JŪRMALNIEKU
INTEREŠU SARDZĒ
Par caurlaidi būs jāmaksā vairāk
Jūrmalā iebraukšanas maksa pieaug līdz 5 eiro — un ilgtermiņa caurlaides kļūst teju divtik dārgas. Tas nozīmē mazāk spontānu apmeklētāju un mazāk klientu vietējiem uzņēmumiem. Šī izvēle skaidri parāda — pilsēta virzās uz “ekskluzivitātes modeli”, kur piekļuve tiek ierobežota ar cenu. Daudzi iedzīvotāji un uzņēmēji jau pauduši bažas par ietekmi uz ekonomiku. Publiski tiek stāstīts, ka tas “uzlabo satiksmi”, bet realitātē tas rada jaunu sociālekonomisko robežu. Vai Jūrmala kļūst par kūrortu tikai tiem, kas maksā?
Jaunā komiteja domē — vecie aktieri
Jūrmalas domē izveidota jauna komiteja, kuras vadībā ievēlēts kriminālprocesos apsūdzētais bijušais pilsētas mērs Gatis Truksnis. Lēmums rada iespaidu, ka Jūrmalā turpinās amatu sadale “sistēmas iekšienē”, nevis kompetences balstīta pārvaldība. Opozīcija norāda — šādi amati nav pamatoti ar nepieciešamību, bet ar vēlmi saglabāt ietekmes pozīcijas. Iedzīvotājiem ir grūti saprast, ko tieši jaunā struktūra uzlabos.
Grigule-Pēterse Dzintaru
koncertzāles vadībā
Par Dzintaru koncertzāles valdes locekles izpildītāju iecelta Iveta Grigule-Pēterse — bijusī politiķe un Eiropas Parlamenta deputāte, kura savulaik Briselē iekļuva ar masīvu, dārgu reklāmas kampaņu. Tomēr viņas darbs EP bieži ticis kritizēts par zemu aktivitāti un niecīgu reālu pienesumu Latvijai. Tagad viņa nonāk Jūrmalas vadošajā kultūras institūcijā, lai gan ilgtspējīgas kultūras pārvaldības pieredze nav bijusi viņas profesionālās biogrāfijas stiprā puse. Konkurss uz amatu formāli notiek, taču fakts, ka viņa jau ir ielikta vadītājas krēslā, rada jautājumus par lēmuma caurspīdīgumu. Sabiedrībai joprojām nav skaidrs, vai šī izvēle balstīta kompetencē vai politiski tuvu cilvēku virzībā ņemot vērā, ka Grigule ir Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieka Romāna Mežecka bijusī sieva.
Pedagogi joprojām nav esošās
domes koalīcijas prioritāte
Jūrmalas domes koalīcija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu priekšlikumu palielināt skolotāju palīgu atalgojumu —
Ar vienu roku dod, ar otru atņem
Jūrmalas dome ar lielu troksni izreklamēja jauno sociālo iniciatīvu — 90% atlaidi mājokļa pakalpojumiem noteiktām iedzīvotāju grupām. Taču jau nākamajā domes sēdē tika pieņemts lēmums paaugstināt “Jūrmalas ūdens” tarifu vismaz par 12%, kas skar pilnīgi visus jūrmalniekus. Rezultātā daudzām mājsaimniecībām šī “atlaide” kļūst simboliska — jo ūdens tarifa sadārdzinājums izmaksās vairāk nekā jebkurš solītais ieguvums. Efekts ir vienkāršs: publiski paziņojumi par atbalstu izklausās skaļi, bet iedzīvotāju maciņš pēc balsojuma paliek plānāks. Tā vietā, lai dzīvi Jūrmalā padarītu pieejamāku, dome faktiski padara to vēl dārgāku.
grupu, kas jau tā strādā par zemu samaksu un nodrošina ikdienas mācību procesa nepārtrauktību. Šis lēmums izraisīja īpašu pārsteigumu, jo koalīcijā darbojas arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore, kurai pēc amata būtības būtu jākļūst par spēcīgāko pedagogu interešu aizstāvi. Priekšlikuma noraidīšana parāda, ka solījumi par atbalstu izglītībai bieži izkūp brīdī, kad jāpieņem konkrēti lēmumi.
Apskati aktuālos video mūsu TikTok kontā meklējot “Jūrmalas latvietis”
Seko Jūrmalas latvietim arī Facebook platformā un uzzini par aktuālo Jūrmalā
AR RŪPI PAR JŪRMALNIEKIEM VISU LAIKU
kreisās:
Ar Jūrmalas domes deputātiem sarunājās žurnālists Zigmunds Bekmanis.
Jūnija sākumā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā, kuras domē bija jāievēl 15 deputāti, Nacionālā apvienība saņēma vēsturiski visvairāk vēlētāju balsu (4296), kas deva iespēju iegūt 4 deputātu vietas jaunajā Jūrmalas valstspilsētas domē. Tomēr ar to bija par maz, lai nonāktu koalīcijā un varētu būtiski ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Nacionālās Apvienības pārstāvjiem pārrunas par kopīgu darbu pilsētas attīstības un Jūrmalas iedzīvotāju labā notika gan ar ZZS (2) un partijas „Progresīvie” (1), gan vēlēšanās uzvarējušās Zaļās partijas (6) ievēlētajiem deputātiem. Taču Zaļās partijas deputāti ar savu mēra kandidātu Gati Truksni priekšgalā diezgan augstprātīgi nolēma ar Nacionālo Apvienību koalīciju neveidot, bet kvoruma nodrošināšanai izvēlējās „Saskaņas” (1) un „Latvija Pirmajā vietā” (1) deputātu balsis, kaut Nacionālās Apvienības balsu pārstāvniecība jaunajā Jūrmalas domē bija otra lielākā. Drošākam vairākumam kalpoja arī nesaskaņas ZZS nometnē, kur pēc šīs partijas mēra amata kandidātes Ritas Sproģes rosinātās balsu pārskaitīšanas vietu jaunajā domē saglabāja ķemernieks Mārtiņš Stulpiņš, kurš šajā rīcībā saskatīja nodevību un lēma pievienoties Zaļās partijas vadītajai koalīcijai. Sakarā ar šādu notikumu pavērsienu un spēku samēru Nacionālās Apvienības deputātiem līdz šim nācies strādāt opozīcijā un nav atlicis nekas cits, kā savus vēlētājiem dotos solījumus censties pildīt vienīgajā juridiski iespējamajā veidā, proti, apstrīdot apšaubāmus vai Jūrmalas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai nedraudzīgus jaunās domes lēmumus tiesā, piketējot un informējot iedzīvotājus par tiem sociālajos tīklos.
NA opozīcijas stingrais tvēriens
Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļas vadītājs kopš šā gada rudens ir Jānis Asars, kurš ir Jūrmalas domes deputāts otro sasaukumu un šobrīd darbojas domes Izglītības, jaunatnes un sporta, un Pilsētsaimniecības komitejā, kā arī aktīvi organizē dažādas protesta akcijas un sniedz aktuālo informāciju par darbu Jūrmalas domē facebook profilā „Jūrmalas latvietis”. „Nacionālā Apvienība kopā ar „Progresīvo” un vienīgo palikušo ZZS pārstāvi (6 balsis) esam diezgan spēcīga opozīcija Jūrmalas domē, kas neļauj koalīcijai atslābt un netraucēti pieņemt nopietni neizsvērtus vai pat Jūrmalas attīstībai kaitīgus lēmumus. Mūsu skaits ir pietiekams, lai varētu sasaukt ārkārtas domes sēdes un pieprasīt pārskatīt pieņemtos lēmumus un regulējumus domes darbā,” atklāj Jānis Asars.
„Cīnījāmies un ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu panācām, ka tiek likvidēts domes priekšsēdētāja otrā vietnieka amats, kas bija izveidots bez prasības pielaidei valsts noslēpumam. Šis amats tika izveidots, lai Romānam Mežeckim (ZP) radītu pastāvīgu darbavietu un tādējādi novērsām arī domes līdzekļu izšķērdēšanu. Iestājāmies arī par taisnīgu atalgojumu Jūrmalas bērnudārzu audzinātāju palīgiem (auklītēm), nosakot to tūkstoš eiro apmērā un pret iebraukšanas maksas palielināšanu Jūrmalā, kas turklāt darbotos visu gadu. Diemžēl valdošā koalīcija mūsu ierosinājumus neņēma vērā, un auklīšu atalgojums joprojām ir viszemākais no visiem izglītības darbiniekiem pilsētā – vien pavisam nedaudz virs valstī noteiktās minimālās darba algas.
Panācām, ka tiek likvidēts domes priekšsēdētāja otrā vietnieka amats, kas bija izveidots bez prasības pielaidei valsts noslēpumam un tādējādi novērsām arī domes līdzekļu izšķērdēšanu.
Tāpat pievērsām uzmanību nepamatoti apjomīgai pilsētas mežu izciršanai, kas tika organizēta ļoti vēlu - tikai pusotru gadu pēc postošās vētras vien pēc vairākkārtējiem Nacionālās Apvienības aizrādījumiem. Redzot reālos mežizstrādes darbus, radās bažas, ka līdz ar vētras bojātajiem tiek izcirsts vairāk veselo koku nekā ciršanas biļetē atļauts, tāpēc pie Jūrmalas domes rīkojām piketu, kā arī pie baļķu krautnēm nolikām svecītes, izpostīto pilsētas mežu piemiņai, kas pievērsa plašu mediju un sabiedrības uzmanību. Tādējādi ar Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļas (NAJN) aktivitātēm panācām, ka Jūrmalas dome pārskatīs veikto mežizstrādes darbu kvalitāti, pieaicinot neatkarīgus vērtētājus.” Jānis Asars norāda, ka bija jācīnās arī par proporcionalitātes principa ievērošanu domes komiteju darbā, jo Zaļā partija patvaļīgi bija deleģējusi komitejās vienu deputāta vietu vairāk nekā viņiem pienāktos pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. „Pēc VARAM ieteikuma vērsāmies Administratīvajā rajona tiesā, pēc kuras lēmuma Jūrmalas domes komiteju locekļu sastāvs tika mainīts par labu Nacionālajai Apvienībai un likums ir ievērots.”
Par skolotāju algām cīņa vēl priekšā
Pedagoģe, bijusī Pumpuru vidusskolas direktore Ausma Bruņeniece pievienojās NAJN pirms pašvaldību vēlēšanām ar ļoti skaidru mērķi cīnīties par Jūrmalas skolotāju darba pienācīgu atalgojumu, kas pašlaik ir viens no zemākajiem visā valstī, un tika arī ievēlēta. Šobrīd Jūrmalas domē viņa darbojas Kultūras, Pilsētsaimniecības, Sociālo un Finanšu komitejās. „Kā visā Latvijā, arī Jūrmalā skolotājiem algas tiek maksātas no valsts mērķdotācijas, taču te tās lielākoties ir slodzei noteiktā minimālā atalgojuma apmērā un nav salīdzināmas ar blakus esošo Rīgas, Mārupes un Tukuma novada skolu pedagogu algām, kurām papildu mērķdotācijai piešķir piemaksas no pašvaldību budžeta, apzinoties skolotāju trūkumu un tādējādi cenšoties noturēt viņus savās mācību iestādēs.
No
Jānis Asars, Rolands Parasigs-Parasiņš, Ausma Bruņeniece un Andris Čuda
Jānis Asars kopš rudens ieņem NA Jūrmalas nodaļas vadītāja amatu
No tikko ievēlētā Jūrmalas mēra Jāņa Lediņa (ZP) esmu saņēmusi solījumu, ka nākamajā gadā dome segs transporta izmaksas tiem pedagogiem, kas nedzīvo Jūrmalā, jo pilsētas robežās visiem jūrmalniekiem sabiedriskais transports ir bez maksas. Taču, izpētījusi jauno 2026. gada budžeta projektu, nepamanīju šādu izdevumu sadaļu, tāpēc turēšu mēru pie vārda un solījumi būs jāpilda,” apņēmības pilna ir Ausma Bruņeniece.
Bijusī Pumpuru vidusskolas direktore Ausma Bruņeniece turpinās cīņu par pedagogu pienācīgu atalgojumu
Viņa kopā ar Jāni Asaru līdz šim ir apmeklējusi visas Jūrmalas vispārizglītojošās skolas, lai ar šo iestāžu vadību pārrunātu izglītības jautājumus, tostarp skolotāju atalgojumu Jūrmalā. Izņemot Jūrmalas Valsts ģimnāziju, kuras direktore Ieva Taranda, kas arī ir Jūrmalas domes deputāte no Zaļās partijas, šādu tikšanos uzskatīja par nevajadzīgu.
Par to Nacionālās Apvienības deputāti ir neizpratnē, jo tieši pilsētas prestižākās skolas vadītājai vajadzētu visaktīvāk izmantot savu deputātes mandātu un censties panākt ierindas skolotāju algu paaugstināšanu nevis ar bezdarbību bremzēt Nacionālās Apvienības deputātu iniciatīvas. Izskatās, ka Ievai Tarandai deputātes darbā svarīgāks ir pesonīgais labums nevis atbalsts izglītības nozarei, jo ne bez savas ģimenes interešu lobēšanas viņas vīrs bez konkursa kļuvis par Jūrmalas domes Inženierbūvju nodaļas vadītāju, kas atbildīgs par pilsētas ielu un ceļu uzturēšanu, ģimenes mājsaimniecībai kopā nodrošinot ap deviņiem tūkstošiem eiro ienākumus mēnesī, kas dod iespēju vismaz pagaidām (līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām) neuztraukties par nākotni, ko nevar teikt par daudziem vispārizglītojošo skolu priekšmetu skolotājiem.
„Ar Jūrmalas skolu vadības komandām pārrunājām gan labās lietas, gan jautājumus, kuros nepieciešami uzlabojumi. Ņemot vērā visus priekšlikumus, iesniedzām Jūrmalas domei plašu finanšu pieprasījumu iekļaušanai nākamā gada budžetā, bet kārtējo reizi neesam sadzirdēti,” skumji atzīst Ausma Bruņeniece, kurai nav dota tieša iespēja aizstāvēt skolu intereses JD Izglītības komitejā, bet viņa delēģējusi šīs rūpes partijas biedram Jānim Asaram, kurš darbojas šajā komitejā.
Darbojamies kā komanda
Vispieredzējušākais Nacionālās Apvienības deputāts Jūrmalas domē ir Andris Čuda, kurš iepriekšējā domes sasaukumā bija nolicis savu deputāta mandātu, kļūdams par Latvijas Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru un gūdams politisko pieredzi valsts visaugstākajā līmenī. Viņš pašlaik Jūrmalas domē darbojas Finanšu, Drošības un tikai nesen izveidotajā Stratēģiskās plānošanas komitejā. „Protams, katram no mūsu deputātiem ir kāda sev tuvākā joma, taču strādājam visi kopā jūrmalnieku labā, un tas, ko līdz šim izdevies sasniegt, ir komandas darbs. Salīdzinot ar iepriekšējo Jūrmalas domes sasaukumu, Nacionālās Apvienības pārstāvniecība ir dubultojusies un tas nenoliedzami piešķir citu jaudu un kvalitāti deputātu darbam domē,” NA spēku apliecina Andris Čuda, piebilstot, ka pie šāda spēku samēra esošajai koalīcijai ir daudz grūtāk izvairīties no situācijām, kurās tā izmanto nepilnības likumdošanā vai nekaunību lēmumu pieņemšanā, jo politisko spiedienu palīdz izdarīt arī Rita Sproģe (ZZS) un Uldis Kronblūms (P). Tāpēc Jūrmalas domes opozīcija no koalīcijas ir izpelnījusies apzīmējumu „agresīvais mazākums”.
Tieši pilsētas prestižākās skolas vadītājai vajadzētu visaktīvāk izmantot savu deputātes mandātu un censties panākt ierindas skolotāju algu paaugstināšanu nevis ar bezdarbību bremzēt Nacionālās Apvienības deputātu iniciatīvas.
„Koalīcija agri vai vēlu pieļaus kļūdas. Viņu nosvērtība un disciplinētība nav ne tuvu līdzvērtīga Nacionālās Apvienības un mūsu opozīcijas partneru nostājai un saliedētībai.
“ “
Andris Čuda uzskata, ka esošā opozīcija ir vērā ņemams spēks un spēj paveikt daudz
Greizā izpratne par Jūrmalas mežiem
Mežu izciršanas jautājums Jūrmalā lielā mērā tika aktualizēts pateicoties Rolandam Parasigam – Parasiņam, kurš ir Jūrmalas domes deputāts jau trešo sasaukumu pēc kārtas un šoreiz ir Nacionālās Apvienības pārstāvis Attīstības un Kultūras komitejās. „Sākumā mani draugi un paziņas nebija īsti pārliecināti par kaitējumu pilsētas mežiem, taču redzot manas video reportāžas sociālajos tīklos, viņi saprata, ka notiek kaut kas nelāgs, un tas neaprobežojas tikai ar vētras bojāto koku izvākšanu. Man kopā ar biedrību „Drošais pamats nākotnē”, ko vada mans partijas biedrs Endijs Melnis, izdevās piesaistīt gan mediju, gan Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Valsts mežu uzmanību,” teic Rolands. Galu galā atbildīgās iestādes nonāca pie secinājums, ka juridiski ar mežizstrādi Jūrmalā viss ir kārtībā, tomēr nav ievēroti labas pārvaldības principi un nelaime tā, ka Jūrmalas meži visos dokumentos kvalificēti kā meži, bet patiesībā ir parki, kuros jebkuri ciršanas darbi būtu jāveic īpaši saudzīgi.
„Jūrmalas domes sēdēs piedalāmies labi sagatavoti ar spēcīgu argumentāciju visos jautājumos, konstruktīvu kritiku, konkrētiem piemēriem un faktiem. “
Rolands Parasigs – Parasiņš ir pievērsis uzmanību arī Strēlnieku prospekta pārbūves darbiem, konstatējot, ka ne viss tiek veikts atbilstoši Latvijas Valsts autoceļu noteiktajām vadlīnijām. „Varbūt autovadītājiem sākumā tie liksies sīkumi, taču ceļa seguma ilgtspējīgai kalpošanai ir svarīgi, lai asfalta klājumu savienojumu vieta neatrastos tur, kur parasti visbiežāk pāri iet automašīnu riteņi, bet uz Dzintaru viadukta tieši tā izbūvēts. Tādēļ vēlamies panākt, lai šis ceļu būvētājs dotu ilgāku garantiju savam darbam un tuvākajā laikā ceļa seguma bojājumi, ja tādi rastos, nebūtu jānovērš par
„Mans darbs pašreizējā Jūrmalas domē būtiski neatšķiras no darba iepriekšējos divos sasaukumos. Man rūp pilnīgi visas pilsētas attīstības jomas, neviens jautājums nešķiet mazsvarīgs, un pirms kārtējās domes sēdes NA frakcijas telpās Jomas ielā 17 visi kopā varam detalizēti pārspriest komitejās sagatavotos lēmumprojektus un vienoties par argumentāciju „par” vai „pret” balsojumam, jo esam pārstāvēti teju visās domes komitejās un spējīgi izvērtēt, kāds būtu vislabākais risinājums pilsētas attīstībai. Es uzskatu, ka Jūrmalas mugurkauls ir izglītība, tādēļ par tās kvalitāti cīnīsimies visiem spēkiem.” Andris Čuda jau ir pamanījis Jūrmalas domes opozīcijas spiediena destruktīvo ietekmi uz koalīciju, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZP) ir zaudējis mēra amatu, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam, un koalīcija ir sagatavojusi viņam atkāpšanās ceļu, izveidojot jaunu Stratēģiskās plānošanas komiteju un visai apšaubāmā veidā nominējot G. Truksni Goda jūrmalnieka titulam. „Koalīcija agri vai vēlu pieļaus kļūdas. Viņu nosvērtība un disciplinētība nav ne tuvu līdzvērtīga Nacionālās Apvienības un mūsu opozīcijas partneru nostājai un saliedētībai. Šobrīd savu darbu opozīcijā veicam ļoti aktīvi, kvalitatīvi un tā turpināsim arī Jaunajā gadā,” ir pārliecināts Andris Čuda.
Jūrmalas pilsētas budžeta līdzekļiem.” Nacionālās Apvienības deputāti iestājās arī pret iebraukšanas maksas paaugstināšanu Jūrmalā, un Rolands bija viens no aktīvākajiem, meklējot padomu un skaidrojumus pie nozares ekspertiem. „Skaidrs, ka nevaram padarīt Jūrmalu par iebraucamo vietu jebkuram un galvenā doma, pieņemot lēmumu palielināt maksu līdz pieciem eiro, bija būtiski samazināt tranzīta plūsmu cauri pilsētai, taču valdošā koalīcija nepadomāja par tiem, kuri diendienā brauc uz Jūrmalu strādāt, un tūristiem, kuru uzturēšanās arī vairo ienākumus budžetā – viņiem netika paredzētas nekādas atlaides. Skumji arī tas, ka par iebraukšanas maksām iekasētā nauda netiek iezīmēta un izmantota ceļu infrastruktūras uzlabošanai, bet nonāk kopējā budžetā kopā ar soda naudām par caurlaižu ignorēšanu.”
Rolands uzskata, ka esošā Jūrmalas pilsētas pārvaldība ir klaja izsaimniekošana
Nepieciešams vēl lielāks atbalsts
„Manuprāt, kā opozīcija esam spēcīgāki nekā koalīcija,” uzskata Rolands Parasigs –Parasiņš. „Jūrmalas domes sēdēs piedalāmies labi sagatavoti ar spēcīgu argumentāciju visos jautājumos, konstruktīvu kritiku, konkrētiem piemēriem un faktiem. Turpretī koalīcijas pretargumenti un atrunas balstītas apgalvojumā, ka pilsētas iedzīvotāju vairākums ir devis viņiem mandātu rīkoties tā, kā pašlaik notiek centieni virzīt dažādus jautājumus.” Deputāts novērojis, ka pusgada laikā puse no koalīcijas deputātiem debatēs līdz šim vispār nav izteikušies ne par vienu jautājumu, pie tam Romāns Mežeckis bijis ļoti kūtrs domes sēžu apmeklētājs, kaut neskopojies ar opozīcijas kritizēšanu.
Lai panāktu patiešām vērienīgas un pozitīvas pārmaiņas Jūrmalas dzīvē, nākamajās pašvaldību vēlēšanās pēc trīsarpus gadiem Nacionālās Apvienības deputātu skaitu nepieciešams dubultot.
Pašlaik Nacionālās Apvienības un atbalstītāju spēks, strādājot opzīcijā, ir pietiekami liels, lai koalīcijai radītu diskomfortu un bremzētu visatļautību, taču vēl nepietiekams, lai spētu pieņemt Jūrmalas pilsētas attīstībai draudzīgākus lēmumus. Tāpēc Nacionālās Apvienības deputāti Jānis Asars, Andris Čuda, Rolands Parasigs – Parasiņš un Ausma Bruņeniece vēršas pie jums, Nacionālās Apvenības biedri un atbalstītāji, ar lūgumu par mūsu deputātu darbu un centieniem pilsētas un tās iedzīvotāju labklājības uzlabošanā pastāstīt saviem draugiem, paziņām un kaimiņiem -, arī tiem, kuri aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās ir balsojuši par citiem sarakstiem. Jo, lai panāktu patiešām vērienīgas un pozitīvas pārmaiņas Jūrmalas dzīvē, nākamajās pašvaldību vēlēšanās pēc trīsarpus gadiem Nacionālās Apvienības deputātu skaitu nepieciešams dubultot.
JŪRMALAS MEŽIEM TIEK NODARĪTS
NEATGRIEZENISKS KAITĒJUMS
Vētras seku likvidācija nevar būt aizsegs brutālai mežu izciršanai! Jūrmalas meži ir neatņemama pilsētvides, rekreācijas un piejūras ekosistēmas sastāvdaļa. Tie ir biotopi, kurus neaizstāj ne stādījumi, ne parki, ne “kompensējošā apstādījumu platība”. Jūrmalā pēdējo mēnešu laikā notiek mežu izciršana, kas tiek pamatota ar “vētras seku likvidēšanu”. Taču nozares profesionāļi norāda — notiekošais būtiski pārsniedz sanitārās kopšanas apjomu un metodes, turklāt nodara ievērojami lielāku kaitējumu nekā pati vētra. Kā cilvēks, kurš kopš bērnības stādījis un kopis Jūrmalas mežus, ir augstākā izglītība Mežsaimniecībā un Vides pārvaldībā, varu atbildīgi teikt: tas, kas šobrīd notiek Jūrmalas mežos, nav vētras seku likvidēšana — tā ir pārmērīga, neprofesionāla un videi kaitīga mežu izciršana. Pašlaik izmantotās metodes neatbilst ne zinātniski pamatotai mežkopībai, ne dabas aizsardzībai, ne arī Jūrmalas attīstības dokumentiem.
1. “Vētras seku likvidēšana” tiek izmantota kā aizsegs plašai un nepamatotai koku izciršanai
Sanitāro cirti drīkst veikt tikai tur, kur ir bīstamie, bojātie, tai skaitā, vētras bojātie vai kritušie koki.
Situācija Jūrmalā:
• tiek nocirsti arī veseli, stabili un ainaviski koki, vairāki nocirsto koku stumbri uzrāda pilnīgi veselīgu koksnes struktūru,
• būtiska daļa izcirsto koku bija no stabilā vainaga slāņa, kas svarīgi un nozīmīgi piejūras mežiem.
Tā nav “vētras sakopšana” — tā ir apzināta meža platību samazināšana.
2. Smagās tehnikas izmantošana nodara milzīgu kaitējumu — pat lielāku nekā pati vētra.
Vairākās vietās Jūrmalas mežos redzamas: risas dziļākas par pusmetru, iznīcināta paauga (jaunās priedītes),
• izbraukāta meža augsne,
• mehāniski bojātas koku saknes, haotiski atstāti zari un ciršanas atliekas, kas veicina kaitēkļu izplatību.
Ekoloģiski tas nozīmē:
• zemsedzes sūnu un ķērpju slāņa iznīcināšanu, ūdens režīma izjaukšanu,
• paaugas bojāeju un dabiskās atjaunošanās apstādināšanu un sugu maiņu, kritiski augstu erozijas risku, mikrobiotopu iznīcināšanu.
Šāda veida tehnikas izmantošana piekrastes kāpu mežos ir nepieļaujama.
3. Pārmērīga ciršana degradē Natura 2000 biotopus.
Jūrmalas piejūras meži ir: Eiropas nozīmes biotops 2180 — mežainas piejūras kāpas,
• Eiropas nozīmes biotops 9010 — boreāli priežu meži.
Šajos biotopos: augsnes sūnu sega ir īpaši jutīga, paaugas iznīcināšana nozīmē biotopa sabrukumu,
• pārmērīga izciršana izraisa augsnes izžūšanu un eroziju, zemsedzes bojāšana apdraud aizsargājamas sugas.
Vētras seku novēršana nedrīkst būt aizbildinājums biotopa degradācijai.
4. Risas un augsnes sablīvēšana maina ūdens režīmu un palielina plūdu riskus.
Smagā tehnika: sablīvē augsni tā, ka infiltrācija samazinās par 50–80%,
• rada ūdens straumes, kas nenoturas smiltīs, izraisa mikroplūdu kabatas, kuras izraisa koku bojāeju,
• veicina sakņu sistēmu nosmakšanu Jūrmalā ar augstu gruntsūdens līmeni tas ir īpaši bīstami.
5. Haotiski atstātie zari un ciršanas atliekas rada sanitārus vides riskus.
No profesionāla skatpunkta:
• samesti zari blīvos klājienos nav bioloģiski vērtīgas kritalas, tas veicina mizgraužu un patogēnu izplatību, tas kavē paaugas atjaunošanos,
• tas degradē rekreācijas telpu un ainavu. Bioloģiski vērtīga kritala ir resni stumbri, nevis haotiska zariem pārklāta teritorija.
6. Jūrmalas meži tiek zaudēti ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties.
Priežu dabiska atjaunošanās kāpu mežos ir:
• lēna, jutīga pret gaismu un mitrumu, atkarīga no zemsedzes stabilitātes. Kad paauga ir izbraukāta, zemsedze sabradāta, un augsne izkustināta, atjaunošanās vairs nenotiek.
Rezultāts ir tuksnešaina ainava, kas neveidojas par mežu arī 20 – 30 gados.
7. Šī prakse ir pretrunā Jūrmalas attīstības un teritorijas plānojumu.
Plānošanas dokumenti nosaka:
• mežs ir Jūrmalas identitātes un vides kvalitātes pamats, mežiem jānodrošina rekreācija, klimata regulēšana, aizsargfunkcijas,
• mežu struktūra ir jāuztur stabila un nepārtraukta.
Notiekošā izciršana: fragmentē Jūrmalas mežus,
• sabojā klimata regulēšanas spējas,
• veicina eroziju un klimata barjeru veidošanos, ir pilnīgā pretrunā stratēģiskajiem dokumentiem.
NOSLĒGUMĀ:
Esmu piedalījies Jūrmalas mežu stādīšanā un kopšanā kopš bērnības. Man mežs nav teorija vai fotoattēls — tā ir dzimtas profesija, personīga atbildība un dzīves aicinājums, tāpēc, redzot to, kas šobrīd notiek:
• pārmērīga izciršana,
• smagās tehnikas postījumi, paaugas iznīcināšana, biotopu degradācija,
• haotiski atstāti ciršanas atkritumi, es nevaru to saukt par “vētras seku likvidēšanu”! Kā mežsaimnieks otrajā paaudzē saku skaidri — tā nav mežkopība. Tā ir mūsu mežu iznīcināšana.
Mežu izciršana un smagās tehnikas postījumi neatbilst ne profesionālai mežsaimniecībai, ne dabas aizsardzībai, ne Jūrmalas iedzīvotāju interesēm.
Jūrmalas meži nav resursu krātuve.
Jūrmalas meži ir mūsu, Jūrmalnieku, mantojums.
Un mantojumu nedrīkst iznīcināt!
Ar cieņu, Vilmārs Freimanis
CĪŅA PRET MEŽU IZNĪCINĀŠANU TURPINĀS
Jau vairāk nekā pusgadu Jūrmalas mežos notiek intensīvi darbi, kuru rezultātā tiek izvesti ievērojami koksnes apjomi, nopostītas ierastās pastaigu takas un radīti neatgriezeniski bojājumi videi. Iedzīvotāji arvien vairāk satraucas par to, ka mežu sakopšanas darbu līgumi noslēgti neskaidros, pilsētai neizdevīgos un sabiedrībai neizprotamos apstākļos, kas galvenokārt nāk par labu nolīgtajiem uzņēmējiem, nevis Jūrmalas iedzīvotājiem. Pēdējo mēnešu laikā esam pulcējušies kopīgā “Klusuma akcijā Jūrmalas mežiem”, no kuras izveidojusies aktīva, saliedēta kustība Jūrmalas mežu aizsardzībai. Šī kustība apvieno dažādu apkaimju iedzīvotājus, kuri nav gatavi samierināties ar mežu iznīcināšanu un ir apņēmības pilni panākt caurspīdīgu, līdzsvarotu un dabai draudzīgu apsaimniekošanu.
2. decembrī pie Jūrmalas domes notika pikets, kura rīkošanu nācās izcīnīt administratīvajā tiesā pēc tam, kad dome prettiesiski aizliedza tā norisi. Piketā valdīja miermīlīga, cieņpilna atmosfēra, un tā mērķis bija panākt atklātu dialogu ar pašvaldību, lai kopīgi rastu risinājumus un apturētu šobrīd notiekošo mežu postīšanu. Iedzīvotāji uzsver, ka Jūrmalas mežos nav pieļaujama smagās tehnikas pārvietošanās, kas rada milzīgas rises, izposta sūnu segu un neatgriezeniski bojā koku sakņu sistēmas.
Diemžēl līdz šim mūsu balsis nav sadzirdētas, un mežu izstrāde turpinās. Pārkāpumus pamana un fiksē tikai iedzīvotāji paši – sabojātā zemsedze, jaunu risu parādīšanās, veselu koku stumbru bojājumi, izzāģētas taisnas un skaistas priedes, skarti dižkoki un biotopi. Tikmēr mežu izstrādātāji darbu apjomu nesamazina.
Neskatoties uz to, mēs neesam noguruši un neplānojam apstāties, līdz Jūrmalā tiks ieviesta godīga, caurspīdīga un ilgtspējīga mežu apsaimniekošanas kārtība. Pieprasīsim izstrādāt skaidru mežu apsaimniekošanas stratēģiju, lai jūrmalnieki un pilsētas viesi varētu būt droši, ka Jūrmalas priedes mūs priecēs arī pēc 20 gadiem.
Pieprasīsim izstrādāt skaidru mežu apsaimniekošanas stratēģiju, lai jūrmalnieki un pilsētas viesi varētu būt droši, ka Jūrmalas priedes mūs priecēs arī pēc 20 gadiem.
Paralēli tiek veidots arī rīcības plāns izzāģēto mežu atjaunošanai. Mūsu mērķis ir panākt, lai Jūrmalas zaļās teritorijas nākotnē būtu sakoptas, aizsargātas un pieejamas ikvienam. Pateicoties aktīvajām Jūrmalas apkaimju kopienām, tiks meklētas iespējas piesaistīt Eiropas finansējumu, kas sniegtu iespēju apkaimju iedzīvotājiem atjaunot savus mežus. Tāpat Jūrmalas domē jau iesniegta iniciatīva papildināt saistošos noteikumus ar nosacījumu: par katru nozāģēto koku pilsētas teritorijā jāiestāda jauns. Šāds punkts nākotnē nodrošinātu, ka Jūrmalas mežainās teritorijas vairs nesamazināsies un ka zaļā pilsētvide attīstīsies ilgtspējīgi.
Paldies ikvienam, kurš fiksē pārkāpumus un iestājas par mūsu mežiem. Tikai kopā spējam panākt pārmaiņas un aizsargāt Jūrmalas dabas bagātību.
Raksta autors: Endijs Melnis
PASĀKUMU ATSKATS
Novembrī Jūrmalā aizvadīti vairāki nozīmīgi svētku pasākumi, kuros ikviens varēja izjust patriotisma garu un kopā būšanas prieku. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas pārstāvji kopā ar Aspazijas skolas skolēniem un pedagogiem godināja brīvības cīnītājus pie piemiņas zīmes “Tilts un mūžība”. Klusā piemiņas brīdī tika aizdegti svecīšu liesmu tilti un atcerēti tie, kuri ar savu drosmi un pašaizliedzību izcīnījuši Latvijai brīvību.
Savukārt 18. novembrī notika jauns un īpašs pasākums “Par stipru Latviju”, kas Jūrmalā tika rīkots pirmo reizi. Tā dalībniekiem bija iespēja aktīvi un radoši atzīmēt Latvijas dzimšanas dienu – izbraucot ar velosipēdu vai izskrienot maršrutu Latvijas kontūras formā. Tāpat interesenti tika aicināti piedalīties ziemas peldē, simboliski apliecinot rūdījumu, spēku un gara stiprību.
Abi pasākumi pulcēja gan lielus, gan mazus, stiprinot sabiedrības vienotības sajūtu un apliecinot lepnumu par savu valsti.
Ar uzrunām sanākušos sveica:
- Jūrmalas domes deputāts Jānis Asars
- Jūrmalas Bulduru Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Leons Novicāns
- Zemessardzes Rīgas 1.brigādes apsardzes instruktors Madis Biete.
Pēc pasākuma “Par stipru Latviju” Valteros pie karoga norisinājās ikgadējā karoga pacelšana
Raksta autors Endijs Melnis ir bijis galvenais līdžsinējo protesta akciju rīkotājs un cīņu ir gatavs turpināt
Pikets pie domes pulcēja gandrīz 50 piketētājus
Janvāris
01.01.2026: Jaungada diena
02.01.2026: Pārceltā darba diena uz 17.01.2026
17.01.2026: Pārceltā darba diena no 02.01.2026
20.01.2026: 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Aprīlis
03.04.2026: Lielā piektdiena
05.04.2026: Pirmās Lieldienas
06.04.2026: Otrās Lieldienas
Jūlijs
Pievienojies NA Jūrmalas nodaļai, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai rakstot uz e-pastu jurmalaslatvietis@gmail. PIEVIENOJIES
Februāris
Maijs
MUMS 2026
Tirāža: 30 000 eksemplāri Izdevumu apmaksā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
01.05.2026: Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
04.05.2026: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
10.05.2026: Mātes diena
24.05.2026: Vasarsvētki
Augusts
Leģionāru piemiņas diena 25.03.2026: Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Novembris
diena
22.06.2026: Pārceltā darba diena uz 27.06.2026
23.06.2026: Līgo diena 24.06.2026: Jāņu diena
27.06.2026: Pārceltā darba diena no 22.06.2026
