Issuu on Google+

2012. gada marts

Šogad 25. marts sākās ar strauju vēju, lietu un pat sniegu. Tikpat nepatīkams, kā toreiz, kad izsūtīja 26 Lizuma pagasta ģimenes un vēl daudzus citus no Lizuma stacijas. Par piemiņu iestādītie bērzi vecās dzelzceļa stacijas malā atgādina par katru no tām. Šajā dienā sarkanbaltsarkanais karogs nespēja izdabāt vējam – lielam un stipram. Tas plīvoja strauji un nemierīgi. Mūsu – latviešu sīkstums, spēks un Dzimtenes mīlestība, īstena latvieša rokās, spēja šo nevaldāmo spēku noturēt un nepadoties. Lizuma pagasta pārvaldnieks Uģis Aigars aicināja pieminēt visus, kuri gāja bojā šajos prātam neaptveramos laikos ar klusuma brīdi. Pie pieminekļa Osvalds Drancāns nospēlēja vairākas skumjas melodijas. Tās aizveda pasākuma apmeklētājus katru savās, ar šīm melodijām saistītās atmiņās. Ausmiņas atmiņās mēs varējām ieklausīties visi, kuri bija atnākuši uz šo piemiņas brīdi. Viņā klausoties gribas teikt: Ausma Dimante mums lizumniešiem ir īsts dimants. Ausmā klausoties, mēs vienmēr varam smelties dzīves gudrību un viņu uzlūkot ar apbrīnu. Pēc piemiņas brīža pie bijušās dzelzceļa stacijas devāmies uz Sila kapiem, kur arī nolikām ziedus un skaistus tikko uzplaukušos pūpolus un sniegpulkstenītes, kā arī aizdedzinājām sveces, kuras vējš nemitīgi nopūta. Lizuma kultūras namā pakavējāmies atmiņās un noskatījāmies divas Dzintras Gekas dokumentālās filmas „... un Igarka, Cerība un Taurenis” un „Sibīrijas bērni”. Filmas mums lika padomāt –vai mēs šodien varam būt un vai esam laimīgi ? 21. aprīlī, Lielās Talkas dienā, pasākuma dalībnieki, aicina lizumniešus sakop piemiņas vietu pie vecās dzelzceļa stacijas, iestādīt bojā gājušos bērzus un neaizmirst par šo vietu arī visa gada garumā. Elita Dūte, Lizuma kultūras nama direktore

Karogs ir drošajās un spēcīgajās Jāņa rokās.

Nr. (3) 164

1949. gada 25. marts No visām Baltijas valstīm operācijā „Krasta banga” 1949. gada 25. martā izvestas 29 873 ģimenes ar 92 204 cilvēkiem. No Latvijas 1949. gada 25. martā izvestas 13 504 ģimenes ar 42 322 cilvēkiem. Tātad no Latvijas izvesti attiecīgi 45,2% ģimeņu un 45,9% no Baltijas izvesto cilvēku. Tas nozīmē, ka operācija „Krasta banga” visvairāk notikusi Latvijas teritorijā. Kopā Baltijas valstīs organizētas 118 „iekraušanas stacijas” (Latvijā – 55 (46,6%)). Baltijas valstu stacijās bijuši sagatavoti 4437 vagoni (Latvijā – 1974 (44,5%)). Izvešanai bija mobilizētas 8822 smagās automašīnas (Latvijā – 3316 (37,6%)). Jāsaka, ka automašīnas nespēja „apkalpot” visas vietas, un vietumis šo darbu veica ar zirgu pajūgiem ragavās. Izvedamie cilvēki Baltijas valstīs „iekrauti” 76 dzelzceļa ešelonos (Latvijā – 33 (43,4%)) un izvesti uz Sibīriju. Izvešanas darbu Baltijā veikuši 76 212 cilvēki. No tiem 18 387 bijuši iznīcinātāji. Lielākā daļa cilvēku izvedēju – 28 404 – bijuši komunistu partijas un padomju aktīva darbinieki. Pārējie 21 206 bija PSRS VDM iekšējā karaspēka kara turpinājums 2. lpp.


vēsture vīri un 8215 profesionāli čekisti – operpilnvarotie, kas izvešanas „darbu” vadījuši pēc rajonu un republikas operatīvā štāba norādījumiem. Izvešanā Baltijā darbojušās 812 slepenas raidstacijas. Latvijas rajonos un Rīgas pilsētā tiešajā izvešanas darbā piedalījās 3278 smagās automašīnas, kuras pa lielākai daļai vadīja bruņoti šoferi. Vislielākais mašīnu skaits bija koncentrēts Rīgā – 430 mašīnas, kur nebija iespējams iegūt zirgu transportu. Vismazāk smago mašīnu tika izmantotas Rēzeknes – 29, Ludzas – 54, Viļakas – 63, Krāslavas – 41, Viļānu – 65 rajonos, kur nacionālo partizāņu kustība bija spēcīgāka un acīmredzot mazāk uzkrītoši un drošāk bija cilvēkus izvest ar zirgiem… Latvijā 1949. gada 25. marta izsūtīšanās darbojas 6931 iznīcinātāji, t.i., nedaudz mazāk kā VDM karavīri (7456). Iznīcinātāji piedalījušies visu rajonu un pilsētu cilvēku izvešanās, izņemot Rīgas pilsētu, kurā darbojās algots „iznīcinātāju” bataljons. Bez iznīcinātājiem Latvijas iedzīvotāju izvešanā aktīvi piedalījās Latvijas komunistiskās partijas, komjaunatnes un padomju aktīvs. Pēc noteikumiem katrā operatīvajā grupā bija jābūt četriem – pieciem komunistiskās partijas, komjaunatnes un padomju aktīvistiem. Izvedēju opergrupu sastāvā bija arī komjaunieši. Taču būtu nepareizi iedomāties, ka LLKJS biedri darbojās tikai kā cilvēku izvedēji. 1950. gada 16. janvāri LĻKJS sekretārs Rallis slepeni rakstīja LPSR VDM ministra vietniekam J. Vēveram, ka sakarā ar norunu Rallis nosūta viņam to komjauniešu sarakstu, kuri 1949. gada 25. martā izsūtīti uz Sibīriju atsevišķi vai kopā ar vecākiem un kuri tāpēc izslēdzami no LĻKJS. Sarakstā kopā ar papildsarakstu uzrādīti 152 izvestie komjaunieši. Katram komjaunietim norādīts vārds, uzvārds, tēva vārds, dzimšanas gads, tautība, uzņemšanas gads LLKJS, kā arī izsūtīšanas iemesls. Šis iespaidīgais saraksts uzrakstīts uz 14 mašīnraksta lappusēm krievu valodā. Rallis lūdza J. Vēveram paziņot LLKJS CK izsūtīto komjauniešu jaunās adreses Sibīrijā, lai atbilstošās komjaunatnes komitejas varētu izslēgt šos komjauniešus no LĻKJS un atņemt viņiem komjaunatnes biedra karti. Taču šī prasība netika izpildīta. LĻKJS CK 1950. gada 18. maijā saņēma 166 komjauniešu sarakstu ar šādu rezolūciju: „b. Krūmiņ, (LLKJS CK) Uz biedra Titova norādījumu nepieciešams izslēgt visus šajā sarakstā minētos.” Lielākā daļa aktīvistu bija bruņoti. Trūkstošos ieročus viņu apbruņojumā – 2500 automātus un vairākus simtus šauteņu – ieveda no Krievijas. Komunistiskās partijas, komjaunatnes un padomju aktīvisti pārņēma izvesto kustamo mantu, nozīmēja kaimiņus lopu apkopšanai, piesavinājās izvesto cilvēku labākās mantas (tikai dažkārt sastā-

2

dot aktus, ka mantas konfiscētas), palika apsargāt izvesto mājas. Latvijas komunistiskās partijas, komjaunatnes un padomju aktīvisti dežūrēja arī visās komunistiskās partijas, komjaunatnes komitejās, vāca no pagastiem datus par izvešanas „plašo izpildi” un katru stundu ziņoja par „pacelšanas” un „iekraušanas” rezultātiem uz LPSR VDM štābu Rīgā. Pieprasot telefona savienojumu ar šifru „“Priboj”, to deva nekavējoši, bet ar šifru “Svodka” - pēc brīža. Cik tad kopā Latvijā darbojās cilvēku izvedēju? Cilvēku izvedēju skaits varēja sasniegt 30 000 cilvēku. Katrā Latvijas rajonā un pilsētā atradās 2– 7% no visu cilvēku izvedēju skaita. Sevišķi liels izvedēju skaits bija Liepājas rajonā, kur bija koncentrēti 1423 bruņoti šoferi, operpilnvarotie, VDM karavīri un iznīcinātāji, Rīgā – attiecīgi 1398, Jelgavas rajonā – 1280, Cēsu rajonā – 1133, Kuldīgas rajonā – 1011. Cilvēku izvedēji par savu 1949. gada 25. marta „varoņdarbu” nepalika bez apbalvojumiem. 1949. gada 25. martā sanāca LK(b)P CK biroja slepenā sēde, kurā piedalījās arī operācijas „Priboj” Baltijas valstis komandieris ģenerālleitnants Golovko. Biroja sēdē, kur apsprieda jautājumu „Par operācijas rezultātiem kulaku un viņu ģimenes locekļu, bandītu ģimeņu un nacionālistu izvešanā no republikas”, ziņoja genocīda galvenie darboņi: VDM ģenerālmajors A. Noviks un VDM ģenerālleitnants Golovko. Par labu darbu simtiem VDM karavīru piešķīra atvaļinājumus, izteica pateicību un ļāva nofotografēties pie pulka karoga. Par šo „varoņdarbu” desmitiem piešķīra Ļeņina, Sarkanās zvaigznes un citus ordeņus un medaļas. Simtiem cilvēku, kas piedalījās izvešanā, piešķīra LPSR AP Prezidija goda rakstus, LĻKJS CK goda rakstus, kā arī vērtīgas dāvanas. Sevišķi labi bija strādājusi VDM divīzija (komandieris ģenerālmajors P. Ļeontjevs) un VDM 48. konvoju divīzija (komandieris ģenerālmajors J. A. Kemerovs) ar štābiem Rīgā. Tika izstrādāti vairāki atsevišķi plāni. 1. Plāns nepieciešamās kārtības organizēšanai operācijas norises laikā pilsētās un laukos. 2. Plāns izvedamo iekraušanas un ešelonu formēšanas segšanai. 3. Plāns kopējiem pasākumiem ar robežapsardzības komandantūrām par kopēju valsts robežas slēgšanu. 4. Plāns grupām ešelonu pavadīšanai un virsnieku izvēle ešelonu formēšanai un izsūtāmo iekraušanai. 5. Plāns ešelonu nodrošināšanai ar naudas un citiem līdzekļiem. 6. Autotransporta mobilizācijas plāns VDM un Iem vajadzībām konvoju pārvietošanai pie ešeloniem un opergrupu pārvietošanai u.c. Viss organizatoriskais darbs pamatos bija pabeigts 1949. gada 20. martā. Skaidrs, ka abas – nacistiskā un komunistiskā diktatūra un okupācija plāno-

ja un īstenoja Latvijas tautas iznīcināšanu – genocīdu, kaut arī atšķirīgās formās. Kā nacistiskā, tā komunistiskā okupācija īstenoja gan tautas iznīcināšanu uz vietas, gan izsūtīšanu ārpus Latvijas. (Nacisti izvešanu vairāk paredzēja, nekā paspēja īstenot, bet komunisti īstenoja pilnībā. Nacisti nespēja ievest Latvijā plānotos 164 000 vāciešu viņiem paredzētajās muižās, bet komunisti savās „hruščovkās” to pārpildīja pieckārtīgi, galvenokārt ar krieviem. Otrkārt, ja nacisma genocīds ir starptautiski nosodīts un vaininieki notiesāti, tad komunistu genocīds vēl nav starptautiski nosodīts un vaininieki nav tiesāti (ap 60 miljoni gājuši bojā). Nav arī sagaidāms, ka Latvijas komunistu nomenklatūras demokrātija, kas aktīvi sadarbojas ar komunistu nomenklatūras kapitālismu, veiks komunistu realizētā genocīda nosodīšanu vai tiesāšanu (vārna vārnai acī neknābj). Bet otrajai Nirnbergai jābūt ne tikai Maskavā, bet arī Rīgā – agri vai vēlu, jo noilguma noziegumiem pret cilvēcību nav. (H. Strods. Materiāls sagatavots no www.vip.latnet.lv) Lielākā daļa izsūtīto nonāca Irkutskas apgabalā (25 834 cilvēki), Omskas apgabalā nonāca 22 542 cilvēki, Tomskas apgabalā – 16 065, Krasnojarskas novadā - 13 823, Novosibirskas apgabalā – 10 064, bet 5451 cilvēks nonāca vistālākajā izsūtījuma vietā – Amūras apgabalā. Atbilstoši nometināšanas plānam izsūtītie konvoja un to kolhozu un uzņēmumu, kuros tiem būs jāstrādā, pārstāvju pavadībā tika aizvesti uz pastāvīgo nometinājuma vietu. Lielāko daļu izsūtīto uzņēma kolhozi un sovhozi – 91 795 cilvēkus, zelta ieguves uzņēmumi – 2031 un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumi – 953 cilvēkus. Nometinājuma vietās izsūtītajiem paziņoja, ka viņi ir nometināti uz mūžīgiem laikiem, viņiem bija regulāri jāreģistrējas komandatūrā un bija aizliegts pamest nometinājuma vietu. Ceļā uz izsūtījuma vietām piedzima 6 bērni, 183 cilvēki gāja bojā. Izsūtījumā gāja bojā 4941 persona, kas sastāda 12% no visiem izsūtītajiem. Izsūtīto reabilitācija sākās pēc 1956. gada februāra, kad Ņikita Hruščovs PSKP kongresā nosodīja staļinismu. 1957. gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par administratīvi izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Taču arī pēc atgriešanās daudzi izsūtītie saskārās ar dažādiem ierobežojumiem un diskrimināciju. (Materiāls no www.wikipedia.org) Operācija „Krasta banga” Lizumā 1949. gada martā ešelona Nr. 97323 formēšanas vieta bija Lizuma dzelzceļa stacijā. Ešelona ar 736 cilvēkiem atiešana no Lizuma stacijas notika 27. martā. No Cēsu apriņķa Lizuma pagasta izsūtījumā nonāca 57 cilvēki, no Druvienas – 56, no Rankas – 143. Kopumā marta beigās caur Gulbenes dzelzceļa mezglu uz specnometinājuma vietām tika nosūtīti 8 ešeloni ar Latvijas iedzīvotājiem (Pilns teksts laikrakstā „Gulbenes novada ziņas” 2012. gada marta numurā) Materiālus apkopoja Ligita Ozoliņa „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts


lauksaimniekiem

Ziņas lauksaimniekiem 1. Informācija no Zemkopības ministrijas: 1) Izmaiņas tiešo maksājumu atbalsta saņemšanā Š. g. 14. martā stājās spēkā MK 2011. gada 1. marta noteikumu Nr. 173 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” grozījumi. Tajos noteiktas izmaiņas saistībā ar tiešo maksājumu atbalsta saņemšanu. Noteikumu grozījumi paredz divus jaunus atbalsta veidus par īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai. Bez tam, pretendējot uz vienotā platību maksājuma atbalstu (VPM), lauksaimniekam būs jāuzrāda apliecinājums, ka viņam ir valdījuma jeb lietošanas tiesības uz atbalstam pieteikto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi papildināti ar nosacījumu, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku, kā arī nezāļu ierobežošanas pasākumus. Plašāka informācija pieejama: http:// www.likumi.lv/doc.php?id=227324 2) Izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos vides un lauku ainavas uzlabošanai Agrovides saistībām (Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība) grozījumi paredz dažas nozīmīgas normas attiecībā uz 2012. un 2013. gada platību maksājumu sezonu – šajos divos gados vairs netiks uzņemtas jaunas piecu gadu saistības, bet tiem, kuriem 2012. gads ir pēdējais (piektais) saistību gads, 2013. gadā tiks dota iespēja saistību periodu pagarināt par vēl vienu gadu. Līdz ar to šiem atbalsta pretendentiem saistību periods būs seši gadi. Vēl svarīga ir norma, ka šogad pēdējo reizi atbalsta pretendenti var paplašināt savas esošās saistības līdz 20%, bet nākamgad tas nebūs iespējams. Izmaiņas arī pasākumā „Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas” (MLA), kas skar biškopjus. Pasākuma nosacījumi pašreiz paredz, ka atbalstu pasākumā par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju vai nektāraugiem var saņemt, ja platībā tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums – vismaz 0,2 nosacītās liellopu „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts

vienības uz vienu atbalsttiesīgo hektāru, bet biškopjiem – viena bišu saime uz trīs hektāriem jeb 1,5 bišu saimes uz vienu hektāru. 3) Nosaka papildu prasības uz hektāru, par kuru lauksaimniekiem piešķir dīzeļdegvielu saimnieciskajā gadā Lai dīzeļdegvielu saņemtu aktīvais lauksaimnieks un mazinātu neražojošu platību pieteikšanu, noteikumos precizēts, ka atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju apstrādāšanu saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs. Izmaiņas noteikumos nosaka, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs saņem dīzeļdegvielu, ja par kārtējā gada atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru skaitu, tai skaitā pastāvīgām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgiem zālājiem (710 un 720 kods) vai pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par pēdējo noslēgto gadu. Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas LDC ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes, papildus minētajiem ieņēmumiem ir jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,2 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Prasību par liellopu vienībām nepiemēro dzīvnieku barības primārajam ražotājam. 4) Vienkāršo atbalsta saņemšanas nosacījumus pasākumā „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” Lai uzlabotu pasākuma efektivitāti, izmaiņas noteikumos paredz iespēju saņemt atbalstu arī par meža īpašnieka pašrocīgi veikto jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu. Līdz šim bija noteiks, ka atbalstu var saņemt tikai par pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas. Atbalsta apmērs noteikts, pamatojoties uz standarta izmaksām par atbalsta saņēmēja paša veikto darbu. Izmaiņas noteikumos nosaka arī atšķirīgu atbalsta intensitāti teritorijās mazāk labvēlīgos apvidos – 60 procenti. 5) Izmaiņas uzņēmumu radīšanas un attīstības atbalsta nosacījumos

Ir apstiprināti ZM izstrādātie grozījumi MK 2010. gada 9. februāra noteikumos Nr. 132 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”. Projektiem ir noteikta lielāka atbalsta intensitāte – līdz 70% no kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas. Tomēr atbalsta intensitāte līdz 40% turpmāk būs samazināta tiem mikrouzņēmumu radīšanas projektiem, kuri saistīti ar kurināmā ražošanu. Noteikumos arī precizēti nosacījumi mobilās tehnikas un kravas transporta iegādei. Plašāka informācija par apstiprinātajiem likumprojektiem pieejama pagasta mājas lapā www.lizums.lv sadaļā Lauksaimniekiem. 2. Iespēja gaļas liellopu audzētājiem 2012. gadā LPKS „ABC PROJEKTS”, sadarbībā ar Šveices kompāniju VIANCO, kā arī ar Lietuvas un Igaunijas gaļas liellopu audzētāju organizācijām, ir uzsākuši realizēt vērienīgu kopprojektu par kvalitatīvu gaļas šķirņu liellopu izaudzēšanu un gaļas realizāciju. Gaļas realizācijas mērķa tirgus ir Šveice. Gaļas realizāciju Šveicē nodrošinās lielveikalu tīkls COOP, kas ir arī šī projekta līdzfinansētājs. Saimniecības, kuras vēlas piedalīties projektā un audzēt dzīvniekus realizācijai gaļai, iepazīstas ar vispārējo informāciju, aizpilda pieteikuma anketu un nosūta to LPKS „ABC PROJEKTS”. Kooperatīva speciālisti izvērtē saimniecības dzīvniekus, vadoties pēc LDC datu bāzes un, ja dzīvnieku izcelsme atbilst projekta sākumprasībām, tad vienojas ar saimniecību par pirmreizējo saimniecības apsekošanu. Ja pēc apsekošanas kooperatīvs un saimniecība vienojas par sadarbību projekta ietvaros, tad tiek noslēgts līgums un sākas ikdienas darbs, lai izpildītu nepieciešamās prasības un saražotu atbilstošu produktu. Sīkāk: http://www.abcprojekts.lv/ public/lv/raksti/Projects.html 3. Kā jau katru gadu, no aprīļa mēneša otrās puses sāksies 2012. gada Platību maksājumu pieteikumu aizpildīšana. Ja kādam nepieciešams palīdzēt aizpildīt pieteikumus, arī elektroniski, vai nepieciešama papildus informācija, lūdzu zvaniet (tel. 26541865), jautājiet, palīdzēšu. Lizuma pagasta pārvaldes telpās būšu 24. aprīlī. Anita Rozenberga, lauku attīstības speciāliste

3


informācija

Valsts zemes dienests informē

21. aprīlis – Lielā Talka! Ir pienācis ilgi gaidītais pavasaris, nokusis sniegs un visapkārt paveras ne tas pievilcīgākais skats: dažāda lieluma un krāsu skārdenes, plastmasas un stikla dzērienu pudeles, plastmasas maisiņi, būvgruži un citi atkritumi „izdaiļo” mūsu pagasta ceļu malas, sētsvidus un apkārtni. Cienījamie pagasta ļaudis! Negaidīsim Lielo Talku, bet jau tagad ķersimies klāt un sakopsim vispirms savu māju apkārtni, uzņēmu teritorijas. Ar kritisku aci pavērosim, kur būtu jāpieliek stiprais plecs un čaklās rokas 21.aprīlī. Pagasta pārvaldē gaidīsim Jūsu priekšlikumus par tām vietām un objektiem, kur būtu nepieciešama sakopšana. Uz tikšanos Lielajā Talkā 21. aprīlī plkst. 9:00 pie pagasta pārvaldes. Silvija Zvaigznīte, Lielās talkas koordinatore Lizuma pagastā

1. Vāc PET pudeļu korķīšus 2. Ieliec tos maisiņā, klāt pievieno informāciju par sevi ( vārdu, uzvārdu, telefona numuru, adresi) un savākto korķīšu skaitu 3. Aizsien maisiņu un nodod to pašvaldības noteiktā vietā līdz 16. aprīlim ( Lizuma pagasta padomes ēkā, īpašajā korķīšu kastītē pie informācijas stenda) 4. Piedalies jauna Ginesa rekorda uzstādīšanā – Lielajā Talkā, 21.aprīlī, no visiem savāktajiem plastmasas pudeļu korķīšiem izveidosim pasaules karti 5. Laimē balvas

Dabā neesošas palīgēkas no Kadastra reģistra var dzēst bez maksas Kā rīkoties mūsu novada iedzīvotājiem? Tās palīgēkas, kas dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra reģistrā un par kurām tāpēc var tikt aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, līdz 1. oktobrim ir iespējams dzēst no reģistra bez maksas. Lai pilnīgāk informētu nodokļu maksātājus par jau tagad pieejamo bezmaksas pakalpojumu, papildus informācija par šādu iespēju ēku īpašniekiem tiks nosūtīta kopā ar ikgadējo nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu, paredz Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta panāktā vienošanās. Informāciju par to, kādas būves, tai skaitā palīgēkas, kas, iespējams, dabā vairs nepastāv, ir reģistrētas īpašuma sastāvā, jebkurš interesents var saņemt  bez maksas Latvijas valsts portālā http://www.latvija.lv, izmantojot pakalpojumu „Mani dati kadastrā”, portālā http://www.kadastrs.lv,  kā arī klātienē – Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas centros vai pašvaldībās. Kopumā valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrētas  Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas, pieļauj Valsts zemes dienesta speciālisti. Tomēr šīm palīgēkām – dažādiem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm – sistēmā automātiski ik gadus tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc  noteiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Kā zināms, ar 2012. gadu pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas. Lai gan par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību 2012. gadā vairākums pašvaldību vēl nav lēmušas, lielāko pašvaldību pārstāvji ir izteikušies, ka, visticamāk, nodokli par palī-

gēkām neaprēķinās pārāk lielo administratīvo izmaksu dēļ. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu  par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt  datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm.  Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģistra, īpašniekam būs jāsaņem  pašvaldības atzinums, ka reģistrētā būve  dabā nepastāv un tas jāiesniedz Valsts zemes dienestā, kura darbinieki neesošo palīgēku  no reģistra dzēsīs bez maksas.  Lai spētu kvalitatīvi veikt pakalpojumu un savlaicīgi aktualizētu datus, pakalpojums bez maksas būs pieejams līdz šā gada 1. oktobrim. Kopumā Valsts zemes dienests Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai, sabiedrības informēšanai, informatīvajām kampaņām un izmaiņām informācijas sistēmās ir paredzējis tērēt 180 tūkstošus latu. Mūsu novada iedzīvotājiem iesakām rīkoties sekojoši: 1. Ar īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem (Zemesgrāmatu apliecību un inventarizācijas lietu) dodieties uz Gulbenes novada būvvaldi Ābeļu ielā 2, 18. kabinetā (pieņemšanas laiks – katru pirmdienu no 9.00 līdz 17.00) un aizpildiet iesnieguma veidlapu. Izziņa par būves neesamību tiks izsniegta bez maksas. 2. Ar Gulbenes novada būvvaldes izsniegto izziņu dodieties uz Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Gulbenes klientu apkalpošanas centru Gulbenē Rīgas ielā 21, tālr. 64471282. Gulbenes klientu apkalpošanas centra darba laiks:

Pirmdien Otrdien Trešdien Ceturtdien Piektdien     

9:00–12:00   9:00–12:00 9:00–12:00 8:00–12:00 

13:00–18:00 13:00–17:00   13:00–17:00 13:00–17:00  

Aicinām piedalīties aptaujā „Pagasta svētki 2012” un līdz 26. aprīlim, izsakot savus priekšlikumus, izpildīt anketu Lizuma pagasta mājas lapā www.lizums.lv

4

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts


skolas dzīve

Aicina būt drosmīgiem Pagājušajā mācību gadā programmas „Iespējamā Misija” nedēļas ietvaros vidusskolēniem bija iespēja piedalīties mācību stundā, kuru vadīja Swedbank finanšu direktors Toms Siliņš. Balstoties uz skolēnu pozitīvajām atsauksmēm par šāda veida stundām, šogad, 28. februārī, uz sarunu tika aicināts Lizuma vidusskolas absolvents Jānis Bokta, tagadējais SIA „Vidzemes būvnieks” vadītājs. Sarunā par izvēlēto profesionālo darbību un ceļu uz panākumiem Jānis Bokta ne tikai dalījās uzskatos, ar kādu attieksmi dzīvot un veidot karjeru, bet arī sniedza būtiskus ieteikumus, kādu prasmju un zināšanu attīstībai skolēniem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. „Ikvienam cilvēkam vispirms ir jāapzinās sava darbības sfēra, jāizvirza dzīvē mērķi, kā arī jānotic, ka it viss ir iespējams, un jātiecas tos īstenot”, tā sarunas laikā atzina J. Bokta. Tāpat J. Bokta uzsvēra, ka mums ir jāmācās raudzīties ar smaidu ne tikai uz veiksmēm, bet arī neveiksmēm, jo arī tās ir būtiskas, lai mēs pilnveidotos. Savukārt, atbildot uz skolēnu jautājumu, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība jau šobrīd, mācoties vidusskolas klasēs, J. Bokta atzina, ka ārkārtīgi nozīmīgas ir valodu zināšanas, kā arī prasme domāt loģiski un analītiski vērtēt jebkuru informāciju. Jāatzīmē, ka sarunas laikā J. Bokta norādīja, ka viņa pieredzi nevajadzētu uztvert kā gatavu veiksmīgas dzīves recepti, jo katram cilvēkam ir ejams savs ceļš.

„Esiet drosmīgi!”, to pēc sarunas skolēniem novēlēja Jānis Bokta. (No kreisās 2. rindā: I. Pērkone, S. Dreimane, L. Mikolaja, J. Bokta, D. Birže, M. Kaufelds, V. Ločmelis, S. Rakauskis. No kreisās 1. rindā: A. Dambrova, K. Pētersone, L. Martinova, E. Stūriška) Skolēni atzina, ka saruna ar J. Boktu bijusi iedvesmojoša un vērtīga, jo tā iedrošinājusi vairāk noticēt sev. „Sapratu, ka, lai kaut ko sasniegtu, ir jābūt mērķtiecīgam un ieinteresētam, tad nekas nav neiespējams, jo izdarīt var visu,” tā pēc sarunas atzina 10. klases skolēns Ernests Stūriška. Savukārt Signe Dreimane uzsvēra, ka galvenā atziņa, ko guvusi no sarunas ar J. Boktu, ir nebaidīties, ka citi ir gudrāki, jo katram ir sava gudrība. Saruna deva spēcīgu apstiprinājumu manai pārliecībai, ka mūsdienu skolas īs-

tenā vērtība slēpjas spējā būt atvērtai pret reālo dzīvi. Reālajai dzīvei ir jāienāk skolas vidē, ja vēlamies, lai skola būtu šīs dzīves sastāvdaļa, nevis iestāde, kas darbojas pēc saviem ideāliem un ir attālināta no šīs dzīves. Viens no veidiem, kā to īstenot, aicināt piedalīties stundās cilvēkus, kas būtu gatavi dalīties savā pieredzē, kā dzīvē var sasniegt izvirzītos mērķus. Sandris Rakauskis, Lizuma vidusskolas skolotājs Foto – Madara Krevica

Ar zināšanām palīdz bada skartajiem pasaules reģioniem Jaunākie pētījumi vēsta, ka šobrīd vidēji katrs septītais cilvēks pasaulē cieš badu. Projekta „Par taisnīgumu sabiedrībā: izglītības rosinātas pārmaiņas” ietvaros Lizuma vidusskolas skolēni februāra mēnesī nolēma īstenot aktivitāti, kas aktualizētu katra indivīda interesi un rīcības iespējas, lai mazinātu badu mazattīstītajos reģionos. Šim mērķim skolēni izmantoja internetā sastopamo ANO Pasaules pārtikas programmas bezpeļņas mājas lapu freerice.com. Mājas lapa piedāvā risināt uzdevumus tādos mācību priekšmetos kā angļu, vācu, spāņu, franču un itāļu valodā, kā arī ķīmijā, matemātikā, ģeogrāfijā, anatomijā, literatūrā un mākslā. Par katru pareizu uzdevuma atbildi tiek krāti rīsu graudi, kas tiks piešķirti bada skarto reģionu iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka šādu iespēju finansiāli nodrošina sponsori, kas reklamējas mājas lapā. Tas nozīmē, ka mājas lapas apmeklētājiem vienlaicīgi ir iespējams gan mācīties un nostiprināt zināšanas, izmantojot dažādu grūtības pakāpju uzdevumus, gan palīdzēt mazināt badu pasaulē. Līdz šim mājas lapas apmeklētāju nopelnītie rīsi ir nogādāti Bangladešā, Kambodžā, Ugandā, Nepālā, Butānā un Mjan„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts

Aktivitātes īstenošanai skolēni izmantoja bezpeļnas mājas lapu freerice.com. mā, kā arī Haiti zemestrīces skartajos apgabalos. Jāpiebilst, ka mājaslapa arī piedāvā iespēju noskaidrot, kā cilvēki dzīvo mazattīstītajos reģionos, to nodrošina mājaslapā sastopamie video blogi. Mājas lapa informē, lai saņemtu dienas pārtikas normu, vienam cilvēkam ir vajadzīgi ap 400 gramu rīsu – tās ir divas maltītes dienā. Vienā gramā ir apmēram 48 rīsa graudi. Jāatzīmē, ka viena pareiza atbilde

uzdevumā dod 10 šādus graudus. Kopumā skolēnu organizētajā aktivitātē iesaistījās ap 70 Lizuma vidusskolas skolēnu. Kopējais ieguvums – nopelnīts tik daudz rīsa graudu, lai pabarotu vienu cilvēku divas nedēļas divas reizes dienā. Lai gan kopējais rezultāts šķiet niecīgs, taču tas ļauj saprast, cik daudz cilvēkresursu un darba ir nepieciešams, lai nodrošinātu pārtiku vienam cilvēkam kaut vai to divu nedēļu garumā. Spriežot pēc skolēnu komentāriem, šāda aktivitāte ir bijusi ļoti vērtīga. 10. klases skolniece Laila Martinova atzīst, ka „nekad nedomāju, ka internetā arī kaut ko tādu var darīt. Sajūta ir lieliska – ar zināšanām varu kādam palīdzēt”. Savukārt 7. klases skolnieks Jānis Upenieks atzina, ka brīvajā laikā turpināšot pildīt šos uzdevumus, tādējādi palīdzot tiem, kam tas ir nepieciešams. Varu secināt, ka šī aktivitāte apvienoja skolēnus un deva pārliecību, ka ikviena cilvēka rīcībai ir nozīme, ja gribam kādam palīdzēt. Mēs esam par to, lai ikviens uz mūsu zemeslodes būtu paēdis. Sandris Rakauskis, Lizuma vidusskolas skolotājs Foto – Sandris Rakauskis

5


Konkurss „Smārts. Spēle tiem, kas mācās” 9. martā komanda no Lizuma vidusskolas „Laimes Lāči” devās uz Rīgu aizstāvēt Lizuma vidusskolas godu konkursā „Smārts”, kas saistīts ar darbinieku tiesībām un pienākumiem un darba aizsardzību.

Komandā piedalījās deviņas 12. klases skolnieces: Agita Papkova, Anta Grīnvalde, Diāna Zaķe, Klinta Šeidere, Kristīne Sīle, Lauma Markova un Laura Markova un 11. klases skolnieks Roberts Šuļja. Komandas kapteine bija Lauma Markova. Skolēni pirms tam piedalījās konkursa 1. kārtā un no Vidzemes reģiona kopā ar vēl 4 skolām tika izvirzīti uz pusfinālu. Konkursa Vidzemes pusfinālā dalībniekiem bija jāizpilda četri dažādi uzdevumi un, sasummējot punktus kopā, tika noskaidrots uzvarētājs. Pirmā uzdevuma pirmajā daļa bija viktorīna, kur katram komandas dalībniekam individuāli bija jāatbild uz vienu jautājumu. Otrajā uzdevuma daļā sacentās komandas kapteiņi. Kapteiņiem bija jāatbild uz vienu jautājumu pēc iespējas ātrāk. Otro uzdevumu veica trīs dalībnieki no katras komandas. Dalībniekiem vajadzēja kādā darba vides attēlā ievietot septiņas darbvietās lietojamās drošības zīmes, kas nebija visai viegli, tomēr uzdevums bija veiksmīgi izpildīts. Tālāk sekoja trešais uzdevums, kur komandas dalībnieki sadalījās tā, lai trīs varētu veikt darba algas aprēķinu, četri varētu atbildēt uz 4 atvērtiem jautājumiem. Atlikušie trīs veica pēdējo, ceturto uzdevumu, kurā dalībniekiem, noskatoties video, vajadzēja analizēt attēlotās situācijas darba drošības vai darba tiesību pārkāpumus. Uzdevumi tika izpildīti precīzi un labi, tāpēc Vidzemes novadā starp Limbažu 3. vidusskolu, Valmieras Valsts ģimnāziju, Gulbenes vidusskolu un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu komandām, Lizuma vidusskolas komanda „Laimes Lāči” izcīnīja godpilno

otro vietu. Komanda bija mazliet sarūgtināta par otro vietu, taču patiess prieks bija par to, ka tikām tik tālu un guvām pieredzi televīzijas raidījuma tapšanā, skatoties, kā strādā raidījuma vadītājs, operatori, režisore un tehniskais personāls. Dažāds un interesants ir komandas dalībnieku viedoklis par šo konkursu: Līna – Bija ļoti jauki un interesanti piedalīties. Pieredze raidījuma tapšanā bija liels ieguvums. Visi esam saliedētāki un draudzīgāki. Agita – Labi pavadīta diena! Ieguvu zināšanas, kuras noderēs turpmākajā dzīvē. Līga – Vajag tikai uzdrošināties, lai viss sanāktu un mums tas izdevās. Diāna – Man atmiņā paliks šova vadītājs un viņa oranžā parūka, vēl arī grimēšana pirms iešanas kameru priekšā. Uzskatu, ka televīzijā ir grūti, jo visu laiku ir jāsmaida un jāsēž ar taisnu muguru, un vēl tās pārfilmēšanas, kas bija jāatkārto vairākkārt, bet kopumā man ļoti patika. Klinta – Mums tika forši, zaļi krekliņi ar Smārta logo, un vispār – tas bija labs piedzīvojums! Kristīne – Bija interesanti uzzināt kaut ko vairāk par raidījumu tapšanu TV. Atmiņā palikušas pozitīvas emocijas, un es nebiju domājusi, ka būs tik mierīgi. Paldies par šo iespēju! Anta – Patiess prieks, ka tikām tik tālu un ka nepadevāmies. Roberts – Lai gan nemācos vienā klasē ar komandas meitenēm, laiks patiešām tika pavadīts forši un lietderīgi! Lauma – Vajag būt drosmīgiem! Ir jāpieņem ikviens izaicinājums. Mēs pieņēmām un to nenožēlojām, jo pavadījām lielisku dienu visi kopā. IR JĀRISKĒ! Laura – Paldies skolotājai par atbalstu. Prieks, ka nenobijāmies un saņēmāmies, tā

bija vienreizēja iespēja piedalīties un izbaudīt, kā viss notiek televīzijā. Grimēšanās bija ļoti smieklīga, jo nekas tāds vēl nebija piedzīvots. Kā komanda mēs saliedējāmies, mēs ieguvām ne tikai zināšanas, bet arī labi pavadītais laiks bija jauks. Tas nebija viegli, bet ar darbu un mācīšanos tikām otrajā vietā, un liels prieks par sasniegto, par to, ka varējām parādīt savas zināšanas. Liels paldies skolotājai Ivetai Roziņai par mūsu motivēšanu un sagatavošanu, kā arī par sniegto atbalstu. Pirms skolas beigšanas bija iespēja vēlreiz pavadīt laiku kopā! Paldies par šo iespēju! Pavadītais laiks un gūtā pieredze televīzijā bija interesanta un neaizmirstama... Iveta Roziņa – Skolēni patiešām nopietni gatavojās konkursam. Man patiess prieks par komandu, kura spēja tikt galā ar problēmām, spēja saņemties, noskaņoties un mobilizēt spēkus konkursam. Jautājumi nemaz nebija tik vienkārši, bija ko palauzīt galvu. Viens ieguvums ir zināšanas par darba aizsardzības un darba drošības jautājums – tās būs lietas, kas nederēs katram, uzsākot darba gaitas. Darbiniekiem ir jābūt informētiem par darbinieku tiesībām un pienākumiem. Vēl viens ieguvums – pieredze filmēties, piedalīties raidījumā un izbaudīt visas ar to saistītās lietas. Bet man šķiet, ka bija vēl kāds ne mazāk svarīgs ieguvums – šādos pasākumos komanda saliedējas, izjūt komandas garu, iemācās riskēt, pieņemt lēmumus un būt atbildīgam. Un arī tas ir svarīgi! Pasākums bija lieliski organizēts. Skolēniem bija iespēja piedalīties apmācībās pirms konkursa. Paldies LBAS par iespēju jau 2. gadu piedalīties šādā konkursā. Laura Markova, komandas „Laimes Lāči” dalībniece

Svētdienas vakariņas 2012. gada 16. martā Lizuma Tautskolas zālē notika starptautiskā projekta “Apaļais galds” pasākums „Svētdienas vakariņas”. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Nacionālās Konstitūcijas centra Filadelfijā (ASV) un Lizuma vidusskolas skolēnu projekts. Lizuma vidusskolā darbu koriģē vēstures skolotājs Sandris Rakauskis, projekta darba grupā ir Paula Pajate, Una Cimdiņa, Madara Krevica, Kintija Pētersone, Ieva Kalniņa, Māris Kaufelds, Ernests Stūriška. Lizuma vidusskolas skolēni uz „Svētdienas vakariņām” aicināja interviju dalībniekus, lai parādītu savu veikumu gan tiem, kurus intervēja, gan interesentiem. Jautāsiet, kas ir „Svētdienas vakariņas”? Tā ir dažādu paaudžu satikšanās, pasēdēšana pie viena galda, diskutējot par aktuālām tēmām, stāstot savu pieredzi, daloties domās, pārdzīvojumos, kā arī kopīgi novērtējot, ko jaunieši pa šo laiku paveikuši, iesaistoties neformālās diskusijās par pagātnes notikumiem un

6

Svētdienas vakariņu dalībnieki.

sabiedrību mūsdienās. Pie mums ciemos bija ieradušies arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāvji. Intervijas dalībniekus un viesus iepazīstināju ar pasākuma un projekta būtību un mērķiem. Sākumā biju uztraukusies, kā pirms eksāmena. Bet laika gaitā atbrīvojos, jutos brīvāk un uztraukums pazu-

da. Es biju starp savējiem, starp saviem lizumniešiem. „Domāju, ka būs saspringta atmosfēra, bet visi bija draudzīgi!” stāsta Una. Pasākuma galvenais mērķis bija parādīt mūsu darbu, mūsu izstrādātās un sagatavotās intervijas saviem intervējamajiem, apvienojoties vienā pasākumā, „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts


kultūras dzīve dažādām paaudzēm vienlaikus. Katrs video bija ar savu domu un ļoti aizkustinošs. Katram raisīja pārdomas, arī man. Varu klausīties stāstos, cilvēku pieredzē Trešās Atmodas laikā. Es pat nevarēju iedomāties, kas cilvēkiem bija jāpiedzīvo. Varu priecāties par šodienu un aicinu savu paaudzi turpināt iesākto un neļaut, lai ar Latviju notiek kaut kas tāds vēlreiz. Mēs esam savas valsts sargātāji – jaunieši, mēs saņemam mantojumu. Vienā no intervijām jautā: „Vai jūs esat patriote?” B. Mezīte atbild: „Jā, noteikti!” Šie vārdi lika padomāt gan man, gan visiem pārējiem klātesošajiem. Pēc katra video noskatīšanās jaunieši uzdeva jautājumus, tā iesaistījāmies sarunās par tā laika notikumiem, izsūtījumiem uz Sibīriju, karoga pacelšanu Lizumā skolas tornī, Barikādēm, Baltija ceļu. Klātesošo piemirstās sajūtas tika atsauktas atmiņās. Tāpat kā ugunskurs – arī tā pagales jāpacilā, lai nenodzistu, tāpat kā ar atmiņām, emocijām, to nevar aizmirst. Raugos, kā cilvēki ar asarām acīs stāsta par šiem notikumiem, atzīšos, vienu brīdi arī man saskrēja asaras acīs. Mani tas aizkustināja, lika padomāt par savu dzīvi, savu attieksmi, to, ka varbūt arī man ir jāmainās. Jānovērtē, ko cilvēki ir darījuši savas valsts labā. Saprast, ka nevajag gausties par to, cik ir slikti, bet dzīvot dzīvi tādu, kāda tā ir, priecāties par katru dienu, kurā dzīvojam. „Vakariņu” neformālajās pauzēs dalībnieki turpināja diskutēt par Trešo atmodu un laiku mūsdienās. Bija ļoti interesanti klausīties cilvēku stāstītajā, jo man bija fantastiska iespēja dzirdēt no aculieciniekiem un tā laika cilvēkiem viņu dzīves stāstus. Es vairāk uzzināju par saviem Lizuma cilvēkiem, ar kuriem ikdienā es tikai sasveicinos, vai pavadu kopīgas stundas. Es ielūkojos cilvēku atmiņās. Tas man bija ļoti nozīmīgs, aizkustinošs brīdis. Aprunājoties ar cilvēkiem, visi bija pozitīvi noskaņoti un priecīgi par šo dienu. Skolotāja I. Roziņa dalījās savās pārdomās: „Pats jaukākais šajā pasākumā bija vienotība starp dažādu paaudžu cilvēkiem un patiesa savstarpējā ieinteresētība. Uzmanība skolēnu acīs, gandarījums par paveikto darbu, interese no intervējamo puses un visiem kopā jauks pasākums. Kopīgās atmiņas par Trešās Atmodas laiku aizveda emociju virpulī, un vakars aizritēja jaukā un sirsnīgā gaisotnē.” Šis, manuprāt, bija ļoti emocionāls pasākums, kas aizveda mani pagātnes notikumos. Visi kopā bijām kā viens vesels, jutāmies brīvi, nepiespiesti, pozitīvā atmosfērā. Pārdomājot padarīto, es sev paņemšu labas atziņas, jaunas prasmes un pozitīvas emocijas.

Norišu plans Aprili 8.IV 1000

Lieldienu tirgus ar Lieldienu izdarībām Pie kultūras • uz lustīgu, pavasarīgu andeli aicinām lauksaimniekus un nama amatniekus ar savu produkciju • pircējus uz veiksmīgu pirkumu iegādi, olu ripināšanu (līdzi jāpaņem tikai krāsotas olas, kā jau Lieldienās pienākas) • šūpošanos • radošo darbnīcu – dzijas krāsošanu ar augu krāsām

8.IV 1200

Mazo vokālistu konkurss „Lizuma Cālis 2012”

Kultūras nams

8.IV 2100

Deju vakars kopā ar grupu „Emburgas zēni”

Kultūras nams

9.IV 1200

Atis un Jānis Auzāni un pavadošais mūziķu sastāvs ar koncertprogrammu „Rokasspiediena attālumā...”

Kultūras nams

12.IV Lizuma kultūras nama bērnu deju kolektīvu „Mazā Veiksmīte”, „Veiksmiņa” un „Veiksme” piedalīšanās Gulbenes novada deju kolektīvu sadancī.

Gulbene

14.IV Sadancis – Gulbenes novada senioru, vidējās paaudzes un jauniešu deju kolektīvu tautisko deju koncerts

Gulbenes KC

14.IV Lizuma jauktā kora 20. gadu jubilejas koncerts 2000 „Nošu lapas sapņu raksti”

Kultūras nams

20.IV Apsīšu Jēkaba daiļradei veltīta konference

Lizuma vidusskola

21.IV Lizuma amatierteātra piedalīšanās Gulbenes novada amatierteātru skatē

Gulbenes novads

21.IV Blomes amatierteātra izrāde P. Putniņš 1900 „Ar būdu uz baznīcu”

Kultūras nams

29.IV Jauniešu deju kolektīva „Veiksme” piedalīšanās LR deju kolektīvu atlases skatē, gatavojoties XV Deju svētkiem Rīgā 2013. gadā vasarā

Jaunieši aicina atsaukties

Lizuma vidusskolas jaunieši gatavo aprakstus par pagasta centra ēkām. Varbūt kādam pagasta iedzīvotājam mājās glabājas padomju gadu vai senākas fotogrāfijas, kuros iemūžināti kultūras nams, sporta zāle, krejotava, vecais pasts, noliktavas ēka (tā, kur tagad saimniecības preču veikals), autoosta, dzirnavas, Tautu meita, u.tml. Fotogrāfiju īpašniekiem lūdzam  paziņot pagasta sekretārei pa tālr. 64497649 vai 26591281, lai vienotos par iespēju šīs fotogrāfijas saglabāt digitalizētā veidā. 

Gulbenes KC

Izmaiņas 31. marta pasākumu plānā Sakarā ar Lizuma amatnieču kopas „Laipa” piedalīšanos starptautiskā projektā „Satiec savu meistaru” un Lizuma kultūras nama telpu izmantošanu trīs dienas, Deju vakars kopā ar grupu „Naba niez” notiks 14. aprīlī.   

2. jūnijā 11.00 Lizuma kultūras namā

Dalībniekus lūdzam pieteikt līdz 30. aprīlim

Teksts un foto – Kintija Pētersone, 10. klases skolniece „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts

7


Pašdarbības kolektīvu aktivitātes

Muzicē Lizuma lauku kapela. 25. februārī Lizuma kultūras namā notika Gulbenes novada vokālo ansambļu skate, kurā piedalījās 21 kolektīvs. Tajā dziedāja arī Lizuma sieviešu ansamblis „Zīle” Anitas Ledaines vadībā. Dziesmu dzirnavas palīdzēja griezt pasākuma va-

dītāja Ināra Morozova, kura iejutās Lizuma dzirnavu saimnieces lomā. Kamēr žūrija izvētīja bagāto noklausīto dziesmu pūru, klausītāju priekam muzicēja Lizuma lauku kapela, kura janvāra beigās spēlēja arī Druvienā senioru pasākumā.

Pasākumu vada Ināra Morozova.

Kopā ar Karlsonu tapa visu pasākuma dalībnieku kopbilde. Daudz uzstāšanos bijis Lizuma dejotājiem. Jauniešu deju kolektīvs „Veiksme” 19. februārī dejoja Rankā Gulbenes novada senioru, vidējās paaudzes un jauniešu deju kolektīvu sadancī, 24. februārī Gulbenē koncertā „Deju virpulī”, 10. martā koncertā „Draugu pulkā dejot nāc!” Lubānā, bet 24. martā devās uz kopmēģinājumu Gulbenē. Gatavojoties Latvijas bērnu deju festivālam „Latvju bērni danci veda”, Lizuma bērnu deju kolektīvi „Veiksmiņa” un „Mazā Veiksmīte”

8

22. februārī piedalījās Gulbenes novada skolēnu deju kolektīvu koncertā Litenē. 9. martā uz Lizumu dejot brauca Madonas KC Mazās deju skolas dalībnieki un kopā ar Lizuma bērnu deju kolektīviem „Veiksmiņa”, „Mazā Veiksmīte” un pirmskolas bērnu deju kolektīvu uzstājās koncertā „Karlsons meklē draugus”. Koncertu brīnišķīgi vadīja Jānis Pūcītis, kurš iejutās Karlsona lomā. Līga Ozoliņa Foto – Eva Āboliņa

Jānis Pūcītis Karlsona lomā. „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts


Par projektu „Eiropas amatu prasmju dienas 2012” Lizumā No 2012. gada 30. marta līdz 1. aprīlim starptautiskā projekta „Eiropas amatu prasmju dienas – 2012” ietvaros visā Latvijā gandrīz simts vietās notiks nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākuma „Satiec savu meistaru!” norises. Arī Lizuma amatnieku kopa „Laipa” atsaucās uz piedāvājumu piedalīties un viena no norises vietām būs Lizuma kultūras nams. 30. martā no 14.00 līdz 18.00, 31.martā un 1. aprīlī no 11.00 līdz 15.00 atvērtā darbnīcā šoreiz būs iespēja iepazīties ar celaiņu aušanu

(Līga Ozoliņa), cimdu adīšanu (Silvija Sprudzāne, Leontīna Tropa un TDM Ilga Gaugere), rūpīgi saglabātiem rakstaino cimdu pāriem (Anastasija Žīgure), etnogrāfiskā krekla šūšanu, izšūšanu un šūto mežģīņu darināšanu (mājturības skolotāja Skaidrīte Burkite). Lai saglabātu tradicionālo amatu prasmes arī nākamajām paaudzēm, nepieciešams tās pārmantot, popularizēt. Esiet gaidīti piedalīties šajā procesā ar savu atsaucību un līdzdarbošanos. Līga Ozoliņa Pavasaris Lizumā.

sports Jura Grīnberga piemiņas kausa izcīņa volejbolā veterāniem 25. februārī Lizuma sporta zālē un Tirzas sporta zālē notika gadskārtējā Jura Grīnberga piemiņas kausa izcīņa volejbolā veterāniem. Dāmu konkurencē bija 4 komandas. Spēles noritēja līdz galīgam pagurumam, jo spēlēja līdz 3 setu uzvarai. Tā kā komandas spēkos bija līdzīgas, tad arī cīņas noritēja vairākos setos. Tomēr 1. vietu izcīnīja Valmieras dāmas, 2. vietā Gulbenes dāmas, 3. vietā mūsu viešņas no Rēzeknes. Lizuma komandas dāmām krietni nācās pasvīst arī par 4. vietu. Pirmajā spēlē pietrūka tikai daži punktiņi, lai piektajā setā būtu pārspējušas pašas čempiones Valmierietes. Nekas, nākamgad veiksme būs mūsu sabiedrotā! Paldies Māritai Graudiņai, Baibai Mezītei, Ilonai Mellei, Gunai Klimonei, Ilonai Grāvlejai, kas pašaizliedzīgi aizstāvēja Lizuma godu! Spraigas cīņas noritēja Tirzas zālē, kur par kausu cīnījās 6 vīru komandas. Par pirmo vietu bija vissīvākā cīņa, jo uz to pretendēja 3 komandas, kurām bija vienāds punktu skaits, tomēr skaitot visus mazos punktiņus par mata tiesu 1. vietā ierindojās kungi no Litenes, 2. vietu ieguva Balvu vīri, kuru bloks bija neuzveicams. 3. vieta Lubānas komandai. Paldies Lizuma komandas vīriem – Andrejam Juksem, Uģim Aigaram, Gatim Grīnbergam, Aivaram Torānam, Imantam Bērziņam, Mārim Fazānam, kuri nebaidījās stāties pretī tik pieredzējušām komandām un godam cīnīties! Lizuma komandās par labākajiem spēlētājiem tika atzīti Ilona Grāvleja un Aivars Torāns. Teksts un foto – Liene Ķikuste „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada marts

18. martā starptautiskās soļošanās sacensībās Lugano Šveicē Edgars Gjačs 10 km soļojumā jauniešiem U20 klasē ar rezultātu 44 min. 32 sek. ierindojās 2. vietā. APSVEICAM!

1. vieta Litenes vīriem un Valmieras sieviešu komandai.

9


apsveikumi, sludinājumi, informācija Traktortehnikas skates Lizuma pagastā Lizums (SIA Brīvzemnieki) 9. maijā plkst. 11:00 15. jūnijā plkst. 10:00 16. jūlijā plkst. 11:00 Velēna (z/s Velēna) 16. jūlijā plkst. 11:00

Ar 1. martu mainīts Lizuma pasta nodaļas darba laiks

Pelēkais putnēn, tevi nepazina, Kamēr tu slēpies pērnajā kūlā, Kamēr tu glābies vagā, Kamēr tu meklēji balsi. Dziesma iesvieda tevi Aprīļa debesīs Tagad visi zina pateikt: Klau! Cīrulis dzied! /O. Gūtmanis/

Katram mūžam balss ir savējā, Atbalss, gadi, kuri nāk un iet, Šodien dzīves pļavā tavējā Balss un atbalss sanāk vienuviet.

Lizuma pagasta pārvalde sveic aprīļa jubilārus

Tik daudz siltu vārdu pasacīts, Tik daudz mīlestības katram dots, Grūtumam ir apkārt vieglums vīts, Tāds, kas sauli uzdāvināt prot.

Jāni Ziediņu – 75 Intu Bernhardi – 70

Darba dienās no 8:30 līdz 16:30 Pusdienas pārtraukums no 13:00 līdz 13:30 Sestdien un svētdien – slēgts

atvērta šūšanas darbnīca Šuvēja Līga Judina (tālr. 26328070) savus klientus gaidīs otrdien, trešdien, ceturtdien piektdien 9.00 – 16.30

Lielais tirgus GULBENĒ Rīgas ielā 65a un 65b notiks svētdienās no plkst. 7.00 līdz 17.00 22. aprīlī 6. maijā 11. jūnijā 22. jūlijā 5. augustā 23. septembrī 7. oktobrī 11. novembrī 16. decembrī

Puķes mīlot, puķu maigumu Saviem mīļiem devusi labprāt, Labus darbus, domu svaigumu Vari nu pār gadu tīni klāt. /K. Apškrūma/

23. aprīlī Lizuma pagasta vecākajai iedzīvotājai

Nodaļas priekšniece Ināra Sebre tālr./fakss 64473341

20. martā – pirmajā pavasara dienā – pagastmājas 1. stāvā

Balss un atbalss, kopā zarojot, Pāri aizgājušām dienām zied, Tu kā liepa, vidū starojot, Katrā sirdī savu gaismu svied.

Es šūpošos tik ilgi, ilgi, ilgi, Līdz kamēr zars no zara nolūzīs. Es mīlēšu tik karsti, karsti, karsti, Cik karsti ogles sadeg ugunī. Es lidošu, kā putni lido projām, Līdz kamēr vējš uz augšu mani cels. Es dzīvošu tik ilgi, ilgi, ilgi, Cik ilgi mani slavēs kāds vai pels. /G. Račs/

Emmai Sebrei 104. dzimšanas diena!

Sveicam un vēlam veselību un daudz saulainu dienu! Lizuma pagasta pārvalde

Sirsnīgi sveicu Aināru Dombrovski skaistajā dzīves jubilejā! Dzīvo šodien! Smaidi šodien! Šodien esi laimīgs! Velta Ivanova LIZUMA PAGASTA PĀRVALDE

Informāciju apkopoja Lizuma pagasta bibliotēkas vadītāja Ligita Ozoliņa.


/LV_marts2012