Protevangelion 1. NODAĻA 1 Divpadsmit Israēla cilšu vēsturē mēs lasām, ka bija kāds cilvēks, vārdā Joahims, kurš, būdams ļoti bagāts, ziedoja Dievam Kungam divkāršus ziedojumus, pieņemot šādu lēmumu: mana manta būs visas tautas labā. , un lai es varētu atrast žēlastību no Tā Kunga Dieva par manu grēku piedošanu. 2 Bet kādos lielos Tā Kunga svētkos, kad Israēla bērni upurēja savas dāvanas un arī Joahims piedāvāja savas dāvanas, augstais priesteris Rūbens viņam pretojās, sacīdams, ka tev nav atļauts upurēt savas dāvanas, jo tu to nedari. radīja problēmas Izraēlā. 3 Par to Joahims, ļoti uztraucies, aizgāja, lai pārbaudītu divpadsmit cilšu reģistrus, lai noskaidrotu, vai viņš nav vienīgais, kam nebija nekādu problēmu. 4 Bet pēc izmeklēšanas viņš atklāja, ka visi taisnie bija izaudzējuši pēcnācējus Izraēlā. 5 Tad viņš atgādināja patriarhu Ābrahāmu, ka Dievs viņam mūža beigās bija devis viņa dēlu Īzāku. par ko viņš bija ļoti nomocīts, un viņa sieva viņu neredzēja: 6Bet aizgāja tuksnesī un uzcēla tur savu telti un gavēja četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, sacīdams pie sevis: 7 Es neiešu ne ēst, ne dzert, kamēr Tas Kungs, mans Dievs, neuzlūkos mani, bet lūgšana būs mana barība un dzēriens. 2. NODAĻA 1 Pa to laiku viņa sieva Anna bija noskumusi un apmulsusi dubultā iemesla dēļ un teica, ka es sērošu gan par savu atraitni, gan par savu neauglību. 2Tad tuvojās lielie Tā Kunga svētki, un Judita, viņas kalpone, sacīja: Cik ilgi tu tā mocīsi savu dvēseli? Tagad ir pienācis Tā Kunga svētki, kad nevienam ir aizliegts sērot. 3 Tāpēc ņemiet šo kapuci, ko dāvājis tādu lietu darinātājs, jo man, kas esmu kalps, tā nav piemērota, bet tā labi piestāv jūsu lielākam raksturam. 4 Bet Anna atbildēja: Ejiet prom no manis, es neesmu pieradis pie tādām lietām. turklāt Tas Kungs mani ir ļoti pazemojis. 5 Es baidos, ka kāds ļauns cilvēks tev to ir iedevis, un tu esi nācis, lai aptraipītu mani ar manu grēku. 6 Tad Judīte, viņas kalpone, atbildēja: Ko ļaunu es tev novēlu, ja tu mani neklausīsi? 7 Es nevaru novēlēt jums lielāku lāstu, kāds jums ir, jo Dievs ir aizslēdzis jūsu klēpi, lai jūs nekļūtu par māti Izraēlā. 8 Tad Anna bija ļoti satraukta un, uzvilkusi kāzu drēbes, ap pulksten trijiem pēcpusdienā devās pastaigāties savā dārzā. 9 Un viņa ieraudzīja lauru koku, apsēdās zem tā un lūdza To Kungu, sacīdama: 10 Ak, manu tēvu Dievs, svētī mani un uzlūko manu lūgšanu tā, kā tu svētīji Sāras dzemdi un devi tai dēlu Īzāku. 3. NODAĻA 1 Un, skatīdamās uz debesīm, viņa ieraudzīja laurā zvirbuļa ligzdu, 2 Un viņa sevī sērodama sacīja: "Vai man, kas mani dzemdinājis?" un kāda miesa mani dzemdēja, ka es tiku tā
nolādēts Israēla bērnu priekšā un ka viņi mani apsmej un izsmej mana Dieva templī: Bēdas man, ar ko es varu salīdzināt? 3 Es neesmu salīdzināms ar pašiem zemes zvēriem, jo pat zemes zvēri ir auglīgi Tavā priekšā, Kungs! Kas es esmu, ar ko mani var salīdzināt? 4 Es neesmu salīdzināms ar rupjiem dzīvniekiem, jo pat rupjie dzīvnieki ir auglīgi Tavā priekšā, ak Kungs! Kas es esmu, ar ko es esmu salīdzināms? 5 Mani nevar salīdzināt ar šiem ūdeņiem, jo pat ūdeņi ir auglīgi Tavā priekšā, ak Kungs! Kas es esmu, ar ko mani var salīdzināt? 6 Es neesmu salīdzināms ar jūras viļņiem; Jo tie, neatkarīgi no tā, vai tie ir mierīgi vai kustās kopā ar zivīm, kas tajās ir, slavē Tevi, Kungs! Kas es esmu, ar ko mani var salīdzināt? 7 Es neesmu salīdzināms ar pašu zemi, jo zeme nes savus augļus un slavē Tevi, Kungs! 4. NODAĻA 1 Tad Kunga eņģelis nostājās pie viņas un sacīja: Anna, Anna, Tas Kungs ir uzklausījis tavu lūgšanu! tu ieņemsi un dzemdēsi, un par taviem pēcnācējiem runās visā pasaulē. 2 Un Anna atbildēja: "Tā kā Tas Kungs, mans Dievs ir dzīvs, visu, ko es dzemdēšu, vai tas būtu vīrietis vai sieviete, es to veltīšu Tam Kungam, savam Dievam, un tas viņam kalpos svētās lietās visu savu dzīvi." 3 Un, lūk, parādījās divi eņģeļi, kas viņai sacīja: Lūk, Joahims, tavs vīrs, nāk ar saviem ganiem. 4 Jo arī Tā Kunga eņģelis ir nokāpis pie viņa un sacījis: Dievs Tas Kungs ir uzklausījis tavu lūgšanu, steidzies un ej no šejienes, jo lūk, Anna, tava sieva, ieņems. 5Un Joahims nogāja un sauca savus ganus, sacīdams: Atnesiet man desmit jērus bez netīrumiem un nevainojumiem, un tie būs Tam Kungam, manam Dievam. 6 Un atnes man divpadsmit teļus bez vainas, un tie divpadsmit teļi lai būs priesteriem un vecākajiem. 7 Atnesiet man arī simts āžus, un simts āžu lai būs visai tautai. 8Un Joahims nogāja lejā ar ganiem, un Anna nostājās pie vārtiem un redzēja Joahimu nākam ar ganiem. 9 Un viņa skrēja un karājās viņam ap kaklu un sacīja: Tagad es zinu, ka Tas Kungs mani ir ļoti svētījis. 10 Jo redzi, es, kas biju atraitne, vairs neesmu atraitne, un es, kas biju neauglīga, ieņemšu. 5. NODAĻA 1Un Joahims palika pirmo dienu savā namā, bet rīt viņš atnesa savus upurus un sacīja: 2 Ja Tas Kungs ir man žēlīgs, lai plāksne, kas ir uz priestera pieres 1, to atklāj. 3 Un viņš paskatījās uz plāksni, ko priesteris nēsāja, un ieraudzīja to, un lūk, grēks viņā nebija atrasts. 4 Un Joahims sacīja: "Tagad es zinu, ka Tas Kungs ir man žēlīgs un ir paņēmis visus manus grēkus." 5 Un viņš attaisnots nogāja no Tā Kunga tempļa un devās uz savu namu. 6 Kad Annai bija pagājuši deviņi mēneši, viņa dzemdēja un sacīja vecmātei: Ko es esmu dzemdējusi? 7 Un viņa teica viņai, meitene.