Cow Signals Latvian edition

LV

C o pr py ot ri ec gh te t d

Govs Signāli

Praktisks metodiskais materiāls slaucamo govju fermas menedžmentā

Jans Hulsens

Govs Signāli Autors Jan Hulsen, Vetvice®

Grāmatas un saskaņoti izdevumi: Roodbont Publishers P.O. Box 4103 NL-7200 BC Zutpen Nīderlande Telefons: +31 (0) 575 54 56 88 Fax: + 31 (0) 575 54 69 90 www.roodbont.nl

C o pr py ot ri ec gh te t d

Tulkoja Ivars Lūsis

• Nico Vreeburg (Vetvice/DC De Overlaet, Oss, NL) • Bertjan Westerlaan (Vetvice/DAC Oosterwolde, NL) • Franceska Neijenhuis (Research Institute for Animal Husbandry ASG, Lelystad, NL)

Satura redaktori Sarah Baillie MRCVS, Mirjam Coert MRCVS, Jan Willem Downer MRCVS Literārie redaktori Vita Būde-Gaile, Dagmāra Lejiņa Koordinatori Uli Bartsch, Gerre van der Kleij

Kā arī Neil Chesterton, Gerrit Hooijer, Paul Hulsen, Aart de Kruif, Dick de Lange, Jos Noordhuizen, Kees Peeters, Thomas Schonewille, Zwier van de Vegte, Bert Veldhuizen un simtiem Nīderlandes un Apvienotās Karalistes fermeru, veterinārārstu, ēdināšanas un lauksaimniecības nozares konsultantu. © Jan Hulsen, septembris 2010

Fotoattēli Vāka foto: Marcel Bekken Citi fotoattēli: Jan Hulsen Zīmējumi Marleen Felius

Mākslinieciskais noformējums un makets Erik de Bruin, Varwing Design Mēs pateicamies: • Dirk Zaaijer (Future Fertility Systems, Delden, NL) • Joost de Veer (interact Ltd., NL) • Otlis Sampimon (Animal Health Srvice Ltd., Deventer, NL) • Menno Holzhauer (Animal Health Dervice Ltd.,Deventer, NL) • Jan Rietjens (PTC+, Horst, NL) • Joep Driessen (Vetvice)

Neviena no šīs grāmatas nodaļām nevar tikt pavairota, publicēta, jebkādā formātā pārsūtīta, uzglabāta vai ievietota elektroniskajos informācijas nesējos bez autora rakstiskas piekrišanas.

Grāmatas sastādītāji un autori šajā darbā ieguldījuši savas labākās zināšanas un ar lielu atbildības sajūtu veidojuši šo izdevumu.

Prezentācijas un apmācība (treniņi) fermās: VETVICE Vetvice BV® Moerstraatsebaan 115 NL-4614 PC Bergen op Zoom Nīderlande Telefons: +31 (0) 165 30 43 05 www.vetvice.com info@vetvice.com

Šajā grāmatu sērijā turpmāk: „Nagi”, „No teliņa līdz telei”, „Tesmeņa veselība un auglība”.

Grāmatas sastādītāji un autori neuzņemas atbildību gadījumos, kad rīcība, ārstēšana vai pieņemtie lēmumi, kas balstīti uz grāmatā publicēto informāciju praksē nav devuši cerētos rezultātus.

Lai uzzinātu vairāk par šeit izmantotajiem speciālās informācijas avotiem, lūdzu sazinieties ar autoru.

CowSignals® ir kompānijas Vetvice® reģistrēts zīmols.

Vairāk informācijas par CowSignals® www.cowsignals.com

ISBN 978-90-75280-65-4

Ievads

4

6 8 9 10 12 12 14 15 16 17 18 20 21

39 40 41 42 43 43 47 48 49

Piena pirmo strūklu novērtēšana Pupu veselība Pupu novērtēšana Spurekļa pildījums

Ganībās Veselība , standarti un riski Īsta ganīšanās Dabiskās ganības un zīdītājgovis Govs uztvere Grupas uzvedība Nogulšanās un piecelšanās Meklēšanās (estrus) Govju komforts Nagi ganībās Klibuma punkti (lokomotorais vērtējums)

22 22 23 24 25 26 28 29 30 31

Novietnē Skaties pietiekami kritiski Atšķirības starp dzīvniekiem Platība un hierarhija Riska vietas Apgaismojums un mikroklimats

34 35 35 36 37 38

32

Ēšana un gremošana Spurekļa izvērtēšana: barības uzņemšana un sagremošana Fekālijas Fekāliju izvērtēšana (A) Fekāliju izvērtēšana (B) Barības devas sastādīšana Barības uzņemšana Barības galda barjera un barības sile Ūdens Ķermeņa kondīcijas vērtējums Slaucamo govju kondīcijas novērtējuma tabula Ko mēs uzzinām no kondīcijas vērtējuma?

Riska grupas

50

Slaukšanas zālē Iemācies vairāk redzēt Govs ienākšana slaukšanas zālē Iziešana no slaukšanas zāles Miers un klusums slaukšanas laikā Uzvedība slaukšanas laikā Tīrība un higiēna Lecamā locītava Nagi

66 67 68 68 69 70 71 72 73

52 54 55 56 57 58 59 60 61 62

63 64

74 75 76 77

Slaukšanas robots 78 Veiksmes faktori (robotizētas slaukšanas saimniecībās) 78 Govju kustība 80 Nagu veselības stāvoklis 80 Aktīvām govīm labāka ēstgriba 82 Iepazīsti sevi 83 Kā novērtēt govju veselību?

84 Problēmas un slimības: kā tās atpazīt? 85 Teles un cietstāvošās govis 86

C o pr py ot ri ec gh te t d

Ar skatīšanos vien nepietiek, ir jāsaredz No lielākā uz mazāko Govs signālu izvērtēšana Skaties un salīdzini Riska grupas Indikatordzīvnieki Riska vietas Riska brīži Apzināta darbību nepabeigšana Neklasificējami nozīmīgi novērojumi Govs anatomija Riska menedžments Veiksmes faktori

Grīda Nagu novērtēšana Citi klibuma cēloņi Nagu problēmu sekas Nepieciešamība apgulties Guļvietas Skatīties un saprast Dziļie pakaiši Tīrības izvērtēšana

Kopīgais un atšķirīgais Augšana un attīstība Dzīves pirmās dienas Dažādās pārmaiņas Govis mācās Jaundzīvnieku izaudzēšana Cietstāves periods Atnešanās laiks

86 87 88 89 90 91 92 95

Alfabētiskais rādītājs

96

Satura rādītājs

Satura rādītājs

II nodaļa

C o pr py ot ri ec gh te t d

Ganībās

Kad govis izlaistas ganībās, jūs viņām veltāt vismazāk laika un uzmanības, jūs viņas redzat īsāku laiku, tāpēc apskates kļūst īpaši svarīgas.

Lai arī ganības govīm nodrošina daudzu vajadzību

apmierināšanu un patīkamu izklaidi, kā jau dabiska apkārtējā vide, tās tomēr nav ideālas. Ganībās mēs varam novērot govs dabisko uzvedību visās tās

izpausmēs. Tas attiecas uz dažādiem sociālās uzvedības aspektiem, piemēram, spēlēšanos, uzvedību grupā,

hierarhijas veidošanu. Arī govs ķermeņa kustības brīvā dabā ir visdabiskākās. Jūs varat vērot, kā govs,

atrodoties gandrīz dabiskos apstākļos, noguļas, pieceļas un ganās.

22

Kad skatienam netraucē guļvietu nožogojumi, šauras ejas un citādi novietnes aprīkojuma elementi, jūs šeit ganībās varat ieraudzīt, kā govs īstenībā jūtas. Kādus govs signālus jūs varat pamanīt, kad kādu laiku tās pavērojat, stāvot atspiedies pret žogu vai izejot cauri ganāmpulkam?

Veselība, standarti un riski Vērojot dzīvniekus ganībās, mēs iegūstam informāciju par viņu dabisko uzvedību un vajadzībām. Ganības mēs bieži izmantojam par zelta standartu jeb ideālo stāvokli, kad runājam par menedžmentu un govs turēšanas apstākļiem.

Tomēr jāatzīst, ka ganībās sastopami tādi draudi dzīvnieku veselībai, kas nav iespējami novietnē, piemēram, plaušu un zarnu parazīti; dzīvnieku slimību pārnešana starp kaimiņu ganāmpulkiem, ja tie satiekas pie sētas. Grūsnām telēm un cietstāvošām govīm ir vēl vairāk iespējamo risku, jo šo grupu dzīvnieki, iespējams, nesaņem nekādu papildbarību. Govs gaitas izmaiņas, nepietiekams spurekļa pildījums vai dzīvnieka stāvēšana atstatus no savas grupas ir tikai daži no signāliem, kas norāda uz nepieciešamību šos dzīvniekus vai visu grupu pavērot rūpīgāk.

Ganībās

C o pr py ot ri ec gh te t d

Īsta ganīšanās Nepārtraukti plūcot pa labi un pa kreisi, govs apēd visu zāli, cik vien var aizsniegt.

Tad viņa iet soli uz priekšu un dara to pašu atkal un atkal. Ja ganību zelmenis ir ar atbilstošu sastāvu, govs spēj uzņemt līdz 1 kg sausnes stundā. Lai govs spētu līdzīgā tempā uzņemt sausni pie barības galda, tad barības galda grīdai jābūt 10...15 cm augstākai par grīdas līmeni.

Saules apdegums uz baltas ādas, kas ir jutīgāka par tumšu ādu. Cēlonis: aknu slimības vai daži augi (asinszāles (Hypericum), griķi u.c.). Šādi dzīvnieki slikti jūtas, un tos steidzami jāved kūtī vai nojumē, kur tie pasargāti no tiešiem saules stariem.

Govju apskate ganībās

Ganīšanās uzvedība. Ganīšanās uzvedība ļauj izvērtēt pašreizējo sausnes uzņemšanu, noskaidrot vai pastāv risks dzīvniekiem apēst indīgus augus vai endoparazītus. Kur un ko dzīvnieki ganībās ēd?

Kamēr govis atrodas ganībās, tās noteikti ir jāapskata. Īpaša uzmanība jāpievērš šādām lietām:

Apmatojuma krāsa, spīdums, ir/nav dīvaina uzvedība un caureja. Uzvedības izmaiņas ir slimības, diskomforta vai sāpju pirmā pazīme. Dzīvnieks kustas lēnāk, atpaliek no grupas, mazāk ēd un dzer vai dara to citā laikā un izvairās no pārējiem dzīvniekiem.

Saulainā un karstā laikā govis meklē ēnu, lai atvēsinātos.

Kad kļūst ļoti karsts, govis ēd ievērojami mazāk. Šādos brīžos visaktuālākais govs signāls ir spurekļa pildījuma pakāpe.

Spurekļa pildījuma pakāpe, ķermeņa kondīcija. Šie signāli mūs informē par barības uzņemšanu beidzamajās 24 stundās, pēdējo dienu vai visas nedēļas laikā.

Speciāla tādu govju apskate, kuras ganās ļoti ekstensīvi. Īpaši to nākas darīt pavasarī, kad daudzas govis atnesušās. Uzmanība, protams, jāpievērš arī servisa perioda un grūsnības laikā. Barības uzņemšanas intensitāte īpaši jāpavēro periodā, kad zāle aug lēni. Dažkārt ir svarīgi pārbaudīt minerālvielu izbarošanu govīm, novērtēt tās pietiekamību.

Ganāmpulka viendabīgums. Vai ir vērojamas lielas atšķirības starp dzīvniekiem?

Kādas? Kāpēc un kā tās varēja rasties? Par ko tās liecina?

Kas vēl jāpamana? Jāpārliecinās, vai govīm nav kādas traumas, brūces, piesūkušās ērces, mušu radīti kairinājumi, nieze, acu iekaisums, mastīts, klibums u.c.

Šis bullis cieš no utu invāzijas. Viņš, kasoties ar ragu, ir noberzis apmatojumu virs ribām un bieži laiza ķermeņa pakaļdaļu.

23

Slimību risks ganībās

Ozolzīles

Govis samērā reti vai gandrīz nekad neizvēlas ēst indīgus augus, ja tām ir pieejama normāla barība. Indīgus augus govs var apēst, ja tie ir nonākuši siena vai skābsiena sastāvā.

Tomēr ir viens izņēmums – ozolzīles. Govīm tās garšo. Gatavajās ozolzīlēs toksīnu ir ļoti maz, bet, kamēr tās vēl zaļas, toksīnu daudzums ir pietiekams, lai pēc apēšanas izraisītu zarnu darbības traucējumus, caureju un pat letālu iznākumu.

Attēls-puzle

Kas noticis?

Tesmenis ir izzīsts pilnīgi tukšs. Pupa āda spīd no siekalām, un uz tās pielipis teļa sakošļātas zāles stiebriņš.

24

Dabiskās ganības un zīdītājgovis Dabiskās ganības var būt ļoti dažādas, un tāpēc mums jābūt ar tām uzmanīgiem.

Zelmeņa kvalitāte var būtiski atšķirties.

Lielāku vai mazāku vietu ganībās aizņem savvaļas augi, krūmi un koki. Arī reljefs un augsne ievērojami variē un atšķiras no kultivētām ganībām.

kāda dzīvnieka līķa sekcijas rezultāti dos konkrētākas norādes par reālajiem riskiem. Dzīvniekiem ir jāiepazīstas ar ganību iežogojumu un jāatrod ūdens, kā arī jānodibina savā grupā hierarhija.

Ja ganāmpulks ir liels, būs samērā grūti nodalīt konkrētu dzīvnieku vai atsevišķu grupu. Ganāmpulks turēsies kopā, un dzīvnieks, kuru jūs mēģināsiet atdalīt, vienmēr pūlēsies atgriezties pie pārējiem.

Risinājums: sadzeniet visus dzīvniekus nelielā iežogojumā un tad nošķiriet jums vajadzīgos.

C o pr py ot ri ec gh te t d

Dzīvnieku ganīšana dažos apvidos var būt samērā riskanta. Risks invadēties ar zarnu un plaušu parazītiem strauji pieaug, ja ganību platības ir mazas vai ganīšana notiek ap barības pievešanas vietu, kā arī tad, ja nepietiek dzirdņu.

Tāpat kā dzīvniekiem, arī jums ganību platība vispirms ir jāiepazīst. Pirmkārt, jāveic rūpīga apskate un vērošana. Tādi papildus izmeklējumi kā asiņu analīzes, mēslu paraugu izmeklēšana un, iespējams,

Sausos gados dzīvnieki galvenokārt ganās gar ūdens lāmu malām, kur zāles augšanai ir pietiekams mitruma daudzums. Tas ievērojami palielina invāzijas risku ar plaušu un zarnu parazītiem un aknu fasciolām, kuru starpsaimnieks dīķgliemezis dzīvo šādās vietās.

Ganībās

Nepiedāvājiet govīm sasmakušu barību Govīm ir ļoti labi attīstīta oža, un uz dažādām smakām tās asi reaģē. Tāpēc govij, izvēloties barību, noteicošais rādītājs ir smarža. Govīm sevišķi nepatīk kūtsmēslu smaka. Ganībās govis parasti neplūc to zāli, kas aug apkārt viņu izkārnījumiem, to dara vienīgi aiz absolūtas nepieciešamības, kad ganībās zāle sāk pietrūkt. Normāli būtu, ja govju ganībās paliktu neapēsti zāles kušķi, ja tādu nav, tad ļoti iespējams, ka govīm zāles ir bijis pārāk maz. Govīm nepatīk siekalu smarža, tāpēc silēm vienmēr jābūt tīrām. Barībai jābūt svaigai - bez mēslu daļiņām, bez siekalām un citu govju deguna izdalījumiem.

Redze Tā kā govij acis atrodas pieres sānos, govs redzamības zona sasniedz gandrīz 360 grādus. Nepārredzams paliek vienīgi šaurs sektors tieši aiz dzīvnieka. Attāluma noteikšana līdz kādam priekšmetam ir iespējama, vienīgi skatoties taisni uz priekšu, respektīvi, priekšmets jāredz vienlaicīgi ar abām acīm. Šī iemesla dēļ uzbudinātai govij vieglāk pieiet slīpi no sāniem, jo tad viņa neredz jūsu tuvošanos. Mierīgai govij labāk iet klāt no priekšpuses, jo tad viņa jūs skaidri redzēs un mazāk izbīsies. Tālumā govis redz sliktāk nekā cilvēki. Arī tumsas un gaismas uztvere govīm atšķiras no cilvēka (skat. 3. nodaļu).

Ganībās govis neēd to zāli, kas aug apkārt izkārnījumiem, jo viņām nepatīk mēslu smaka. Tas ir izskaidrojums daudzajiem neaiztiktas zāles kušķiem govju ganībās.

Govs redzes leņķis. Trīsdimensiju redze, kas nepieciešama attālumu noteikšanai, govij iespējama, tikai skatoties uz priekšu.

C o pr py ot ri ec gh te t d

Govs uztvere Daudzas lietas mums būs vieglāk izprast, ja noskaidrosim govs uztveres svarīgākās īpatnības un to, kā dzīvnieka uztvere atšķiras no cilvēka uztveres. Tomēr iejusties govs „ādā” vienmēr ir grūti, jo atšķirības ir tiešām lielas.

Govs dzirde atšķiras no cilvēka dzirdes Cilvēka dzirdes skaņu uztveres frekvence ir no 1000 līdz 4000 Hz. Govis vislabāk dzird ap 8000 Hz. Tātad augstos toņus viņas saklausa labāk par mums un spēj sadzirdēt skaņas, kuras mēs nedzirdam. Skaļš māviens atbilst viņu dzirdes optimālajam frekvenču diapazonam.

Trokšņa izcelsmes vietu govis, iespējams, nespēj noteikt tik labi kā cilvēki.

Govs satiek suni. Govs koncentrējas uz trīs maņām: redzi, dzirdi un ožu.

25

savstarpējās konkurences barības vai dzīves telpas dēļ, tad struktūra ir vienkārša lineāra. Šādu situāciju novēro ganībās, kurās ir ļoti daudz zāles. Turpretī, jo vairāk govīm nākas konkurēt, jo sarežģītākas veidojas hierarhiskās attiecības.

C o pr py ot ri ec gh te t d

Grupas uzvedība Govis ir bara dzīvnieki. Govs savus uzvedības elementus, katru atsevišķi vai kombinētā veidā izrāda ganāmpulkā. Pirmās zāli sāk plūkt barvedes, un tad pārējās govis pievienojas. Tā notiek visos slaucamo govju ganāmpulkos. Kad govis no rīta izlaiž ganībās, tās visas kādu laiku ganās, bet pēc tam reizē noguļas. Pēc dažām stundām govis reizē pieceļas un ganās atkal, visas ar skatu vienā virzienā. Vēl pēc brīža vienprātība it kā zūd, jo govis vienlaicīgi uzsāk citas bara aktivitātes.

➝

C

➝ ➝

D

➝

D

B

➝

C

Iespējami dažādi starpstāvokļi

➝

E

E

F

G

F

h

➝

i

➝

26

B

➝

Sociālā hierarhija Ganāmpulkā var pastāvēt ļoti sarežģīta sociālā hierarhija. Ja nav pilnīgi nekādas

A

➝

Grupas ganāmpulkā Katrā ganāmpulkā izveidojas sava veida sabiedriskā struktūra. Lielākoties katrs dzīvnieks uzturas kopā ar 10 līdz 12 citiem dzīvniekiem. Parasti tie ir līdzīga vecuma dzīvnieki, kuri ir kopā jau ilgu laiku. Šī nelielā grupa ir daļa no lielākas dzīvnieku kopas, kas parasti sastāv no 50 līdz 70 dzīvniekiem. Uzskata, ka tas ir maksimālais dzīvnieku skaits, kurus govs spēj atpazīt un atcerēties. Savvaļas ganāmpulkos veidojas šādas grupas: pieaugušās govis un teļi, teles un, iespējams, jaunie buļļi. Ganāmpulks sadalās, ja dzīvnieku skaits pārsniedz divus simtus.

A

➝

Draudēšana ir viens no uzvedības elementiem, kas uztur spēkā ganāmpulka hierarhiju.

Attēlā pa labi redzamā govs izrāda draudu signālu govij pa kreisi, kura uzreiz atbild ar pakļaušanās pozu.

Sarežģīta secība (konkurējoša vide)

➝

Govis pieskaņojas viena otrai. Viņas ēd visas reizē un apguļas vienā laikā.

Govju bara uzvedību allaž sinhronizē dienas jeb gaismas parādīšanās: ēšana pēc saullēkta, gulēšana dienas vidū un vakarā atkal ēšana. Ja jūs barojat govis no rīta, tad tas ir atbilstoši viņu savvaļas senču uzvedībai.

Lineāra secība (stabila vide)

j k

L

M

Ne vienmēr attiecību hierarhija ir lineāra: lielos ganāmpulkos bieži novēro ļoti sarežģītu secību, jo parasti tomēr notiek konkurences cīņa par barību un vietu.

(Avots: Baiharcs un Milreja, 1963)

C o pr py ot ri ec gh te t d

Katrs dzīvnieks uzskata, ka viņam pieder zināma teritorija vai nobēgšanas zona. Tās robežās govs mēģina katram ienācējam vai nu uzbrukt, vai draudzēties, vai noslēpties. Šīs zonas izmērs var būt dažāds. Ja govju starpā nav pastāvīgas konkurences, tad tās ir mierīgas, un viņām ir maza „personīgā zona”. Zonas izmēri dažādām govju šķirnēm ir atšķirīgi. Kad govis sastopas ar cilvēku, svešu dzīvnieku vai arī ganāmpulkā dažas govis nav atragotas, viņas jūtas apdraudētas un reaģējot paplašina savu nobēgšanas zonu. Stabilitāte iespējama drošībā un uzticoties. Govis jūtas drošāk, ja ir pārliecinātas par barības pārpilnību, ja zina, kur paslēpties un spēj uzticēties savam kopējam. Tas palīdz saprast, kāpēc govi pārņem bailes, kad tā nonāk uz slidenas grīdas, ir kliba vai tuvumā parādās cilvēks ar aizdomīgu vai neierastu uzvedību. Jo vairāk laika jūs pavadīsiet kopā ar savām govīm, jo viņas būs mierīgākas.

Tramīga govs jūs pielaidīs sev tuvāk, ja būsiet automašīnā vai traktorā, nekā tad, ja tuvosieties kājām ejot... Tehniku govis uztver par mazāk bīstamu. Teles vienmēr ir tramīgākas par pieaugušiem dzīvniekiem. Lai gan ziņkārības dzītas un pozitīvas pieredzes rezultātā viņas kļūst daudz drošākas.

Ganībās

Hierarhijas nodibināšana Sociālais statuss: tiesības tikt pie barības un ēst pirmajam. Govs statuss jeb ranga pakāpe ir atkarīga no viņas rakstura īpatnībām, vecuma, ķermeņa izmēriem un svara.

Augšējos rangos parasti atrodas vecākās govis, bet teles – pašos zemākajos.

Dominējošai govij parasti visapkārt ir pakļāvīgās govis. Govis savā starpā cīnās, lai noskaidrotu, saglabātu vai paaugstinātu savu rangu. Pamanāmas cīņas notiek tādu dzīvnieku starpā, kuriem ir līdzīga ranga pakāpe. Ja ganāmpulkam pievieno jaunu dzīvnieku, sākas attiecību un spēku noskaidrošana, kura parasti tiek pabeigta vienas dienas laikā. Ar „smalku mājienu” (govs signāli) palīdzību, dzīvnieki savstarpēji apliecina savu pārākumu vai pakļaušanos. Dominējošā govs to dara, šūpojot galvu, bet zema ranga dzīvnieki mēģina izvairīties no sadursmes ar viņu. Lai izvairītos no asām rangu cīņām, govīm nepieciešama pietiekami plaša dzīves telpa, kas ļautu dominējošam dzīvniekam ātri nodemonstrēt pārākumu, bet pakļāvīgajam savlaicīgi izvairīties no kontakta.

Pieķeršanās un bailes Otra dzīvnieka aplaizīšana ir apliecinājums savstarpēji draudzīgām attiecībām, bet šai rīcībai, tāpat kā māvieniem, nav nozīmes rangu noskaidrošanā. Kad govs mauj, tā visticamāk vēlas pavēstīt: „Es esmu šeit!”

Māvienam ir svarīga loma govs un teļa attiecībās, kā arī saziņā ar bulli vai dzīvnieku, kas ir attālinājies no savas grupas. Govis mauj, kad tās meklējas vai ir izsalkušas.

Govs personīgā zona. Tiklīdz kāds pārkāpj tumši zaļās zonas robežu, govs vai nu uzbruks vai bēgs. Ienākt drīkst vienīgi uzticamas draudzenes.

Buļļi vienmēr ir bīstami, sevišķi ja tiem ir maza personīgā teritorija.

27

galvu (kā viņa to dara tur, kur pietiekami daudz vietas) un netraucēti veikt izklupienu. Pieaugušai govij smaguma centrs ir tuvāk priekškājām, jo uz tām balstās apmēram 55 % no ķermeņa svara. Lai piecelšanās notiktu ar minimālu piepūli un enerģi-

jas patēriņu, dzīvnieka kājām jābūt novietotām atbilstošā stāvoklī. Tikai tad var izdoties pietiekami labs atspēriens. Govij vajadzīga arī vieta priekškāju izstiepšanai gulēšanas laikā.

C o pr py ot ri ec gh te t d

Nogulšanās un piecelšanās Ja ganībās pavēro brīdi, kad govs pieceļas vai apgulstas, var daudz labāk saprast, cik lielai un kādai jābūt tās guļvietai kūtī.

Guļvietas priekšgalā nepieciešama brīva telpa, lai govs varētu uz priekšu izstiept

Vispirms govs paceļ galvu un Viņa izstiepj galvu un kaklu tā, Govs iztaisno pakaļkājas, un saloka zem sevis abas priekškā- lai maksimāli pārnestu uz priek- šajā brīdī purns pieskaras jas. šu pakaļdaļas svaru. Priekškājas zemei. šai brīdī darbojas kā līdzsvara punkts un govs garums šajā pozā ir vairāk nekā 3 metri.

28

Raujot galvu atpakaļ un uz Visbeidzot tiek iztaisnota otra augšu, tiek atvieglota vienas priekškāja, un pēc pavisam īsas priekškājas izlikšana uz priekšu. izstaipīšanās govs var sākt staigāt.

Komfortablos apstākļos govs guļot izstiepj kaklu uz priekšu, turot galvu nedaudz iesānis.

Bieži viena priekškāja ir iztaisnota uz priekšu.

Ganībās

Meklēšanās signāli

Meklēšanās intensitāti var izteikt punktos.

Par katru signālu, kas varētu būt saistīts ar meklēšanos, govij piešķirams zināms punktu skaits, bet slēdziens izdarāms pēc dienā iegūto punktu summas. Ja 24 stundās iegūti no 50 līdz 100 punktiem, meklēšanās signāls ir ļoti ticams. Ja iegūti vairāk nekā 100 punkti, tad nav nekādu šaubu par meklēšanos. Govs apsēklošana izdarāma 12 stundas pēc tā brīža, kad ir izdarīts slēdziens par meklēšanos.

Meklēšanās gļotu stīga 3 punkti Nemierīgums/badīšanās 5 punkti

Uzlēkšana uz cita dzīvnieka, bez stāvēšanas 10 punkti

Ošņāšana un citas govs kaunuma laizīšana 10 punkti

Zoda atbalstīšana uz citas govs vidukļa 15 punkti

Uzlēkšana citai govij 35 punkti

Uzlēkšana citai govij uz ķermeņa priekšdaļas 100 punkti

Stāvēšanas reflekss 100 punkti

C o pr py ot ri ec gh te t d

Meklēšanās (estrus) Govs dzimumcikla garums ir no 18 līdz 25 dienām (vidēji 21 diena). Precīza meklēšanās noteikšana no dzīvnieku kopēja prasa lielu pacietību. Vienmēr labāk veicas stabilā ganāmpulkā. Vērojot ganāmpulku ik dienu divas reizes 30 minūtes ilgi, mēs varam ieraudzīt vairāk, nekā to pašu darot 3 reizes pa 20 minūtēm. Aptuveni 60 % govju meklēšanās sākas naktī. Tikai puse no visām govīm izrāda stāvēšanas refleksu, bet daudzām govīm kopējais meklēšanās ilgums nepārsniedz pusi dienas, un dažreiz ilgst tikai 4 stundas. Govs meklēšanos palīdz noteikt bullis vai kāda govs, kura ir grūsnības beigu posmā.

1. Ja govs meklējas, tad viņu vislabāk

uzrādīs (iesaistīsies aktivitātēs) tāda govs, kurai pašai ir augsts estrogēno hormonu līmenis. Reizēm šī otra govs atdarina meklēšanās pazīmes. Tās visbiežāk ir govis dzimumcikla vidū (ap 10...12 dienu pēc meklēšanās), govis grūsnības beigu posmā vai govis ar olnīcu slimībām (cistām).

Avots: Van Eerdenburg, 2003

2. Zoda atbalstīšana uz otras govs ir

norāde uz to, ka viņa ir nodomājusi uzlēkt šai govij. Šis ir ļoti spēcīgs meklēšanās signāls.

3. Attēlā redzams, ka govs, kurai

uzlec, nestāv uz vietas. Tas norāda, ka meklēšanās visticamāk ir tai govij, kura uzlec.

4. Attēlā redzams, ka govs, kurai uzlec,

1.

2.

stāv uz vietas – tātad viņa meklējas.

3.

4.

5. Meklēšanās laikā notiek zināmi

procesi olnīcās un dzemdē. Tos var pārbaudīt, veicot rektālu izmeklēšanu. Lai to izdarītu, nepieciešamas attiecīgas iemaņas un zināšanas. Tiklīdz dzemdei pieskaras - tā savelkas. No vulvas izdalās dzidras, ļoti staipīgas gļotas.

Vienā olnīcā (dažkārt abās olnīcās) ir liels folikuls. Pēc folikula plīšanas (ovulācijas) olnīcā var izpalpēt tukšu ovulācijas bedrīti.

5.

29

Govju komforts Lai arī ganības ir govju visdabiskākā vide, mums tomēr jāparūpējas par komforta nodrošināšanu. Protams, ka dažas lietas mēs nespēsim regulēt. Vējš, lietus vai tveice ir nenovēršamie apstākļi. Šādos brīžos dzīvniekiem ir nepieciešama nojume.

Minimālās komforta prasības ir sausa vieta gulēšanai.

C o pr py ot ri ec gh te t d

Mušas rada neciešamu kairinājumu dzīvniekiem. Problēma ir īpaši aktuāla apvidū, kur daudz koku.

Fotogrāfijā redzama viena muša ar vairāku kodienu pēdām uz govs ādas. Lietojot līdzekļus pret mušām, mēs paaugstinām govju komforta līmeni un ganāmpulks kļūst mierīgāks. Samazinās saslimšana ar mastītu (t.s. „vasaras mastīts” – cietstāvošu govju un telīšu tesmeņa infekcija, kuru izplata mušas) un „rozā acs slimību”(angl.

NewForest disease).

Ganībās govīm ir jābūt pieejamam tīram dzeramajam ūdenim pietiekamā daudzumā. Attēlā redzams, ka tas nav nodrošināts. Govij pa labi ir vājš spurekļa pildījums un, visticamāk, to pašu var teikt arī par pārējām govīm, tātad nevienai no viņām nevar būt optimāls izslaukums.

30

Govs

„G ovs i k d i e n u un ik m irk li sūt a

m u ms ļot i vēr tīgu informāc iju.

Vai J ūs to saņemat? ”

C o pr py ot ri ec gh te t d

Govis nepārtraukti raida mums signālus (informāciju) par to kā viņas jūtas, par savu veselību, ēdināšanas kvalitāti un produktivitāti.

signāli

Praktisks metodiskais

Tas ir patiešām liels izaicinājums katram, kas nodarbināts piena lopkopībā - iemācīties izprast un izmantot šos signālus.

materiāls

Jans Hulsens - holandiešu veterinārārsts, govkopības entuziasts, balstoties uz personīgo pieredzi, pašu govju gudrību un piena

slaucamo govju

ražotāju pieredzi, uzrakstījis šo grāmatu Govs Signāli: bagātīgi ilustrētu metodisko materiālu fermeriem, kas palīdzēs viņiem izprast,

fermas

kā interpretējama dzīvnieku uzvedība, poza, veselas grupas vai atsevišķu govju fiziskās izpausmes.

Kad vērojat govis, nesteidzieties un neizdariet pārsteidzīgus secinājumus! Vienmēr atbildiet sev uz trim jautājumiem: ko es redzu?

Kāpēc tā notiek? Par ko tas liecina? Piemēram, pietūkums govs pleca locītavas apvidū var kaut ko liecināt par barības galda barjeru, bet tas, ka govis pēc tam, kad ienākušas guļvietās, vēl ilgi paliek kājās, varētu norādīt uz ne visai pareizu guļvietas iekārtojumu. Šāda informācija ļauj attiecīgi rīkoties, lai uzlabotu situāciju.

Ja Jūs zināt, ko meklējat, Jūs pratīsiet uztvert dzīvnieku raidītos signālus ikreiz un ikvienā vietā. Govs Signāli Jums iemācīs, kā tas darāms.

www.cowsignals.com

Izdevums tapis sadarbībā ar:

menedžmentā