"Kas uzvar tas visu iemantos" Vladimira Molčanova biogrāfija 1.sējums

Kas uzvar, tas visu iemantos!

Vladimira Molčanova biogrāfija 1. sējums

Vladimirs Molčanovs (1890-1968) Evaņģēliskās atturības biedrības “Zilais Krusts” kalpotājs un vadītājs Latvijā (1922-1949), Krusta draudzes mācītājs (1949-1950), Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs (1950-1968). No 1914. – 1922. g. mācījies garīgajā seminārā Silēzijā, Hausdorf, Neurode (Nova Ruda) rajonā pie Katovices, kuru arī absolvējis.

Māc. Vladimirs Molčanovs savās svētrunās runāja par Dievam svētīšanās ceļu, par grēka uzvarēšanas ceļu. Viņa sludināšanu nāca klausīties arī tādi ļaudis, kuri nebija apmierināti ar formālo kristīgājumu savās draudzēs un baznīcās, un meklēja saprast grēka uzvarēšanas un Dievam svētīšanās ceļu. V. Molčanovs ļoti akcentēja atziņu, ka pestīšanas piedzīvojums ir tikai pirmais un viens solis ticības dzīvē, ka viss tālākais ir garīgās cīņas un uzvaras ceļš. (no “Latvijas baptistu vēsture” J.Tervits, 314.lp) Pateicība Līvijai Godiņai par grāmatas oriģināla saglabāšanu un atvēlēšanu skenēšanai.

Sakārtojusi: Valentīna Žiburis (1921-1999) Tulkojusi no krievu valodas: Klāra Veitmane

Grāmatas saistībā ar Vladimiru Molčanovu: Kas uzvar, tas visu iemantos! 1. un 2. sējums (V. Molčanova biogrāfija) Redzi, Es esmu pie jums ik dienas. 4 grāmatas (izvilkumi no V.Molčanova 1945.-1947.g. svētrunām katrai gada dienai)

Skenējis un izdevis: Verners Šteinbergs 2020 © Liepājā www.issuu.com/vernerssteinbergs

12 Viņš ierīkoja sev dārziņu šķūnītī, iestādīja puķes un aizslēdza durvis. Bet puķes bez saulītes neplauka; tās novīta un viņš bija bēdīgs. Viss dzīvais mīl saulīti, un viņš arī to mīl. Viņš atrada mirti, kuru kāds bija aizsviedis, iestādīja to un bija priecīgs, redzot viņas ātro augšanu. “Pēc saulītes tiecas!” viņš domāja.

Visa viņa pasaule bija nelielā sēta un dārziņš. Bet kas ir tālāk?

Tā pasaule aiz sētas, viņam bija vēl nesasniedzama. Viņš ņēma dažādu krāsu stikliņus un skatījās caur viņiem uz Dieva pasauli, un tā tad bija dažāda: zaļa, gaiši zila, zeltaina. Viņam vēl nebija stikliņa, lai ieraudzītu Dieva Valstības pasauli, un viņš to neredzēja, bet it kā nojauta un tiecās ar savu mazo bērna sirsniņu uz to...

Viņa bērna pasaulīte bija neliela. Lūk, kaimiņiene – lielā kaimiņu dārza saimniece, kas ļoti mīlēja bērnus, vasaras beigās uzaicināja savā dārzā visus kaimiņu bērnus pamieloties ar ogām. Visi skrēja turp ar prieku un Vladimirs arī. Ogas varēja ne tikai ēst, bet ņemt arī līdz uz māju. Daži daudz ēda un paņēma vēl līdzi; citi iznāca no dārza paēduši, bet ar tukšām rokām un vēlāk nožēloja, ka nebija paņēmuši rezerves. Tātad, ja pasaule piedāvā savas labās dāvanas, tad vajag ņemt arī krājumam.

Vladimirs pēc dabas bija dzīvs un kustīgs bērns, bet uz Dieva ceļa visu nedrīkst. Miesas vājums viņu noturēja uz šaurā ceļa un it kā svētās robežās. Ārsts reiz teica par viņa sirdi: “Ar tādu sirdi viņš nenodzīvos ilgāk par 30 gadiem.” Tāds bija ārsta spriedums, bet Dieva lēmums bija cits: “Tu nekad nelīksmosies ar šo pasauli, bet tava dzīve ilgs līdz 78 gadiem!” Daudzu svētītu Dieva vīru dzīve ir beigusies tieši šajos gados, kā piemēram, Zāmuela Cellera, Johana Arndta u.c. (tie ir pazīstami vācu garīgie darbinieki).

Vladimirs MolÄ?anovs 1909.g.

Vladimirs MolÄ?anovs 1913./1914..g.

Misijas nams Hausdorfā, Neurode rajonā, Silēzijā, Prūsijā (Schlesien, Preußen)

Lauksaimniecības darbos Hausdorfā (Hausdorf, Nowa Ruda)

Langenbielau, Silēzija, Polija (Bielawa)

Eulengebirge, Steinseifersdorf, Silēzija, Polija

Vladimirs Molčanovs "Zilā krusta" draudzē, Rīgā 1925.g.

Vladimirs MolÄ?anovs 1940. gadÄ

Vladimira Molčanova kristības 1950.gada 28.maijā, vasarsvētkos, Golgātas draudzes dievnamā, kristīja māc. Andrejs Rēdlihs