Mūsdienīga pieeja spēkstaciju projektēšanā

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ARHITEKTŪRAS UN DIZAINA INSTITŪTS ARHITEKTŪRAS SKOLA

Maģistra darbs

MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ.

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ: PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA

Students

Tils Zigmunds Ozoliņš

Maģistra darba vadītājs

Dipl. arch. Guntis Grabovskis

Studiju programmas direktors

Dr. arch., prof. Uģis Bratuškins

Rīga, 2023./ 2024. g.

ANOTĀCIJA Maģistra darbā tiek apkopota un analizēta informācija par mūsdienīgu spēkstaciju arhitektūru. Darba galvenais mērķis ir izstrādāt teorētisko pamatojumu mūsdienīgu spēkstaciju infrastruktūras plānošanai, balstoties uz vides kontekstu, ekonomiskumu, ekoloģiskumu un būvju arhitektoniskajām īpatnībām. Darba pētījuma mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei izmantota induktīvās analīzes pētījuma metode, kas iekļauj zinātniskās literatūras, publikāciju, interneta avotu, u.c. avotu analīzi.

Maģistra darbs sastāv no ievada, trim galvenajām nodaļām, secinājumiem un pielikuma. Pirmā darba nodaļa veltīta spēkstaciju tipoloģijas apskatam, izdalot galvenos spēkstaciju veidus un veicot to analīzi. Otrajā nodaļā tiek apskatīti mūsdienīgi

spēkstaciju

projektēšanas

principi-

to

iekļaušana

vidē,

multifunkcionalitātes iespējas un ekoloģiskums. Trešajā nodaļā tiek apskatīta kodolspēkstacijas būvniecība Latvijas kontekstā, analizējot esošo un nepieciešamo normatīvo

ietvaru,

kodolenerģijas

vēsturi

Latvijā,

kā

arī

rekomendācijas

kodolspēkstacijas būvniecībai Latvijā.

Pētījuma rezultātā tiek secināts, ka saules, vēja un kodolspēkstacijas ir viszaļākie no elektroenerģijas ieguves avotiem pēc to izdalītā CO2 apjoma, kā arī drošākie, ņemot vērā iegūto elektroenerģijas daudzumu pret potenciālo negadījumu skaitu. Maldīgu priekšstatu par kodolreaktoru drošību rada pagātnē notikušās katastrofas, kaut arī salīdzinot datus ar patieso postījumu, ko nodara citi enerģijas iegūšanas veidi, kodolspēkstacija ir viens no drošākajiem enerģijas resursiem. Par cik Latvijā nav esošu kodolspēkstaciju, ir nepieciešams ieviest virkni jaunu normatīvo aktu; 3.3. apakšnodaļā sniegtās rekomendācijas var kalpot par pamatu jaunu tiesiskos priekšnosacījumu izstrādei.

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 2. kursa studenta Tila Zigmunda Ozoliņa maģistra darbs “Mūsdienīga pieeja spēkstaciju projektēšanā.

Kodolspēkstacija Latvijā: Pētniecības centrs pie kodolreaktora” izstrādāts Rīgā, 2023./24. gadā. Maģistra darbs sastāv no 89 lapām, 73 attēliem, 5 diagrammām, 3 tabulām, 8 pielikumiem un 112 izmanto informācijas avotu vienībām.

Atslēgas

vārdi:

spēkstacija,

hidroelektrostacija,

termoelektrocentrāle,

kodolspēkstacija, ģeotermālā elektrostacija, vēja elektrostacija, saules elektrostacija.

2

ANNOTATION The master's thesis collects and analyzes information about modern power plant architecture. The main goal of the work is to develop the theoretical basis for planning the infrastructure of modern power plants, based on the environmental context, economic, ecological and architectural features of the buildings. In order to achieve the goal of the work study and to fulfill the tasks, the research method of inductive analysis is used, which includes scientific literature, publications, Internet sources, etc. source analysis.

The master's thesis consists of an introduction, three main chapters, conclusions and an appendix. The first chapter of the work is devoted to the review of the typology of power plants, distinguishing the main types of power plants and performing their analysis. The second chapter examines modern principles of power plant design - their integration into the environment, possibilities of multifunctionality and environmental friendliness. The third chapter examines the construction of a nuclear power plant in the context of Latvia, analyzing the existing and necessary regulatory framework, the history of nuclear energy in Latvia, as well as recommendations for the construction of a nuclear power plant in Latvia.

The study concludes that solar, wind and nuclear power plants are the greenest sources of electricity generation in terms of the amount of CO2 they emit, as well as the safest in terms of the amount of electricity generated versus the number of potential accidents. The misperception of the safety of nuclear reactors comes from past disasters, although when compared to the actual damage caused by other forms of energy, nuclear power is one of the safest sources of energy. Since there are no existing nuclear power plants in Latvia, it is necessary to introduce a series of new regulatory acts; 3.3. the recommendations given in the subsection can serve as a basis for the development of new legal prerequisites.

The master's thesis of Tils Zigmunds Ozoliņš, a 2nd-year student of the Faculty of Architecture of the Riga Technical University, "Modern Approach to Power Plant Design. Nuclear Power Plant in Latvia: Research Center near the Nuclear Reactor” developed in Riga, 2023/24. year. The master's thesis consists of 89 pages, 73 figures, 5 diagrams, 3 tables, 8 appendices and 112 units of information sources.

Keywords: power plant, hydroelectric plant, thermal power plant, nuclear power plant, geothermal power plant, wind power plant, solar power plant.

3

АНОТАЦІЯ У магістерській роботі збирається та аналізується інформація про сучасну архітектуру електростанції. Основною метою роботи є розробка теоретичних основ планування інфраструктури сучасних електростанцій, виходячи з екологічного контексту, економічних, екологічних та архітектурних особливостей будівель. Для досягнення мети роботи та виконання поставлених завдань використовується метод дослідження індуктивного аналізу, який включає наукову літературу, публікації, Інтернет-джерела тощо. аналіз джерела. Магістерська робота складається зі вступу, трьох основних розділів, висновків та додатку. Перший розділ роботи присвячено розгляду типології електростанцій, виділенню основних типів електростанцій та проведенню їх аналізу. У другому розділі розглядаються сучасні принципи проектування електростанцій

–

їх інтеграція в навколишнє середовище,

можливості

багатофункціональності та екологічності. У третьому розділі розглядається будівництво атомної електростанції в контексті Латвії, аналізується існуюча та необхідна нормативна база, історія атомної енергетики в Латвії, а також рекомендації щодо будівництва атомної електростанції в Латвії. Дослідження робить висновок, що сонячні, вітрові та атомні електростанції є найбільш екологічними джерелами виробництва електроенергії з точки зору кількості викидів CO2, а також найбезпечнішими з точки зору кількості виробленої електроенергії порівняно з кількістю потенційних аварій. Оскільки в Латвії немає існуючих атомних електростанцій, необхідно ввести ряд нових нормативних актів; 3.3. наведені в підрозділі рекомендації можуть слугувати основою для розробки нових правових передумов. Магістерська робота “Сучасний підхід до проектування електростанції. Атомна електростанція в Латвії: дослідницький центр на атомному реакторі” Тіли Зігмундса Озоліньша, студента 2 курсу факультету архітектури Ризького технічного університету, розроблена в Ризі, 2023/24. рік. Магістерська робота складається з 89 сторінок, 73 зображень, 5 схем, 3 таблиць, 8 додатку та 112 одиниць використаних джерел інформації. Ключові

слова:

електростанція,

гідроелектростанція,

теплова

електростанція, атомна електростанція, геотермальна електростанція, вітрова електростанція, сонячна електростанція.

4

SATURS ANOTĀCIJA

2

ANNOTATION

3

АНОТАЦІЯ

4

SATURS

5

IEVADS

7

1.

2.

3.

SPĒKSTACIJU TIPOLOĢIJA

10

1.1.

Hidroelektrostacija (HES)

10

1.2.

Termoelektrocentrāle (TEC)

13

1.3.

Kodolspēkstacija

15

1.4.

Ģeotermālā elektrostacija

17

1.5.

Vēja elektrostacija

19

1.6.

Saules elektrostacija

22

MŪSDIENĪGA SPĒKSTACIJU BŪVNIECĪBA

24

2.1.

Spēkstaciju iekļaušana vidē

24

2.2.

Multifunkcionalitāte spēkstaciju arhitektūrā

27

2.3.

Ekoloģiskums spēkstaciju būvniecībā

32

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ

36

3.1.

Normatīvie dokumenti, vadlīnijas un tiesiskais pamatojums

36

3.2.

Vēsturiskā kodolenerģijas izmantošanas pieredze Latvijā

39

3.3.

Rekomendācijas kodolspēkstacijas būvniecībai Latvijā

42

SECINĀJUMI

51

IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS

53

4.

VIETAS IZPĒTE

63

4.1.

Novietnes izvēles analīze

63

4.2.

Teritorijas vēsturiskais apskats

67

4.3.

Teritorijas vispārīgs raksturojums

68 5

5.

6.

4.4.

Zemesgabalā esošās apbūves analīze

69

4.5.

Irbenes ciemā esošās infrastruktūras apskats

71

PROJEKTA KONCEPTS UN RISINĀJUMI

74

5.1.

Projekta pamatuzdevums un koncepts

74

5.2.

Ēkas funkcionālais risinājums

75

5.3.

Teritorijas struktūra

78

5.4.

Autotransporta un gājēju plūsma

79

5.5.

Vides pieejamība

80

PROJEKTA TEHNISKIE RISINĀJUMI

81

6.1.

Konstruktīvie risinājumi

81

6.2.

Elektroapgāde

83

6.3.

Apkures un vēdināšanas sistēmas

83

6.4.

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas

84

6.5.

Ugunsdrošība

84

7.

TEHNISKI EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI

85

8.

NORMATĪVIE AKTI UN SAISTOŠIE DOKUMENTI

86

IZMANTOTIE AVOTI

87

PIELIKUMI

90

6

IEVADS

TĒMAS AKTUALITĀTE Līdz ar Krievijas uzsākto agresiju Ukrainā, Baltijas valstis ir vienojušās līdz 2025. gadam pilnībā atslēgties no BRELL elektroapgādes loka, kas šobrīd savieno Baltijas valstis ar Krieviju un Baltkrieviju, un pievienoties kontinentālās Eiropas elektroapgādes tīklam. Kaut arī Latvija darbosies vienā sistēmā ar Vāciju un citām Eiropas valstīm, jomas eksperti uzskata, ka Latvijai būtu laiks sākt domāt par savu enerģētisko neatkarību. Šobrīd top projekti vērienīgu vēja un saules parku būvniecībā, bet vairāki enerģētikas eksperti kā Latvijai piemērotāko variantu min nelielas jaudas modulāras, dažu simtu MW, kodolspēkstacijas būvniecību.

Izvēloties jaunas spēkstacijas novietni, kā arī atjaunojot esošās, ir svarīgi paturēt prātā ne tikai faktorus, kas ietekmē stacijas ražīgumu, bet arī ekoloģiskos aspektus, apkārtējo cilvēku komfortu un teritorijas siluetu, ieviešot jaunas arhitektoniskās formas šajā vidē.

LĪDZŠINĒJĀ IZPĒTE Kā mācību līdzeklis Rīgas Valsts tehnikuma studiju procesam, 2012. gadā tika izdota mācību grāmata “Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija”, ko sastādīja Ainars Knipšis un Pēteris Brics. Šajā grāmatā tiek apkopoti spēkstaciju tipi un aprakstīta to uzbūve un darbības princips no to tehniskās puses, taču netiek apskatīta arhitektūra apkārtējās vides kontekstā [8].

Pirmajā “Kodolenerģija Latvijai” konferencē, kas norisinājās 2022. gadā, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis prezentēja savu pētījumu “Institucionālais un enerģētikas politikas ietvars kodolenerģijas iespējamai ieviešanai Latvijā.” Šajā pētījumā tika apskatīti normatīvie akti, kas būtu valstij jāizstrādā pirms kodolspēkstacijas būvniecības, bet mazs uzsvars tika likts uz esošo normatīvu analīzi šajā kontekstā [87].

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes maģistra kursa studente Beatrise

Šteina

daudzfunkcionāla

2020./2021. neapstrādājamo

gadā

izstrādāja

atkritumu

diplomprojektu

reģenerācijas

stacija

“Publiska pilsētvidē:

Reģenerācijas stacija Rīgā”. Minētajā darbā tiek apskatītas noteiktās spēkstacijas 7

veida uzbūve, arhitektoniskās vērtības, kā arī to iekļaušana pilsētvidē ar mūsdienīgas projektēšanas principiem.

RTU Arhitektūras fakultātes maģistra studiju ietvaros 2021./2022. studiju gadā Nataļja Mogutova izstrādāja diplomprojektu “Hidroelektrostaciju arhitektūra Latvijā”. Šajā darbā uzsvars tiek likts uz Latvijas HES vēsturisko izpēti, bet noderīga ir HES būvju reģenerācijas iespēju analīze.

Rīgas Tehniskajā universitātē ir izstrādāti studiju darbi, kuros tiek apskatīts un analizēts viens noteikts spēkstaciju veids. Kodolspēkstaciju būvniecība Latvijas kontekstā pētīta ir maz, tomēr pēdējos gados nozares eksperti šo tēmu ir akualizējuši, norādot uz nākotnes iespējām enerģētikas jomā.

PĒTĪJUMA PRIEKŠMETS Mūsdienīgi projektēšanas un teritorijas plānošanas principi spēkstaciju arhitektūrā.

DARBA ZINĀTNISKĀ NOVITĀTE Pētījumā izstrādātās rekomendācijas kodolspēkstacijas būvniecībai Latvijā, var kalpot par pamatu jaunu normatīvo aktu izstrādē, spēkstaciju būvniecībā, kā arī kalpot par zinātnisku bāzi tālākai praktisko un teorētisko darbu izstrādei.

DARBA MĒRĶIS Izstrādāt teorētisko pamatojumu mūsdienīgu spēkstaciju infrastruktūras plānošanai, balstoties uz vides kontekstu, ekonomiskumu, ekoloģiskumu un būvju arhitektoniskajām īpatnībām.

UZDEVUMI 1. Apkopot galvenos spēkstaciju veidus, aprakstīt to darbības principu, uzbūvi, novietnes izvēles aspektus un izvērtēt to būvniecības riskus; 2. Aprakstīt mūsdienīgus spēkstaciju projektēšanas principus; 3. Apkopot un analizēt Latvijā un citās Pasaules valstīs esošās spēkstacijas, to integrēšanu vidē, multifunkcionalitāti un izvēles pamatojumu; 4. Izstrādāt spēkstaciju tipoloģijas un enerģētikas jomas ekoloģisko analīzi;

8

5. Apkopot un sistematizēt normatīvos aktus un plānošanas dokumentus, kas saistīti ar kodolspēkstaciju būvniecību un pielīdzināt tos Latvijas kontekstam; 6. Izpētīt vēsturisko kodolenerģijas izmantošanas pieredzi Latvijā; 7. Izstrādāt rekomendācijas kodolspēkstacijas būvniecībai Latvijā.

PĒTNIECĪBAS METODES Maģistra darbā ar induktīvās analīzes pētījuma metodi tiek apkopota informācija no publikācijām, zinātniskās literatūras, interneta avotiem, kā arī zinātniskām konferencēm. Pēc informācijas apkopošanas un sistematizēšanas, darbā tiek veikta spēkstaciju un ar to būvniecību saistītās dokumentācijas analīze pēc definētiem kritērijiem. Ar vēstures izpētes metodi tiek analizēta vēsturiskā kodolenerģijas izmantošanas pieredze Latvijā DARBA PRAKTISKĀ NOZĪME Diplomprojekta saturs var tikt izmantots kā rekomendācijas, kas kalpotu jaunu spēkstaciju būvniecībā, respektējot apkārtējo vidi un iedzīvotājus, bāze tālāko teorētisko un praktisko darbu izstrādē, kā arī vispārīgs izglītojošs materiāls pašvaldībām.

9

1. SPĒKSTACIJU TIPOLOĢIJA Arhitektūras atšķirības starp dažāda veida spēkstacijām galvenokārt nosaka tehnoloģija un procesi, ko izmanto enerģijas ražošanai. Katram spēkstacijas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, kas ir jāizvērtē izvēloties labāko risinājumu attiecīgai lokācijai. Šajā nodaļā apskatīti galvenie spēkstaciju tipi, analizējot to uzbūvi, darbības principus, problēmas un riskus infrastruktūras veidošanā, kā arī ietekmi iz vidi.

1.1.

Hidroelektrostacija (HES)

Hidroelektrostaciju (HES) darbības principa pamatā ir ūdens plūsmas virzība, kas iegriežot turbīnu, ražo elektroenerģiju, kas tālāk tiek nosūtīta uz transformatoru un, pēc pārveidošanas, izplatīta kopējā elektroenerģijas. Hidroelektrostacijām ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem.

Tas ir atjaunojams enerģijas avots, jo ūdens krājumus nepārtraukti papildina lietusgāzes un sniega kušana- dabisks ūdens apmaiņas cikls vidē. Tās arī nerada siltumnīcefekta

gāzu

emisijas,

padarot

to

par

tīrāku

alternatīvu

fosilajam

kurināmajam [30].

Lielākās Latvijas HES ir novietotas uz Daugavas, upes caurplūstošā ūdens apjoma dēļ. Pirmā tika uzbūvēta Ķeguma HES (1.1.1. att.), kas darbu sāka 1939. gadā. Tā ir vecākā no Daugavas hidroelektrostacijām un sastāv no divām, dažādos laikos atsevišķi būvētām, spēkstacijām. Ķeguma HES ir izvietoti 7 hidroagregāti un to kopējā jauda ir 248 MW. 1965. gadā darbu sāka Pļaviņu HES (1.1.2. att.), kas pēc jaudas ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā- ar 10 hidroagregātiem tiek nodrošināta jauda līdz 908 MW. Jaunākā no Daugavas spēkstacijām ir Rīgas HES, kas sākusi darbību 1974. gadā. Šajā hidroelektrostacijā tiek nodrošināta 402 MW liela jauda ar 6 hidroagregātiem [67].

1.1.1. attēls. Ķeguma HES [51]

1.1.2. attēls. Pļaviņu HES [20]

10

Katram hidroelektrostacijas veidam ir savas unikālas priekšrocības un trūkumi, un izvēle, kuru veidu izmantot, ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp atrašanās vietas, izmaksām un ietekmes uz vidi. Tiek izšķirti trīs galvenie HES veidi: 1. Aizsprosta HES: ūdens spiediens turbīnas iegriešanai tiek iegūts ūdeni uzkrājot rezervuārā ar dambja palīdzību; 2. Derivācijas HES: aizsprosts ir neliela izmēra, tādēļ spiediens tiek iegūts no rezervuāra novadot ūdeni pa kanāliem vai caurulēm un novadot to līdz turbīnai kas izvietota zemāk upes lejtecē; 3. Hidroakumulējošās HES: tiek izmantoti divi rezervuāri, starp kuriem notiek plūsma atkarībā no jaudas pieprasījuma [8, 12].

Aizsprosta HES ir visizplatītākais hidroelektrostaciju veids, kas sastāv no lielas hidroelektrostacijas sistēmas, izmantojot dambi, lai uzglabātu upes ūdeni rezervuārā.

Kad ūdens tiek atbrīvots no rezervuāra, tas plūst caur turbīnu, kas darbina ģeneratoru, lai ražotu elektroenerģiju. Šo procesu var pielāgot, lai apmierinātu mainīgās elektroenerģijas prasības, kā arī citiem mērķiem, piemēram, plūdu kontrolei [30].

Atkarībā no aizsprosta augstuma tiek izvēlēts gultnes tipa (1.1.3. att.) vai arī pie aizsprosta HES (1.1.4. att.), kas nosaka spēkstacijas ēkas izvietojumu šajā būvē.

1.1.3. attēls. Gultnes HES [8, 13]

1.1.4. attēls. Pie aizsprosta HES [8, 13]

Kaut gan šādas elektrospēkstacijas ražo bezizmešu enerģiju, tās var atstāt negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Pēc šādu staciju būvniecības tiek mainīts lejup pa straumi plūstošā ūdens apjoms un kvalitāte, ietekmējot augu dzīvi, kā arī ūdens un sauszemes dzīvnieku sugas. Arī šajās iekārtās izmantotās turbīnas var kaitēt zivīm, taču šo problēmu var mazināt, uzstādot zivju kāpnes un citas līdzīgas konstrukcijas.

Jaunu aizsprostu celtniecība var izjaukt biotopus, jo īpaši mežus, kā arī samazina dūņu un barības vielu noplūdi lejup pa straumi un pazemina ūdens temperatūru [15].

11

Derivācijas hidroelektrostacijas (1.1.5. att.) darbojas, novirzot daļu upes plūsmas caur kanālu vai caurulēm, lai grieztu turbīnas un ražotu elektroenerģiju.

Atšķirībā no citiem HES veidiem, derivācijas HES nav atkarīgs no liela rezervuāra izveides, lai ražotu enerģiju. Tā kā šīm hidroelektrostacijām nav jāizveido liels rezervuārs, tām parasti ir mazāka ietekme uz apkārtējo vidi un ekosistēmu nekā citiem HES veidiem. Šāds HES veids parasti tiek izmantots kalnainos apvidos, kur relatīvi nelielā attālumā veidojas lielas augstuma atzīmes izmaiņas, tā veidā iegūstot lielu ūdens spiedienu. Stacijas ēka var

atrasties pat

vairāku

desmitu

kilometru

attālumā no ūdens ieņemšanas punkta [8, 16].

Hidroakumulējošās HES (1.1.7. att.) ūdens tiek sūknēts no zemāka rezervuāra uz augstāku

1.1.5. attēls. Derivācijas HES [8, 16]

rezervuāru izmantojot elektroenerģiju no kopējā tīkla laikā, kad ir zems elektroenerģijas pieprasījums. Augšējā rezervuārā ūdens tiek uzglabāts un kad pieprasījums palielinās, ūdens tiek izlaists atpakaļ apakšējā rezervuārā, radot elektroenerģiju, plūstot cauri turbīnām izmantojot ūdenī uzkrāto potenciālo enerģiju. 1.1.6. attēlā ir redzams hidroakumulējošās elektrostacijas diennakts cikls [63].

1.1.6. attēls. Hidroakumulējošā HES diennakts cikls [8, 18]

1.1.7. attēls. Hidroakumulējošā HES [8, 17]

Hidroakumulējošās HES elektrotīklā atdod atpakaļ apmēram 75% no patērētās enerģijas ūdens cikla uzturēšanas dēļ. Šādu elektrostaciju augsta efektivitāte ir iespējama gadījumā, ja, atkarībā no nepieciešamā ūdens plūsmas virziena, šī stacija spēj darboties turbīnas vai sūkņa režīmā [8, 18].

12

1.2.

Termoelektrocentrāle (TEC)

Termoelektrocentrāle (TEC) ir termoelektrostacija (TES), kurā ar koģenerāciju tiek ražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija. TEC darbības princips ietver kurināmā sadedzināšanu, lai ar iegūto grieztu turbīnu, kas ar ģeneratora palīdzību ražo elektrību. Termoelektrocentrāle (1.2.1. att.) strādā kondensācijas režīmā tad, kad ir nepieciešams ražot tikai elektroenerģiju, bet kad patērētāju vajadzībām ir nepieciešama gan elektroenerģija, gan arī siltumenerģija, spēkstacija strādā termofikācijas režīmā.

1.2.1. attēls. TEC-2 termoelektrocentrāle [67]

TEC iedalījums pēc darbības cikla: Vienkāršais cikls- darbojas tikai gāzes turbīna vai gāzes turbīna, bet ne abas kopā; Kombinētais cikls- reizē darbojas gan gāzes, gan tvaika turbīna. Šāda tipa termoelektrocentrāle tiek izmantota arī Latvijā un ir viens no ekonomiskākajiem TEC veidiem.

TEC darbības princips (1.2.2. un 1.2.3. att.): gāzes turbīnā caur filtru tiek iesūkts gaiss, kas samaisās ar gāzi un šim maisījumam degšanas kamerā sadegot, veidojas augsta spiediena un temperatūras gāzes, kas iegriež turbīnu. Šai turbīnai griežoties tiek griezts arī ģenerators, kas ražo elektroenerģiju. Izmantotās gāzes tiek nodotas uz utilizācijas tvaika katlu, kas saražo tvaiku. Tvaiks tiek izmantots lai iegrieztu tvaika turbīnu, kas darbina otro ģeneratoru elektroenerģijas ražošanai. Otrreiz izmantotais tvaiks tiek novadīts uz kondensatoru, kur tas tiek atdzesēts un atgriezts šķidrā stāvoklī un novadīts atkārtotai izmantošanai. Lai izmantoto ūdeni atgriezt šķidrā formā, tiek lietota dzesēšanas ūdens sistēma. Dzesēšanas procesā šis sekundārajā kontūrā esošais ūdens sasilst un to ir iespējams novadīt siltumtrasē, lai piegādātu siltumu pilsētai [8, 57-59].

13

1.2.2. attēls. TEC darbības shēma 1 [8, 58]

1.2.3. attēls. TEC darbības shēma 2 [8, 58]

Latvijā lielākās termoelektrocentrāles ir AS “Latvenergo” pārvaldībā esošās TEC-1 un TEC-2, kas nodrošina ap 50% no Rīgas centralizētās siltumenerģijas pieprasījuma un nepieciešamības gadījumā spēj nodrošināt gandrīz visu Latvijas elektroenerģiju, kad, kādu iemeslu dēļ, ir ierobežots imports no ārvalstīm. Latvijā TEC darbības apjomus nosaka siltumenerģijas pieprasījums, kas ir saistīts ar apkures sezonas ilgumu, laikapstākļiem un konkurenci siltumenerģijas tirgū. TEC-1 un TEC-2 spēkstacijās kā kurināmo izmanto dabasgāzi, bet nepieciešamības gadījumā var tikt izmantota arī dīzeļdegviela. TEC-1 (1.2.4. att.) savu darbību sākusi 1955. gadā un pēc pārbūves 2005. gadā spēj nodrošināt 158 MW elektrisko jaudu un 493 MW siltumjaudu. Spēkstacijā tiek izmantotas divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna, trīs ūdenssildāmie katli. TEC-2 (1.2.5. att.) darbu sāka 1973. gadā. No 2006. līdz 2013. gadam tika veikta energobloku rekonstrukcija, pēc kā TEC-2 ir modernākā termoelektrostacija Baltijā. Elektriskā jauda- 832 MW koģenerācijas režīmā un 881 MW kondensācijas režīmā, siltumjauda- 1124 MW [67].

1.2.4. attēls. TEC-1 [67]

1.2.5. attēls. TEC-2 [67]

14

1.3.

Kodolspēkstacija

Kodolreaktorā tiek sildīts ūdens, lai ar tvaiku grieztu turbīnas elektroenerģijas ražošanai. Neskaitot pašu reaktoru, kopējais darbības princips ir līdzīgs kā termoelektostacijā, bet tā vietā lai sadedzinātu kurināmo, reaktoros kodoldegvielai izmanto urānu.

Kodolspēkstacijā enerģijas ražošanas process norisinās reaktora blokā. Kā degviela tiek izmantots urāns, kas ir pārstrādāts mazās granulās, ko ievieto noslēgtās metāla caurulēs. Šos sauc par degvielas stieņiem. Reaktora tvertnes iekšpusē degvielas stieņi tiek iegremdēti ūdenī, kas darbojas gan kā dzesēšanas šķidrums, gan kā moderators. Moderators palīdz palēnināt neitronus, kas rodas skaldīšanas rezultātā, lai uzturētu ķēdes reakciju. Starp degvielas stieņiem ir kontroles stieņi, ar kuru vertikālo izvietojumu ir iespējams regulēts atomu dalīšanās ķēdes reakcijas ātrumu. Kodolreaktora darbības princips ietver kodola dalīšanos, kā laikā atomi tiek sadalīti, veidojot mazākus atomus, atbrīvojot enerģiju. Siltums, kas rodas kodola skaldīšanas laikā reaktora aktīvā, tiek savākts siltumnesējā (ūdens), kas ar sūkņa palīdzību cirkulē noslēgtā primārajā kontūrā. Ar siltumnesēja tvaika katlā ūdens tiek izvārīts tvaikā, kas tālāk nodots uz turbīnu, kur ar tvaika spiedienu tiek iegrieztas turbīnas lāpstiņas. Turbīna ir savienota ar ģeneratoru, kurā tiek ražota elektroenerģija, kas caur transformatoru tiek nodota tīklā. Pēc tvaika izmantošanas tas tiek atdzesēts atpakaļ šķidrā formā izmantojot dzesēšanas torni, vai arī ūdeni no dīķiem, upēm vai jūras. Pēc tam atdzesētais ūdens tiek atkārtoti izmantots tvaika ražošanai. 1.3.1. attēlā redzama kodolspēkstacijas darbības shēma. Kodolreaktori var darboties ilgu laiku, bez apkalpošanas, kas paplašina to iespējamo pielietojumu, tai skaitā zemūdenēs un kuģos [11, 61].

1.3.1. attēls. Kodolreaktora darbības shēma [8, 80]

15

Tradicionāli kodolreaktoros drošības sistēmas tiek dublēts vairākas reizes, lai darbības traucējumu gadījumā netiktu zaudēta neviena iekārta, kas varētu izraisīt ķēdes reakciju un reaktora dzesēšanas pārtraukšanu. Reaktora dzesēšanas apstāšanās var novest pie tā avārijas, tādēļ tiek nodrošināti vismaz trīs dažādi rezerves barošanas avoti, kas tiek nodrošināti ar baterijām, turboģemeratoriem vai dīzeļģeneratoriem. nodrošina vismaz trīs dažādus (var būt vairāk) rezerves barošanas avotus, kas tiek nodrošināti ar avārijas dīzeļģeneratoriem, turboģeneratoriem un akumulatoriem. Nepieciešamības gadījumā avārijas barošanas avoti nodrošina iespēju droši apturēt reaktoru un to atdzesēt. Avārijas elektroenerģijas padeve primāri ir paredzēta, lai nodrošinātu reaktora nepārtrauktu dzesēšanu pietiekami ilgu laiku pēc tā izslēgšanas. Mūsdienu mazas jaudas modulāros kodolreaktoros šādas papildus drošības sistēmas vairs nav nepieciešamas, kaut gan tās tomēr tiek nodrošinātas.

Jaunākiem kodolreaktoriem dzesēšana norisinās pasīvi, kas nozīmē, ka pat nedēļu pēc jaudas zuduma, reaktors turpina atdzesēt sevi [8].

Attēlos ir redzams Igaunijas kodolenerģijas attīstītāja “Fermi Energia” izvēlētā kodolreaktora GE-Hitachi BWRX-300 vizualizācija (1.3.2. att.) un projekta makets (1.3.3. att.). Par cik izvēlēts ir mazas jaudas modulārs reaktors, tā arhitektoniskai izpausmei ir maz ierobežojumu- kodolā ir relatīvi kompakta tehnoloģija un ārējo veidolu ir iepējams pielāgot vajadzībai [35] [47]. Starptautiskā Atomenerģija aģentūra ir noteikusi, ka mazas jaudas kodolreaktora energobloka jauda nepārsniedz 300 MW, vidējas jaudas ir diapazonā no 300-700 MW, bet lieljaudas- virs 700 MW [11, 71].

1.3.2. attēls. GE-Hitachi BWRX-300 vizualizācija [35]

1.3.3. attēls. GE-Hitachi BWRX-300 makets [47]

16

1.4.

Ģeotermālā elektrostacija

Lielākā daļa spēkstaciju izmanto siltumu, lai pārvērstu ūdeni tvaikā, kas darbina turbīnu, lai ražotu elektroenerģiju. Ģeotermālās enerģijas (1.4.1. att.) iekārtas ražo siltumu, izmantojot karstu ūdeni, kas atrodas dziļi Zemes iekšienē, nevis sadedzinot degvielu. Pārējais darbības princips ir tāds pats kā termoelektrostacijā vai pat kodolspēkstacijā, posmā pēc ūdens sakarsēšanas. Šie dziļie hidrotermālie rezervuāri dabiski rada tvaiku, kas sasniedz Zemes virsmu caur karstajiem avotiem. Ģeotermiskie resursi un infrastruktūra bieži atrodas tuvu tektonisko plātņu malām, kur lūzumi ļauj uzglabātajām nogulsnēm pacelties uz virsmas. Zemes siltumenerģija vairāk

kā

divkārši

pārsniedz

Pasaules

siltumenerģijas

un

elektroenerģijas

vajadzības [37].

1.4.1. attēls. Ģeotermālā elektrostacija Islandē [68]

Pēc darbības principa izšķir trīs ģeotermālo staciju veidus: 1) Sausā tvaika elektrostacija- tiek iegūts tvaiks no pazemes rezervuāriem un tiek sūknēts uz spēkstaciju, kur tiek novadīts turbīnas/ģeneratora blokā; 2) Ātrās iztvaikošanas elektrostacija- Visizplatītākā ģeotermālo ūdens rezervuāru izmantošana ar temperatūru virs 182 °C. Zem sava spiediena šis karstais ūdens paceļas pa cauruļvadu līdz spēkstacijai, kamēr daļa karstā ūdens pārvēršas tvaikā, paceļoties spiediena krituma dēļ. Pēc atdalīšanas no ūdens tvaiks darbina turbīnu/ģeneratoru. Tā kā kondensētais tvaiks un atlikušais ūdens tiek iesūknēts atpakaļ rezervuārā, resurss ir atjaunojams.

17

3) Binārā cikla elektrostacija- izmanto ģeotermālo ūdeni, lai sildītu citu šķidrumu, kas vārās zemākā temperatūrā nekā ūdens, piemēram izobutānu. Tehnoloģija ir slēgta tipa un atmosfērā nonāk tikai ūdens tvaiks [8, 48, 49].

Lai gan Latvijā šobrīd ģeotermālā enerģija netiek izmantota, pastāv potenciāls nākotnes projektu īstenošanai. Latvijas teritorijā ģeotermālie resursi ir saistāmi ar pazemes ūdeņiem un kristāliskajiem iežiem. Pēc veiktajiem pētījumiem, ap Eleju ir teritorija, kurā ir potenciālie pazemes termālie ūdeņi līdz 57 ºC, bet Dienvidlatvijas teritorijā- no 50 ºC līdz 65 ºC. Šos apgabalus sauc par ģeotermālajām anomālijām [56].

No 1970. līdz 1990. gada Jūras ģeoloģijas un ģeogrāfijas Institūts Elejā, Jelgavā, Olainē, Penkulē, Vircavā, Jūrmalā un citviet veica 23 urbumus. Vislielākā zemes iekšējā siltumplūsma konstatēta kembrija (1.4.2. att.) un Devona (1.4.3. att.) nogulumu slāņos [38].

1.4.2. attēls. Kembrija pazemes ūdens horizonta vidējo temperatūru karte [38]

1.4.3. attēls Devona pazemes ūdens horizonta vidējo temperatūru karte [38]

Pēc Dānijas uzņēmuma Petroleum Geology Investigators veiktā projekta no 1993. līdz 1996. gadam, ar Latvijas teritorijā esošajiem siltajiem ūdeņiem būtu iespējams izveidot ģeotermālās stacijas ar jaudu sākot no 175 MW. Šī ģeotermālās enerģijas potenciālais apjoms sasniedz 65 000 PJ, kas ir pielīdzināms 1,6 miljardiem tonnu naftas [56]. Atkārtotu pētījumu Elejā 2012. gadā veica SIA “Naftas & Gāzes konsultanti”, kas atklāja, ka šajā teritorijā zemes dzīlēs sasniedzamā temperatūra ir no 160 ºC līdz 180 ºC [54].

Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijuši plānoti vairāki ģeotermālās enerģijas elektrostacijas projekti, tai skaitā Rīgā [40], Elejā [54] un Liepājā [48], bet līdz šim neviens no plāniem nav ticis īstenots.

18

1.5.

Vēja elektrostacija

Vēja enerģija tiek izmantota, pārveidojot gaisa plūsmu kustību elektroenerģijā.

Lai izmantotu vēja enerģiju, tiek būvēti vēja parki, kas spēj iegūt maksimālu jaudu no šī atjaunojamā resursa.

Vēja spēks griež lāpstiņas, kas paredzētas maksimālās kinētiskās enerģijas uztveršanai: tās var kustēties pat ļoti vieglā vējā, sākot no 11 kilometriem stundā.

Lāpstiņas ir savienotas ar turbīnu caur rumbu, kas savukārt ir savienota ar zema ātruma vārpstu, kas griežas ar tādu pašu ātrumu kā lāpstiņas. Pārnesumkārba palielina šo ātrumu vairāk nekā 100 reizes un nodod to ātrgaitas vārpstai, kas pārvietojas ar vairāk nekā 1500 apgriezieniem minūtē. Šī enerģija tiek nodota uz ģeneratoru un tālāk tā tiek pārveidota maiņstrāvā [8, 30].

Vēja turbīnas galvenās komponentes: 1) Rotora spārni –aerodinamiskas konstrukcijas, kas piestiprinātas pie rotora rumbas. Tie uztver vēja kinētisko enerģiju un pārvērš to rotācijas enerģijā; 2) Mazo ātrumu ass – vējš iegriež spārnu, un sāk griezties mazo ātrumu ass, kura savienota ar zobratu pārvadu, kas, savukārt, iegriež lielo ātrumu asi; 3) Pārnesumu kārba –paaugstina lāpstiņu zemo rotācijas ātrumu līdz lielākam ātrumam, kas nepieciešams ģeneratoram; 4) Kontrolieris – Vēja turbīnām ir sarežģītas vadības sistēmas, kas uzrauga dažādus parametrus, piemēram, vēja ātrumu, virzienu un turbīnas veiktspēju; 5) Ģenerators –pārvērš rotora lāpstiņu mehānisko enerģiju elektroenerģijā.

Lielākā daļa vēja turbīnu izmanto asinhronos ģeneratorus vai pastāvīgo magnētu ģeneratorus, lai ražotu maiņstrāvas (AC) elektroenerģiju; 6) Lielo ātrumu ass – rotē ar ātrumu apmēram 1500 apgriezieni minūtē un griež elektroģeneratora vārpstu; 7) Gondola – atrodas torņa augšpusē, un tajā ir galvenās vēja turbīnas sastāvdaļas, tostarp pārnesumkārba, ģenerators un vadības sistēmas; 8) Tornis – ir augsta konstrukcija, kas balsta vēja turbīnu. Tas parasti ir izgatavots no tērauda vai betona un nodrošina augstumu, lai uztvertu spēcīgākas un konsekventākas vēja straumes, kas sastopamas lielākā augstumā; 9) Pamats – liela betona konstrukcija, kas noenkuro vēja turbīnu pie zemes un nodrošina stabilitāti; 10) Vēja rādītājs – sensors, kas uzstādīts uz turbīnas, lai mērītu vēja virzienu, rezultātus elektroniski nosūta kontrolierim; 19

11) Pagriešanas mehānisms – ļauj vēja turbīnai pagriezties pret vēja virzienu; 12) Anemometrs – sensors, kas uzstādīts uz turbīnas, lai mērītu vēja ātrumu, rezultātus elektroniski nosūta kontrolierim, kas iedarbina turbīnu; 13) Bremze – nepieciešama motora apturēšana; 14)Dzesēšanas iekārta – elektriskais ventilators ģeneratora dzesēšanai. [4, 46]

1.5.1. attēls. Vēja elektrostacijas uzbūve [8, 31]

1.5.2. attēls. Vēja elektrostacijas galvenās komponentes [8, 29]

2023. gada 1. februārī Valsts vides dienests (VVD) apstiprināja dokumentu “Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai.” Izdotās vadlīnijas kalpo VVD ekspertu iespējamās ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procesa precīzākai izveidei. Tai pašā laikā vadlīnijas kalpo kā palīgs vēja parku attīstītājiem [43].

Kā iespējamās ietekmes uz vidi vēja elektrostaciju un vēja ekspluatācijas laikā dokumentā izdala: 1) Trokšņa un vibrācijas ietekme; 2) Ietekme uz ainavu; 3) Mirgošanas efekts;; 4) Atstarošanās; 5) Ietekme uz bioloģisko daudzveidību un Natura 2000 teritorijām; 6) Kultūras mantojums; 7) Elektromagnētiskie traucējumi; 8) Lidojumu drošība; 9) Rotora lāpstiņu apledošana; 10) Citi vides riski [86].

Lielākos traucējumus rada tieši trokšņa piesārņojums, ko apliecina pētījumi, kas veikti Eiropas Savienībā (ES) un visā pasaulē. Pētījumi liecina, ka vēja 20

elektrostaciju radītais troksnis parasti rada traucējumus cilvēkiem, kas dzīvo tiešā tuvumā. Vairākos pētījumos ir uzsvērts, ka zemāki vēja parku radītie skaņas spiediena līmeņi mēdz radīt lielākus traucējumus cilvēkiem, salīdzinot ar augstākiem skaņas spiediena līmeņiem, ko rada ceļu satiksme. Šo paaugstināto jutību pret vēja parku radīto troksni var saistīt ar šo spēkstaciju radītās skaņas pulsējošo raksturu.

Diagrammā Nr. 1 redzama zemo frekvenču izplatība 300 m attālumā no VES; 1.5.3. attēlā redzama jaunbūvējamā “Latflora” vēja parka attālums no viensētām [59].

Diagramma Nr. 1. Izplatītās skaņas frekvence atkarībā no attāluma [89]

1.5.3. attēls. Viensētu attālums no “Laflora” vēja parka [89]

No pilsētplānošanas viedokļa uzsvaru būtu nepieciešams likt uz to, kādu iespaidu vēja parki atstāj uz ainavu. Lai pilnvērtīgi apzinātu potenciālo ietekmi uz ainavu, ir nepieciešams izstrādāt novērtējumu, kurā tiek ņemti vērā spēkā esošie normatīvie akti saistībā ar ainavu aizsardzību valsts un pašvaldību līmenī Novērtējot vēja parku ietekmi uz ainavu (1.5.4. att.), jāpieņem, ka vēja ģeneratori var tikt vizuāli uztverti attiecībā pret kopējo ainavu līdz pat 10 km lielā attālumā un elektrostaciju vizuāla ietekme samazinās, pieaugot vizuālās uztveres attālumam.

Redzamību ir iespējams iedalīt 4 zonās: 1) Elektrostacijas vizuāli dominē- tās tiek uztvertas kā liela mēroga objekti, un rotora lāpstiņu kustība ir labi redzama. Tuvākā ainava vērtējama kā pilnīgi pārveidota. Līdz 2 km rādiusā ap tām; 21

2) Elektrostacijas ir vizuāli traucējošas- elektrostacijas ir svarīgi ainavas elementi un ir labi redzamas, taču vizuāli nedominē ainavā. Rotoru lāpstiņu kustība ir viegli pamanāma. 1 līdz 4,5 km rādiusā ap staciju atkarībā no laika apstākļiem; 3) Elektrostacijas ir labi pamanāmas- vēja elektrostacijas ir labi redzamas, taču ainavas vizuālas uztveres traucējumi nav izteikti. Labos laika apstākļos rotoru lāpstiņu kustības ir redzamas, bet vēja ģeneratori izskatās mazi kopējā ainavā.

2 līdz 8 km rādiusā ap staciju atkarībā no laika apstākļiem; 4) Elektrostacijas veido vienu no elementiem panorāmas skata ainavā un rotoru lāpstiņu kustība ir gandrīz nepamanāma. 8 un vairāk km rādiusā [86].

1.5.4. attēls. Vēja parks Zviedrijā [90]

1.6.

Saules elektrostacija

Solāro paneļu elektrostaciju darbība tiek balstīta uz fotoelektriskā principa un elektroenerģija tiek ražota izmantojot solāros paneļus savācot saules enerģiju.

Atšķirībā no citu veidu elektrostacijām, saules paneļi neizmanto ķīmiskas reakcijas, nav nepieciešama degviela elektroenerģijas ražošanai, un atšķirībā no elektriskajiem ģeneratoriem tām nav kustīgu daļu [16].

Saules paneļiem, neatkarīgi no to izmēra vai pielietojuma, ir viena pamatstruktūra- galvenā to sastāvdaļa ir solārās šūnas elektrības ražošanai, tajā molekula vai atoms absorbē saules starus un rada brīvos elektronus. Brīvie elektroni nokļūst uz elektrodiem un tālāk plūst ārējā elektriskajā ķēdē. Solārie paneļi principā darbojas kā liela izmēra fotodiodes. Lai efektīvāk uztvertu saules enerģiju, panelis ir pārklāts ar pretatstarošanas slāni, kas samazina gaismas zudumu atstarošanas rezultātā. Pretatstarošanas slānis parasti ir silīcija, tantala vai titāna oksīds [8, 51, 52].

22

Solāros paneļus var sakārtot lielās grupās, ko sauc par masīviem. Šie bloki, kas sastāv no daudziem tūkstošiem atsevišķu elementu, kas darbojas kā viena elektrostacija, pārvēršot saules gaismu elektroenerģijā, lai to izplatītu rūpnieciskiem, komerciāliem un privātiem lietotājiem. Solāros paneļus ir iespējams izmantot arī individuāli privātpersonā tos uzstādot uz ēku jumtiem vai privātīpašumu pagalmos, pieslēdzot tos kopējā energoapgādes tīklā, kā arī tos ir iespējams izmantot vietās, kur infrastruktūra neatļauj piekļuvi kopējai elektroapgādei. Lai gan kopējā fotoelektriskās enerģijas ražošana ir niecīga, aprēķini, kas balstīti uz pasaules prognozēto enerģijas patēriņu līdz 2030. gadam, liecina, ka globālo enerģijas pieprasījumu spētu apmierināt solārie paneļi, kas darbotos ar 20 procentu efektivitāti un klātu aptuveni 496 805 kvadrātkilometrus Zemes virsmas [16].

Tiek izšķirti divi galvenie saules elektrostaciju veidi: solāro paneļu elektrostacija (1.6.1. att.) un Saules termoelektrostacija (1.6.2. att.). Solāro paneļu elektrostaciju veido plašā teritorijā izvietots liels solāro paneļu kopums, kas ir iegriezti optimālā leņķī maksimālā saules starojuma uztveršanai un ir saslēgti vienotā sistēmā. Saules termoelektrostacijām ir līdzīgs darbības princips kā termoelektrostacijām, bet šajā gadījumā ar spoguļu un lēcu palīdzību saules enerģija tiek koncentrēta vienā punktā, lai iegūtu augstu temperatūru tvaika ražošanai. Tvaiks darbina turbīnu, turbīna griež ģeneratoru un tiek ražota elektroenerģija [8, 53, 54].

1.6.1. attēls. Solāro paneļu elektrostacija Zimbvavē [73]

1.6.2. attēls. Saules elektrostacija Spānijā [49]

23

2. MŪSDIENĪGA SPĒKSTACIJU BŪVNIECĪBA Spēkstacijas ir specifisks arhitektūras tips, kas bieži ir utilitārs un kam trūkst vietas publiskajā telpā, taču tas sāk mainīties, ar plašāku arhitektu, ne tikai inženieru, iesaisti šo būvju kvalitatīvas arhitektūras veidošanā, kā arī apkārtējās vides veidošanā.

Tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie mazāka un racionālāka aprīkojuma, kas ļauj izstrādāt novatoriskus enerģētikas būvju dizainus. Attīstoties infrastruktūrai, attīstās arī arhitektūra- spēkstacijās tiek izmantoti apzaļumoti jumti, plastiskas formas, kā arī iesaistīta publiskā funkcija šo ēku grupu multifunkcionālai izmantošanai.

Lai arhitekts būtu spējīgs ietekmēt šādu apjomā tehniski virzītu būvju mākslinieciskās izvēles, ir jāapzinās kāds ir šīs ēkas darbības princips. Ir jāiegulda liels darbs un ir jābūt nepārtrauktai sadarbībai ar inženieriem, lai panāktu kompromisubūvi, kas spēj ar maksimālu kapacitāti pildīt savu primāro funkciju, kā arī mākslinieciski skulpturālu apjomu, kas spēj papildināt apkārtējo vidi [75].

2.1.

Spēkstaciju iekļaušana vidē

2016. gadā atklātās Stokholmas Värtan Bioenergy koģenerācijas stacijas liektā paneļu fasāde tonāli atdarina tuvumā esošo vēsturisko industriālo ēku ķieģeļus (2.1.1. un 2.1.2. att.), tādā veidā iekļaujoties vidē- vēsturiskajā rūpnieciskajā teritorijā. Ar materiālu līdzību ir iespējams attaisnot spēkstacijas lielo izmēru un fasādes plūstošās līnijas piešķir apjoma vieglumu.

2.1.1. attēls. Värtan Bioenergy ēka Stockholmā [88]

2.1.2. attēls. Värtan Bioenergy ēka Stockholmā 2 [88]

Projekta pamatā ir ilgtspējīga pieeja, kuras mērķis ir samazināt pilsētas CO2 emisijas nodrošinot centralizēto siltumapgādes sistēmu. Projektā ir ņemta vērā visa 24

enerģijas ražošanas ķēde un izmantota esošā infrastruktūra un ēkas, modernizējot tās jauniem, resurs-efektīviem risinājumiem. Spēkstacijas lokācijas izvēle tika veikta balstoties uz apkārt esošās infrastruktūras veiksmīgu izmantošanu, tā skaitā ostas teritoriju, kurā tika izveidota jauna piestātne šķeldas piegādei no Baltijas valstīm [58].

Vincenzo

Kangemi

(Vincenzo

Cangemi)

projektētā

Ragn

d’Err

hidroelektrostacija ir izvietota Šveices lauku teritorijā. Pateicoties vienkāršo materiālu izvēlei un lakoniskajai formai, šo spēkstaciju ir izdevies veiksmīgi sapludināt ar apkārtni. Dienas gaismā šī būve atgādina vienkāršu šķūni (2.1.3. att.), bet kad satumst, pateicoties atvērtajai būves augšdaļai, kas ir nepieciešama iekārtu dzesēšanai, tā kļūst par vides objektu izgaismojot apkārtējās pļavas un upes krastu (2.1.4. att.). Spēkstacijas fasāde, kas ir izvietota uz ciemata pusi, ir slēgta, lai neveidotos skaņas piesārņojums [42].

2.1.3. attēls. Ragn d’Err HES ēka dienā[42]

2.1.4. attēls. Ragn d’Err HES ēka naktī [42]

Vēl viens piemērs šāda tipa HES tehniskās būves veiksmīgai iesaistei vidē ir arhitektu biroja monovolume projektēta spēkstacija Itālijā. Šīs HES tehniskā būve ir veidota atsaucoties uz blakus esošo klinšaino raksturu, veidojot to kā ģeometriski šķautņainu klints fragmentu (2.1.5. att.). Būve ir veidota monolīta betona konstrukcijā, kas to pasargā iespējamo nogruvumu gadījumā. Ēkas apjomā ir iestrādātas stikla joslas, kas šo apjomu sašķeļ pa fragmentiem, veidojot arhitektoniski pievilcīgu akcentu (2.1.6. att.). Apvidus topogrāfijas dēļ, spēkstacijas iekārtas bija iespējams gandrīz vai pilnībā paslēpt pazemē, samazinot virszemes apjomu [41].

25

2.1.5. attēls. Monovolume HES ēka dienā [51]

2.1.6. attēls. Monovolume HES ēka naktī [52]

Pateicoties derivācijas HES darbības principam, šīm spēkstacijām ūdens cauruļvadi no ieņemšanas punkta līdz ģeneratoram ir paslēpti pazemē. Tehnisko būvi ir iespējams veidot neliela izmēra un pietiekami paslēptu un upēs nav nepieciešams veidot aizsprostus.

Vēl viens veids kā spēkstaciju iekļaut pilsētvidē nevis atsevišķas infrastruktūras veidošanai, bet pašu enerģijas ražotni, kā sekundāro elementu, implementēt būves arhitektūrā. Šādu metodi ir pielietojusi Norvēģijas arhitektu apvienība biroju ēkas Powerhouse Brattørkaia (Spēkstacija Brattørkaia) projektēšanā.

Biroju ēkas apjoms ir pakārtots ne tikai apkārtējās apbūves mērogam, bet arī optimālajam saules leņķim un ēkas vieta ir rūpīgi izvēlēta, lai nodrošinātu maksimālu saules iedarbību visu dienu un visos gadalaikos (2.1.7. att.). Slīpā piecstūra formas jumta plakne un fasādes augšdaļa ir pārklāta ar 3000 m2 saules paneļiem, kas ir stratēģiski izvietoti, lai uzkrātu pēc iespējas vairāk saules enerģijas (2.1.8. att.). Gada laikā tas kopā veido aptuveni 500 000 kWh tīras, atjaunojamas enerģijas. Powerhouse Brattørkaia vidēji saražo vairāk nekā divas reizes vairāk elektroenerģijas, nekā patērē katru dienu, un, izmantojot vietējo mikrotīklu, piegādā atjaunojamo enerģiju arī blakus esošajām ēkām, elektriskajiem autobusiem, automašīnām un laivām. Ēkā izmantotā tehnoloģija ļauj lielas kapacitātes elektroenerģijas uzkrāšanu vasaras mēnešos, ko pēc tam ir iespējams izmantot ziemas sezonā.

Projektam tika izvirzīti 3 galvenie mērķi: maksimāli palielināt ēkas saražotās tīrās enerģijas daudzumu, samazināt tās darbināšanai nepieciešamo enerģiju un kalpot kā patīkama telpa tās īrniekiem un pārējai sabiedrībai [62].

26

2.1.7. attēls. Powerhouse Brattørkaia pilsētvidē [62]

2.1.8. attēls. Powerhouse Brattørkaia pilsētvidē solārie paneļi [62]

Kā jau tika aprakstīts 1. nodaļā, vēja elektrostacijas atstāj iespaidu uz ainavu vairāk kā 8 km attālumā no tām. Viena Latvijā izmantotajām metodēm, lai veiksmīgāk šos vēja ģeneratorus iekļautu vidē ir balsta torņa pamatnes nokrāsošana zaļā krāsā ar tonālu pāreju uz gaišāku toni attālinoties no zemes (2.1.9. un 2.1.10. att.). Šādā veidā ir šķietami centieni vēja ģeneratora konstrukciju vizuāli sapludināt ar apkārtējo vidi.

2.1.9. attēls. Vēja turbīnas Kurzemē [27]

2.2.

2.1.10. attēls. Vēja turbīnas Kurzemē 2 [17]

Multifunkcionalitāte spēkstaciju arhitektūrā

Papildus elektroenerģijas ražošanai ir iespējams spēkstaciju arhitektūrā ieviest papildu funkcijas. Viena no šādām iespējām ir spēkstaciju projektēšanā iekļaut sabiedriskās telpas vai kultūras ērtības, kas var palīdzēt apkārtnes attīstībā, veidojot kopienas satikšanās punktu.

Viena no plašāk pazīstamajām mūsdienu spēkstacijām ir Amager Bakke, saukta arī par CopenHill, atkritumu reģenerācijas stacija, ko projektējis Bjarke Ingels 27

Group (BIG). Pēc būves atklāšanas 2017. gadā, kā arī jau projektēšanas laikā, daudzu uzmanību spēkstacija piesaistīja ne tikai tās vērienīgā elektroenerģijas ražošanas kapacitāte, bet tieši publisko funkciju nodrošināšana [24].

CopenHill ir aprīkots ar desmit administratīvo telpu stāviem un 600 m² lielu izglītības centru ekskursijām, semināriem un ilgtspējības konferencēm. Spēkstacijas jumts ir veidots kā slēpošanas trase (2.2.1. att.) ar virsmas laukumu ap 9000 m², kas ir atvērta sabiedrībai visu gadu. Trase ir izgatavota no sintētiska materiāla, kas ļauj slēpot un braukt ar snovbordu jebkuros laika apstākļos. Piekļuve slēpošanas trasei ir publiski pieejama un bez maksas, bet ir nepieciešama biļete, lai izmantotu liftu, kas nogādā līdz būves virsotnei. Gar slēpošanas trasi visā spēkstacijas jumta plaknes garumā ir izveidota apzaļumota pastaigu taka (2.2.2. att.), kas ved līdz skata platformai būves augšdaļā. Rūpnīcas augšējā stāvā ir izvietots arī restorāns, kurā tiek piedāvāti ēdieni no vietējās virtuves. Spēkstacijas fasādē ir izveidota 85 m austa kāpšanas siena, padarot to par augstāko mākslīgi veidoto kāpšanas sienu pasaulē.

2.2.1. attēls. CopenHill atkritumu reģenerācijas stacija [18]

2.2.2. attēls. Copenhill pastaigu taka [25]

Tiek cerēts, ka CopenHill palīdzēs Kopenhāgenai sasniegt mērķi līdz 2025. gadam kļūt par pasaulē pirmo oglekļa neitrālo pilsētu. Šajā spēkstacijā ir modernas atkritumu pārstrādes un enerģijas ražošanas tehnoloģijas, kas katru gadu spēj sadedzināt 440 000 tonnu atkritumu, lai iegūtu tīru enerģiju, nodrošinot elektrību un centralizētu apkuri 150 000 mājām [28].

2011. gadā Stenfordas universitāte pieņēma lēmumu nomainīt tehnoloģiski novecojošo centrālo koģenerācijas staciju ar mūsdienīgu spēkstaciju (2.2.3. att.), kas sniegtu iespēju demonstrēt Stenfordas attīstību vides pārvaldībā un tehnoloģiskajās inovācijās kā vienai no pasaules vadošajām pētniecības universitātēm, kā arī nodrošināt oglekļa neitralitāti.

28

Līdz ar ZGF Architects izstrādātā projekta būvniecības noslēgumu 2015. gadā jaunā, uz saules enerģiju balstītā, koģenerācijas stacija (2.2.4. att.) aizstāja veco, ar dabasgāzi kurināmo, spēkstaciju un siltummezglu kas apgādā universitātes pilsētiņu un slimnīcas ar karsto ūdeni [12].

Centrālā enerģijas iekārta, kas ir utilitāra struktūra, tiek demonstrēta, integrējot spēkstaciju universitātes mācību telpās. Lai studenti pilnvērtīgāk izprastu iekārtu darbības principu un būtu iespēja apzināties tehnoloģiju uzbūvi ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā līmenī, spēkstacija ir apvienota ar enerģētikas fakultātes telpām.

Virs enerģētikas fakultātes galvenās ieejas ir izvietotas biroju telpas, no kurām paveras skats uz studentu pilsētu, kā arī uz kompleksa centrālo daļu, kurā ir izveidota daudzfunkcionāls labiekārtots pagalms. Iekšpagalmā kā galvenais elements tiek izcelta siltuma akumulācijas tvertne, kas nakts laikā tiek izgaismota. Galvenās kompleksa zonas- ieejas korpuss, biroju telpas, siltuma reģenerācijas dzesētāja iekārta, elektrostacija medicīnas skolai un bērnu slimnīcai, elektriskā apakšstacija un servisa pagalms [81].

2.2.3. attēls. Stenfordas universitātes enerģētikas fakultātes ēka [81]

2.2.4. attēls. Stenfordas universitātes enerģētikas fakultātes ēka no putna lidojuma [81]

Viena

publiskajām

no

šķietami

beznosacījuma

funkcijām

spēkstaciju

arhitektūrā ir tilta funkcija hidroelektrostacijās. Par cik aizsprosta un akumulācijas HES uzbūves pamatā ir dambja veidošana visā upes platumā, tas parasti papildus tiek izmantots arī kā gājēju un/vai automašīnu tilts, veiksmīgi nodrošinot divas funkcijas ar vienas infrastruktūras būvniecību. Šāda principa būvniecība samazina nepieciešamos infrastruktūras izdevumus, kā arī mazina ekoloģisko un ainavisko slodzi uz apkārtējo vidi. 2.2.5. attēlā redzama Rīgas HES ar divu virzienu auto ceļu.

29

2.2.5. attēls. Rīgas HES no putna lidojuma [52]

Multifunkcionalitāti arhitektūrā ir iespējams veidot ne tikai ar to telpu izmantošanu vairākām funkcijām, bet arī ar spēkstacijas fasādes papildus izmantošanu- kā mākslas instalāciju pamatni.

Spāņu arhitektu biroja Alday Jover Architectura projektētā elektroenerģijas un centrālās apkures koģenerācijas stacija tika atklāta 2008. gadā Zaragoza pilsētā, Spānijā. Spēkstacijas katlu telpai ir gaišs jumts, kas segts ar gofrētām polikarbonāta loksnēm, kur zem katras loksnes kabatas ir izvietots LED gaismeklis. Katru gaismekli individuāli kontrolē apgaismojuma vadības sistēma, kas ģenerē uz jumta plaknes attēlu. LED ekrāna dimensijas uz jumta plaknes ir 20x20 m, bet uz fasādes 4x30 m.

Naktī, kad ēka ir slēgta sabiedrībai, gaismekļi pārveido polikarbonāta virsmu krāsainā, kustīgā attēlā. Enerģētikas centrālā vadības sistēma mēra ģenerētās enerģijas jaudu , kas tiek projicēta uz fasādes plaknes ikdienā (2.2.6. att.), bet pasākumu un valsts svētku laikā, virsma var tikt izmantota lai projicētu arī citus attēlus (2.2.7. att.) [26].

2.2.6. attēls. Zaragoza spēkstacija [26]

2.2.7. attēls. Zaragoza spēkstacija [26]

30

Arī spēkstaciju būves kas vairs netiek izmantotas enerģijas ražošanai var piedāvāt unikālu iespēju integrēt sabiedriskās funkcijas savā arhitektūrā un pārveidot šīs kādreiz utilitārās telpas par vērtīgu kopienas centru, kā arī turpināt nest ienākumus šo būvju īpašniekiem. Par cik spēkstaciju arhitektūrai raksturīgas ir plašas telpas ar lieliem laidumiem, tās ir piemērotas transformēšanai priekš publiskās funkcijas, lai nodrošinātu lielu apmeklētāju kapacitāti. Šīs būves ir iespējams izmantot kā kultūras norises vietas, piemēram, mākslas galerijas, muzejus un koncertzāles, veidojot unikālu vidi ar šādai arhitektūrai raksturīgajām industriālām iezīmēm.

Gangtou dīzeļdegvielas spēkstacija (2.2.8. att.) tika uzcelta 20. gadsimta 80. gados blakus Šajingas ciemata industriālajā zonā, Ķīnā. Attīstoties teritorijai, spēkstacija tika slēgta šī gadsimta sākumā, kad apgabala elektroapgādi piesēta kopējam valsts tīklam. Par cik spēkstacijas drupas veidoja vidi degradējošu tēlu, kā arī tās kļuva par apdraudējumu vietējiem, būvju kompleksu nolēma nojaukt, lai šajā vieta uzbūvētu jaunatnes kultūras centru.

Apskatot šo lokāciju 2020. gadā, arhitekti no ARCity Office biroja saskatīja vēsturiskās būves vērtību un uztvēra to kā iespēju jauna industriālā mantojuma saglabāšanas modelim. Tika pieņemts lēmums saglabāt daļu no spēkstacijas konstrukcijām, iekonservēt tās un vēsturisko apjomu ieskaut ar tērauda un stikla elementiem (2.2.9. att.). Ar šādu konceptu tiek veidota simboliska saikne starp pagātnes mantojumu un nākotni- Ķīnas jaunatni. Vecuma un nolietojuma dēļ, lielu daļu vēsturiskās būves nebija iespējams saglābt, bet, projektā koncentrējoties uz ilgtspējību, maksimāli daudz nesošās betona konstrukcijas tika pastiprinātas, kā arī tērauda sijas tika atjaunotas, pārējais apjoms tika demontēts. Ņemot vērā apgabala klimatu, ap ēku tika izveidots sekls baseins, kas veido atspīduma efektu izceļot ēkas arhitektūru, kā arī sniedz iespēju vietējiem bērniem atveldzēties karstajā laikā [79].

2.2.8. attēls. Gongtou dīzeļdegvielas spēkstacija [78]

2.2.9. attēls. Šajingas jaunatnes kultūras centrs [78]

31

2.3.

Ekoloģiskums spēkstaciju būvniecībā

Ilgtspējīga arhitektūra ir pieeja ēku un būvju projektēšanai, par prioritāti nosakot vides, sociālos un ekonomiskos aspektus. Kaut gan spēkstaciju būvniecība ir fundamentāli atšķirīga no dzīvojamo ēku būvniecības, ilgtspējības pamatnostādnes tiek saglabātas, tām pievienojot tehnisko specifiku. Spēkstaciju arhitektūras ilgtspējība ietver tādu būvju projektēšanu, kas samazina ietekmi uz vidi, tai pašā laikā palielinot to efektivitāti. Šādā principā tiek ietverta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, atkritumu samazināšana un dabas resursu, piemēram, ūdens un zemes, samērīgu lietošana [77].

Galvenās stratēģijas spēkstaciju arhitektūras ilgtspējības sasniegšanai ir: 1) Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana: atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, saules, vēja vai hidroenerģijas, iekļaušana var samazināt atkarību no fosilā kurināmā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; 2) Projektēšana

energoefektivitātei:

energoefektīvu

sistēmu

un

iekārtu,

piemēram, augstas efektivitātes turbīnu un siltuma atgūšanas sistēmu, ieviešana var samazināt enerģijas izšķērdēšanu un palielināt kopējo efektivitāti; 3) Atkritumu samazināšana līdz minimumam: Atkritumu samazināšanas stratēģiju īstenošana, piemēram, materiālu pārstrāde un otrreizēja izmantošana, var samazināt spēkstacijas radīto atkritumu daudzumu; 4) Ūdens taupīšana: ūdens taupīšanas stratēģiju īstenošana, piemēram, ūdens efektīvas dzesēšanas sistēmas un notekūdeņu attīrīšana un atkārtota izmantošana, var palīdzēt samazināt ūdens patēriņu; 5) Pielāgošanās spējas projektēšana: spēkstaciju arhitektūrā jāņem vērā arī pielāgošanās

spēja

turpmākajām

enerģijas

avotu

un

tehnoloģiju

izmaiņām [1, 96, 97].

Tehnoloģiskie sasniegumi atjaunojamo energoresursu sistēmu jomā, prasības klimata pārmaiņu mazināšanai un elektroenerģijas sistēmas jaudas deficīts, kā arī tirgus pārstrukturēšana un ierobežojumu atcelšana ir izraisījusi pieaugošu interesi par inovatīvām enerģijas tehnoloģijām visā pasaulē. Tomēr, kad jaunas tehnoloģijas ienāk tirgū, to ekoloģiskuma pārākums pār konkurējošām iespējām ir jāapliecina, pamatojoties uz dzīves cikla pieeju. Dzīves cikla novērtējums (LCA) pēta sistēmu vai produktu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, sākot no materiālu un degvielas izpētes un piegādes, līdz pētāmo objektu ražošanai un ekspluatācijai, līdz to iznīcināšanai vai otrreizējai pārstrādei [60].

32

Enerģētikai ir bijusi izšķiroša nozīme cilvēces pēdējo gadsimtu straujajā progresā, bet, lai gan enerģija mums sniedz milzīgus ieguvumus, tai nav arī negatīvās puses. Enerģijas ražošanas lielāko negatīvo ietekme uz cilvēku veselību un vidi var apkopot trīs galvenajos veidos: 1) Gaisa piesārņojums: katru gadu miljoniem cilvēku priekšlaicīgi mirst gaisa piesārņojuma rezultātā. Fosilais kurināmais un biomasas- koksnes, mēslu un kokogļu- dedzināšana ir saistāma lielāko daļu šo nāves gadījumu; 2) Siltumnīcefekta gāzu emisijas: fosilais kurināmais ir galvenais siltumnīcefekta gāzu avots un galvenais klimata pārmaiņu iemesls. 2020. gadā 91% no pasaules CO2 emisijām radīja fosilais kurināmais un rūpniecība; 3) Nelaimes gadījumi: parasti nelaimes gadījumi enerģētikas jomā ir saistāmi ar kurināmā- ogļu, urāna, reto metālu, naftas un gāzes- ieguvi un apstrādi, izejmateriālu

un

infrastruktūras

transportēšanu,

būvniecību

un

to

uzturēšanu [61].

Neviens enerģijas avots nav pilnīgi drošs. Visiem enerģijas ieguves veidiem ir īslaicīga ietekme uz cilvēku veselību vai nu gaisa piesārņojuma, vai negadījumu dēļ, un ilgtermiņa ietekme klimata pārmaiņu veicināšanā.

Diagrammas nr. 2. kreisajā pusē ir salīdzinājums, pa enerģijas ražošanas tehnoloģijām, saistībā ar izraisīto mirstību negadījumos vai no radītā gaisa piesārņojuma. Diagrammas labajā pusē ir parādīts siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas tiek emitēts uz saražotās elektroenerģijas vienību. Uzskaitītie dati ir ne tikai emisijas no kurināmā sadedzināšanas, bet arī piesārņojums izejmateriālu ieguvē, transportēšanā un spēkstacijas apkopē, tās darbības laikā.

Diagramma Nr. 2. Enerģijas resursu drošības un ekoloģiskuma salīdzinājums [61]

33

Spēkstacijas,

kas

kā

kurināmo

izmanto

ogles

izdala

daudz

vairāk

siltumnīcefekta gāzu nekā citi avoti- simtiem reižu vairāk nekā kodolenerģija, saules enerģija un vējš. Diagrammā var novērot, ka kodolenerģijai ir vislabākie rādītāji starp visiem enerģijas ieguves veidiem ar 3 tonnām siltumnīcu gāzu emisiju pret saražotu 1 gigavatstundu elektrības.

Globālajā elektroenerģijas tīklā joprojām dominē fosilais kurināmais: ogles, nafta un gāze veido aptuveni 60%. Ja mēs vēlamies apturēt klimata pārmaiņas, ir nepieciešams pāriet uz tīriem un ilgtspējīgiem energoresursiem. Šādas izmaiņas enerģētikas jomā ne tikai mazinās vides piesārņojumu, atļaujot attīstīties dabiskajiem biotopiem, bet arī uzlabotu veselības stāvokli esošajām un nākotnes cilvēces paaudzēm [61].

Lai uzskatāmāk sistematizētu datus saistībā ar enerģētikas jomas izraisītiem nāves gadījumiem, diagramma tika sastādīta pamatojoties uz aptuveno nāves gadījumu skaitu, kas ir izraisīta saražojot vienu teravatstundu elektroenerģijas. Viena teravatstunda

ir

ekvivalenta

150 000

Eiropas Savienības

iedzīvotāju

gada

elektroenerģijas patēriņam.

Analizējot diagrammā sniegtos datus var novērot, ka vēja enerģija, kodolenerģija un saules enerģija ir visdrošākās ar gandrīz vienādiem rādītājiem.

Kodolenerģija izraisa 99,8% mazāk nāves gadījumu nekā ogles; 99,7% mazāk nekā nafta; un par 97,6% mazāk nekā gāze. Mirstības līmenis saules un vēja enerģijai ir zems, bet ne nulle. Neliels skaits cilvēku iet bojā negadījumos piegādes ķēdēs, helikopteru sadursmēs ar turbīnām, ugunsgrēkiem uzstādot turbīnas, u.c. [61].

Priekšstatu par kodolenerģijas drošību spēcīgi ietekmē divas avārijas: Černobiļa Ukrainā 1986. gadā un Fukušima Japānā 2011. gadā. Tie bija traģiski notikumi, tomēr, salīdzinot ar miljoniem, kas katru gadu mirst no fosilā kurināmā, galīgais nāves gadījumu skaits bija ļoti zems. Lai aprēķinātu nāves gadījumus, tiek pieņemts, ka bojāgājušo skaits ir 433 no Černobiļas un 2314 no Fukušimas kodolreaktoru avārijām [71].

Apsverot ekoloģiskos aspektus, ir jāņem vērā arī zemes platību, ko ir nepieciešams izmantot elektroenerģijas saražošanai. Pirmkārt, ir tehnisks jautājums par to, vai mums ir pietiekami daudz pieejamās zemes, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības tikai no konkrētiem avotiem. Otrkārt, ir jāoptimizē izmantojamās teritorijas enerģijas ražošanai, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu dabiskos biotopus, kā arī samazināto vizuālo noslodzi uz ainavu.

34

Oksfordas universitātes organizācijas Our World in Data izstrādātajā diagrammā (Diagramma Nr. 2) redzams dažādu enerģijas avotu salīdzinājums, norādot izmantojamās zemes platību kvadrātmetros uz saražotās elektroenerģijas megavatstundu. Tehnoloģijām ar neregulāru jaudu, piemēram saule un vējš, tiek aprēķināta faktiskā saražotā enerģija [69].

Apskatot apkopotos datus var novērot lielo diapazonu starp enerģijas ieguves veidiem.

Vismazākā

nepieciešamā

platība

uz

saražoto

jaudas

vienību

ir

kodolenerģijai, kas ir par 50 reizēm efektīvāk nekā ar akmeņoglēm darbinātai spēkstacijai un 18 līdz 27 reizes mazāk nekā uz zemes montētiem saules parkiem. Arī viena veida enerģijas ieguves tehnoloģijām pastāv liels diapazons no minimālā līdz maksimālajam nospiedumam uz zemes, kas ir skaidrojams ar atšķirīgām izmantotajām tehnoloģijām un to attīstību dažādās spēkstacijās.

Saules enerģija ir viens no piemēriem, kur kontekstam un tehnoloģijas veidam ir liela nozīme. Saules paneļi, kas izgatavoti no kadmija, patērē mazāk enerģijas un materiālu nekā silīcija paneļi, tāpēc uz vienu vienību patērē mazāk zemes. Liela nozīme ir arī tam, vai šos paneļus uzstādāt uz ēku jumtiem vai uz zemes. Jumta saules paneļiem ir nepieciešams daudz mazāk papildu zemes, tiek izmantota jau aizņemta platība- ēku jumti. Atšķirības ir arī saistītas ar dažādos saules paneļu efektivitāti, izmēru un montāžas izvietojumu.

Diagramma Nr. 3. Enerģijas ražotnēm nepieciešamās platības apkopojums [69]

35

3. KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ Iepriekšējās nodaļās apskatot dažādo spēkstaciju tipoloģiju, kā arī to iespaidi uz vidi un iedzīvotājiem secināts, ka Latvijas enerģētikas neatkarības nodrošināšanai ar stabilu un ekoloģisku energoresursu piemērota būtu kodolenerģija. Šajā nodaļā apskatīti šobrīd spēkā esošie, kā arī vēl nepieciešamie normatīvie akti un kodolenerģijas izmantošanas pieredze Latvijā, kas rezultējās ar rekomendāciju sniegšanu jaunas kodolspēkstacijas būvniecībai Latvijā.

3.1.

Normatīvie dokumenti, vadlīnijas un tiesiskais pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumentāciju, 2022. gadā tika izsludināts, ka ar 2023. gada sākumu kodolenerģiju tika iekļauta enerģiju bloka ilgtspējīgas finansēšanas stratēģijā, atzīstot to ieguldījumu ES 2050. gada klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā. Jaunas kodolspēkstacijas būvniecības gadījumā būvniecības licence ir jāsaņem līdz 2045. gadam [34]. Pēc šāda ES lēmuma pieņemšanas arī Saeima izskatīja, un pēc tam pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, papildinot 72. punktu “Lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Ministru kabinets izvērtē un līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par nacionālo kodolenerģijas programmu. Izstrādājot nacionālo kodolenerģijas programmu, ņem vērā ģeopolitisko situāciju, energoresursu izmaksas un pieejamību.” Enerģētikas likuma jaunā redakcija stājās spēkā 2022. gada augustā [32].

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA)

ir izdevusi kodoltiesību

rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palīdzēt valstīm izstrādāt valsts tiesību aktus, kas nodrošina atbilstošu juridisko pamatu kodolenerģijas un jonizējošā starojuma ekonomisko un sociālo ieguvumu sasniegšanai. Tā kā ir paredzams, ka šīs rokasgrāmatas galvenā auditorija būs likumdevēji vai citas personas valstīs, kuras tikai sāk izstrādāt savu nacionālo tiesisko regulējumu kodolenerģijas regulējumam, dokuments ir sastādīts kā rokasgrāmata, nevis teorētiskais teksts. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir izskaidrot kodollikuma vispārējo raksturu un procesu, kādā tie tiek izstrādāti un piemēroti. Kodoltiesību galvenais mērķis ir: nodrošināt tiesisko regulējumu ar kodolenerģiju un jonizējošo starojumu saistītu darbību veikšanai tādā veidā, kas pienācīgi aizsargā personas, īpašumu un vidi [10].

Par cik Latvijā nav esošu kodolspēkstaciju, ir nepieciešams ieviest tiesiskos priekšnosacījumus

ar

virkni

jaunu

normatīvo

aktu

izdošanu.

Tiesiskos 36

priekšnosacījumus var definēt kā likumdošanu, kas ir saistīta ar kodolenerģijas nozares statusu pienākumiem, pilnvarām, mijiedarbību ar citām iesaistītajām pusēm, tai skaitā politisko varu. Par cik radioaktīvās vielas ir ierobežotas piekļuves, nepieciešams stingri definēt, kas un kā ar tām var rīkoties, pie kādiem nosacījumiem.

Jaunizstrādājamos normatīvos aktus ir nepieciešams izstrādāt balstoties uz citu Eiropas Savienības valstu normatīvajiem aktiem un iesaistot nozares speciālistus [87].

Ir

nepieciešams

izstrādāt

vispārēju

Latvijas

normatīvo

aktu

par

kodolspēkstacijas būvniecību, kurā tiek skaidri pateikti pamatnosacījumi šādas būves izveidei, tiek noteikts fakts, ka šāda spēkstacija ir tiesīga darboties Latvijas Republikas robežās, tiek definēta kārtība, kādā tiek piešķirta atļauja darboties ar radioaktīvām vielām.

Normatīvos ir jādefinē kodolspēkstacijas būvniecības atļautās novietnes izvēles parametri, kas ir balstīti uz stingriem likumā noteiktiem nosacījumiem. Likumā ir jāiekļauj aspekti, kas ir jāņem vērā izvēloties būvniecības lokāciju ne tikai no ekonomiskiem un tehnoloģiskiem aspektiem, bet arī saistībā ar ietekmi uz vidi novērtējumu un teritorijas iedzīvotājiem. Par cik šī ir specifiska būve, iedzīvotājiem var rasties negatīva nostāja pret šāda objekta izvietošanu apkārtnē [87].

Situācijā kad, neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, kodolspēkstacija tomēr ir jābūvē noteiktā teritorijā, tai ir nepieciešams piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Kā noteikts teritorijas attīstības plānošanas likuma [85] 1. pantā: “Nacionālo interešu objekti- teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Kā minēts 2009. gadā izdotajā Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas [83] 4.1.2. punktā, kā valsts interešu objektu var noteikt: “Valsts nozīmes transporta infrastruktūru, tai skaitā, lidostas, ostas, dzelzceļus, autoceļus, telekomunikācijas, inženiertehniskās infrastruktūras teritorijas: tai skaitā Daugavas HES kaskādes infrastruktūru, augstsprieguma elektroapgādes tīklus, maģistrālos gāzes vadus; vēja ģeneratoru parkus, naftas un naftas produktu vadus, dabas gāzes uzglabāšanas un ražošanas teritorijas un objektus.” Šāds speciāls statuss nodrošina, ka šī objekta būvniecība ir prioritāra, kas nozīmē, ka tiek atviegloti projektēšanas nosacījumi, būvatļaujas saņemšana, saskaņošanas process un nepieciešamo atļauju saņemšana, kā arī objektam nav jāatbilst vietējās teritorijas plānošanas noteikumiem. Papildus tiek samazināta iespējamā sabiedrības iejaukšanās objekta attīstībā- gadījumā ja tiek apstrīdēta 37

objekta būvniecība, vai arī šim objektam izdotā būvatļauja, saskaņā ar Būvniecības likuma [21] 15. pantu, strīda laikā būvniecība var tikt turpināta un būvatļaujas darbība netiek apturēta. Papildus saskaņā ar Enerģētikas likuma [32] 19. panta 11 punkta 32 apakšpunktu, energoapgādes komersantam ir tiesības zemes īpašnieku informēt bez saskaņošanas gadījumā ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, Latvijā kopumā par nacionālo interešu objektiem ir atzīti vairāk kā 20 objekti, tai skaitā militārās bāzes, Mežaparka Lielā estrāde, radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons”, kā arī Latvijas Republikas valsts robežas josla gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu [39].

Svarīgs kodolenerģijas aspekts ir ar to saistīto radioaktīvo atkritumu uzglabāšana un apsaimniekošana. 2002. gadā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 129 “Prasības darbībā ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem [55].” Saskaņā ar IAEA drošības standartu dokumentāciju Nr. SSR-5 “Atbrīvošanās no radioaktīvajiem atkritumiem (Disposal of Radioactive Waste)” [3], katrai no apvienības dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, šādam dokumentam ir jābūt izstrādātam. Pagaidām, kamēr aktīvu kodolreaktoru Latvijā nav, ar šādu dokumentu detalizācijas pakāpi pietiek, ka arī ticis apliecināts balstoties uz 2019. gadā veikto Latvijas radioaktīvo pārvaldes politikas starptautisko novērtējumu ARTEMIS [53]. Kad tiktu pieņemts lēmums par kodolspēkstacijas būvniecību Latvijā, tad būtu nepieciešams izstrādāt detalizētāku radioaktīvo atkritumu pārvaldības modeli balstoties uz esošo ārvalstu dokumentāciju.

ES Radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas direktīva 2011/70/Euratom pieprasa, lai visās ES valstīs būtu nacionālā politika lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un lai tās izstrādātu un īstenotu valsts programmas šo materiālu apsaimniekošanai. Latvijas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas dokumentācija [66] tika izstrādāta uz iepriekš minētajiem MK noteikumiem Nr. 129. Programmā ir jāaptver visi lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu veidi, kas ir ES valstu jurisdikcijā, un visi lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmi no rašanās līdz apglabāšanai [65].

Kopš 2015. gada augusta ik pēc 3 gadiem ES valstis iesniedz Komisijai nacionālos ziņojumus par direktīvas ieviešanu. Pamatojoties uz tiem, Komisija sagatavo ziņojumu par direktīvas vispārējo īstenošanu un Kopienas teritorijā esošo radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas uzskaiti un nākotnes perspektīvām 38

[64]. Vispārējs likums par radioaktīvo vielu drošību- 2000. gadā pieņemts likums, ko ir izdevusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” [57].

3.2.

Vēsturiskā kodolenerģijas izmantošanas pieredze Latvijā

Pēdējos gados, saistībā ar Pasaules politisko situāciju un pieaugošās elektroenerģijas jaudu nepieciešamības, kā arī ekoloģisko aspektu dēļ, sāk parādīties arvien lielāka interese par kodolenerģijas izmantošanu fosīlā kurināmā aizstāšanai un nepieciešamo jaudu nodrošināšanai. Lai varētu izprast kāda ir Latvijas pieredze šajā enerģētikas jomā, ir nepieciešams apzināties kodolenerģijas vēsturi un Latvijas iesaisti tajā.

Pirmie pētījumi kodolfizikas jomā Latvijā tika aizsākti 20. gadsimta piecdesmitajos gados, kad no Maskavas uz Rīgu pārcēlās kodolfizikas teorētiķi I. Taksārs un P. Kuņins. Pirmie Latviešu zinātnieki, kas nodarbojās ar kodolfizikas pētniecību bija L. Pelēķis, P. Prokofjevs, V. Breslava, U. Ulmanis. Tika veikti teorētiski un praktiski pētījumi, taču kodolfizika netika saistīta ar enerģijas ražošanu.

Radioaktīvos izotopus plaši izmantoja ražošanā, materiālu biezuma un blīvuma mērīšanā, kā arī signalizācijas un releju iekārtās.

Līdz ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem, 1958. gadā PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs N. Bulgaņins deva atļauju Rīgas tuvumā būvēt IRT 1000 tipveida pētniecības kodolreaktoru. Reaktora būvniecībai vietu izvēlējās Salaspilī, ap ko 1 km rādiusā izveidoja 293 ha lielu sanitāro zonu, no kuras iedzīvotāji tika pārcelti uz jaunuzbūvētu ciematu ar četrām jaunām dzīvojamām mājām. Salaspils reaktors tika iedarbināts

1961.

gada

26.

septembrī,

ko

veica

brigāde

J. Bubuļeviča

vadībā [5, 23- 25]. Attēlos 3.2.1. un 3.2.2. redzama Salaspils kodolreaktora ēka pēc būvniecības pabeigšanas.

3.2.1. attēls. Salaspils kodolreaktora ēka [6, 25]

3.2.2. attēls. Salaspils kodolreaktora ēka [6, 24]

39

IRT 1000 baseina tipa (baseina dimensijas- 4,5x2x8 m) kodolreaktora siltumjauda bija 1000 kWth, ko laika gaitā pēc rekonstrukcijas palielināja līdz 5000 kWth. Reaktora baseinā kā siltumnesējs un neironu palēninātājs bija ūdens, bioloģisko aizsardzību nodrošināja 1,8 m bieza dzelzsbetona siena un kā neironu atstarotāju izmantoja grafītu. Salaspilī 1966. gadā tika iedarbināts otrs kodolreaktors, kas tika dēvēts par kritisko stendu, savas nelielās siltumjaudas dēļ. Šis reaktors bija mazāka izmēra, ar cilindriskas formas baseinu 2 m augstumā un 2,5 m diametrā [5, 25].

3.2.3. attēls. Salaspils kodolreaktora zāle ar reaktora bāku [6, 26]

3.2.4. attēls. Salaspils kodolreaktora pults. No kreisās puses J. Ādminis, V. Gavars, S. Kozlovskis [6, 29]

Pagājušajā gadsimta piecdesmitos un sešdesmitos gados, kamēr Latvijā vēl nebija sava kodolreaktora, radioaktīvie atkritumi tika uzglabāti vietās, kur tika veikti pētījumi: Rīgas Politehniskajā institūtā, Latvijas Universitātē, Zinātņu Fizikas institūtā un citur. Līdz ar Salaspils reaktora būvniecību, par cik tika paredzēta radioaktīvo atkritumu apjomu palielināšanās, sākās būvniecība arī pie radioaktīvo atkritumu glabātavas (RAG) “Radons” Baldones tuvumā. Arī šobrīd RAG “Radons” ir valstī vienīgais objekts, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta radioaktīvo atkritumu un jonizējoša starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa glabāšana. Sākot ar 1962. gada nogali, visi Latvijas teritorijā esošie radioaktīvie atkritumi tika transportēti uz jaunizbūvēto RAG. Attēlā 3.2.5. redzama RAG administratīvā ēka. Šobrīd RAG “Radons” ir 7 ha, ar 2 m augstu betona žogu un drošības sistēmām aprīkota teritorija, ko apsaimnieko VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. 2021. gada nogalē tika izstrādāts būvprojekts, ar kuru plānots palielināt glabātavu kapacitāti, kā arī uzlabot drošību esošajā glabātavu tvertnēm. Attēlā 3.2.6. redzama RAG esošās situācijas novietnes shēma [44].

40

3.2.5. attēls. RAG “Radons” administratīvā ēka [44]

3.2.6. attēls. RAG “Radons” novietnes shēma [44]

Salaspils kodolreaktora apkalpošanai Latvijas Universitātē tika gatavoti vietējie speciālisti, kas pēc studijām stažējās Maskavā, Ļeņingradā, Dubnā un Tbilisi. Vēlāk arī Salaspilī tika sagatavoti speciālisti no PSRS, Irākas, Lībijas un Ziemeļkorejas.

Tabulā Nr. 1. ir redzams latviešu zinātnieku devums kodoltehnikas attīstībā. Kopš kodolreaktora iedarbināšanas 1961. gadā, to ir apmeklējuši ap 50 000 ekskursantu, tai skaitā ārzemju zinātnieki un skolēni [5, 25, 27].

Tabula Nr. 1. Latviešu zinātnieku devums kodoltehnikas attīstībā [5, 27].

Kritisko stendu slēdz 1992. gadā, pētniecības reaktoru- 1998. gadā. Pirms slēgšanas, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš Salaspils kodolreaktoram veltīja vēstījumu: “1998. gada 19. jūnijā plkst. 13.00 tiks apturēta Salaspils pētnieciskā kodolreaktora darbība, un no jauna darbināts tas vairs netiks. Līdz ar to noslēdzas gandrīz 40 gadus ilgs posms Latvijas zinātnes un tehnoloģijas vēsturē. Šajā sakarībā mēs gribam skaidri pateikt, ka lepojamies ar to – tas ir parādījis Latvijas cilvēku prāta un roku varenību..” [7, 11, 12] Pēc 38 gadu ekspluatācijas kopējais urāna patērētais daudzums bija 12,3 kg.

2,5 kg neizmantotā urāna 2004. gadā tika nosūtīts uz Krieviju, līdz ar Latvijas 41

iestāšanos Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Latvijas, Krievijas un ASV vienošanos, 2008 gadā pārpalikusī degviela tika nogādāta uz Krieviju [5, 177, 178].

Salaspils kodolreaktora demontāža tika uzsākta jau 1999. gadā, bet līdz šim brīdim darbi vēl nav pabeigti. Līdz šim ir: demontēts 1. un 2. kontūrs, siltummaiņi, vadības un aizsardzības sistēmas, jonizācijas kameras, vertikālie eksperimentālie kanāli, zinātniski eksperimentālās iekārtas un to bioloģiskā aizsardzība. Jau kopš 2010. gada, līdzekļu trūkuma dēļ, demontāžas darbi ir apstājušies, bet šobrīd tiek lēsts, ka kodolreaktora likvidēšanu plānots pabeigt 2028. gadā [76].

3.3.

Rekomendācijas kodolspēkstacijas būvniecībai Latvijā

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA Sabiedrības priekšstatu par kodolenerģijas drošību spēcīgi ietekmē Černobiļas kodolreaktora 1986. gada avārija. Ar aptuveni 440 kodolreaktoriem pasaulē, tikai vienu avāriju Černobiļā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir raksturojusi kā "lielu avāriju". Bailes no kodolreaktoru radiācijas ir lielas, tomēr lielākoties nepamatotas.

Faktiski atomenerģijas radītā starojuma daudzums, kuram katru gadu tiek pakļauti reaktora darbinieki, ir 200 reizes mazāks nekā starojums, kam tie tiek pakļauti lidojumu laikā, savukārt kodolspēkstacijas izdala 100 reizes mazāk radioaktivitātes nekā no ar oglēm kurinātas spēkstacijas [71].

Par Latvijas iedzīvotāju nostāju enerģētikas jautājumā, 2022. gada martā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS izstrādāja iedzīvotāju aptauju par enerģijas ražotņu attīstīšanu Latvijā (Diagramma Nr. 4). Uz jautājumu “Kādu enerģijas ražotņu attīstīšanu Latvijā Jūs pats/-i personiski atbalstāt?” lielāko atbalstu saņēma saules enerģija, vēja enerģija un ar šķeldu kurināmās koģenerācijas stacijas, bet kodolenerģija ierindojās pēdējā vietā ar atbalstu no 14% respondentu. Šādus rezultātus AS Latvenergo izpētes un attīstības direktors Māris Balodis skaidro ar to, ka lielai daļai sabiedrības ir arvien mazāk interese par eksaktajām zināšanām un bieži vien izvēle aptaujās balstās par īstermiņa pieredzi un ierobežotām zināšanām jaudu nodrošinājumā, kā arī tiek ņemti vērā dažādi subjektīvi aspekti. Netiek ņemti vērā dažādi faktori, kā piemēram enerģijas uzkrāšanas iespējas, dispičerēšana un avota uzticamība, tāpēc dati jāuztver kritiski. Tas parāda, ka ir nepieciešams darbs ar sabiedrību sadarbībā ar akadēmisko sektoru veidot dažādas attīstības programmas zināšanu uzlabošanai [19].

42

Diagramma Nr. 4. SKDS Aptauja par Enerģījas ražotņu attīstīšanu Latvijā [19].

Šāda veida iedzīvotāju aptauja pēc AS “Latvenergo” pasūtījuma tika veidota arī 2010. gadā pētījuma “Atomelektrostacijas būve Latvijā” ietvaros. Lai gan aptaujas rezultāti plašākai sabiedrībai netika publicēti, nozares eksperti komentē, ka nostāja par kodolenerģiju ir iedzīvotāju vidū ir nemainīga, lai gan jau 2010. gadā ir ticis runāts par modulāru kodolreaktoru ar relatīvi nelielu jaudu [50].

Pēc 2023. gada aptaujas datiem, kodolspēkstacijas būvniecību Igaunijā atbalsta 75% no aptaujātajiem, 17% iebilst pret šādas spēkstacijas būvniecību, bet 8% atteicās sniegt atbildi. Šāda atšķirība aptauju datos varētu būt saistāma ar Igaunijas sabiedrības aktīvu informēšanu un pilnvērtīgu datu sniegšanu enerģētikas jomā, paskaidrojot par resursa drošību, darbības principu, tehnoloģiju attīstību un to, kā šādas spēkstacijas būvniecība varētu risināt esošās enerģētikas jomas problēmas [46]. Šī gada maijā jau otro gadu norisinājās starptautiskā konference “Kodolenerģija Latvijai”. Šīs konferences mērķis ir veicināt diskusiju par kodolenerģijas pielietojumu iespējām Latvijas apstākļos, kā arī izglītot sabiedrību šajā jomā. Konferencē piedalās augsta līmeņa zinātnieki un enerģētikas eksperti no Latvijas un citām Pasaules valstīm, tai skaitā Igaunijas kodolreaktora projekta attīstības programmas “Fermi Energia” vadītājs Kalev Kallemets [82].

43

LOKĀCIJAS IZVĒLE Kodolspēkstacijai piemērotas vietas izvēle un novērtēšana ir svarīgi projekta soļi: tie var būtiski ietekmēt būvniecības laiku, izmaksas, sabiedrības atzinību un iekārtas drošību visā darbības laikā. Starptautiskā Atomenerģijas Aģentūra (IAEA) ir izstrādājusi darbību secību (Diagramma Nr. 5), mērķtiecīgai kodolspēkstacijas novietnes izvēlei, kā arī teritorijas raksturojuma izveidei [9].

Diagramma Nr.5. IAEA novietnes izvēles un teritorijas raksturojuma izstrādes shēma (autora tulkota diagramma) [9].

Pirmais novietnes izvēles solis ir precīzu lokācijas izvēles parametru definēšana, kas ļauj ievākt datus un mērķtiecīgi sistematizēt tos. Ievākto datu parametri ir attiecināmi primāri uz ar drošību saistītiem raksturlielumiem un sekundāriar ilgtspējību [80].

44

Nepieciešams definēt šādus datubāzes punktus: 1) Vide; 2) kultūras mantojums; 3) demogrāfija; 4) topogrāfija un batimetrija; 5) ģeoloģija un hidroģeoloģija; 6) seismoloģija; 7) defekti pamatiežos; 8) vulkanoloģija; 9) ģeotehniskie apdraudējumi; 10) grunts ģeotehniskie parametri; 11) cilvēka radīti apdraudējumi; 12) plūdi; 13) ekstrēmi un reti meteoroloģiski notikumi; 14) elektrotīkls un infrastruktūra; 15) zemes izmantošana [84, 4,5].

Papildus novietnes atlases un novērtēšanas procesā ir jāņem vērā šādi ar attīstību saistīti jautājumi: 1) Rūpnieciskās infrastruktūras pieejamība. Rūpniecisko centru pieejamībai tuvumā ir daudz priekšrocību, piemēram, piegādes ķēdes pieejamība, kurā ietilpst kvalificēti darbinieki ar pieredzi būvniecības darbību kvalitātes standartu jomā,

telpu

pieejamība

nelieliem

remontdarbiem

un

pakalpojumu

nodrošināšana; 2) Darbaspēka pieejamība: spēkstacijas būvniecības laikā ir nepieciešams nozīmīgs pagaidu darbaspēks, un pieejams kvalificēts vietējais darbaspēks par saprātīgām cenām ir priekšrocība; 3) Komunālo pakalpojumu un būvmateriālu pieejamība. Ir nepieciešama piemērota

elektroenerģijas

piegāde

būvniecības

vajadzībām,

objekta

apkure/dzesēšana un atbilstošas telekomunikācijas. Turklāt būvniecības laikā būs nepieciešams milzīgs daudzums pildvielu un cementa. Vietējā pieejamība palīdz samazināt transporta izmaksas. Jābūt pieejamam arī atbilstošam saldūdens daudzumam būvniecībai.

4) Zemes pieejamība būvniecībai: jāņem vērā zemes pieejamība ierosinātajam vienību skaitam kopā ar palīgtelpām, taču rūpnīcas būvniecības laikā pagaidu 45

vajadzībām ir nepieciešama ievērojami lielāka platība. Moduļu konstrukcijas gadījumā moduļu uzglabāšanai, iepriekšējai ražošanai un montāžai var būt nepieciešama vēl lielāka platība, kas var aptvert vairākus hektārus.

5) Novietnes topogrāfija un zemes īpatnības: tuvumā esošie kalni vai stāvs reljefs lielā mērā ietekmē izmaksas, kas saistītas ar zemes pārvietošanas darbībām.

Stāvas nogāzes var būt arī nestabilas un radīt bojājumus ar drošību saistītām iekārtām zemes nogruvumu dēļ. No otras puses, šāda veida lokalizācijai var būt vietas aizsardzības pasākumi un drošības priekšrocības. Vietās ir arī jāizpēta, vai tajās nav liela mēroga topogrāfisku iezīmju, kuras nevar pārvietot vai mainīt, piemēram, upes, ielejas, utt.; 6) Zemes izmaksas: zemes izmaksas dažādos reģionos atšķiras, dažos gadījumos var būt nepieciešams iegādāties papildu zemi, lai uzbūvētu jaunu infrastruktūru ar piemērotām iekārtām darbaspēka atbalstam. Var būt nepieciešams iegādāties zemi arī citos apgabalos tīkla uzlabošanai, transportēšanai utt. [9].

Visus minētos datus apkopojot, iegūtos rezultātus ar kartogrāfijas metodi ir nepieciešams sistematizēt, izveidojot uzskatāmu materiālu gala potenciālo novietņu izvēlei. Šobrīd, pēc kodolspēkstacijas novietnes analīzes izstrādāšanas, Igaunijas finanšu ministrija ir izziņojusi četras potenciālās vietas, kurās varētu izvietot spēkstaciju: Toila, Kunda, Loksa un Varbla (3.3.1. att.). Novietnes izvēles kritērijos galvenais uzsvars tika likts uz šādiem aspektiem: vēsturiskā mantojuma aizsargājamo teritoriju tuvums, dabas liegumi, attālums no valsts robežas un lidostām, prasība pēc liela ūdens daudzuma, militārie objekti, kā arī potenciālie ģeoloģiskie traucējumi.

Spēkstacijas optimālās novietnes meklējumos, tika pieņemti kritēriji, kas atbilst 600 MWe lielai kodolspēkstacijai, lai nodrošinātu nākotnes izplešanās iespējas ar modularitātes principu. Visas identificētās potenciālās zonas atrodas piekrastes zonās. Pakri pussala, kas bija viens no sākotnēji iespējamiem variantiem, tika izslēgta no konkursa nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Attēlā redzama Igaunijas kodolreaktora novietnes analīze darba gaitā [84].

46

3.3.1. attēls. Potenciālās novietnes Igaunijas kodolreaktora būvniecībai [33]

AS “Latvenergo” 2010. gada pētījuma ietvaros tika izstrādāts materiāls ar norādītām 5 potenciālām kodolspēkstacijas novietnēm Latvijā (3.3.2. att.). Kā galvenais novietnes aspekts tiek izvirzīta liela apjoma ūdens piekļuve iekārtu dzesēšanai. Kā redzams kartē, kā potenciālās spēkstacijas novietnes tiek norādīti 3 punkti Kurzemes piekrastē- Pape, Pāvilosta un Oviši, kur iekārtu dzesēšanu spētu nodrošināt ar jūras ūdeni; Vidzemē tika izvēlēta novietne pie Burtnieku ezera, bet Latgalē- pie Rāznas ezera [50].

3.3.2. attēls. AS “Latvenergo” 2010. gada pētījumā izvirzītās potenciālās kodolreaktora būvniecības vietas [50]

47

REAKTORA IZVĒLE Saskaņā ar Igaunijas kodolenerģijas attīstītāja “Fermi Energia” datiem, Igaunijā līdz 2032. gadam ir plānots uzstādīt 2-4 kodolreaktorus. Kā atbilstošāko reaktora modeli Igauņu kompānija ir izvēlējusies GE Hitachi BWRX-300 modeļa (3.3.3. att.) mazas jaudas modulāros kodolreaktorus (MMR) [13].

3.3.3. attēls. Kodolreaktora GE Hitachi BWRX-300 griezums [23]

Balstoties uz kaimiņvalsts speciālistu analīzes rezultātiem, šādas iekārtas izvēle atbilstu arī Latvijas situācijai, ņemot vērā valstu izmēra, iedzīvotāju blīvuma, ģeogrāfiskā novietojuma, nepieciešamās energojaudas, kā arī citas savstarpējās līdzības. Arī uzņēmums “ORLEN Synthos Green Energy (OSGE)” un tā partneri ir uzsākuši spēkstacijas būvniecības procesu Polijā, iesniedzot pieteikumu BWRX-300 novērtēšanai valsts Nacionālajā atomenerģijas aģentūrā. Uz šādas iekārtas piemērotību Latvijas situācijai norādīja arī “Fermi Energia” izpilddirektors Kalev Kallemets, kā arī latviešu zinātnieki 2022. gada starptautiskajā konferencē “Kodolenerģija Latvijai” [45]. Šāda tipa reaktoram ir vairākas priekšrocības pār citiem līdzīgiem piedāvājumā esošajiem reaktoriem: 1) Izmaksas – salīdzinot ar standarta izmēra kodolspēkstaciju, BWRX-300 stacijas būvniecībai nepieciešams patērēt par 90% mazāk betona. Arī BWRX300 būvniecības apjoms ir par 50% mazāks uz saražoto elektroenerģiju (MW).

Dizaina vienkāršība un iepriekšējo paaudžu verdoša ūdens reaktoru pārbaudītā veiktspēja padara BWRX-300 par 60% lētāku nekā citi mazie reaktori. Viena

48

reaktora paredzamās izmaksas ir 1 miljards eiro un šādu staciju ir iespējams uzbūvēt 26 mēnešos; 2) Izmērs – BWRX-300 stacija ir piemērota 170 x 280 metru zemes platībai. Šīs teritorijas robežās ir iespējams izvietot elektrotīkla pieslēguma sadalni, dzesēšanas torni, birojus, autostāvvietas, noliktavu un citas nepieciešamās palīgēkas; 3) Drošība – pasīvās drošības sistēmas samazina negadījumu risku, ko izraisa dzesēšanas ūdens zudums. Reaktora tvaika kondensācijas un dzesēšanas sistēmas, kas balstītas uz dabas likumiem, pat vissmagākās avārijas gadījumā nodrošina reaktora drošību vismaz nedēļu bez cilvēka iejaukšanās. Pēc tam pietiek ar dzesēšanas ūdens papildināšanu, izmantojot ūdens sūkni vai ugunsdzēsēju mašīnas sūkni. Reaktora dzesēšanai iespējams izmantot arī apkārtnē izvietotos ūdens rezervuārus [22].

Reaktora tips Elektriskā jauda Siltuma jauda Dzesēšanas šķidrums Neironu moderators Paredzētais kalpošanas laiks Jaudas koeficients Spēja regulēt jaudu Degvielas cikls Degvielas veids Degvielas bagātināšana Avārijas degviela Aprēķinātā kodolbojājuma varbūtība Būvniecības laiks Celtniecības izmaksas Elektroenerģijas ražošanas izmaksas

BWR – verdoša ūdens reaktors 300 MWe 870 MWh H20 H2O 60 gadi (pagarināms) 95% 50-100% katru dienu, 0,5% minūtē 12-24 mēneši UO2 3,4% Nav vajadzīgs Mazāk nekā 10–7 reaktora gadā 26 mēneši 1 miljards eiro par elektrostacijas pirmo reaktoru, būvniecības izmaksas samazinās ar nākamajiem reaktoriem 50-60 €/MWh

Tabula Nr.2. Kodolreaktora GE Hitachi BWRX-300 tehniskie dati [22]

Ir iespējams izmantot šāda tipa reaktoru kā bāzi un piesaistīt Latvijas arhitektus, inženierus un zinātniekus būves pielāgošanai izvēlētajai novietnei, kā arī papildus funkciju pievienošanai, lai veidotu šo spēkstaciju ne tikai funkcionālu, bet arī arhitektoniski izteiksmīgu.

49

KOĢENERĀCIJA Lai laika gaitā panāktu CO2 neitrālu globālo ekonomiku, ir nepieciešams dekarbonizēt visus sektorus, kas šobrīd paļaujas uz fosīlo enerģiju, tai skaitā rūpniecības,

apkures

un

transporta

sektorus.

Saskaņā

ar

Starptautiskās

Atomenerģijas aģentūras (IAEA) datiem, kodolenerģija nodrošina ap 10 % Pasaules elektroenerģijas un pēc hidroenerģijas tā ir pasaulē otrs lielākais zemas oglekļa emisijas enerģijas avots. Par cik kodolenerģijas ražošanas procesa laikā izdalās liels apjoms siltuma enerģijas, ar to ir iespējams apgādāt sektorus, kas šobrīd paļaujas uz fosīlo enerģiju.

Kodolspēkstacijās iegūtais siltums tiek izmantots lai iegūtu tvaikus, ar ko tiek iegrieztas turbīnes, ar kurām tiek saražota elektroenerģija. Parasti iegūtā siltuma enerģija šajās spēkstacijās ir ap 300°C, bet lietderīgi elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantota tikai trešdaļa no siltuma, pārējais siltuma apjoms tiek izmests apkārtnē [28].

Liekās siltuma enerģijas lietderīgai izlietošanai ir plašas iespējas, kā piemēram, cementa ražotnēs, stikla apstrādes stacijās, ūdens atsāļošanas stacijās, kā arī ēku apkures sistēmās. Saskaņā ar Starptatutisās Enerģētikas aģentūras datiem, izmantojot kodolsiltumenerģijas koģenerāciju, 2050. gadā varētu pilnībā aizstāt šī brīža centralizēto siltumapgādi. Šāda prakse ir ieviesta vairākās valstīs: Ķīna, Slovākija, Šveice, Čehija, Ukraina, u.c. Ar koģenerāciju šo kodolspēkstaciju efektivitāti ir iespējams palielināt līdz 80% un siltumu ir iespējams nogādāt attālumā līdz 100 km [29]

50

SECINĀJUMI 1.

Katra veida spēkstacijas arhitektūra ir pielāgota konkrētajai tehnoloģijai un procesiem, ko izmanto enerģijas ražošanai, un tā ir izstrādāta, lai optimizētu efektivitāti, uzticamību un drošību;

2.

Spēkstaciju būvēm ir jābūt ne tikai tehnoloģiskām un utilitārām, bet tām ir potenciāls arī papildināt sabiedrisko telpu, pildot publisku funkciju;

3.

Izmantojot

mūsdienīgus

un

ilgtspējīgus

pamatprincipus,

spēkstaciju

arhitektūru ir iespējams pilnvērtīgi iesaistīt vidē, veidojot to par arhitektoniski vērtīgu objektu uzlabojot apkārtnes ainavu; 4.

Pieaugot pieprasījumam pēc elektroenerģijas, arvien lielāks uzsvars ir jāliek uz enerģijas ieguves veidiem, kuru ražošana rada pēc iespējas mazākas negatīvās ekoloģiskās sekas;

5.

Ogles ir visneekoloģiskākā spēkstaciju degviela. Tās izdala daudz vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā citi avoti- simtiem reižu vairāk nekā kodolenerģija, saules enerģija un vējš;

6.

Saules, vēja un kodolspēkstacijas ir viszaļākie no elektroenerģijas ieguves avotiem pēc to izdalītā CO2 apjoma, kā arī drošākie, ņemot vērā iegūto elektroenerģijas daudzumu pret potenciālo negadījumu skaitu;

7.

Maldīgu priekšstatu par kodolreaktoru drošību ietekmē pagātnē notikušās katastrofas, bet salīdzinot datus ar patieso postījumu, ko nodara citi enerģijas iegūšanas veidi, kodolspēkstacijas ir vienas no drošākajām;

8.

Spēkstaciju arhitektūras ilgtspējība ietver tādu būvju projektēšanu, kas samazina ietekmi uz vidi, tai pašā laikā palielinot to efektivitāti;

9.

Elektroenerģijas neatkarības nodrošināšanai un CO2 izmešu samazināšanai, Latvijā ir nepieciešams izmantot jaunu enerģijas avotu, kas ir ekoloģisks, uzticams un ar stabilu jaudu, piemēram, kodolenerģiju;

10. Par cik Latvijā nav esošu kodolspēkstaciju, ir nepieciešams ieviest tiesiskos priekšnosacījumus ar virkni jaunu normatīvo aktu izdošanu, kas ir izstrādāti balstoties uz citu Eiropas Savienības valstu normatīvajiem aktiem un iesaistot nozares speciālistus; 11. Kaut gan Latvijā līdz šim nav bijis kodolreaktora enerģijas ražošanai, Latvijas zinātniekiem ir liela pieredze kodolfizikas pētniecībā; 51

12. Latvijā

ir

nepieciešams

darbs

sabiedrības

izglītošanā

saistībā

ar

kodolenerģijas drošumu un pielietošanas iespējām enerģētikas nozarē, veidojot dažādas attīstības programmas zināšanu uzlabošanai; 13. Latvijas apstākļiem piemērotākais kodolreaktors būtu GE Hitachi BWRX-300 modeļa mazas jaudas modulārais reaktors, balstoties uz enerģētikas nozares speciālistu pētījumiem; 14. Kodolreaktora novietnes izvēli galvenokārt ietekmētu vēsturiskā mantojuma aizsargājamās teritorijas, dabas liegumi, attālums no valsts robežas un lidostām, prasība pēc liela ūdens daudzuma, militārie objekti, kā arī apgabala ģeoloģiskās īpašības; 15. Pilnvērtīgai kodolreaktoru izmantošanai, tajā būtu nepieciešams izmantot koģenerāciju, kas šo spēkstaciju efektivitāti palielinātu līdz 80%.

52

IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS

Iespieddarbi: 1.

Belyakov, N. Sustainable Power Generation : Current Status, Future Challanges, Perspectives. 1st ed. London: Academic Press, 2019. 620 p. ISBN 978-0-12817012-0

2.

Berlow, L., H. The Reference Guide to Famous Engeneering Landmarks of the World. Phoenix: The Oryx Press, 1998. 264 p. ISBN 0-89774-966-9

3.

Disposal of Radioactive Waste (IAEA). No. SSR-5. International Atomic Energy Agency. Vienna:IAEA, 2011. 62 p. Specific Safety Requirements. ISBN 978-92-0103010-8

4.

Gasch, R., Twele, J. Wind Power Plants : Fundamentals, Design, Construction and Operation. Heidelberg: Springer Berlin, 2007. 548 p. ISBN 978-3-642-229374

5.

Gavars, V. Atomelektrostacijas : Uzbūve un attīstības tendences. Rīga: Zinātne, 2008. 206 lpp. ISBN 978-9984-808-50-5

6.

Gavars, V. Blakus dalītam kodolam. Rīga: Zinātne, 2000. 312 lpp. ISBN 5-79661270-0

7.

Gavars, V. Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi. Rīga: Zinātne, 2010. 359 lpp. ISBN 978-9984-808-87-1

8.

Knipšis, A., Brics, P. Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija : Mācību palīglīdzeklis. Rīga: SIA Contendo, 2012. 88 lpp. ISBN 978-9934-8332-0-5

9.

Managing Siting Activities for Nuclear Power Plants (IAEA). No. NG-T-3.7 (Rev.1).

International Atomic Energy Agency. Vienna: IAEA, 2022. 78 p. IAEA Nuclear Energy Series. ISBN 978-92-0-121022-7

10. Stoiber, C., Baer, A., Pelzer, N., Tonhauser, W. Handbook of Nuclear Law. International Atomic Energy Agency. Vienna: IAEAL, 2003. 168 p. ISBN 92-0105703-2 11. Tomsons, E. Kodolenerģētika un vide. Rīga: Zinātne, 2014. 211 lpp. ISBN 9789984-879-81-9

53

Interneta avoti: 12. A First-of-its-Kind Central Energy Transformation [online]. ZGF [cited 19.02.2023]. https://www.zgf.com/work/105-stanford-university-central-energy-facility 13. Ajajoon. Fermi Energia [online 17.01.2023]. https://fermi.ee/ajajoon/ 14. Amager Bakke Rooftop Park: Bringing Green Back to an Industrial area [online].

Urban Next Lexicon [cited 17.01.2023]. https://urbannext.net/amager-bakkerooftop-park/ 15. Amruta, P. Types of Hydro Power Plant – Environment Notes [online]. Prepp, 2023, 23rd may. [cited 24.05.2023]. https://prepp.in/news/e-492-types-of-hydropower-plant-environment-notes 16. Ashok, S., Fonash, S., Fonash, R. Solar cell : Electronics [online]. Britannica, 2023, 25th may [cited 25.05.2023]. https://www.britannica.com/technology/solarcell 17. Asociācija: Vēja enerģijas ieguve samazinājusi ietekmi uz vidi līdz minimumam [tiešsaiste].

Uzlādēts,

2020,

16.

jūl.

[skatīts

14.03.2023].

https://gr.onlinecheapdeals2023.com/content?c=v%C4%93ja+%C4%A3enerators +ar+magn%C4%93tu&id=26 18. Baldwin, E. Exploring BIG’S CopenHill Plan With Its Own Ski Slope [online] Architizer [cited 12.03.2023]. https://architizer.com/blog/practice/details/bjarkeingels-group-copenhill/ 19. Balodis, M. Kodolenerģijas izmantošanas perspektīvas jaudu nodrošināšanā [tiešsaiste]. Kodolenerģija Latvijai, 2022, 18. maijs [skatīts 21.05.2023]. https://nuclear.lv/conference2022?language=lv# 20. Bidere, I. Pļaviņu HES – 55 gadi [tiešsaite]. Latvenergo [skatīts 22.04.2023]. https://latvenergo.lv/lv/jaunumi/preses-relizes/relize/plavinu-hes-55-gadi 21. Būvniecības likums (Saeima) [tiešsaiste] Likumi.lv, 2023, 1. janv. [skatīts 04.05.2023]. https https://likumi.lv/ta/id/258572#p15 22. BWRX-300 Linda. Fermi Energia [online 17.01.2023]. https://fermi.ee/en/bwrx-300/ 23. BWRX-300. Hitachi [online 04.03.2023]. https://nuclear.gepower.com/build-aplant/products/nuclear-power-plants-overview/bwrx-300 24. CopenHill. BIG [online 16.12.2022]. https://big.dk/projects/copenhill-2391 25. Crook, L. BIG opens Copenhill power plant topped with rooftop ski slope in Copenhagen

[online].

Dezeen,

2019,

8th

oct.

[cited

12.03.2023].

54

https://www.dezeen.com/2019/10/08/big-copenhill-power-plant-ski-slopecopenhagen/ 26. District

Heating

&

Cooling

[online].

Aldayjover

[online

20.05.2023].

https://www.aldayjover.com/en/component/articulo/?idcategoria=16&idarticulo=26 3 27. Dobeles un Tukuma vēja parki saņēmuši pozitīvu vides atzinumu. Vai izdosies vienoties ar zemju īpašniekiem? [tiešsaiste]. LA.LV, 2019, 19. jūl. [skatīts 20.05.2023].

https://www.la.lv/dobeles-un-tukuma-veja-parki-sanemusi-pozitivu-

vides-atzinumu-vai-izdosies-vienoties-ar-zemju-ipasniekiem 28. Duncan, C. Amager Bakke [online]. Issuu, 2020, 1st dec. [ cited 11.04.2023]. https://issuu.com/kangaroo503/docs/final__amager_bakke__1_ 29. Eiropas

Ekonomikas

un

sociālo

lietu

komitejas

atzinums

par

tematu

“Kodolenerģijas nozīme ES enerģijas cenu stabilitātē” Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022, 21. dec. [tiešsaiste 07.04.2023].

https://eur-

lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52022AE1184&from=EN 30. Electricity

Explained

[online].

The

Electricity

Forum

[cited

08.12.2022].

https://www.electricityforum.com/hydroelectricity 31. Elektroenerģijas tirgus likums (Saeima) [tiešsaiste] Likumi.lv, 2023, 1. maijs [skatīts 04.05.2023]. https://likumi.lv/ta/id/108834-elektroenergijas-tirgus-likums 32. Enerģētikas likums (Saeima) [tiešsaiste] Likumi.lv, 2023, 1. maijs [skatīts 04.05.2023]. https://likumi.lv/ta/id/49833#p19 33. Estonia’s Finance Ministry identifies four possible NPP sites [online] Nuclear Engineering

International,

2023,

13th

apr.

[cited

16.04.2023].

https://www.neimagazine.com/news/newsestonias-finance-ministry-identifiesfour-possible-npp-sites-10756091 34. EU taxonomy for sustainable activities [online]. European Comission [cited 03.04.2023].

https://finance.ec.europa.eu/sustainable-finance/tools-and-

standards/eu-taxonomy-sustainable-activities_en 35. Fermi Energia selects technology for its nuclear plant [online]. ERR, 2023, 2nd feb. [cited

22.04.2023].

https://news.err.ee/1608877820/fermi-energia-selects-

technology-for-its-nuclear-plant 36. Fisher, M., Constantin, A., Liou, J. The Use of Nuclear Power Beyond Generating Electricity: Non-Electric Applications [online]. International Atomic Energy Agency, 55

2021, 18th oct. [cited 03.04.2023]. https://www.iaea.org/newscenter/news/the-useof-nuclear-power-beyond-generating-electricity-non-electric-applications 37. Geothermal energy [online]. Geo Energy [cited 22.05.2023]. https://www.geoenergy.org/geothermal-energy/ 38. Ģeotermālie resursi [tiešsaite]. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs [skatīts

22.04.2023].

https://www.meteo.lv/lapas/geologija/zemes-dzilu-

resursi/perspektivie-resursi/geotermalie-resursi/geotermalieresursi?id=1488&nid=496 39. Helmane, I. Kas ir nacionālo interešu objekts [tiešsaiste]. LV Portāls, 2022, 13. sept. [skatīts 23.04.2023]. https://lvportals.lv/skaidrojumi/344505-kas-ir-nacionalointeresu-objekts-2022 40. Holm, A., Blodgett, L., Jennejohn, D., Gawell, K. Geothermal Energy: International Market Update [online]. Geothermal Energy Association, 2010, May [cited

04.05.2023].

http://www.geo-

energy.org/pdf/reports/GEA_International_Market_Report_Final_May_2010.pdf 41. Hydroelectric Power Station / monovolume [online]. ArchDaily, 2009, 20th sept. [online

12.02.2023].

https://www.archdaily.com/35453/hydroelectric-power-

station-monovolume?ad_medium=gallery 42. Hydropower plant Ragn d’Err / Vincenzo Cangemi Architectes [online]. ArchDaily, 2017, 24th jul. [online 12.02.2023]. https://www.archdaily.com/876358/hydropowerplant-ragn-derr-vincenzo-cangemi-architectes?ad_medium=gallery 43. Izstrādātas vadlīnijas cēja parku ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu veikšanai [tiešsaiste].

Valsts

vides

dienests,

2023,

3.

feb.

[skatīts

03.04.2023].

https://www.vvd.gov.lv/lv/jaunums/izstradatas-vadlinijas-veja-parku-ietekmes-uzvidi-sakotnejo-izvertejumu-veiksanai 44. Jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un pārseguma virs slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm radioaktīvo atkritumu glabātavai “Radons” būvprojekta izstrāde. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, 2021,

16.

nov.

[tiešsaiste

25.05.2023].

file:///C:/Users/tilst/Downloads/RADONSprojekt%C4%93%C5%A1ana16.11.2021 .pdf 45. Kallemets, K. Fermi Energia : Decarbonised Security of Supply in Baltic Power Market [tiešsaiste]. Kodolenerģija Latvijai, 2022, 18. maijs [skatīts 21.05.2023]. https://nuclear.lv/conference2022?language=lv# 56

46. Kraev, K. Estonia / Majority In Support Of Nuclear Plant Construction, Survey Shows

[online].

Nuclet,

4th

2023,

apr.

[cited

03.04.2023].

https://www.nucnet.org/news/majority-in-support-of-nuclear-plant-constructionsurvey-shows-4-2-2023 47. Kundla, R. Fermi Energia not planning to study other nuclear power plant locations [online].

ERR,

18th

2023,

apr.

[cited

22.04.2023].

https://news.err.ee/1608951619/fermi-energia-not-planning-to-study-othernuclear-power-plant-locations 48. Ķipsts, M. Ģeotermālā enerģija Liepājā. [tiešsaiste] Rīgas Enerģētikas aģentūra, 2011,

27.

apr.

[skatīts

04.05.2023].

http://arhivs.rea.riga.lv/files/Geotermijas_konference_RD_Maris_Kipsts_27-042011.pdf 49. Lindstrom, S. Five more myths about solar energy – and the real facts [online].

Energycentral,

1st

2015,

oct.

[cited

22.05.2023].

https://energycentral.com/c/um/five-more-myths-about-solar-energy-and-realfacts 50. Linkevičs, O. Mazās jaudas modulāro kodolreaktoru (MMR) tehnoloģijas [tiešsaiste]. Kodolenerģija Latvijai, 2022, 18. maijs [skatīts 21.05.2023]. https://nuclear.lv/conference2022?language=lv# 51. Mače, Z. Ķeguma HES ūdenskrātuvē pazeminās ūdens līmeni [tiešsaiste].

LSM.LV,

2019,

27.

sept.

[skatīts

21.04.2023].

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/keguma-hes-udenskratuve-pazeminasudens-limeni.a333321/ 52. Muhametshin, V. Rīgas HES [online]. Google, 2014, jul. [cited 20.05.2023]. https://www.google.com/maps/@56.8538215,24.2689906,3a,90y,139.38h,80.31t/ data=!3m8!1e1!3m6!1sAF1QipN7mUBmFaoc2EuBHRsbAERWuS7sTnhJmzeFTf z!2e10!3e11!6shttps:%2F%2Flh5.googleusercontent.com%2Fp%2FAF1QipN7mU BmFaoc2EuBHRsbAERWuS7sTnhJmzeFTfz-%3Dw203-h100-k-no-pi-10-ya280ro0-fo100!7i8000!8i4000?hl=en&authuser=1 53. Noslēdzies Latvijas radiaktīvo atkritumu pārvaldības politikas starptautiskais novērtējums ARTEMIS* [tiešsaiste]. Valsts vides dienests, 2019, 11. dec. [skatīts 01.05.2023].

https://www.vvd.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-latvijas-radioaktivo-

atkritumu-parvaldibas-politikas-starptautiskais-novertejums-artemis 57

54. Ozola, A. Jelgavas novada pašvaldība nākotnē cer attīštīt ģeotermālā siltuma ieguvi [tiešsaiste]. Zemgales ziņas, 2022, 4. marts [skatīts 22.05.2023]. https://zz.lv/jelgavas-novada-pasvaldiba-nakotne-cer-attistit-geotermala-siltumaieguvi/ 55. Par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem ar tiem saistītajiem materiāliem (Saeima)

[tiešsaiste]

Likumi.lv,

2013,

21.

[skatīts

dec.

10.05.2023].

https://likumi.lv/ta/id/60882-prasibas-darbibam-ar-radioaktivajiem-atkritumiem-unar-tiem-saistitajiem-materialiem 56. Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam (Saeima) [tiešsaiste]

Likumi.lv,

2016,

9.

febr.

[skatīts

04.05.2023].

https://likumi.lv/ta/id/280236-par-energetikas-attistibas-pamatnostadnem-20162020-gadam 57. Par radiācijas drošību un kodoldrošību (Saeima) [tiešsaiste] Likumi.lv, 2021, 1. feb. [skatīts

22.05.2023].

https://likumi.lv/ta/id/12484-par-radiacijas-drosibu-un-

kodoldrosibu 58. Par zemes dzīlēm (Saeima) [tiešsaiste] Likumi.lv, 2021, 24. marts [skatīts 04.05.2023]. https://likumi.lv/ta/id/40249-par-zemes-dzilem 59. Pedersen, E., Waye, K. Perception and annoyance due to wind turbine noise-a dose-response relationship [online]. The Journal of the Acoustical Society of America,

2004

[cited

22.04.2023].

https://pubs.aip.org/asa/jasa/article-

abstract/116/6/3460/545245/Perception-and-annoyance-due-to-wind-turbinenoise?redirectedFrom=fulltext 60. Pehnt, M. Dynamic life cycle assessment (LCA) of renewable energy technologies [online].

Science

Direct,

2005,

2nd

mar.

[cited

08.12.2023].

https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0960148105000662 61. Per capita electricity generation [online]. Our World in Data [cited 06.01.2023]. https://ourworldindata.org/explorers/energy?tab=chart&facet=none&country=~Eur opean+Union+%2827%29&Total+or+Breakdown=Total&Energy+or+Electricity=El ectricity+only&Metric=Per+capita+generation 62. Powerhouse Brattorkaia : The northernmost energy-positive building [online] Snohetta [cited 12.03.2023]. https://www.snohetta.com/projects/powerhousebrattorkaia

58

63. Pumped Storage, Explained [online]. The South Slope [cited 08.12.2022]. https://web.archive.org/web/20121231233454/http://thesouthslope.com/content/p umped-storage-explained 64. Radioactive waste and spent fuel [online]. CIRCABC [cited 06.01.2023]. https://circabc.europa.eu/ui/group/d84073d4-cd8f-4c86-b010e5e4ba2ed899/library/46732345-536d-48db-b8546410feb832cb?p=1&n=10&sort=modified_DESC 65. Radioactive waste and spent fuel [online]. European Commision [cited 20.05.2023]. https://energy.ec.europa.eu/topics/nuclear-energy/radioactive-wasteand-spent-fuel_en 66. Radioactive waste Management programme [tiešsaiste]. Valsts aizsardzības un reģionālās

attīstības

ministrija,

2017,

10.

maijs

[skatīts

28.04.2023].

https://www.varam.gov.lv/lv/kodoldrosiba-un-aizsardziba-pret-radiaciju 67. Ražošana : Fakti. Latvenergo [tiešsaiste 22.04.2023]. https://latvenergo.lv/lv/parmums/razosana 68. Richter A. Significant expansion of carbon removal and storage planned at geothermal plant in Iceland [online]. Think Geoenergy, 2020, 26th aug. [cited 22.05.2023].

https://www.thinkgeoenergy.com/significant-expansion-of-carbon-

removal-and-storage-planned-at-geothermal-plant-in-iceland/ 69. Ritchie, H. How does the land use of different electricity sources compare? [online].

Our

World

in

Data,

2022,

16th

jun.

[cited

17.01.2023].

https://ourworldindata.org/land-use-per-energy-source 70. Ritchie, H. What are the safest and cleanest sources of energy? [online]. Our World in Data, 2020, 10th feb. [cited 06.01.2023]. https://ourworldindata.org/safestsources-of-energy 71. Ritchie, H. What was the death toll from Chernobyl and Fukushima? [online]. Our World in Data, 2017, 24th jul. [cited 06.01.2023]. https://ourworldindata.org/whatwas-the-death-toll-from-chernobyl-and-fukushima 72. Ritchie, H., Rosado, P., Roser, M. Nuclear energy [online]. Our World in Data [cited 22.05.2023]. https://ourworldindata.org/nuclear-energy 73. Riverside Solar Power Station. Nyangani Renewable Energy [online 03.04.2023]. https://www.nrezim.com/projects/riverside-solar-power-station/

59

74. Rīgas HES ūdenskrātuvē no 1. augusta būs pazemināts ūdens līmenis [tiešsaiste].

LA.LV,

2014,

26.

jūl.

[skatīts

21.04.2024].

https://www.la.lv/rigas-hes-

udenskratuve-no-1-augusta-bus-pazeminats-udens-limenis 75. Rose, S. Sun, Sand – and nuclear reactor [online]. The Guardian, 2008, 14th oct. [cited

17.01.2023].

https://www.theguardian.com/artanddesign/2008/oct/14/architecturenuclearpower 76. Salaspils kodolreaktors [tiešsaite]. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas [skatīts

centrs

22.04.2023].

https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/salaspils-

kodolreaktors 77. Scannapieco, D., Naddeo, V., Belgiorno, V. Sustainable power plants: A support tool for analysis of alternatives [online]. Science Direct, 2013, 8th sept. [cited 08.12.2023]. https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0264837713001774 78. Shajing

Village

Hall

[online].

Architizer

[cited

20.05.2023].

https://architizer.com/projects/shajing-village-hall-1/ 79. Shajing Village Hall-Rejuvenation of Power Plant / ARCity Office [online].

ArchDaily,

2022,

10th

jan.

[online

20.05.2023].

https://www.archdaily.com/974458/rejuvenation-of-power-plant-arcity-office 80. Siting of nuclear facilities [online]. International Atomic Energy Agency [cited 03.04.2023]. https://www.iaea.org/topics/siting 81. Stanford University Central Energy Facility / ZGF Architects [online]. ArchDaily, 2016, 25th apr. [cited19.02.2023]. https://www.archdaily.com/786168/stanforduniversity-central-energy-facility-zgf-architects?ad_medium=gallery 82. Starptautiskā konference. Kodolenerģija Latvijai, 2023, 24. maijs [tiešsaiste 24.05.2023]. https://nuclear.lv/conference2023 83. Telpiskās

plānošanas

sistēmas

attīstības

koncepcija

[tiešsaiste].

Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2009, 2. jūn. [skatīts 11.05.2023]. https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/content/files/tps_konc.pdf 84. TEOSTATAVUSANALÜÜS VÄIKSE MOODULREAKTORI (VMR) SOBIVUSEST EESTI

ENERGIAVARUSTUSE

TAGAMISEKS

JA

KLIIMAEESMÄRKIDE

TÄITMISEKS 2030+ OSA II [online] Fermi Energia, 2020 [cited 08.05.2023]. https://fermi.ee/wp-content/uploads/2021/02/uuringud-2020-fe-final.pdf 60

85. Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeima) [tiešsaiste] Likumi.lv, 2023, 18. maijs.

[skatīts

22.05.2023].

https://likumi.lv/ta/id/238807-teritorijas-attistibas-

planosanas-likums 86. Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijs prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai [tiešsaiste]. Vides pārraudzības valsts birojs [skatīts 08.04.2023]. https://www.vpvb.gov.lv/lv/media/827/download 87. Valdmanis, G. Institucionālais un enerģētikas politikas ietvars kodolenerģijas iespējamai ieviešanai Latvijā [tiešsaiste]. Kodolenerģija Latvijai, 2022, 18. maijs [skatīts 21.05.2023]. https://nuclear.lv/conference2022?language=lv# 88. Vartan Bioenergy CHP-plant / UD Urban Design AB + Gottlieb Paludan Architects [online]

ArchDaily,

2017,

12th

jun.

[cited

19.02.2023].

https://www.archdaily.com/873405/vartan-bioenergy-chp-plant-ud-urban-designab-plus-gottlieb-paludan-architects?ad_medium=gallery 89. Vēja elektrostaciju parka “Laflora” būvniecība Jelgavas novada Līvbērzes pagastā : Aktualizētais ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Estonian, Latvian & Lithuanian

Environment,

2021,

aug.

[tiešsaiste

22.04.2023].

https://www.vpvb.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/vejaelektrostaciju-parka-laflora-buvnieciba 90. Vēja enerģija Talsu novadā [tiešsaiste]. Talsu Vēstis, 2021, 3. dec. [skatīts 20.05.2023]. http://www.talsuvestis.lv/2021/12/03/veja-energija-talsu-novada-2/

61

DIPLOMPROJEKTA SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

62

4. VIETAS IZPĒTE 4.1.

Novietnes izvēles analīze Detalizēta

kodolspēkstacijas

novietnes

izvēles

parametri

definēti

diplomprojekta 3. nodaļas 3.3. apakšnodaļas sadaļā “Lokācijas izvēle”. Balstoties uz Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras (IAEA) dokumentāciju [15], kā arī par Igaunijā projektēšanas stadijā esošā kodolreaktora ievāktās informācijas analīzi (2. pielikums), tika izstrādāts, un Latvijas kontekstam pielāgots, novietnes izvēles process.

Lai noteiktu potenciālās kodolreaktora būvniecības vietas, tika veikta kartogrāfiskā analīze. Datorprogrammā tika ievākta un apkopota sekojoša informācija: 1. Plūdu risku un plūdu draudu karte ar plūdu iespējamību 1/100 gados (1%); 2. Iedzīvotāju blīvums pa novadiem; 3. Natura 2000 teritorijas; 4. Biosfēras rezervāti; 5. 15 km aizsargjosla ap valsts robežu; 6. 15 km plata dzesēšanas ūdens ņemšanas josla gar Baltijas jūras robežu; 7. Dati no Ventspils novada TIAN par teritorijas atļauto izmantošanu un apgrūtinājumiem.

Plūdu riska un plūdu draudu karte (4.1.1. attēls) tiek izmantota pēc IAEA rekomendācijām, lai izvēlētu no dabas stihijām drošu teritoriju [15].

4.1.1. attēls. Plūdu riska un draudu karte [13]

63

Par cik projektā izmantotā tehnoloģija GE Hitachi BWRX-300 jaudas zuduma gadījumā nodrošina pasīvu dzesēšana un pilnībā novērš potenciālu avāriju [5], iedzīvotāju blīvums Latvijas novados (4.1.2. attēls) tika ņemts vērā nevis drošības apsvērumu, bet kā profilakses pasākums, nodrošinot drošības sajūtu iedzīvotājiem.

Kā tika apskatīts diplomprojekta 3. nodaļas 3.3. apakšnodaļas sadaļā “SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA”, Latvijā iedzīvotājiem trūkst zināšanas šajā enerģētikas nozarē, tādēļ pastāv iespējama pretestība kodolreaktora būvniecībai.

4.1.2. attēls. Iedzīvotāju blīvums novados [10]

Kodolreaktora darbībai ir nepieciešams liels daudzums ūdens, kas izmantojot sekundāru šķidruma plūsmas loku, nodrošina nepārtrauktu tā dzesēšanu. Ūdens nevienā brīdī nenokļūst saskarē ar radioaktīvām vielām, bet tas darbojas kā siltumnesējs. Natura 2000 teritorijas (4.1.3. attēls), kā arī citi biosfēras rezervāti ir iemesls kādēļ Latvijā kodolreaktoru ir iespējams būvēt tikai 15 km attālumā no Baltijas jūras piekrastes, nevis valsts iekšzemē (4.1.4. attēls).

4.1.3. attēls. Natura 2000 teritorijas Latvijā [16]

64

4.1.4. attēls. 15 km robeža gar Baltijas jūras piekrasti (autora veidots attēls)

2010. gada AS “Latvenergo” izstrādātā pētījuma, par potenciālajām kodolspēkstacijas novietnēm Latvijā, ietvaros izstrādātajā kartē (4.1.5. attēls) redzamas divas iespējamās novietnes iekšzemē: Latgalē pie Rāznas ezera, bet Vidzemē pie Burtnieku ezera. Abas šīs teritorijas atrodas Natura 2000 aizsardzībā kopš 2004. gadā, kas saskaņā ar IAEA vadlīnijām [15] nav piemērota būvniecībai.

4.1.5. attēls. AS “Latvenergo” 2010. gada pētījumā izvirzītās potenciālās kodolreaktora būvniecības vietas [14]

Balstoties uz Igaunijas kompānijas Fermi Energi potenciālo būvniecības teritoriju analīzi (2. pielikums), tika izveidota 15 km aizsargjosla no valsts robežām, kā arī no saraksta izslēgtas teritorijas militāro objektu tuvumā (4.1.6. attēls).

65

4.1.6. attēls. 15 km aizsargjosla ap Latvijas robežu ar kaimiņvalstīm (autora veidots attēls)

Pēc ievākto datu apkopošana, tie tika apstrādāti ar datorprogrammas palīdzību un ar izslēgšanas metodi definētas zonas, kurās ir iespējama kodolspēkstacijas būvniecība Latvijas teritorijā (4.1.7. attēls).

4.1.7. attēls. Potenciālās kodolreaktora būvniecības teritorijas Latvijā (autora veidots attēls)

Kā pēdējais solis pēc kartogrāfisko datu apkopošanas bija potenciālo teritoriju izskatīšana Teritorijas izmantošanas apbūves noteikumu kontekstā. Tika analizēta atļautā apbūve, aizsargjoslas, kā arī meklētas mazvērtīgas un degradētas teritorijas projekta izstrādei. Pēc potenciālo novietņu analīzes kodolreaktora būvniecībai tika izvēlēta bijusī Padomju militārais dzīvojamais ciemats “Zvaigznīte”.

66

4.2.

Teritorijas vēsturiskais apskats Vēsturiski ciemats “Zvjozdačka” (“Zvaigznīte”) atradās 200 ha Padomju

savienības militārās bāzes sastāvā. PSRS okupācijas laikā šeit atradās viena no Latvijas augstākās slepenības bāzēm, kas bija paredzēta spiegošanai. No šīs bāzes tika pārtverta citu valstu sensitīva informācija, kā piemēram par ASV militārā darbība, kā arī Apollo misijas gaita.

Daudzdzīvokļu namos dzīvoja virsnieki ar savām ģimenēm un slēgtā teritorija tika iekārtota kā pilnīgi neatkarīgs, no ārpasaules nodalīts, ciemats. Šajā ciemā dzīvoja ap 2000 karavīru- daudzdzīvokļu namos apmetās virsnieki un viņu ģimenes, bet teritorijā izvietotajās kazarmās apmetās karavīri. Šajā bāzē dienēja pārsvarā Baltijas valstu karavīri. Teritorijā bija iekārtota skola, bērnudārzi, kinoteātris, veikals, sporta zāle, vietējā notekūdeņu attīrīšanas iekārta, centralizētā apkure, kā arī citas ērtības. Apkārtnē bija iekārtots labiekārtojums ar ietvēm, ielas apgaismojumu un bērnu laukumiem.

4.2.1 attēls. Ciema vēsturiskā shēma radiolokatora muzejā (autora uzņemts attēls)

Apkārtnes iedzīvotājiem militārajā ciematā bija atļauts iekļūt tikai izņēmuma kārtā un armijas bāzes izveidošanas iemesls netika izpausts pat lielākai daļai no karavīriem. Pilnā apdzīvotībā tā bija līdz 1990. gadu sākumam, līdz brīdim, kad Padomju armija pameta šo teritoriju. Padomju armijai 1994. gadā izejot no teritorijas, tika aizvesta RT-8 antena, kā arī cita svarīga infrastruktūra. Tika atsūtīta speciāla armijas nodaļa kas veica sabotāžas darbus, lai atstātu pēc iespējas mazāk izmantojamu infrastruktūru. Elektromotoros tika ielieta skābe, lai tos sabojātu, kabeļos tika sadzītas naglas, vai arī tie tika pārcirsti, iznīcinot sakaru sistēmu.

RT-32 radioteleskopu Padomju armija bija plānojusi uzspridzināt, bet pēc ārzemju, Latvijas un Krievijas zinātnieku iniciatīvas to izdevās saglabāt [19].

67

4.3.

Teritorijas vispārīgs raksturojums Diplomprojekta izvēlētā novietne ir zemesgabals “Zvaigznes” ar kadastra

numuru 9844 001 0089 Ventspils novada Ances pagastā, Irbenes ciemā. Šim zemesgabalam

projekta

papildus,

gaitā,

ir

plānots

pievienot

piegulošos

zemesgabalus, kas vēsturiski ir bijuši apvienoti, bet laika gaitā šī teritorija ir tikusi sadalīta.

4.3.1. attēls. Projekta teritorija [22]

Projekta izstrādes ietvaros tiek apvienoti sekojoši zemesgabali: Nr. p.k. Kadastra nr.

Īpašuma nosaukums

Izmērs

Īpašnieks

1

9844 001 0089

Zvaigznes

9,89 ha

Pašvaldība

2

9844 001 0109

Apakšstacija

0,023 ha

Pašvaldība

3

9844 001 0108

Dīzeļstacija

0,12 ha

Pašvaldība

4

9844 001 0107

Garāža

0,15 ha

Pašvaldība

5

9844 001 0106

TP 5

0,05 ha

Pašvaldība

6

9844 001 0104

Māja Nr. 2

0,22 ha

Pašvaldība

7

9844 001 0105

Štābs

0,08 ha

Pašvaldība

8

9844 001 0103

Veikals

0,13 ha

Pašvaldība

9

9844 001 0102 Skola

0,02 ha

Pašvaldība

10

9844 001 0096

0,74 ha

Pašvaldība

11

9844 001 0088 Zvaigzīnes

1,78 ha

Pašvaldība

13,203 ha

Pašvaldība

-

Pēc apvienošanas zemesgabals: 9844 001 0089

Zvaigznes

Tabula Nr. 3 Apvienoto zemesgabalu apkopojums

68

Saskaņā ar Ventspils novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu funkcionālo zonējumu, iepriekš minētajiem zemesgabaliem ir noteikts izmantošanas veids: Publiskās apbūves teritorija (P)

4.3.2. attēls. Funkcionālais zonējums [2]

4.4.

Zemesgabalā esošās apbūves analīze Kā jau minēts, vēsturiski šis ēku komplekss ir bijis pilnvērtīgi funkcionējošs un

blīvi apdzīvots. Par cik izvēlētajā projekta novietnē jau ir esoša apbūve, tika veikta novietnes apsekošana, kā arī pieejamās informācijas izpēte par šīm būvēm, lai lemtu, vai tās ir iespējams saglabāt un iekļaut projekta sastāvā.

Ventspils novada pašvaldība 2012. gada izsludināja iepirkumu par bijušā militārā ciemata būvju demontāžu (4. pielikums) un šī paša gada vidū būvdarbi jau tika uzsākti. Bija paredzēts gada laikā nojaukt visas teritorijā esošās būves, bet to demontāža tika pabeigta tikai daļēji. Attēlos 4.4.1. un 4.4.2. ir redzama teritorijā esošā apbūve pirms un pēc 2012. gada.

4.4.1. un 4.4.2. attēls. Teritorijas izmaiņas 2012. gadā [12]

Kopš būvju nojaukšanas teritorijā regulāri norisinās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) taktiskās apmācības, imitējot ēku ieņemšanu un 2023. gada 8. Jūnijā NBS Mehanizētās kājnieku brigādes kaujas inženieri demontēja vienu no teritorijā 69

esošajām būvēm, kas pieder Ventspils augstskolai. Ēka zemesgabalā “Skola” ar kad nr. 9844 001 0102 tika demontēta ar spridzināšanas metodi [4].

Kaut gan darbu organizācijas projektā (3. pielikums) ir paredzēta būvgružu izvešana uz CSA poligonu “Pentuļi”, pēc darbu pabeigšanas, apsekojot teritoriju tā paša gada Novembrī, secināts, ka darbi nav pabeigti un būvgruži nav savākti (4.4.3. attēls), kas būtiski pastiprina jau esošo teritorijas piesārņojumu.

4.4.3. attēls. Būvgruži pēc būves demontāžas (autora uzņemts attēls)

Arī viena no blakus, zemesgabalā “Viraki”, esošajām Ventspils augstskolas īpašumā esošajām ēkām 2023. gadā ir tikusi demontēta ar spridzināšanas metodi [1], kas norāda uz šīs apkārtnes avārijas stāvoklī esošo būvju nākotnes tendenci.

Esošā apbūve ir avārijas stāvoklī un ir bīstama apmeklētājiem- kāpņu telpās un uz balkoniem trūkst margas, kas kopā ar pārējiem metāla izstrādājumiem ir tikušas nodoti metāla lūžņu pieņemšanas punktos, teritorija ir piemēslota ar būvgružiem, ēku sienas ir nodrupušas, vietām ir iebrukuši pārsegumu paneļi.

4.4.4. un 4.4.5. attēls. Būves avārijas stāvoklī (autora uzņemti attēli)

70

Ap teritoriju ir dabas liegums ar plašiem mežiem un skaistu vidi, bet pati teritorija ir nesakopta, piesārņota un degradētā. Par cik teritorijā esošā apbūve ir ļoti sliktā stāvoklī un tās ir paredzēts nojaukt, tika izlemts tās neiekļaut diplomprojekta sastāvā un pieņemt, ka teritorija tiek atbrīvota no būvgružiem kas ir radušies šīs būves nojaucot.

4.5.

Irbenes ciemā esošās infrastruktūras apskats Irbenes ciemā līdzās projektējamam objektam atrodas Ventspils Starptautiskās

radioastronomijas centra infrastruktūra, ko apsaimnieko Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts.

4.5.1. attēls. Irbenes esošās infrastruktūras apkopojums (autora veidots attēls)

Lielākais no apkārtnes objektiem ir RT-32, jeb “Saturn” ir 32 m diametra visos virzienos grozāma paraboliska antena, kas ir lielākā šāda tipa antena Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē. Radioteleskopa metāla konstrukciju masa ir 650 t un augstums47 metri. Šo radioteleskopu ir iespējams izmatot kopā ar citu valstu radioteleskopiem, 71

kas veido radiointerferometru. Pirmo reizi 1999. gadā izmantojot šādu sistēmu tika veikti āprusgalaktikā esošu objektu novērojumi. Ar šo radioteleskopu ir iespējams veikt starpzvaigžņu vides objektu novērojumus, zemei tuvo mākslīgo pavadoņu, piemēram, kosmosa atlūzu lokāciju, kā arī Saules radionoverojumus [17].

Radioteleskopa RT-8, jeb “Urāns” 8 m diametra antena vairs nav saglabājusies, to Padomju armija izveda no teritorijas. Pie šīs būves ekspozīcijai ir novietota RT-16 vecā antena. “Urāns” telpās ir izveidots muzejs ar vēsturiskajiem attēliem no teritorijas, informāciju par radioteleskopu darbību PSRS laikā, kartēm, kā arī dažādi armijas un sadzīves objekti no ciema pastāvēšanas perioda.

Radioteleskops RT-16, jeb “Plutons” paralēli RT-32 aizvien vēl veic novērojumus VSRC pētnieciskajām vajadzībām. Teritorijā joprojām ir saglabājies pazemes tunelis, kas savieno radioteleskopus. Mūsdienās šis tunelis tiek izmantots kā daļa no muzeja ekspozīcijas un to ir iespējams apskatīt tūrisma nolūkos.

Ar ES finansējumu 2015. gadā tika veikta Irbenes radioteleskopu modernizācija nodrošinot Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra izaugsmi, aprīkojot to ar mūsdienu prasībām nepieciešamo infrastruktūru. Ar infrastruktūras modernizāciju tika paaugstināta RT-32 uztveršanas efektivitāte līdz 1,8 reizēm [3].

4.5.2. attēls. RT-32 pārbūve [28]

2019. gadā Irbenē VSRC atklāja jaunu programmējamu LOFAR (Low Frequency Array) radioteleskopu. LOFAR LV614 spēj darboties kā individuāls uztvērējs ar datora un tīkla infrastruktūras tehnoloģiju, kā arī līdzdarboties ar citiem 72

šāda veida stacijām veidojot vienotu virtuālu teleskopu 1000 km lielumā, kas ir spējīgs apsekot zemo frekvenču radio debesu zonas, ieskatīties miljardiem gadu senā pagātnē novērojot zvaigžņu un galaktikas veidošanos, kā arī veikt citus kosmosa pētījumus [18].

4.5.2. attēls. LOFAR LV614 antena [9]

73

5.

PROJEKTA KONCEPTS UN RISINĀJUMI

5.1.

Projekta pamatuzdevums un koncepts Diplomprojekta pamatuzdevums ir radīt multifunkcionālu pētniecības centru

“Irbene”, kas būtu spējīgs līdzdarboties augstas drošības valsts nozīmes spēkstacijaikodolreaktoram, pievienojot papildus funkciju industriālam un citkārt atdalītam objektam, kā arī veidot saikni ar apkārtnē esošo Ventspils Starptautiskā radioastronomijas

centra

infrastruktūru.

Kodolspēkstacijas

projektēšana

diplomprojektā tiek apskatīta vispārīgā līmenī un netiek detalizēta. Ēkas apjoms ir veidots iespaidojoties no jonizējoša starojuma, jeb jonizējošās radiācijas apzīmējošā simbola. Šis simbols ar trīs zariem apzīmē galvenos trīs jonizējošā starojuma veidus: alfa, beta un gamma, kas tiek izstaroti no atoma. Šis apjoms, kas ir veidojies no centrālā kodola, ar centrbēdzes spēku segmentos atdalās, veidojot skulpturālu apjomu.

5.1.1. attēls. Ēkas apjoma koncepts (autora veidots attēls)

Zilā krāsa kas akcentē šo objektu un tam blakus esošo kodolspēkstaciju, tiek izmantota iespaidojoties no kodolreaktoram raksturīgās zilās spīdošās krāsas reaktora iekšienē. Šo zilo starojumu dēvē par Čerenkova radiāciju, kas reaktora dzesēšanas ūdenī ir redzams pateicoties radiācijas ietekmei, kas liek uzlādētām protonu un elektronu daļiņām ceļot dzesēšanas šķidrumā virs gaismas ātruma [6].

74

5.1.2. attēls. Kodolreaktors [11]

5.2.

Ēkas funkcionālais risinājums

Projekta priekšlikums paredz projektējamo ēku sadalīt četros funkcionāli atšķirīgos apjomos, kas tiek savstarpēji apvienoti: 1. KORPUSS – CENTRĀLAIS APJOMS Centrālajā korpusā ir izvietotas telpas, kas nodrošina pārējo apjomu pilnvērtīgu darbību. Iekļūšana 2. un 3. korpusā tiek nodrošināta gar apsardzes posteni ēkas vidusdaļā. Šajā apjomā ir izvietots plašs vestibils, pasniedzēju un pārvaldes kabineti, ēdnīca ar virtuvi un palīgtelpām, kafejnīca, darba telpas, apspriežu telpas, atpūtas zona, medpunkts, kopstrādes telpa un bibliotēka ar grāmatu krātuvi un lasītavu.

Pagraba stāvā ir izvietota plaša garderobe, darbnīca, kā arī tehniskās telpas.

Pētniecības centra galvenais – centrālais korpuss tiek veidots kā publiski pieejama konferenču vieta. Šis centrs ir paredzēts vietēju un starptautisku konferenču veidošanai, kas var būt brīvi atvērts publikai, kā arī pilnīgi noslēgts privātiem pasākumiem. Projektā paredzētās divas auditorijas, ko ir iespējams apvienot vai noslēgt ar bīdāmu atdalošu akustisko sienu. Apvienojot auditorijas, tā ir paredzēta 280 apmeklētājiem, kam tiek nodrošinātas vestibila telpas kā pulcēšanās vieta. Otrajā stāva esošā lasītava var tikt pārveidota par telpu, uz kuru ar pārtikas lifta palīdzību no virtuves zonas ir iespējams nogādāt kafiju un uzkodas konferenču apmeklētājiem.

Pirmā stāva kafejnīcu ir paredzēts veidot ar atbīdāmu sienu, lai to būtu iespējams 75

apvienot ar gaiteni un iekšpagalmu, kurā ir izvietojami galdi saviesīgiem pasākumiem.

Iekšpagalms, kas ir izvietots ēkas kodolā, ir aprīkots ar iestrādātiem sildkabeļiem pa perimetru, kas novērš sniega uzkrāšanos ziemas periodā. Auditorijas telpām blakus ir ierīkotas palīgtelpas inventāra glabāšanai. Virs ieejas daļas 3. stāva līmenī izvietotas tehniskās telpas ar ventilācijas sistēmu.

2. KORPUSS – KODOLFIZIKA Ēkas Dienvidu pusē, pa kreisi no galvenās ieejas ir izvietots kodolfizikas pētniecības cents divos stāvos. Šajā izglītības iestādē ir paredzēts apmācīt studentus kodolfizikas jomā gan teorētiskā, gan arī praktiskā līmenī, nodrošinot darbnīcu telpas, kurās ir iespējams strādāt ar kodolreaktora iekārtām mācību nolūkos, apgūstot to darbības principu un uzbūvi. Lokācijas izvēle nodrošina iespēju studentiem mācību ietvaros doties praktisko iemaņu apgūšanā uz blakus esošo kodolreaktoru. Apjoms ir savienots ar 1. korpusu abos līmeņos.

Pirmajā stāvā ir izvietotas mācību telpas, atvērta tipa mācību zonas, datortelpa, laboratorijas, individuālās mācību telpas, darbnīcas, noliktavas un pārrunu telpas.

Otrajā stāvā ir izvietotas mācību zonas, pasniedzēju telpa, virtuālās realitātes telpa, atpūtas zona, darbnīcas, mācību telpas, individuālās mācību telpas un kabineti.

3. KORPUSS – KOSMOSA FIZIKA Kosmosa fizikas centrs nodrošinātu augsta līmeņa izglītību Latvijas un ārvalstu speciālistiem, līdzdarbojoties ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra infrastruktūru. Studentiem būtu iespēja iegūt zināšanas teorētiskā līmenī, kā arī iegūt praktisku pieredzi kādā no apkārtnē esošajiem radioteleskopiem.

Apjoma pirmajā stāvā ir izvietotas mācību telpas, kā arī atvērta tipa mācību zonas, laboratorijas, darbnīcas ar noliktavām, kabineti, apspriežu telpa un datorklase.

Otrajā stāva tiek paredzētas mācību telpas, virtuālās realitātes modelēšanas telpas, atvērta tipa mācību zonas, darbnīcas, atpūtas zona un kabineti. Darbnīcās ir iespējams izstrādāt satelīta tehnoloģijas, dronus, attīstīt kosmosa pētniecībai paredzētus materiālus un iegūt citas praktiskas iemaņas. 3. korpuss ar centrālo apjomu ir savienots 1. stāva līmenī.

76

Gan kosmosa fizikas, gan arī kodolfizikas korpusi no centrālā korpusa tiek atdalīti ar divviru durvīm, ko ir iespējams atvērt izmantojot piekļuves karti. Par cik liela daļa mācību telpu ir atvērta tipa, ar piekļuves kontroles rīkiem tiek nodrošināts privātums un drošība netraucētam darbam.

4. KORPUSS- KODOLSPĒKSTACIJAS BIROJS Ēkas dienvidu pusē ir izvietots kodolspēkstacijas birojs. No šīm telpām netiek vadīta kodolreaktora funkcionālā daļa, bet tiek nodrošināts administrācijas darbs.

Saskaņā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūras veidoto teritorijas plānošanas shēmu (5. pielikums), kodolreaktora telpām nav nepieciešams atrasties slēgtajā spēkstacijas zonā, tādēļ tā ir apvienota ar pārējo projektējamo apjomu.

Piekļuve šādas infrastruktūras dokumentācijai ir ierobežota, tādēļ šajā ēkas daļā tiek nodrošināta pastiprināta kontrole. Iekļūšana biroja kompleksā tiek risināta gar apsardzes posteni, kur ir jāuzrāda personas apliecinoši dokumenti un piekļuves apliecība, tikai tad apsardzes darbinieks atver automatizētas bīdāmās durvis uz biroja telpām. Apsardzes postenim tiek nodrošināta palīgtelpa, kurā ir ierīkota atpūtas zona un labierīcības, kas ir aprīkotas ar dušas telpu, lai nodrošinātu nepārtrauktu objekta apsargāšanu divās maiņās.

Pirmajā stāvā ir izvietotas slēgtas biroja telpas, labierīcības, serveru telpa, kā arī divas apspriežu telpas. Apmeklētajiem, kas ir ieradušies uz tikšanos ir atļauts izmantot apspriežu telpu pēc iepriekšēja pieraksta ēkas pirmajā stāvā pēc tam kad to ir sagaidījis kāds no biroja darbiniekiem.

Otrajā stāvā ir izvietotas slēgtas biroju telpas, kopstrādes telpa, apspriežu telpa, darbinieku atpūtas telpa ar virtuvi, kā arī labierīcības.

Kodolspēkstacijas biroja darbiniekiem ir paredzēts izmantot ēdnīcu un kafejnīcu, kas ir izvietota “Irbenes” 1. korpusā, lai uz to nokļūtu tiek izmantotas savienojošas divviru durvis ēkas pirmajā stāvā, kas tiek atvērtas izmantojot piekļuves karti. Šo darbību uzrauga apsardzes darbinieks, kam tiek nodota informāciju par durvju atvēršanu.

Pilna telpu eksplikācija apskatāma 6. pielikumā.

77

5.3.

Teritorijas struktūra

PĒTNIECĪBAS CENTRA TERITORIJA Par cik izvēlētā novietne ir meža ielokā, viens no svarīgākajiem aspektiem projekta teritorijas plānošanai ir pievērst maksimālu uzmanību zaļās struktūras saglabāšanai. Degradēta un intensīvi piesārņotā vide tiek sakopta, demontēta esošā apbūve izvesti būvgruži, norakta un atjaunota zemes virskārta.

Teritorijā ir paredzēts iekārtot zaļo zonu un veidot apstādījumus, kas saplūst ar apkārtējo mežu teritoriju. Autostāvvietas ir paredzēts veidot ar zaļiem izrāvumiem nodrošinot to labāku integrēšanu vidē un optimizējot mikroklimatu, samazinot stāvvietu plakni vienuviet. Ceļa segumu ir plānots veidot ar bruģakmens iesegumu.

Apstādījumi izvietoti akcentējot būvapjomu, kā arī sadalot autostāvvietas.

Kā akcentējoši elements teritorijas labiekārtojumā tiek izmantoti baseini, kas pilda gan praktisku gan vizuālu funkciju. Tiek plānots izmantot reaktora dzesēšanas baseinus, kas palīdz pilnvērtīgāk mazināt spēkstacijas reaktora un koģenerācijas procesā pārpalikušo siltumu ar apkārtējās vides temperatūru. Par cik šis ūdens cirkulē sekundārajā dzesēšanas lokā, tas nenonāk saskarē ar radiāciju un ir drošs gan dabai, gan cilvēkiem. Vizuāli šie dzesēšanas baseini veido atspīdumu, kas papildina arhitektonisko formu. Papildus vizuālajam efektam tos ir iespējams izmantot kā rekreācijas zonu, pateicoties to siltajai temperatūrai.

No 1. korpusa studentiem ir iespēja nokļūt teritorijas sānu pagalmā, kur ir izvietotas siltumnīcas, kurās tiek izmantota kodolreaktora izdalītā siltuma enerģija pārtikas produktu audzēšanai. Palīgtelpas teritorijas un siltumnīcu apkopšanai ir izvietotas 1. korpusa 1. stāva tehniskajās telpās ar izeju uz teritorijas Rietumiem.

KODOLSPĒKSTACIJAS TERITORIJA Kodolspēkstacija ir valsts līmeņa kritiskā infrastruktūra, tādēļ tajā tiek nodrošināta pastiprināta drošības kontrole. Spēkstaciju no apkārtnes atdala 4 m augsts žogs divās kārtās, ar atstarpi 4 m. Teritorijā nav atļauts iebraukt ar privātajiem automobiļiem, bet tas ir atļauts tikai tehniskajam apkalpojošajam transportam spēkstacijas vajadzībām. Iebraukšana teritorijā tiek risināta gar apsardzes posteni kur tiek pārbaudīti dokumenti un transportlīdzeklis. Kodolspēkstacijas darbinieki, kam darba pienākumi ir jāveic slēgtās teritorijas iekšpusē ir nepieciešams savus privātos 78

transportlīdzekļus atstāt pie biroja ēkas un iekļūt teritorijā kājām. Iekļūšana teritorijā bez transport līdzekļa tiek risināta caur apsardzes posteņa iekštelpām, kur tiek pārbaudīti dokumenti, kā arī izmantots metāla detektors personu pārbaudei.

Kodolreaktora viesiem, piemēram kodolfizikas studentiem mācību ietvaros, ārvalstu enerģētikas speciālistiem, u.c., ir nepieciešams saņemt speciālu caurlaidi un būt pavadošā personāla uzraudzībā atrodoties teritorijā. Transformatoru apakšstacijas teritorijā iekļūšana tiek nodrošināta caur slēdzamiem vārtiem, kas ir aprīkoti ar novērošanas sistēmu. Šī teritorija tiek ierobežota ar 4 m augstu žogu vienā kārtā.

Spēkstacijas teritorijā, kā arī transformatoru apakšstacijā ir nepieciešams veidot plašākas cietā ieseguma zonas, kas ir nepieciešamas saskaņā ar kodolspēkstacijas projektēšanas prasībām [15], lai nodrošinātu drošu spēkstacijas darbību.

5.4.

Autotransporta un gājēju plūsma Par cik Irbene no Ventspils atrodas gandrīz 30 km attālumā, tiek paredzēts, ka

apmeklētāji, studenti un darbinieki un plānoto objektu nokļūs izmantojot privātu vai norīkotu transportu.

Teritorijā ir paredzētas 119 autostāvvietas, kas nodrošina iespēju izmantot privātos transportlīdzekļus zinātnisko konferenču gadījumā. Autostāvvietas ir sadalītas pa zonām pēc nepieciešamā stāvvietu nodrošināšanas skaita dažādām funkcijām. Spēkstacijas darbiniekiem, kā arī studentiem ir iespēja izmantot norīkotu elektro autobusu kas kursē no Ventspils iepriekš noteiktos laikos, lai nodrošinātu ērtāku nokļūšanu uz Irbeni. Teritorijā priekšroka tiek dota gājēju plūsmai, veidojot paaugstinājumus uz braucamās daļas, tādā veidā palēninot auto plūsmu.

Spēkstacijas funkcijas nodrošināšanai kravas, tehniskā un biroja darbinieku auto plūsma tiek atsevišķi nodalīta no pētniecības centra auto plūsmas.

Pie ēkas galvenajām ieejām ir izvietotas velo novietnes ar vietu 32 velosipēdiem. Kaut gan nokļūšanai Irbeni ar velosipēdu autoceļš P124 nav paredzēts, ir iespējams izmantot velosipēdu lai nokļūtu uz kādu no apkārtējiem Ventspils Starptautiskās radioastronomijas centra objektiem, kā arī nokļūšanai lūdz netāli esošajai Irbes upei vai pludmalei Lūžņas ciematā.

79

5.5.

Vides pieejamība Veidojot projektu, liela uzmanība tiek pievērsta vides pieejamībai iekštelpās un

apkārtējā teritorijā, pamatojoties uz universālā dizaina principiem. Ēka un teritorija ir pieejama cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, vadoties pēc biedrības “Apeirons” vides pieejamības projektēšanas prasībām.

Par cik teritorijā ir pārsvarā lēzens reljefs, ar nelielām līmeņu starpībām, šāda novietne ļauj veidot ērti pieejamu vidi arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ietves tiek veidotas nepārsniedzot maksimālo normatīvo, kā arī biedrības “Apeirons” norādīto slīpumu. Pārvietošanās ceļu platumi teritorijā ir ne mazāki kā 2 m un ceļiem izvēlēts ciets un neslīdošs segums.

Galvenā ieeja ir veidota ar trīs pakāpienu paaugstinājumu, bet nokļūšanai līdz tai ir izveidota rampa ar taisnu apstāšanās laukumu un bortiem. Pie visām evakuācijas izejām tiek veidota piekļuve ar reljefu nodrošinot evakuāciju no pirmā stāva bez līmeņu starpības. Ēkas visā stāvu platībā segums ir veidots līdzens, bez šķēršļiem un bez līmeņu starpības. Nokļūšana starp stāviem ir paredzēta izmantojot kādu no četriem liftiem- pa vienam katrā no korpusiem. Kāpnēm paredzēti taktīli un kontrastējoši marķējumi uz pakāpieniem.

Kompleksā ir izvietotas sešas labierīcības cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī higiēnas telpa blakus medicīnas telpai. Labierīcībās ir paredzēts atbilstošs aprīkojums, kā arī ievēroti manevrēšanas gabarīti.

80

6.

PROJEKTA TEHNISKIE RISINĀJUMI

6.1.

Konstruktīvie risinājumi

PAMATI – lentveida pamati, veidoti no 300 mm bieza monolīta dzelzsbetona uz dzelzsbetona paplašinātas pēdas. Pamati no ārpuses siltināti ar 100 mm biezu putupolistirolu. Zem kolonnām paredzēti monolīta dzelzsbetona stabu pamati. ĀRSIENAS – 300 mm biezs monolīts dzelzsbetons iecirkņos, kur ir nepieciešams iestrādāt

ieliekamās

detaļas

starpstāvu

pārseguma

nesošo

siju

montāžas

stiprinājumiem, un 300 mm biezs gāzbetona bloku mūris citur. Ārsienas paredzēts siltināt ar 150 mm biezu minerālvates slāni.

Centrālajā korpusā, kā arī pārējo korpusu galos fasādē izmantota pašnesoša stiklota alumīnija konstrukcijas fasāžu sistēma, kas tiek stiprināta pie nesošajām kolonnām.

KOLONNAS – paredzēts veidot no tērauda plānsienas caurulēm

-

apaļām ar

diametru 400 mm un taisnstūra ar izmēriem 300x500 mm un 400x400 mm. Šo kolonnu nestspējas palielināšanai un vietējās noturības nodrošināšanai caurules paredzēts aizpildīt ar betonu.

PĀRSEGUMI – 250 mm bieza monolīta dzelzsbetona plātne, kas balstīta uz tērauda sijām (atkarībā no laiduma pēdējām paredzēti velmēti profili HEA 400, IPE 600 un IPE 800). Sijas atkarībā no to konkrētā novietojuma balstītas vai nu tiešā veidā uz kolonnām, vai arī uz ieliekamajām detaļām, kas iestrādātas kolonnās un dzelzsbetona ārsienās. Ēkas galvenajā korpusā siju tīkls veidots ar virzību uz būvapjoma centru, un tas tiek balstīts uz apļveida tērauda gredzena, kas ieskauj iekšpagalmu un balstās uz centrālā kolonnu loka. Pārējos būvapjomos sijas izvietotas perpendikulāri to centrālajai asij ar soli 8 m. Pārseguma plātnes biezums, tērauda siju dimensijas un to solis precizējams pēc būvkonstrukciju detalizēta aprēķina.

Iekšpagalma zonā virs tajā paredzētā pagraba paredzēts pārsegums ar bruģakmeņu nosegumu un ar šādam risinājumam atbilstošu konstruktīvo risinājumu, kura sastāvā ietilpst smilšu kārta, šķembu kārta, ģeotekstils, drenāžas slānis, slīpumu veidojošs

slānis,

putupolistirola

siltumizolācija

200

mm,

hidroizolācija

un

hidroizolācijas uzraudzības slānis.

81

STARPSIENAS – tās paredzētas ar divu veidu konstruktīvo risinājumu. Nesošajām starpsienām paredzēts 300 mm biezs keramzītbetona bloku mūris. Savukārt pašnesošajām starpsienām paredzēts metāla karkass, kas pildīts ar skaņas izolācijas vati un apšūts ar ģipškartona plāksnēm divās kārtās.

GRĪDA – visos ēkas stāvos virs nesošās konstrukcijas paredzēta 100 mm bieza putupolistirola izolācija, un virs tās 70 mm biezs betona izlīdzinošs slānis ar iestrādātiem sildkabeļiem. Grīdai uz grunts papildus 100 mm putupolistirola siltumizolācija zem grīdas betona plātnes. Tehniskajās telpās un darbnīcās paredzēts eksponēt betona grīdu, apstrādājot to ar aizsargslāni, pārējās telpās paredzētas akmens masas flīzes.

JUMTS – tā pamatnei paredzēts izmantot profilētās tērauda loksnes, kas balstītas uz ārsienām un uz nesošām tērauda konstrukcijām – uz tērauda sijām HEA 400, IPE 600 un IPE 800, bet auditorijas daļā uz tērauda kopnēm ar augstumu 2200 mm. Lēzenā savietotā jumta nosegumam paredzēts min. 300 mm biezs akmens vates siltinājums un bitumena ruļļu materiāla hidroizolācija.

GRIESTI – visos ēkas stāvos tiek izmantota piekarināto griestu sistēma ar fibrolīta plākšņu paneļiem, virs kuriem tiek paslēpti iekšējie tīkli.

LOGI UN DURVIS – tiem izmantoti alumīnija rāmji. Parametri atbilstoši normatīvajām prasībām.

82

6.1.1. attēls Būvkonstrukciju aksonometriskā shēma (autora veidots attēls)

6.2.

Elektroapgāde Elektroapgādes risinājumi paredzēti atbilstoši noteikumiem par Latvijas

būvnormatīvu LBN 261-15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”. Visām ēkām paredzētas zibens aizsardzības sistēmas. Elektroapgādes pieslēgums paredzēts ārējam sadales tīklam 6.3.

Apkures un vēdināšanas sistēmas Ēkā ventilācijai tiek paredzētas divas automātiskas mehāniskās sistēmas, kuru

darbību kontrolē ar telpās izvietotu sensoru palīdzību. Automātiski tiek kontrolēta gaisa plūsma mērot temperatūru un CO2 koncentrāciju telpās, kas nodrošina optimālu klimatu, kā arī samazina elektroenerģijas patēriņu. Ventilācijas sistēmu ir paredzēts aprīkot ar rekuperācijas sistēmu. Ēkas siltumapgādei kā galveno siltuma avotu un ūdens sildīšanai paredzēts izmantot koģenerācijas ceļā iegūto siltuma enerģiju, no kodolreaktora dzesēšanas 83

sistēmas. Koģenerācija norisinās spēkstacijas blokā, no kura karstais ūdens tiek nogādāts siltummezglā, kas ir izvietots pētniecības centra pagraba tehniskajās telpās.

Papildus tiek paredzēts izveidot siltumsūkņa apkures sistēmu, reaktora darbības apturēšanas gadījumā. Visā ēkā, izņemt tehniskās telpas, ir paredzēts nodrošināt telpu apsildi izmantojot zemgrīdas apkuri, tehniskajās telpās ir paredzēti pie sienas stiprināmi radiatori.

6.4.

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas Par cik Irbenes ciematā esošajai apbūvei ir ierīkotas tikai lokālas kanalizācijas

sistēmas, tiek paredzēts ierīkot jaunu centralizētu kanalizācijas sistēmu un attīrīšanas iekārtas, kas spētu apkalpot ciemā esošo infrastruktūru. Kanalizācijas sistēmu paredzēts izveidot nodalītu no notekūdeņu sistēmas. Ūdensapgādes nodrošināšanai ir paredzēts veidot jaunu artēzisko urbumu. Ēkai paredzēts veidot ūdens ievadu un karstā ūdens nodrošināšana paredzēta siltummezglā. Ūdens patēriņa uzskaitei paredzēts uzstādīt patēriņa mērītāja mezglu tehniskajā telpā.

6.5.

Ugunsdrošība Ēku paredzēts būvēt saskaņā ar Latvijas Būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju

ugunsdrošība", Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21 un citiem saistošiem normatīvajiem aktiem. Pamatojoties uz LBN 201-15, pētniecības centra visi korpusi atbilst V lietošanas veidam- zinātnes un pētniecības iestāžu ēka un biroju ēka. Atbilstoši ēkas lietošanas veidam un citiem ēku raksturojošiem parametriem, ēkai tiek noteikta U2a ugunsnoturības pakāpe; ēka ir sadalīta četros atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos.

Glābšanas dienestam tiek nodrošināta piekļuve visām ēkas ārdurvīm, ārējās ugunsdzēsības hidrantiem un piekļūšana ēkas jumtiem. Visā ēkā tiek ievēroti maksimālie evakuācijas ceļu garumi, kā arī minimālie evakuācija ceļa platumi.

84

7. TEHNISKI EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI Apbūves rādītāji Zemesgabala platība

13,203 ha

Ceļi un laukumi

34 000 m2

Brīvā zaļā teritorija

73 460 m2

Apbūves blīvums

14,8 %

Pētniecības centrs Kopējā telpu platība

8 386 m2

Stāvu skaits

4

Virszemes stāvu skaits

3

Kopējais augstums

11,75 m

Kodolspēkstacija Apbūves laukums

14 500 m2

Kopējā stāvu platība

22 000 m2

Stāvu skaits

6

Virszemes stāvu skaits

2

Kopējais augstums

25,0 m

85

8. NORMATĪVIE AKTI UN SAISTOŠIE DOKUMENTI 1. LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 2. LBN 200-21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” 3. LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” 4. Aizsargjoslu likums 5. Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 6. Ministru kabineta noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 7. Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 8. Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 9. Ventspils novada teritorijas plānojums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 10. Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa: “Ances pagasts” 11. Enerģētikas likums 12. Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi” 13. Ministru kabineta noteikumi “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 14. IAEA Construction for Nuclear Installations 15. IAEA Regulation and Codes & Standards for New Reactors 16. IAEA Licensing Topical Report. BWRX-300 Advanced Civil Construction and Design Approach

86

IZMANTOTIE AVOTI 1.

Ambote, S. Irbenes apkārtnē iedzīvotājiem jārēķinās ar īslaicīgu troksni ēkas spridzināšanas laikā [tiešsaiste]. LSM.LV, 2023, 8. Jūn. [skatīts 21.12.2023]. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2023-irbenes-apkartnesiedzivotajiem-jarekinas-ar-islaicigu-troksni-ekas-spridzinasanaslaika.a511864/

2.

Ances pagasta funkcionālā zonējuma karte [tiešsaiste]. Ventspils novads [skatīts

03.01.2024].

https://ventspilsnovads.lv/wp-

content/uploads/2022/12/Ances_pagasta_funkcionala_zonejuma_karte.pdf 3.

Ar ES fondu atbalstu modernizēts Irbenes radioteleskopu komplekss [tiešsaiste]. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, 2023, 2. maijs [skatīts 28.12.2023].

https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/ar-es-fondu-atbalstu-

modernizets-irbenes-radioteleskopu-komplekss 4.

Armijas inženieri bez starpgadījumiem uzspridzinājuši ēku Irbenē [tiešsaiste].

LSM.LV,

2023,

jūn.

8.

[skatīts

03.01.2024].

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2023-armijas-inzenieri-bezstarpgadijumiem-uzspridzinajusi-eku-irbene.a512040/ 5.

BWRX-300 small modular reactor [online] GE Hitachi [cited 18.01.2024]. https://www.gevernova.com/nuclear/carbon-free-power/bwrx-300-smallmodular-reactor

6.

Cherenkov Radiation, Explained [online]. Office of Nuclear Energy, 2023, 28th july

[cited

08.01.2024].

https://www.energy.gov/ne/articles/cherenkov-

radiation-explained 7.

Estonia’s Finance Ministry identifies four possible NPP sites [online] Nuclear Engineering

International,

2023,

13th

apr.

[cited

16.04.2023].

https://www.neimagazine.com/news/newsestonias-finance-ministryidentifies-four-possible-npp-sites-10756091 8.

Foto un video: Irbenē uzstādīta atjaunotā radioteleskopa antena [tiešsaiste].

Diena,

2015,

10.

jūn.

[skatīts

21.12.2023].

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/foto-un-video-irbene-uzstaditaatjaunota-radioteleskopa-antena-14101154

87

9.

Google

maps

[online

21.01.2024]

https://www.google.com/maps/@57.5636842,21.8608707,15.41z?hl=en&aut huser=1&entry=ttu 10. Iedzīvotāju blīvums (cilv. Uz km2) 2019. Gada sākumā [tiešsaiste 01.13.2024]]. https://datawrapper.dwcdn.net/BFOIL/3/ 11. Jacoby, M. Combating corrosion in the world’s aging nuclear reactors [online].

C&en, 2020, 20th sept. [cited 08.01.2024]. https://cen.acs.org/energy/nuclearpower/Combating-corrosion-worlds-aging-nuclear/98/i36 12. Kartes

[tiešsaiste].

LVM

GEO

[skatīts

03.01.2024].

https://www.lvmgeo.lv/kartes 13. Latvijas plūdu riska un plūdu draudu kartes [tiešsaiste]. Latvijas vides, ģeoloģijas

un

meteoroloģijas

centrs

[skatīts

03.01.2024].

https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-un-pludu-draudu-kartes 14. Linkevičs, O. Mazās jaudas modulāro kodolreaktoru (MMR) tehnoloģijas [tiešsaiste]. Kodolenerģija Latvijai, 2022, 18. maijs [skatīts 21.05.2023]. https://nuclear.lv/conference2022?language=lv# 15. Managing Siting Activities for Nuclear Power Plants (IAEA). No. NG-T-3.7 (Rev.1). International Atomic Energy Agency. Vienna: IAEA, 2022. 78 p. IAEA Nuclear Energy Series. ISBN 978-92-0-121022-7 16. Natura 2000 Viewer [online 21.01.2024] https://natura2000.eea.europa.eu/ 17. Radioastronomijas centrs Irbenē [tiešsaiste]. Kurzeme, [skatīts 21.12.2023]. https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/vesture-un-vestures-sovi/58radioastronomijas-centrs-irbene/ 18. Radioastronomija.

VAS

[tiešsaiste

20.01.2023].

https://www.vases.lv/lv/content/radioastronomija 19. Strazdiņa, I. Irbenes slepenā objekta stāsts: kas tagad notiek leģendām apvītajā antenā [tiešsaiste]. LSM.LV, 2020, 30. maijs [skatīts 21.12.2023]. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/irbenes-slepena-objekta-stasts-kastagad-notiek-legendam-apvitaja-antena.a361187/ 20. Study:Estonian’s nuclear plant would create 720 tons of waste [online] Estonian

world

[cited

18.01.2024].

https://estonianworld.com/technology/study-estonias-nuclear-plant-wouldcreate-720-tons-of-waste/ 88

21. TEOSTATAVUSANALÜÜS SOBIVUSEST

EESTI

VÄIKSE

MOODULREAKTORI

ENERGIAVARUSTUSE

(VMR)

TAGAMISEKS

JA

KLIIMAEESMÄRKIDE TÄITMISEKS 2030+ OSA II [online] Fermi Energia, 2020

[cited

08.05.2023].

https://fermi.ee/wp-

content/uploads/2021/02/uuringud-2020-fe-final.pdf 22. Zemes

robežu

karte

[tiešsaiste].

kadastrs

[skatīts

03.01.2024].

https://www.kadastrs.lv/graphical_data/show

89

PIELIKUMI 1. Pielikums: IAEA novietnes izvēles un teritorijas raksturojuma shēma [9]

90

2. Pielikums: Potenciālās novietnes Igaunijas kodolreaktora būvniecībai [7]

3. Pielikums: Demontāžas darbu organizācijas projekts

91

4. Pielikums: Būvju demontāžas iepirkuma dokuments

5. Pielikums: Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras plānošanas shēma [4]

92

6. Pielikums: Telpu eksplikācija

93

IZVĒLĒTĀ NOVIETNE

IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS

PLŪDU RISKA TERITORIJAS

POTENCIĀLĀS NOVIETNES

BIOSFĒRAS REZERVĀTS

TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ

PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA GSPublisherVersion 0.29.100.79

NATURA 2000 TERITORIJAS

MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ

AIZSARGJOSLA GAR ROBEŽU

DZESĒŠANAS ŪDENS PIEKĻUVE

7. Pielikums: Diplomprojekta grafiskā daļa

GSPublisherVersion 0.29.100.79

apbūves rādītāji

apzīmējumi

zemesgabala platība

12,61 ha

ceļi un laukumi brīvā zaļā teritorija apbūves blīvums

34 000 m2 73 460 m2 14,8 %

1

pētniecības centrs 8 386 m2 4 3 9,6 m

kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

ieeja ēkā koks asis reljefa līnija žogs zemesgabals mežs ūdens gājēju ceļš auto ceļš

kodolspēkstacija 14 500 m2 22 000 m2 6 2 25,0 m

A fasāde M 1:200

D fasāde M 1:200 GSPublisherVersion

GSPublisherVersion

0.28.100.80

0.28.100.80

13

13

1

15

1-1/27

B3

7 00 0

1-2/18

1-1/26

1-1/31

9

1-1/24

4-1/16

16

1-1/23

2

4-1/14 1-1/25

16b

1-1/22

9

+4,180

4-2/08

4-1/17

1-2/19

4-2/07 4-1/10

1-1/32

1-1/20

4-1/11

4-1/13

1-1/21

1-1/33 4-1/09

8

1-1/17 1-1/19

4-1/12

4-2/05

1-2/16 1-2/20 4-2/04

15°

17

1-1/35 4-1/07

+4,200

4-2/02

1-1/18

1-2/21

4-2/03

1-2/22 4-1/06 1-1/16

B3

B3

7 A3

7 00 0

1-1/11

7 00 0

1-1/10

E1

7 00 0

7 000

C2

1-1/07

±0,000

2-1/10

2-1/12

2-1/08

7 00 0

1-1/04

2-1/06

7 000

H1

A1

2-1/11

2-1/13

2-1/04

19

7 00 0

3-1/24

-0,450

1-1/02

B1

A2

2-1/20

3-1/02

3-1/25

3-1/05

3-1/21

±0,000

1-2/02

1-2/03

C1

3-1/17

1-2/04

3-2/03

20a

H2

20

I2

D1

E1

C2

20b

F1

23

1

antena RT-8

E

antena RT-16

20 4 00 0 0

3-2/08

4

zemesgabals

fasādes materiāli

izvēlētā reaktora apraksts Projekta īstenošanai izvēlēts izmantot GE Hitachi BWRX-300 modeļa mazas jaudas modulāru kodolreaktoru (MMR).

Saskaņā ar Igaunijas kodolenerģijas attīstītāja “Fermi Energia” datiem, Igaunijā līdz 2032. gadam ir plānots uzstādīt 2-4 kodolreaktorus un kā atbilstošākais būvniecībai ir izvēlēts šīs pašas tehnoloģijas reaktors.

Balstoties uz kaimiņvalsts speciālistu analīzes rezultātiem, šādas iekārtas izvēle atbilstu arī Latvijas situācijai, ņemot vērā valstu izmēra, iedzīvotāju blīvuma, ģeogrāfiskā novietojuma, nepieciešamās energojaudas, kā arī citas savstarpējās līdzības.

11

8 10 0

18°

I2 8°

17°

3 1-0/15

9

1-0/12

-3,500

15°

1-0/16

16° 16

1-0/13

1-0/15

-3,500

PAGRABA PAGRABA STĀVA TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA TELPU EKSPLIKĀCIJA : : Nr. TELPAS Nr. TELPAS NOSAUKUMS NOSAUKUMS PLATĪBAPLATĪBA 1-0/01 Gaitenis 1-0/01 Gaitenis 198,0 198,0 1-0/02 Garderobe 1-0/02 Garderobe 139,6 139,6 1-0/03 1-0/03 Palīgtelpa 114,9 114,9 8 Palīgtelpa 1-0/04 Kāpņu 1-0/04 telpa Kāpņu telpa 19,4 19,4 1-0/05 Tehniskā 1-0/05 Tehniskā telpa telpa 41,2 41,2 1-0/06 Darbnīca 1-0/0650Darbnīca 241,3 241,3 32, 1-0/07 R Gaitenis 1-0/07 Gaitenis 151,4 151,4 1-0/08 Noliktava 1-0/08 Noliktava 53,6 53,6 5 1-0/09 Tehniskā 1-0/09 Tehniskā telpa telpa 263,6 263,6 R 29,4Tehniskā 1-0/10 Tehniskā 1-0/10 telpa telpa 50,0 50,0 1-0/11 Tehniskā 1-0/11 Tehniskā telpa telpa 31,5 31,5 1-0/12 Tehniskā 1-0/12 Tehniskā telpa telpa 57,2 57,2 1-0/13 Tehniskā 1-0/13 Tehniskā telpa telpa 60,8 60,8 16° Tehniskā 1-0/14 1-0/14 Tehniskā telpa telpa 69,1 69,1 1-0/15 Noliktava 1-0/15 Noliktava 175,2 175,2 1-0/15 Tehniskā 1-0/15 Tehniskā telpa telpa 47,4 47,4 1-0/16 Kāpņu 1-0/16 telpa Kāpņu telpa 17,3 17,3 1-0/17 Kāpņu 1-0/17 telpa Kāpņu telpa 14,9 14,9 1-0/17 Tehniskā 1-0/17 Tehniskā telpa telpa 67,2 67,2 7 1-0/18 Palīgtelpa 1-0/18 Palīgtelpa 149,2 149,2 1-0/19 Sanmezgls 1-0/19 Sanmezgls 12,7 12,7 1-0/20 Sanmezgls 1-0/20 Sanmezgls 12,7 12,7 1 988,2 m² 1 988,2 m²

1-0/11

2

1-0/14

15°

1-0/17

1-0/10

1-0/09

0 R 23,2

0 R 16,3

1-0/07

13°

R 9,80

1-0/17

1-0/08 1-0/19

16°

GSPublisherVersion 0.28.100.80

Pamati

-

lentveida pamati, veidoti no 300 mm bieza monolīta dzelzsbetona uz dzelzsbetona paplašinātas pēdas. Pamati no ārpuses siltināti ar 100 mm biezu putupolistirolu. Zem kolonnām paredzēti monolīta dzelzsbetona stabu pamati.

Ārsienas

-

300 mm biezs monolīts dzelzsbetons iecirkņos, kur ir nepieciešams iestrādāt ieliekamās detaļas starpstāvu pārseguma nesošo siju montāžas stiprinājumiem, un 300 mm biezs gāzbetona bloku mūris citur. Ārsienas paredzēts siltināt ar 150 mm biezu minerālvates slāni.

BALTS METĀLS ieejas portāla apdare

konstruktīvā shēma

18 1-0/20

18

6 1-0/06

GSPublisherVersion 0.28.100.80

13°

6

1-0/01 1-0/18

19 16° -3,500

Centrālajā korpusā, kā arī pārējo korpusu galos fasādē izmantota pašnesoša stiklota alumīnija konstrukcijas fasāžu sistēma, kas tiek stiprināta pie nesošajām kolonnām.

Kolonnas - paredzēts veidot no tērauda plānsienas caurulēm - apaļām ar diametru 400 mm un taisnstūra ar izmēriem 300x500 mm un 400x400 mm. Šo kolonnu nestspējas palielināšanai un vietējās noturības nodrošināšanai caurules paredzēts aizpildīt ar betonu.

transformatoru apakšstacija

pētniecības centra autostāvvieta

1-0/02

pētniecības centra galvenā ēka

3

15 16

16°

1-0/04

5 1-0/05

2 21

Pārsegumi - 250 mm bieza monolīta dzelzsbetona plātne, kas balstīta uz tērauda sijām (atkarībā no laiduma pēdējām paredzēti velmēti profili HEA 400, IPE 600 un IPE 800). Sijas atkarībā no to konkrētā novietojuma balstītas vai nu tiešā veidā uz kolonnām, vai arī uz ieliekamajām detaļām, kas iestrādātas kolonnās un dzelzsbetona ārsienās.

19

ZILS METĀLS fasādes dekoratīvie elementi

16°

1-0/03

-2,600

21° 3

Ēkas galvenajā korpusā siju tīkls veidots ar virzību uz būvapjoma centru, un tas tiek balstīts uz apļveida tērauda gredzena, kas ieskauj iekšpagalmu un balstās uz centrālā kolonnu loka. Pārējos būvapjomos sijas izvietotas perpendikulāri to centrālajai asij ar soli 8 m.

Pārseguma plātnes biezums, tērauda siju dimensijas un to solis precizējams pēc būvkonstrukciju detalizēta aprēķina.

16° 22 2

21°

Jumts -

GSPublisherVersion 0.28.100.80

Šāda tipa reaktoram ir vairākas priekšrocības pār citām līdzīgām piedāvājumā esošām tehnoloģijām: Izmaksas – salīdzinot ar standarta izmēra kodolspēkstaciju, BWRX-300 stacijas būvniecībai nepieciešams patērēt par 90% mazāk betona. Arī BWRX-300 būvniecības apjoms ir par 50% mazāks uz saražoto elektroenerģiju (MW).

Izmērs – BWRX-300 stacija ir piemērota 170 x 280 metru zemes platībai. Šīs teritorijas robežās ir iespējams izvietot elektrotīkla pieslēguma sadalni, dzesēšanas torni, birojus, autostāvvietas, noliktavu un citas nepieciešamās palīgēkas;

4

4a H2 10

9°

17

kodolfizikas korpuss

H

G

G2 18°

17

spēkstacijas autostāvvieta

F

12

18° 18° 14

STIKLS stikloto fasāžu alumīnija konstrukcijas sistēma

apsardzes postenis

D

1

13

pagraba stāva plāns15 M 1:200

4b

-2,600

noliktava

Irbes upe

2

H1 F2

C

E

5

8° 3-2/07 3-2/09

21

4b

4a H2

8°

radioaktīvo atkritumu glabātava

Irbenes radioteleskops RT-32

H

4 00 0

G2

antena LOFAR LV614

G

3-1/12

24

F2

3-2/10

8°

2

3-1/13

H1

+4,200

E2

8 10 0

kosmosa fizikas korpuss

dzesēšanas baseins

siltumnīcas

auditorija

vadības centrs

3-1/11

8°

3-2/04

D2

G1

I2

dzesēšanas iekārta

F

E2

21

1

3-1/06

Vičaku dambis

bijušais militārais ciemats "Zvaigznīte" Vičaku dambis

D

5

8°

3-1/09

23

F1

G1

autoceļš P124

B C

dubults žogs

A

spēkstacijas birojs

turbīnas ēka

kodolreaktors

B

20b

3-1/10

7 100

teritorijas aksonometrija M 1:1500

A

I2

3-2/11

D2

7 100

Irbenes ciema objektu shēma M 1:5000

7 00 0

3-2/12 3-1/05

±0,000

3-1/20

H2

3-2/12

1

3-1/14 GSPublisherVersion 0.28.100.80

7 00 0

3-1/14

22 2

2-2/13

4 000

4 000

7 00 0

0.28.100.80

3-1/16

3-1/17

GSPublisherVersion

7 00 0

3-1/18 3-1/08

G2

3-1/16

B2 3-1/15

3-1/15

C2

-0,450

7 00 0

3-2/02

2-2/15

3-1/07

1

F2

7 00 0

3-2/18

3-2/20

A2

2-2/12

3-1/19

22 2

E2

3-2/21

B1

2-2/17

2-1/14

4 000 22 200

4 000 22 200

D1

G2

3-1/06

2-1/17

E1

1-2/06

3-2/19

+4,200

7 100

7 100

7 00 0

3-1/04

B2 2-1/19

1-2/05

+4,200

2-2/18

+4,200

-0,300

2-1/18

56 00 7 00 0 0

A1

2-2/19

2-1/08

2-2/16

C1

20

D2

3-2/01

2-2/20

2-1/10

19

3-1/03

±0,000

GSPublisherVersion 0.28.100.80

7 00 0

2-2/21 2-2/02

2-1/09

F2

2-2/22

2-2/05

2-2/11 3-1/22

1-1/03

C2

1-2/07

2-2/03

2-2/07

7 000

E2

3-1/23

3-1/26

2-1/15 2-1/14

1-2/08 2-2/04

7 000 56 00 7 00 0 0

1-1/01

2-2/01

2-2/06

H1 3-1/01 1-1/05

2-1/16

20a

D2

1-1/06

±0,000

2-1/07

7 000

8°

7 00 0 ±0,000

G1 1-1/08

B2

1-2/09

1-2/01

+4,200

7 000

2-1/01 2-1/03

70 00

1-2/28

000 56 7 000

F1

2-1/09

G1

6

1-2/11 1-2/26

7 000

B2

1-1/09

A2

70 00 1-2/10

D1

1-1/14 -0,020

7 000

GSPublisherVersion 0.28.100.80

1-2/12 1-2/25

18

7 000

6

2-1/02

1-2/27

C1

A2

F1 2-1/05

1-2/12 1-2/13

7 000

1-1/13

000 56 7 000

1-2/24

7 000 B1

1-1/12

1-1/15

1-1/38 1-1/39

D1

E1

A3

A1 1-1/37

7 000

7 000

18

7

1-2/23

1-1/36

A1

B1

8 10 0

±0,000

1-2/14

C3

C1 7 000

1-2/15

4-1/05

C3

8

±0,000

4-2/01

1-1/34 4-1/08

4-1/04

4-1/03

-0,020

20 4 00 0 0

4-1/02

±0,000

15°

24

4-1/01

4-2/06

7 89 0

7 89 0

+4,200

17

1-2/17

A3

16a

4-1/15

3 50 22 78 0 0 3 50 0

10

5 50 0

1-1/29 1-1/28

16

11 C3

7 89 0

7 89 0

1-1/30

A3

44 ,0 0

2. stāva plāns M 1:200

10 B3 7 00 0

16a

2

R 15°

C3 5 50 0

16b

1

15 11

44 ,0 0

3 50 22 78 0 0 3 50 0

R 15°

1. stāva plāns M 1:200

GSPublisherVersion 0.28.100.80

4 00 0

ģenerālplāns M 1:1000

8 10 0

apbūves laukums kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

Drošība – pasīvās drošības sistēmas samazina negadījumu risku, ko izraisa dzesēšanas ūdens zudums. Reaktora tvaika kondensācijas un dzesēšanas sistēmas pat vissmagākās avārijas gadījumā nodrošina reaktora drošību vismaz nedēļu bez cilvēka iejaukšanās.

Koģenerācija – kodolspēkstacijās iegūtais siltums tiek izmantots lai iegūtu tvaikus, ar ko tiek iegrieztas turbīnes, ar kurām tiek saražota elektroenerģija.

Parasti iegūtā siltuma enerģija šajās spēkstacijās ir ap 300°C, bet lietderīgi elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantota tikai trešdaļa no siltuma. Ar koģenerāciju šo kodolspēkstaciju efektivitāti ir iespējams palielināt līdz 80% un siltumu ir iespējams nogādāt attālumā līdz 100 km

16°

tā pamatnei paredzēts izmantot profilētās tērauda loksnes, kas balstītas uz ārsienām un uz nesošām tērauda konstrukcijām - uz tērauda sijām HEA 400, IPE 600 un IPE 800, bet auditorijas daļā uz tērauda kopnēm ar augstumu 2200 mm. Lēzenā savietotā jumta nosegumam paredzēts min. 300 mm biezs akmens vates siltinājums un bitumena ruļļu materiāla hidroizolācija.

23

18°

18°

1

24

BETONS rūpnieciski ražoti dekoratīvi 21 fasādes paneļi

1

1. STĀVA 1.TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA: TELPU EKSPLIKĀCIJA: TELPAS NOSAUKUMS Nr. TELPAS Nr. NOSAUKUMS PLATĪBAPLATĪBA 1-1/01 Vestibils 263,8 263,8 1-1/01 Vestibils 17,4 1-1/02 Apsardzes postenis postenis 17,4 1-1/02 Apsardzes 14,2 telpa 1-1/03 Apsardzes 1-1/03 Apsardzes telpa 14,2 19,8 1-1/04 Gaitenis 1-1/04 Gaitenis 19,8 16,7 1-1/05 Medpunkts 1-1/05 Medpunkts 16,7 5,6 telpa 1-1/06 Higienas 1-1/06 Higienas telpa 5,6 10,1 1-1/07 Palīgtelpa 1-1/07 Palīgtelpa 10,1 18,1 1-1/08 Kabinets 1-1/08 Kabinets 18,1 1-1/09 Gaitenis 1-1/09 Gaitenis 125,7 125,7 14,4 1-1/10 Kabinets 1-1/10 Kabinets 14,4 17,1 1-1/11 Kabinets 1-1/11 Kabinets 17,1 19,5 1-1/12 Kabinets 1-1/12 Kabinets 19,5 12,7 1-1/13 Sanmezgls 1-1/13 Sanmezgls 12,7 13,0 1-1/14 Sanmezgls 1-1/14 Sanmezgls 13,0 3,7 1-1/15 Sanmezgls 1-1/15 Sanmezgls 3,7 97,4 1-1/16 Vestibils 1-1/16 Vestibils 97,4 53,9 1-1/17 Kafejnīca 1-1/17 Kafejnīca 53,9 1-1/18 Ēdnīca 1-1/18 Ēdnīca 182,1 182,1 15,0 Ēdiena servētava 1-1/19 servētava 1-1/19 Ēdiena 15,0 58,2 1-1/20 Virtuve 1-1/20 Virtuve 58,2 13,6 Trauku mazgātava 1-1/21 mazgātava 1-1/21 Trauku 13,6 44,9 1-1/22 Gaitenis 1-1/22 Gaitenis 44,9 8,2 saldēšanas 1-1/23 Atkritumu 1-1/23 Atkritumu saldēšanas kamera kamera 8,2 4,7 Saldēto produktu 1-1/24 produktu 1-1/24 Saldēto noliktavanoliktava 4,7 6,2 piederumu 1-1/25 Servēšanas 1-1/25 Servēšanas piederumu noliktavanoliktava 6,2 17,6 Sauso produktu 1-1/26 produktu 1-1/26 Sauso noliktavanoliktava 17,6 9,1 telpa 1-1/27 Apkopes 1-1/27 Apkopes inventārainventāra telpa 9,1 9,1 noformēšanas birojs9,1 1-1/28 Iepirkumu 1-1/28 Iepirkumu noformēšanas birojs 10,8 Vīriešu ģērbtuves 1-1/29 ģērbtuves 1-1/29 Vīriešu 10,8 15,2 1-1/30 Sieviešu 1-1/30 Sieviešu ģērbtuvesģērbtuves 15,2 68,3 telpa 1-1/31 Tehniskā 1-1/31 Tehniskā telpa 68,3 47,0 1-1/32 Auditorija 1-1/32 Auditorija 47,0 47,0 1-1/33 Auditorija 1-1/33 Auditorija 47,0 14,2 1-1/34 Palīgtelpa 1-1/34 Palīgtelpa 14,2 43,0 1-1/35 Inventāra 1-1/35 Inventāra noliktavanoliktava 43,0 66,2 1-1/36 Gaitenis 1-1/36 Gaitenis 66,2 12,7 1-1/37 Sanmezgls 1-1/37 Sanmezgls 12,7 12,7 1-1/38 Sanmezgls 1-1/38 Sanmezgls 12,7 36,3 1-1/39 Kabinets 1-1/39 Kabinets 36,3 30,9 Mācību zona 2-1/01 zona 2-1/01 Mācību 30,9 2-1/02 Gaitenis 2-1/02 Gaitenis 179,0 179,0 18,3 Pārrunu telpa 2-1/03 telpa 2-1/03 Pārrunu 18,3 19,4 Mācību zona 2-1/04 zona 2-1/04 Mācību 19,4 Kāpņu telpa 2-1/05 telpa 2-1/05 Kāpņu 15,8 15,8 2-1/06 Sanmezgls 2-1/06 Sanmezgls 1,7 1,7 2-1/07 Sanmezgls 2-1/07 Sanmezgls 1,7 1,7 2-1/08 Sanmezgls 4,0 2-1/08 Sanmezgls 4,0 2-1/09 Inventāra 5,4 2-1/09 Inventāra noliktavanoliktava 5,4 Mācību telpa 2-1/10 telpa 41,7 2-1/10 Mācību 41,7 2-1/11 Datortelpa 56,7 2-1/11 Datortelpa 56,7 Kāpņu telpa 2-1/12 telpa 14,7 2-1/12 Kāpņu 14,7 2-1/13 Sanmezgls 2,1 2-1/13 Sanmezgls 2,1 2-1/14 Sanmezgls 2,1 2-1/14 Sanmezgls 2,1 2-1/15 Palīgtelpa 4,1 2-1/15 Palīgtelpa 4,1 2-1/16 Noliktava 37,7 2-1/16 Noliktava 37,7 Kodolreaktora un Kodolreaktora uzbūves uzbūves un 2-1/17 2-1/17 177,2 177,2 apkopes apkopes darbnīca darbnīca 2-1/18 2-1/19 2-1/20 3-1/01 3-1/02 3-1/03 3-1/04 3-1/05 3-1/06 3-1/07 3-1/08 3-1/09 3-1/10 3-1/11 3-1/12 3-1/13 3-1/14 3-1/15 3-1/16 3-1/17 3-1/18 3-1/19 3-1/20 3-1/21 3-1/22 3-1/23 3-1/24 3-1/25 3-1/26 4-1/01 4-1/02 4-1/03 4-1/04 4-1/05 4-1/06 4-1/07 4-1/08 4-1/09 4-1/10 4-1/11 4-1/12 4-1/13 4-1/14 4-1/15 4-1/16 4-1/17

2-1/18 Noliktava Noliktava 2-1/19 Labratorija Labratorija 2-1/20 Labratorija Labratorija Mācību zona 3-1/01 zona Mācību 3-1/02 Gaitenis Gaitenis mācību telpa 3-1/03 Individuālā Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/04 Individuālā Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/05 Individuālā Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/06 Individuālā Individuālā mācību telpa Mācību zona 3-1/07 zona Mācību Mācību telpa 3-1/08 telpa Mācību 3-1/09 Labratorija Labratorija 3-1/10 Labratorija Labratorija 3-1/11 Noliktava Noliktava 3-1/12 Darbnīca Darbnīca 3-1/13 Darbnīca Darbnīca 3-1/14 Nolktava Nolktava Kāpņu telpa 3-1/15 telpa Kāpņu 3-1/16 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/17 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/18 Palīgtelpa Palīgtelpa 3-1/19 Kabinets Kabinets Pārrunu telpa 3-1/20 telpa Pārrunu 3-1/21 Datorklase Datorklase Palīgtelpa 3-1/22 Palīgtelpa Kāpņu telpa 3-1/23 telpa Kāpņu 3-1/24 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/25 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/26 Sanmezgls Sanmezgls 4-1/01 Vestibils Vestibils 4-1/02 Apsardzes Apsardzes postenis postenis 4-1/03 Apsardzes Apsardzes kabinets kabinets sanmezgls 4-1/04 Apsardzes Apsardzes sanmezgls telpa 4-1/05 Apspriežu Apspriežu telpa telpa 4-1/06 Apspriežu Apspriežu telpa 4-1/07 Gaitenis Gaitenis telpa 4-1/08 Higienas Higienas telpa 4-1/09 Palīgtelpa Palīgtelpa Serveru telpa 4-1/10 telpa Serveru 4-1/11 Sanmezgls Sanmezgls 4-1/12 Sanmezgls Sanmezgls 4-1/13 Garderobe Garderobe Kāpņu telpa 4-1/14 telpa Kāpņu 4-1/15 Kabinets Kabinets 4-1/16 Kabinets Kabinets 4-1/17 Kabinets Kabinets

32,2 32,2 64,5 64,5 28,6 28,6 61,4 61,4 159,4 159,4 3,5 3,5 3,9 3,9 4,9 4,9 5,4 5,4 18,1 18,1 27,1 27,1 35,4 35,4 55,1 55,1 20,8 20,8 33,7 33,7 194,1 194,1 33,7 33,7 17,0 17,0 1,9 1,9 1,9 1,9 3,8 3,8 36,3 36,3 18,3 18,3 74,2 74,2 6,2 6,2 17,2 17,2 1,9 1,9 1,9 1,9 4,0 4,0 53,5 53,5 15,0 15,0 11,4 11,4 3,8 3,8 21,4 21,4 11,7 11,7 72,9 72,9 5,9 5,9 8,5 8,5 21,2 21,2 2,0 2,0 2,0 2,0 8,8 8,8 16,2 16,2 22,5 22,5 23,9 23,9 25,7 25,7 3 370,5 m² 3 370,5 m²

2. STĀVA 2.TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA: TELPU EKSPLIKĀCIJA: PLATĪBAPLATĪBA Nr. Nr. TELPAS NOSAUKUMS TELPAS NOSAUKUMS 345,9 345,9 1-2/01 Gaitenis 1-2/01 Gaitenis 17,1 1-2/02 Kabinets 17,1 1-2/02 Kabinets 18,7 1-2/03 Kabinets 1-2/03 Kabinets 18,7 17,1 1-2/04 Kabinets 1-2/04 Kabinets 17,1 26,4 1-2/05 Apspriežu telpa 1-2/05 Apspriežu telpa 26,4 15,2 1-2/06 Tehniskā telpa 1-2/06 Tehniskā telpa 15,2 126,3 126,3 1-2/07 Kopstrādes telpa 1-2/07 Kopstrādes telpa 2,6 1-2/08 Palīgtelpa 1-2/08 Palīgtelpa 2,6 14,4 1-2/09 Kabinets 1-2/09 Kabinets 14,4 23,3 1-2/10 Kabinets 1-2/10 Kabinets 23,3 13,0 1-2/11 Sanmezgls 1-2/11 Sanmezgls 13,0 18,9 1-2/12 Kabinets 1-2/12 Kabinets 18,9 12,7 1-2/12 Sanmezgls 1-2/12 Sanmezgls 12,7 3,7 1-2/13 Sanmezgls 1-2/13 Sanmezgls 3,7 36,7 1-2/14 Grāmatu krātuve krātuve 1-2/14 Grāmatu 36,7 200,9 200,9 1-2/15 Biblioteka 1-2/15 Biblioteka 80,9 1-2/16 Lasītava/ vestibils vestibils 1-2/16 Lasītava/ 80,9 172,6 172,6 1-2/17 Auditorija 1-2/17 Auditorija 177,5 177,5 1-2/18 Auditorija 1-2/18 Auditorija 11,7 1-2/19 Palīgtelpa 1-2/19 Palīgtelpa 11,7 8,2 1-2/20 Palīgtelpa 1-2/20 Palīgtelpa 8,2 42,1 1-2/21 Vestibils 1-2/21 Vestibils 42,1 11,2 1-2/22 Gaitenis 1-2/22 Gaitenis 11,2 31,8 1-2/23 Apspriežu telpa 1-2/23 Apspriežu telpa 31,8 12,7 1-2/24 Sanmezgli 1-2/24 Sanmezgli 12,7 12,7 1-2/25 Sanmezgli 1-2/25 Sanmezgli 12,7 7,7 1-2/26 Palīgtelpa 1-2/26 Palīgtelpa 7,7 18,5 1-2/27 Kabinets 1-2/27 Kabinets 18,5 24,7 1-2/28 Kabinets 1-2/28 Kabinets 24,7 2,2 2-1/08 Sanmezgls 2-1/08 Sanmezgls 2,2 2,2 2-1/09 Sanmezgls 2-1/09 Sanmezgls 2,2 4,4 2-1/10 Palīgtelpa 2-1/10 Palīgtelpa 4,4 44,9 2-1/14 Atpūtas 2-1/14 zona Atpūtas zona 44,9 60,4 2-2/01 Mācību 2-2/01 zona Mācību zona 60,4 134,1 134,1 2-2/02 Gitenis 2-2/02 Gitenis 1,9 2-2/03 Sanmezgls 2-2/03 Sanmezgls 1,9 1,9 2-2/04 Sanmezgls 2-2/04 Sanmezgls 1,9 4,1 2-2/05 Sanmezgls 2-2/05 Sanmezgls 4,1 15,2 2-2/06 Pasniedzēju telpa 2-2/06 Pasniedzēju telpa 15,2 50,7 2-2/07 Virtuālās realitātesrealitātes telpa 2-2/07 Virtuālās telpa 50,7 28,5 2-2/11 Darbnīca 2-2/11 Darbnīca 28,5 39,4 2-2/12 Gitenis 2-2/12 Gitenis 39,4 25,6 2-2/13 Darbnīca 2-2/13 Darbnīca 25,6 2-2/15 Transformējama mācību telpa 2-2/15 Transformējama mācību telpa52,3 52,3 2-2/16 Transformējama mācību telpa 2-2/16 Transformējama mācību telpa53,2 53,2 15,1 2-2/17 Kabinets 2-2/17 Kabinets 15,1 13,6 2-2/18 Kabinets 2-2/18 Kabinets 13,6 12,6 2-2/19 Kabinets 2-2/19 Kabinets 12,6 3,5 2-2/20 Individuālā mācību telpa 2-2/20 Individuālā mācību telpa 3,5 3,0 2-2/21 Individuālā mācību telpa 2-2/21 Individuālā mācību telpa 3,0 2,5 2-2/22 Individuālā mācību telpa 2-2/22 Individuālā mācību telpa 2,5 27,5 3-1/05 Virtuālās realitātesrealitātes telpa 3-1/05 Virtuālās telpa 27,5 Virtuālās Virtuālās realitātesrealitātes modelēšanas modelēšanas 32,0 3-1/06 3-1/06 32,0 telpa telpa 3-1/14 3-1/15 3-1/16 3-1/17 3-2/01 3-2/02 3-2/03 3-2/04 3-2/07 3-2/08 3-2/09 3-2/10 3-2/11 3-2/12 3-2/12 3-2/18 3-2/19 3-2/20 3-2/21 4-2/01 4-2/02 4-2/03 4-2/04 4-2/05 4-2/06 4-2/07 4-2/08

Tehniskā telpa 3-1/14 Tehniskā telpa Kabinets 3-1/15 Kabinets Kabinets 3-1/16 Kabinets Kabinets 3-1/17 Kabinets Mācību 3-2/01 telpa Mācību telpa Atpūtas 3-2/02 zona Atpūtas zona Gaitenis 3-2/03 Gaitenis Mācību 3-2/04 telpa Mācību telpa Atpūtas 3-2/07 zona Atpūtas zona Darbnīca 3-2/08 Darbnīca Darbnīca 3-2/09 Darbnīca Gaitenis 3-2/10 Gaitenis Darbnīca 3-2/11 Darbnīca Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls Mācību 3-2/18 zona Mācību zona Sanmezgls 3-2/19 Sanmezgls Sanmezgls 3-2/20 Sanmezgls Sanmezgls 3-2/21 Sanmezgls Gaitenis 4-2/01 Gaitenis Kabinets 4-2/02 Kabinets Kabinets 4-2/03 Kabinets Atpūtas 4-2/04 telpa Atpūtas telpa Sanmezgls 4-2/05 Sanmezgls Sanmezgls 4-2/06 Sanmezgls Apspriežu telpa 4-2/07 Apspriežu telpa Kopstrādes telpa 4-2/08 Kopstrādes telpa

PAGRABA STĀVA TELPU EKSPLIKĀCIJA : PLATĪBA TELPAS NOSAUKUMS Nr. 198,0 1-0/01 Gaitenis 139,6 1-0/02 Garderobe 114,9 1-0/03 Palīgtelpa 19,4 1-0/04 Kāpņu telpa 41,2 1-0/05 Tehniskā telpa 241,3 1-0/06 Darbnīca 151,4 1-0/07 Gaitenis 53,6 1-0/08 Noliktava 263,6 1-0/09 Tehniskā telpa 50,0 1-0/10 Tehniskā telpa 31,5 1-0/11 Tehniskā telpa 57,2 1-0/12 Tehniskā telpa 60,8 1-0/13 Tehniskā telpa 69,1 1-0/14 Tehniskā telpa 175,2 1-0/15 Noliktava 47,4 1-0/15 Tehniskā telpa 17,3 1-0/16 Kāpņu telpa 14,9 1-0/17 Kāpņu telpa 67,2 1-0/17 Tehniskā telpa 149,2 1-0/18 Palīgtelpa 12,7 1-0/19 Sanmezgls 12,7 1-0/20 Sanmezgls 1 988,2 m²

GSPublisherVersion 0.28.100.80

3

GSPublisherVersion GSPublisherVersion 0.28.100.80 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

griezums 1-1 M 1:200

reaktora griezuma shēma M 1:500

21,9 21,9 15,3 15,3 12,7 12,7 13,7 13,7 61,4 61,4 35,7 35,7 132,8 132,8 81,1 81,1 62,5 62,5 30,7 30,7 23,8 23,8 43,4 43,4 33,7 33,7 1,9 1,9 1,9 1,9 18,1 18,1 1,9 1,9 1,9 1,9 4,0 4,0 28,1 28,1 24,8 24,8 19,7 19,7 57,4 57,4 2,3 2,3 2,4 2,4 19,8 19,8 129,4 129,4 3 018,3 m² 3 018,3 m²

griezums 2-2 M 1:200

1. STĀVA TELPU EKSPLIKĀCIJA: Nr. TELPAS NOSAUKUMS 1-1/01 Vestibils 1-1/02 Apsardzes postenis 1-1/03 Apsardzes telpa 5 Gaitenis 1-1/04 1-1/05 Medpunkts 1-1/06 Higienas telpa 1-1/07 Palīgtelpa 1-1/08 Kabinets 1-1/09 Gaitenis 1-1/10 Kabinets 1-1/11 Kabinets 1 1-1/12 Kabinets 1-1/13 1-1/14 1-1/15 1-1/16 1-1/17 1-1/18 1-1/19 1-1/20 1-1/21 1-1/22 1-1/23 1-1/24 1-1/25 1-1/26 1-1/27 1-1/28 1-1/29 1-1/30 1-1/31 1-1/32 1-1/33 1-1/34 1-1/35 1-1/36 1-1/37 1-1/38 1-1/39 2-1/01 2-1/02 2-1/03 2-1/04 2-1/05 2-1/06 2-1/07 2-1/08 2-1/09 2-1/10 2-1/11 2-1/12 2-1/13 2-1/14 2-1/15 2-1/16 2-1/17 2-1/18 2-1/19 2-1/20 3-1/01 3-1/02 3-1/03 3-1/04 3-1/05 3-1/06 3-1/07 3-1/08 3-1/09 3-1/10 3-1/11 3-1/12 3-1/13 3-1/14 3-1/15 3-1/16 3-1/17 3-1/18 3-1/19 3-1/20 3-1/21 3-1/22 3-1/23 3-1/24 3-1/25 3-1/26 4-1/01 4-1/02 4-1/03 4-1/04 4-1/05 4-1/06 4-1/07 4-1/08 4-1/09 4-1/10 4-1/11 4-1/12 4-1/13 4-1/14 4-1/15 4-1/16 4-1/17

GSPublisherVersion 0.28.100.80

RTU ADI Arhitektūras skola

Maģistra darbs Mūsdienīga pieeja spēkstaciju projektēšanā.

Kodolspēkstacija Latvijā: Pētniecības centrs pie kodolreaktora Modern Approach to Power Plant Design. Nuclear Power Plant in Latvia: Research Center near Nuclear Reactor

GSPublisherVersion 0.0.100.100

Students T. Z. Ozoliņš

Lapa Nr.

1

dipl. arch., prakt. doc.

G. Grabovskis

Lapu sk.

3

Darba vad.

Stud. prog. prof.

U. Bratuškins direktors

RTU ADI Arhitektūras skola

Maģistra darbs Mūsdienīga pieeja spēkstaciju projektēšanā.

Kodolspēkstacija Latvijā: Pētniecības centrs pie kodolreaktora Modern Approach to Power Plant Design. Nuclear Power Plant in Latvia: Research Center near Nuclear Reactor

Reģ Nr. GSPublisherVersion 0.0.100.100

Students T. Z. Ozoliņš

Lapa Nr.

2

dipl. arch., prakt. doc.

G. Grabovskis

Lapu sk.

3

Darba vad.

Stud. prog. prof.

U. Bratuškins direktors

RTU ADI Arhitektūras skola

Reģ Nr. GSPublisherVersion 0.0.100.100

Maģistra darbs

Sanmezgls Sanmezgls Sanmezgls Vestibils Kafejnīca Ēdnīca Ēdiena servētava Virtuve Trauku mazgātava Gaitenis Atkritumu saldēšanas kamera Saldēto produktu noliktava Servēšanas piederumu noliktava Sauso produktu noliktava Apkopes inventāra telpa Iepirkumu noformēšanas birojs Vīriešu ģērbtuves Sieviešu ģērbtuves Tehniskā telpa Auditorija Auditorija Palīgtelpa Inventāra noliktava Gaitenis Sanmezgls Sanmezgls Kabinets Mācību zona Gaitenis Pārrunu telpa Mācību zona Kāpņu telpa Sanmezgls Sanmezgls Sanmezgls Inventāra noliktava Mācību telpa Datortelpa Kāpņu telpa Sanmezgls Sanmezgls Palīgtelpa Noliktava Kodolreaktora uzbūves un apkopes darbnīca Noliktava Labratorija Labratorija Mācību zona Gaitenis Individuālā mācību telpa Individuālā mācību telpa Individuālā mācību telpa Individuālā mācību telpa Mācību zona Mācību telpa Labratorija Labratorija Noliktava Darbnīca Darbnīca Nolktava Kāpņu telpa Sanmezgls Sanmezgls Palīgtelpa Kabinets Pārrunu telpa Datorklase Palīgtelpa Kāpņu telpa Sanmezgls Sanmezgls Sanmezgls Vestibils Apsardzes postenis Apsardzes kabinets Apsardzes sanmezgls Apspriežu telpa Apspriežu telpa Gaitenis Higienas telpa Palīgtelpa Serveru telpa Sanmezgls Sanmezgls Garderobe Kāpņu telpa Kabinets Kabinets Kabinets

Students T. Z. Ozoliņš

Lapa Nr.

3

dipl. arch., prakt. doc.

G. Grabovskis

Lapu sk.

3

Stud. prog. prof.

U. Bratuškins direktors

Reģ Nr.

Mūsdienīga pieeja 0.28.100.80 GSPublisherVersion spēkstaciju projektēšanā.

Kodolspēkstacija Latvijā: Pētniecības centrs pie kodolreaktora

Darba vad.

Modern Approach to Power Plant Design. Nuclear Power Plant in Latvia: Research Center near Nuclear Reactor

PLATĪBA 263,8 17,4 14,2 19,8 16,7 5,6 10,1 18,1 125,7 14,4 17,1 19,5 12,7 13,0 3,7 97,4 53,9 182,1 15,0 58,2 13,6 44,9 8,2 4,7 6,2 17,6 9,1 9,1 10,8 15,2 68,3 47,0 47,0 14,2 43,0 66,2 12,7 12,7 36,3 30,9 179,0 18,3 19,4 15,8 1,7 1,7 4,0 5,4 41,7 56,7 14,7 2,1 2,1 4,1 37,7 177,2 32,2 64,5 28,6 61,4 159,4 3,5 3,9 4,9 5,4 18,1 27,1 35,4 55,1 20,8 33,7 194,1 33,7 17,0 1,9 1,9 3,8 36,3 18,3 74,2 6,2 17,2 1,9 1,9 4,0 53,5 15,0 11,4 3,8 21,4 11,7 72,9 5,9 8,5 21,2 2,0 2,0 8,8 16,2 22,5 23,9 25,7 3 370,5 m²

2. STĀVA TELPU EKSPLIKĀCIJA: Nr. TELPAS NOSAUKUMS 1-2/01 Gaitenis 1-2/02 Kabinets 1-2/03 Kabinets 1-2/04 Kabinets 1-2/05 Apspriežu telpa 1-2/06 Tehniskā telpa 1-2/07 Kopstrādes telpa 1-2/08 Palīgtelpa 1-2/09 Kabinets 1-2/10 Kabinets 1-2/11 Sanmezgls 1-2/12 Kabinets 1-2/12 Sanmezgls 1-2/13 Sanmezgls 1-2/14 Grāmatu krātuve 1-2/15 Biblioteka 1-2/16 Lasītava/ vestibils 1-2/17 Auditorija 1-2/18 Auditorija 1-2/19 Palīgtelpa 1-2/20 Palīgtelpa 1-2/21 Vestibils 1-2/22 Gaitenis 1-2/23 Apspriežu telpa 1-2/24 Sanmezgli 1-2/25 Sanmezgli 1-2/26 Palīgtelpa 1-2/27 Kabinets 1-2/28 Kabinets 2-1/08 Sanmezgls 2-1/09 Sanmezgls 2-1/10 Palīgtelpa 2-1/14 Atpūtas zona 2-2/01 Mācību zona 2-2/02 Gitenis 2-2/03 Sanmezgls 2-2/04 Sanmezgls 2-2/05 Sanmezgls 2-2/06 Pasniedzēju telpa 2-2/07 Virtuālās realitātes telpa 2-2/11 Darbnīca 2-2/12 Gitenis 2-2/13 Darbnīca 2-2/15 Transformējama mācību telpa 2-2/16 Transformējama mācību telpa 2-2/17 Kabinets 2-2/18 Kabinets 2-2/19 Kabinets 2-2/20 Individuālā mācību telpa 2-2/21 Individuālā mācību telpa 2-2/22 Individuālā mācību telpa 3-1/05 Virtuālās realitātes telpa Virtuālās realitātes modelēšanas 3-1/06 telpa 3-1/14 Tehniskā telpa 3-1/15 Kabinets 3-1/16 Kabinets 3-1/17 Kabinets 3-2/01 Mācību telpa 3-2/02 Atpūtas zona 3-2/03 Gaitenis 3-2/04 Mācību telpa 3-2/07 Atpūtas zona 3-2/08 Darbnīca 3-2/09 Darbnīca 3-2/10 Gaitenis 3-2/11 Darbnīca 3-2/12 Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls 3-2/18 Mācību zona 3-2/19 Sanmezgls 3-2/20 Sanmezgls 3-2/21 Sanmezgls 4-2/01 Gaitenis 4-2/02 Kabinets 4-2/03 Kabinets 4-2/04 Atpūtas telpa 4-2/05 Sanmezgls 4-2/06 Sanmezgls 4-2/07 Apspriežu telpa 4-2/08 Kopstrādes telpa

PLATĪBA 345,9 17,1 18,7 17,1 26,4 15,2 126,3 2,6 14,4 23,3 13,0 18,9 12,7 3,7 36,7 200,9 80,9 172,6 177,5 11,7 8,2 42,1 11,2 31,8 12,7 12,7 7,7 18,5 24,7 2,2 2,2 4,4 44,9 60,4 134,1 1,9 1,9 4,1 15,2 50,7 28,5 39,4 25,6 52,3 53,2 15,1 13,6 12,6 3,5 3,0 2,5 27,5 32,0 21,9 15,3 12,7 13,7 61,4 35,7 132,8 81,1 62,5 30,7 23,8 43,4 33,7 1,9 1,9 18,1 1,9 1,9 4,0 28,1 24,8 19,7 57,4 2,3 2,4 19,8 129,4 3 018,3 m²

.28.100.80

E

G

GSPublisherVersion 0.28.100.80

2-1/16

8°

20a

20a

20

2-1/16 2-1/15 2-1/14

2-1/17

2-1/17

2-1/17 2-1/18

2-1/16

bijušais militārais ciemats "Zvaigznīte" 20b 20b 20

autoceļš P124

8° 21 Irbes upe antena LOFAR LV614

Irbenes radioteleskops RT-32 Irbes upe

autoceļš P124

H F G H E A

G1

F12-1/18

2-1/18

2-1/19

2-1/15 2-1/14

±0,000

2-1/13

2-1/12 2-1/15 2-1/14

F1

F1

2-1/19

E1

2-1/19

±0,000

±0,000

antena RT-8 antena RT-16 antena LOFAR LV614 Irbenes radioteleskops RT-32 Irbes upe

D E F G H

G

G

F

F

G1

D

D

D

D1

B

2-1/20

D1

E1

B

C1

B1

D1

A

2-1/20

C1

A

H

B3

C1

C1

2-1/04

B1

A3

A3

±0,000

B1

B1

A1

A3

4-1/10

7 00 0

7 00 0

4-1/12

2-1/02

A1

A1

1-1/39

4-1/06

±0,000

22

22

2-1/01

2-1/01

1-1/31

4-1/09

A3

A3

1-1/39

1-1/38 1-1/39

±0,000

1-1/37

1-1/36

±0,000

4-1/08

4-1/09

4-1/08 4-1/11 1-1/35 4-1/07

4-1/12 4-1/10

4-1/06 4-1/07

4-1/13

4-1/08

4-1/11 4-1/13 4-1/09

4-1/14

2-1/02

2-1/01

22

2-1/03

2-1/03

0 7 00

0 7 00

4-1/05

4-1/05

4-1/07

4-1/12

4-1/11

4-1/10

B3

4-1/14

B3

5 50 0

C37 00 0 5 50 0

C3

4-1/04 4-1/06

4-1/04

2-1/02

±0,000

A1

2-1/03

0 7 00

2-1/07 2-1/04

2-1/06

A1

4-1/03

4-1/03 4-1/05 4-1/02

4-1/13

4-1/15 4-1/14

4-1/16

0 7 00

B3

4-1/15

4-1/16

4-1/02

0 7 00

2-1/05 2-1/07

2-1/06

44 ,0 0 5 50 0 R 44 ,0 0

4-1/17

2-1/05

18

18

A3

R C3

4-1/17

4-1/04

±0,000

4-1/01

±0,000

4-1/01

±0,000

B3

15°

15°

4-1/15

4-1/16

A1

H

C

C

C

A2-1/04 2-1/08 2-1/20

D1

2-1/10

15

15

4-1/03

2-1/08 2-1/09

2-1/07

2-1/06

2-1/09

2-1/05

0 7 00

B1

B1 0 7 00

-0,020

18 0 7 00

C3

44 ,0 0

4-1/02

4-1/17

-0,020

±0,000

4-1/01

16a

C3 B3

16

16

2-1/082-1/10

2-1/09

0 7 00

2 16b

C1 0 7 00 0 7 00

E1

B

2-1/11

2-1/11

2 16b

-0,020

15°

15° C3

2-1/10

17

17

16

16a

R

23

1-1/36

1-1/38

1-1/37 1-1/38

1-1/36

1-1/37

1-1/33

1-1/33

1-1/30

GSPublisherVersion 0.30.100.78

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

griezums 1-1 M 1:200

griezums griezums 1-1 M 1:200 1-1 M 1:200

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

1-1/29

1

1-1/01

±0,000

1-1/32

1-1/30

1-1/30

-0,020

1-1/34

13

13

1-1/01

±0,000

-0,020

-0,020

1-1/34

1-1/34

1-1/29

1-1/28

1-1/29

1

1

1-1/04 1-1/06

1-1/03 1-1/02

23

23

-0,450

1

1

-0,450

-0,450

1

reaktora griezuma shēma M 1:500

-0,300

1-1/03

teritorijas aksonometrija M 1:1500

1

1-1/02

1

1

1-1/06

1-1/06 1-1/07

1-1/08

1-1/07

1-1/13

1-1/03

teritorijas aksonometrija M 1:1500 1-1/02 1-1/01

±0,000

1-1/04

1-1/05

1-1/09 1-1/04

1-1/09

1-1/14

1-1/16

1-1/16

1-1/17

1-1/21 1-1/17

1-1/25

1-1/22

1-1/26 1-1/25

1-1/23

1-1/26

11

1-1/24

1-1/15

1-1/27

1-1/27

1-1/07

1-1/16

1-1/17

1-1/25

1-1/28

1-1/26

1-1/28

1-1/09

1-1/32

1-1/32

1-1/27

teritorijas aksonometrija M 1:1500

1-1/35

1-1/35

1-1/33

1-1/31

1-1/31

13

F mmno Pamati - lentveida - pamati, lentveida veidoti pamati, no 300 veidoti bieza 300 monolīta mm biezadzelzsbetona monolīta dzelzsbetona uz dzelzsbetona uz dzelzsbetona paplašinātas paplašinātas pēdas. Pamati pēdas. no Pamati ārpusesno siltināti ārpuses ar siltināti ar 100 mm biezu 100 putupolistirolu. mm biezu putupolistirolu.

Zem kolonnām Zem paredzēti kolonnāmmonolīta paredzētidzelzsbetona monolīta dzelzsbetona stabu pamati. stabu pamati.

Vičaku dambis

bijušais militārais ciemats "Zvaigznīte"

BE C

H1

IrbenesRT-16 radioteleskops RT-32 antena

H1

8° 21 H1 8° LOFAR LV614 antena21RT-8

G E

E

2-1/11

Irbenes antena RT-16ciema objektu shēma M 1:5000 Vičaku dambis F D

E C

2-1/13

2-1/12

000 56 0 7 00

000 56 0 7 00

C1

16b

2

16a

15°

Pamati -- biezs lentveida pamati, veidoti dzelzsbetons no iecirkņos, 300 mm bieza dzelzsbetona paplašinātas Pamati no ārpuses siltinātisiju ar Ārsienas Ārsienas - 300 mm 300 monolīts mm biezs dzelzsbetons monolīts kur iecirkņos, irmonolīta nepieciešams kur dzelzsbetona ir nepieciešams iestrādātuzieliekamās iestrādāt ieliekamās detaļas starpstāvu detaļaspēdas. starpstāvu pārseguma pārseguma nesošo sijunesošo 100 mmapraksts biezu putupolistirolu.

Zemgāzbetona kolonnām paredzēti monolīta dzelzsbetona stabusiltināt pamati.ar 150 izvēlētā reaktora montāžas stiprinājumiem, montāžas stiprinājumiem, un 300 mmunbiezs 300 mm biezs gāzbetona bloku mūris bloku citur.mūris Ārsienas citur.paredzēts Ārsienas paredzēts siltināt mmarbiezu 150 minerālvates mm biezu minerālvates slāni. slāni. Ārsienas - 300 mm biezs monolīts dzelzsbetons iecirkņos, kur ir nepieciešams iestrādāt ieliekamās detaļas starpstāvu pārseguma nesošo siju Drošība – pasīvās drošības sistēmas Šāda tipa reaktoram ir vairākas Projekta īstenošanai izvēlēts izvēlētā reaktora apraksts montāžas stiprinājumiem, 300 mmfasādē biezs gāzbetona bloku mūris siltināt ar 150 mm biezu minerālvates H citur. Ārsienas Centrālajā Centrālajā korpusā, kā korpusā, arī pārējo kā korpusu arī un pārējo galos korpusu galos izmantota fasādēcitām pašnesoša izmantota pašnesoša stiklota alumīnija stiklotaparedzēts konstrukcijas alumīnija konstrukcijas fasāžu sistēma, fasāžu kas sistēma, tiek kas tiek samazina negadījumu risku, ko izraisa priekšrocības pār līdzīgām izmantot GE Hitachi BWRX-300 modeļa slāni. stiprināta nesošajām kolonnām. pie nesošajām kolonnām. dzesēšanas ūdens zudums. Reaktora piedāvājumā esošām tehnoloģijām: mazasstiprināta jaudas pie modulāru kodolreaktoru teritorijas aksonometrija MIzmaksas 1:1500 Drošība – pasīvās drošības sistēmas Šāda tipa reaktoram ir vairākas Projekta īstenošanai izvēlēts Kolonnas -Kolonnas paredzēts - veidot paredzēts no tērauda veidot no plānsienas tērauda plānsienas caurulēm - apaļām caurulēm - apaļām diametruar400 diametru mm un400 taisnstūra mm un ar taisnstūra izmēriem ar300x500 izmēriemmm 300x500 mm tvaika kondensācijas un dzesēšanas – salīdzinot ar ar standarta (MMR). samazina negadījumu risku, ko izraisa priekšrocības pār līdzīgām Centrālajā korpusā, kā arī pārējo korpusupalielināšanai galos fasādēcitām izmantota pašnesoša stiklota alumīnija konstrukcijas fasāžu sistēma, kas tiek izmantot GE Hitachi BWRX-300 modeļa G Šo un 400x400 mm.

400x400 Šo kodolenerģijas kolonnu mm. nestspējas kolonnu nestspējas palielināšanai un vietējās un noturības vietējās nodrošināšanai noturības nodrošināšanai caurules paredzēts caurules aizpildīt paredzēts aravārijas aizpildīt betonu. ar betonu. sistēmas pat vissmagākās izmēra kodolspēkstaciju, BWRX-300 Saskaņā ar un Igaunijas dzesēšanas ūdens zudums. Reaktora piedāvājumā esošām tehnoloģijām: stiprināta pie nesošajām kolonnām. mazas jaudas modulāru kodolreaktoru gadījumā nodrošina reaktora drošību stacijas būvniecībai nepieciešams patērēt attīstītāja “Fermi Energia” datiem, tvaika 400 kondensācijas un dzesēšanas Izmaksas – salīdzinot ar standarta ar diametru Kolonnas - paredzēts veidot no tērauda plānsienas caurulēm - apaļām mm un taisnstūra ar izmēriem 300x500 mm (MMR).

Pārsegumi Pārsegumi - 250 līdz mm- bieza 250 monolīta mm bieza dzelzsbetona monolīta dzelzsbetona plātne, plātne, balstīta kas uzbetona. balstīta tērauda uz sijām tērauda (atkarībā sijāmno (atkarībā laiduma pēdējām laiduma paredzēti pēdējām paredzēti profili velmēti HEA profili HEA vismazno nedēļu bez cilvēka velmēti iejaukšanās. par kas 90% mazāk Arī BWRX-300 Igaunijā 2032. gadam ir plānots sistēmas pat caurules vissmagākās avārijas ar betonu. izmēra kodolspēkstaciju, BWRX-300 un un 400x400 mm. Šo kolonnu nestspējas palielināšanai un balstītas vietējās noturības nodrošināšanai paredzēts Saskaņā Igaunijas kodolenerģijas 400, 2-4 IPEar 600 400, IPE IPE600 800). unSijas IPE atkarībā noatkarībā to konkrētā noapjoms tonovietojuma konkrētā vai balstītas nu tiešā vai veidā nu tiešā uz kolonnām, veidā uz–kolonnām, vaikodolspēkstacijās arī uz ieliekamajām vaiaizpildīt arī uz ieliekamajām Koģenerācija būvniecības ir par novietojuma 50% mazāks uz uzstādīt kodolreaktorus un 800). kā Sijas gadījumā nodrošina reaktora drošību stacijas būvniecībai nepieciešams patērēt attīstītāja “Fermi Energia” datiem,un detaļām, kas detaļām, iestrādātas kas iestrādātas kolonnās dzelzsbetona un dzelzsbetona ārsienās. ārsienās. iegūtais siltums tiek izmantots lai iegūtu saražoto elektroenerģiju (MW). atbilstošākais būvniecībai irkolonnās izvēlēts vismazno nedēļu bezpēdējām cilvēka iejaukšanās. par 90% mazāk BWRX-300 Pārsegumi 250 mm bieza ir monolīta dzelzsbetona plātne, kasbetona. balstīta Arī uz tērauda sijām (atkarībā laiduma paredzēti velmēti profili HEA Igaunijā līdz- 2032. gadam plānots tvaikus, ar ko tiek iegrieztas turbīnes, Izmērs – BWRX-300 stacija ir šīs pašas tehnoloģijas reaktors.

Koģenerācija kodolspēkstacijās būvniecības ir par novietojuma 50% mazāksbalstītas uz 400, korpusā IPE 600 siju unkorpusā IPE atkarībā noapjoms to konkrētā vaiuz nu tiešā veidā uz– kolonnām, vai arīieskauj uz ieliekamajām uzstādīt kodolreaktorus un 800). kāsijuSijas Ēkas2-4 galvenajā Ēkas galvenajā tīkls veidots tīkls ar virzību veidotsuz ar būvapjoma virzību būvapjoma centru, unplatībai. tas centru, tiek un balstīts tas apļveida balstīts tērauda apļveida gredzena, tērauda kas gredzena, kas ieskauj ar tiek kurām tiekuz saražota elektroenerģija. piemērota 170 x 280 uz metru zemes Balstoties uz kaimiņvalsts speciālistu iegūtais siltums tiek izmantots lai iegūtu saražoto elektroenerģiju (MW). detaļām, kas un iestrādātas kolonnās unkolonnu dzelzsbetona ārsienās. atbilstošākais būvniecībai iruz balstās izvēlēts iekšpagalmu iekšpagalmu un balstās centrālāuz kolonnu centrālā Pārējos loka. būvapjomos Pārējos sijas izvietotas sijas Parasti perpendikulāri izvietotasiegūtā perpendikulāri to siltuma centrālajai to centrālajai asij ar soli asij 8 m.ar soli 8 m. enerģija šajās Šīs loka. teritorijas robežās irbūvapjomos iespējams analīzes rezultātiem, šādas iekārtas tvaikus, ar ko tiek iegrieztas turbīnes, Izmērs – BWRX-300 stacija ir šīs Pārseguma pašas tehnoloģijas reaktors. plātnes biezums, plātnes tērauda biezums, sijutērauda dimensijas siju dimensijas un to solis un precizējams to solis precizējams pēc būvkonstrukciju pēc būvkonstrukciju detalizēta detalizēta aprēķina. spēkstacijās ir ap aprēķina.

300°C, bet lietderīgi izvietot elektrotīkla pieslēguma sadalni, izvēle atbilstu Pārseguma arī Latvijas situācijai, izvēlētā reaktora apraksts ar tiek kurām tiekuzsaražota elektroenerģija. piemērota x 280 uz metru zemes platībai. Ēkas galvenajā korpusā siju tīkls veidots 170 ar virzību būvapjoma centru, un tas balstīts apļveida tērauda gredzena, kas ieskauj Balstoties uz kaimiņvalsts speciālistu elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantota dzesēšanas torni, birojus, autostāvvietas, ņemot vērā valstu izmēra, iedzīvotāju iegūtā siltuma to enerģija šajās Šīs teritorijas robežās ir būvapjomos iespējams sijas Parasti iekšpagalmu un balstās uz centrālā kolonnu loka.

Pārējos izvietotas perpendikulāri centrālajai asij analīzes rezultātiem, šādas iekārtas Jumts Jumts tā pamatnei tā paredzēts pamatnei paredzēts izmantot profilētās izmantot tērauda profilētās loksnes, tērauda kas loksnes, balstītas kasuzbalstītas ārsienām uztikai un ārsienām uz nesošām unno uz siltuma. tērauda nesošām konstrukcijām tērauda konstrukcijām - uzar soli 8- m. uz trešdaļa Ar koģenerāciju noliktavu un citas nepieciešamās blīvuma, ģeogrāfiskā novietojuma, Drošība ir– pasīvās drošības sistēmas Šāda siju tipadimensijas reaktoram ir vairākas spēkstacijās ap detalizēta 300°C, bet lietderīgi izvietot elektrotīkla pieslēguma sadalni, Pārseguma biezums, tērauda solis būvkonstrukciju aprēķina. īstenošanai izvēlēts izvēleProjekta atbilstu arī Latvijas situācijai, tērauda sijām tērauda HEA sijām 400,plātnes IPE HEA 600 400, un IPE600 800, unbet IPEauditorijas 800, bet auditorijas daļāunuztotērauda daļāprecizējams uz kopnēm tērauda arpēc kopnēm augstumu ar 2200 augstumu mm.

Lēzenā 2200 mm. savietotā Lēzenājumta savietotā jumta šo kodolspēkstaciju efektivitāti ir iespējams palīgēkas; nepieciešamās energojaudas, kā arīIPE samazina negadījumu risku, izraisa priekšrocībastorni,pār citām līdzīgām elektroenerģijas iegūšanai tiek ko izmantota dzesēšanas birojus, autostāvvietas, izmantot GE valstu Hitachi BWRX-300 modeļa ņemot vērā izmēra, iedzīvotāju nosegumam nosegumam paredzēts paredzēts 300 mm min. biezs 300 akmens mm biezs vates akmens siltinājums vates siltinājums un bitumena un bitumena ruļļu materiāla ruļļuhidroizolācija. materiāla hidroizolācija. palielināt līdz 80% un siltumu ir iespējams citas savstarpējās līdzības. min. dzesēšanas ūdens zudums.

Reaktora piedāvājumā esošām tehnoloģijām: trešdaļa Ar tērauda koģenerāciju noliktavu citas nepieciešamās Jumts tā pamatneikodolreaktoru paredzēts izmantot profilētās un tērauda loksnes, kas balstītas uztikai ārsienām unno uzsiltuma. nesošām konstrukcijām - uz mazas jaudas modulāru blīvuma, ģeogrāfiskā novietojuma, nogādāt attālumā līdz 100 km tvaika kondensācijas unmm.

– salīdzinot standarta kodolspēkstaciju efektivitāti irdzesēšanas iespējams palīgēkas; tērauda sijām HEAkā400, unIzmaksas IPE 800, bet auditorijasardaļā uz tērauda šo kopnēm ar augstumu 2200 Lēzenā savietotā jumta (MMR). nepieciešamās energojaudas, arīIPE 600 sistēmas pat avārijas izmēra kodolspēkstaciju, BWRX-300 palielināt 80% vissmagākās un siltumu ir iespējams paredzēts min. 300 mm biezs akmens vates siltinājums un bitumena ruļļu līdz materiāla hidroizolācija. arnosegumam Igaunijas kodolenerģijas citas Saskaņā savstarpējās līdzības. gadījumāattālumā nodrošina reaktora drošību stacijas būvniecībai nepieciešams patērēt nogādāt līdz 100 km attīstītāja “Fermi Energia” datiem, vismaz nedēļu bez cilvēka iejaukšanās. par 90% mazāk betona. Arī BWRX-300 Igaunijā līdz 2032. gadam ir plānots reaktora griezuma shēma M 1:500 Koģenerācija – kodolspēkstacijās būvniecības apjoms ir par 50% mazāks uz uzstādīt 2-4 kodolreaktorus un kā iegūtais siltums tiek izmantots lai iegūtu saražoto elektroenerģiju (MW). atbilstošākais būvniecībai ir izvēlēts tvaikus, ar ko tiek iegrieztas turbīnes, Izmērs – BWRX-300 stacija ir šīs pašas tehnoloģijas reaktors. reaktora griezuma shēma M 1:500 ar kurām tiek saražota elektroenerģija. piemērota 170 x 280 metru zemes platībai.

Balstoties uz kaimiņvalsts speciālistu Parasti iegūtā siltuma enerģija šajās Šīs teritorijas robežās ir iespējams analīzes rezultātiem, šādas iekārtas spēkstacijās ir ap 300°C, bet lietderīgi izvietot elektrotīkla pieslēguma sadalni, izvēle atbilstu arī Latvijas situācijai, elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantota dzesēšanas torni, birojus, autostāvvietas, ņemot vērā valstu izmēra, iedzīvotāju tikai trešdaļa no siltuma. Ar koģenerāciju noliktavu un citas nepieciešamās blīvuma, ģeogrāfiskā novietojuma, šo kodolspēkstaciju efektivitāti ir iespējams palīgēkas; nepieciešamās energojaudas, kā arī palielināt līdz 80% un siltumu ir iespējams citas savstarpējās līdzības. nogādāt attālumā līdz 100 km

GSPublisherVersion 0.28.100.80

0 7 00

Vičaku dambis autoceļš P124

Pamati

GSPublisherVersion 0.28.100.80

2-1/13

0 2-1/127 00

E1

D1

15°

0 7 00

Irbenes ciema objektu shēma M 1:5000

8°

H1

antena RT-8 bijušais militārais ciemats "Zvaigznīte" G1 20b

B

G1

F1

0 7 00

000 E1 56 0 7 00

D1

17

0 Irbenes ciema objektu shēma M 1:5000 7 00

0 7 00

0 7 00

C A

20

19

19

H1 0 7 00

0 7 00

G1

F1 0 7 00

D B

GSPublisherVersion 0.28.100.80

A

20a

H1

G1

F1

E1

1. stāva plāns M 1:200

Drošība – pasīvās drošības sistēmas samazina negadījumu risku, ko izraisa dzesēšanas ūdens zudums. Reaktora

GSPublisherVersion 0.28.100.80

8°

GSPublisherVersion 0.28.100.80

19

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

1. stāva1. plāns stāva M plāns 1:200M 1:200

15

1-1/23

1-1/05

1-1/05

1-1/14

1-1/10

1-1/15 1-1/14

A2

-0,450

konstruktīvā shēma

GSPublisherVersion 0.29.100.79

2

2

A2 B2

A2

3-1/01

3-1/02

B2 C2

B2

3-1/05

3-1/26

3-1/02

3-1/05 ±0,000 3-1/02

3-1/04

C2 D2

C2

3-1/04 3-1/07 3-1/05

3-1/03

3-1/06

3-1/03

3-1/25

3-1/23

3-1/23

±0,000

D2 E2

D2

3-1/07

±0,000

3-1/07

3-1/08

3-1/06

3-1/06

3-1/25

3-1/24

3-1/25

3-1/22 3-1/24

7 07 00 00 0

6

6

7

7

NATURA 2000 TERITORIJAS 7 A2B2 000

A2

8

8

3-1/23 3-1/26

6

7

3-1/24

7 7 0 000 00

A27 0 00

8

9

9

3-1/26 3-1/01

3-1/04

3-1/03

70 00

1-1/19

1-1/20

1-1/19

1-1/20

9

3-1/01

1-1/11

-0,450

1-1/10

1-1/10

1-1/12

1-1/11

1-1/12

1-1/18

1-1/18

10

10

1-1/19

1-1/20

konstruktīvā konstruktīvā shēma shēma

2

-0,300

-0,300

-0,450

1-1/08

1-1/08

1-1/13

1-1/11

1-1/13

1-1/12 1-1/15

1-1/21 1-1/18

1-1/22 1-1/21

1-1/23

1-1/24 1-1/22

1-1/24

11

10

11

TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ

3-1/08

3-1/08

F2 G2

F2

3-1/09

3-1/09

3-1/20

3-1/21

3-1/21

56 00 7 0 7 0 000 00

D27 C2 000

C2

GSPublisherVersion 0.29.100.79

E2 F2

E2

3-1/09

3-1/21

3-1/22

3-1/22

7 7 0 000 00

C27 B2 000

B2

BIOSFĒRAS REZERVĀTS GSPublisherVersion 0.29.100.79

G2 H2

G2

19

8°

7 7 0 000 00

G27 0 F2 0 H1 0

F2

2-2/12

2-2/11

3-1/16

3-1/14

3-1/14

3-1/11

8°

I2

I2 3

GSPublisherVersion 0.28.100.80

G1

2-1/14

8°

8°

griezums 2-2 M 1:200

BETONS rūpnieciski ražoti dekoratīvi 21 fasādes paneļi

ZILS METĀLS fasādes dekoratīvie elementi

H2 I2

H2 BALTS METĀLS ieejas portāla apdare

3-1/12

3-1/12

3-1/11

3-1/15

STIKLS 3-1/13 stikloto fasāžu alumīnija konstrukcijas sistēma

±0,000

3-1/17

3-1/18 ±0,000 3-1/16

3-1/14

3-1/17

3-1/18

3-1/15 fasādes materiāli 3-1/15

7 7 0 000 00

21

7 000

7 000

4a

3-1/13

3-1/13

3

3

4

F1

+4,200

4b

E1

C1

2-2/16

7 000

15°

D1

2-2/17

2-2/06

7 000

C3

2-2/03

2-2/04

C1

2-2/19

B1

2-2/20

A3

4a

4a

17

8°

4

4

2

70 00

I27 H2 000

5 16

4b

4b

2

8° 2

8°

I2

I2

19

17

18

18

5

5

13°

13°

2

16

21

16°

15°

21°

15

2-2/22

15°

2-2/21

7 000

4-2/03

A1

4-2/04

22

22

1-2/19

7 00 0

4-2/05

4-2/06

B3

GSPublisherVersion 0.29.100.79

5 50 0

C3

4-2/07

4-2/01

2-2/01

+4,200

A1

4-2/02

4-2/08

44 ,0 0

+4,200

R

7 000 18

2-2/02

B3

2-2/18

2-2/05

B1

15°

BIOSFĒRAS BIOSFĒRAS REZERVĀTS REZERVĀTS pagraba stāva plāns15 M 1:200

H2

2-2/07

D1

2-2/15

000 56 7 000

7 7 0 000 00

H27 G2 000

G2

2-2/13

2-1/09

2-1/08

E1

2-1/10

7 000

17

2 16b

16

16a

15

GSPublisherVersion 0.29.100.79

GSPublisherVersion 0.29.100.79

14

1-0/18

1-0/16

1-2/28

21°

1-2/25

1-0/20

1-0/19

1-0/17

-3,500

1-2/26

18°

1-2/23

1-2/18

1-2/24

1-2/21

±0,000

+4,200

1-2/27

1-2/22

1-0/17

18°

DZESĒŠANAS ŪDENS PIEKĻUVE A3

23

-2,600

1-0/01

23

1-0/15

13

±0,000

13

18°

1-0/02

1-0/15

1-2/02

+4,200

1-2/01

1-0/07

1

24

1-0/03

1-0/14

1

1

1-2/03

1-2/05

18°

PLŪDU RISKA TERITORIJAS 1-2/20

1

1-2/06

18°

1

1-0/05

1-0/06

R 9,80

1-2/07

1-2/11

1-2/13

1-2/16

1

1-0/12

1-0/10

-2,600

18°

1-2/08

1-0/04

-3,500

1-0/08

1-0/13

12

1-2/04

1-2/17

16°

11

1-2/12

11

2

1-0/09

2

10

-3,500

0 R 16,3

1-0/11

9°

1-2/09

1-2/10

1-2/12

1-2/14

+4,180

10

A2

16°

0 R 23,2

17°

1-2/15

B2

70 00

16°

16°

3-2/20

3-2/19

70 00

D2

3-2/03

6

7

3-2/18

7 00 0

+4,200

B2

E2

3-2/04

C2

3-1/17

7 00 0

2

5

16°

16°

6

6

PAGRABA PAGRABA STĀVA TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA TELPU EKSPLIKĀCIJA : : Nr. TELPAS Nr. TELPAS NOSAUKUMS NOSAUKUMS PLATĪBAPLATĪBA 1-0/01 Gaitenis 1-0/01 Gaitenis 198,0 198,0 1-0/02 Garderobe 1-0/02 Garderobe 139,6 139,6 1-0/03 1-0/03 Palīgtelpa 114,9 114,9 8 Palīgtelpa 1-0/04 Kāpņu 1-0/04 telpa Kāpņu telpa 19,4 19,4 1-0/05 Tehniskā 1-0/05 Tehniskā telpa telpa 41,2 41,2 1-0/06 Darbnīca 1-0/0650Darbnīca 241,3 241,3 32, 1-0/07 R Gaitenis 1-0/07 Gaitenis 151,4 151,4 1-0/08 Noliktava 1-0/08 Noliktava 53,6 53,6 5 1-0/09 Tehniskā 1-0/09 Tehniskā telpa telpa 263,6 263,6 R 29,4Tehniskā 1-0/10 Tehniskā 1-0/10 telpa telpa 50,0 50,0 1-0/11 Tehniskā 1-0/11 Tehniskā telpa telpa 31,5 31,5 1-0/12 Tehniskā 1-0/12 Tehniskā telpa telpa 57,2 57,2 1-0/13 Tehniskā 1-0/13 Tehniskā telpa telpa 60,8 60,8 16° Tehniskā 1-0/14 1-0/14 Tehniskā telpa telpa 69,1 69,1 1-0/15 Noliktava 1-0/15 Noliktava 175,2 175,2 1-0/15 Tehniskā 1-0/15 Tehniskā telpa telpa 47,4 47,4 1-0/16 Kāpņu 1-0/16 telpa Kāpņu telpa 17,3 17,3 1-0/17 Kāpņu 1-0/17 telpa Kāpņu telpa 14,9 14,9 1-0/17 Tehniskā 1-0/17 Tehniskā telpa telpa 67,2 67,2 1-0/18 Palīgtelpa 1-0/18 7Palīgtelpa 149,2 149,2 1-0/19 Sanmezgls 1-0/19 Sanmezgls 12,7 12,7 1-0/20 Sanmezgls 1-0/20 Sanmezgls 12,7 12,7 1 988,2 m² 1 988,2 m²

C2

3-2/02

3-2/21

A2

8

GSPublisherVersion GSPublisherVersion 0.28.100.80 0.28.100.80

3

9

3-2/01

9

POTENCIĀLĀS NOVIETNES

F2

G2

3-1/15

56 00 7 00 0 0

3-2/07

3-1/14

2-1/18 2-1/19 2-1/20 3-1/01 3-1/02 3-1/03 3-1/04 3-1/05 3-1/06 3-1/07 3-1/08 3-1/09 3-1/10 3-1/11 3-1/12 3-1/13 3-1/14 3-1/15 3-1/16 3-1/17 3-1/18 3-1/19 3-1/20 3-1/21 3-1/22 3-1/23 3-1/24 3-1/25 3-1/26 4-1/01 4-1/02 4-1/03 4-1/04 4-1/05 4-1/06 4-1/07 4-1/08 4-1/09 4-1/10 4-1/11 4-1/12 4-1/13 4-1/14 4-1/15 4-1/16 4-1/17

RTU ADI Arhitektūras skola

kodolspēkstacija

7 000

G1

7 000

F1

2-2/11

7 000

2. stāva plāns M 1:200

20a

20

2-2/12

2-1/14

21

8°

ZILS METĀLS fasādes dekoratīvie elementi GSPublisherVersion 0.28.100.80

19

BALTS METĀLS ieejas portāla apdare

GSPublisherVersion 0.0.100.100

STIKLS stikloto fasāžu alumīnija konstrukcijas sistēma

GSPublisherVersion 0.0.100.100

GSPublisherVersion 0.28.100.80

H1

fasādes materiāli

20b

G1

2-1/09

2-1/08

2-2/13

2-1/10

E1

F1

+4,200

E1

2

16b

16

16a

2-2/17

2-2/06

7 000

C3

B1

B3

R

44,0 0

+4,200

A1

5 500

4-2/07

A3

7 000

4-2/03

4-2/01

4-2/08

4-2/02

+4,200

7 000 18

15°

2-2/03

C1

2-2/02

2-2/18

2-2/05

2-2/04

15

B3

7 000

1-2/19

4-2/04

4-2/05

4-2/06

2-2/19

B1

2-2/20

2-2/01

2-2/21

2-2/22

A1

22

Maģistra darbs

C1

2-2/16

7 000

15°

A3

+4,200

1-2/21

1-2/18

1-2/28

14

1-2/27

1-2/22

±0,000

1-2/26

1-2/25

1-2/24

18°

1-2/23

23

17

15

16

19

17

18

18

2

13°

13°

16

21

16°

15°

15°

21°

15

18°

22

1-0/17

1-0/16

-3,500

1-0/18

21°

1-0/20

1-0/19

1-0/17

-2,600

1-0/01

Modern Approach to Power Plant Design. Nuclear Power Plant in Latvia: Research Center near Nuclear Reactor

D1

13

1-0/15

1-2/20

1

1-2/17

1-2/10

10

1-2/12

1-2/14

+4,180

1-2/15

9

7000

1-2/08

1-2/07

1-2/09

1

1-2/03

1-2/05

1-2/04

1-2/06

3-2/01

1

2

A2

B2

1-0/15

1-0/14

18°

1

1-0/13

12

1-0/12

1-0/10

-2,600

18°

11

1-0/11

9°

-3,500

10

17°

9

16°

prof.arch., Stud.

Darbaprog. dipl. prakt. doc.

U. Bratuškins direktors vad.

G. Grabovskis

dipl. arch., Darba prakt. doc.

Students T. Z. Ozoliņš vad.

G. Grabovskis

1-2/02

+4,200

1-0/02

1-0/07

1-0/03

1-0/04

-3,500

1-0/08

8

A2

7000

6

7

B2

7 000

C2

ieeja ēkā koks asis reljefa līnija žogs zemesgabals mežs ūdens gājēju ceļš auto ceļš

1-0/05

1-0/06

R 9,80

16°

1-0/09

R 16,30

2

16°

R 23,20

3

16°

3-2/19 3-2/20

D2

3-2/03

3-2/18

+4,200

E2

3-2/04

7 000

3-1/17

2

5

16°

16°

6

6

PAGRABA PAGRABA STĀVA TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA TELPU EKSPLIKĀCIJA : : Nr. TELPAS Nr. TELPAS NOSAUKUMS NOSAUKUMS PLATĪBAPLATĪBA 1-0/01 Gaitenis 1-0/01 Gaitenis 198,0 198,0 1-0/02 Garderobe 1-0/02 Garderobe 139,6 139,6 1-0/03 1-0/03 Palīgtelpa 114,9 114,9 8 Palīgtelpa 1-0/04 Kāpņu 1-0/04 telpa Kāpņu telpa 19,4 19,4 1-0/05 Tehniskā 1-0/05 Tehniskā telpa telpa 41,2 41,2 1-0/06 Darbnīca 1-0/06 Darbnīca 241,3 241,3 32,50 1-0/07 R Gaitenis 1-0/07 Gaitenis 151,4 151,4 1-0/08 Noliktava 1-0/08 Noliktava 53,6 53,6 1-0/09 Tehniskā 1-0/09 Tehniskā telpa telpa 263,6 263,6 R 29,45 1-0/10 Tehniskā 1-0/10 Tehniskā telpa telpa 50,0 50,0 1-0/11 Tehniskā 1-0/11 Tehniskā telpa telpa 31,5 31,5 1-0/12 Tehniskā 1-0/12 Tehniskā telpa telpa 57,2 57,2 1-0/13 Tehniskā 1-0/13 Tehniskā telpa telpa 60,8 60,8 16° Tehniskā 1-0/14 1-0/14 Tehniskā telpa telpa 69,1 69,1 1-0/15 Noliktava 1-0/15 Noliktava 175,2 175,2 1-0/15 Tehniskā 1-0/15 Tehniskā telpa telpa 47,4 47,4 1-0/16 Kāpņu 1-0/16 telpa Kāpņu telpa 17,3 17,3 1-0/17 Kāpņu 1-0/17 telpa Kāpņu telpa 14,9 14,9 1-0/17 Tehniskā 1-0/17 Tehniskā telpa telpa 67,2 67,2 1-0/18 Palīgtelpa 1-0/18 7Palīgtelpa 149,2 149,2 1-0/19 Sanmezgls 1-0/19 Sanmezgls 12,7 12,7 1-0/20 Sanmezgls 1-0/20 Sanmezgls 12,7 12,7 1 988,2 m² 1 988,2 m²

C2

3-2/02

3-2/21

F2

D2

3-1/05

G2

3-1/15

56 000 7 000

E2

F2

7 000

3-2/11

H2

3-2/09

3-2/10

G2

7 000

2-1/18 Noliktava 2-1/18 Noliktava 2-1/19 Labratorija 2-1/19 Labratorija 2-1/20 Labratorija 2-1/20 Labratorija Mācību zona 3-1/01 zona 3-1/01 Mācību 3-1/02 Gaitenis 3-1/02 Gaitenis mācību telpa 3-1/03 Individuālā 3-1/03 Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/04 Individuālā 3-1/04 Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/05 Individuālā 3-1/05 Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/06 Individuālā 3-1/06 Individuālā mācību telpa Mācību zona 3-1/07 zona 3-1/07 Mācību Mācību telpa 3-1/08 telpa 3-1/08 Mācību 3-1/09 Labratorija 3-1/09 Labratorija 3-1/10 Labratorija 3-1/10 Labratorija 3-1/11 Noliktava 3-1/11 Noliktava 3-1/12 Darbnīca 3-1/12 Darbnīca 3-1/13 Darbnīca 3-1/13 Darbnīca 3-1/14 Nolktava 3-1/14 Nolktava Kāpņu telpa 3-1/15 telpa 3-1/15 Kāpņu 3-1/16 Sanmezgls 3-1/16 Sanmezgls 3-1/17 Sanmezgls 3-1/17 Sanmezgls 3-1/18 Palīgtelpa 3-1/18 Palīgtelpa 3-1/19 Kabinets 3-1/19 Kabinets Pārrunu telpa 3-1/20 telpa 3-1/20 Pārrunu 3-1/21 Datorklase 3-1/21 Datorklase 3-1/22 Palīgtelpa 3-1/22 Palīgtelpa Kāpņu telpa

32,2 64,5 28,6 61,4 159,4 3,5 3,9 4,9 5,4 18,1 27,1 35,4 55,1 20,8 33,7 194,1 33,7 17,0 1,9 1,9 3,8 36,3 18,3 74,2 6,2

32,2 64,5 28,6 61,4 159,4 3,5 3,9 4,9 5,4 18,1 27,1 35,4 55,1 20,8 33,7 194,1 33,7 17,0 1,9 1,9 3,8 36,3 18,3 74,2 6,2

3

H2

4a

4

7 000

3-1/14 Tehniskā telpa 3-1/14 Tehniskā telpa 3-1/15 Kabinets 3-1/15 Kabinets 3-1/16 Kabinets 3-1/16 Kabinets 3-1/17 Kabinets 3-1/17 Kabinets 3-2/01 Mācību 3-2/01 telpa Mācību telpa 3-2/02 Atpūtas 3-2/02 zona Atpūtas zona 3-2/03 Gaitenis 3-2/03 Gaitenis 3-2/04 Mācību 3-2/04 telpa Mācību telpa 3-2/07 Atpūtas 3-2/07 zona Atpūtas zona 3-2/08 Darbnīca 3-2/08 Darbnīca 3-2/09 Darbnīca 3-2/09 Darbnīca 3-2/10 Gaitenis 3-2/10 Gaitenis 3-2/11 Darbnīca 3-2/11 Darbnīca 3-2/12 Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls 3-2/18 Mācību 3-2/18 zona Mācību zona 3-2/19 Sanmezgls 3-2/19 Sanmezgls 3-2/20 Sanmezgls 3-2/20 Sanmezgls 3-2/21 Sanmezgls 3-2/21 Sanmezgls 4-2/01 Gaitenis 4-2/01 Gaitenis 4-2/02 Kabinets 4-2/02 Kabinets 4-2/03 Kabinets 4-2/03 Kabinets 4-2/04 Atpūtas 4-2/04 telpa Atpūtas telpa 4-2/05 Sanmezgls 4-2/05 Sanmezgls 4-2/06 Sanmezgls 4-2/06 Sanmezgls 4-2/07 Apspriežu telpa 4-2/07 Apspriežu telpa 4-2/08 Kopstrādes telpa 4-2/08 Kopstrādes telpa

8°

3

4b

I2

1

13

21,9 21,9 15,3 15,3 12,7 12,7 13,7 13,7 61,4 61,4 35,7 35,7 132,8 132,8 81,1 81,1 62,5 62,5 30,7 30,7 23,8 23,8 43,4 43,4 33,7 33,7 1,9 1,9 1,9 1,9 18,1 18,1 1,9 1,9 1,9 1,9 4,0 4,0 28,1 28,1 24,8 24,8 19,7 19,7 57,4 57,4 2,3 2,3 2,4 2,4 19,8 19,8 129,4 129,4 3 018,3 m² 3 018,3 m²

2. STĀVA 2.TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA: TELPU EKSPLIKĀCIJA: PLATĪBAPLATĪBA Nr. Nr. TELPAS NOSAUKUMS TELPAS NOSAUKUMS 345,9 345,9 1-2/01 Gaitenis 1-2/01 Gaitenis 17,1 1-2/02 Kabinets 17,1 1-2/02 Kabinets 18,7 1-2/03 Kabinets 1-2/03 Kabinets 18,7 17,1 1-2/04 Kabinets 1-2/04 Kabinets 17,1 26,4 1-2/05 Apspriežu telpa 1-2/05 Apspriežu telpa 26,4 15,2 1-2/06 Tehniskā telpa 1-2/06 Tehniskā telpa 15,2 126,3 126,3 1-2/07 Kopstrādes telpa 1-2/07 Kopstrādes telpa 2,6 1-2/08 Palīgtelpa 1-2/08 Palīgtelpa 2,6 14,4 1-2/09 Kabinets 1-2/09 Kabinets 14,4 23,3 1-2/10 Kabinets 1-2/10 Kabinets 23,3 13,0 1-2/11 Sanmezgls 1-2/11 Sanmezgls 13,0 18,9 1-2/12 Kabinets 1-2/12 Kabinets 18,9 12,7 1-2/12 Sanmezgls 1-2/12 Sanmezgls 12,7 3,7 1-2/13 Sanmezgls 1-2/13 Sanmezgls 3,7 36,7 1-2/14 Grāmatu krātuve krātuve 1-2/14 Grāmatu 36,7 200,9 200,9 1-2/15 Biblioteka 1-2/15 Biblioteka 80,9 1-2/16 Lasītava/ vestibils vestibils 1-2/16 Lasītava/ 80,9 172,6 172,6 1-2/17 Auditorija 1-2/17 Auditorija 177,5 177,5 1-2/18 Auditorija 1-2/18 Auditorija 11,7 1-2/19 Palīgtelpa 1-2/19 Palīgtelpa 11,7 8,2 1-2/20 Palīgtelpa 1-2/20 Palīgtelpa 8,2 42,1 1-2/21 Vestibils 1-2/21 Vestibils 42,1 11,2 1-2/22 Gaitenis 1-2/22 Gaitenis 11,2 31,8 1-2/23 Apspriežu telpa 1-2/23 Apspriežu telpa 31,8 12,7 1-2/24 Sanmezgli 1-2/24 Sanmezgli 12,7 12,7 1-2/25 Sanmezgli 1-2/25 Sanmezgli 12,7 7,7 1-2/26 Palīgtelpa 1-2/26 Palīgtelpa 7,7 18,5 1-2/27 Kabinets 1-2/27 Kabinets 18,5 24,7 1-2/28 Kabinets 1-2/28 Kabinets 24,7 2,2 2-1/08 Sanmezgls 2-1/08 Sanmezgls 2,2 2,2 2-1/09 Sanmezgls 2-1/09 Sanmezgls 2,2 4,4 2-1/10 Palīgtelpa 2-1/10 Palīgtelpa 4,4 44,9 2-1/14 Atpūtas 2-1/14 zona Atpūtas zona 44,9 60,4 2-2/01 Mācību 2-2/01 zona Mācību zona 60,4 134,1 134,1 2-2/02 Gitenis 2-2/02 Gitenis 1,9 2-2/03 Sanmezgls 2-2/03 Sanmezgls 1,9 1,9 2-2/04 Sanmezgls 2-2/04 Sanmezgls 1,9 4,1 2-2/05 Sanmezgls 2-2/05 Sanmezgls 4,1 15,2 2-2/06 Pasniedzēju telpa 2-2/06 Pasniedzēju telpa 15,2 50,7 2-2/07 Virtuālās realitātesrealitātes telpa 2-2/07 Virtuālās telpa 50,7 28,5 2-2/11 Darbnīca 2-2/11 Darbnīca 28,5 39,4 2-2/12 Gitenis 2-2/12 Gitenis 39,4 25,6 2-2/13 Darbnīca 2-2/13 Darbnīca 25,6 2-2/15 Transformējama mācību telpa 2-2/15 Transformējama mācību telpa52,3 52,3 2-2/16 Transformējama mācību telpa 2-2/16 Transformējama mācību telpa53,2 53,2 15,1 2-2/17 Kabinets 2-2/17 Kabinets 15,1 13,6 2-2/18 Kabinets 2-2/18 Kabinets 13,6 12,6 2-2/19 Kabinets 2-2/19 Kabinets 12,6 3,5 2-2/20 Individuālā mācību telpa 2-2/20 Individuālā mācību telpa 3,5 3,0 2-2/21 Individuālā mācību telpa 2-2/21 Individuālā mācību telpa 3,0 2,5 2-2/22 Individuālā mācību telpa 2-2/22 Individuālā mācību telpa 2,5 27,5 3-1/05 Virtuālās realitātesrealitātes telpa 3-1/05 Virtuālās telpa 27,5 Virtuālās Virtuālās realitātesrealitātes modelēšanas modelēšanas 32,0 3-1/06 3-1/06 32,0 telpa telpa

8°

Reģ Nr.

I2

Reģ Nr. Lapu sk.

3-2/08

+4,200

3-2/12

3-2/12

7 000

Lapa Nr.

Lapu Nr. sk.

Lapa

3-1/14

3-2/07

1. STĀVA 1.TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA: TELPU EKSPLIKĀCIJA: TELPAS NOSAUKUMS Nr. TELPAS Nr. NOSAUKUMS PLATĪBAPLATĪBA 1-1/01 Vestibils 263,8 263,8 1-1/01 Vestibils 17,4 1-1/02 Apsardzes postenis postenis 17,4 1-1/02 Apsardzes 14,2 telpa 1-1/03 Apsardzes 1-1/03 Apsardzes telpa 14,2 19,8 1-1/04 Gaitenis 1-1/04 Gaitenis 19,8 16,7 1-1/05 Medpunkts 1-1/05 Medpunkts 16,7 5,6 telpa 1-1/06 Higienas 1-1/06 Higienas telpa 5,6 10,1 1-1/07 Palīgtelpa 1-1/07 Palīgtelpa 10,1 18,1 1-1/08 Kabinets 1-1/08 Kabinets 18,1 1-1/09 Gaitenis 1-1/09 Gaitenis 125,7 125,7 14,4 1-1/10 Kabinets 1-1/10 Kabinets 14,4 17,1 1-1/11 Kabinets 1-1/11 Kabinets 17,1 19,5 1-1/12 Kabinets 1-1/12 Kabinets 19,5 12,7 1-1/13 Sanmezgls 1-1/13 Sanmezgls 12,7 13,0 1-1/14 Sanmezgls 1-1/14 Sanmezgls 13,0 3,7 1-1/15 Sanmezgls 1-1/15 Sanmezgls 3,7 97,4 1-1/16 Vestibils 1-1/16 Vestibils 97,4 53,9 1-1/17 Kafejnīca 1-1/17 Kafejnīca 53,9 1-1/18 Ēdnīca 1-1/18 Ēdnīca 182,1 182,1 15,0 Ēdiena servētava 1-1/19 servētava 1-1/19 Ēdiena 15,0 58,2 1-1/20 Virtuve 1-1/20 Virtuve 58,2 13,6 Trauku mazgātava 1-1/21 mazgātava 1-1/21 Trauku 13,6 44,9 1-1/22 Gaitenis 1-1/22 Gaitenis 44,9 8,2 saldēšanas 1-1/23 Atkritumu 1-1/23 Atkritumu saldēšanas kamera kamera 8,2 4,7 Saldēto produktu 1-1/24 produktu 1-1/24 Saldēto noliktavanoliktava 4,7 6,2 piederumu 1-1/25 Servēšanas 1-1/25 Servēšanas piederumu noliktavanoliktava 6,2 17,6 Sauso produktu 1-1/26 produktu 1-1/26 Sauso noliktavanoliktava 17,6 9,1 telpa 1-1/27 Apkopes 1-1/27 Apkopes inventārainventāra telpa 9,1 9,1 noformēšanas birojs9,1 1-1/28 Iepirkumu 1-1/28 Iepirkumu noformēšanas birojs 10,8 Vīriešu ģērbtuves 1-1/29 ģērbtuves 1-1/29 Vīriešu 10,8 15,2 1-1/30 Sieviešu 1-1/30 Sieviešu ģērbtuvesģērbtuves 15,2 68,3 telpa 1-1/31 Tehniskā 1-1/31 Tehniskā telpa 68,3 47,0 1-1/32 Auditorija 1-1/32 Auditorija 47,0 47,0 1-1/33 Auditorija 1-1/33 Auditorija 47,0 14,2 1-1/34 Palīgtelpa 1-1/34 Palīgtelpa 14,2 43,0 1-1/35 Inventāra 1-1/35 Inventāra noliktavanoliktava 43,0 66,2 1-1/36 Gaitenis 1-1/36 Gaitenis 66,2 12,7 1-1/37 Sanmezgls 1-1/37 Sanmezgls 12,7 12,7 1-1/38 Sanmezgls 1-1/38 Sanmezgls 12,7 36,3 1-1/39 Kabinets 1-1/39 Kabinets 36,3 30,9 Mācību zona 2-1/01 zona 2-1/01 Mācību 30,9 2-1/02 Gaitenis 2-1/02 Gaitenis 179,0 179,0 18,3 Pārrunu telpa 2-1/03 telpa 2-1/03 Pārrunu 18,3 19,4 Mācību zona 2-1/04 zona 2-1/04 Mācību 19,4 Kāpņu telpa 2-1/05 telpa 2-1/05 Kāpņu 15,8 15,8 2-1/06 Sanmezgls 2-1/06 Sanmezgls 1,7 1,7 2-1/07 Sanmezgls 2-1/07 Sanmezgls 1,7 1,7 2-1/08 Sanmezgls 4,0 2-1/08 Sanmezgls 4,0 2-1/09 Inventāra 5,4 2-1/09 Inventāra noliktavanoliktava 5,4 Mācību telpa 2-1/10 telpa 41,7 2-1/10 Mācību 41,7 2-1/11 Datortelpa 56,7 2-1/11 Datortelpa 56,7 Kāpņu telpa 2-1/12 telpa 14,7 2-1/12 Kāpņu 14,7 2-1/13 Sanmezgls 2,1 2-1/13 Sanmezgls 2,1 2-1/14 Sanmezgls 2,1 2-1/14 Sanmezgls 2,1 2-1/15 Palīgtelpa 4,1 2-1/15 Palīgtelpa 4,1 2-1/16 Noliktava 37,7 2-1/16 Noliktava 37,7 Kodolreaktora un Kodolreaktora uzbūves uzbūves un 2-1/17 2-1/17 177,2 177,2 apkopes apkopes darbnīca darbnīca

3-1/06

3-1/16

ģenerālplāns M 1:1000

1-2/12

11

Students T. Z. Ozoliņš

1-2/01

1-2/11

1-2/13

1-2/16

1

apzīmējumi

Stud. prog. prof.

U. Bratuškins direktors

13

±0,000

14 500 m2 22 000 m2 6 2 25,0 m

Mūsdienīga pieeja spēkstaciju projektēšanā.

Kodolspēkstacija Latvijā: Maģistra Pētniecībasdarbs centrs pie kodolreaktora Mūsdienīga pieeja Modern Approach to Power spēkstaciju projektēšanā.

Plant Design. Nuclear Power Kodolspēkstacija Latvijā: pagrabaPlant stāva plāns 1:200 in MLatvia: Research Pētniecības centrs pie Center near kodolreaktoraNuclear Reactor

2-2/07

2-2/15

000 56 7 000

D1

17

apbūves laukums kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

RTU ADI Arhitektūras skola

19

C3

8 386 m2 4 3 9,6 m D fasāde M 1:200

pētniecības centrs kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

12,61 ha 34 000 m2 73 460 m2 14,8 %

RTU ADI Arhitektūras skola H1

apbūves rādītāji

2

5

GSPublisherVersion 0.0.100.100

PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA

ceļi un laukumi brīvā zaļā teritorija apbūves blīvums

H2

3-2/08

3-2/09

+4,200

3-2/12

3-2/12

7 00 0

2-1/18 Noliktava Noliktava 2-1/19 Labratorija Labratorija 2-1/20 Labratorija Labratorija Mācību zona 3-1/01 zona Mācību 3-1/02 Gaitenis Gaitenis mācību telpa 3-1/03 Individuālā Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/04 Individuālā Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/05 Individuālā Individuālā mācību telpa mācību telpa 3-1/06 Individuālā Individuālā mācību telpa Mācību zona 3-1/07 zona Mācību Mācību telpa 3-1/08 telpa Mācību 3-1/09 Labratorija Labratorija 3-1/10 Labratorija Labratorija 3-1/11 Noliktava Noliktava 3-1/12 Darbnīca Darbnīca 3-1/13 Darbnīca Darbnīca 3-1/14 Nolktava Nolktava Kāpņu telpa 3-1/15 telpa Kāpņu 3-1/16 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/17 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/18 Palīgtelpa Palīgtelpa 3-1/19 Kabinets Kabinets Pārrunu telpa 3-1/20 telpa Pārrunu 3-1/21 Datorklase Datorklase Palīgtelpa 3-1/22 Palīgtelpa Kāpņu telpa 3-1/23 telpa Kāpņu 3-1/24 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/25 Sanmezgls Sanmezgls 3-1/26 Sanmezgls Sanmezgls 4-1/01 Vestibils Vestibils 4-1/02 Apsardzes Apsardzes postenis postenis 4-1/03 Apsardzes Apsardzes kabinets kabinets sanmezgls 4-1/04 Apsardzes Apsardzes sanmezgls telpa 4-1/05 Apspriežu Apspriežu telpa telpa 4-1/06 Apspriežu Apspriežu telpa 4-1/07 Gaitenis Gaitenis telpa 4-1/08 Higienas Higienas telpa 4-1/09 Palīgtelpa Palīgtelpa Serveru telpa 4-1/10 telpa Serveru 4-1/11 Sanmezgls Sanmezgls 4-1/12 Sanmezgls Sanmezgls 4-1/13 Garderobe Garderobe Kāpņu telpa 4-1/14 telpa Kāpņu 4-1/15 Kabinets Kabinets 4-1/16 Kabinets Kabinets 4-1/17 Kabinets Kabinets

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ

zemesgabala platība

E2

AIZSARGJOSLA GAR ROBEŽU F2

8°

G2

7 00 0

3

H2

4a

4

7 00 0

4b

8 10 0

1. STĀ Nr. 1-1/01 1-1/02 1-1/03 5 1-1/04 1-1/05 1-1/06 1-1/07 1-1/08 1-1/09 1-1/10

Reģ Nr.

Lapu sk.

2-1/18 2-1/19 2-1/20 3-1/01 3-1/02 3-1/03 3-1/04 3-1/05 3-1/06 3-1/07 3-1/08 3-1/09 3-1/10 3-1/11 3-1/12 3-1/13 3-1/14 3-1/15 3-1/16 3-1/17 3-1/18 3-1/19 3-1/20 3-1/21 3-1/22 3-1/23 3-1/24 3-1/25 3-1/26 4-1/01 4-1/02 4-1/03 4-1/04 4-1/05 4-1/06 4-1/07 4-1/08 4-1/09 4-1/10 4-1/11 4-1/12 4-1/13 4-1/14 4-1/15 4-1/16 4-1/17

2-1/17

1-1/13 1-1/14 1-1/15 1-1/16 1-1/17 1-1/18 1-1/19 1-1/20 1-1/21 1-1/22 1-1/23 1-1/24 1-1/25 1-1/26 1-1/27 1-1/28 1-1/29 1-1/30 1-1/31 1-1/32 1-1/33 1-1/34 1-1/35 1-1/36 1-1/37 1-1/38 1-1/39 2-1/01 2-1/02 2-1/03 2-1/04 2-1/05 2-1/06 2-1/07 2-1/08 2-1/09 2-1/10 2-1/11 2-1/12 2-1/13 2-1/14 2-1/15 2-1/16

Lapa Nr.

Darba vad.

Stud. prog. prof.

U. Bratuškins direktors

5

1-1/11 1 1-1/12

2

dipl. arch., prakt. doc.

G. Grabovskis

8°

I2

IZVĒLĒTĀ NOVIETNE Students T. Z. Ozoliņš

3

PAGRABA STĀVA TELPU EKSPLIKĀCIJA : PLATĪBA TELPAS NOSAUKUMS Nr. 198,0 1-0/01 Gaitenis 139,6 1-0/02 Garderobe 114,9 1-0/03 Palīgtelpa 19,4 1-0/04 Kāpņu telpa 41,2 1-0/05 Tehniskā telpa 241,3 1-0/06 Darbnīca 151,4 1-0/07 Gaitenis 53,6 1-0/08 Noliktava 263,6 1-0/09 Tehniskā telpa 50,0 1-0/10 Tehniskā telpa 31,5 1-0/11 Tehniskā telpa 57,2 1-0/12 Tehniskā telpa 60,8 1-0/13 Tehniskā telpa 69,1 1-0/14 Tehniskā telpa 175,2 1-0/15 Noliktava 47,4 1-0/15 Tehniskā telpa 17,3 1-0/16 Kāpņu telpa 14,9 1-0/17 Kāpņu telpa 67,2 1-0/17 Tehniskā telpa 149,2 1-0/18 Palīgtelpa 12,7 1-0/19 Sanmezgls 12,7 1-0/20 Sanmezgls 1 988,2 m²

2. STĀVA 2.TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA: TELPU EKSPLIKĀCIJA: PLATĪBAPLATĪBA Nr. Nr. TELPAS NOSAUKUMS TELPAS NOSAUKUMS 345,9 345,9 1-2/01 Gaitenis 1-2/01 Gaitenis 17,1 1-2/02 Kabinets 17,1 1-2/02 Kabinets 18,7 1-2/03 Kabinets 1-2/03 Kabinets 18,7 17,1 1-2/04 Kabinets 1-2/04 Kabinets 17,1 26,4 1-2/05 Apspriežu telpa 1-2/05 Apspriežu telpa 26,4 15,2 1-2/06 Tehniskā telpa 1-2/06 Tehniskā telpa 15,2 126,3 126,3 1-2/07 Kopstrādes telpa 1-2/07 Kopstrādes telpa 2,6 1-2/08 Palīgtelpa 1-2/08 Palīgtelpa 2,6 14,4 1-2/09 Kabinets 1-2/09 Kabinets 14,4 23,3 1-2/10 Kabinets 1-2/10 Kabinets 23,3 13,0 1-2/11 Sanmezgls 1-2/11 Sanmezgls 13,0 18,9 1-2/12 Kabinets 1-2/12 Kabinets 18,9 12,7 1-2/12 Sanmezgls 1-2/12 Sanmezgls 12,7 3,7 1-2/13 Sanmezgls 1-2/13 Sanmezgls 3,7 36,7 1-2/14 Grāmatu krātuve krātuve 1-2/14 Grāmatu 36,7 200,9 200,9 1-2/15 Biblioteka 1-2/15 Biblioteka 80,9 1-2/16 Lasītava/ vestibils vestibils 1-2/16 Lasītava/ 80,9 172,6 172,6 1-2/17 Auditorija 1-2/17 Auditorija 177,5 177,5 1-2/18 Auditorija 1-2/18 Auditorija 11,7 1-2/19 Palīgtelpa 1-2/19 Palīgtelpa 11,7 8,2 1-2/20 Palīgtelpa 1-2/20 Palīgtelpa 8,2 42,1 1-2/21 Vestibils 1-2/21 Vestibils 42,1 11,2 1-2/22 Gaitenis 1-2/22 Gaitenis 11,2 31,8 1-2/23 Apspriežu telpa 1-2/23 Apspriežu telpa 31,8 12,7 1-2/24 Sanmezgli 1-2/24 Sanmezgli 12,7 12,7 1-2/25 Sanmezgli 1-2/25 Sanmezgli 12,7 7,7 1-2/26 Palīgtelpa 1-2/26 Palīgtelpa 7,7 18,5 1-2/27 Kabinets 1-2/27 Kabinets 18,5 24,7 1-2/28 Kabinets 1-2/28 Kabinets 24,7 2,2 2-1/08 Sanmezgls 2-1/08 Sanmezgls 2,2 2,2 2-1/09 Sanmezgls 2-1/09 Sanmezgls 2,2 4,4 2-1/10 Palīgtelpa 2-1/10 Palīgtelpa 4,4 44,9 2-1/14 Atpūtas 2-1/14 zona Atpūtas zona 44,9 60,4 2-2/01 Mācību 2-2/01 zona Mācību zona 60,4 134,1 134,1 2-2/02 Gitenis 2-2/02 Gitenis 1,9 2-2/03 Sanmezgls 2-2/03 Sanmezgls 1,9 1,9 2-2/04 Sanmezgls 2-2/04 Sanmezgls 1,9 4,1 2-2/05 Sanmezgls 2-2/05 Sanmezgls 4,1 15,2 2-2/06 Pasniedzēju telpa 2-2/06 Pasniedzēju telpa 15,2 50,7 2-2/07 Virtuālās realitātesrealitātes telpa 2-2/07 Virtuālās telpa 50,7 28,5 2-2/11 Darbnīca 2-2/11 Darbnīca 28,5 39,4 2-2/12 Gitenis 2-2/12 Gitenis 39,4 25,6 2-2/13 Darbnīca 2-2/13 Darbnīca 25,6 2-2/15 Transformējama mācību telpa 2-2/15 Transformējama mācību telpa52,3 52,3 2-2/16 Transformējama mācību telpa 2-2/16 Transformējama mācību telpa53,2 53,2 15,1 2-2/17 Kabinets 2-2/17 Kabinets 15,1 13,6 2-2/18 Kabinets 2-2/18 Kabinets 13,6 12,6 2-2/19 Kabinets 2-2/19 Kabinets 12,6 3,5 2-2/20 Individuālā mācību telpa 2-2/20 Individuālā mācību telpa 3,5 3,0 2-2/21 Individuālā mācību telpa 2-2/21 Individuālā mācību telpa 3,0 2,5 2-2/22 Individuālā mācību telpa 2-2/22 Individuālā mācību telpa 2,5 27,5 3-1/05 Virtuālās realitātesrealitātes telpa 3-1/05 Virtuālās telpa 27,5 Virtuālās Virtuālās realitātesrealitātes modelēšanas modelēšanas 32,0 3-1/06 3-1/06 32,0 telpa telpa 21,9 3-1/14 Tehniskā telpa 3-1/14 Tehniskā telpa 21,9 15,3 3-1/15 Kabinets 3-1/15 Kabinets 15,3 12,7 3-1/16 Kabinets 3-1/16 Kabinets 12,7 13,7 3-1/17 Kabinets 3-1/17 Kabinets 13,7 61,4 3-2/01 Mācību 3-2/01 telpa Mācību telpa 61,4 35,7 3-2/02 Atpūtas 3-2/02 zona Atpūtas zona 35,7 132,8 132,8 3-2/03 Gaitenis 3-2/03 Gaitenis 81,1 3-2/04 Mācību 3-2/04 telpa Mācību telpa 81,1 62,5 3-2/07 Atpūtas 3-2/07 zona Atpūtas zona 62,5 30,7 3-2/08 Darbnīca 3-2/08 Darbnīca 30,7 23,8 3-2/09 Darbnīca 3-2/09 Darbnīca 23,8 43,4 3-2/10 Gaitenis 3-2/10 Gaitenis 43,4 33,7 3-2/11 Darbnīca 3-2/11 Darbnīca 33,7 1,9 3-2/12 Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls 1,9 1,9 3-2/12 Sanmezgls 3-2/12 Sanmezgls 1,9 18,1 3-2/18 Mācību 3-2/18 zona Mācību zona 18,1 1,9 3-2/19 Sanmezgls 3-2/19 Sanmezgls 1,9 1,9 3-2/20 Sanmezgls 3-2/20 Sanmezgls 1,9 4,0 3-2/21 Sanmezgls 3-2/21 Sanmezgls 4,0 28,1 4-2/01 Gaitenis 4-2/01 Gaitenis 28,1 24,8 4-2/02 Kabinets 4-2/02 Kabinets 24,8 19,7 4-2/03 Kabinets 4-2/03 Kabinets 19,7 57,4 4-2/04 Atpūtas 4-2/04 telpa Atpūtas telpa 57,4 2,3 4-2/05 Sanmezgls 4-2/05 Sanmezgls 2,3 2,4 4-2/06 Sanmezgls 4-2/06 Sanmezgls 2,4 19,8 4-2/07 Apspriežu telpa 4-2/07 Apspriežu telpa 19,8 129,4 129,4 4-2/08 Kopstrādes telpa 4-2/08 Kopstrādes telpa 3 018,3 m² 3 018,3 m²

3-2/10

3-2/11

Mūsdienīga pieeja 0.28.100.80 GSPublisherVersion spēkstaciju projektēšanā.

Kodolspēkstacija Latvijā: Pētniecības centrs pie kodolreaktora

I2

7 00 0

4 00 0 Modern Approach to Power Plant Design. Nuclear Power Plant in Latvia: Research Center near Nuclear Reactor

Maģistra darbs

32,2 32,2 64,5 64,5 28,6 28,6 61,4 61,4 159,4 159,4 3,5 3,5 3,9 3,9 4,9 4,9 5,4 5,4 18,1 18,1 27,1 27,1 35,4 35,4 55,1 55,1 20,8 20,8 33,7 33,7 194,1 194,1 33,7 33,7 17,0 17,0 1,9 1,9 1,9 1,9 3,8 3,8 36,3 36,3 18,3 18,3 74,2 74,2 6,2 6,2 17,2 17,2 1,9 1,9 1,9 1,9 4,0 4,0 53,5 53,5 15,0 15,0 11,4 11,4 3,8 3,8 21,4 21,4 11,7 11,7 72,9 72,9 5,9 5,9 8,5 8,5 21,2 21,2 2,0 2,0 2,0 2,0 8,8 8,8 16,2 16,2 22,5 22,5 23,9 23,9 25,7 25,7 3 370,5 m² 3 370,5 m²

1. STĀVA 1.TELPU STĀVAEKSPLIKĀCIJA: TELPU EKSPLIKĀCIJA: TELPAS NOSAUKUMS Nr. TELPAS Nr. NOSAUKUMS PLATĪBAPLATĪBA 1-1/01 Vestibils 263,8 263,8 1-1/01 Vestibils 17,4 1-1/02 Apsardzes postenis postenis 17,4 1-1/02 Apsardzes 14,2 telpa 1-1/03 Apsardzes 1-1/03 Apsardzes telpa 14,2 19,8 1-1/04 Gaitenis 1-1/04 Gaitenis 19,8 16,7 1-1/05 Medpunkts 1-1/05 Medpunkts 16,7 5,6 telpa 1-1/06 Higienas 1-1/06 Higienas telpa 5,6 10,1 1-1/07 Palīgtelpa 1-1/07 Palīgtelpa 10,1 18,1 1-1/08 Kabinets 1-1/08 Kabinets 18,1 1-1/09 Gaitenis 1-1/09 Gaitenis 125,7 125,7 14,4 1-1/10 Kabinets 1-1/10 Kabinets 14,4 17,1 1-1/11 Kabinets 1-1/11 Kabinets 17,1 19,5 1-1/12 Kabinets 1-1/12 Kabinets 19,5 12,7 1-1/13 Sanmezgls 1-1/13 Sanmezgls 12,7 13,0 1-1/14 Sanmezgls 1-1/14 Sanmezgls 13,0 3,7 1-1/15 Sanmezgls 1-1/15 Sanmezgls 3,7 97,4 1-1/16 Vestibils 1-1/16 Vestibils 97,4 53,9 1-1/17 Kafejnīca 1-1/17 Kafejnīca 53,9 1-1/18 Ēdnīca 1-1/18 Ēdnīca 182,1 182,1 15,0 Ēdiena servētava 1-1/19 servētava 1-1/19 Ēdiena 15,0 58,2 1-1/20 Virtuve 1-1/20 Virtuve 58,2 13,6 Trauku mazgātava 1-1/21 mazgātava 1-1/21 Trauku 13,6 44,9 1-1/22 Gaitenis 1-1/22 Gaitenis 44,9 8,2 saldēšanas 1-1/23 Atkritumu 1-1/23 Atkritumu saldēšanas kamera kamera 8,2 4,7 Saldēto produktu 1-1/24 produktu 1-1/24 Saldēto noliktavanoliktava 4,7 6,2 piederumu 1-1/25 Servēšanas 1-1/25 Servēšanas piederumu noliktavanoliktava 6,2 17,6 Sauso produktu 1-1/26 produktu 1-1/26 Sauso noliktavanoliktava 17,6 9,1 telpa 1-1/27 Apkopes 1-1/27 Apkopes inventārainventāra telpa 9,1 9,1 noformēšanas birojs9,1 1-1/28 Iepirkumu 1-1/28 Iepirkumu noformēšanas birojs 10,8 Vīriešu ģērbtuves 1-1/29 ģērbtuves 1-1/29 Vīriešu 10,8 15,2 1-1/30 Sieviešu 1-1/30 Sieviešu ģērbtuvesģērbtuves 15,2 68,3 telpa 1-1/31 Tehniskā 1-1/31 Tehniskā telpa 68,3 47,0 1-1/32 Auditorija 1-1/32 Auditorija 47,0 47,0 1-1/33 Auditorija 1-1/33 Auditorija 47,0 14,2 1-1/34 Palīgtelpa 1-1/34 Palīgtelpa 14,2 43,0 1-1/35 Inventāra 1-1/35 Inventāra noliktavanoliktava 43,0 66,2 1-1/36 Gaitenis 1-1/36 Gaitenis 66,2 12,7 1-1/37 Sanmezgls 1-1/37 Sanmezgls 12,7 12,7 1-1/38 Sanmezgls 1-1/38 Sanmezgls 12,7 36,3 1-1/39 Kabinets 1-1/39 Kabinets 36,3 30,9 Mācību zona 2-1/01 zona 2-1/01 Mācību 30,9 2-1/02 Gaitenis 2-1/02 Gaitenis 179,0 179,0 18,3 Pārrunu telpa 2-1/03 telpa 2-1/03 Pārrunu 18,3 19,4 Mācību zona 2-1/04 zona 2-1/04 Mācību 19,4 Kāpņu telpa 2-1/05 telpa 2-1/05 Kāpņu 15,8 15,8 2-1/06 Sanmezgls 2-1/06 Sanmezgls 1,7 1,7 2-1/07 Sanmezgls 2-1/07 Sanmezgls 1,7 1,7 2-1/08 Sanmezgls 4,0 2-1/08 Sanmezgls 4,0 2-1/09 Inventāra 5,4 2-1/09 Inventāra noliktavanoliktava 5,4 Mācību telpa 2-1/10 telpa 41,7 2-1/10 Mācību 41,7 2-1/11 Datortelpa 56,7 2-1/11 Datortelpa 56,7 Kāpņu telpa 2-1/12 telpa 14,7 2-1/12 Kāpņu 14,7 2-1/13 Sanmezgls 2,1 2-1/13 Sanmezgls 2,1 2-1/14 Sanmezgls 2,1 2-1/14 Sanmezgls 2,1 2-1/15 Palīgtelpa 4,1 2-1/15 Palīgtelpa 4,1 2-1/16 Noliktava 37,7 2-1/16 Noliktava 37,7 Kodolreaktora un Kodolreaktora uzbūves uzbūves un 2-1/17 2-1/17 177,2 177,2 apkopes apkopes darbnīca darbnīca

3-1/06

3-1/05

3-1/16

D2

MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ

GSPublisherVersion 0.28.100.80

3-1/10 3-1/11

3-1/10

±0,000

3-1/12

3-1/20

3-1/20

3-1/19

3-1/16

20

F2 7 20b E2 000

E2

20a

3-1/17 3-1/19

3-1/18

GSPublisherVersion 0.28.100.80

3-1/10

3-1/19

56 7 0 7 0 00000 00

19

H1

G1

F1

2. stāva plāns M 1:200

D fasāde M 1:200

TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ

56 00 0 E27 D2 000

D2

TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ

7 100

Šāda tipa reaktoram ir vairākas priekšrocības pār citām līdzīgām piedāvājumā esošām tehnoloģijām:

GSPublisherVersion 0.28.100.80

H

C

0.28.100.80

4 000

Projekta īstenošanai izvēlēts izmantot GE Hitachi BWRX-300 modeļa mazas jaudas modulāru kodolreaktoru

F

D

B

A

GSPublisherVersion

0.28.100.80

izvēlētā reaktora apraksts

Irbes upe

H

antena RT-16

E

Irbenes radioteleskops RT-32

antena RT-8

D

antena LOFAR LV614

Vičaku dambis

C

F

bijušais militārais ciemats "Zvaigznīte"

B

G

autoceļš P124

A

Irbenes ciema objektu shēma M 1:5000

GSPublisherVersion 0.28.100.80

ieeja ēkā koks asis reljefa līnija žogs zemesgabals mežs ūdens gājēju ceļš auto ceļš

ģenerālplāns M 1:1000

14 500 m2 22 000 m2 6 2 25,0 m

apbūves laukums kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

kodolspēkstacija

8 386 m 4 3 9,6 m

2

kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

pētniecības centrs

1

dzesēšanas iekārta

apzīmējumi

dubults žogs

12,61 ha

radioaktīvo atkritumu glabātava

34 000 m2 73 460 m2 14,8 %

turbīnas ēka

apbūves rādītāji

noliktava

kodolreaktors

ceļi un laukumi brīvā zaļā teritorija apbūves blīvums

A fasāde M 1:200

ģenerālplāns M 1:1000

vadības centrs

apsardzes postenis

zemesgabala platība

GSPublisherVersion 0.28.100.80

GSPublisherVersion 0.28.100.80

7 89 0

A fasādeA fasāde M 1:200M 1:200

GSPublisherVersion 0.29.100.79

7 89 0

3 50 22 78 0 0 3 50 0

7 89 0 7 89 0

kodolspēkstacija

PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ

spēkstacijas autostāvvieta

.28.100.80

14 500 m2 22 000 m2 6 2 25,0 m

apbūves laukums kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

kopējā telpu platība kodolspēkstacija apbūves stāvu skaitsrādītāji apbūves laukums virszemes stāvu skaits zemesgabala platība kopējā telpu platība kopējais augstums ceļi un laukumi stāvu skaits brīvā zaļā teritorija virszemes stāvu skaits apbūves blīvums kopējais augstums pētniecības centrs

kopējā telpu platība stāvu skaits virszemes stāvu skaits kopējais augstums

4 3 8 386 m2 9,6 m 4

auditorija

ublisherVersion 0.28.100.80

apzīmējumi

ieeja ēkā koks apzīmējumi asis 1 ieeja ēkā reljefa līnija koks žogs asis 1 zemesgabals reljefa līnija mežs žogs ūdens zemesgabals gājēju ceļš mežs auto ceļš ūdens gājēju ceļš auto ceļš

3 9,6 m m2 14 500 22 000 m2 apzīmējumi 6 14 500 m2 212,61 ha ieeja ēkā 22 000 m22 25,0 mm koks 34 000 6 asis 73 460 m2 1 2 līnija 14,8 % ģenerālplāns reljefa M 1:1000 25,0 m žogs zemesgabals 8 386 m2 ģenerālplāns M 1:1000 mežs 4 ūdens 3 gājēju ceļš 9,6 m auto ceļš

kodolspēkstacija virszemes stāvu skaits kopējais apbūves augstums laukums

apbūves blīvums kopējā telpu platība stāvu skaits pētniecības centrs virszemes stāvu skaits kopējā telpu platība kopējais augstums stāvu skaits

12,61 ha

34 000 m2 73 460 m2 12,61 ha 14,8 % 34 000 m2 73 460 m2 14,8 8 386%m2

ceļi un laukumi apbūves rādītāji brīvā zaļā teritorija zemesgabala platība apbūves blīvums ceļi un laukumi pētniecības centrs brīvā zaļā teritorija

spēkstacijas birojs

kodolfizikas korpuss

29.100.79

apbūves rādītāji

zemesgabala platība

DZESĒŠANAS ŪDENS PIEKĻUVE

MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ

GSPublisherVersion 0.29.100.79

GSPublisherVersion 0.29.100.79

GSPublisherVersion 0.29.100.79

DZESĒŠANAS ŪDENS PIEKĻUVE

PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA

pētniecības centra galvenā ēka

GSPublisherVersion 0.29.100.79

DZESĒŠANAS DZESĒŠANAS PIEKĻUVE PIEKĻUVE ŪDENS ŪDENS

7 89 0 7 89 0

3 50 22 78 3 50 22 78 0 0 0 0 3 50 3 50 0 0

AIZSARGJOSLA GAR ROBEŽU

TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ

AIZSARGJOSLA GAR ROBEŽU

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ

dzesēšanas iekārta iekārta dzesēšanas

turbīnas turbīnas ēka ēka

turbīnas ēka

TILS ZIGMUNDS TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ OZOLIŅŠ

AIZSARGJOSLA AIZSARGJOSLA GAR ROBEŽU GAR ROBEŽU transformatoru apakšstacija

kodolreaktors kodolreaktors

GSPublisherVersion 0.29.100.79

siltumnīcas

pētniecības centra autostāvvieta

dubults žogs dubults žogs dubults žogs

kosmosa fizikas korpuss

radioaktīvo atkritumuatkritumu glabātava radioaktīvo glabātava radioaktīvo atkritumu glabātava

spēkstacijas birojs birojs spēkstacijas

GSPublisherVersion 0.29.100.79

zemesgabals

dzesēšanas iekārta

dzesēšanas baseins

noliktavanoliktava

dzesēšanas baseins baseins dzesēšanas

dzesēšanas baseins

NATURA 2000 TERITORIJAS

spēkstacijas autostāvvieta spēkstacijas autostāvvieta

kodolreaktors apsardzes postenispostenis apsardzes

apsardzes postenis

Vičaku dambis

noliktava

vadības vadības centrs centrs vadības centrs spēkstacijas autostāvvieta

DZESĒŠANAS ŪDENS PIEKĻUVE

pētniecības centra galvenā ēka pētniecības centra galvenā ēka pētniecības centra galvenā ēka

spēkstacijas birojs kodolfizikas korpuss korpuss kodolfizikas kodolfizikas korpuss

auditorijaauditorija

auditorija AIZSARGJOSLA GAR ROBEŽU

NATURA NATURA 2000 TERITORIJAS 2000 TERITORIJAS NATURA 2000 TERITORIJAS

siltumnīcas siltumnīcas

siltumnīcas

kosmosakosmosa fizikas korpuss fizikas korpuss

TILS ZIGMUNDS OZOLIŅŠ

3 500

kosmosa fizikas korpuss

BIOSFĒRAS REZERVĀTS POTENCIĀLĀS NOVIETNES 7 89 0

PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ

3 500 22 780

pētniecības centra autostāvvieta pētniecības centra autostāvvieta pētniecības centra autostāvvieta

81 00

7 89 0

KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ KODOLSPĒKSTACIJA LATVIJĀ PĒTNIECĪBAS CENTRS PIE KODOLREAKTORA

POTENCIĀLĀS NOVIETNES

7 890

transformatoru apakšstacija transformatoru apakšstacija

zemesgabals zemesgabals

zemesgabals

81 00

50 0 3 50 22 78 0 0 3

DZESĒŠANAS PIEKĻUVE ŪDENS DZESĒŠANAS PIEKĻUVE ŪDENS DZESĒŠANAS POTENCIĀLĀS POTENCIĀLĀS PIEKĻUVE ŪDENS NOVIETNES NOVIETNES IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS

MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ MŪSDIENĪGA PIEEJA SPĒKSTACIJU PROJEKTĒŠANĀ

7 890

transformatoru apakšstacija BIOSFĒRAS REZERVĀTS

24 20 4 00 0 0

81 00 81 00

40 00 40 00

Vičaku dambis Vičaku dambis 40 00 PLŪDU RISKA TERITORIJAS

0 7 10

IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS

0 4 00 0 0 4 00 22 20

0 7 10

IZVĒLĒTĀ NOVIETNE

0 7 10

0 7 10

4 000 22 200

8 100

0 7 10

GSPublisherVersion

200 4 000

0 0 4 00 4 00 0 0 0 0 4 00 22 20 4 00 22 20

7 100

24

0 7 10

4 000

0.28.100.80

Vičaku dambis

7 100

24 2 20 4 00 4 20 4 00 0 0 0 0

4 000

81 00

4 000 22 200

81 00

0.28.100.80

8 100

GSPublisherVersion

8 10 0

0.28.100.80

7 100

20 4 00 0 0

GSPublisherVersion

GSPublisherVersion

24

8. Pielikums: Diplomprojekta grafiskās daļas kopsavilkums

GSPublisherVersion 0.28.100.80