Radošā laboratorija «Dzejas iela» 2016.gada 14.janvārī.
ANNA, 12.kl.
VENIJA, 12.kl
Es nocelšu tev mākoņus, Lai tev nebūtu vientuļi. Es pati neviļus, Būšu aizgājusi. Es zinu, ka būs grūti, Un arī laika apstākļi mums sūri, Lai kā tu gribētu, Tu viena neko neizmainīsi. Tev būs vajadzīgs laiks, Lai visu šo novērstu, Tomēr tava pasaule, Pretosies… Uzmanies no dzīves lamatām! Nebaidies no manām labvēlībām! Es būšu Tev blakus. Dzirdi?! Tikai nebaidies
RENĀTE, 10.kl.
sasaldētas un atsaldētas ir apsnigušas vijoles uz tām parādās ziedi skaistumskaistām lapām, visskaistākiem ziediem es piesakaros tai, notek viena sarkana lāse, un tā sarkanā lāse atsaldē tās visas sirdis un sirdis kļūst mīļas
ANNIJA, 8.kl
BEĀTA, 11.kl.
VALĒRIJA, 10.kl.
KRISTIĀNA,10.kl.
ELZA, 12.kl.
Jauns gads, jaunajā gadā pilns galds jauns sākums, tas ir kā ziemas sārtums cilvēki jaunajā gadā domā, ka būs cītīgi. bet jaunais gads palidos zibenīgi. sniegs balts putina, tikai aukstais sniegs pēdiņas kutina. cilvēki kā katru gadu staigās nopietni un drūmi, un Rīgas Centrā paliks kā vienmēr, cigarešu dūmi sākums, visu var sākt no sākuma. Bet sākums ir nebeidzams tāpat kā sniegs ziemā nebeidzas jauns gads, nekas jauns tas nav, tas ir vienkārši laiks un skaits tas arī nav, jo tas ir tikai laiks un nekas vairāk jauns gads – jauns sākums. paliek vien ziemas sārtums
DMITRIJS, 8.kl.:
LORETA, 9.kl.
LAURA, 10.kl.
GUNĀRS UN TOMASS – DZIESMA
MATILDE, 11.kl.
Latvija,Tu dzimtene mana Mūžam sirdī manā Tu, Tavs sarkanbaltsarkanais karogs Ko par savu vien nosauktu. Tu dodi mums mājību te Tu dodi mums siltumu te Ko nedos neviena cita Bet tikai vienīgi Tu. It visu ko iegribēdams Ar Tevi es piepildos Pa Latvijas šaurajiem ceļiem Ik dienu es staigājos Jo zinu kāds patriots esmu Un zinu, ka novērtē Ik reizi, kad zīmējies esmu Šai Latvijas paletē.
LORETA, 9.kl.
BEĀTA, 11.kl.
KRISTIĀNA, 10.kl.
Atnāc šovakar, es būšu viena. Man klēpī mandarīnu maisiņš gaida tevi. Es padalīšos, tu zini, ka man patīk. Patīk dalīties ar tevi it visā, pat manos mīļākajos batoniņos. Nāc, durvis ir vaļā. atslēgas tavā kreisajā kabatā, ja vēlies aiz sevis aizslēgt durvis. Un paņem manu kaķi līdzi, viņš sēž uz betona maliņas pie mājas. Gaida. Gaida, kad tu atnāksi un paņemsi viņu līdzi, un sabužini viņu, viņam tā patīk. Neapgāz manus puķu podus, nākot iekšā. Es zinu, ka esi ļoti uzmanīgs, bet zini, tās ir manas atmiņas.
VALĒRIJA, 10.kl.
RENĀTE, 10.kl.
I. Sniegs, Tas bija sniegs, Tas bija tik mīksts un jauks, Bet zini! Tā nebiju es, Tā meitene nebiju es, kura tevī iemīlējās. Es neatzīstu to, Tas bija tik no tevis, jo, Kurš teicis, ka man pret tevi kas bija? Sniegā nerakstītas, jūtas, Leduspuķēs nerakstīti vārdi, Tie izdzisa no manas galvas, Kad tiešām to vajadzēja. Sildi mani, man ir auksti, Laikam krāsnī par maz malkas, Sals ir mani uzveicis, un, Man galvā ir cepure.
II. Kāpēc?! Es skatos pa logu Un ir! Sniegs ir saglabājies. Es priecājos, Bet vēl joprojām ir auksti, Tas laikam, jo ir rīts, Ja nē, tad kāpēc? Kas tas ir? Kam tas ir? Un kam! Aizveries, Domas, pārstājiet strādāt, Jūs traucējat, Vāciet no manis projām to visu!
ANNA, 12.kl.
VENIJA, 12.kl.
LAURA, 10.kl.
MATILDE, 11.kl.
BEĀTA, 11.kl.
ANNA, 12.kl.