Jūrmalas latvietis nr. 14

1

Nr.14 // 2023.gada decembris

TOP5

INTERVIJA

JŪRMALNIEKI

DZELZCEĻŠ KĀ TRANSPORTA MUGURKAULS. JŪRMALNIEKIEM ŠOBRĪD PIEEJAMI GAN JAUNIE VILCIENI, GAN BEZMAKSAS BRAUCIENI VILCIENOS 2.LPP

JŪRMALNIEKS UZ EIROPAS PARLAMENTA AUGSTĀKĀS SKATUVES 4.LPP

KOPĀ AR UKRAINU LĪDZ UZVARAI. STĀSTS PAR JŪRMALNIEKU JĀNI, KURŠ NEPAGURSTOŠI ATBALSTA UKRAIŅU KARAVĪRUS LATVIJĀ 7.LPP

NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nr.14. // 2023.gada decembris

SVEICAM JŪRMALNIEKUS ZiemasSVĒTKOS!

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa un tās deputāti Jūrmalas domē sveic Jūs Ziemassvētkos ar padarītajiem darbiem! Šajā numurā atskatāmies uz aizvadītā gada aktualitātēm un padarīto. Tāpat lasāms ieskats no Eiropas parlamenta darba ikdienas Roberta Zīles acīm, kā arī atskats par aktualitātēm Jūrmalā.

2

NOTIKUMU TOP 5 JŪRMALĀ

Jūrmalas Iebraukšanas Maksa: Viedokļu Pretstatā Topa autors:

Rolands Parasigs-Parasiņš, Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāts

Ceļš uz tīrāku vidi ir arī dzelzceļš!

“

Šīs pārmaiņas rada diskusijas par to, kā līdzsvarot vides un ekonomiskos aspektus, nodrošinot Jūrmalas ilgtspējīgu attīstību.

Jūrmalas pašvaldība ir ieviesusi Latvijā nebijušu iniciatīvu - bezmaksas vilciens no Jūrmalas uz Rīgu un atpakaļ visiem Jūrmalā deklarētajiem! Šis solis ir sperts, lai veicinātu videi draudzīgu transportu un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem nokļūt uz darbu un mājās! Šī iniciatīva ļauj Jūrmalniekiem ne tikai ekonomiski ietaupīt, bet arī samazināt individuālo transportlīdzekļu izmantošanu, tādējādi veicinot zemāku CO2 izmešu līmeni un uzlabojot pilsētas gaisa kvalitāti. Tas ir solis uz priekšu ceļā uz ilgtspējīgu pilsētas plānošanu un zaļu mobilitāti. Bērnu vecāki un ikdienas darba braucēji jau novērtē šo jauno transporta piedāvājumu, kas padarīs vienkāršāku ikdienas pārvietošanos un uzlabos dzīves kvalitāti. Turklāt, tas ir spēcīgs signāls par pilsētas apņemšanos veicināt ekoloģisku dzīvesveidu un iedrošināt iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgus transporta līdzekļus. Šāds pasākums ne tikai ietver sociālo un ekonomisko aspektu, bet arī sekmē zaļāku domāšanu un ikdienas paradumu veidošanu, radot iespēju kļūt par iedzīvotāju izvēles daļu, veicinot videi draudzīgu dzīves stilu.

”

2023.gada populārākais darbarīks Jūrmalā – motorzāģis!

Jūrmalā turpinās masveida mežu izciršana, izraisot domstarpības sabiedrībā. Viedokļi dalās - daži redz ekonomiskas priekšrocības un attīstības iespējas, bet citi izsaka bažas par vides un ekosistēmu ietekmi, ko radījusi masveida izciršana. Jūrmalas domes atbalsts mežu izciršanai uzsver vajadzību iegūt

Vai Šlesers pārņems Jūrmalu?

Gatis Truksnis ir viens no populārākajiem politiķiem Jūrmalā, savu neviennozīmīgo popularitāti izpelnoties ar kriminālromāna cienīgām darbībām - kā varu iegūstot, tā to noturot. Saistībā ar visiem notikumiem

No 2024.gada 1.februāra tiek palielināta iebraukšanas maksa pilsētā no 2 eur uz 3 eur un turpmāk iebraukšanas maksa tiks piemērota cauru gadu. Daudzi iedzīvotāji atbalsta šīs izmaiņas, cerot uz mazākiem sastrēgumiem un vairākām pieejamām stāvvietām. Viņi uzskata, ka iebraukšanas maksas paaugstināšana palīdzēs regulēt transporta plūsmu un uzlabos ikdienas dzīvi.

Tomēr uzņēmēji ir satraukti par klientu skaita samazināšanos, it īpaši ziemā, kad jau ir mazāk tūristu. Šīs pārmaiņas rada diskusijas par to, kā līdzsvarot vides un ekonomiskos aspektus, nodrošinot Jūrmalas ilgtspējīgu attīstību. Nacionālā apvienība neatbalstīja šīs izmaiņas un aicināja rūpīgāk izvērtēt ietekmi uz uzņēmējiem un īstenot pasākumus, lai veicinātu tūrisma nozares attīstību visu gadu.

finanšu līdzekļus infrastruktūras projektiem.

Tomēr šis redzējums izraisa šaubas par ilgtspēju un vides aizsardzību, kas ir būtiski, lai saglabātu Jūrmalas dabas bagātības.

Paradokss slēpjas Latvijas Zaļās Partijas atbalstā, kas tradicionāli saistīta ar vides aizsardzību, bet šajā gadījumā atbalsta masveida izciršanu.

Tas iedrošina pārdomas par partijas prioritātēm un ilgtspējas saskaņošanu.

Kopumā Jūrmalas mežu izciršana un politiskais paradokss norāda uz sarežģītām saiknēm starp ekonomisko attīstību, vides aizsardzību un politiskiem lēmumiem.

Diskusijas par šo tēmu turpinās, un sabiedrība cenšas atrast līdzsvaru starp dažādām interesēm, saglabājot Jūrmalu kā dabas un tūrisma pievilcīgu vietu.

“

Paradokss slēpjas Latvijas Zaļās Partijas atbalstā, kas tradicionāli saistīta ar vides aizsardzību, bet šajā gadījumā atbalsta masveida izciršanu.

”

Truksnis ir apturējis savu darbību Latvijas Zaļajā partijā. Taču jaunākais notikums - viņa klātbūtne Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā!” kongresā - raisa nopietnas šaubas un uzdod jautājumu: vai Gatis Truksnis gatavojas pievienoties Šlesera politiskajam spēkam, un vai Jūrmala drīz nonāks Šlesera ietekmē, ar tam sekojošo kāpu apbūvi un masveida mežu izciršanu jūras krastā?

3

Netaisnība Jūrmalas Domes lēmumos Piemaksas darbiniekiem paliek tikai solījumi.

Jūrmalas darbinieki, kuri diendienā strādā bērnudārzos, saskaras ar netaisnīgu situāciju attiecībā uz algām. 2023. gada sākumā Nacionālā apvienība organizēja piketu pie domes, aicinot palielināt algas bērnudārzu audzinātājiem un visam personālam.

Protesta rezultātā izdevās panākt simbolisku piemaksu un jaunu darba kārtību, solot darbinieku novērtēšanu un algu paaugstinājumus. Pagājis jau gandrīz gads un diemžēl solītās piemaksas saņēmuši tikai izredzētie. Par spīti tam, domes deputāti ļoti operatīvi panāca algu palielinājumu sev, domes priekšsēdētājam algu palielinot vairākas reizes. Šī netaisnība radījusi sašutumu un neapmierinātību starp Jūrmalas darbiniekiem, kuri joprojām cenšas iegūt taisnīgu un pelnītu atalgojumu par savu darbu.

•

Raksta autors:

Jānis Asars, Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāts

Sarīkots pikets hokeja programmas saglabāšanai Jūrmalas sporta skolā.

Kopā ar jauno hokejistu vecākiem sarīkojām piketu pret hokeja programmas slēgšanu Jūrmalā. Lēmums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un masu medijos. Par spīti tam, koalīcijas deputāti no ZZS un Saskaņas nolēma hokeja programmu Jūrmalā slēgt. Tas notika vien pāris nedēļas pēc Latvijas hokeja vēsturē lielākā panākumā - izcīnītās bronzas medaļas pasaules čempionātā hokejā.

Atskats uz 2023.gadu Ir gada nogale - īstais laiks atskatīties uz paveiktajiem darbiem un analizēt, ko varējām veikt labāk, un kas jāuzlabo nākamajā gadā.

Strādājot deputāta amatā, bieži liels darba apjoms paliek “aiz kadra”, gatavojoties komiteju un domes sēdēm, cenšoties izprast iedzīvotāju iesūtītos jautājumus un problēmas, kā arī meklējot risinājumus tiem.

Turpmākajās rindkopās ieskicēju galveno, pie kā šogad darbojāmies kopā ar kolēģi Rolandu Parasigu-Parasiņu.

•

Komiteju skaita samazināšana Jūrmalas domē. Ietaupījums pilsētas budžetā ~ 100 000 eiro gadā.

Pēc informācijas apkopošanas tika izveidots DeFacto sižets par lielo komiteju skaitu Jūrmalā. Iesniedzām pieprasījumu domē samazināt komiteju skaitu no 10 uz 5; 2023.gada septembrī tika likvidēta 1 komiteja.

Lai gan mūsu ieskaitā joprojām ir komitejas, kas nenes pievienoto vērtību, priecājamies par būtisko ietaupījumu pilsētas budžetā.

IESNIEGTIE NA DEPUTĀTU PIEPRASĪJUMI 1.

Pieprasījums paskaidrojumam par mēra padomnieka Gata Trukšņa paveiktajiem darbiem amatā.

2.

Priekšlikums par politiski represēto personu pabalsta palielināšanu.

3.

Priekšlikums par Atbalss ielas dzelzceļa pārejas izveidi.

4.

Priekšlikums par pirmskolas darbinieku atalgojuma palielināšanu.

5.

Iesniegums par komiteju skaita samazināšanu domē.

~100 000€ •

Aktīva iestāšanās pret Bulduru bibliotēkas ēkas nodošanu izsolē.

Ietaupīti Jūrmalas budžetā ik gadu 6.

Priekšlikums Buļļuciema iedzīvotāju sabiedriskā transporta uzlabošanai.

Plaši apziņojām medijus par šo netaisnību, kas rezultējās vairākos rakstos un sižetos.

Komunicējām TikTok un Facebook ar video 7. Priekšlikums par ielu pārdēvēšanu Jūrmalā. starpniecību.

Iesniedzām iesniegumus VARAM, Valsts kontrolē, KNAB un prokuratūrā, pieprasot izvērtēt domes nesaimniecisko 8.. Priekšlikums par Dāvja ielas asfaltbetona seguma rīcību, pārdodot īpašumus izsolēs.

atjaunošanu.

Segums atjaunots 9.

Priekšlikums par naudas balvas izmaksu Jūrmalas hokejistiem pēc medaļas Pasaules čempionātā.

Naudas balvas izmaksātas

10. Priekšlikums par meliorācijas uzlabošanu Jūrmalā.

Kaut komiteju skaits samazināts līdz 9, salīdzinājumā ar citām līdzīga izmēra pašvaldībām komiteju joprojām ir ļoti daudz.

Neskatoties uz sabiedrības spiedienu un opozīcijas deputātu iebildumiem, šobrīd ēka ir pārdota izsolē biedrībai “K-123A”

Darbus plānots uzsākt 2024.gada pavasarī

4

“

Mani gandarī, ka pateicoties opozīcijas spēkiem Jūrmalas domē, kur nozīmīgu darbu veic arī Nacionālās Apvienības deputāti, jūras krasta apbūve ir noturēta saprātīgā līmenī.

”

Katerīne Trautmane, kura ilgstoši mēģina saskaņot ES dalībvalstu intereses finansējuma, iepirkumu tenderu un projektēšanas jomā.

Foto: Zigmunds Bekmanis

Ar Robertu Zīli sarunājās:

žurnālists Zigmunds Bekmanis

Jūrmalnieku pārstāvis Eiropas Parlamentā Robert, nākamgad jūnija sākumā būs kārtējās Eiropas parlamenta vēlēšanas un apritēs jau divdesmit gadu, kopš tu nepārtraukti strādā Briselē un Strasbūrā.

Kas pa šo laiku izdarīts?

Vispirms gribu paskaidrot vēlētājiem, tā kā Eiropas Parlamentā strādā 705 deputāti no divdesmit septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, skaidrs, ka viens cilvēks tur neko nevar izlemt. Var būt runa tikai par ierosinātām iniciatīvām un ietekmi Parlamentā. Es esmu pirmais no Baltijas valstu pārstāvjiem, kurš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta viceprezidentu, pat no Zviedrijas neviens EP deputāts nav bijis tik augstā amatā. Tas prasa daudz vairāk darba nekā vienkāršam deputātam, un, lai iegūtu šādu amatu, daudzu gadu garumā jāizpelnās tāda autoritāte parlamentāriešu vidū, lai slēgtajā balsojumā vairums par mani nobalsotu. Es saņēmu ap četrsimt balsu, un tur liels nopelns maniem frakcijas biedriem itāļiem, poļiem un citu valstu pārstāvjiem.

Mums, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, kas šobrīd esam 67 deputātu sastāvā, līdz šim tik augstā amatā nebija ievēlēts neviens pārstāvis. Pēc ievēlēšanas uzreiz parādās milzīgs politiskās spēles laukums, jo viceprezidenta amatā ir vesela virkne pienākumu, kas attiecas arī uz Parlamenta

“

2022. gadā reitingu kompānija „Matrix”, analizējot dažādus deputātu darbības aspektus, ietekmīgāko EP deputātu sarakstā mani bija ierindojusi 16. vietā.

”

iekšējo darbu ar divu miljardu eiro pārvaldību.

Tuklāt pie viceprezidenta nāk ne tikai iepriekš no dažādām komisijām pazīstami deputāti, bet arī līdz šim tuvāk nepazīstami parlamentārieši izklāstīt savas sasāpējušās problēmas vai vienkārši parādīt savu pozitīvo nostāju, un tas dod man cerību Latvijai un Baltijai svarīgu jautājumu lemšanā ar viņiem rēķināties. 2022. gadā reitingu kompānija „Matrix”, analizējot dažādus deputātu darbības aspektus, ietekmīgāko EP deputātu sarakstā mani bija ierindojusi 16. vietā. Šogad situācija ir mazliet mainījusies, bet vienalga esmu ietekmīgākais no Baltijas politiķiem.

Tuvākie konkurenti ir bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus un bijušais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Runājot par konkrētiem darbiem, šobrīd Rīgas centrā nevar nepamanīt „Rail Baltic” dzelzceļa trases būvniecības darbus un vērienīgo celtniecību lidostas „Rīga” teritorijā, kam lauvas tiesa finansējuma nāk no Eiropas Komisijas. Pirms gadiem astoņiem deviņiem es nodibināju un joprojām vadu „Rail Baltic” dzelzceļa projekta draugu grupu, kurā ir ne tikai baltieši, somi un poļi, bet arī vācieši un holandieši un uz kuru mēs divreiz gadā uzaicinām visas šīs dzelzceļa trases ieviesējinstitūcijas no iesaistītajām valstīm, lai sekotu līdzi, kā rit darbi. Šajās tikšanās reizēs piedalās arī maka turētāji – Eiropas Komisijas pārstāvji – un EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta koordinatore, bijusī Strasbūras pilsētas galva un Francijas kultūras ministre, mana kādreizējā kolēģe EP

Līdz šim man ir izdevies diezgan labi tikt galā ar domstarpībām šī ļoti sarežģītā „Rail Baltic” projekta īstenošanā un naudas plūsma no Eiropas nav apstājusies. Protams, Eiropas Komisija negarantē simtprocentīgu finansējumu, bet es kopā ar saviem kolēģiem esmu panācis, ka visām „Rail Baltic” ieviesējinstitūcijām ir bijusi iespēja piedalīties EK izsludinātajos tenderos un kopumā saņemt jau apmēram miljardu eiro, no kuriem ne visa summa šim projektam ir iztērēta dažādu juridisko šķēršļu dēļ. Šo darbošanos redzu kā vienu no saviem lielākajiem panākumiem līdzšinējā eiroparlamentārieša darbā.

Daudz tiek runāts par krievvalodīgo aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Tiešām katru nedēļu pie mums notiek desmitiem pasākumu, tāpēc arī Kremļa propogandistu rīkotie pasākumi reizi vai divas reizes gadā, uz kuriem neviens vairs nenāk, izņemot saujiņu organizatoru, starp visām aktivitātēm pazūd.

Jo visiem Eiropas Parlamentā ir skaidrs, ko īstenībā pārstāv Ždanoka vai no Igaunijas ievēlētā Tooma. Jūrmalniekiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem droši varu apgalvot, ka tādai darbībai nav nekādas nozīmes.

Ar 2004. gadu, EP ienākot bijušā Austrumbloka valstu pārstāvjiem, bija liela aktivitāte, un mēs panācām, ka komunisma noziegumi tiek pielīdzināti nacisma noziegumiem. No 2007. gada Strasbūrā EP ēkā vissvarīgākajā vietā pie visu dalībvalstu karogiem, kurp fotografēties dodas desmitiem tūkstošu viesu, visā telpā ir tikai viena piemiņas plāksne, un tā ir Baltijas komunistiskā terora upuriem.

“

Atlaidēm jābūt mērķētām, piemēram, uz senu dzimtu īpašumiem, kuri varbūt ir ar lielu zemes gabalu, tādēļ dārgi, taču ar citu vērtību, jo daudzas jūrmalnieku paaudzes te dzīvojušas. Lai šie īpašumi nebūtu jāpārdod, viņiem atbalsts vajadzīgs vairāk nekā tiem, kuri ir ienācēji un var atļauties maksāt.

”

Šogad EP prezidente Roberta Metsola man uzticēja organizēt piemiņas pasākumu Baltijas valstu pilsoņu deportācijām 1941. gada jūnijā, un tas patiešām izdevās iespaidīgs.

5 Pasākumu atklāja prezidente Metsola, un pēc tam tas ilga vairākas stundas, jo ļoti daudzi deputāti lasīja upuru vārdus. Turklāt zīmīgi, ka tie bija ļoti dažādu valstu deputāti, kuri brīvprātīgi bija pieteikušies to darīt, ne tikai baltieši. Manuprāt, tas parāda to, ka Eiropas Parlamenta absolūtam vairākumam viss ir skaidrs par PSRS un Krievijas noziegumiem, okupējot Baltijas valstis un deportējot to iedzīvotājus. Arī Briselē pie galvenās ieejas EP ēkā ir baltiešu koridors ar vairākām piemiņas plāksnēm, tostarp Baltijas ceļa atcerei. Tādēļ nav pamata uztraukumam – Eiropā visi zina, kas nodarīts Baltijai un kas pašlaik tiek nodarīts Ukrainai.

Cik bieži sanāk būt Jūrmalā?

Katru nedēļu, jo te ir manas mājas. Tas ir mīts, ka, sākot strādāt EP, deputāti pamet Latviju uz pieciem gadiem. Protams, ir parlamentārieši, kuri pārceļas uz Briseli ar visu ģimeni. Tur viņu bērniem ir skolas, bērnudārzi, un apmeklēt dzimteni vairs nav tik vienkārši, bet man tā nav. EP deputāta darba kalendārs tiek veidots tā, ka visbiežāk uz Briseli varu aizlidot pirmdien vai otrdien agri no rīta un atgriezties ceturtdienas vakarā, jo piektdien EP vairs īsti nekas nenotiek. Patiesībā piektdiena deputātiem ir domāta, lai viņi savā zemē tiktos ar partiju, no kuras ir ievēlēti, un saviem vēlētājiem, un saglabātos politiskā saikne – manā gadījumā starp Briseli un Rīgu. Tādēļ faktiski katru nedēļas nogali esmu Latvijā un lietas kursā par visām norisēm.

“

Tāpēc Jūrmalu vajag sapurināt, citādi pilsētas milzīgās iespējas, kā ļoti labai vietai, kur dzīvot nākotnē, tiks izniekotas.

”

Ar jūrmalnieka acīm no malas raugoties, ar ko Jūrmala var lepoties un kas būtu uzlabojams mūsu pilsētā?

Kā namsaimnieks, protams, priecājos par deviņdesmit procentu atlaidi visiem nekustamajiem īpašumiem. Teikšu atklāti, no manis pilsēta varētu paņemt vairāk, tāpat kā no daudziem citiem pietiekami turīgiem un pat bagātiem Jūrmalas iedzīvotājiem.

Vienlīdzība reizēm ir laba lieta, bet šajā gadījumā tas nav gluži taisnīgi. Atlaidēm jābūt mērķētām, piemēram, uz senu dzimtu īpašumiem, kuri varbūt ir ar lielu zemes gabalu, tādēļ dārgi, taču ar citu vērtību, jo daudzas jūrmalnieku paaudzes te dzīvojušas.

Lai šie īpašumi nebūtu jāpārdod, viņiem atbalsts vajadzīgs vairāk nekā tiem, kuri ir ienācēji un var atļauties maksāt.

Ar velosipēdu esmu izbraukājis Jūrmalu ļoti daudz un redzējis pavisam citādu ainu nekā caurbraucošie pilsētas viesi. Tāpēc teikšu godīgi, ir daudz neizdarītu darbu. Neticiet?

Izbrauciet, tāpat kā es, pa mazajiem celiņiem un takām. Piebildīšu, ka veloceliņiem bruģis nav īsti piemērots. Arī tās vietas pie mājām, kur trase ved augšā, lejā un starp kokiem, neatbilst veloceliņu kritērijiem. Turpretī par labu veikumu uzskatāmi veloceliņu posmi Kauguri – Jaunķemeri un Jaunķemeri – Ķemeri. Nav izdevušies pirms vairākiem gadiem uzstādītie pludmales soliņi, uz kuriem nevar ilgi nosēdēt, jo atzveltnes lauž muguru.

It kā sīkumi, bet pilsētas saimnieki par tiem nav padomājuši.

Pozitīvi ir tas, ka Jūrmalas piekraste vēl nav tik traki sabūvēta kā, piemēram, jūras mala Beļģijā, kur daudzstāvu ēkas dienasvidū met ēnu uz pludmali. Mani gandarī, ka pateicoties opozīcijas spēkiem Jūrmalas domē, kur nozīmīgu darbu veic arī Nacionālās Apvienības deputāti, jūras krasta apbūve ir noturēta saprātīgā līmenī.

Kā tev šķiet, vai Jūrmalas domes darbība uzskatāma par labu pārvaldību, ja, aizbildinoties ar naudas trūkumu remontiem, Bulduru un Asaru bibliotēkas tika pārvietotas uz nepiemērotām telpām, bet tajā pašā laikā Kūrorta un Kauguru svētku rīkošanai kopā piešķirti pusmiljons eiro?

Jā, tas neizskatās labi, un man šķiet, ka Jūrmalā nepieciešama varas nomaiņa. Jo tik ilgi turot vadības grožus vienās rokās, sākt pietrūkt jaunu ideju un darbs domē kļūst par rutīnu.

Parādās šauru interešu grupas, kas ietekmē domes lēmumus. Tāpēc Jūrmalu vajag sapurināt, citādi pilsētas milzīgās iespējas, kā ļoti labai vietai, kur dzīvot nākotnē, tiks izniekotas. Un noteikti nevajag Jūrmalu pārblīvēt ar jaunu apbūvi.

Kļūstot par EP viceprezidentu, man klāt nākusi arī saimniecisko jautājumu risināšana, jo Parlamentam pieder daudz īpašumu gan Briselē, gan Strasbūrā un citu Eiropas valstu galvaspilsētās, un, jāatzīst, ne vienmēr šo īpašumu pārvaldība bijusi atzīstamā līmenī.

Man bija pārsteigums, ka Briselē ir ēka ar plenārsēžu zāli, kura nav vairs droša, jo uzbūvēta uz purvainai vietai nepiemērotiem pamatiem un lēnām grimst.

Nerunājot nemaz par to, ka tā ir ekoloģiski nedraudzīga ar sliktu siltumizolāciju, un būs jāiegulda milzīga nauda, lai situāciju labotu.

Vēl varu minēt arī Katargeitu - skandālu, kad viena no EP viceprezidentēm tika ierauta korupcijas shēmā par vairākiem miljoniem eiro Kataras interesēs. Diemžēl EP ir nosacīts caurspīdīguma princips. Tas, ka Latvijā Saeimas deputāti katru gadu aizpilda amatpersonas ieņēmumu deklarāciju, nav iespējams Eiropas Parlamentā. Kad pēc šī skandāla stāstīju kolēģiem par Latvijas pieredzi, viņi ar šausmām skatījās uz mani, nedod, Dievs, ja kaut ko tādu ieviesīs EP. Tas tikai parāda, cik dažādi mēs Eiropā esam un daudzās valstīs politiķiem nav ne tuvu tik stingras prasības kā Latvijā.

Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa ir rosinājusi NA valdei panākt likuma grozījumus, lai pašvaldību amatpersonas, kuras ir krimināli sodītas, vairs nevarētu ieņemt amatus šajā pašvaldībā. Kādas ir tavas domas?

Es uzskatu, ka virzīt šādu iniciatīvu vajag.

Vienīgi neesmu pārliecināts, vai pašreizējās Saeimas koalīcijas laikā izdosies iegūt tai atbalstu. Mums jau ir bijis līdzīgs precedents, kad tagadējās partijas „Latvija Pirmajā Vietā” vadītājs Ainārs Šlesers tika atstādināts no deputāta amata pienākumu pildīšanas, taču nākamajās vēlēšanās viņš atkal tika ievēlēts, un pat mūsu izcilā prezidente Vaira Vīķe – Freiberga atzina, ka likuma ietvaros neko nevar darīt, ja reiz vēlētāji grib redzēt Šleseru Saeimā. Tikpat divdomīga situācija veidojas Jūrmalā.

Ja 2025. gada pašvaldību vēlēšanās jūrmalnieki mēra amatā atkal vēlēsies redzēt Gati Truksni, aktuāls būs jautājums, kā mēs, Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa rīkosimies, jo kā pašvaldības deputātam un esošās domes priekšsēdētājas padomniekam viņa rokās ir visi trumpji, lai manipulētu ar lielu daļu Jūrmalas vēlētāju. Es uzskatu, ka par nopietniem pārkāpumiem sodīti cilvēki nedrīkstētu turpināt darbu pašvaldībā.

Tavs vēlējums Ziemassvētkos?

jūrmalniekiem

Es jūrmalniekiem novēlu izbaudīt Ziemassvētkus un ceru, ka tie būs sniegoti un skaisti. Būt kopā ar saviem mīļajiem, sajust gaismu un sirds siltumu, kas nāk gan vienam no otra, gan svētku svecēm. Saglabāt optimismu par spīti sliktām pasaules ziņām un ticēt, ka labais galu galā uzvarēs. Un saglabāt ticību Latvijai!

“ 2022. gadā Roberts ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta viceprezidentiem.

Es uzskatu, ka par nopietniem pārkāpumiem sodīti cilvēki nedrīkstētu turpināt darbu pašvaldībā.

6

“

Apkaimēs ir spēks!

Mūsu dabiskā ataudze ir ilgtermiņa process, bet īstermiņa migrācija nav ilgtspējīgs risinājums.

”

Raksta autors:

Andris Čuda, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas vadītājs

Nacionālā ekonomika zāles visām kaitēm!

Eiropas politika Latvijā vai Latvijas politika Eiropā ir ļoti atšķirīgas lietas, kas būtiskiietekmē mūsu valsts izaugsmi un konkurētspēju starp Eiropas savienības dalībvalstīm gan izglītībā, gan aizsardzībā, drošībā un veselībā , kā arī sociālajā nodrošinājumā - pensijas mūsu senioriem, pabalsti, un sociālā aprūpe.

Eiropa ir valstu kopums, kas sadarbojas pēc brīvā tirgus principiem, kur katrai valstj ir savas nacionālās intereses un vēlmju politika.

Būtiska atšķirība rodas interesēs un vēlmēs, arī Latvijai.

Daļa Eiropas valstis uzlūko citus pasaules reģionus kā resursu un noieta tirgu, tā arī Eiropas savienības valstis viena otru redz kā resursu avotus vai patērētājus saviem produktiem un pakalpojumiem. Kopš robežu atvēršanas, mēs esam bijuši spilgti cilvēkresursa nodrošinātāji un produktu patērētāji, pretī nemākot paņemt neko citu kā tiešās dotācijas vai emigrējošo tautiešu naudas pārvedumus. Arī savu galveno dabas resursu - koksni, galvenokārt ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, pārstrādājam zemas pievienotās vērtības produktos. Esot Eiropas savienībā mums bija, ir un būs visi priekšnoteikumi un iespējas kāpināt savu IKP straujāk kā jebkurai citai pasaules valstj, ja tikai būtu vairāk ambīciju gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Piedzīvojot pēdējo gadu ekonomiskos satricinājumus, ko izraisīja pandēmija, globālo piegādes ķēžu pārrāvumi un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un izprotot mūsu reģiona atkarību no fosīlajiem resursiem - naftas un gāzes, kā arī citiem ražošanā nepieciešamiem resursiem, piemēram pusvadītājiem, bez kuriem nav iedomājama neviena elektroierīce, Eiropas Padome ir apstiprinājusi Mikroshēmu aktu, kas paredz radīt apstākļus tādas rūpnieciskās bāzes attīstībai, kas līdz 2030. gadam varētu divkāršot ES daļu pasaules pusvadītāju tirgū no 10 % līdz vismaz 20 %, kopumā radot investīcijas 43 miljardu eiro apjomā. Tāpat arī enerģētiskai neatkarībai ir apstiprināta Atjaunojamo energoresursu direktīva, lai īstenotu zaļā kursa un paketes “REpowerEU” mērķus, kas paredz samazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa. Latvijas uzņēmēju iesaistīšanās šo mērķu sasniegšanā būtu pamats ilgstspējīgai ekonomikas izaugsmei. Bez aktīvas ierēdniecības iesaistes informējot un palīdzot, rezultātus nesasniegt!

Varēsim tikai noskatīties kā citu dalībvalstu ekonomikas augs straujāk. Proaktīvi rīkoties, nevis noskatīties!

Patērētāju/darbaroku pieaugums ir vienāds ar ekonomikas izaugsmi tipiskā ekonomikas teorijā. Mūsu dabiskā ataudze ir ilgtermiņa process, bet īstermiņa migrācija nav ilgtspējīgs risinājums. Tehnoloģiski attīstīta uzņēmējdarbība, kuras pamats nav lēts darbaspēks, ražojot un radot zināšanās balstītus eksportspējīgus produktus un pakalpojumus jau minētajos pusvadītāju ražošanas mērķos vai atjaunojamās enerģijas risinājumos ir jau reāls placdarms.

Andris kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru sanāksmē 2023.gada jūlijā.

Raksta autors:

Endijs Melnis , Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valdes loceklis

Pilsētas apkaimēs notiekošie pasākumi ir būtiska komponente kopējā pilsētas dzīvē.

Tie ne tikai nodrošina iedzīvotājiem izklaides un atpūtas iespējas, bet arī veicina sociālo mijiedarbību, ekonomisko aktivitāti un kopienas sajūtu.Pasākumi apkaimēs radīs iespēju iedzīvotājiem satikties un iepazīties ar kaimiņiem, stiprinot kopienas sajūtu un veicinot pozitīvas attiecības starp cilvēkiem.

Tāpat tie veicinās kultūras, izglītības, tūrisma un publiskās telpas attīstību. Labi plānoti pasākumi veicina veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, piedāvājot iespēju baudīt dabas skaistumu un piedalīties fiziskās aktivitātēs. Šādas aktivitātes pozitīvi ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību, vienlaikus palielinot sabiedrības informētību par veselīgu dzīvesveidu un vides aizsardzību.

Pasākumi pilsētas apkaimēs ir daudzpusīgi un spēj veicināt gan indivīdu, gan kopienas labklājību un attīstību. Tie veido būtisku elementu, radot dzīvotspējīgu un pievilcīgu pilsētu, kur iedzīvotāji var sajust un dalīties kopīgā dzīvespriekā.

2023. gadā Vaivaru, Asaru, Mellužu un Valteru apkaimju aktīvākie iedzīvotāji ir saorganizējuši plašu klāstu ar dažādiem lokāliem pasākumiem. Visi nelielie pasākumi veicina savu kaimiņu iepazīšanu, kopienu veidošanos un sevis asociēšanu ar vietu, kur mēs dzīvojam.

Saulstāvju svētki Ezeru ielas peldvietā

7

Festivāls V-Asarnieks

Apkaimju attīstība spēlē būtisku lomu pilsētu un kopienas izaugsmē, sniedzot plašu pozitīvu ietekmi un priekšrocības. Šī attīstība nodrošina labvēlīgus apstākļus dzīvošanai un veicina dažādu jomu progresu, radot vides, ekonomiskas un sociālas izmaiņas. Pirmkārt, labi attīstītās apkaimēs nodrošināta augsta dzīves kvalitāte. Tās ietver drošu vidi, augstas kvalitātes infrastruktūru un zaļos rajonus, kas veicina veselīgu dzīvesveidu un ģimenes labklājību. Iedzīvotājiem ir viegli pieejami sabiedriskie pakalpojumi, izglītības iestādes un atpūtas iespējas, uzlabojot viņu ikdienas dzīvi. Otrkārt, ekonomiskā attīstība apkaimēs ir būtiska gan vietējiem uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Uzņēmējdarbības zonas un komerciālie centri rada darbavietas un piesaista ienākumus, stimulējot ekonomisko aktivitāti. Tādējādi apkaimju attīstība ir svarīgs faktors pilsētas kopējās ekonomikas dinamikā. Treškārt, sociālā integrācija un kopienas veidošanās ir iespējama, pateicoties labai apkaimju attīstībai. Kopienas centri, sabiedriskas vietas un kultūras pasākumi veicina cilvēku savstarpējo saikni. Tas veicina drošības sajūtu un kopēju atbildības sajūtu.

Valteru svētki

Žubītes ielas helovīns

Kopā līdz uzvarai

Ceturtkārt, vides ilgtspēja ir būtiska apkaimju attīstības aspekts. Ilgtspējīgs plānojums un resursu efektīva izmantošana veicina videi draudzīgu dzīvesveidu un nodrošina, ka apkaimju izaugsme ir ilgtspējīga un resursu saglabājoša. Tādējādi, apkaimju attīstība ir fundamentāls elements, kas ietekmē pilsētas dzīvi, piedāvājot dzīvokļus, darbavietas, sabiedriskos pakalpojumus un kultūras iespējas. Šī attīstība radīs dzīvotspējīgus un pievilcīgus dzīves apstākļus Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem. Paldies aktīvajiem iedzīvotājiem par vides uzlabošanu un aicinām arī citu apkaimju iedzīvotājus būt aktīvus savas vides attīstībā un sakārtošanā.

Šie pasākumi ir ne tikai konkrēts darbs sveču izgatavošanā, bet arī iespēja iepazīties un komunicēt, uzzināt par karu no tā dalībniekiem. Pagājušajā ziemas sezonā tika izgatavotas 75000 sveču, šogad darbs turpinās. Bieži vien darbošanās laikā ierodas kāds muzikants, grupa vai koris, kuri sniedz gan savu priekšnesumu gan arī piedalās darbā.

Bieži vien karavīri pulcējās arī pie Jāņa viņa mājās

Pavasara, vasaras periodā ukraiņu karavīrus vedām iepazīstināt ar Latviju, Rīgu , Rundāli, Cēsis un vēl citur. Tāpat esam organizējuši neskaitāmas kopā sanākšanas mājīgā atmosfērā, pie kāda jūrmalnieka mājās.

Par šīm draudzīgajām tikšanās reizēm esam saņēmuši milzīgu pateicību no šiem karavīriem. Tā kā viņu ārstēšanas šeit notiek pārsvarā 2-3 mēnešus, tad komunikācija turpinās arī pēc viņu atgriešanās dzimtenē.

Raksta autors: Jānis Braunbergs. Latvijas un Jūrmalas patriots. Nepagurtoši kopš kara sākuma atbalsta uz Latviju atbraukušos Ukrainas karavīrus

Jau otro gadu bijušajā Slokas papīrfabrikas ēkā darbojas biedrība- Latvijas un Ukrainas draudzība. Sākumā iesaistījāmies ierakumu sveču izgatavošanas darbnīcā.

Sveču izgatavošanas dienās kā brīvprātīgie palīgi iesaistās ne tikai mūsu pilsētas iedzīvotāji un ukraiņu bēgļi, bet arī citu pilsētu un novadu iedzīvotāji. Nereti darbnīcā piedalās arī citu valstu pilsoņi. Jau no pagājuša gada rudens, kopējā darbā iesaistījām ievainotos ukraiņu karavīrus, kuri ārstējas mūsu pilsētā.

Ieraukuma sveču liešana jau ir kļuvusi par regulāru pasākumu Slokas papīrfabrikas teritorijā. Valsts svētkos sveces tika izlietas Latvijas karoga krāsās.

Liela daļa no kareivjiem nereti norāda, ka tieši emocionālais atbalsts ir būtiskākais, ko viņi vēlas saņemt

8

ATSKATS UZ PASĀKUMIEM

KAROGU BRAUCIENS JŪRMALĀ

11.novembrī jau piekto gadu izbraucām Latvijas kontūru Jūrmalā. Brauciens noritēja cauri Valteru, Mellužu, Asaru un Vaivaru apkaimēm.

IELĪGOŠANAS SVĒTKI

16.jūnijā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā kopīgi ielīgojām svētkus kopā ar savējiem.

IZBRAUC LATVIJU JŪRMALĀ

Maijā norisinājās tradicionālais karogu brauciens Jūrmalā, kas pulcēja vairāk nekā 100 auto un moto ekipāžas.

Pasākumā piedalījās Folkloras kopa ‘’Mare’’, dzejnieks Zigmunds Bekmanis, vīru kora Burinieks grupa, mākslinieks Dzintars Adienis.

Tāpat pasākumā laikā tika prezentēta grāmata “Līgo svētki Latvijā”, kas izraisīja plašu interesi no sanākušajiem.

Vīru kora Burinieks grupa

Grāmatas “Līgo svētki Latvijā” prezentācija

PIEVIENOJIES MUMS

18.NOVEMBRIS VALTEROS

Pievienojies biedrībai “Jūrmalas latvietis”, noskenējot kodu un aizpildot aptauju, vai zvanot/rakstot sms uz 29961420 vai 29268824

18.novembrī Valteros tika pacelts Latvijas karogs. Tāpat bija aplūkojama Jūrmalas uzņēmēju saziedotā automašīnā Ukrainai.

Tirāža: 5000 eksemplāri Izdevumu apmaksā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”