Laura: Iemāci man būt par mēnesi, viens viņš, zvaigznes mūžīgi aplido. Iemāci man būt par to ozolu rudzu lauka vidū, kā vējš to katru dienu apdejo.. iemāci man būt par taisnu smilgu kā tās visas citas aplauztas.. Iemāci man būt par dzintaru oļu kaudzē, kā viņš viens mirgo. Iemāci man būt par taureni ziemas vidū., viņš baltajam aukstajam spītē Iemāci man būt par gaismu nakts vidū, kas savu vien savu, kā cerība spīdē. Iemāci man to vienaldzību *** Auksts, karsts, tumšs, gaišs, tukšs, pilns, te es stāvu vienaldzības vidū! kā ozols, lauka vidū kā mēness, debess pleķī kā dzintars, oļu kaudzē kā taurenis, sniegpārslu varā kā gaisma, nakts vidū mazs melnums košā gleznā Tu iemācīji vienaldzību. nu pietiek vieta tik man, man, man