Tiesneši
1.NODAĻA
1PēcJozuasnāvesIsraēlabērnijautājaTamKungam, sacīdami:"Kuršnomumspirmaisdosiesaugšuppret kanaāniešiem,laikarotupretviņiem?"
2UnTasKungssacīja:“Jūdalaidodasaugšup!Redzi,Es esmunodevisšozemiviņarokā”
3UnJūdasacījasavambrālimSimeonam:"Nācmanlīdzi uzmanumeslu,laimēskarotupretkanaāniešiem,unarīes iešutevlīdziuztavumeslu"UnSimeonsgājaviņamlīdzi
4UnJūdadevāskalnup,unTasKungsnodevakanaāniešus unferisiešusviņurokās,unviņinogalinājaBezekādesmit tūkstošvīru
5UnviņisastapaAdonibezekuBezekāunkarojapretviņu unsakāvakanaāniešusunferisiešus
6BetAdonibezeksbēga,untieviņamdzināspakaļ, sagūstījaviņuunnocirtaviņamīkšķusunlieloskāju pirkstus
7UnAdonibezekssacīja:"Septiņdesmitķēniņi,kuriem bijanocirstiīkšķiunkājulieliepirksti,savācasavuēdienu zemmanagaldaKāesesmudarījis,tāDievsmanir atmaksājis"UntieviņuatvedauzJeruzālemi,unturviņš nomira.
8BetJūdasbērnibijakarojušipretJeruzālemi,ieņēmušito, nonāvējušiiedzīvotājusarzobenaasmeniunaizdedzinājuši pilsētu.
9UnpēctamJūdasbērnidevāslejā,laikarotupret kanaāniešiem,kasdzīvojakalnos,dienvidosunielejās
10UnJūdadevāspretīkanaāniešiem,kasdzīvojaHebronā (HebronasvārdssenākbijaKirjat-Arba),untienogalināja Šešaju,AhimanuunTalmaju
11UnnoturienesviņšdevāspretDebīrasiedzīvotājiem; DebīrasvārdssenākbijaKirjat-Sefere
12UnKālebssacīja:"KasuzveiksKirjat-Seferuunto ieņems,tamesdošusavumeituAksuparsievu."
13UntoieņēmaOtniēls,Kenazadēls,Kālebajaunākais brālis,unviņšviņamdevasavumeituAksuparsievu.
14Un,kadviņapieviņanonāca,viņaviņupamudinājalūgt noviņastēvatīrumu;unviņanokāpanoēzeļa,unKālebs viņaijautāja:"Kotuvēlies?"
15Unviņasacījaviņam:“Dodmansvētību,jotumanesi devisdienviduzemi,dodmanarīūdensavotus!”Un Kālebsviņaidevaaugšējosavotusunapakšējosavotus
16Unkeniešubērni,Mozussievastēvabērni,devāsno palmupilsētaskopāarJūdasbērniemuzJūdastuksnesi, kasatrodasdienvidosnoAradas,untienogājaundzīvoja tautasvidū
17UnJūdadevāskopāarsavubrāliSimeonu,unviņi sakāvakanaāniešus,kasdzīvojaCefatā,untopilnībā iznīcinājaUnpilsētasvārdstikanosauktsparHormu
18UnJūdaieņēmaGazuartāsrobežām,Aškelonuartās robežāmunEkronuartāsrobežām.
19UnTasKungsbijaarJūdu,unViņšpadzinakalnu iedzīvotājus,betielejasiedzīvotājusViņšnevarējapadzīt, jotiembijadzelzsrati.
20UnviņidevaKālebamHebronu,kāMozusbijasacījis, unviņšnoturienesizdzinatrīsAnakadēlus
21UnBenjamīnabērnineizdzinajebusiešus,kasdzīvoja Jeruzālemē,tāpēcjebusiešidzīvokopāarBenjamīna bērniemJeruzālemēlīdzpatšaidienai.
22ArīJāzepanamsdevāsaugšuppretBēteli,unTas Kungsbijaarviņiem
23UnJāzepanamssūtījaizlūkotBēteli.(Pilsētasvārds senākbijaLūza)
24Unizlūkiieraudzījakāduvīruiznākamnopilsētasun sacījaviņam:"Parādimums,lūdzu,ieejupilsētā,unmēs tevparādīsimžēlsirdību"
25Un,kadviņštiemparādījaieejupilsētā,tiesitapilsētas iedzīvotājusarzobenaasmeni,betvīruunvisuviņaģimeni tieatlaida
26Unšisvīrsdevāsuzhetiešuzemiunuzcēlapilsētuun nosaucatovārdāLūza;tādsirtāsvārdslīdzpatšaidienai.
27ManaseneizdzinaarīBet-Šeanasuntāspilsētu iedzīvotājus,nedzarīTaanakasuntāspilsētuiedzīvotājus, nedzarīDorasuntāspilsētuiedzīvotājus,nedzarī Jibleamasuntāspilsētuiedzīvotājus,nedzarīMegidasun tāspilsētuiedzīvotājus,unkanaāniešipalikadzīvottanī zemē.
28Unnotika,kadIsraēlsbijakļuvisvarens,kaviņiuzlika kānaāniešiemnodokļusunpilnībātosneizdzina.
29ArīEfraimsneizdzinakānaāniešus,kasdzīvojaGezerā, betkānaāniešidzīvojaGezerāviņuvidū
30ZebulonsneizdzinaneKitronas,neNahalolas iedzīvotājus,betkanaāniešidzīvojaviņuvidūunkļuvapar nodokļumaksātājiem
31AšersneizdzinaneAko,neSidonas,neAhlabas,ne Ahsibas,neHelbas,neAfikas,neRehobasiedzīvotājus
32Betašeriešidzīvojakānaāniešu,tāszemesiedzīvotāju, vidū,jotietosnebijaizdzinis.
33NaftalisarīnepadzinaBetšemešasiedzīvotājus,nedzarī Betanatasiedzīvotājus,betpatsdzīvojakānaāniešu,tās zemesiedzīvotāju,vidū;tomērBetšemešasunBetanatas iedzīvotājikļuvaviņiemparnodokļumaksātājiem.
34UnamoriešipiespiedaDanabērnuskalnos,jotieneļāva tiemnokāptielejā.
35BetamoriešidzīvojaHeresakalnā,AjalonāunŠaalbimā, betJāzepanamarokaguvavirsroku,tākatiekļuvapar nodokļumaksātājiem.
36UnamoriešurobežastiepāsnoAkrabimaskalna,no klintsunaugšup
2.NODAĻA
1TadTāKungaeņģelisdevāsaugšupnoGilgalasuz Bohimuunsacīja:"EsjūsizvedunoĒģiptesunatveduuz tozemi,koEszvērējujūsutēviem,unEsteicu:Es nemūžamnepārtraukšuSavuderībuarjums."
2Unjūsneslēgsietderībuaršīszemesiedzīvotājiem;jūs nogāzīsietviņualtārus;betjūsneesatklausījušiManai balsij.Kāpēcjūstoesatdarījuši?
3TāpēcEsarīteicu:Estosneizdzīšujūsupriekšā,bettie būskāērkšķijūsusānos,unviņudievibūsjumsparslazdu
4Unnotika,kadTāKungaeņģelisšosvārdusbijarunājis visiemIsraēlabērniem,tadtautapacēlasavubalsiun raudāja
5UnviņinosaucatovietuparBohimuunturupurējaTam Kungam
6Un,kadJozuabijaatlaidistautu,Israēlabērnidevās ikviensuzsavuīpašumu,laiiemantotuzemi.
12Celies,celies,Debora!Celies,celies,dziedidziesmu! Celies,Barak,unaizvedsavugūstekni,tu,Abinoāmadēls!
13TadViņšiecēlaatlikušosparvaldniekupārtautas dižciltīgajiem;TasKungsmaniiecēlaparvaldniekupār varenajiem.
14NoEfraimanācaviņusaknepretAmaleku,pēctevis, Benjamīn,tavātautā;noMahīranācapārvaldniekiunno Zebulonatie,kasturējarakstniekaspalvu.
15UnIsašaravadoņibijakopāarDeboru,patIsašarsun arīBaraks,viņštikasūtītskājāmielejāRūbenanodaļudēļ bijalielasdomas
16Kāpēctumitiesavjukūtīs,klausotiesganāmpulku blēņas?ParRūbenaciltsiedalījumiembijalielassirds pārdomas
17GileādaapmetāsviņpusJordānas,unkāpēcDanspalika kuģos?Ašerspalikajūraskrastāunapmetāssavāsspraugās.
18ZebulonsunNaftalisbijatauta,kasriskējaarsavu dzīvībulīdznāveilaukaaugstienēs
19Tadķēniņinācaunkaroja,untadkarojaKanaānaķēniņi TaanakāpieMegidasūdeņiem;naudutieneguva 20Nodebesīmtiecīnījās,zvaigznessavoslokoscīnījās pretSiseru.
21Kišonasupetosaizslaucīja,tāsenāupe,Kišonasupe Ak,manadvēsele,tuesisamijusispēku!
22Tadzirgunagitikasalauztilēkāšanas,tovareno lēkāšanas,dēļ
23"NolādējietMerozu!"sacījaTāKungaeņģelis"Rūgti nolādējiettāsiedzīvotājus,jotienavdevušiespalīgāTam Kungam,palīgāTamKungampretvarenajiem!"
24SvētītabūsJaēla,keniešaHeberasieva,svētītabūspār visāmsievietēmteltī.
25Viņšlūdzaūdeni,unviņadevaviņampienu,viņaatnesa sviestugodabļodā
26Viņapielikasavurokupienaglasunsavulaborokupie strādniekuāmura;unarāmuruviņasitaSiseru,nocirta viņamgalvu,caurdurotuniesitotviņadeniņus
27Pieviņaskājāmviņšpaklanījās,viņškrita,viņšapgūlās; pieviņaskājāmviņšpaklanījās,viņškrita;kurviņš paklanījās,turviņšnokritamiris
28TadSiserasmātepaskatījāspaloguuncaurrežģiem kliedza:"Kādēļviņaratitikkavējas?Kāpēcviņaraturiteņi kavējas?"
29Viņasgudrāssievasviņaiatbildēja,jā,viņapatisev atbildēja,
30Vaiviņinavsteigušies,vaiviņinavsadalījušilaupījumu? Katramvīrampavienaijaunavaivaidivām,Siseram dažādukrāsulaupījumu,dažādukrāsuizšuvumulaupījumu, dažādukrāsuizšuvumuabāspusēs,laitiesanāktu laupījumaķērājukakliem?
31TālaiietbojāvisiTaviienaidnieki,akKungs!Bettie, kasTevimīl,laiirkāsaule,kadtāuzlecsavāspēkā!Un zemeibijamiersčetrdesmitgadus.
6.NODAĻA
1UnIsraēlabērnidarījato,kasbijaļaunsTāKungaacīs, unTasKungstosnodevaMidiānarokāsseptiņusgadus.
2UnMidiānarokaguvavirsrokupārIsraēlu,unIsraēla bērnimidiāniešudēļkalnosuzcēlabedras,alasun cietokšņus.
3Un,kadIsraēlsbijasējis,tadmidiānieši,amalekiešiun austrumubērninācaviņiempretī;
4Unviņiapmetāsnometnēsprettiemunpostījazemes ražulīdzpatGazaiunneatstājaIsraēlamnekādupārtiku,ne avis,nevēršus,neēzeļus
5Jotienācaaugšuparsaviemlopiemunsavāmteltīm,un viņuskaitsbijakāsiseņu,joganviņu,ganviņukamieļu nebijaskaitam,untieiebrukazemē,laitonopostītu
6UnIsraēlsbijaļotinabadzīgsmidiāniešudēļ,unIsraēla bērnipiesaucaToKungu.
7Unnotika,kadIsraēlabērnipiesaucaToKungu midiāniešudēļ,
8TadTasKungssūtījapravietipieIsraēlabērniem,kas tiemsacīja:“TāsakaTasKungs,IsraēlaDievs:Esjūs izvedunoĒģiptesunizvedunoverdzībasnama.
9UnEsjūsizglābunoēģiptiešurokasunnovisujūsu apspiedējurokas,unEstospadzinujūsupriekšā,unEs jumsdevuviņuzemi;
10UnEsjumsteicu:EsesmuTasKungs,jūsuDievs; nebīstietiesamoriešudievus,kuruzemējūsdzīvojat!Bet jūsneesatklausījušiManaibalsij.
11TadatnācaTāKungaeņģelisunapsēdāszemozola Ofrā,kaspiederējaabiēzerietimJoasam;unviņadēls Gideonskūlakviešusvīnaspiedē,laitospaslēptuno midiāniešiem
12TadviņamparādījāsTāKungaeņģelisunsacījaviņam: “TasKungsirartevi,tuvarenaisvīrs!”
13UnGideonsviņamsacīja:"Ak,mansKungs,jaTas Kungsirarmums,kāpēctadtasvissirnoticisarmums? UnkurirvisiViņabrīnumi,parkuriemmūsutēvimums stāstīja,sacīdami:vaiTasKungsmūsneizvedanoĒģiptes?
BettagadTasKungsmūsiratstājisunnodevismidiāniešu rokās."
14UnTasKungsuzlūkojaviņuunsacīja:"EjšajāSavā spēkāunizglābIsraēlunomidiāniešurokas!VaiEstevi neesmusūtījis?"
15Unviņštamsacīja:"Ak,mansKungs,arkolaiesglābju Israēlu?Redzi,manadzimtaManasēirnabadzīga,unes esmuvismazākaissavatēvanamā."
16UnTasKungsviņamsacīja:“Esbūšuartevi,untu sakausimidiāniešuskāvienuvīru”
17Unviņštamsacīja:"JanuesmuatradisžēlastībuTavās acīs,tadparādimankāduzīmi,kaTuarmanirunā"
18Neejpromnošejienes,lūdzu,kamēresneatgriezīšos pietevisunatnesīšusavudāvanuunnolikšutotavā priekšā"Unviņšsacīja:"Espalikšu,kamērtu atgriezīsies"
19TadGideonsiegājaunsagatavojakazlēnuun neraudzētasmaizesnoēfasmiltu;gaļuviņšielikagrozā, betbuljonuviņšielējakatlāuniznesatoviņamzemozola unatnesa
20UnDievaeņģelisviņamsacīja:“Ņemgaļuun neraudzētāsmaizesunliectāsuzšīsklints,unizlej buljonu!”Unviņštāizdarīja.
21TadTāKungaeņģelisizstiepasavaspieķagalu,kasbija viņarokā,unpieskārāsgaļaiunneraudzētajāmmaizēm;un noklintsizšāvāsugunsunaprijagaļuunneraudzētās maizesTadTāKungaeņģelispazudanoviņaredzesloka 22KadGideonssaprata,katasirTāKungaeņģelis,viņš sacīja:"Akvai,mansDievsKungs,joesesmuredzējisTā Kungaeņģelivaiguvaigā!"
23UnTasKungsviņamsacīja:"Mierslaiirartevi! Nebīsties,tunemirsi!"
9.NODAĻA
1UnAbimelehs,Jerubbaalasdēls,nogājauzSihemupie savasmātesbrāļiemunrunājaartiemunarvisusavas mātestēvanamaģimeni,sacīdams:
2Runājiet,lūdzu,visuSihemasvīrupriekšā:Kasjumsir labāk,vailaipārjumsvaldavisiJerubbaaladēli,sešdesmit vīru,vailaipārjumsvaldavienspats?Atcerietiesarī,ka Esesmujūsukaulsunjūsumiesa
3UnviņamātesbrāļirunājaparviņuvisuSihemasvīru priekšā,unviņusirdisnosliecāssekotAbimeleham,jotie sacīja:"Viņširmūsubrālis"
4Untieviņamiedevaseptiņdesmitsudrabagabalusno Baal-Berītanama,parkuriemAbimelehsnolīgaiedomīgus unvieglprātīgusļaudis,kasviņamsekoja
5UnviņšnogājasavatēvanamāOfrāunnonāvējasavus brāļus,Jerubbaaladēlus,septiņdesmitvīrus,uzviena akmens;tomērJotāms,Jerubbaalajaunākaisdēls,palika palicis,joviņšpaslēpās.
6UnsapulcējāsvisiSihemasvīriunvissMillonams,un tiedevāsuniecēlaAbimelehuparķēniņupiepieminekļa klajuma,kasbijaSihemā.
7Un,kadtoJotāmamatstāstīja,viņšnogājaunnostājās Garizimakalnavirsotnē,pacēlabalsiunsauca,sacīdams tiem:“Klausietiesmani,jūs,Sihemasvīri,laiDievsarījūs uzklausa!”
8Kokireizizgāja,laisvaidītusevķēniņu,untiesacīja olīvkokam:"Valditupārmums!"
9Betolīvkokstiemsacīja:"Vaimanvajadzētuatstātsavu treknumu,arkuruviņigodāDievuuncilvēkus,unnoietun cilātiespārikokiem?"
10Unkokisacījavīģeskokam:“Nāctuunkļūstipar ķēniņupārmums!”
11Betvīģeskokstiemsacīja:"Vaimanvajadzētu atteiktiesnosavasaldumaunsaviemlabajiemaugļiemun iet,laišūpotospārikokiem?"
12Tadkokisacījavīnakokam:“Nāctuunkļūstiparķēniņu pārmums!”
13Unvīnakokstiemsacīja:"Vaimanvajadzētuatstāt savuvīnu,kasiepriecinaDievuuncilvēkus,unnoiet,lai šūpotospārikokiem?"
14Tadvisikokisacījaērkšķukrūmam:"Nāctuunkļūsti parķēniņupārmums!"
15Unērkšķukrūmssacījakokiem:"Jajūsmanipatiesi svaidātparķēniņupārsevi,tadnācietunpaļaujietiesmanā ēnā!Bet,janē,tadlaiugunsizlaužasnoērkšķukrūmaun aprijLibānaciedrus!"
16Unnu,jajūsesatrīkojušiespatiesiunnosirds,ieceļot Abimelehuparķēniņu,unjajūsesatlabiizturējušiespret Jerubbaāluunviņanamu,unjaesatviņamdarījušipēc viņanopelniem,
17(Jomanstēvscīnījāsparjums,riskējaarsavudzīvību unizglābajūsnoMidiānarokas,
18Unjūsšodienesatsacēlušiespretmanatēvanamuun esatnogalinājušiviņadēlus,septiņdesmitvīrus,uzviena akmens,unesatiecēlušiAbimelehu,viņakalponesdēlu, parķēniņupārSihemasvīriem,tāpēckaviņširjūsubrālis. 19Jajūsšodienesatpatiesiunpatiesiizturējušiespret Jerubbaāluunviņanamu,tadpriecājietiesparAbimelehu, unlaiarīviņšpriecājasparjums!
20Betjane,tadlaiugunsizietnoAbimelehaunaprīj SihemasvīrusunMillonamu,unlaiugunsizietno SihemasvīriemunnoMillonamaunaprījAbimelehu
21UnJotāmsaizbēgaunbēga,undevāsuzBēruuntur apmetās,baidotiesnosavabrāļaAbimeleha.
22KadAbimeleksbijavaldījistrīsgaduspārIsraēlu, 23TadDievssūtījaļaunugarustarpAbimelehuun Sihemasvīriem,unSihemasvīrinodevaAbimelehu.
24Lainežēlība,kasnodarītaJerubbaalasešdesmitdēliem, nāktupārviņiemunviņuasinistiktupieskaitītasviņu brālimAbimeleham,kastosnogalināja,unSihemasvīriem, kasviņampalīdzējanogalinātviņabrāļus
25UnSihemasvīrilikaviņamslēptieskalnugalotnēsun aplaupījavisus,kasgājaviņiemgarāmpaceļu;untastika paziņotsAbimeleham
26UnGaāls,Ebedadēls,nācakopāarsaviembrāļiemun devāsuzSihemu,unSihemasvīripaļāvāsuzviņu
27Unviņiizgājalaukosunnovācaražunosaviemvīna dārziemunminījavīnogasunlīksmojāsuniegājasava dievanamāunēdaundzēraunnolādējaAbimelehu
28UnGaāls,Ebedadēls,sacīja:"KasirAbimelehsunkas irŠehems,kamumsviņamjākalpo?Vaiviņšnav JerubbaaladēlsunZebulsviņavirsnieks?Kalpojiet ŠehematēvaHamoravīriem!Jokāpēclaimēsviņam kalpotu?"
29KautDievsdotu,kašītautabūtumanāvarā!Tades padzītuAbimelehu!”UnviņšsacījaAbimeleham: “Palielinisavukaraspēkuunizejārā!”
30KadpilsētasvaldnieksZebulsdzirdējaGaāla,Ebeda dēla,vārdus,viņšiedegāsdusmās
31UnviņšslepenisūtījavēstnešuspieAbimeleha, sacīdams:“Redzi,Gaāls,Ebedadēls,unviņabrāļiir ieradušiesSihemā,unredzi,viņiapmetpilsētuprettevi”
32Tāpēcceliesnaktī,tuuntieļaudis,kasirpietevis,un iekārtojiesslēpnīlaukā!
33Unnorīta,tiklīdzsaulelec,celiesagriundodies uzbrukumāpilsētai;un,kadviņšuntieļaudis,kasirpie viņa,iznākstevpretī,taddariarviņiem,kāvienatradīsi iemeslu
34UnAbimelehsunvisiļaudis,kasbijapieviņa,naktī cēlāsunčetrāsrotāsuzcēlaslēptuvipretSihemu
35TadGaāls,Ebedadēls,izgājaunnostājāspilsētasvārtu ieejā,unAbimelehsunļaudis,kasbijakopāarviņu, piecēlāsnoslēpšanās
36KadGaālsieraudzījaļaudis,viņšsacījaZebulam: “Redzi,ļaudisnāklejānokalnuvirsotnēm!”UnZebuls viņamsacīja:“Turedzikalnuēnaskāvīri”
37UnGaālsatkalrunājaunsacīja:"Redzi,ļaudisnāklejā pazemesvidu,uncitspulksnākpāripaMeonima līdzenumu"
38TadZebulsviņamsacīja:"Kurtagadirtavamute,ar kurututeici:kasirAbimeleks,kamumsviņamjākalpo? Vaišīnavtātauta,kotuesinicinājis?Izej,lūdzu,uncīnies arviņiem!"
39UnGaālsizgājaSihemasvīrupriekšgalāuncīnījāsar Abimelehu
40UnAbimelehsviņuvajāja,untasbēgaviņapriekšā,un daudzitikanogāztiunievainotilīdzpatvārtuieejai
41UnAbimelehsdzīvojaArumā,betZebulsizdzinaGaālu unviņabrāļus,laitienedzīvotuSihemā.
42Unnākamajādienāļaudisizgājalaukā,untastika paziņotsAbimeleham
Tiesneši
11TadJeftadevāskopāarGileādasvecajiem,untauta viņuiecēlapargalvuunvirspavēlniekupārsevi,unJefta izstāstījavisussavusvārdusTāKungapriekšāMicpā
12UnJeftasūtījavēstnešuspieAmonabērnuķēniņaun likasacīt:“Kastevarmanidaļas,katuesinācispretmani karotmanāzemē?”
13TadAmonabērnuķēniņšatbildējaJeftasvēstnešiem: "TāpēckaIsraēlsatņēmamanuzemi,kadtienācano Ēģiptes,noArnonaslīdzJabokaiunlīdzJordānaiTāpēc tagadatdodietšīszemesatpakaļarmieru!"
14UnJeftaatkalsūtījavēstnešuspieAmonabērnuķēniņa, 15Unsacījaviņam:“TāsakaJefta:Israēlsneatņēma Moābazemi,nedzarīAmonabērnuzemi.
16Bet,kadIsraēlsiznācanoĒģiptesungājacauri tuksnesimlīdzSarkanajaijūraiunnonācaKadešā, 17TadIsraēlssūtījavēstnešuspieEdomaķēniņaunlika sacīt:“Ļaujman,lūdzu,izietcaurtavuzemi!”BetEdoma ķēniņšnegribējatosuzklausītTāpatviņisūtījaarīpie Moābaķēniņa,betarīviņšnepiekrita,unIsraēlspalika Kadešā
18TadviņidevāscaurituksnesimunapgājaEdomazemi unMoābazemi,unnonācaMoābazemesaustrumupusēun uzcēlanometnesArnonasotrāpusē,bettieneienācaMoāba robežās,joArnonabijaMoābarobeža
19UnIsraēlssūtījavēstnešuspieamoriešuķēniņaSihona, Hešbonasķēniņa,unIsraēlsviņamsacīja:"Ļaujmumsiziet caurtavuzemiuzmanumājvietu"
20BetSihonsneuzticējāsIsraēlam,katasiziescauriviņa robežām,betSihonssapulcinājavisusavukaraspēku, uzcēlanometniJahacāunkarojapretIsraēlu
21UnTasKungs,IsraēlaDievs,nodevaSihonuunvisu viņatautuIsraēlarokā,untietossakāva;tāIsraēls iemantojavisuamoriešu,šīszemesiedzīvotāju,zemi
22Unviņiieguvaīpašumāvisasamoriešurobežasno ArnonaslīdzJabokaiunnotuksnešalīdzJordānai
23UntagadTasKungs,IsraēlaDievs,irpadzinis amoriešusSavastautas,Israēla,priekšā,unvaitevtasbūtu jāieņem?
24Vaitunegribiiemantotto,kotavsdievsKamošstev dodiemantot?Tāpēcto,koTasKungs,mūsuDievs,mūsu priekšāizdzīs,tomēsiemantosim
25UnvaitutagadesiarkolabāksnekāBalaks,Cipora dēls,Moābaķēniņš?VaiviņšjebkadircīnījiesarIsraēlu, vaiviņšjebkadirkarojisprettiem?
26KamērIsraēlsdzīvojaHešbonāuntāspilsētās,Aroērā untāspilsētās,unvisāspilsētās,kasatrodasArnonas piekrastē,trīssimtigadus,kāpēcjūstāsneatguvātšajā laikā?
27Tāpēcesneesmugrēkojisprettevi,bettumandari netaisnību,karodamspretmaniLaiTasKungs,Tiesnesis, šodientiesāstarpIsraēlabērniemunAmonabērniem
28TomērAmonabērnuķēniņšneklausījāsJeftasvārdiem, kotasviņamsūtīja
29TadTāKungaGarsnācapārJeftu,unviņšpārgājapāri GileādaiunManasei,pāriGileādasMicpai,unnoGileādas MicpasviņšpārgājapieAmonabērniem
30UnJeftadevasolījumuTamKungamunsacīja:"JaTu noteiktinodosiAmonabērnusmanārokā, 31Tadviss,kasiziespamananamadurvīmmanpretī,kad essveiksatgriezīšosnoAmonabērniem,piederēsTam Kungam,unestoupurēšukādedzināmoupuri
32TadJeftadevāspretAmonabērniem,laikarotupret tiem,unTasKungstosnodevaviņarokās.
33UnviņštossakāvanoAroēraslīdzMinnitai,divdesmit pilsētas,unlīdzvīnadārzulīdzenumam,ļotilielākaujā.Tā AmonabērnitikapazemotiIsraēlabērnupriekšā.
34UnJeftanonācasavāsmājāsMicpā,unredzi,viņa meitaiznācaviņampretīarbungāmundejām;untābija viņavienīgāmeita;bezviņasviņamnebijanedēla,ne meitas
35Un,kadviņšviņuieraudzīja,viņšsaplēsasavasdrēbes unsacīja:"Akvai,manameita!Tumaniesiļoti pazemojusiunesivienanotiem,kasmaniapbēdina!Joes esmuatvērissavumutiTamKungamunnevaruatkāpties."
36Unviņaviņamsacīja:"Manstēvs,jatuesisavumuti atvērisTamKungam,taddarimantā,kānotavasmutesir nācis,tāpēckaTasKungsiratriebiespartevitaviem ienaidniekiem,Amonabērniem"
37Unviņasacījasavamtēvam:“Laimantāizdodas:atstāj mandivusmēnešus,laiesunmanibrāļivarētunoietkalnos unapraudātsavunevainību”
38Unviņšsacīja:"Ej!"Unviņšviņuatlaidauzdiviem mēnešiem,unviņadevāskopāarsavāmdraudzenēmun apraudājasavujaunavībukalnos
39Unpēcdiviemmēnešiemviņaatgriezāspiesavatēva, untasarviņurīkojāspēcsavasolījuma,kobijadevis,un viņanepazinanevienuvīrietiUntasbijaparadumsIsraēlā, 40kaIsraēlameitasikgadusčetrasdienasgadāgājasērot pargileādiešaJeftasmeitu.
12.NODAĻA
1TadEfraimavīrisapulcējāsundevāsuzziemeļiemun sacījaJeftam:"KāpēctudevieskarotpretAmonabērniem unneaicinājimūsiettevlīdzi?Mēsnodedzināsimtavu namuvirstevisaruguni"
2UnJeftatiemsacīja:"Manunmanaitautaibijaliels strīdsarAmonabērniem,un,kadesjūssaucu,jūsmani neizglābātnoviņurokām
3Kadesredzēju,kajūsmanineizglābāt,eslikusavu dzīvībusavāsrokāsundevospretAmonabērniem,unTas KungstosnodevamanārokāKāpēcjūsšodienesatnākuši piemanis,laikarotupretmani?
4TadJeftasapulcinājavisusGileādasvīrusunkarojaar Efraimu;unGileādasvīrisakāvaEfraimu,jotiebija sacījuši:“Jūs,gileādieši,esatEfraimabēgļistarpEfraima unManasesdēliem.”
5UngileādiešiieņēmaJordānaspārejasefraimiešupriekšā, un,kadtieefraimieši,kasbijaizglābušies,sacīja:"Ļaujiet manpāriet!",tadGileādasvīriviņamjautāja:"Vaituesi efraimietis?"Javiņšatbildēja:"Nē,tadnē,
6Tadtieviņamsacīja:“Saki“šibolet!”Unviņšatbildēja “sibolet”,joviņšnevarējatopareiziizrunāt.Tadtieviņu sagrābaunnogalinājapieJordānasielejām;untanīlaikā kritačetrdesmitdivitūkstošiefraimiešu
7UnJeftatiesājaIsraēlusešusgadusTadgileādietisJefta nomirauntikaapglabātsvienānoGileādaspilsētām
8UnpēcviņasoģisIsraēlubijaIbcansnoBetlēmes.
9Unviņambijatrīsdesmitdēliuntrīsdesmitmeitas,kuras viņšizsūtījauzāruunņēmatrīsdesmitmeitasnoārienes saviemdēliem.UnviņštiesājaIsraēluseptiņusgadus. 10TadIbzansnomirauntikaapglabātsBetlēmē
Tiesneši
10UnDelilasacījaSimsonam:"Redzi,tumaniesi apmēdījisunteicismanmelus.Tagadsakiman,lūdzu,ar kotevivarsasiet?"
11Unviņšviņaisacīja:"Jamanisasiesarjaunāmvirvēm, kasnekadnavbijušasaizņemtas,tadeskļūšuvājšunbūšu kācitscilvēks"
12TadDelilaņēmajaunasvirves,sasējaviņuartāmun sacījaviņam:"Filistiešilainākvirsū,Simson!"Unturbija slēpņi,kasstāvējaistabāUnviņštāsnorāvanosavām rokāmkādiegu
13UnDelilasacījaSimsonam:"Līdzšimtumaniesi apmānījisunmanesimelojis;sakiman,arkotevivar sasiet?"Unviņšviņaiatbildēja:"Jatuieausiseptiņas manasgalvascirtasarpinumu"
14Unviņatopiestiprinājaaradatuunsacījaviņam: "Filistiešilainākvirsū,Simson!"Tadviņšpamodāsno miegaunaizgājaarbaļķaadatuuntīkliem
15Unviņaviņamsacīja:"Kātuvariteikt:Estevimīlu,ja tavasirdsnavarmani?Tumaniesijautrīsreizesapmēdījis unneesimanpateicis,kurslēpjastavslielaisspēks"
16Unnotika,kadviņaviņuikdienasarsaviemvārdiem vajājaunskubināja,tākaviņadvēselenoskumalīdznāvei, 17Tadviņšviņaiatklājavisusavusirdiunsacīja: "Skujamaisnazisvēlnavnācispārmanugalvu,joesesmu nazīrietisDievamjaunosavasmātesmiesām.Jamani noskūs,tadmansspēksnomanisatņems,uneskļūsuvājš unkājebkuršcitscilvēks"
18KadDelilaredzēja,kaviņšviņaibijaatklājisvisusavu sirdi,viņalikaatsauktfilistiešulielkungus,sacīdama: "Nācietvēlšoreizšurp,joviņšmaniratklājisvisusavu sirdi!"Tadfilistiešulielkunginācapieviņasunatnesa naudusavāsrokās
19Unviņalikaviņamgulētuzsaviemceļiem;unviņa pasaucavīru,unviņalikatamnoskūtseptiņasviņagalvas cirtas;unviņasākaviņumocīt,unviņaspēksnotāatkāpās 20Unviņasacīja:"Filistiešinākvirsū,Simson!"Unviņš pamodāsnomiegaunsacīja:"Esiziešukāiepriekšējās reizēsunizkratīšos!"Unviņšnezināja,kaTasKungsirno viņaatstājies
21Betfilistiešiviņusagrāba,izdūraviņamacisunaizveda uzGazu,sasējaarvaravažām,unviņšmalacietumā 22Tomērviņagalvasmatipēcnoskūšanasatkalsāka ataugt.
23Tadfilistiešuvaldniekisapulcējās,laiupurētulielu upurisavamdievamDagonamunpriecātos,joviņisacīja: "MūsudievsirnodevismūsuienaidniekuSimsonumūsu rokās"
24Un,kadļaudisviņuieraudzīja,tieslavējasavudievu,jo tiesacīja:"Mūsudievsirnodevismūsurokāsmūsu ienaidniekuunmūsuzemespostītāju,kasdaudzusno mumsnogalināja"
25Un,kadviņusirdisbijalīksmas,viņisacīja:"Aiciniet Simsonu,laiviņšmūsizjoko!"UnviņisaucaSimsonuno cietuma,unviņštosizjokoja,unviņinostādījaviņustarp stabiem
26UnSimsonssacījapuisim,kasviņuturējaaizrokas: “Ļaujmanaptaustītstabus,uzkuriemmājastāv,laies varētuuztiematbalstīties”
27Betnamsbijapilnsarvīriešiemunsievietēm,unturbija visifilistiešulielkungi,unuzjumtabijaaptrīstūkstošivīru unsieviešu,kasvērojaSimsonu,kuršsmējās
28UnSimsonspiesaucaToKunguunsacīja:“Ak,Kungs Dievs,pieminimani,lūdzu,unstiprinimani,lūdzu,kaut šoreiz,akDievs,laiesvarētuatriebtiesfilistiešiempar savāmdivāmacīm!”
29UnSimsonssatvēradivusvidējosstabus,uzkuriem mājastāvējaunuzkuriemtātikanesta,vienuarlaboroku unotruarkreiso
30UnSimsonssacīja:"Laiesmirstukopāarfilistiešiem!" Unviņšpaklanījāsnovisaspēka,unnamssabrukauz lielkungiemunuzvisiemļaudīm,kastajāatradāsTā kritušo,koviņšnonāvējasavāmiršanā,bijavairāknekāto, koviņšnonāvējasavādzīvībā
31Tadnonācaviņabrāļiunvisaviņatēvamāja,untie viņuņēma,atvedaunapglabājastarpCoruunEštaoluviņa tēvaManoahakapenēsUnviņštiesājaIsraēludivdesmit gadus.
17.NODAĻA
1UnturbijakādsvīrsnoEfraimakalniem,kuravārdsbija Miha
2Unviņšsacījasavaimātei:“Tietūkstošunsimtssudraba gabali,kastevtikaatņemti,parkuriemtunolādējiun runājimanāsausīs,redzi,sudrabsirpiemanis;esto paņēmu.”Unviņamātesacīja:“LaiDievstevisvētī,mans dēls!”
3Un,kadviņšbijaatdevissavaimāteivienpadsmitsimts sudrabaseķeļus,viņamātesacīja:"Esbijupilnībāveltījusi sudrabunosavasrokasTamKungamsavadēlalabā,lai viņšdarinātugrebtuunlietutēlu;tāpēctagadestotev atdošu."
4Tomērviņšatdevanaudusavaimātei,unviņamāteņēma divisimtisudrabaseķeļuunnodevatosmetāllūžņu meistaram,kasnotiemizgatavojagrebtuunlietutēlu;un tieatradāsMihasnamā
5UnvīramMihambijadievunams,unviņšizgatavoja efoduunterafīmuuniesvētījavienunosaviemdēliem,lai taskļūtuparviņapriesteri
6TanīlaikāIsraēlānebijaķēniņa,betikviensdarījato,kas viņamšķitapareizi.
7UnturbijakādsjaunsvīrsnoJūdejasBetlēmes,noJūdas dzimtas,levīts,unviņšturdzīvojakāsvešinieks
8UnvīrsatstājaJūdasBetlēmi,laipiemājotutur,kurviņš varētuatrastvietu,un,ceļodams,viņšnonācaEfraima kalnospieMihasnama
9UnMihaviņamjautāja:"Nokurienestunāc?"Unviņš tamatbildēja:"EsesmulevītsnoJūdejasBetlēmes,unes ejusvešumādzīvot,kurvienatradīšuvietu."
10UnMihaviņamsacīja:"Paliecpiemanisunesimanpar tēvuunpriesteri,unestevdošudesmitsudrabaseķeļusik gadu,kāarītērpuuntavupārtiku"Tadlevītsiegāja
11Unlevītambijapaprātamdzīvotpietāvīra,un jauneklisviņambijakāviensnoviņadēliem
12UnMihaiesvētījalevītu,unjaunekliskļuvaparviņa priesteriundzīvojaMihasnamā
13TadMihasacīja:“Tagadeszinu,kaTasKungsman darīslabu,jomanirlevītsparpriesteri.”
18.NODAĻA
1TanīlaikāIsraēlānebijaķēniņa,unDanaciltstajoslaikos meklējasevīpašumu,kurdzīvot,jolīdztaidienaivissviņu īpašumsvēlnebijatiempienācisIsraēlacilšuvidū.
2UnDanabērnisūtījanosavasdzimtaspiecusvīrusno savāmrobežām,drosmīgusvīrus,noCorasunnoEštaolas, laiizlūkotuzemiuntoizpētītu,untietiemsacīja:"Ejiet, izpētietzemi!"KadtienonācaEfraimakalnos,Mihasnamā, viņiturapmetāsnakšņošanai
3KadtiebijapieMihasnama,tiepazinajaunāvīra,levīta, balsiun,iegriezušiestur,sacījaviņam:"Kastevišurp atvedis?Unkotudarišinīvietā?Unkastevšeitir?"
4Unviņštiemsacīja:"TāuntāMihaarmaniirrīkojiesun maniirnolīgis,laiesbūtuviņapriesteris"
5Untieviņamsacīja:"Lūdzu,lūdzDievu,laimēszinātu, vaimūsuceļš,pakurumēsejam,izdosies"
6Unpriesteristiemsacīja:"Ejietmierā!Jūsuceļš,pakuru jūsejat,irTāKungapriekšā."
7TadpiecivīridevāsceļāunnonācaLaišāunredzējatur dzīvojošosļaudis,katiedzīvobezrūpīgi,pēcsidoniešu paražām,mierīgiundroši;unnebijanevienapārvaldnieka zemē,kasviņusvarētukautkādāveidāapkaunot;unviņi dzīvojatālunosidoniešiemunviņiemnebijanekādas darīšanasnearvienucilvēku.
8UnviņinonācapiesaviembrāļiemuzCoruunEštaolu, unviņubrāļitiemjautāja:"Kojūssakāt?"
9Unviņisacīja:"Celieties,laimēsvaramdotiesviņiem pretī!Jomēsesamapskatījušitozemi,unredzi,tāirļoti labaUnjūsklusējat?Neesietkūtriietunienākt,lai iemantotušozemi."
10Kadjūsdosietiestālāk,jūsnonāksietpiedrošastautas unplašāzemē,joDievstoirnodevisjūsurokās,vietā,kur netrūkstnekānotā,kasirvirszemes.
11Unnoturienes,noDanacilts,noCorasunnoEštaolas, devāsceļāsešisimtivīru,apbruņotiarkaraieročiem 12UnviņidevāskalnupunuzcēlanometniKirjat-Jeārimā, Jūdaszemē;tāpēcviņišovietusaucparMahane-Chedanu līdzpatšaidienai;redzi,tāiraizKirjat-Jeārimas
13UnnoturienesviņidevāsuzEfraimakalniemun nonācapieMihasnama
14Tadatbildējapiecivīri,kasbijagājušiizlūkotLaišas zemi,unsacījasaviembrāļiem:"Vaijūszināt,kašinīs mājāsirefods,terafīms,grebtsunizlietstēls?Tāpēctagad apsveriet,kasjumsjādara
15Unviņipagriezāsturpunnonācajaunāvīra,levīta, namā,tiešiMihasnamā,unsveicinājaviņu
16Unsešisimtivīru,apbruņotiarsaviemkaraieročiem, kasbijanoDanabērniem,stāvējapievārtuieejas
17Unpiecivīri,kasbijagājušiizlūkotzemi,devāsaugšup unturiegājaunpaņēmagrieztotēlu,efodu,terafīmuun izlietutēlu;unpriesterisnostājāsvārtuieejāarsešsimt vīriem,kasbijaapbruņotiarkaraieročiem
18UnšieiegājaMihasnamāunatnesagrebtotēlu,efodu, terafīmuunizlietuattēluTadpriesteristiemjautāja:"Ko jūsdarāt?"
19Untieviņamsacīja:“Cietklusu,liecsavurokuuzsavas mutesunnācmumslīdziunesimumspartēvuunpriesteri! Vaitevirlabākbūtparpriesterivienacilvēkanamamvai būtparpriesterimciltijunģimeneiIsraēlā?”
20Unpriesterasirdspriecājās,unviņšņēmaefodu, terafīmuungrebtotēluuniegājatautasvidū
21Tadviņiapgriezāsunaizgāja,unnosūtījamazosbērnus, lopusunratussevpapriekšu.
22Un,kadviņibijajaukrietnugabalunoMihasnama,tad vīri,kasdzīvojamājāsnetālunoMihasnama,sapulcējās unpanācaDanabērnus.
23UntiesaucaDanabērniemUntiepagriezasavassejas unsacījaMiham:"Kastevkaiš,katunācartādupulku?"
24Unviņšsacīja:"Jūsesatpaņēmušimanusdievus,koes esmudarinājis,unpriesteri,unesataizgājuši!Kasmanvēl ir?Unkāpēcjūsmansakāt:kastevkaiš?"
25UnDanabērniviņamsacīja:"Laitavabalssnedzird mūsuvidū,kadusmīgivīrineuzbrūktevuntunezaudē savudzīvībuunsavanamadzīvības."
26UnDanabērniaizgājasavuceļu,un,kadMiharedzēja, katiebijaviņamstiprāki,viņšapgriezāsundevāsatpakaļ uzsavāmmājām.
27Unviņiņēmavisu,koMihabijadarinājis,unpriesteri, kasviņambija,unnonācaLaišāpietautas,kasdzīvoja mierīgiundroši,unviņitosnogalinājaarzobenaasmeni unpilsētunodedzinājaugunī
28Unnebijaneviena,kasglābtu,jotābijatālunoSidonas, untiemnebijanekādudarīšanunearvienu,untāatradās ielejāpieBet-RehobasUntieuzcēlapilsētuunapmetāstur 29UnviņinosaucapilsētuparDanupēcsavatēvaDana vārda,kasbijadzimisIsraēlam;laigansākotnējipilsētas vārdsbijaLaiša
30UnDanabērniuzstādījaelkatēlu,unJonatāns, Geršomadēls,Manasesdēls,viņšunviņadēlibijaDana ciltspriesterilīdzzemesgūstadienai
31UnviņiuzstādījaMihasdarinātoelkatēluvisutolaiku, kamērDievanamsatradāsŠīlo.
19.NODAĻA
1Tanīsdienās,kadIsraēlānebijaķēniņa,kādslevīts dzīvojakāsvešinieksEfraimakalnunogāzēunpaņēmasev konkubīninoJūdejasBetlēmes.
2Unviņakonkubīnenodevaviņamnetiklībuunaizgājano viņauzsavatēvanamuJūdejasBetlēmēunpalikatur veselusčetrusmēnešus.
3Unviņasvīrscēlāsunsekojaviņai,laiarviņudraudzīgi runātuunatvestuviņuatpakaļ,līdziņemotsavukalpuun pārisēzeļu;unviņaievedaviņusavatēvanamā;un,kad sievastēvsviņuieraudzīja,viņšpriecājāsviņusastapt
4Unviņasievastēvs,sievastēvs,viņupaturējapiesevis,un taspalikapieviņatrīsdienas;unviņiēdaundzērauntur pārnakšņoja
5Unceturtajādienā,kadtieagrinorītapiecēlās,viņš piecēlās,laiietuprom,unsievastēvssacījasavamznotam: "Mierinisavusirdiarmaizeskumosu,unpēctamejsavu ceļu"
6Unviņiapsēdāsunabikopāēdaundzēra,josievastēvs bijasacījisvīram:"Lūdzu,paliecarmieruunpaliecpa nakti,laitavasirdsirlīksma"
7Un,kadvīrspiecēlās,laiaizietu,viņasievastēvsviņuļoti lūdza,unviņšturatkalpalikapārnakšņot
8Unpiektajādienāviņšagrinorītapiecēlās,laidotosceļā, unsievastēvssacīja:“Mierini,lūdzu,savusirdi!”Unviņi palikalīdzpēcpusdienaiunapēdaabus
9Kadvīrspiecēlās,laiietuprom,viņšunviņakonkubīne unviņakalps,tadviņasievastēvs,sievastēvs,sacījaviņam: "Redzi,dienajautuvojasvakaram,lūdzu,paliecšeitvisu
Tiesneši
nakti!Redzi,dienatuvojasbeigām,paliecšeit pārnakšņošanai,laitavasirdsbūtulīksma,unrītagricelies ceļā,laituvarētudotiesmājās"
10Betvīrsnegribējapaliktnaktī,betcēlāsunaizgājaun nonācapretīJebusai,tāirJeruzāleme;unviņamlīdzibija diviapseglotiēzeļi,arīviņakonkubīnebijaviņamlīdzi
11KadviņibijanonākušipieJebusas,dienajaubijakrietni pagājusi,unkalpssacījasavamkungam:“Nāc,lūdzu, iegriezīsimiesšinījebusiešupilsētāunpārlaidīsimtur nakti”
12Unviņakungsviņamsacīja:"Mēsnenogriezīsimies šurpuzsvešiniekapilsētu,kasnavnoIsraēlabērniem;mēs iesimuzGibeu."
13Unviņšsacījasavamkalpam:“Nāc,pieiesimtuvāk vienainošīmvietām,laipārnakšņotu,vainuGibeā,vai Rāmā.”
14Unviņiaizgājaunturpinājasavuceļu,unsaule norietēja,kadviņibijapieGibeas,kaspiederBenjamīnam 15Unviņinogriezāsturp,laiietuunpārnakšņotuGibeā; un,kadviņšiegāja,viņšapsēdāspilsētasielā,jonebija neviena,kasviņusuzņēmasavānamā,laipārnakšņotu 16Unredzi,vakarānosavadarbanolaukanācavecsvīrs, kasarībijanoEfraimakalniem,unviņšdzīvojakā svešinieksGibeā,bettāsvietasvīribijabenjamīnieši 17Un,kadviņšpacēlasavasacis,viņšieraudzījapilsētas ielāceļinieku,unvecaisvīrssacīja:"Kurptuej?Unno kurienestunāc?"
18Unviņštamsacīja:"MēsejamnoJūdasBetlēmesuz Efraimakalnanogāzi;noturienesesesmu;unesbijuuz JūdasBetlēmi,bettagadesejuuzTāKunganamu,untur navneviena,kasmaniuzņemtusavānamā."
19Tomērmūsuēzeļiemirgansalmi,ganbarība,unarī man,tavaikalponeiunjauneklim,kasirartaviemkalpiem, irmaizeunvīns;mumsnekānetrūkst.
20Unvecaisvīrssacīja:“Mierslaiirartevi!Laikāarī būtu,visatavavajadzībagulstasuzmanis;tikainenakšņo uzielas.”
21Tadviņštoievedasavānamāundevaēzeļiembarību; untiemazgājasavaskājas,ēdaundzēra
22Kadtievisulaikuiepriecinājasavassirdis,redzi, pilsētasvīri,Beliāladēli,ielencanamuvisapkārt,dauzīja durvisunsacījanamasaimniekam,vecajamvīram, sacīdami:“Izvedārātovīru,kasienācatavānamā,laimēs viņuiepazīstam!”
23Unvīrs,namasaimnieks,izgājapieviņiemunsacīja tiem:"Nē,manibrāļi,nē,lūdzu,nedariettikļauni!Ņemot vērā,kašisvīrsirienācismanānamā,nedarietšo muļķību!"
24Redzi,teirmanameita,jaunava,unviņakonkubīne;tās estagadizvedīšu,unjūstāspazemosietundarīsietartām, kājumstīk,betšimvīramnedariettiknegantulietu
25Betvīrinegribējaviņamklausīt,tāpēcvīrsņēmasavu konkubīniunizvedatopieviņiemārā;untieviņupazina unapvainojavisunaktilīdzrītam;un,kaddienasākaaust, viņiviņuatlaida
26Tadsievieteatnācarītausmāunnokritavīranamadurvīs, kuratradāsviņaskungs,līdzuzausagaisma.
27Unviņaskungsnorītapiecēlās,atvēranamadurvisun izgāja,laiietusavuceļu,unredzi,viņakonkubīnebija nokritusipienamadurvīm,unviņasrokasbijauzsliekšņa.
28Unviņšviņaisacīja:"Celies,iesim!"Betneviena neatbildēja.Tadvīrsviņuuzcēlauzēzeļa,unvīrspiecēlās undevāsuzsavuvietu
29Un,kadviņšiegājasavānamā,viņšņēmanazi,satvēra savukonkubīniunsadalījatokopāarviņaskauliem divpadsmitgabalosunizsūtījapavisāmIsraēlarobežām 30Unvisi,kastoredzēja,sacīja:“Nekastādsnavdarītsun redzētskopštāsdienas,kadIsraēlabērniiznācanoĒģiptes zemes,līdzpatšaidienaiApdomājietto,ņemietpadomu unizsakietsavasdomas”
20.NODAĻA
1TadvisiIsraēlabērniizgāja,undraudzesapulcējāskā viensvīrsnoDanalīdzBēršebai,Gileādaszeme,pieTā KungaMicpā.
2Unvisastautas,visuIsraēlacilšu,vadītājinostājāsDieva tautassapulcē,četrisimtitūkstošikājnieku,kasvilka zobenus.
3(TadBenjamīnabērnidzirdēja,kaIsraēlabērniir devušiesuzMicpu)TadIsraēlabērnisacīja:"Pastāstiet mums,kāšīļaunprātībaizpaudās?"
4Tadlevīts,nokautāssievietesvīrs,atbildējaunsacīja:"Es unmanakonkubīneieradāmiesGibeā,kaspieder Benjamīnam,laipārnakšņotu."
5UnGibeasvīrisacēlāspretmaniunnaktīaplencanamu visapkārtman,domādamimaninonāvēt;unmanu konkubīniviņipiespiedanogalināt.
6Unesņēmusavukonkubīni,sagriezuviņugabalosun sūtījupavisuIsraēlamantojumazemi,jotieirdarījuši netiklībuunnicībuIsraēlā.
7Redziet,jūsvisiesatIsraēlabērni;dodietšeitsavus padomusunieteikumus
8Unvisiļaudisvienprātīgipiecēlās,sacīdami:"Neviensno mumsneiesimviņateltīunneviensneieiesviņanamā"
9Betnulūk,komēsdarīsimarGibeu:mēsiesimpretto, mesotmeslus;
10UnmēsņemsimdesmitvīrusnosimtsnovisāmIsraēla ciltīmunsimtsnotūkstoša,untūkstotinodesmit tūkstošiem,laitiesagādātupārtikuļaudīm,koviņi, nonākušiGibeāBenjamīnazemē,varētudarītpēcvisām neprātībām,koviņiirdarījušiIsraēlā
11TāvisiIsraēlavīrisapulcējāspretpilsētu,vienotikā viensvīrs
12UnIsraēlaciltissūtījavīruspievisasBenjamīnacilts, sacīdamas:“Kastāparļaunprātību,kasjūsuvidūtiek darīts?”
13Tāpēctagadizdodietmumstosvīrus,Beliālabērnus, kasirGibeā,laimēstosvarētunonāvētunizdeldēt ļaunumunoIsraēla!"BetBenjamīnabērninegribējaklausīt savubrāļu,Israēlabērnu,balsij
14BetBenjamīnabērnisapulcējāsnopilsētāmuzGibeu, laidotoskarotpretIsraēlabērniem
15UntanīlaikāBenjamīnabērnitikasaskaitītinopilsētām divdesmitsešitūkstošivīru,kasbruņojāsarzobeniem,bez Gibeasiedzīvotājiem,kasbijaseptiņisimtiizlasītuvīru
16Starpvisiemšiemļaudīmbijaseptiņisimtiizlasītuvīru arkreiļiem;ikviensvarējamestakmeņusmataplatumāun netrāpītgarām
17UnIsraēlavīruskaits,neskaitotBenjamīnu,bijačetri simtitūkstošivīru,kasbruņojāsarzobeniem;visišiebija karavīri