1 Burtnieka ezers EE/ Burtnieku järv
2 Vecate A laivu bāze / sõudebaas
+ 371 29129427, 29456900
3 Vecate Avotkalni 4 +371 26788347
50 m
50 m 5 Āža krogs Iespaidīga mūra ēka, kas ilgus gadus kalpojusi par sabiedriskās dzīves un satikša nās vietu, saukts arī par Prāmja krogu, jo se nāk pie kroga ēkas bijusi prāmja pārceltuve. EE/ Aža kõrts Silmapaistev kivihoone, mis on aastaid teeni nud seltsielu ja kohtumiskohana, rahvasuus teatud ka kui Laeva kõrts, kuna varasemalt asus kõrtsi kõrval laeva tõstuk.
B Mazsalaca
Miks 6 19 +371 64251959, 29456570
500 m
7 Mazsalacas baptistu baznīcas apartamenti 600 m 4
+371 265753343 EE / Mazsalaca baptistikoguduse apartemendid 8 Gājēju tiltiņš No tiltiņa ved taka uz Lībiešu upuralām. EE / Jalakäijate sild Sillalt viib rada Liivi ohvrikoobasteni.
Valtenberģu muiža 200 m 9 +371 29269671 Valtenberģu muižas apbūves ansamblis ar parku. Muižas pils celta 1780. g.
EE / Valtenbergi mõis Valtenbergi mõisahoonete ansambel koos pargiga. Mõisaloss on ehitatud 1780. a.
EE / Neļķu kalju on maaliline punasest liivakivist paljand, 20 m kõrge ja 300 m pikk. Kalju alguses on allikas, mida kutsutakse “Hapuks vanniks“.
10 Mazsalacas novada muzejs +371 26519165 200 m Aplūkojamas Valtera Hirtes koka skulptūru kolekcija, Seno dzimtskoku ekspozīcija, Medību trofeju kolekcija, 1300 suvenīru – rotaļu peles. EE/ Mazsalaca piirkonna muuseum Muuseumis saab näha Valters Hirte puu skulptuuride kollektsiooni. Eksponeeritud on iidsete elupuude, jahitrofeede, 1300 suveniiri – mänguhiired kollektsioonid.
19
Draudzības pļaviņa 11
20 m
12 Lībiešu pilskalns Senos laikos te slējusies lībiešu koka pils. Pilskalna nogāzēs ir vairākas noslēpumainas ieejas pazemes tumsā. Lai tur ielūkotos, nepieciešams kabatas lukturītis. Pilskalna malā, kas ir Salacas ielejas nogāze, apskatāma Lībiešu upurala. Brīvdabas estrāde. EE / Liivlaste linnusemägi Iidsetel aegadel kõrgus siin liivlaste puulinnus. Linnusemäe maa-aluses pimeduses on mitu salapärast tunnelit. Nende nägemiseks läheb vaja taskulampi. Linnusemäe kõrval, mis asub Salaci oru nõlval, saab näha Liivi ohvrikoopaid. Vabaõhu estraad. 13 Dambjupītes alas Četras alas Salacas kreisā krasta pietekas Dambjupītes gravā netālu no ietekas Salacā pie Lībiešu pilskalna. Viena no alām Dambjupītes “pirtiņa” ir mākslīgi smilšakmenī izveidota telpa (garums 4,2 m, platums 3,3 m, augstums 2,7 m) gravas labajā krastā, kas agrāk izmantota kā pirts, bet pārējās trīs ir dabiski veidojušās alas. EE / Dambjupites koopad Neli koobast Salaci vasakul kaldal selle harujõe Dambjupites suudme juures
mitte kaugel Salaci kaldal olevast Liivilaste linnusemäest. Üks koobastest Dambjupite “saunake” on tehislikult liivakivisse kaevatud ruum (pikkus 4,2 m, laius 3,3 m, kõrgus 2,7 m) oru paremal kaldal, mida kasutati varasemalt saunana, kuid ülejäänud kolm on tekkinud looduslikult. 14 Bezdelīgu klintis 11 m augsts un 120 m garš smilšak mens atsegums ar alām, lielākajā no tām var iekļūt tikai no upes puses. Klintī māj vietas ierīkojuši spīļastaini putni, tas arī devis klintīm nosaukumu. EE / Bezdeligu kalju 11 m kõrge ja 120 m pikk liivakivist paljand koos koobastega, kõige suuremasse neist pääseb vaid jõelt. Kaljus on elukoha sisse võtnud kõrvahargid ja linnud, mis on kaljule ka nime andnud. 15 Skaņākalna parks Parks stiepjas 3 km garumā gar upi. Parkā apskatāmi interesanti dabas objekti – smilšakmens ieži un klintis, alas un avoti, ierīkotas takas – Putni salido mājās un Rūķu taka, kā arī atpūtas vieta. EE / Skaņakalna park Park on kolm kilomeetrit pikk ja kulgeb mööda jõe kallast. Pargis on võimalik näha huvitavaid loodusobjekte - liivakivi paljandid ja kalju, kaljukoopad ja allikad, jalutusrajad – Linnud Lendavad Koju ning Päkapiku rada, puhkealad.
MARŠRUTI UN PIEEJAS PUNKTI UPEI / Veeturismi marsruudid ja jõele juurdepääs SARKANĀS ROZĒNU Salacgrīva 3 Vecsalaca SELGAS 15 km 6 VECVIETAS 4 TILTS 5 ĶEKARI KLINTIS 4
6
Skaņaiskalns C Visgludākā lielā klints Latvijā, ap 12 m augsta, 90 m plata, klints siena ir nedaudz ieliekta un tāpēc dod unikālu akustisko efektu – nepareizi skaidru atbalsi. EE / Kõige siledam suur kalju kogu Lätis, umbes 12 m kõrge, 90 m pikk, kuna antud kaljusein on tavapärasest suurem, siis tekitab see ebatavalise kaja – harjumatult selge vastukaja.
16 Vilkaču priede Savdabīga priede, kuru vecums ir ap 150–200 gadi. Pakāpeniski nobrūkot irdenajam smilšu slānim atsegušās priežu saknes 1–1,5 metru augstumā, izveidojot lielus sakņu lokus. Tautas ticējums: Tam, kas spējis iziet caur Vilkaču priedes sak nēm, nelaime neko vairs nespējot padarīt. EE / Vilkacu mänd Omapärane mänd, mille vanus on umbes 150–200 aastat. Tasapisi varisev liiv on paljastanud männi juured kuni 1–1,5 kõr gusele, moodustades suured juurekaared. Rahvasuu ütleb: see kes on roninud läbi Vilkacu juurte on ebaõnne eest kaitstud.
20 Dauģēnu dabas taka Iepretim Skaņākalna klintij sākas 9,1 km gara taka gar upes labo krastu līdz Ramatas upes ietekai. EE / Daugeni loodusrada Skaņakalna kalju vastast saab alguse 9,1 m pikk loodusrada, mis lookleb mööda jõe paremat kallast kuni Ramata jõe suudmeni.
21 Silmači
17 Eņģeļu ala Ala savu vārdu ieguvusi klinšu ark veida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus. Alas garums 7,5 m, platums pie ieejas 3,5 m un augstums 3,4 m. No alas iztek neliels avotiņš, bet tās priekšā slejas apmēram 2 m augsts smilšakmens pīlārs. EE / Ingli koobas Koobas on saanud nime kalju kaarja paljandi järgi, mis meenutab inglitiibu. Koopa pikkus on 7,5 m, laius koopa suu juures 3,5 m ja kõrgus 3,4 m. Koopast voolab välja väike allikas, mille ees kõrgub umbes 2 m kõrgune liivakivisammas.
15 km
2,5 m/km
0 O
N
M
L
K
I
H G
Kalnķūrēni 7,6 km Puņmutes 4,9 Dauģēni 4,1 Skaņaiskalns 4,6 Mazsalaca
F
24 25
Dauģēni
D
Puņmutes
E
+371 64230568
26 Jaunutēnu bedrīšakmens Pēc izskata atgādina krēslu, tilpums 20 m³. EE / Jaunutenu bedrisakmens (kivi) Meenutab välimuselt tooli, ruumala 20 m³.
28
Upes kritums / Jõe langus J
23 Dauģēnu klintis un alas Smilšakmens atsegums, kurā atrodas Latvijā garākās alas – 346 m un 159 m. No alām iztek avoti, viegli pieejamas tikai alu ieejas daļas. EE / Daugeni kalju ja koopad Liivakivi paljand, milles asuvad Läti kõige pikemad koopad – 346m ja 159m. Koopast voolavad välja allikad, kergesti on ligipääsetav vaid koopa suudmeala.
50 m 27 Līču skola Skolas ēku 20. gs. 90. gados atjaunojis R. Pauls kā mūzikas centru. Upes krastā estrāde, kur norisinājušies vasaras mūzikas pasākumi. EE / Licu kool 90.ndatel aastatel renoveeris tuntud muusik R. Pauls koolihoone muusikakeskuseks. Jõe kaldal on vabaõhulava, kus korraldatakse suviti muusikaüritusi.
18 Neļķu klintis Neļķu klintis ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā. Klinšu sākumā ir avots, ko sauc par “Skābuma baļļu”.
Staiceles 1 Staicele tilts/sild
22 Silmaču atsegums un akmens Smilšakmens atsegums ar divām alām un alas nišu, no kuras iztek avoti. Akmens virszemes daļas tilpums 18 m³. EE / Silmaci paljand ja kivi Liivakivipaljand kahe koopa ja koopanišiga, millest voolavad välja allikad. Kivi maapealse osa ruumala on 18 m³.
E
D
C
B
11,2 km
Vecate A
MVJL 40 m 30 m 20 m 10 m
Kalnķūrēni
F
LV Salaca ir no tām upēm, par kurām domas nedalās – tā patīk visiem. Salacā ir gan gari, mierīgi un majestātisku klinšu ieskauti posmi, gan straujteces, bet finišs pie jūras vienmēr ir bijis jebkura laivojuma īpaša “rozīnīte”. Parasti Salacas laivojumu sāk Mazsalacā B , bet to var darīt arī Vecatē A , tieši Salacas iztekā no Burtnieka. Straume šeit ir lēna, un nākamos 12 km līdz Mazsalacai nāksies paairēt. Pāris kilometrus pēc Mazsalacas sākas klinšu un alu posms, kas turpinās 6 km. Upe rāmi plūst gar Valtenberģu muižas parku, smilšakmens atsegumiem, iežiem, alām, cauri Skaņākalna parkam ar dabas veidotiem un cilvēku labiekārtotiem apskates objek tiem – Skābumbaļla, Velna ala, Vilkaču priede, Mīlestības tiltiņš un Sapņu trepes ir tikai daļa no tiem. Iesakām izkāpt krastā un izmēģi nāt unikālo atbalsi pie Skaņākalna klints C . Tālāk laivu braucēju skatam paveras varenais Silmaču atsegums un Dauģēnu klintis D ar garāko alu Latvijā. Krasti ir noauguši ar skujkoku mežu, kas pavada laivotājus gandrīz līdz Staiceles–Mazsalacas ceļa tiltam (43,7 km no Vecates). Lejpus Staiceles G ievērojamākie apskates objekti ir Vīksnu alas, Mērnieku krāces, Sarkanās klintis M ar pieciem izvirzījumiem – “ragiem”, no kuriem iespaidīgākais ir Pietrags. Klintī izveidojušās nelielas seklas alas un grotas, kas pieejamas tikai no upes puses. Abos Salacas krastos vēl apmēram 3 km lejup no Sarkanajām klintīm sastopami atsevišķi smilšakmens iežu atsegumi. Labajā krastā – akmeņu nobirumu krāvums un Upeskalna klintis, nedaudz tālāk – Zvīguļu klintis. Pēc 2,8 km parādās 150 m garās un 4–5 m augstās Junču klintis, bet aiz tām – Rostu klintis ar nelielām alām un atsegumiem.
EE Salaci jõgi on üks nendest jõgedest, mille osas ollakse ühel meelel – see meeldib kõigile. Salaci jõel saab näha nii pikki majesteetlikke kaljurahne kui ka kärestikulisi lõike, ning mars ruudi viimane lõik enne merre suubumist on olnud alati kõigi sõudjate eriline “rosinake“. Salaci jõe sõuderetke alustatakse tavaliselt Mazsalacast B , kuid seda võib teha ka Vecatest A Salaci jõe lähtest Burtnieku järvelt. Jõevool on siin aeglane ja esimesed 12 km kuni Mazsa lacaini tuleb kõvasti aerutada. Paar kilomeetrit peale Mazsalacat algab kaljude ja koobastega lõik, mis on 6 km pikk. Jõgi voolab mööda Val tenbergi mõisapargist, liivakivi paljanditest, orgudest, koobastest, Skaņakalna pargist ning looduslikult tekkinud ning inimeste poolt kor rastatud vaatamisväärsustest – allikast Hapu Vann, Kuradikoopast, Vilkacu männist, Armas tuse sillast ning Unenägude trepist, see on vaid osa teepeale jäävast. Soovitatav on kaldale minna ning katsetada unikaalset looduslikku kõlasüsteemi Skaņakalna kalju vastas C . Eda si avaneb retkelistele võimas Silmacu paljand ning Daugenu kalju D koos pikima koopaga kogu Lätis. Kaldaid katab okaspuumets, mis saadab retkelisi peaaegu kuni Staicele–Mazsa laca maanteesillani (43,7km Vecatest). Staicelest G allavoolu jäävad vaatamisväärsu sed on Viksnu koopad, Mernieku kosk, Punane kalju (Sarkanās klintis) M koos viie eendiga – «sarvega», millest võimsaim on muljetavaldav Pietrags. Kaljus on väiksed madalad koopad ja grotid, mis on ligipääsetavad ainult jõe pealt.
Salacas ieleja ir dabas liegums, un ierīkot apmešanās vietas drīkst tikai šim nolūkam paredzētās vietās, tāpēc ūdenstūristu ērtībām Salacas krastos ir ierīkotas 17 lab iekār totas atpūtas vietas, pie 13 no tām iespējams pie braukt ar automašīnām. Makšķerniekiem der atcerēties, ka Salacā ieviesta licencētā mak šķerēšana un vēžošana, kas nosaka nozvejas un zvejas rīku limitu, lai nodrošinātu biolo ģiskās daudzveidības aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus. Katras paš valdības teritorijā noteikta atšķirīga licencētās makšķerēšanas un vēžošanas kārtība.
Mõlemal Salaci kaldal kõrgub 3 km Punasest kaljust allavoolu jääv veel teine liivakivipal jand. Paremal kaldal – alla varisenud liivakivi kuhi ning Upeskalna kalju, sellest natukene eemal – Zviguļu kalju. 2,8 km allavoolu jääb aga 150 m pikk ja 4–5 m kõrge Juncu kalju, peale seda aga – Rostu kalju väikeste koobaste ja paljanditega. Salaci jõeorg on looduskaitse all, mistõttu to hib jõe kaldal ööbida vaid selleks ettenähtud kohtades, seetõttu on veeturistide mugavu seks Salaci jõe kaldale rajatud 17 puhkeala, neist 13 juurde on võimalik pääseda ka auto ga. Kalapüügi huvilistel tasub meeles pidada, et Salaci jõel tohib kala ja vähki püüda vaid eri loa alusel, mis määratleb varustuse ja püüdava saagi koguse, see tagab ohustatud liikide säili mise ning püügikoguse, mis on ratsionaalselt ära tarbitav. Iga omavalitsuse territooriumil kehtib kalapüügile ja vähipüügile erinev kord.
Svarīgi zināt!
Nõuanded ja nipid!
1. Kad esi laivā, necelies kājās – apgāzīsies! 2. Svarīgas lietas glabā ūdensnecaurlaidīgā maisiņā! 3. Laivojot vēsākā laikā, ņem līdzi otru apģērba kārtu. 4. Aiz tevis upe paliek tīrāka – atkritumus ņem līdzi, neatstājot tos apmetņu vietās! 5. Licences makšķerēšanai Salacā iespējams iegādāties: • Salacgrīvā, Rīgas ielā 10A (Salacgrīvas novada TIC), +371 64041254, 26463025 • Staicelē, Lielajā ielā 13 (Alojas novada TIC), +371 64035371, 27806452
1. Ärge tõuske paadis olles püsti – kukute ümber! 2. Hoidke väärtuslikke esemeid veekindlas kotis! 3. Juhul kui sõuate jahedamal ajal, võtke kaasa topelt kiht riideid. 4. Peale teid peab jõgi jääma puhtamaks – võtke oma prügi kaasa, ärge jätke seda puhkealale! 5. Kalapüügi loa Salaci jõel õngitsemiseks saate hankida: • Salacgrīvā, Rīgas ielā 10A (Salacgrīvas novada TIK), +371 64041254, 26463025 • Staicelē, Lielajā ielā 13 (Alojas novada TIK), +371 64035371, 27806452