9
Par tautas kultūras mantojuma kolekcionāriem
vakar un šodien Kitija BALCARE Folklora jeb tradicionālā kultūra ir mantojums, kam globalizētajā pasaulē arvien aug vērtība. Savukārt folkloristika aptver tautas daiļrades materiālu vākšanu, izpēti un publicēšanu. Lai arī jau no skolas sola ikviens pazīst Barontēva sirmo bārdu, folkloras pētniecība piesaista aizvien jaunus zinātnieku prātus. Iespējams, ka tieši Dainu tēva 175 gadu jubileja ir laiks, kad atskatīties uz to, kādas takas mina latvju dižgars – folklorists, pētnieks un publicists Krišjānis Barons – pirms vairāk nekā simts gadiem un kādus ceļus folkloristikā izvēlas jaunā pētnieku paaudze. 1924. gadā tika dibināta Latviešu folkloras krātuve, kas savas pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījusi nosaukumu, atrašanās vietu un institucionālo piederību. Tur kopš 1940. gada līdzās daudziem un dažādiem arhīva materiāliem glabājas oriģinālais Barona radītais Dainu skapis ar septiņdesmit atvilktnītēm, un katrai no tām ir divdesmit sadaļas, apkopojot 268 815 lapiņas ar tautasdziesmu rindām. Reti kurš zina, ka Barona Dainu skapim ir divas kopijas. Viena atrodas Krišjāņa Barona muzejā tepat Rīgā, bet otra – Stankeviču muižā Krievijas plašumos, kur Barons reiz aizsāka savu tautasdziesmu kārtošanas darbu. Latviešu folkloras krātuve var lepoties ar to, ka kopš 2001. gada septembra Dainu skapis ir kļuvis arī par pasaules kultūras sastāvdaļu un ticis ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas unikālo dokumentu reģistrā. Cilvēka atmiņa ir ierobežota. Vieni notikumi pārklāj citus, viena informācija tiek aizvietota ar citu. Gadu no gada. Turpretī cilvēces virtuālā atmiņa var saglabāt neiedomājamus informācijas apjomus. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj iemūžināt to, kas mums, latviešiem, vienmēr būs svarīgs. Arī tautasdziesmas,
ziema | 2010
Foto: Toms Grīnbergs
kuru apkopošanā jāsaka paldies Krišjānim Baronam. Ja cilvēkam būtu ļauts dzīvot ilgi, tad šogad viņš būtu svinējis savu 175. jubileju. Barona Dainu skapis ir veiksmīgi izturējis laika ritējumu un ieguvis savu virtuālo dublikātu jaunizveidotajā mājaslapā www.dainuskapis.lv. Izrādās, ka sākotnēji Barons bija glabājis iesūtītos materiālus papirosu kastītēs, jo bijis kaislīgs pīpētājs, bet vēlāk Dainu skapis tika pasūtīts pēc paša Dainu tēva rasējuma Maskavā. «Visticamāk, ja Baronam būtu tikai filologa izglītība, viņam nebūtu ienācis prātā veidot šādu savdabīgu ierīci, kas šobrīd ir kļuvusi par latviešu kultūras simbolu,» uzskata Dainu skapja digitalizācijas projekta vadītājs Aldis Pūtelis. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta realizētā ideja par virtuālo Dainu skapi pirms pāris gadiem guva Kultūras ministrijas atzinību, saņemot balvu «Trīs brāļi» nominācijā «Kultūra un zināšanu sabiedrība». Aldis Pūtelis atzīst, ka, viņaprāt, Krišjānis Barons būtu apmierināts, uzzinot par sava mūža darba virtuālo versiju, kas ir savdabīgs Dainu skapja pārnesums ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību citā pakāpē. Kā stāsta A. Pūtelis, aplams ir priekšstats par Baronu kā izcilu tautasdziesmu vācēju, jo viņš pats nav vācis un nav pārrakstījis visas dziesmas uz Dainu skapī atrodamajām lapiņām. Barona nopelns patiesībā ir latvju dainu klasifikācijas sistēma, dziesmu cera izveide un tautasdziesmu grupējums, bet starp viņa darbiem jāmin arī redaktoriskie labojumi. Tos Barons ir veicis turpat uz dainu mazajām lapiņām, labojot tās vietas tekstā, kuras uzskatījis par ne tik senatnīgām vai pareizām. Tāpat viņš licis malā arī tos tekstus, kurus dažādu iemeslu dēļ nav atzinis par autentiskām latviešu tautasdziesmām. Tai pašā laikā Barons ne vien apkopoja tautasdziesmas, bet arī ķērās klāt svešvārdu ieviešanai latviešu valodā. Lēš, ka tieši Barons ir ieviesis tādus zinātņu nozaru nosaukumus kā matemātika, bioloģija, fizika, ģeogrāfija, kā arī tādus svešvārdus kā admirālis, astronoms, atestāts, biljons, ekvators, elektrība,