Apzināti apņemties mazāk
J
aungada salūts telefona bilžu arhīvā, noliktie svētku rotājumi skapja pašā dziļākajā stūrī, šķietami tikko atnestā eglīte, kas atkal atbrīvojusi istabā vietu, un glāzes plauktos, kas vairs netiek piepildītas ar burbuļos satraucošā steigā sadedzinātām un izdzertām vēlmēm. Ir palikusi vieta jaunām lietām, jaunām pieredzēm un jaunām emocijām. Tomēr, ja rīts, kurā nospied modinātāju un pagriezies uz otriem sāniem, atkārtojas no jauna vēlreiz un vēlreiz, un negribas neko darīt no tā, kas ievēlēts maģiskajā Jaungada naktī, arī tad, kad visas pārēšanās ir beigušās - ko tad? Varbūt viss, ko vajadzēja ieplānot, bija atbrīvoties no vēl viena vēlmju saraksta prātā? Jau iepriekšējos “Avantūras” nu-
muros rakstījām par minimālis-
mu – tendenci, kas sev uzmanību lielākoties guva saistībā ar ap-
ģērbu skapja sakārtošanu un at-
brīvošanos no lietām, kas nespēj sniegt pozitīvas emocijas. Tāpat kā pārāk daudz fizisko un digitā-
lo priekšmetu, tā arī mūsu domas, emocijas, atmiņas un iztēle var
pārblīvēt garīgo telpu. Piedzīvojot
tādas negatīvas sajūtas kā stress, trauksme un depresija, galu galā jūtamies apjukuši. Mentālās tel-
pas sakārtošana ir saistīta nevis ar atbrīvošanos no apgrūtinoTeksts: Polīna Miķelsone Foto: Unsplash 6
šām izjūtām, bet gan ar spēju
kontrolēt, kad un cik daudz izvēlamies tām pievērsties. Līdz ar to publiskajā telpā garīgais minimālisms tiek pielīdzināts ar apzinātības praksi - visefektīvāko un iedarbīgāko veidu, kā izkopt prasmīgāku kontroli pār uzmanību. Skaidrojošajā vārdnīcā apzinātība tiek definēta kā nomoda stāvoklis, kurā norisinās pašrefleksija. To skaidro arī vairāki psiholoģijas pētnieki un teorētiķi - kā darbību vai prāta
