2012. gada aprīlis
Nr. (4) 165
Mazie Lizuma „Cālīši” Lieldienu svētdienā, kad visi lizumnieši ripināja olas, 6 mazi, brīnišķīgi bērni gatavojās konkursam „Cālis 2012”. Konkursā Megija, Elza, Aleksa, Rainers, Lukas un Rihards dziedāja skaistas dziesmas un pulcēja pilnu kultūras nama zāli ar mammām, tētiem, vecvecākiem un daudziem citiem līdzjutējiem. Dažiem bērniem šis nebija pirmais ‘Cālis” un uzstāšanās, daži no viņiem pagājušajā gadā vēl „rūca”, bet šogad jau piedalījās konkursā. Par to mums jāpateicas brīnišķīgai skolotājai Ingai Sebrei, kura sagatavoja un juta līdzi visiem bērniem. Bērni dziedāja no visas sirds un dvēseles, tāpēc arī labāko sešinieks saņēma no žūrijas atzinīgus vārdus, diplomus un balvas. Par Lizuma „Cāli 2012” kļuva meitene ar eņģeļa balstiņu Aleksa Galviņa. Pasākums bija īsts pārbaudījums arī vecākiem, kuri uztraucās vēl vairāk nekā bērni. Nosēdēt mierīgi skatītāju rindās bija ļoti grūti. Pēc pieredzes zinu, ka daudz vieglāk ir atrasties blakus. Bērniem šī nebija pēdējā uzstāšanās, tāpēc vecāki – turamies! Lukasa mamma Indra Traidāse-Bazaleli Foto – Eva Āboliņa
„Cālis 2012”Aleksa Galviņa.
Droši Karlsona klēpī jūtas Elza un Rainers.
Pēc visiem pārdzīvojumiem Cālīši fotografējās kopā ar žūrijas komisiju, skolotāju Ingu (pirmā no kreisās) un Karlsonu, bet Megijai, kā vismazākajai, drošāk ir kopā ar tēti.
Gardā kūka.
informācija
Talkojām arī Lizuma pagastā
Talkas priekšvakarā sākās darbs ceļu krustojumā pirms vecās stacijas.
„Rīdūžu” karjera atpūtas vietu palīdzēja sakopt jaunākā Kliederu ģimenes atvase – Mārcis. 21. aprīlī, atbalstot Lielās talkas akciju, Lizuma un Velēnas iedzīvotāji pa vienam vai ar ģimenēm sakopa apkārtni un savāca maisus ar atkritumiem, stādīja kokus, grāba lapas, izzāģēja krūmus un līdzināja kurmju rakumus. Jau pirms talkas dienas un talkas dienā no krūmiem un drazām tika atbrīvota teritorija ceļu krustojumā pirms vecās Lizuma stacijas. Intas iedvesmoti strādāja Gundega, Nora, Elmārs, Irita, Džuljeta un Elīna. Pie piemiņas vietas sakopšanas un bērzu stādīšanas birzītē bijušā dzelzceļa malā talkas dienā strādāja Lilita, Vaira, Aiva, Madara, Elvīra, Malda, Ansis, Mārcis un Valdis. Čakli bija talkotāji Velēnā. Tika sakopta baznīcas apkārtne, kur strādāja Ligita B. un Ligita Ž., Ilona, Irita, Alise,
2
Talcinieki pie Velēnas baznīcas kopā ar talkas koordinatori Lizuma pagastā Silviju.
Talkā pie baznīcas iesaistījās vīri ar tehniku. „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
piemiņai
Anna Zemņecka 17.04.1941. – 26.03.2012. Aiz Tevis paliks atmiņas, Kas mīlestībā degs, Ar asarām un klusumu, Kad dzimtā zemes segs. (K. Apškrūma) Marta pēdējā dienā Aizsaules ceļos pavadījām mums visiem labi zināmu, cienītu un godātu cilvēku – Annu Zemņecku. Annas darbīgā mūža gājums aizsācies 1941. gada 17. aprīlī Dvietē, Ilūkstes novadā, Sēlijā kopā ar dvīņubrāli Staņislavu. Sākoties karam, nošauj tēvu, mamma pēc kara viena izaudzina 4 bērnus, arī vecāko māsu un brāli. Viegli nav bijis. Paša nepieciešamākā nav trūcis, bet palika nepiepildīti sapņi par labu izglītību. Bērnība un jaunība noteikti ir kā gaiša sala – ar plūdiem netālajā Daugavā, skolas gaitām Dvietes pamatskolā, ar māmuļas garšīgi gatavoto vienkāršo ēdienu, zaļumballēm, dejošanu vietējā jauniešu deju kolektīvā... Pēc Dvietes pamatskolas beigšanas Anna strādā vietējā kolhozā, palīdz mammai fermā slaukt govis un dara visus lopkopībā nepieciešamos darbus, bet tomēr sapnis par mācīšanos nav izgaisis. 1962. gadā dodas uz Dzērbenes lauksaimniecības skolu, lai kļūtu par lopkopības pārraugu. No šīs skolas nokļūst praksē Lizumā, kur pēc skolas beigšanas sāk strādāt par lopkopības pārraugu. No tā laika viņas sirds un mūžs pieder Lizuma zemei un ļaudīm, viņa šeit jutās
Anna Zemņecka. saprasta, pieņemta, novērtēta un guvusi dzīves piepildījumu. Tas nav maz. Kolhoza „Spars” laikā Anna bija gan lopkopības pārraugs, gan zootehniķe un putnu fermas vadītāja. 1978. gadā neklātienē beidzot Bulduru tehnikumu, kļuva par diplomētu zootehniķi. Lizumā piedzīvots gan prieks par ģimeni un bērniem, gan traģiskais dēliņa zaudējums. Grūtā brīdī Anna pati daudzkārt ir bijusi tā, kas mierina un atbalsta. Cilvēki augstu vērtēja viņas augsto pienākuma apziņu, tāpēc Anniņai, kā viņu daudzi mīļi dēvēja, tika uzticēti atbildīgi
sabiedriskie pienākumi. Viņa bija biedru tiesas priekšsēdētāja un Tautas tiesas piesēdētāja, pagasta padomes deputāte. Pagasta pensionāri Anniņu izvēlējās par pensionāru padomes priekšsēdētāju. Šajā jomā viņas organizatores talants bija nenovērtējams. Lizuma vecākā gadagājuma ļaudis tika rosināti gan tālākiem ceļojumiem, gan kopīgiem pasākumiem tepat pagastā. Aktīvā darbošanās tika novērtēta ar pagasta pārvaldes Atzinības balvu. Ikvienā darbības jomā Anna centās izdarīt visu iespējamo, lai attaisnotu cilvēku uzticību. Deputātes darbā viņa bija godīga un tieša, aizstāvēja pensijas vecuma cilvēku tiesības un vērsās pret dīkdieņiem. Darba tikums bija viņas vērtību augstākais mērs. Nereti, darbojoties citu labā, tika piemirsts pašai par sevi. Kā kuriozu faktu Anniņa stāstīja notikumu par misēkli dokumentos, kad ierēdņu nevērības dēļ viņai tika iedāvināta dzimšanas dienā jūnijā. Viņa prata piedot kļūdīšanos un neturēja ļaunu prātu. No pagastmājas izejot, viņa allaž atstāja mums jauku vēlējumu: „Lai laba diena!” Un tāda tā arī bija. Līdzās vairs nav darbīga, atsaucīga un gaiša cilvēka, bet Annas piepildītā mūža gājums joprojām dzīvos mūsu atmiņās. Dziļa cieņā, bijušie darba kolēģi un Lizuma pagasta pārvaldes kolektīvs
Piemiņas vietas sakopšana pie bijušās Lizuma stacijas. Liena, Inta, Sandra, Gaļina un Dzintra, kā arī Rīdūžu karjera apkārtne, kuras sakopšanā piedalījās Cimdiņu un Kliederu ģimenes. Velēnas centru un ceļmalas gar kapiem sakopa Pajatu ģimene, Rita un Aigars ar bērniem un Una ar draudzenēm. Paldies visiem, kuri sakopa savas „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
mājas un piedalījās kopīgajās talkošanas vietās. Protams, visu uzreiz nevar sakopt, tomēr gribas atgādināt, ka lapu kaudzes no ceļmalām jāaizvāc vai to aizvākšana jāorganizē pašiem lapu kasītājiem. Iesakām atturēties no lapu dedzināšanas – tās var izmantot kompostā. Aicinām nesakopto māju saimniekus to
veikt pēc iespējas ātrāk. Nemēslosim savā pagastā, uzturēsim to tīru un kārtīgu. Aicināsim arī citus ievērot tīrību un kārtību ikdienā. Teksts: Silvija un Ligita Foto: Uģis un Gundega
3
skolas dzīve
„Dod, Dieviņ, otram dot...” „Dod, Dieviņ, otram dot...” Ar šādu moto Lizuma vidusskolā norisinājās 7. konference, kas bija veltīta dziesmu teicējas Žagaru Mades 150. un Apsīšu Jēkaba 154. dzimšanas dienai. Pasākuma goda viesi bija Apsīšu Jēkaba mazmeita Margrieta Biruma, viņas dzīvesbiedrs Kārlis un dēls Andrejs, kuri atbalsta skolotāju un skolēnu iniciatīvu, lai „Kalaņgu” mājās varētu atvērt rakstnieka piemiņas istabu. Ar muzeja vadītājas Vairas Briedes kompozīciju par Žagaru Mades savdabīgo dziesmu teikšanas veidu, ar Aivas Kraukles pārrakstīto no vecās ortogrāfijas un ar lizumniešu izloksnes tekstiem no Apsīšu Jēkaba „Raksti” I daļas (1924) zēnu sniegumā, ar Elitas Dūtes „ Veiksmiņas” raitajiem deju soļiem, ar Anitas Ledaines meiteņu kora skanīgajām balsīm un Madaras Krevicas vadībā, pasākums lika saprast, ka mēs esam bagāti. Tikai, vai pratīsim šo bagātību nosargāt, saglabāt un paturēt... Konference šogad notika septīto reizi. Pasākumu sagatavoja Aiva Kraukle, Vaira Briede, Skaidrīte Burkite, Ilona Skrūzmane, Anita Kostigova, Silvija Štokne, Anita Ledaine un Elita Dūte. Konferences darbā bija iesaistīti arī gandrīz visi skolēni no 4. līdz 12. klasei. Tencinājums skolas direktorei I. Ābeltiņai, SIA „Dimdiņi” īpašniekiem Ivetai un Normundam Audzišiem par atbalstu, kā arī skolas virtuves pārzinei Veltai Muižniecei un saimniekam Gundaram Celmiņam par palīdzību. „...neviena nabaga, neviena lūdzēja neatlaist tukšā no mūsu durvīm.” (Apsīšu Jēkabs) Skaidrīte Burkite Foto no skolas arhīva
Konferenci vada Madara Krevica.
Konferences viesi – Andrejs Birums, Kārlis Birums, Margrieta Biruma un Silvija Ulaste.
Mani pavasara darbi
Ir sākušies pavasara darbi. Man ir jādara visādi darbi, jārok grāvīši, jāgādā malka. Malku, protams, gādā vectēvs, bet es palīdzu. Man patīk, ka drīz beigsies skola. Man nepatīk, ka ir tik daudz dubļu. Es vectēvam vienu dienu palīdzēju rakt grāvīšus, lai ūdens tek prom. Tagad sākās ļoti siltas dienas, bet pēkšņi uzsniga sniegs! Man tas ļoti nepatika, jo atkal sniegs nokusa un bija vislielākie dubļi. Tagad bija vēl viena ļoti silta diena. Viss sniegs nožuva, bet tāpat atkal uzsniga. Kāds pavasaris! Es aizbraucu pie brālēniem sataisīt traktoru un zāģēt malku. Mēs jau mazdrusciņ sākām
4
skaldīt sazāģēto malku. Tā ideāli plīsa, jo bija sausa. Tāds ir pavasaris. Mainīgs. Uzsnieg un nokūst sniegs. Galvenais, lai pavasarī nesākas ziema, jo tad dubļos nekādus dižus darbus nevar padarīt. Haralds Pabērzis, 5. klase
Pavasaris ir klāt un sāksies lielie darbi. Pie lielākām peļķēm būs jārok mazi grāvīši, lai var nopludināt ūdeni. Līdz ar to zeme ātrāk izžūs un varēs rušināt puķu dobes. Jāsavāc pēc ziemas vējiem nolauztie koku zari. Pēc tam jāsakopj apkārtne. Pavasara brīvdienās mēs braucām
uz mežu zāģēt malku, lai ziemā būtu silti un omulīgi. Mežā strādājām trīs dienas. Mums ar brāli bija jānes žagari uz ugunskuru. Pusdienās mēs cepām desiņas un kartupeļus, kas garšoja labāk nekā mājās. Mežā man patika. Kad nokusīs sniegs, būs jākasa lapas. Vēl būs jāpalīdz mammai uzrakt puķu dobes, kur stādīt puķes. Pēc tam jāapliek sētiņa, lai suns nesabradātu un nesalauztu stādiņus. Pavasarī ir daudz dažādu darbu. Vislabāk no tiem man patīk uzrakt dobes. Vēl man patīk palīdzēt mammai sasēt dažādas dārzeņu sēkliņas un stādīt sīpolus. Patīk skaldīt malku. Bet man nepatīk kasīt lapas un ravēt, jo tie ir garlaicīgi darbi. Artūrs Tilgass, 5. klase „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
kultūras dzīve
Atskats uz kultūras norisēm marta beigās un aprīlī No 30. marta līdz 1. aprīlim Lizuma kultūras nams bija viena no starptautiskā projekta „Eiropas amatu prasmju dienas 2012” ietvaros organizētā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākuma „Satiec savu meistaru!” norises vietām. Tajā piedalījās Lizuma amatnieku kopa „Laipa” un apmeklētāji. Lizuma kultūras namā pasākums bija organizēts kā atvērta darbnīca, kurā katrs varēja iepazīties ar dažādām prasmēm un mācīties. Šoreiz tās bija – celaiņu aušana ( Līga Ozoliņa), cimdu adīšana ( TDM Ilga Gaugere, Silvija Sprudzāne, Leontīna Tropa, Anastasijas Žīgures rūpīgi saglabāto dzimtas cimdu kolekcija ), etnogrāfiskā krekla izšūšana un šūtās mežģīnes (mājturības skolotāja Skaidrīte Burkite). Ir prieks par to, ka katram no šo tradicionālo prasmju veidiem ir sekotāji, kuri mācījās, jo vēlas to turpināt. Protams, viņu varētu būt daudz vairāk. Pasākuma noslēgumā klātesošie cienājās ar Ligitas Žvartes cepto garšīgo mājas kūku, pārrunāja aizvadīto pasākuma dienu norisi. To raksturoja arī atsauksmju grāmatā ierakstītie atzinīgie vārdi. Piemēram: „Celaiņu aušana mūsu izpratnē ir ļoti aizraujoša nodarbe. Mums ļoti patika. Mēs mācīsimies vēl un vēl. Šīs dienas bija ļoti izglītojošas! Kaut šādas dienas notiktu vēl un vēl! Paldies! Līva un Ramona”; „Paldies meistarei Ilgai par mūsu skološanu adīšanā. Īpaši par cilpaino cimdu rakstu. Esam lepnas, ka tagad arī mēs mākam tādus cimdus adīt. Paldies par šo pasākumu un iespēju mācīties! Ar cieņu – Velta un Vineta”; „Mūs sagaidīja ļoti silta un mājīga atmosfēra, ko radīja rokdarbnieču izstāde Lizuma kultūras nama zālē. Bija prieks acīm un sirdij – viss latvisks, it kā iz senatnes un tomēr mūsdienīgs. Nostājāmies uz podestiem un sākām „Dvēseles dziesmu”. Lizuma jauktā kora vārdā Anita Ledaine”; „Brīnišķīga atmosfēra, sirdsdarbi, pacietības, gaumes, mīlestības un latviskuma audzinātāji. Lai nepiekūst prāts šo svētīgo darbu darot. Lai šīs dienas ir kā renesanses sākums Latvijas atdzimšanai! Aiva”. Paldies visiem, kas piedalījās, par atbalstu un labiem vārdiem! Priecātos, ja atsauktos arī citi tradicionālo amatu pratēji un tie, kuri vēlas tos mācīties, lai piedalītos kopīgos pasākumos un iesaistītos nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas procesā. 5. aprīlī Lizumā starptautiskā projekta „Apaļais galds” ietvaros ciemojās Amerikas delegācija un ciemiņi no Rīgas. Jauniešu deju kolektīvs „Veiksme” Lizuma kultūras namā sagaidīja trīs ciemiņu grupas un trīs reizes izdejoja deju programmu kā arī mācīja viņiem latviešu deju soļus. Lieldienās Lizumā notika daudzveidīgi pasākumi. 8. aprīlī pie Lizuma kultūras „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
Brīdis no pasākuma „Satiec savu meistaru” Lizumā.
Skaidrīte Burkite dalās zināšanās ar Astrīdu par tautas tērpa darināšanu.
Silvija Sprudzane māca rakstaino cimdu adīšanu.
Velta un Vineta priecājas par jauno cimdu adīšanas prasmi, ko iemācīja TDM Ilga Gaugere. nama bija tirgus ar dažādām Lieldienu izdarībām. Pasākuma vadītājs Artūrs Ločmelis klātesošos iepazīstināja ar Lieldienu tradīcijām, iesaistīja sarunās un aicināja piedalīties norisēs. Varēja sacensties olu ripināšanā, rāpties umurkumurā pēc dāvaniņām, šūpoties un iesaistīties senas amata prasmes – dzijas krāsošanas ar augu krāsām – procesā. Kamēr dzija karsējās katlos uz ugunskuriem, bērni paplašināja savas zināšanas par augiem, piedaloties radošā spēlē. Ap pusdienlaiku cīruļputenis apkārtni ietina lielu, baltu sniegpārslu virpulī. Tas bija skaisti. 12.00 kultūras namā sākās mazo vokālistu konkurss „Lizuma cālis 2012”. To vadīja Jānis Pūcītis, kurš iejutās Karlsona lomā. Vakarā bija balle kopā ar grupu „Emburgas zēni”. 9. aprīlī Lizuma kultūras namā viesojās
Atis un Jānis Auzāni ar koncertprogrammu „Rokasspiediena attālumā”. 13. aprīlī Lizuma kultūras nama bērnu deju kolektīvi „Mazā Veiksmīte” un „Veiksmiņa” piedalījās Gulbenes novada bērnu deju kolektīvu sadancī, gatavojoties bērnu deju festivālam „Latvju bērni danci veda”. Festivāls šogad notiks Gulbenē. Uz to jau pieteikušies 3000 dejotāju no Latvijas un Lietuvas. 14. aprīlī jauniešu deju kolektīvs „Veiksme” piedalījās Gulbenes novada jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvu koncertā „Lai rīb tautu istabiņa” Gulbenē. 14. aprīlī Lizuma kultūras namu pieskandināja dziesmas. Tur notika Lizuma jauktā kora 20 gadu jubilejas koncerts „Nošu lapas sapņu raksti” diriģentes Anitas Ledaines vadībā. Pēc koncerta - balle kopā ar grupu „Naba niez”. 20. aprīlī Lizuma kultūras nama deju kolektīvs „Veiksmiņa” uzstājās Apsīšu Jēkaba daiļradei veltītā konferencē Lizuma vidusskolā. Viņu repertuārā, līdzās citām, ir deja „Teici teici, valodiņa”, kas rosina padomāt par mūsu dzimto valodu, par to, kā saglabāt to tīru un nepiesārņotu. 21. aprīlī pēc piedalīšanās Lielajā talkā bija iespēja noskatīties Blomes amatierteātra izrādi P. Putniņš „Ar būdu uz baznīcu” Lizuma kultūras namā. Līga Ozoliņa, Lizuma kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Foto no kultūras nama arhīva
5
20 gadi Lizuma jauktajam korim
Tie ir atmiņu spārni, kas klājas pār mums un pasargāt mēģina no maldiem un kļūdām neapzinātām.... Tie ir atmiņu spārni, kas līdzi nes pārdomas, izpratni un saprašanos, mazliet viegluma laikā saspringtajā”. Šādus vārdus ikviens koncerta apmeklētājs varēja izlasīt programmiņā. Pašdarbības kolektīvam tas ir nopietns „vecums”, vēl jo vairāk, ka mūsu kori visus šos 20 gadus ir kopā saturējusi Anita Ledaine – mācījusi, radinājusi iemīlēt kora mūziku gan dziedātajiem ar pieredzi, gan skolas jauniešiem. Visu šo 20 gadu laikā Lizuma koris ir veiksmīgi startējis koru skatēs, iegūstot ļoti labus rezultātus. Visos Latvijas Dziesmu un Deju svētkos ir piedalījušies mūsu koristi. Savā ziņā tas ir bijis viens no dzinuļiem dziedāt, lai varētu izbaudīt kopības sajūtu uz lielās Dziesmusvētku estrādes, sajust piederību savai dziedošajai latviešu tautai. 14. aprīļa vakarpusē kora mūzikas mīļotāji, draugi un ciemiņi pulcējās kultūras namā, lai izbaudītu jubilejas koncertu „Nošu lapas skaņu raksti”. Pasākuma vadītāji Elita Dūte un Aldis Strads klausītājus iepazīstināja ar visiem dziedātājiem, kora diriģentiem Anitu Ledaini, Tālivaldi Narvili un Lienu Vaļģi un koncertmeistari Līgu Kļaviņu, kas jau daudzus gadus sadarbojas ar Lizuma jaukto kori. Un koncerts var sākties. Pirmajā daļā „Debess nošu raksti” izvēlētas garīga rakstura dziesmas. Ar tām korim saistās daudz skaistu atmiņu – Vīnes svētā Stefana katedrāle, Elitas un Jāņa kāzas, koncerts Lietuvā, Rietavas baznīcā. Klausītāji varēja izbaudīt Ē. Ešenvalda dziesmu „Apliecinājums” un Lienas Vaļģes solo dziedājumu, kas pirmo reizi izskanēja Ziemassvētku koncertā. Otrajā daļā „Gaismas nošu raksti” koris piedāvāja ieklausīties latviešu tautasdziesmās dažādu komponistu apdarēs. Domāju, ka īpašas atmiņas dziedātājiem saistās ar I. Rupaines „Saule brida rudzu lauku”.
Lizuma jauktais koris jubilejas vakarā. Solistes Ilonas Melles skanīgo dziedājumu un koncertmeistares Līgas virtuozo pavadījumu atzinīgi tika novērtējusi arī Dziesmu svētku žūrijas komisija. „Gaismiņa ausa”, „Kālabad(i) galdiņam”, „Līgo” – tās ir dziesmas, kas tuvas gan pašiem dziedātājiem, gan klausītājiem. Trešās daļas „Sirds nošu raksti” nosaukums jau liek aizdomāties, ka izvēlētas koristiem īpaši tuvas un mīļas dziesmas – „Paši skaistākie vārdi”, „Can’t help falling in love”, „Sveiciens draugiem”. „Viss vienos ziedos” – solo dzied jaunais un talantīgais Rankas puisis Emīls Rusovs, kas atradis draugus un domubiedrus Lizuma korī. Domāju, ka ar ļoti lielu atbildības sajūtu koristi izpildīja Emīla tieši Lizuma korim sacerēto dziesmu ar dzejnieces Inese Toras vārdiem „Savu vēju citiem dodu”. Koncerta noslēgumā izskanēja Ē. Ešenvalda, A. Kārkliņas „Dvēseles dziesma”, solo dziedāja Ritvars Sebris un Arvis Lapkovskis. Korī ir daudzi dziedātāji, kuri bijuši uzticīgi kora mūzikai 10 un vairāk gadus. Tie ir Elita Dūte, Aigars Ozoliņš, Iveta Gjača, Ināra Morozova, Ilona Melle, Liena Vaļģe, Ligita Bumbure, Dace Bumbure, Jānis Suta, Jānis Dūte, Jānis Kustovs. Starplaikos starp koncerta daļām video-
versijās klausītāji varēja uzzināt dažādus iemeslus, kāpēc katrs nāk dziedāt uz kori, cik kuram ir cieša saikne ar mūziku. Klausītāji ar interesi varēja ieklausīties koristu domās, jo katram tās bija atšķirīgas, individuālas. Kā jau dzimšanas dienā, neviens jubilārs nevar iztikt bez ciemiņiem, draugiem. Sveikt Lizuma jaukto kori bija ieradusies Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas speciāliste Edīte Siļķēna, Lizuma pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Uģis Aigars, Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa. Draudzīgus un pavasarīgus sveicienus bija atveduši kora draugi – Smiltenes koris „Vidzemīte”, Ļaudonas koris, Jaunpiebalgas dziedātāji. Atrodoties klausītāju, nevis dziedātāju rindās, varu droši teikt – Lizuma kora dziedājums ir skanīgs, pārliecinošs. Pieredzējušo un jauno dziedātāju balsīm saplūstot vienā kopīgā skanējumā, dziesmas aiziet līdz klausītāju sirdīm un prātiem.
brāļiem un māsām jāstāsta, jālasa pasakas. Ja lielākiem bērniem nerodas vēlme lasīt grāmatas, jāiesaka grāmata, kura ir interesanta un aizraujoša. Ar jaunāko bērnu grāmatu apskatu pabiju pie Lizuma vidusskolas sešgadīgajiem bērniem. Runājām par pasakām, secinājām, ka no pasakām var daudz mācīties. Bērniem ļoti patika grāmatas „Māmiņas mīlestība” un „Lielais brālis”. Šīs grāmatiņas māca mīlestību, cieņu, sapratni ģimenē. Viena no jaukākajām un bērnu iemīļotākajām grāmatām par to, kā kopīgiem spēkiem paveicams jebkurš darbs, ir „Kurmītis un bikses”. Noklausoties stāstījumu par šo
grāmatu, bērni saprata, ka draugiem vienmēr ir jāpalīdz. Sērijā „Mazajiem par dzīvniekiem” izdotas četras grāmatas – „Putni”, „Savvaļā”, „Lauku sētā”, „Jūrā”. Bērni iepazinās un uzzināja ļoti daudz ko par dzīvnieku dažādību visā pasaulē. Sešgadīgie bērni izrādīja lielu interesi par apskatāmajām grāmatām, uzdeva interesējošos jautājumus, kā arī atbildēja uz maniem āķīgajiem jautājumiem. Bērni, lasiet grāmatas! Grāmata ir cilvēka draugs. Uz tikšanos bibliotēkā – Velta Ivanova
Inga Sebre, Lizuma jauktā kora dziedātāja ar 19 gadu stāžu Foto – Eva Āboliņa
bibliotēkā Mazajiem par dzīvniekiem, par pasakām Kāda jūdu atziņa saka: „Padari savas grāmatas par saviem draugiem”. Ja man iet slikti, es paņemu grāmatu, kas man reiz ir dāvājusi mierinājumu. Kāds austrumu sakāmvārds to redz līdzīgi: „Istaba bez grāmatām ir kā māja bez logiem”. Mājā bez logiem ir neomulīgi, grāmatas ienes gaismu mūsu dzīvē. „Jau zināšana vien par to, ka garās dienas beigās tevi gaida laba grāmata, padara dienu laimīgāku”, saka amerikāņu liriķe Ketlīna Norisa. Grāmatas ir barība garam un dvēselei. Interese par grāmatām bērnos jārada sākot no bērnības. Vecākiem vai lielākajiem
6
„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
sports
Jaunumi sportā 7. aprīlī Gulbenē norisinājās kārtējā grandiozā V. Reinsona piemiņas kausa izcīņa volejbolā. Arī Lizums startēja gan jauniešu konkurencē, gan pārstāvēja veterānus. Lizuma jaunietes šoreiz atdeva savu pagājušā gada izcīnīto čempiona titulu gulbenietēm. Pārākas šogad izrādījās arī Babītes jaunietes. Lizumnietēm godalgotā 3. vieta. Sveicam Agnesi Melni, Diānu Melli, Lailu Melli, Elīnu Morozovu, Artu Buklaginu, Mairitu Buklaginu, Ilvu Ivaškinu, Alisi Aigari. Visgrūtāk gāja jauniešiem, jo tur bija re-
kordliels komandu skaits –12 komandas. Spraigas cīņas jau norisinājās apakšgrupās. Lielajā konkurencē lielu pretestību un cīņas sparu izrādīja arī mūsu jaunieši Gatis Bumburs, Dainis Melnis, Mārcis Rudzītis, Gints Grodnis un Viktors Visočanskis, Artūrs Drīzulis Mūsu veterānes Baiba Mezīte un Guna Klimone startēja apvienotajā Gulbenes novada veterānu komandā. Neviena spēle nedevās rokā bez pamatīgas svīšanas, rezultātā 5. vieta un krietna deva satraukuma
līderkomandām. 18. martā starptautiskās soļošanās sacensībās Lugano Šveicē Edgars Gjačs 10 km soļojumā jauniešiem U20 klasē ar rezultātu 44 min. 32 sek. ierindojas 2. vietā. 21. martā Edgaram pirmais nopietnais starts 20 km distancē un tas norisinājās Podabrados, Čehijā. Cerams, ka mēnesi smagā nometne Edgaru nebūs nogurdinājusi, bet tikai stiprinājusi un rezultāti būs lieliski! Turam īkšķus par Edgaru! Liene Ķikuste
lauksaimniekiem Ziņas lauksaimniekiem 1. Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no šā gada 10. aprīļa sākas „Platību maksājumu iesniegumu 2012. gadā” pieņemšana. Aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012. gada 15. maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11. jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. 2. Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no šā gada 10. aprīļa līdz 1. jūnijam notiek iesniegumu pieņemšana dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Sīkāka informācija par EPS un tās lietošanu, kā arī 2012. gada dīzeļdegvielas atbalsta nosacījumi atrodama LAD mājas lapā www.lad.gov.lv. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuri VID iesniedz gada ienākumu deklarāciju, iesniedzot EPSā dīzeļdegvielas pieteikumu, jāieskenē D3 pielikums vai D31 pielikuma kopija un jāpievieno iesniegumam.
3. UZMANĪBU LAUKSAIMNIEKIEM UN UZŅĒMĒJIEM!
Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu ELFLA un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”. Astotās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2012. gada 7. maija līdz 2012. gada 7. augustam vai līdz laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu. Astotās kārtas pieejamais publiskais finansējums: 1. aktivitātei, kas saistīta ar kurināmā ražošanu no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem – LVL 2 000 000 (divi miljoni lati); 2. pārējām aktivitātēm – LVL 18 000 000 (astoņpadsmit miljoni lati). Atbalsts un pretendenti: 1) Aktivitātei Jaunu mikrouzņēmu-
Esiet laipni gaidīti jaunā frizētavā! „Kļavas”, 2. stāvā (virs veikala AIBE)
mu radīšanai – fiziskas personas, juridiskas personas vai individuālie komersanti, kas nav uzsākuši saimniecisko darbību līdz projekta iesnieguma iesniegšanai. Kopējo attiecināmo izmaksu summa līdz EUR 100 000; atbalsta intensitāte 70%. 2) Aktivitātei Esošo uzņēmumu attīstība – juridiskas personas vai IK, kam ir noslēgts pārskata gads un VID iesniegta IIN deklarācija vai gada pārskats. Kopējo attiecināmo izmaksu summa līdz EUR 200 000; atbalsta intensitāte 70%. 3) Aktivitātei Kurināmā ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, izņemot biogāzes iegūšanu un tās transformēšanu siltumenerģijā. Arī kravas transporta iegāde līdz 7,5t. Kopējo attiecināmo izmaksu summa līdz EUR 100 000 vai EUR 200 000; atbalsta intensitāte 40%. Konsultācijas Gulbenes LLKC birojā pie Ingas Ceples; tel. 64473850 vai 26490473. Anita Rozenberga, lauku attīstības speciāliste
SIA LIZUMA APTIEKA Darba laiks no 1. maija līdz 1. septembrim
P., O. T. C., P. S., Sv.
8.00 – 15.00 14.00 – 19.00 8.00 – 15.00 brīvdiena
Ārpus darba laika nepieciešamības gadījumā zvanīt 26668065
Darba laiks Tālr. 29393562 Otrdienās 9.00 – 18.00 Piektdienās 9.00 – 18.00 Friziere Indra darbu Sestdienās 9.00 – 15.00 uzsāka 21. aprīlī „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
PĀRDODU auto piekabi „Zubrjonok”, kā arī mazlietotu koka laivu 4,7 m (3-viet.), mazlietotus kirzas zābakus (šoktus), 45. izm., koka kubulu (10 spaiņu tilpums). Zvanīt 26639221
7
pārdomām
Kā kļūt gudram un vēl gudrākam? Par maz vērības pievēršam prāta spēju attīstīšanai, uzskata liepājnieks, pedagoģijas zinātņu doktors JĀNIS IMANTS BIRZKOPS. Viņš ir pārliecināts, ka ikvienam bērnam būtu jāvingrinās mūzikas instrumenta spēlē, jo tā attīsta domāšanu. Kāpēc muzicēšana ir tik ļoti svarīga? – Nu jau ilgu laiku daudzi bērni nespēj labi mācīties. Nesen mūsu darbinieki bija Somijā, un somi teica: „Izglītība un smadzeņu kapacitātes celšana ir divas lietas, ar ko attīstīt valsti.” Tas ir jautājums, kam mūsu skola vispār nepieskaras. Zinātnieki konstatējuši, ka mūzikas instrumenta spēle ir vislabākā, tā attīsta smadzeņu pelēko un balto vielu, un tai ir milzīga nozīme prāta attīstīšanā. Mums vajadzētu beidzot saprast, ka nevaram gatavot skolēnus, domājot tikai par zināšanām. Kur rūpes par viņu smadzeņu potenciālu, domāšanas prasmēm? Es gribu teikt, ka mēs šobrīd gribam iemācīt viņus skriet ar vienu kāju. Ir svarīgi šo muzicēšanu uzsākt agrīnā vecumā, vai tā?! – Nokavēt nedrīkst neko! Katrā vecumposmā ir jāiziet sava attīstība. Kognitīvie neirologi izpētījuši, ja jūs ko neiemācāties laikus, neironi iet bojā. Ja jūs takas neiestaigājat, aizejat pa nepareizām takām, un tad visu mūžu neapzinoties ejat pa tām. Pārmācīties ir grūti. Pārmaiņas izglītībā mēs sākam no nepareiza gala – no augstskolas. Nu, var kaut ko izdarīt. Bet, ja nopietni strādājam, jāsāk ar bērnudārzu un pat vēl agrāk. Mūzika ir tas veids, kas tevi aizbīda pareizi – kad tu spēlē, visu laiku smadzenes prognozē, domā uz priekšu, simultāni uztver labo un kreiso roku. Lūk, tas viss ir jāizdara jau agrā bērnībā, tad bērns tās takas būs iestaigājis, un visi priekšmeti – angļu valoda, matemātika, politika vai ekonomika – aizies pa pareizo ceļu. Ja ne, – priekšā ir džungļi. No kāda vecuma bērnam var sākt piedāvāt mūzikas instrumenta spēli? – Kā kuram. Sākam kaut ko bungāt, ar pirkstiņiem kādus klaburīšus… Piecu sešu gadu vecumā varētu sākt spēlēt mūzikas instrumentu. Daudzi skolotāji nevar saprast, kāpēc bērnu spējas krīt. Bērniem noņemtas tās lietas, kurās viņš vislabāk attīstījās – dejošana, sporta spēles, peldēšana, kaut vai Riču raču. Visās šajās lietās viņš attīsta savu domāšanu labāk nekā, sēžot stundās. Amerikāņi arī saka, ka mēs balstāmies uz to, ka kaut ko iebāžam bērna galvā un viņš to, piedodiet, atvemj stundas laikā. Īstu domāšanu viņam prasa tikai matemātika, kura nevienam neiet. Neirologi pierāda, ka ir punkti galvā, kur ir visādas zināšanas, tūkstošiem, miljoniem punktu, bet pa vidu tiem ir ķēde, tur jābūt saskarei. Par to mēs nerūpējamies. Ne vel-
8
ti amerikāņi saka: dead knowledges (mirušās zināšanas). Jā, tās tur ir, bet jēgas no tām nav. Ārkārtīga nozīme ir koordinācijai, taustei. Kādā no Scientific American žurnāla numuriem ir par to, ka vieni neironi mums smadzenēs atbild par zināšanu krāšanu, bet pavisam citi – par prasmēm. Ja tas ir tā (to vēl pētīs), skolai vispār ir jāizmainās – pusei priekšmetu jābalstās uz zināšanām, un pusei – uz dažādām kustībām, prasmēm. Tagad jau sešgadniekus sēdina solos un liek viņiem mācīties rakstīt. – Jā, un atkal – nepārgrūst viņu galvas ar zināšanām! Mums ir tāda nelaba mode, ka akcentu liekam uz sausām, plikām zināšanām, it kā tās attīstītu prātu. Izrādās, ja tu tikai uztver un tajā brīdī neprognozē, tad informācijas pārstrādāšanas mehānisms strādā lēni – tu lēni saproti. Skolotājam tas arī būtu jāņem vērā, īpaši matemātikā – vienreiz jāizstāsta, jāstāsta vēl vienu reizi tas pats un vēl arī trešo. Tad bērnam rodas kaut kāds priekšstats, viņam ir tā saucamā konteksta informācija. Kamēr šīs informācijas nav, viņš neko lāga nevar saprast. Tas ir tāpat kā, bērnam pirmo reizi dzirdot pasaku, viņš ir piesardzīgs. Kad viņam stāsta otrreiz un mamma tīši sajauc, sakot, ka princesei ir sarkana kleita, nevis zaļa, viņš uzreiz teiks: «Kā?!» Tā ir tā prognoze, un no šādiem maziem krikumiem faktiski visa prāta uzbūve sastāv. Kā pūš tavs prāta vējš – tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja jūs veidotu savu skolu, kādi priekšmeti būtu skolēnu dienas kārtībā? – Dejošana (tautas deja, modernā deja), dziedāšana, aikido, dažādi sporta veidi, šahs, dambrete – tas viss attīsta domāšanu. Nu, un karaliene ir mūzikas instrumenta spēle. Pārējo lai viņš mācās, cik var piemācīties. Informācija tagad taču pieejama visur. Televīzija, dators, radio… Senāk jau lepojās ar to – redz, viņš zina! Šodien tas nav aktuāli vairs. Šodien spējas ir tas būtiskākais. Te parādās vēl viena nianse, kas it kā uz skolu neattiecas – garīgums. Viņš var daudz zināt un būt rūdīts nelietis. Muzicēšanu un baletu cietumā būtu jāmāca! Vienā Liepājas vidusskolā man bija eksperiments, un daži vecāki bažījās: «Ko tu spēlēsi klavieres! Tev jau skolā neiet!» Es teicu: «Mamm, neuztraucieties, ja viņam neiet skolā, tad neies vienalga. Ļaujiet, lai viņš spēlē.» Tagad tāds meitēns nu jau labi spēlē, un skolas problēmas ir pazudušas. Notiek neredzama attīstība. Zināšanas var uzskaitīt – to viņš zina, to nezina. Ļoti žēl, ka Dievs, cilvēku radīdams, neizdomāja kaut ko tādu, lai gudrību redzētu, piemēram, kad cilvēks paliek gudrāks, tam arvien vairāk atkarājas ausis vai deguns paliek sarkans. Jūs tik redzat, ka viņš labāk
runā, ka viņam iet labāk domāšana. Vai jebkura instrumenta spēle noder prāta attīstībai? – Principā vienalga. Var jau būt, ka kādreiz to konstatēs, bet tagad tik tālu zinātne nav aizgājusi. Mūsu pelēkā viela – neironi – ir ietīti tādā baltā, taukainā vielā. Viens neirons neko nevar, bet viņi sačukstas savā starpā, runā ar mūsu apziņu un nodod informāciju, izveidojas veselas grupas, kas par kaut ko atbild. Ar modernāko aparatūru neirologi izpētījuši, ka ar balto vielu impulss iet simtreiz ātrāk. Iedomājieties, bērns, muti pavēris, klausās, bet viņš neko nesaprot, cits blakus saprot. Kur starpība? Smadzeņu baltā viela ir tā, kas informāciju stumj ātri uz priekšu. Ir dažas molekulas, kas šo balto vielu smadzenēs ražo. Četros gados šīs vielas ir maz, un tā attīstās līdz 24 gadiem. Vēl izpētījuši, ka mūziķiem ir attīstīta baltā viela, viņi neslimo ar Parkinsona, Alcheimera slimību, multiplo sklerozi un tādām plānprātības slimībām. Kā nav tās baltās vielas, neironi arī iet bojā. Līdz 12 gadu vecumam būtu ļoti jāstrādā. Bērniem mēs nedrīkstētu žēlot pilnīgi neko. Ārzemēs vidusskolā stundu sarakstā ieliek adīšanu, mūsējie grib smieties. Kāpēc bērniem vajadzētu adīt? Tā ir koordinācija! Zinātnieki pēta deju neiroloģiju. Kustība ir daudz vērtīgāka par vienu zināšanu, tā ir visu mācību pamats. Neiet ne matemātikā, ne valodās, nekur, ja nav kustību. Šodien skolēni ir pārslogoti. Ja liekam klāt prasmju attīstību, kaut kas no mācību satura būtu jāmet ārā. - Tas nav pareizi! Nogurdina nevis ilgums, bet vienmuļība. Es pats esmu labs piemērs: mēs, trīs klasesbiedri, kas vēl esam dzīvi, bijām mūziķi un sportisti, pārējie visi ir miruši. Es skrēju no parastās skolas uz mūzikas skolu, tad uz sporta skolu basketbolu spēlēt. Viss mūžs man vienā skriešanā, un tas nenokausē. Nokausē vienmuļība. Es uzskatu, ka te vajadzētu pielikt klāt. Man skolotāja saka par mazdēlu – pēc fizkultūras viņš ir gudrāks. Notiek smadzeņu apasiņošana, bērns ir izskrējies, un galva labāk strādā. Nosēdēt skolā sešas stundas – tur traks var palikt! Vienu stundu tādu, otru – dejošanu. Tas būs vērtīgāk! Kāpēc skolotāji un direktori neieklausās šajās idejās? – Cilvēks apmierināts, domā, ka labi ir, kā ir. Drusciņ sit arī materiālais apstāklis. Nevar būt tā, ka skolotājs nevar grāmatu nopirkt! Ja es nebūtu bijis Maskavā mācīties (J. I. Birzkops studējis PSRS Pedagoģisko zinātņu akadēmijas Maskavas mākslinieciskās audzināšanas zinātniski pētnieciskajā institūtā), būtu tāds pats. Maskavā mani paņēma tāpēc, ka man bija „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
divas izglītības – matemātika un mūzika. Varu atzīties – man lika tik daudz lasīt, domāju – pie vella! Viņi noķēra, ka es visu nezinu, un teica: «Janis Janovič, ja jūs kārtīgi nemācīsieties, tad staigājiet!» Tad es sāku lasīt un beidzot atklāju, kas tās par bagātībām. Vai mūzikas klausīšanās arī veicina domāšanu?
– Maz. Zinātnieki saka, ka labāk ir praktiski strādāt. Redziet, ja jūs labi klausītos, tad varbūt. Amerikāņi veica eksperimentu, kurā visu bērnu smadzeņu aktivitāte redzama uz ekrāna. Nav pagājušas 15 minūtes, kad lielākā daļa jau atslēgusies. Tas ir pierādījums tam, kāda jēga tām rāmās sēdēšanas un klausīšanās stundām, jo jēdzīgi klausīties patiesībā ir ļoti grūti!
Bet, lūk, spēlējot klavieres vai dejojot gan neviens nav aizmidzis! Tāpēc es novēlu jums būt pionieriem skolēnu smadzeņu potenciāla uzlabošanā, izmantojot augstāko domāšanas prasmju attīstīšanas karalieni – instrumentu spēli. Varbūt 21. gadsimta prasības skolēniem var sākties tieši šeit?! materiāli no interneta
vēsture
Pērles Latvijas upēs Pērles vecos laikos zvejotas arī Vidzemes upēs, sevišķi Gaujas augšgala pietekās un Pededzē, kur mituši pērļu gliemeži. Pēc vidzemnieku pērlēm cītīgi pieprasījuši kaimiņi – krievi. Zviedru varas laikos izdota pavēle, kas aizliedza kroņa muižu daļās pērles zvejot bez pērļu Inspektora atļaujas un klātbūtnes. Privāto muižu īpašnieki savu muižu tiesās drīkstēja nodarboties ar pērļu zveju, bet sazvejotās pērles bija jāpārdod kronim par noteikto zemo cenu. Vidzemei nākot krievu varā, Pēteris Lielais aizliegumu atkārtoja. Sevišķu vērību pērļu zvejai Vidzemē pievērsa ķeizariene Elizabete. Viņa ari noteica pērļu cenu – 30 rbļ. par mazām, bet 60 rbļ. par lielākām. Toreiz jo bagātas pērlēm bijušas Gaujas pieteka Melnupe un tās pieteka Pērļupe. Pērles vēl zvejotas arī Tirzā un Amatā. Pērļu krogā pie Tirzas dzīvojis ari pērļu inspektors. Brangas pērles atrastas ari Palcē un Pededzē un tās pietekās. Ari ziemeļrietumuVidzemē kāda Svētupes pieteka nosaukta par Pērļupi. Domājams, ka vecos laikos ari tur būs pērles atrastas. Ķeizarienes Elizabetes laikā kāds Jecs izpētījis, ka Vidzemē un Igaunijā pērles esot atrodamas pavisam 45 upēs un ezeros. Kurzemes Vārds, 22. aug. 1937 Šinīs dienās iznāca kavēties Lejasciemā, starp citu, mazākā Latvijas pilsētā. Sākām runāt arī par pērlēm. „Aizbrauciet uz Smilteni un pajautājiet pulksteņu taisītājiem: tie vēl tagad pērles uzpērk un pārdod. Ir redzētas pērles pat zirņa grauda lielumā, kas iegūtas mūsu ūdeņos – Gaujas pietekās”. Par pērlēm Latvijas ūdeņos ir samērā agrāk daudz rakstīts. No vecākiem autoriem atzīmēsim Dionisiju Fabriciju, Kelchu, Hupelu, Fiseru. Fabricijs 17. gadsimta sākumā saka redzējis Vidzemes pērles, kas esot līdzīgas, ja pilnīgi nogatavojušās, austrumnieciskiem paraugiem. To pašu raksta Kelchs par igauņu Melnupes pērlēm, kas „lieluma un izskata ziņā var tikt uzskatītas par austrumnieciskām”. Šo autoru rakstus sakopojis Rusvurms un iespiedis žurnāla „Inland” 1856. gada 409 .– 416. lapp. (sk. A. Meder – Perlenfischerei in Liv- un Estland). Ka pērļu zvejniecībai senāk bijusi izcila nozīme, to liecina daudzās zviedru valdības patentēs un rīkojumi šinī nozarē. „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis
Ar zviedru karaļa Kārļa XI 1694. gada 22. nov. pavēli Vidzemei, Igaunijai un Ingujai iecelts pērļu zvejniecības inspektors. Kroņa muižu ūdeņos neviens nedrīkstējis bez inspektora atļaujas zvejot pērles. To varēja darīt tikai inspektora vai viņa uzticības personas klātbūtnē. Privātmuižu īpašniekiem zvejot pērles bija atļauts, bet atrastās pērles bija uzrādāmas inspektoram: tas varēja izmantot savas pirkšanas priekštiesības. Tomēr valdība ieguva maz pērļu: tās viņai noslēpa. Ka tā bij, to liecina smaga soda piedrauds pērļu zvejniecības likuma pārkāpējiem. Rīgas pilsētas centrālā bibliotēkā gadījās lasīt kādu zviedru valdības patenti, kurā pērļu zvejniecības likuma pārkāpējiem piedraudēts – ar karātavām. Zviedru ģenerālgubernatora 1697. g. 18. jūnija patentē pasvītrots, ka pērļu zvejniecība ir karaļa regālija. Patentē norādīts, ka pretēji šiem nosacījumiem un neievērojot miesas un naudas soda piedraudu par nelikumīgu pērļu zvejniecību, tāda tiek plaši piekopta, pie kam tiek zvejotas negatavas pērles un iegūtās pērles slepus pārdotas. Patentē atkārtots noliegums piekopt pērļu zvejniecību visos ūdeņos bez inspektora atļaujas un klātesot viņa pilnvarotiem. Pie ūdeņiem, kuros zvejo pērles, pārkāpēju brīdinājumam uzceļamas karātavas: „denen Verbrechern zum Schrecken und Anzedgeii der vorstehenden Strafe gewisse Galgen aufgerichtet werden sollen”, kā sacīts patentēs orīģināltekstā. Šo patenti nolasīja arī baznīcās no kanceles. Arī krievu valdība izdeva rīkojumus par pērļu zvejniecību: 1720., 1748. un 1749. gados. Pirmā patenti pērļu zvejniecība tiek paziņota par krievu valdības regāliju, nodibināta tās pārraudzība, noliedzot jebkādu privātu pērļu zvejniecību, piedraudot sodīt rīkojuma pārkāpējus. Citiem vārdiem, krievu valdība turpina zviedru pasākto kārtību pērļu zvejniecībā. Otrā patentē, arī pēc zviedru parauga, šķiro kroņa un privātmuižu ūdeņus. Nosacīts, ka pērļu zvejniecības inspektors saņem ceturto daļu no iegūto pērļu vērtības. Krievu valdība maksāja par pirmā labuma pērlēm 60 rbļ. Vēlākais rīkojums nosacīja, ka inspektoram nododamas tikai lielākās pērles.
Mūsu ūdeņu pērles visumā radniecīgas Dienvidjūru šķirnēm. Īstās pērļu gliemenes – Margaritāna miargaritifera – kuru senāk bija samērā ļoti daudz Gaujā, viņas pietekās Tirzā, Palsā, Amatā u. c., nemākulīgo pērļu zvejnieku izskaustas. Šī izskaušana notika plašos apmēros kara gados, kas postījuši Vidzemi: tajos pērļu zvejniecības nosacījumi, protams, tika piemirsti. Vēlāk par panīkušās pērļu zvejniecības kārtošanu arī maz rūpējās. Un sekas – īsto pērļu mūsu ūdeņos tagad ļoti maz. Agrāk tās varēja atrast mūsu novadu 40 upēs un ezeros. Vispār īstās pērles mīl vēsākus ūdeņus un atrodas iekšējos ūdeņos Skotijā, Anglijā, Islandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vidzemē, Igaunijā, dažviet Bohemijā un Silēzijā. Ka mūsu ūdeņi senāk bijuši pērlēm bagāti, liecina daudzie zviedru un krievu valdības rīkojumi par pērļu zvejniecību, bez tam arī zīmīgi vietu nosaukumi, piem. „Pērļu krogs” Tirzas krastos. Pērles izmanto rotām un dabas tautas tām pieraksta arī dziedniecības spēku. Bagātākās pērļu zvejvietas atrodas Ceilonas piekrastē, Pērsijas jūras līcī, pie Rītindijas salām, Meksikas piekrastē. Par patreizējo pērļu zvejniecību mūsu ūdeņos jaunākā laikā rakstījis P. Ludvigs, šāda zveja uzsākta Latgales ezeros, kur gan nezvejo īstās pērles, bet izejvielu, no kā gatavo mākslīgās pērles. Cirmas, Nerzas, Ludzas, Istras, Pļusinas un Dziļezers bagātīgi ar īpatnu zivi – ausleju (albumus lucidus), kuras zvīņas bagātīgi satur pērļu sudrabu: 50 kg zivju dod 1 kg zvīņu un 250 gr pērļu sudraba. Katrā ziņā, izmantojot Gaujas baseinā vēl atrodamo īsto pērļu gliemeņu „sēklu”, pārtraucot katru nemākulīgu pērļu zvejniecību, domājams, ka mūsu ūdeņos varētu atjaunoties senākā pērļu bagātība. Jāpiezīmē, ka pērlene, tāpat kā austere, ļoti ražīga — tā izlaiž ap 400.000 oliņu. Francijā, Japānā un Ķīnā ierīkotām pērļu «audzināšanas fermām» ūdeņos teicami panākumi. /M. Sams./ Kurzemes Vārds, 7. jūlijs, 1938 Materiālus par Latvijas pērlēm sameklēja Ligita internetadresē www.periodika.lndb.lv
9
apsveikumi, sludinājumi, informācija Paliec vienmēr Tu pati, Godīga, visā ko dari. Un būs tad esībai Tavai Kā ābelei – auglīgi zari. Paliec vienmēr Tu pati, Neviltota un īsta! Patiesie – likteni pieveic, Patiesos – nelaime bīstas. Paliec vienmēr Tu pati, Ar sapni dvēseles dzīlēs, Aicinās vienmēr kurš tevi Ļaudis un pasauli mīlēt. /K. Apškrūma/
Lizuma pagasta pārvalde sveic maija jubilāres Laimu Anušku – 70 Loniju Oņiskivu – 60 Regīnu Vallu – 60
Bibliotēkas akcija
Lizuma k. n. pasakumi maija 1.– Ineses Tirzītes gleznu izstāde 30.V 4. V Lizuma jauktā kora piedalīšanās LR atlases jaukto koru skatē gatavojoties XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 2013. gadā Rīgā 12.V Ģimeņu kāzu jubileju pasākums 16.V Kora uzstāšanās Latviešu biedrības namā Lienas Vaļģes kvalifikācijas eksāmenā – koncertā 18.V Lizuma vidusskolas dramatiskā pulciņa izrāde Hermanis Paukšs „Godīgā meitene” 19.V Lizuma amatierteātra „Daiva” izrāde Indulis Smiltēns „Slieksnis” 19.V Pateicības un Lizuma kultūras darbinieku dienai veltīts pasākums 23.V Gulbenes novada senioru viesošanās Lizumā 26.V Jauniešu deju kolektīva „Veiksme” 5 gadu jubilejas koncerts 26. V Lizuma jauktā kora piedalīšanās Latgales Dziesmu svētkos 26.V Lizuma lauku kapelas piedalīšanās Tautas muzikantu svētkos 26.V Atpūtas pasākums kopā ar grupu „Naba niez”
10
Kultūras nams Gulbenes KC
Kultūras nams Rīga Kultūras nams Kultūras nams Kultūras nams Lizums Pie kult. nama Preiļi Kandava Pie kult. nama
„Atnes mums grāmatu. Mēs lasīsim!” Laikā 23. aprīļa līdz 25. maijam aicinām atnest uz bibliotēku interesantas, vērtīgas grāmatas, ne vecākas par 1990. gadu, kas ir izlasītas vai ir divos eksemplāros un var interesēt citus lasītājus. Veidosim atnesto grāmatu apmaiņas galdu.
LIZUMA PAGASTA PĀRVALDE
Informāciju apkopoja Lizuma pagasta bibliotēkas vadītāja Ligita Ozoliņa.
„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis