties, mani bērni, savam tēvam Isaharam! klausieties tā vārdus, ko tas Kungs mīl.
3 Es piedzimu kā piektais dēls Jēkabam, iznomājot mandragoras.
4 Mans brālis Rūbens atveda no lauka mandragoras, un Rāhele viņu sagaidīja un paņēma tās.
5 Un Rūbens raudāja, un no viņa balss iznāca mana māte Lea.
6Šīsmandragorasbijasaldismaržojoši āboli, kas tika audzēti Hāranas zemē zem ūdens gravas.
7 Un Rāhele sacīja: Es tos tev nedošu, bet tie būs man bērnu vietā.
8 Jo Tas Kungs mani nicināja, un es neesmu dzemdējis Jēkabam bērnus.
9 Tur bija divi āboli; un Lea sacīja Rāhelei: Pietiek ar to, ka tu paņēmi manu vīru; vai tu ņemsi arī šos?
10Un Rāhele viņai sacīja: Jēkabs tev būs šonakt par tava dēla mandragorām.
11 Un Lea viņai sacīja: Jēkabs ir mans, jo es esmu viņa jaunības sieva.
12 Bet Rāhele sacīja: Nelielies un nelielies! jo viņš mani saderināja tavā priekšā un manis dēļ kalpoja mūsu tēvam četrpadsmit gadus.
13 Un, ja uz zemes nebūtu pastiprinājusies viltība un nebūtu sekmīgi attīstījusies cilvēku ļaunprātība, tad tu tagad neredzētu Jēkaba vaigu.
14Jotuneesiviņasieva,betmanāvietā tu tiki pie viņa aizvests.
15 Un mans tēvs mani pievīla un tajā naktī aizveda, un neļāva Jēkabam mani redzēt;jo,jaesturbūtubijis,arviņutas nebūtu noticis.
16 Tomēr mandragoru dēļ es nolīgu tev Jēkabu uz vienu nakti.
17UnJēkabspazinaLeu,unviņakļuva grūta un dzemdēja mani, un algu dēļ manisaucaparIsaharu.
18Tad Jēkabam parādījās Tā Kunga eņģelis, sacīdams: Rāhele dzemdēs divus bērnus, jo viņa ir atteikusies no vīra un ir izvēlējusies mieru.
19 Un, ja mana māte Lea nebūtu samaksājusi divus ābolus par viņa sabiedrību, viņa būtu dzemdējusi astoņus dēlus; šī iemesla dēļ viņa dzemdēja sešus, un Rāhele dzemdēja divus, jo mandragoru dēļ Tas Kungs viņu apmeklēja.
20 Jo Viņš zināja, ka bērnu dēļ viņa gribēja biedroties ar Jēkabu, nevis baudas iekāres dēļ.
21 Jo arī rīt viņa atkal atdeva Jēkabu.
22 Tāpēc mandragoru dēļ Tas Kungs uzklausīja Rāheli.
23 Jo, kaut arī viņa tos gribēja, viņa tos neķēra, bet upurēja Tā Kunga namā, nododot tos Visaugstākā priesterim, kas tajā laikā bija.
24 Kad es, mani bērni, uzaugu, es staigāju taisnā sirdī un kļuvu par lopkopju savam tēvam un saviem brāļiem, un es ienesu augļus no lauka atbilstoši viņu laikam.
25 Un mans tēvs mani svētīja, jo viņš redzēja, ka es staigāju taisni viņa priekšā.
26 Un es nebiju aizņemts savos darbos, nedz arī skaudīgs un ļauns pret savu tuvāko.
27 Es nekad nevienu neapmeloju un neviena cilvēka dzīvību nenosodu, staigādams tā, kā to darīju ar vienu aci.
28Tāpēc, kad man bija trīsdesmit pieci gadi, es paņēmu sev sievu, jo mans darbs aptvēra manu spēku, un es nekad nedomāju par prieku ar sievietēm; bet manas pūles dēļ miegs mani uzvarēja.
29 Un mans tēvs vienmēr priecājās par manu taisnību, jo es caur priesteru upurēju Tam Kungam visus pirmos augļus; tad arī manam tēvam.
30 Un Tas Kungs desmit tūkstošus reižu palielināja savus labumus manās rokās; un arī Jēkabs, mans tēvs, zināja, ka Dievs palīdzēja manai vientulībai.
31 Jo visiem nabagiem un apspiestajiem Es dāvāju zemes labumus savā sirdī.
32 Un tagad uzklausiet mani, mani bērni, un staigājiet ar savu sirdi, jo es tajā esmu redzējis visu, kas Tam Kungam patīk. '
33 Vienprātīgs cilvēks neiekāro zeltu, viņš nesteidzas pāri savam tuvākajam, viņš neilgst pēc daudzveidīgiem gardumiem, viņam nepatīk dažādi apģērbi.
34 Viņš nevēlas dzīvot ilgu mūžu, bet tikaigaidaDievagribu.
35 Un viltus gariem nav spēka pret viņu, jo viņš neskatās uz sieviešu skaistumu, lai nesagānītu savu prātu ar samaitātību.
36 Viņa domās nav skaudības, neviens ļaundaris neliek savai dvēselei nožēlot, nedz uztraukties ar negausīgu vēlmi savā prātā.
37 Jo viņš staigā ar vienotu dvēseli un redz visu ar taisnu sirdi, izvairoties no acīm, kas pasaules maldu dēļ ir padarītas ļaunas, lai viņš neredzētu kādu no Tā Kunga baušļiem sagrozītu.
38 Tāpēc, mani bērni, ievērojiet Dieva likumu un esiet vientuļi un staigājiet neviltīgi, nespēlēdami savus tuvākā darīšanas, bet mīliet To Kungu un savu tuvāko, apžēlojieties par nabagiem un vājiem.
39 Nolieciet muguru lopkopībai un strādājiet visādos lopkopības darbos, upurējot dāvanas Tam Kungam ar pateicību.
40 Jo ar zemes pirmajiem augļiem Tas Kungs jūs svētīs, tāpat kā Viņš svētīja visus svētos no Ābela līdz šim.
41Jocitadaļajumsnetiekdota,kāvien no resnās zemes, kuras augļi tiek audzēti darbā.
42 Jo mūsu tēvs Jēkabs mani svētīja ar zemes un pirmaugļu svētībām.
43 Un Leviju un Jūdu Tas Kungs pagodinājapatJēkabadēluvidū;JoTas Kungs deva viņiem mantojumu, un Levijam Viņš deva priesterību un Jūdai valstību.
44 Un vai jūs tiem paklausāt un dzīvojiet sava tēva vientuļībā; jo Gadam ir dots iznīcināt karaspēku, kas nāk pār Israēlu.
1 Tāpēc ziniet, mani bērni, ka jūsu dēli pēdējos laikos atstās vientulību un pieķersies negausīgām iekārēm.
2. NODAĻA2 Un, atstājot viltību, viņš tuvosies ļaunprātībai; un, atmetot Tā Kunga baušļus, viņi turēsies pie Beliāra.
3 Un, atstājot lopkopību, viņi sekos savām ļaunajām iecerēm un tiks izklīdināti starp pagāniem un kalpos saviemienaidniekiem.
4 Un vai jūs dodat šīs pavēles saviem bērniem, lai, ja viņi grēko, viņi ātrāk atgrieztos pie Tā Kunga; Jo Viņš ir žēlsirdīgs un tos izglābs, lai atgrieztu viņu zemē.
5 Lūk, tāpēc, kā jūs redzat, es esmu simts divdesmit sešus gadus vecs un neapzinos, ka būtu izdarījis nekādu grēku.
6 Izņemot savu sievu, es neesmu pazinis nevienu sievieti. Es nekad neesmu izdarījis netiklību ar savām acīm.
7 Es neesmu dzēris vīnu, lai tas mani maldinātu;
8 Es neiekāroju neko iekārojamu, kas bija manam kaimiņam.
9 Viltība manā sirdī necēlās;
10 Meli neizgāja caur manām lūpām.
11 Ja kāds bija bēdā, es pievienoju savas nopūtas ar viņa nopūtām,
12Unesdalījusavumaiziarnabagiem.
13 Es darīju dievbijību, visas savas dienas es turēju patiesību.
14 Es mīlēju To Kungu; tāpat arī katrs cilvēks no visas sirds.
15Tādarietarījūs,manibērni,unkatrs Beliāra gars bēgs no jums, un pār jums nevaldīs neviena ļauna rīcība;
16 Un visus savvaļas zvērus jūs pakļausiet, jo ar jums ir debesu un zemes Dievs un jūs staigājat ar cilvēkiem vienprātīgi.
17 Un, to sacījis, viņš pavēlēja saviem dēliem aizvest viņu uz Hebronu un apglabāt tur alā pie viņa tēviem.
18 Un viņš izstiepa kājas un nomira, būdams labā vecumā; ar katru ekstremitāšu skaņu un ar nerimstošu spēku viņš gulēja mūžīgo miegu.