ATKRITUMU
IZVEŠANAS CENAS PIEAUGUMS
JŪRMALNIEKIEM –
VAIRĀK NEKĀ DIVAS REIZES 2.LPP
SKOLU REORGANIZĀCIJA UN SLĒGŠANA KĀ
JAUNĀ JŪRMALAS
VIZĪTKARTE 2.LPP
TRADICIONĀLAIS
KAROGU BRAUCIENS
JŪRMALĀ PULCĒ
VAIRĀK NEKĀ 100
DALĪBNIEKU 8.LPP
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, pēkšņi uzrodas vairāki politiskie spēki un personāži, kas pirms tam bija “gulējuši ziemas miegā”. Tomēr tas nav stāsts par Nacionālo apvienību un tās Jūrmalas nodaļas pārstāvjiem Robertu Zīli un Andri Čudu. Roberts jau ilgstoši ir bijis aktīvākais Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā, kļuvis arī par Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku, kā arī pēc platformas “EU Matrix” datiem ir septītais ietekmīgākais EP deputāts. Andris ilggadīgi ir darbojies privātā uzņēmējdarbībā un vadījis vienu no lielākajiem Jūrmalas uzņēmumiem SIA “Jūrmalas Mežaparki”, pēc tam veiksmīgi arī pildījis Jūrmalas domes deputāta un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Plašāk abus Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus varēsiet iepazīt turpmākajās lapaspusēs. 4.LPP
Topa autors:
Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāts
Jūrmalas domes aprīļa sēdē tika apstiprināts jaunais atkritumu izvešanas tarifs jūrmalniekiem. Tas turpmāk būs par 115% dārgāk nekā līdz šim.
Atgādināšu: 2018. gada martā ar skaļiem saukļiem ieviesām atkritumu svēršanas sistēmu, kuru joprojām izmantojam vienīgie Latvijā. Stāstījām par piemēriem, kā tas būs Ziemeļeiropā un ka ieguvēji būs visi iedzīvotāji. Tajā brīdī vienas tonnas izvešanas izmaksas bija 102,06 eiro ar PVN. Skatoties no šodienas tarifiem, pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gada martu ir iespaidīgs – 216%.
Rodas pamatots jautājums: kādēļ šāds palielinājums? Jo, ja skatāmies uz sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksām, kas iepriekšējā periodā bija aptuveni 40% no kopējā tarifa, tad, salīdzinot AAS “Piejūra” apglabāšanas tarifu (izmanto Jūrmala) ar citiem, redzams, ka tas ir otrais zemākais starp visiem atkritumu poligoniem:
1) PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” – 84,68 EUR/t;
2) AAS “Piejūra” – 89,28 EUR/t;
3) SIA “Liepājas RAS” – 93,15 EUR/t; --- SIA “Getliņi EKO” – 146,39 EUR/t.
Skatoties no šodienas tarifiem, pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gada martu ir iespaidīgs – 216%.
Balsojumā jaunos atkritumu tarifus atbalstīja 11 deputāti, bet tos neatbalstīja Nacionālās apvienības deputāti Jānis Asars un Rolands Parasigs-Parasiņš, kā arī Tev/Jūrmalai pārstāvis Uldis Kronblūms.
Rodas pamatots jautājums: kādēļ šāds palielinājums?
AAS “Piejūra” atkritumu apglabāšans tarifs salīdzinot ar citiem atkritumu poligoniem
Kā viesu nami Jūrmalā par dzīvokļiem kļūst?
“ ”
Vislielāko šoku vairākos skolas absolventos ir radījis fakts, ka viena no skolas reorganizatorēm ir ilggadējā skolas direktore Irēna Kausiniece.
Mazāk par mēnesi bija nepieciešams, lai, neskatoties uz skolas padomes, skolēnu vecāku un sabiedrības pretestību, likvidētu (reorganizētu?) vienu no lielākajām un tradīcijām bagātākajām Jūrmalas skolām –Pumpuru vidusskolu. Sabiedrības iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” kopumā tika savākti 1877 iedzīvotāju paraksti, kas iebilda pret sasteigto skolas reorganizāciju, kuras rezultātā ar labiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos un valsts olimpiādēs godalgoto Pumpuru vidusskolu apvienoja ar Jaundubultu pamatskolu. Bažas šobrīd rada ne tikai jautājums par personālu, jo visi līgumi ar skolotājiem ir jānoslēdz no jauna un jau iepriekš bija problēmas nokomplektēt skolotāju sastāvu, bet arī tas, kādu ietekmi uz nacionāli patriotiskajiem Pumpuriem atstās Jaundubultu skolas skolēnu padome, kuras sastāvā darbojas pretvalstiski noskaņotā Inna Djeri, kas domes sēdē atļāvās izteikties, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir kļūda.
Vislielāko šoku vairākos skolas absolventos ir radījis fakts, ka viena no skolas likvidatorēm ir ilggadējā skolas direktore Irēna Kausiniece.
Foto: Latvijas Radio / Linda Zalāne “Viesu nams” Dzimtenes ielā 1
Pēdējos gados Jūrmalā novērojama satraucoša tendence – viesu nami naski kļūst par dzīvokļiem, kaut gan sākotnēji, konkrētos projektus plānojot un skaņojot ar Jūrmalas domi, tie tikuši prezentēti kā tūristiem un atpūtniekiem pieejami viesu nami ar īstermiņa īres iespējām.
Uz šo faktu norāda arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas savā pēdējā vēstulē Jūrmalas domei norāda: “Lūdzam nepieļaut esošo praksi, kad sākotnējo ieceru īstenošanas procesā tiek sasniegts pilnīgi cits rezultāts. Norādām, ka katrā ēkā esošā telpu grupa ir izmantojama tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam un šādas prasības neievērošana atbilstu patvaļīgas būvniecības gadījumam, un atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem šādu būvju vai atsevišķu telpu ekspluatācija būtu aizliedzama.”
Ministrija norāda: “sākotnējo ieceru īstenošanas procesā tiek sasniegts pilnīgi cits rezultāts.”
Šāda vai līdzīga “viesu namu” izmantošana notiek vairākos desmitos Jūrmalas projektu, kur acīmredzami īpašums netiek izmantots kā tas sākotnēji ticis paredzēts, un viesu nams patiesībā dzīvē ir kļuvis par dzīvokļu ēku.
Raksta autors:
Rolands Parasigs-Parasiņš, Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāts
Pavasaris vienmēr ir bijusi spodrības sezona, pēc tumšajiem ziemas vakariem dienām pieplūstot ar gaismu, mēs saņemam milzīgu enerģijas lādiņu, un tā rezultātā mums gribas sakopt savu pagalmu, māju, dzīvokli, mazdārziņu… Diemžēl nākas novērot, ka no mūsu spodrības cieš meži, jo daudzi cilvēki izvēlas savus atkritumus vest tieši tur. Es nerunāju par veciem televizoriem, būvgružiem un tamlīdzīgiem atkritumiem –tie laiki, par laimi, ir pagājuši.
Šā gada martā beidzot ir uzsākta jau sen gaidītā Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 9,2 miljonu eiro apmērā. Pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām. Iedzīvotājiem šajā laika periodā varētu būt nelielas neērtības, tomēr vasaras mēnešos iespēju robežās aicinājums izmantot dzelzceļa pārbrauktuvi Bulduros vai tiltu pār Lielupi pie Slokas.
Daudziem tas var likties absurdi, bet arī pērnās lapas, nopļautā zāle vai apgrieztās tūjas ir bioloģiskie atkritumi, kuriem mežā nav vietas.
Mežs – tā ir ļoti jutīga ekosistēma, kas ir dabīgi veidojusies gadu gadiem, un, vedot tur jebkādus atkritumus, mēs tajā nelabvēlīgi iejaucamies, jo, piemēram, daži no augiem, kurus mēs mežā izmetam, tur arī ieaug un kļūst par invazīviem augiem, kas pavisam lēnām sāk pārņemt mežu.
No šā gada 1. maija tarifs par siltumenerģiju pilsētā būs 70,99 eiro (bez PVN). Tarifa samazinājumu 20% apmērā uzņēmumam “Jūrmalas siltums” ir izdevies sasniegt, noslēdzot jaunus kurināmā iepirkuma līgumus nākamajiem periodiem.
Mīlēsim savus mežus, jo mēs esam atbildīgi par to, kādus tos atstāsim saviem bērniem un mazbērniem!
Ikvienam jūrmalniekam reizi gadā tiek piedāvāta dārza atkritumu, tostarp veco lapu un nezāļu, kā arī citu bioloģisko atkritumu bezmaksas izvešana
Piemēram, kļavas – tās ir savairojušās mūsu mežos un ar savām lielajām lapām aizēno pamežu, kā rezultātā iet bojā mellenāji un citi augi. Kļavas mežos ir nonākušas tikai to cilvēku dēļ, kuri uz mežu ir veduši kļavu lapas. Ikvienam jūrmalniekam reizi gadā tiek piedāvāta dārza atkritumu, tostarp veco lapu un nezāļu, kā arī citu bioloģisko atkritumu bezmaksas izvešana. Visu gadu šādus atkritumus bez maksas var nodot SIA «AAS «Piejūra»» pārkraušanas stacijā «Jūrmala» Ventspils ielā 61, kā arī pieteikt konteineru šādu atkritumu izvešanai tikai par 0,51 eiro mēnesī. Protams, jāsaka liels paldies visiem, kas atkritumus uz mežu neved, bet taisa kompostu vai ir atraduši citu dabai drošu veidu, kā no tiem tikt vaļā.
Mīlēsim savus mežus, jo mēs esam atbildīgi par to, kādus tos atstāsim saviem bērniem un mazbērniem!
Saruna ar ekonomikas zinātņu doktoru, Eiropas Parlamenta viceprezidentu ROBERTU ZĪLI.
8.jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kāds ir Nacionālās apvienības piedāvājums vēlētājiem?
Nacionālās apvienības vērtības ir skaidras: mēs vienmēr esam bijuši un būsim nacionālo interešu sardzē gan Latvijas, gan Eiropas politikā. Šobrīd Eiropas galvenā prioritāte ir drošība. Ja nebūs drošības, arī pārējam nebūs nozīmes. Latvijas interesēs ir spēcīga NATO alianse. Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par saprātīgu Eiropas Zaļo kursu, stingru migrācijas politiku, par atbalstu Ukrainai un Eiropas atbrīvošanos no Krievijas ietekmes. Tāpat ir svarīgi, lai ES likumi nodrošina godīgu konkurenci Eiropā, jo tas palīdz Latvijai kļūt bagātākai. Esam par ES kā nacionālu valstu savienību, nevis federālu lielvalsti, kur Brisele vēlas diktēt dalībvalstīm arvien vairāk noteikumu, nepiešķirot tam finansējumu. Ceru, ka nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā saprāta balss uzvarēs un, piemēram, Zaļajā kursā, kurš ir pārlieku ambiciozs un nereālistisks, un imigrācijas politikā, kas liek dalībvalstīm obligāti uzņemt bēgļus vai maksāt par to neuzņemšanu, tiks veiktas izmaiņas.
Nacionālās apvienības programmā ir uzsvars uz drošību. Kas jādara Eiropas līmenī, lai stiprinātu Latvijas un Eiropas drošību?
Jāstiprina NATO, cik vien iespējams. Daudzas valstis neatvēl divus procentus aizsardzībai, bet tas ir mērķis, ko vajadzētu sasniegt.
Nacionālā apvienība jau sen aicināja “neēst no Krievijas rokas” un pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju.
Uzstājoties Nacionālās apvienības kongresā
Līdz šim tas bija sarežģīti, jo privātās investīcijas militārajā jomā netika atzītas par labām (jo tās nebija “zaļas”), publiskā un privātā partnerība netika atbalstīta. Tam būtu jāmainās.
Kā vēlētājiem izdarīt izvēli, ņemot vērā, ka partiju solījumi nereti ir līdzīgi? Arī citas partijas saka, ka aizstāv Latvijas intereses.
Daudzi mēdz solīt lietas, kas nemaz neattiecas uz Eiropas politiku, piemēram, palielināt pensijas, algas, pabalstus. Tie ir nacionāla līmeņa jautājumi. Solīt nereālistiskas lietas, manā skatījumā, tā ir necieņa pret vēlētāju. Būtisks kritērijs ir partijas un kandidātu līdz šim paveiktais. Nacionālo apvienību no citiem konkurentiem, piemēram, Jaunās Vienotības, atšķir tas, ka mēs esam nevis Eiropas lielvalstu interešu pārstāvji Latvijā un “paklausīgā” balss Eiropā, bet patiesi aizstāvam Latvijas intereses, piemēram, svarīgos balsojumos par Zaļo kursu vai migrācijas politiku. Tāpat arī mēs bijām tie, kas jau sen aicināja Latvijas politiķus “neēst no Krievijas rokas” un pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju. Diemžēl šīs gadiem ilgi piekoptās politikas metastāzes ir cauraudušas gan uzņēmējdarbības vidi, gan politiķu domāšanu, un ir būtisks iemesls, kāpēc Latvija ekonomiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Krievija jau 2014.gadā okupēja Krimu, bet nacionālā stāja daudziem politiķiem atmodās tikai pēc 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā. Turklāt nereti šī stāja tiek pausta tikai vārdos, nevis darbos. Ekspertu vērtējumā esat atzīts par septīto ietekmīgāko Eiropas Parlamenta deputātu. Ko tas dod mums, Latvijas iedzīvotājiem?
Lai gan varētu šķist, ka Eiropas institūcijas ir tālu un maz mūs ietekmē, tomēr Eiropas likumdošana dod ietvaru daudzām valsts attīstībai būtiskām jomām. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas balsij Eiropā ir svars. Uz Eiropas Parlamentu kandidē daudz cienījamu cilvēku, daži arī bez pieredzes politikā. Taču drošāka izvēle būs balsot par tiem, kuriem ne tikai ir labas idejas, bet kuri arī zina, kā panākt rezultātu. Un tā ir prasme, ko var iegūt tikai ar laiku un pieredzi. Nezinām, kas notiks pēc ASV prezidenta vēlēšanām, bet sadarbība ar ASV, Kanādu un Lielbritāniju mums ir ļoti svarīga. Tāpat ir vajadzīga speciāla programma Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanai. Tā ir normāla prasība, un es domāju, ka vienā vai otrā formā to izdosies panākt. Ir arī jāattīsta militārā ražošana Eiropā, taču atšķirībā no liberāļu kolēģiem es neuzskatu, ka tas obligāti jādara no Eiropas Savienības kopējā katla, bet gan dalībvalstīm attīstot publisko un privāto partnerību.
Taču drošāka izvēle būs balsot par tiem, kuriem ne tikai ir labas idejas, bet kuri arī zina, kā panākt rezultātu.
1 Būt piegādātājiem, nevis patērētājiem.
2 Latvijas un Eiropas enerģētiskā neatkarība, starpsavienojumi transportā un enerģijā.
3 Atbalsts Ukrainai, izskaužot sadarbību ar Krieviju.
4 Attīstīt militāro (aizsardzības) industriju Latvijā – droni, pretgaisa aizsardzības sistēmas, kiberrisinājumi.
5 Tūrisms – kompleksi informatīvā mārketinga pasākumi Eiropas Savienībā.
Seko Andrim sociālajā vietnē Facebook
Ļoti svarīgi, lai tieši Latvijas intereses tiktu pārstāvētas Eiropā, nevis Eiropas intereses Latvijā. Nacionālajai apvienībai, tajā skaitā man, šī ir galvenā prioritāte, kādēļ es startēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijas intereses ir jābalsta ekonomiskajā izaugsmē, lai mūsu valsts iegūtu stabilu vietu Eiropas ekonomikā. Līdz šim pārsvarā esam pildījuši dažādas regulas un noteikumus, diemžēl visus ierobežojošos nosacījumus pieņemot daudz ātrāk un punktuālāk nekā attīstību veicinošos. Sanācis tā, ka bieži vien uzņēmējdarbības iniciatīvas noplok vispārējās birokrātijas žņaugos, piemēram, uzskatāmi tas parādās pusvadītāju un net zero akta ieviešanā, kas ir pamats Eiropas enerģētiskajai neatkarībai. Latvija no Krievijas naftas un dabasgāzes ir pilnībā atteikusies, bet vairākas citas Eiropas valstis šo fosilo kurināmo no agresorvalsts turpina izmantot. Tā ir milzīga enerģētiskā nespēja Eiropas iekšienē, tādēļ ir jāveicina visas tehnoloģiskās iespējas, lai līdzsvarotu enerģijas patēriņu ar pašu saražotajiem resursiem. Ir nepieciešami efektīvi starpsavienojumi gan enerģētikā, gan transportā starp Eiropas Savienības valstīm. Noteikti jāturpina palielināt zaļās enerģijas ražošanu uz vietas. Lai gan Latviju ar trim hidroelektrostacijām nosacīti varam dēvēt par zaļās enerģijas lielvalsti, saražotais apjoms nav pietiekams pilnīgai enerģētiskajai neatkarībai, jo Daugavā ūdens līmenis
svārstās un ir jābūt gataviem saražotās elektrības iztrūkumu mazūdens periodos kompensēt ar saules un citiem enerģijas resursiem.
Bažas rada arī ātrgaitas vilcienu līnijas “Rail Baltica” projekta smagnējā virzība. Tas vienlaikus ir milzīgs izaicinājums, un būvniecības kavēšanās rada apdraudējumu Latvijas reģionālajai attīstībai, efektīvai preču apmaiņai pa dzelzceļu.
Latvijai jēgpilna ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienības sastāvā ir maz iespējama, ja esam tikai izejvielu un cilvēkresursu devēji, nevis iesaistāmies kopējā dalībvalstu tirgū ar augstas pievienotās vērtības precēm, kas varētu papildināt arī mūsu valsts budžetu. Es iestāšos par šādu preču ražošanas un eksporta veicināšanu.
Nevaram atstāt novārtā arī militāro rūpniecību, jo Eiropas Savienība meklē iespējas, kā palīdzēt Ukrainai karā pret Krieviju, un, ja Latvija šajā industrijā neiesaistīsies, tā būs kārtējā ekonomiskā iespēja, kuru palaidīsim garām. Gan savu pašaizsardzības spēju nodrošināšanas, gan tīri finansiālu apsvērumu dēļ. Būdams Ukrainā, pārliecinājos par līdz šim no Latvijas piegādātā militārā un kaujas atbalsta aprīkojuma efektīvu pielietojumu, un šo palīdzību jāturpina sniegt, lai Ukraina uzvarētu.
Būdams Ukrainā, pārliecinājos par līdz šim no Latvijas piegādātā militārā un kaujas atbalsta aprīkojuma efektīvu pielietojumu, un šo palīdzību jāturpina sniegt, lai Ukraina uzvarētu.
Es esmu savas pilsētas Jūrmalas patriots un ievēlēšanas gadījumā negrasos savu pastāvīgo dzīvesvietu mainīt. Pēc Briselē vai Strasbūrā pavadītas darba nedēļas atgriežoties Latvijā, vēlos daļu sava brīvā laika ieguldīt Latvijai svarīgu iniciatīvu īstenošanā, piemēram, tūrismā. Manuprāt, Ķemeru kūrorta atdzimšanas veicināšana nav tikai Jūrmalas, bet visas valsts jautājums – atbildība par to, ka šeit atrodamie Eiropas mērogā unikālie, dziedniecībai noderīgie dabas resursi joprojām netiek izmantoti sabiedrības labā. Redzu, ka, būdams Eiropas Parlamenta deputāts, es varētu Ķemeru kūrorta attīstībā iepūst Eiropas nozīmes elpu. Tandēmā ar septīto ietekmīgāko Eiropas Parlamenta deputātu, arī jūrmalnieku, Robertu Zīli būsim Jūrmalas balss Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, ja šajās vēlēšanās atdosiet savu balsi par Nacionālās apvienības sarakstu un mums.
1.Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta deputāts, viceprezidents
Nacionālās apvienības valdes loceklis
Ekonomistu apvienības valdes loceklis
2. Ināra Mūrniece
Latvijas Republikas Saeimas deputāte, frakcijas priekšsēdētāja vietniece
Nacionālās apvienības valdes locekle
3. Rihards Kols
Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs
Nacionālās apvienības valdes loceklis
4. Edvīns Šnore
Latvijas Republikas Saeimas deputāts
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības biedrs
5. Ilze Indriksone
Latvijas Republikas Saeimas deputāte
Nacionālās apvienības valdes locekle
6. Jānis Grasbergs
Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Saeimas sekretāra biedrs
Nacionālās apvienības valdes loceklis
7. Kaspars Gerhards
Ekonomistu apvienības biedrs
8. Ērika Teirumnieka
Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece
9. Jurģis Klotiņš
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas domes deputāts
NACIONĀLĀS APVIENĪBAS galvenais mērķis vienmēr ir bijis un būs latviska, droša un pārtikusi Latvija. Esam vienīgais latviskais politiskais spēks, kurš spējis pierādīt savu ietekmi Eiropas Parlamentā visos sasaukumos kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Turpināsim aizstāvēt Latvijas intereses ES, nevis ES intereses Latvijā.
Eiropas Parlamentā arī turpmāk darbosimies Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, ar kuru mūs vieno līdzīgas vērtības un skatījums par Eiropas nākotni.
10. Ģirts Lapiņš
Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs
11. Roberts Ozols
Latvijas Republikas Saeimas deputāta Jāņa Dombravas palīgs
12. Andris Čuda
Nacionālās apvienības valdes loceklis Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas vadītājs
13. Aija Mežale
Balvu novada pašvaldības deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja
14. Andris Jankovskis
Dienvidkurzemes novada domes deputāts, priekšsēdētāja vietnieks izglītības, sporta un sociālajos jautājumos
15. Oskars Cīrulis
Jelgavas novada domes deputāts
16. Roberts Sipenieks
Latvijas Kara muzeja filiāles vadītājs Saldus novada pašvaldības deputāts
17. Atis Gridjuško
Nacionālās apvienības Jauniešu organizācijas valdes loceklis
18. Jāzeps Korsaks
Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pasniedzējs
Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts Ārsts - narkologs Daugavpils reģionālajā slimnīcā
Ārējā drošība
- Laikā, kad turpinās Krievijas uzsāktais nežēlīgais karš Ukrainā, drošība ir Eiropas, tostarp Latvijas, galvenā prioritāte. Eiropas drošības garants ir un paliek stipra NATO alianse.
- ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, sasniedzot NATO noteikto mērķi – ne mazāk kā 2% no valsts IKP. Aizsardzības izdevumi galvenokārt jāfinansē no katras dalībvalsts nacionālā budžeta, nevis no ES kopējiem līdzekļiem.
- Latvijai kopā ar citām ES valstīm, kas robežojas ar Krieviju, jāsaņem solidārs atbalsts ES austrumu robežas žoga un attiecīgās infrastruktūras izveidē. Iestāsimies par to, lai, saskaņojot ar NATO struktūrām, ES austrumu robeža tiktu stiprināta, ieviešot militārās pretmobilitātes pasākumus, tajā skaitā veidojot spēcīgas militārās aizsardzības līnijas.
Iekšējā drošība
- Nepiekrītam jaunākajām šī gada izmaiņām Eiropas migrācijas politikā, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu uzņemt migrantus vai maksāt par to neuzņemšanu. Jaunajā EP sasaukumā jāpanāk šī principa pārskatīšana.
- Eiropas valstīm, kuras saskaras ar vislielāko migrantu pieplūdumu, jāaizsargā savas robežas –gan sauszemes, gan jūras –, tajā skaitā iesaistot Eiropas robežsardzes spēkus.
ES paplašināšanās
- Iespējami ātri jāpanāk Ukrainas un Moldovas uzņemšana ES, jo tas ir ES drošības interesēs.
Taisnīga Eiropa
- Jāveicina īpašs atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā, ka ir mainījušies apstākļi un šīs valstis sastopas ar kara radītiem papildu izaicinājumiem. Tas paveicams, izstrādājot ES daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam un izmaiņas to veidojošās politikās.
Saprātīga zaļā kursa ieviešana
- Eiropas Zaļā kursa apstiprinātie nesamērīgie un nesasniedzamie mērķi radīs ilgtermiņa zaudējumus Latvijai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, būvniecības un citās jomās. Zaļais kurss esošajā versijā izmaksās pārlieku dārgi un pasliktinās Latvijas un ES konkurētspēju, un radīs negatīvas sociālās sekas.
Latviešu valodas, kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana
- Pēdējos gados izpratne par Latvijas un Baltijas vēsturi Eiropas Parlamentā aizvien ir pieaugusi. Eiropas Parlamenta ēkās ir izdevies atklāt vairākas piemiņas vietas Latvijai un Baltijai svarīgiem vēsturiskiem notikumiem. ES ir nosodījusi totalitārā komunisma pastrādātos noziegumus, un tāpat ir jānosoda arī mūsdienu Krievijas imperiālisms.
Iepazīsites ar pilno programmu, atverot kameru telefonā un noskenējot QR kodu.
Raksta autors: Endijs Melnis. Jūrmalnieks, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas biedrs, savas apkaimes patriots.
Jā, tu nepārklausījies – dzīvot līdz 100 varam visi, ir jābūt aktīviem, priecīgiem un ar piepildītu dzīves jēgu, mazāk stresa, vairāk kustību un sarunu ar kaimiņiem. Kā redzams, aktīvi palielinās apkaimju kustība ne tikai Jūrmalā, bet visā Latvijā. Pasaulē ir atklātas un izpētītas piecas “zilās zonas”, kur cilvēki dzīvo visilgāk. Kāpēc viņi var?
Lai nodzīvotu līdz 100 gadu vecumam, nepieciešams aktīvs dzīvesveids, mazāks stresa līmenis un sabiedrības atbalsts. Pētījumi par “zilajām zonām” liecina, ka cilvēki, kuri dzīvo garu mūžu, ievēro veselīgu dzīvesveidu, kas ietver dabiskas kustības, dārza iekopšanu un regulāras fiziskās aktivitātes. Turklāt ir svarīgi zināt dzīves mērķi, kas palīdz uzturēt motivāciju un dzīves jēgu, dodoties ikdienas gaitās.
Pasaulē visilgāk dzīvojošajiem cilvēkiem ir ierasts atbrīvoties no stresa – piemēram, Okinavas iedzīvotāji katru dienu velta dažus mirkļus, lai atcerētos savus senčus, adventisti lūdz, ikarieši snauž, bet sardīnieši pavada laimīgo stundu.
Nozīmīgs ir arī veselīgs uzturs, kur liela uzmanība tiek pievērsta augu valsts produktiem un mazākam gaļas patēriņam.
Mērens alkohola lietojums un stiprs ģimenes atbalsts ir vēl divi faktori, kas veicina veselīgu un ilgu dzīvi. Aktīva dalība kopienas dzīvē un cieši sociālie sakari var uzlabot gan garīgo, gan fizisko labsajūtu, veicinot garāku un pilnvērtīgāku dzīvi. Kopumā, ievērojot aktīvu un sociālu dzīvesveidu, ir iespējams uzlabot labsajūtu un pagarināt dzīves ilgumu.
Iesaistīties un būt aktīviem ikdienas notikumos savā apkaimes kopienā ir viens no pirmajiem soļiem pretī garākai un dzīvespriecīgākai dzīvei, organizēt dažādus pasākumus un piedalīties apkaimes attīstības plānošanā, lai stiprinātu kopienas saikni, veicinātu aktīvu dzīvesveidu un uzlabotu ikdienas labklājību. Uzmeklē savas apkaimes biedrību vai izveido to pats un sāc piedalīties savas vides veidošanā!
• 01.06 Kūrorta svētki Jūrmalā, Majoros
• 13.-16.06 CEV Nāciju kausa fināls pludmales volejbolā
• 13.07 Jūras svētki Mellužu estrādē
• 14.07 Saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē
• 07.09 Mellužu gadatirgus Mellužu estrādē
• 21.–27.10. Rudens ekskursiju nedēļa
Seko mums sociālajā tīklā “Facebook”, meklējot “Jūrmalas latvietis”
Maijā norisinājās tradicionālais karogu brauciens Jūrmalā, kas pulcēja vairāk nekā 50 auto un moto ekipāžu.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks 2024. gada 8. jūnijā.
Vēlētāji 2024. gadā Eiropas Parlamentā no Latvijas ievēlēs deviņus deputātus.
3. jūnijā: Iepriekšējā balsošanas diena 08.0013.00 (tikai iecirkņos Latvijā)
6. jūnijā: Iepriekšējā balsošanas diena 16.0020.00 (tikai iecirkņos Latvijā)
7. jūnijā: Iepriekšējā balsošanas diena 13.0018.00 (tikai iecirkņos Latvijā)
8. jūnijā: Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena. Iecirkņi darbojas no 08.00 līdz 20.00
• Tu vari balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā.
• Jāņem līdzi derīgs personu apliecinošs dokuments - pilsoņa pase vai personas apliecība (eID).
• Balsot var, ja vēlēšanu dienā esi vismaz 18 gadus vecs/-a, esi Latvijas pilsonis/-e
204. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “KATRĪNA”
205. BULDURU IZSTĀŽU NAMS
206. LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA*
207. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “ĀBELĪTE”*
208. JŪRMALAS KULTŪRAS CENTRS*
209. SPORTA NAMS “TAURENĪTIS”
210. SIVA KOLEDŽA*
211. JŪRMALAS PUMPURU VIDUSSKOLA
212. JŪRMALAS BĒRNU UN JAUNIEŠU INTEREŠU CENTRS
213. NACIONĀLAIS REHABILITĀCIJAS CENTRS “VAIVARI”*
214. SPECIALIZĒTAIS ORTOPĒDIJAS CENTRS “SLOKA”*
215. JŪRMALAS VALSTS ĢIMNĀZIJAS SĀKUMSKOLA*
216. JŪRMALAS VALSTS ĢIMNĀZIJA*
217. JŪRMALAS MEŽMALAS PAMATSKOLA
218. KAUGURU KULTŪRAS NAMS*
219. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “MĀRĪTE”
220. JŪRMALAS ĶEMERU PAMATSKOLA*
* Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Pievienojies NA Jūrmalas nodaļai, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai rakstot uz e-pastu jurmalaslatvietis@ gmail.com
Tirāža: 10000 eksemplāru Izdevumu apmaksā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”