2012. gada februāris Nr. (2) 163
Foto – Eva Āboliņa
Lizuma pagasts 2011. gadā Lizuma pagastā 2011. gadā darbojās 44 komercsabiedrības, 27 zemnieku saimniecības, 4 individuālie komersanti. Nozīmīgu artavu visa novada attīstībā dod viens no lielākajiem masīvā koka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA „Avoti SWF”. 2009. gadā uzņēmums tika atzīts par vienu no 10 lielākajiem eksportētājiem Vidzemē un saņēma Ekonomikas ministrijas atzinības balvu. 2011. gadā uzņēmums ar ERAF atbalstu īstenojis projektu „Masīvkoka rāmju – pildiņu ieviešana ražošanā”. Ražošanas apjomi palielinās arī SIA “Baltic Capital Partners”. Mežistrādes uzņēmums SIA „RAIRU” pagājušajā gadā, sadarbojoties ar SIA „Avoti SWF”, piedalījās sauso koku izzāģēšanā gar ceļu Lizums – Kalēji, un tagad satiksme šajā virzienā ir kļuvusi drošāka. SIA „RAIRU” palīdz uzturēt arī pagasta ceļu Lizums – Grūšļi. SIA „Dimdiņi” pagājušajā gadā tika apbalvota ar konkursa „Sējējs 2011” veicināšanas balvu nominācijā “Gada lauku attīstības projekts pārtikas ražošanā”. Sekmīgi attīstās SIA „Dimdiņi Agro”, 2011. gadā uzņēmuma produkcijai piešķirts starptautisks Labas lauksaimniecības prakses sertifikāts („Global G.A.P.”). Nameja balva kā populārākajai Latvijas precei Lietuvas tirgū 2011. gadā pasniegta Lizumā tapušajai SIA „Skrī-
veru Saldumi” konfektei „Gotiņa”. Nozīmīgs projekts 2011. gadā uzsākts SIA „Brīvzemnieki”, kur top jauna liellopu novietne 300 slaucamām govīm „Paeglīšos”. Arī zemnieku saimniecībā “Augstkalni” uzsākti tikpat lielas modernas liellopu novietnes celtniecības darbi. Zemnieku saimniecība „Velēna” lauksaimniecības darbu atvieglošanai 2011. gadā iegādājusies jaunu tehniku. Par 2011. gada notikumu mūsu pagasta uzņēmējdarbībā varam uzskatīt cerīgu tendenci – saimniekošanu laukos pārņem jaunatne: zemnieku saimniecībā „Augstkalni” – Raivis, Dairis un Līna Bergi; zemnieku saimniecībā „Cīruļi” – Mārtiņš Reiznieks; piemājas saimniecībā „Avotiņi” – Zigmārs Drubiņš; SIA “Brīvzemnieki” jaunie speciālisti Vita Juršāne, Aivars Stapāns, Aigars Šuļja, Lāsma Smalča, Valentīns Smalčs, Mārtiņš Bitenieks. Ar mūsu pagasta uzņēmēju atbalstu 2011. gadā Lizumā notikušas daudzas labas lietas. SIA „K-Kalēji” iesaistījās bīstamo koku novākšanā pie veikala ēkas un labiekārtoja stāvlaukumu. SIA „ARO A.O.” iegādājās un sare-
montēja „Kļavu” māju, kur atvēra divus jaunus veikalus. Pagastmājā tika uzstādītas jaunas koka kāpnes, ko izgatavoja un uzstādīja IU „A.P.”. Veikals „Puķu bode” tika paplašināts un pēc remonta uzsāka arī grāmatu un kancelejas piederumu tirdzniecību. Ar B. Mezītes ĢĀP un SIA „Lizuma Aptieka” gādību pagasta centrā pie Aptiekas dīķa izveidota jauka atpūtas vieta. Uz jaunām telpām novada centrā pārcēlies Kāzu muzejs, muzeja saimniece Vivita Ķepse apbalvota ar Latvijas Avīzes balvu „Sieviete Latvijai 2011”. Pateicoties SIA „Skrīveru Saldumi“, SIA „Avoti SWF”, SIA „Brīvzemnieki“, IK „Santas Bodīte“ un zemnieku saimniecībai “Velēna” izdevās mūsu pagasta svētki pagājušā gada augustā. Lizuma vārds vairākkārt izskanējis arī aiz novada robežām. Par Polijas atklātā soļošanas čempionāta uzvarētāju kļuva Edgars Gjačs, par Baltijas endurokrosa 2011. gada čempionu kļuva Uģis Klimons, par Latvijas motokrosa čempionu savā vecuma grupā kļuva Artūrs Tilgass. Par Latvijas čempioni šautriņu mešanā 7. reizi kļuva Zeltīte Strade. Ātrās rēķināšanas sacensībās Slovēnijā Latvijas komandas sastāvā lieliski startēja Raivis, Nauris un Andis Ogorodovi, un Aivars Ozoliņš. Starptautiskā sadarbības projektā iesaistījās jauniešu deju kolektīvs „Veiksme” un vasarā koncertēja Ungārijā, kā arī uzņēma ungāru draugus Lizumā. Pagasta izaugsmei un mūsu cilvēku labklājībai strādā daudzi uzņēmīgie lizumnieši, ar savu darbu godinādami Lizumu un ļaudami noticēt pagasta nākotnei. Inta Dārzniece 10. un 11. februārī SIA „Dimdiņi” un SIA “Skrīveru Saldumi” piedalījās pārtikas un veselīga dzīvesveida izstādē „Food and Life Expo” Somijā
18. februārī tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē piedalījušies Lizuma iecirknī 892 vēlētāji „par” nobalsojuši 21vēlētājs „pret” balsojis 871 vēlētājs
skolas dzīve
„Krāsaini sapņi” Lizuma vidusskolā Jaukā un saulainā 17. februāra pēcpusdienā mākslas baudītāji pulcējās Lizuma vidusskolas Zilajā zālē uz mākslas izstādes „Krāsainie sapņi” atklāšanu. Jaunie talanti mūs priecēja ar saviem brīnišķīgajiem mākslas darbiem. Izstādē bija apskatāmi Madaras Krevicas, Antas Grīnvaldes, Paulas Grīnvaldes, Diānas Zaķes, Signes Dreimanes un Edgara Gulbja zīmējumi un gleznas. Šo talantīgo jauniešu darbu izstāde notiek jau otro gadu, pateicoties vizuālās mākslas skolotājas Vairas Briedes iniciatīvai. Mākslas darbos var manīt mākslinieku otas pieskāriena atšķirīgos redzējumus uz pasauli. Tie spēj iepriecināt un iedvesmot. Paldies jauniešiem un skolotājai Vairai Briedei par ieguldīto darbu. Darbi izstādē būs apskatāmi visu februāra mēnesi. Visi interesenti ir laipni aicināti! Ineta Ice Foto: skolas arhīva 1. februārī Lizuma vidusskolā tiek atklāta pirmsskolas bērnu grupiņa mazajiem bērniem. Nodarbībām grupiņā pieteikti 9 bērni vecumā no 2 līdz 4 gadiem.
10. klases bibliotekārā stunda Gulbenē 10. klases skolēnu brauciens 19. janvārī uz Gulbenes kultūras centru izvērtās par pārdomu vērtu pasākumu, jo bija paredzēta tikšanās ar jauno rakstnieku Arvīdu Diniju Deģi un viņa romāna „Mellsila pirāti” varoņiem. Rakstnieks nedaudz pastāstīja par romāna tapšanu, materiālu vākšanu darbam un nelielu vēsturisku ieskatu Latvijas vēsturē Kurzemes – Zemgales hercogistes laikā. Rakstnieks pats kopā ar skatuves partneri Elīzu Ūseli, kura tēloja Juzefīnu, iejutās gan pirāta, gan laupītāja lomās, demonstrējot pirātu tērpus, ieročus, pat dziesmas, iesaistot darbībā arī pašus skatītājus. Lielu daļu jauniešu tomēr šis pasākums neaizrāva un pat garlaikoja. Iespējams, ka mēs sen neesam lasījuši šāda veida literatūru un daudz ietekmējušies no Harija Potera fantāzijām vai vampīrromānu asinis stindzinošajām ainām. Tomēr šis brauciens parādīja arī ko citu latviešu literatūrā un mums tikai jāmetas šajā grāmatā mīlestības un piedzīvojumu meklējumos. Ieva Sokirka, 10. klases kolniece
2
Jaunās mākslinieces Signe Dreimane, Diāna Zaķe, Madara Krevica, Paula Grīnvalde, Anta Grīnvalde un skolotāja Vaira Briede izstādes atklāšanā.
Iesaistīšanās projektā radījusi interesi savstarpēji diskutēt Šajā mācību gadā Lizuma vidusskola ir iesaistījusies projektā „Par taisnīgumu sabiedrībā: izglītības rosinātas pārmaiņas”, kuru uzsākusi biedrība GLEN Latvija un programma „Iespējamā Misija”. Viens no projekta mērķiem ir aktualizēt diskusiju par taisnīgumu un vienlīdzīgām iespējām vietējā un globālā mērogā. Projekta ietvaros Lizuma vidusskolā 27. janvārī tika organizētas publiskās debates „Vai dzīve laukos dod vairāk iespēju nekā dzīve pilsētā?”. Pasākuma organizēšanā iniciatīvu uzņēmās jaunieši, kas iesaistījušies skolotājas Ilonas Skrūzmanes vadītajā debašu pulciņā. Debašu apmeklētāji ar interesi sekoja
līdzi debatēm, jo debatētāji argumentācijā izmantoja spēcīgus faktus un piemērus. Tie, kas pārstāvēja pozīciju, ka dzīve laukos sniedz vairāk iespēju, izvirzīja tādus lauku dzīves pozitīvos aspektus kā dabu un tās iespaidu uz personības veidošanu, cilvēka dzīvesveidu un nodarbošanos. Debatētāja Agita Papkova norādīja, ka „pašā sākumā bija tikai lauki un pilsētu vēl nebija, tādēļ cilvēki dzīvoja labi un netiecās pēc tā, ko pašlaik sniedz pilsēta”, kā arī „cilvēks ir dzīva būtne, un viņš ir nācis no dabas, tādēļ viņam tajā ir jādzīvo.” Tāpat tika formulētas priekšrocības, ko skolēniem atšķirībā no pilsētas skolām sniedz
Debatētāji un klausītāji pēc pasākuma. „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
Intervija ar „Gada jaunieti 2012” Īsi pastāsti par sevi! Mani sauc Edgars Gjačs, mācos Lizuma vidusskolas 12. klasē. Tava mīļākā krāsa? Man patīk zaļā krāsa. Kura dziesma Tev patīk? Grūti pateikt, ir vairākas, lai būtu „Melanholiskais valsis”. Vērtīgākā grāmata? P. Koelju „Alķīmiķis” Mācību priekšmets/priekšmeti? Sports, protams, bez sporta matemātika. Kādas tavas sekmes skolā/mācībās? Mācos uz 6 vai 7 ballēm. Tu bieži uzturies Druvienā pie vecmammas. Vai Tu viņu arī tagad apciemo? Jā, mēs katru nedēļu sestdienās un svētdienās braucam ciemos. Man Druvienā patīk vairāk, kā Lizumā, tur viss noris mierīgāk. Druvienā ir laba sporta zāle, braucu trenēties tur. Ziemā sporta zāli izmantojam intensīvi, noris apļa treniņi – 90 metru aplis. Vai Tev sports netraucē mācībām? Pašlaik traucē. Kad esmu prom uz kādu mēnesi, sanāk iekavēt daudz mācību vielas. Tagad katru dienu jāiet uz konsultācijām un jāpilda neizpildītie mājasdarbi. Gribu papildus lasīt grāmatas, bet tam nav pašlaik laika, viss laiks jāvelta mācībām, maz brīvā laika. Tavi hobiji bez sporta! Viens no maniem hobijiem ir grāmatu lasīšana, bet tagad neatliek tam daudz laika. Ar grāmatu lasīšanu pašlaik neaizraujos, viss laiks jāvelta sportam un mācībām. Dodos ekskursijās vai uz teātri. Kāds ir iemesls, kāpēc Tu sāki nodarboties ar soļošanas sportu? Man šķiet, kad piedzimu, tas bija tā nolemts. Man tas ir jādara. Neesmu saskatījis izvēles iespējas. Es zinu, esmu soļojis jau kopš bērnības, es nevarētu to vienkār-
ši izbeigt, tas ir iegājies tik dziļi manī, ka soļošana ir daļa no manis. No cik gadiem Tu nodarbojies ar soļošanas sportu? Man šķiet, ka no sešiem gadiem, bet varbūt pat agrāk. Kurš ir Tavs treneris? Tētis – Juris Gjačs, paldies viņam. Cik bieži Tu trenējies, kā noris Tavi treniņi? Trenējos divas reizes dienā, katru dienu. No rīta mazāk, bet vakarā ilgāk. No rīta ceļos 7:00, rīta treniņš aizņem pusstundu, bet vakara vismaz divas stundas. Treniņi ir mierīgāki, gan ar paaugstinātu fizisko noslogojumu. Pāris dienas pirms sacensībām treniņu intensitāte pieaug, bet pēdējās dienās pirms sacensībām treniņi ir mierīgāki. Eju gulēt 23:00 vai 24:00. Ja es izlaižu kādu treniņu, tad ikdienas ritmā ieiet ir ļoti grūti. Vai Tu sabalansē pārtiku, lai būtu labā fiziskā formā? Jā, esmu daudz konsultējies ar sava
mācības lauku skolā. Savukārt tie, kas pārstāvēja pozīciju, ka dzīve pilsētā sniedz vairāk iespēju, izvirzīja tādas priekšrocības kā labiekārtota vide, plaša preču un pakalpojumu klāsta pieejamība, izklaides iespēju un ārpusmācību nodarbību daudzveidība. Tāpat debatētāji salīdzināja pilsētā un laukos dzīvojošo cilvēku mentalitāti. Debatētāja Madara Krevica norādīja, ka „pilsēta sniedz iespēju dzīvot vieglāk” un „to ir jāprot izmantot”. Pēc debatēm apmeklētāji uzdeva jautājumus un izteica komentārus debatētājiem. Sarunas laikā latviešu valodas un literatūras skolotāja Aiva Kraukle atzina, ka
„debates rosina domāt un aktualizēt sevī problēmjautājumus, kas saistīti ar dzīvi, to apliecina mūsu kopīgā diskusija, kas turpinās un noteikti turpināsies arī ārpus šī pasākuma”. Pasākuma noslēgumā apmeklētāji veica balsojumu, kas apliecināja, ka vairākums uzskata, ka dzīve pilsētā sniedz vairāk iespēju, taču sarunās tika noformulēta vienojošā atziņa, proti, gan dzīvei pilsētā, gan laukos ir savas pozitīvās puses un mums tās ir jāprot izmantot. Atskatoties uz pasākumu, 12. klases skolniece Anta Grīnvalde atzina, ka „debates rosināja sevī meklēt atbildi uz problēmjautājumu, izvērtējot jau zināmo un
„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
„Gada jaunietis 2012” – Edgars Gjačs.
sporta veida pārstāvjiem, speciālistiem, treneri. Iesaka lietot uzturā ogļhidrātiem bagātu pārtiku. Vairāk ēdu dārzeņus, makaronus, jo tajos ir vairāk ogļhidrātu. Ēdu visu, kas nepieciešams sportista organismam. Vai Tu esi guvis traumas ar ilgstošām sekām? Nē, par laimi, līdz šim nē! Lūzumu un sastiepumu nav bijis, tikai pa reizei gadās krampji. Kuras ir tavas nozīmīgākās sacensības, kurās Tu esi piedalījies, kāpēc? Pasaules jauniešu čempionāts soļošanā – Itālijā. Tās bija pirmās sacensības ārpus Latvijas, kurās es guvu lielu pieredzi. Tallinā, Eiropas junioru čempionāts, kurās es biju ieplānojis piepildīt savu mērķi – iegūt 10. vietu, to arī izdarīju. Cik bieži Tev notiek treniņnometnes? Gadā vismaz trīs reizes. Viena nometne ziemā – Portugālē, lai kompensētu to, ka Latvijā ir sniegs, tur nav sniega var pilnvērtīgi trenēties. Pavasarī un vasarā dodamies uz Slovākiju. Kalnos organisms tiek trenēts pazeminātā skābekļa daudzumā. Nometnēs gūstu ne tikai no fizisko sagatavotību, bet arī spēju komunicēt ar pārējiem cilvēkiem, iepazīstu citu valstu kultūru un valodu. Kura autora atziņa vai aforisms Tevi motivē? Talants ir universāla dāvana, bet ir vajadzīga liela drosme, lai to realizētu. P. Koelju atziņa „Uzdrīksties būt labākais”. Mans personīgais moto „Nekad nepadoties, vienmēr censties līdz galam”. Sveiciens lasītājiem! Lasiet daudz grāmatu, smaidiet un sportojiet! Signe Dreimane, 10. klase Foto no personīgā arhīva debatētāju aktualizēto”. Gan organizatori, gan dalībnieki atzina, ka turpmāk ir nepieciešams biežāk organizēt debates par problēmjautājumiem, kurus iesaka paši skolēni. Varu secināt, ka dalība projektā „Par taisnīgumu sabiedrībā: izglītības rosinātas pārmaiņas” ir radījusi papildus interesi gan skolēnos, gan skolotājos savstarpēji diskutēt par problēmjautājumiem, kas skar taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju tēmu. Lizuma vidusskolas skolotājs Sandris Rakauskis Foto: Paula Pajate
3
Lizuma skolēni Ēnu dienā 15. februārī Latvijas skolēniem bija ieiespaids par šīs profesijas specifiku. Uzzispēja piedalīties Ēnu dienā – vienu dienu nāju visādas mazas nianses, kuras varbūt pavadīt kopā ar kādas profesijas pārstāvi, nebūtu uzzinājusi, mācoties šo profesiju. lai iepazītos ar darba pienākumiem un izTiku apskatīt gan „Nekā personīga” telpas, vērtētu, vai šī profesija būs tā, kuru vēlētos gan arī raidījuma „Dzīvīte” telpas un stuapgūt un strādāt nākotnē. Šogad 10186 diju, jo sanāca filmēt arī šim raidījumam. skolēni pretendēja uz 4899 vakancēm, Kopumā diena man ir devusi ļoti jaukas tātad viss kā jau reālā darba tirgū: pieemocijas, zināšanas un, protams, jaunus prasījums, piedāvājums un konkurence. cilvēkus savā kontaktu lokā. Paldies Ēnu Skolēniem bija iespēja izdienu organizatoriem par vēlēties no piedāvātajām šo lielisko iespēju. darba vietām, kā arī īpaši Edgars Gjačs: Es uzņēmīgie varēja kontakēnoju fizioterapeiti Maritu tēties ar sev interesējošaSpunteli, Paula Stradiņa jiem uzņēmumiem un atKlīniskās Universitātes rast darba vietas paši. Lai slimnīcas darbinieci. Sāpieteiktos, skolēniem bija kumā iepazinos ar slimjāiesniedz gan savs CV, nīcas nodaļām, konkrētāk gan jāraksta motivācijas ar Fizikālās medicīnas un vēstule, kurā jāpamato, rehabilitācijas centru. Tad kādēļ vēlas ēnot konkrēdevāmies pie pacientiem tās profesijas pārstāvi. No ar neiroloģiskiem trauLizuma vidusskolas Ēnu cējumiem. Iepazinos, kā dienās piedalījās deviņi pacients tiek aprūpēts, skolēni, kuri dalās savos vingrināts, kā pacienti uziespaidos par redzēto. tver ārsta apmeklējumus. AS „Grindeks” viesoVēlāk arī piedalījos vinArmands Sebris. grošanā kopā ar pacienjās Armands Sebris, kurš „Profesiju dienas” ietvaros tiem. Guvu priekšstatus iepazinās ar ķīmiķa darbu uzņēmuma Kvapar profesijas īpatnībām un darbību. Ļoti litātes kontroles laboratorijā: „Man ļoti patipozitīvi varu vērtēt gan slimnīcas ārstus, ka, ka daudz ko pats savām rokām varēju gan pacientus, jo viņu darbs tika novērtēts pamēģināt. Iepazinu daudz jaunu ķīmisko un pacienti bija paklausīgi, bija vērojama vielu, iekārtu. Sapratu, ka ķīmiķim arī trauki ļoti laba sadarbība. Sākotnēji par šo profeir daudz jāmazgā, jo no to tīrības ir atkarīgs, siju biju domājis, ka tā ir savādāka, bet šī cik precīzs būs analīzes rezultāts. Domāju, diena man parādīja, kā tas ir – būt fizioteka es varētu strādāt šajā profesijā – ķīmiķa rapeitam. darbs ir interesants! “ Simona Krišāne: Es ēnoju Šarloti Janoviču, Paula Grīnvalde bija ēna Nadeždai kura ir kultūras virziena Mekšai, Bērnu klīniskās universitātes slimvadītāja Biznesa Augstnīcas 18. nodaļas virsmāsai: skolā Turība. Ierodoties Sākotnēji tiku iepazīstināta ar 18. noTurībā iepazinos ar jauko daļas specializāciju. Vēroju procedūru un vienkāršo atmosfēmāsu darbībā un ikdienas gaitās. Sākotru, kas valdīja visapkārt nēji nespēju tā īsti aptvert – kā ir strādāt un Šarlote mani un vēl ar bērniem, it īpaši ar tādiem, kas knapi 4 meitenes iepazīstināja sasnieguši gada vecumu. Tas bija vārdos ar viņas darba pienākuneaprakstāmi. Apbrīnoju šos cilvēkus, kas miem. Iepriekš nebiju ārstē tieši bērnus. No sākotnējiem iespaiiedomājusies, ka viņas diem gandrīz paģību. Tas ir smagi, vērot, darbs ir tik atbildīgs, bet kā mazie eņģelīši cieš, bet jāsaprot, ka ar izrādījās, ka šis darbs nežēlošanu nevienu neizārstēsi. Pēc šīs diemaz nav tik vienkāršs, jo nas saprotu, ka šī profesija ir smaga un vienmēr ir jābūt skrējieemocionāli grūta, bet, ieraugot šos slimos nā. Nākamajā dienā bija bērniņus, iekšēji rodas vēlme palīdzēt ar viparedzēta Mīlestības balsiem spēkiem, lai viņi justos labāk un viņu le, tāpēc mēs palīdzējām ikdienu padarītu vieglāku. veidot dekorācijas, kas ir Una Cimdiņa: Es šogad Ēnu dienā ļoti svarīgs faktors tam, lai pasākums būtu izmantoju iespēju un devos ēnot raidījuma izdevies. Mēs pūtām balonus un griezām „Nekā personīga” operatoru Uldi Ķikānu. sirdis. Izrādās, ka uzpūst 200 balonus nav Kā pats Uldis teica: „Ļoti interesanti pavanemaz tik vienkārši un ātri. Bija jauki vienu dīta diena, neskatoties uz to, ka bija maz dienu paskatīties, kā cilvēks strādā savu darbu, ko darīt”. Es pilnīgi piekrītu Uldim, darbu ar prieku. jo man bija ļoti interesanti vērot, kā viņš Rūdolfs Vilks: Ēnu dienās biju A/S „Alveic savus darba pienākumus. Man radās daris”, kur ēnoju Valdi Čunku, galveno alus
4
tehnologu. Es iepazinu Aldara uzņēmuma visas iespējamās darbavietas, redzēju, ko dara galvenais alus tehnologs, iepazinos ar viņa ikdienu un visiem pienākumiem. Man patika, jo tā bija lieliska iespēja saprast, kā darbojas milzu uzņēmums. Līga Šmite: Es ēnoju Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē „Ulubele’’ dzīvnieku kopēju. Kāpēc izvēlējos tieši šo profesiju? Laikam jau tāpēc, ka gribējās šo ēnu dienu pavadīt savādāk, darot kaut ko, kas pašai patīk un tajā pašā brīdī palīdzēt citiem. No sākuma tika izrādīta patversme, pastāstīts par suņiem un apskatīti kaķi. Dienas laikā es un vēl 3 ēnotājas izstaidzinājām 12 suņus un samīļojām visus patversmes kaķīšus. Katrā ziņā šī diena bija vērtīga gan man, gan arī patversmē mītošajiem dzīvnieciņiem, jo viņiem ir vajadzīga cilvēku mīlestība un ir jauki redzēt, kā dzīvnieciņš paskatās uz tevi ar pateicību acīs. Iesaku arī citiem atrast brīvu laiciņu un aizbraukt ciemos uz patversmi un izstaidzināt kādu no 162 suņukiem vai samīļot un paspēlēties ar kādu kaķi, un, kas zina, varbūt kāds no šiem dzīvniekiem iekaros Jūsu sirdi un atradīs jaunas mājas! Lauma Markova: Par ēnu biju Capital FM radio studijā, kur varēju iepazīties ar radio DJ un reklāmas profesionāļiem Lieni Brikousku un Tomu Baronu-Lūķi. Varēju iejusties ziņu diktora lomā un uz brīdi kļūt par radio programmu vadītāju. Tā bija neatsverama pieredze par to, kas tad īsti notiek aiz radio sienām. Tā bija lieliski, interesanti un jautri pavadīta diena. Ilma Melne: 15. februārī es ēnoju BJ centra „Daugmale” kultūras pasākumu organizatori Ilzi Rimicāni. Man tika dota iespēja iepazīties ar pasākuma sagatavošanas procesu un vērot tā norisi Rīgas 75. vidusskolā, kur norisinājās Latgales priekšpilsētas 1. kārtas tautu deju kolektīvu skate 1.–2. klašu vecumu grupā. Ēnu uzdevums bija palīdzēt pietiekt skates dalībniekus. Skates beigās mums visiem kopā BJ centra „Daugmale” deju pedagoģe mācīja kantrī deju, kuru pēc tam rādījām skates otrajai kārtai. Bija interesanti vērot Ilzi, guvu ieskatu, kā Rīgā noris pasākumu plānošana un pēc tam realizēšana, kā arī ieguvu vērtīgas idejas Līga Šmite un informāciju par Rīgas bērnu un jauniešu centru darbību un piedāvātajām iespējām Rīgas jauniešiem. Liels paldies šoferītim Aināram par palīdzību un pacietību, nogādājot visas ēnas darba vietās! Līdzi juta skolotāja Solveiga Vilka „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
kultūras dzīve
Februāra Muzeja pēcpusdiena Muzeja pēcpusdienā jutāmies pagodināti, kopā ar mākslinieci Ilonu Brekti, svinēt viņas skaisto apaļo jubileju. Ilonai liktenis ir lēmis izaugt mākslinieka, slavenā Vecrīgas gleznotāja Jāņa Brektes ģimenē, no mazām dienām vērot mākslas pasauli un veidoties par personību krāsu un dabas vidū. Tēvs Ilonai ir dāvājis nesavtīgu tēva mīlestību un ļāvis pašai brīvi izvēlēties mākslinieka ceļu. Akvarelis ir glezniecības tehnika, kas ļauj krāsai brīvi plūst un mainīties, radīt dzīvu un rotaļīgu pasaules atveidojumu. Uz jautājumu, ko Ilona darītu, ja negleznotu, viņa atbild, ka tomēr gleznotu. Māksla ienākusi viņas dzīvē ar katru bērnības brīdi un nav iespējams no tās aizbēgt. Viņas pasaule veidojusies gan Rīgā, gan Lizumā. Bērnības vasaras paskrēja pļavā, mežā, Gaujas krastos, senajā muižas kalpu mājā, vecāku un vecmāmiņas gādībā. Beidzot vidusskolu, Ilonai šķiet, ka gleznotāja viņa nebūs un viņa iestājas Valsts Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā. Pabeidz to un tomēr akvarelis uzvar. Tā gadu no gada krājas pieredze, top jauni darbi. Sākumā tos izstāda Rudens izstādēs, tad personālizstādes tepat Latvijā, vēlāk arī aiz robežām. Tikai Patrīcijas un Kristiāna piedzimša-
na liek gleznošanu atvirzīt otrajā plānā. Pa parku, pretī viņu dzīvoklim, tagad ikdienas redz divus jaunus vecākus ar diviem ratiņiem vizinot abus dvīnīšus. Viktors – Patrīciju un Ilona – Kristiānu. Tā jau no bērnības Patrīcija un Kristiāns aug kā divas patstāvīgas personības. Sirsnīgi sveicam Ilonu Brekti svētku dienā! Priecājamies par viņas sasniegumiem pašas radošajā dzīvē, par ģimenes kopīgajiem panākumiem izstādēs. Vienmēr esam priecīgi par Ilonas klātbūtni muzeja pēcpusdienās. Gulbenē pašlaik ir apskatāma izstāde „Trīs”. Tieši pēc 10 gadiem atkal mākslinieki Brektes izstāda savus darbus Gulbenes muzeja izstāžu zālē. Šajā dienā muzejs svinēja savu 30 gadu jubileju un tika atklāta arī Jūlija Madernieka izstāde. Tiešām bagāta diena! Ilonas liriskās, spēcīgās ziedu kompozīcijas un Parīzes pilsētas ainavas, Patrīcijas pilsētas dzīves ainas un Kristiāna izaicinošie, filozofiskie darbi. Katrs autors savādāks! Ilona ir unikāls cilvēks, kas pratis nest tālāk tēva mantojumu, būdama pati, un izaudzinājusi divas spilgtas personības Latvijas kultūrā. Otrs jubilārs – Rūdolfs Knoks. Viņam 135 gadu jubileja. Muzeja pēcpusdienā iepazīstinājām ar Aleksandra Knoka dzimtu. Pateicoties viņa amata prasmei Lizuma
pils ir arhitektūras piemineklis. Aleksandrs Knoks precejies ar Matildi Treiju, kas dzivojusi Tirzas pag. Dakaros. Viņiem bija 3 dēli un 2 meitas. Dēlam Rūdolfam šogad jubileja. Rūdolfs ir slavenā fotogrāfa Ferdinanda Knoka brālis. Viņš ir tipogrāfijas īpašnieks Pēterburgā, 19. gadsimta beigās ir izdevis apmācības burtnīcas. Bijis arī galvenais grāmatvedis Putilova rūpnīcā, līdzīpašnieks baržām Volgā un Kaulu miltu rūpnīcas īpašnieks Pēterburgā. Domājams, ka Galgauskas „Božas”, kur dzīvoja un strādāja brālis Ferdinands, celtas par viņa naudu (1904– 1905). Precējies, ir viens dēls. Dzimis 1876. gada 29. martā, miris 1919. gadā, 43 gadu vecumā, iespējams ar tīfu. Muzeja pēcpusdienas laikā pieminējām mūsu muzejnieci Inu Strupausi. Šī bija diena ar skumjām un prieku. Visi tikko bijām piedalījušies referendumā. Elvīra Birkova šajā dienā mums uzdāvināja Normunda Dzintara dzejoli: Atceries vēl, kas tu esi, Kaut reizi, kamēr vēl spēj, – Jau dzeguze cīruļu ligzdās Milzīgas olas dēj. Vītero, cīruli mazais, Savā valodā pēdējo reiz... Vaira Briede
Lizuma kultūras namā 2. martā pulksten 19.30
a cappella vokālā grupa Latvian Voices
TĀ KĀ TAKA Latvian Voices koncerts TĀ KĀ TAKA ir vēl līdz šim nebijis projekts Latvijā. Pārsteidzošs tautas mūzikas skanējums a cappella skaņās, septiņu meiteņu balsu „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
salikumā, papildināts ar gaismu spēlēm un horeogrāfiju. Latvian Voices koncertprogrammā TĀ KĀ TAKA tik tiešām iet pa dažādām muzikālām „takām”, galvenokārt dziedot pašu aranžētu un komponētu mūziku. Šis mūzikas projekts atklāj plašu tautasdziesmas skanējuma daudzveidību, ietverot gan klasikas, romantisma, etno, pop un džeza stila intonācijas. TĀ KĀ TAKA ir viendaļīgs koncerts (1h un 15 min). Latvian voices ir a cappella vokālā grupa, kura savu atzinību ir guvusi vairākos konkursos un festivālos, un šobrīd ir viena no jaunajām daudzsološajām a cappella grupām Eiropā. Ansamblī kopš 2009. gada muzicē septiņas jaunās profesionālās dziedātājs. Meitenes aktīvi koncertē ārpus
Latvijas, muzicējot Vācijā, Dānijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā u.c. Kā vieskolektīvs aicināts piedalīties dažādos prestižos mūzikas festivālos, piemēram, Usedomas mūzikas festivālā (Vācija), a capella festivālā-konkursā Leipcigā (Vācija), a cappella festivālā Viva Voce Treviso (Itālija), SchleswigHolstein mūzikas festivālā (Vācija) u.c. 2011. gada jūlijā vokālā grupa Latvian Voices izcīnīja uzvaru Starptautiskajā a cappella konkursā Vokal Total Grācā (Austrija). Ansamblis vairakkārt piedalījies arī pasaulslavenās vokālās grupas King’s Singers rīkotajās meistarklasēs, bet 2011. gada aprīlī Latvian Voices piedalījās meistarklasēs pie vienas no izcilākajām senās mūzikas vokālajām grupām The Hilliard Ensemble. TĀ KĀ TAKA ir jau trešais Latvian Voices CD. Pirms tam meitenes izdevušas divus CD Vācijā – „Waving world wide” un „Seven Heaven”. Ieeja: Ls 4,- un 3,Biļešu iepriekšpārdošana no 27. februāra
5
Prāta mīklas bērniem Cilvēks sevi pilnveido – jo vairāk zinām, jo gribas zināt vēl vairāk. Kā rakstījis vācu filozojs Šlēgels – „Centīsimies iegūt cilvēcisko pilnību – sevesamību”. Reiz jautāts: - Kas ir gudri cilvēki? - Tie ir cilvēki, kas pelna naudu ar savu prātu. - Bet kas ir ģeniāli cilvēki? - Tie, kuru labā strādā gudrie. Kā vieniem tā otriem lieti noder gudra izklaide. Ar Lizuma vidusskolas 4. klases skolēniem tikāmies tematiskajā pēcpusdienā „Prāta mīklas bērniem”. Uz katru jautājumu bija doti trīs atbilžu varianti, bērniem tikai vajadzēja izvēlēties pareizo. Šīs klases skolēni sevi pierādīja kā apķērīgus un gudrus. Kā teica klases audzinātāja Ārija Fijala, ne velti, jo mācījušies jau sešus gadus. Uzdotās mīklas bija par dzīvniekiem, augiem, ūdeņiem, kalniem, gadalaikiem un laiku, par debess ķermeņiem un apkārtējo vidi, kā arī par cilvēka ķermeni un veselību. Par atbildēm katrs skolēns saņēma bibliotēkas sarūpētās nelielās dāvaniņas no bibliotekāres Veltas ar vēlējumu – lasiet un prātojiet vēl! Uz tikšanos!
Konkurss „Mans vasaras brīvdienu stāsts” Šogad 2. aprīlī, kad atkal svinēsim Starptautisko bērnu grāmatu dienu ar vēstījuma tekstu „Stāsts, ko stāstīja visa pasaule”, Lizuma pagasta bibliotēka vēlas atbalstīt šo konkursu un aicina – pievienosim savus vasaras stāstus kopējam vēstījumam, un atzīmēsim šo dienu ar jaunrades darbiem! 2.–5. klašu skolēni tiek aicināti piedalīties konkursā, mājās, skolā vai bibliotēkā sacerot domrakstu „Mans vasaras brīvdienu stāsts”. Darbu apjoms līdz 3 lapām. Konkursa darbi līdz 23. martam jāsūta vai jāatnes uz Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru, adrese: Tērbatas iela 75, Rīga, LV 1001, tālrunis informācijai 67312792, berni@lnb.lv, bet mēs aicinām tos atnest jau ātrāk uz Lizuma pagasta bibliotēku un tad nosūtīsim visus darbiņus kopīgi uz Rīgu Nacionālā bibliotēka sola, ka labākie konkursa darbi tiks apbalvoti ar pārstei-
guma balvām. Galvenās balvas laureāta darbs tiks tulkots zviedru valodā un saņems Ulfa Starka komentāru un speciālbalvu. Ulfs Starks (1944), viens no mūsdienu zviedru bērnu literatūras nozīmīgākajiem autoriem, ir sarakstījis ap 30 grāmatu – no bilžu grāmatām līdz pusaudžu romāniem, veidojis arī filmu scenārijus. „Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es” pieder pie Stūrebijas stāstu cikla – šiem stāstiem Ulfs Starks vielu smēlies savas bērnības notikumos. Šajā grāmatā par vasaras brīvdienām, kas pavadītas šērās, risinās jautri, smieklīgi notikumi, bet tā stāsta par ilgām pēc mīlestības un pārsteidzošo mīlestības spēku. Šis mīlestības spēks Starka darbā ir vienlaikus gan kosmisks, gan komisks, par dziļām jūtām rakstnieks vēsta aizkustinoša farsa valodā. Grāmata ir Lizuma pagasta bibliotēkā.
Konkursu atbalsta:
Velta Ivanova, Lizuma pagasta bibliotēkas bibliotekāre
piemiņai
Ina Strupause 1937.16.07. – 2012.16.02.
18. februārī mēs atvadījāmies no izcilas Lizuma kultūras darbinieces Inas Strupauses. Ina Strupause pēc kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas atgriezās Lizumā un godprātīgi, ar atbildības sajūtu un nesavtīgi pildīja savus kultūras darbinieka pienākumus. No sākuma kā Lizuma kultūras nama direktore, bet vēlāk kā Velēnas baznīcas pērmindere. Inai piederēja skaista balss, kura dziesmām lika ieskanēties daudz skaistāk un burvīgāk, vienalga, vai viņa tās dziedāja jaunības, vai jau cienījamākos gados. Inas izdziedātās dziesmas Lizuma lauku kapelā, sieviešu ansamblī, jauktajā korī vai vienkārši dažādos sadzīviskos pasākumos ir palikušas neizdzēšamās klausītāju atmiņās gan Lizumā, gan ārpus tā robežām. Ina pēdējos desmit gados dziedāja Lizuma lauku kapelā un sieviešu ansamblī „Zīle”. Viņa vienmēr bija ļoti precīza un bez būtiska iemesla mēģinājumus nekavēja, jo bija prasīga gan pret sevi, gan pret citiem. Inai piederēja stingrs
6
raksturs, viņa vienmēr bija saposusies, ar staltu stāju un eleganta. Velēnas baznīcas bijušais mācītājs Māris Sarma viņu dēvēja
par Ulmaņlaiku dāmu. Ina centās saglabāt Lizuma kultūras vēstures faktus, kuri saistījās ar Velēnu, Lizuma novadniekiem un Velēnas baznīcu, izveidojot nelielu ekspozīciju „…iz senatnes” Velēnas baznīcā. Ar savāktajiem materiāliem viņa iepazīstināja tūkstošiem Velēnas baznīcas apmeklētāju, celdama godā lizumniešus un viņu paveiktos darbus. Velēnas baznīca un tās apkārtne vienmēr bija sakopta, pateicoties Inas pienākuma un atbildības sajūtai un darba tikumam. Latviešu tautas kultūras vērtības cieņā un godā turēt viņa iemācīja saviem bērniem un mazbērniem, kuri viņas iesākto turpina dziedot, darbojoties amatnieku kopā „Laipa” un dejojot latviešu tautas dejas. Velēnas baznīca ceļa malā stāv lepna un pārsteidzoši apbrīnojama, kā atgādinājums tās bijušajai saimniecei, tikpat lepnai un apbrīnojamai. Lizuma kultūras darbinieki Foto no kultūras nama arhīva „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
lauksaimniekiem 1. Informācija no Zemkopības ministrijas – mainīs nosacījumus, lai vairāk veicinātu ES finansējuma ieguldīšanu turpmākajiem projektu konkursiem lauku attīstībā. 1) Š. g. 25. janvārī Zemkopības ministrijā Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē tika izvērtēta Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” īstenošanas gaita. Lai veicinātu šā pasākuma attīstību un efektīvāku Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu ieguldīšanu lauku attīstībā, sēdē nolemts mazajiem projektiem ar attiecināmo izmaksu summu līdz 35 000 latu atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, palielinot atbalsta intensitāti no 60 uz 70% no attiecināmo izmaksu apjoma un atceļot prasību pierādīt finanšu līdzekļu esamību, kā arī projekta iesniegumā norādot tikai naudas plūsmu. Ja projekts tiks apstiprināts, pēc diviem līdz trim gadiem tā realizētājam ir jāsasniedz projektā plānotie rezultāti – gada apgrozījumam jābūt vismaz 20% apmērā no investīciju apjoma. Līdz 2013. gada beigām pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” pieejami 23,6 miljoni latu. Pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” 2012. gadā paredzēts izsludināt divas pieteikšanās kārtas. 2) Tā kā pasākumā „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ir finansējuma iztrūkums gandrīz 2,5 miljonu latu apmērā, nolemts pārdalīt finansējumu no pasākumiem „Priekšlaicīgā pensionēšanās”, „Standartu sasniegšana”, „Ražotāju grupas”, kuru īstenošana ir noslēgusies un izveidojies finanšu atlikums. 3) Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē nolemts arī veikt finansējuma pārdali LAP 1. ass ietvaros, pārdalot 1 miljonu latu no pasākuma „Atbalsts daļēji naturālajām saimniecībām” uz pasākumu „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, lai 2012. gadā šajā pasākumā būtu iespējams izsludināt vēl vienu kārtu. 4) Pēc LAD atbildēm uz lauksaimnieku organizāciju jautājumiem 2012. gada 18. janvāra sanāksmē – jaunu kārtu 2012. gadā plānots atvērt pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” 3 reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs – Austrumlatgales, Dienvidlatgales un Ziemeļaustrumu. Tas nozīmē, ka, ja vēl ir kāda saimniecība, kas iepriekšējos gados nav saņēmusi finansējumu pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” un velētos iesniegt šādu projektu, tad, iesniedzot deklarāciju VID par 2011. gadu, lūdzu pievērst uzmanību, lai ieņēmumi no saimnieciskās darbības būtu vismaz 2108 Ls. 2. Vienojas par bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanu lauksaimniekiem periodam no 2012. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 30. jūnijam. 15. februārī Zemkopības ministrijas „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
(ZM) Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē apstiprināti ZM priekšlikumi bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanai periodam no 2012. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 30. jūnijam. Lauksaimnieku konsultatīvā padome nolēma bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanai saglabāt pašreizējo ieņēmumu slieksni uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielas iegādei ir tiesīgs saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs par hektāru skaitu, par kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Tiks saglabāti pašreiz spēkā esošie atvieglojumi arī 2012./2013. saimnieciskajam gadam: prasību par minimālajiem ieņēmumiem (200 lati uz hektāru) nepiemēros tiem zemes hektāriem, kuri salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir papildus deklarēti vienotā platību maksājuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šo prasību nepiemēros „jauniem lauksaimniekiem” – ja lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuri bija uzsākuši saimniecisko darbību un reģistrējušies Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī tie, kuri 2012. gadā pirmo reizi deklarējuši lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platību maksājuma saņemšanai. Minimālajos ieņēmumos iekļauj arī 2010. gadā saņemto ES atbalsta maksājumu pasākumu „Agrovide” un „Agrovides maksājumi” apakšpasākumos (izņemot apakšpasākumu „Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai. Sākot ar 2012. gadu, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijas VID ir jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam. Lai lauksaimnieks varētu saņemt bezakcīzes dīzeļdegvielu jau no 2012. gada 30. jūnija, piesakoties LAD bezakcīzes dīzeļdegvielas saņemšanai, lauksaimniekam būs jāiesniedz VID iesniegtā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācija par 2011. gadu. Ja deklarācija netiks iesniegta LAD, dīzeļdegviela tiks piešķirta ne ātrāk kā no 2012. gada 1. septembra. 3. Ir apstiprinātas Valsts subsīdijas 2012. gadā – „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas nosaka valsts atbalsta pasākumus lauksaimniecības attīstībai, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un kārtību 2012. gadā. Šogad valsts subsīdijas lauksaimniekiem paredzētas 6,18 miljonu latu apmērā. Subsīdijas paredzētas Piensaimniecības, Cūkkopības, Gaļas liellopu audzēšanas, Kazkopības, Aitkopības un Zirgkopības nozarēs. Jāņem vērā, ka tāpat kā iepriekš ciltsdarba maksājumiem varēs pieteikties caur šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām. Šo organizāciju sarakstu var atrast Lauksaimniecības datu centra mājaslapā www.ldc.gov.lv sadaļā Ciltsdarba orga-
nizācijas. Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, organizācijām Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz sniegto pakalpojumu plānotās izdevumu tāmes (līdz 2012. gada 30. martam). Pēc tam organizācijas, kad būs saņēmušas apstiprinājumu tāmēm, slēgs līgumu ar lauksaimnieku (šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām vai pārraudzības ganāmpulka īpašniekiem par vaislas dzīvnieku ciltsdokumentācijas sagatavošanu). Mājas lapā www.lizums.lv /sadaļā lauksaimniekiem ir ievietots Konspekts – Ministru kabineta noteikumi Nr. 64 „Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”. Konspektā tabulās ir sniegta informācija par galvenajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. 4. JAUNUMS! Lauku e- LAPA SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” informatīvais izdevums „Lauku lapa” tiek izdots reizi mēnesī. Gribam pateikties visiem „Lauku Lapas” lasītājiem par to, ka esat mūsu lasītāji. Arī mēs domājam par attīstību, lai paliktu Jums interesanti un noderīgi. Tā kā „Lauku Lapa” iznāk tikai reizi mēnesī, tad reizēm dažas pavisam aktuālas lietas nespējam iekļaut izdevumā, jo to aktualitāte jau ir zudusi. Tāpēc, sākot ar 2012. gadu, izdosim elektroniski īso ziņu „Lauku eLapu” ik nedēļu, kurā atspoguļosim aktuālākās lietas, kas attiecas uz lauksaimniekiem. Šīs ziņas būs pavisam īsas (skaidrojumi un analītiski raksti paliks ikmēneša „Lauku Lapai”). Protams, arī ikmēneša „Lauku Lapā” iekļausim aktuālo informāciju, tomēr ar „Lauku e-Lapu” ceram panākt, ka jaunumi pie Jums nonāks daudz ātrāk un operatīvāk. Jāatzīst, ka „Lauku e-Lapa” būs pieejama tikai elektroniski un tiks nosūtīta uz abonentu e-pasta adresēm, kā arī ievietota LLKC un VLT mājāslapās. Ikmēneša „Lauku Lapa” kā līdz šim iznāks arī drukātā veidā un būs pieejama visās LLKC reģionālajās nodaļās un pie novadu lauku attīstības speciālistiem. Tie lauku saimnieki, kuriem ir arī mežs, zina, ka „Meža konsultāciju pakalpojumu centrs” reizi ceturksnī izdod izdevumu „Čiekurs”, kurā ir apkopota informācija par mežu nozarei svarīgiem jautājumiem. Līdz ar „Lauku eLapu” saņemsiet arī ziņas par mežsaimniecību, kuras būs ietvertas sadaļā „e-Čiekurs”. 5. Būs informatīvā diena Lizumā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes nodaļa organizēs informatīvos seminārus „Aktuālā informācija par ES atbalsta iespējām un likumdošanas izmaiņām lauku teritoriju iedzīvotājiem”, kuros lektori informēs par Valsts un ES atbalstu 2012. gadā, platībmaksājumu pieteikumiem, aktualitātēm un izmaiņām nodokļu likumdošanā 2012. gadā, kā arī par jaunāko mežsaimniecībā. Lūdzu sekojiet līdzi tālākai informācijai, bet šobrīd plānojam, ka informatīvā diena Lizumā būs 27. martā plkst. 10.00 Tautskolas zālē. Anita Rozenberga, lauku attīstības speciāliste
7
sports
Panākumi sportā Latvijas mēroga sacensībās 28. janvārī Rīgas sporta manēžā notika Latvijas Ziemas čempionāts soļošanā. Ar ļoti labiem rezultātiem startēja Edgars Gjačs, 5 km soļojumā uzstādot personisko rekordu 20 min. un 52 sek. Sveicam! Junioru konkurencē Edgaram – zelts, pieaugušo konkurencē – sudraba medaļa. Labus rezultātus uzrādīja arī pārējie Jura Gjača trenētie sportisti – Ilma Melne (4. vieta 5 km distancē), Judīte Valkjūne (4. vieta 1 km distancē) un Artis Vizners (9-tais 1 km soļojumā). Plašāk varat lasīt laikrakstā „Dzirkstele”
21. janvārī Saulkrastos savu pirmo Latvijas čempiones titulu šautriņu mešanā izcīnījusi Elīna Putniņa. Sveicam! Pāru sacensībās Elīnai kopā ar Avelīnu Lāci no Cēsīm trešā vieta, bet par čempionēm kļuvušas Zeltīte Strade kopā ar Vitu Grebsku no Jēkabpils Plašāk par čempionātu lasiet „Dzirkstelē” Zeltīte Strade un Elīna Putniņa.
Lizuma komandas starti Novada ziemas spartakiādē 4. februārī notika kārtējā Novada ziemas spartakiāde, kurā dalību ņēma arī atsaucīgā, jaukā un nepārspējamā Lizuma komanda. Lizumnieši startēja 7 sporta veidos. Viss iesākās piektdien 3. februārī ar galda tenisu. Lizumu pārstāvēja Vija Kalniņa un Jānis Klimons, sīvā konkurencē izcīnot komandai 10. vietu. Sestdien, kad ārā valdīja lielais sals, lieliskā noskaņojumā turpinājās ziemas spartakiāde. No rīta uz Ušura ezera cīņu zemledus makšķerēšanā uzsāka drosmīgie makZemledus makšķerēšanā šķernieki. Lizuma komanLizuma komandā bija dā tie bija Iveta Gjača (IzArmands Blāķis, Iveta cīnīja individuāli 3. vietu), Gjača un Dainis Melnis. Dainis Melnis un Armands Blāķis. Grūti pat bija ārā vērot Šautriņu mešanā vieslēpotājus ilgāk par 10 minūna metiena attālumā no 1. tēm, jo ļoti sala, bet, neskavietas palika izcilā Lizuma toties uz lielo aukstumu, slēkomanda: Elīna Putniņa, potāju bija ļoti daudz visās Raivis Ogorodovs (togrupās, tāpēc par labākajām pošais Zelta talants) un vietām nācās krietni vien paKristaps Deksnis. Viņiem pūlēties. Lizuma komanda Trasē Vitālijs Deksnis. tika pārstāvēta kuplā pulkā, godalgotā 2. vieta. Novusā sīvā cīņā kas pierādīja, ka slēpošana Aldis Strads un Baiba Kostigova izcīnīja 5. mums nav bieds. Vitālijs Deksnis (2. vieta vietu. individuāli), Anita Žavrida (2. vieta individuDambretē Linda Oņiskiva un Jānis Graāli), Līna Berga (individuāli 4. vieta), Mārtiņš sis sīvā konkurencē guva 4. vietu. Deksnis, Inese Berga. Komanda kopvērtēVisilgāk šogad noritēja cīņa par šaha jumā ieņēma 5, 6, 7 dalīto vietu. Malači! titulu. Nepārspēts atkal bija šaha gurū Jānis Šogad Lizuma komanda izcīnīja 4. vieGrasis. Arī Ilze Šuļja cīnījās godam un kotu 13 komandu konkurencē. mandai kopvērtējumā abi izcīnīja 3. vietu. Par īpašiem nopelniem sportā un noSlēpošana šoreiz izvērtās par tādu kā vada popularizēšanā šogad apbalvojumu ekstrēmu sporta veidu, jo ārā temperatūra novads pasniedza Uģim Klimonam – veikbija virs -20 grādiem, tāpēc slēpošana nosmīgam motosporta dalībniekam, Baltijas tika stadionā un distanču garumi tika saīsičempionam Endurokrosā 2011. nāti. Lizuma komanda ir un būs sportiska,
8
Uz starta Līna Berga. azartiska, mērķtiecīga un atsaucīga. Paldies Jums par to! Tiksimies vasarā sporta svētkos Lizumā, kā arī citās aktivitātēs. Drīz jau būs jāsāk gatavošanos Novada vasaras sporta spēlēm! „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
Sporta aktivitātes februārī Februāris šogad tiešām ir bagāts ar sporta aktivitātēm. Jau 11. februārī Sporta centrā Gulbenē noritēja finālspēles Novada čempionātā volejbolā sievietēm, kur par 1. vietu neatlaidīgi cīnījās arī Lizuma meitenes. Par čempionēm šogad kļuva Liene Ķikuste, Agnese Melne, Anete Jukse, Justīne Ogorodova, Diāna Melle, Arta Buklagina, Laila Melle, Alise Aigare, Ilona Melle, Mārita Graudiņa. Paldies meitenēm par atsaucību un izturību. Lielākā daļa ir studentes, kuras centās izbraukāt uz spēlēm visu šo gandrīz 3 mēnešu garumā. Svētdien tajā pašā vietā par Novada čempionāta titulu volejbolā cīnījās MIX grupas. Mūsu novadā MIX grupās čempionāts notika pirmo reizi. Arī Lizuma komanda piedalījās un 3 mēnešu garumā cīnījās godam. Lizuma komanda izcīnīja 5. vietu, atpaliekot no 4. vietas tikai par pāris mazajiem punktiņiem. Mazlietiņ veiksmes un nākošgad jau varēsim kāpt uz goda pjedestāla. Patiesībā spēlēt MIX grupā bija jautri, jo uz laukuma spēlē 2 dāmas un 4 kungi. Lizuma komandā startēja Liene Ķikuste, Guna Klimone, Mārita Graudiņa, Baiba Mezīte, Uģis Aigars, Dainis Melnis, Imants Bērziņš, Māris Fazāns, Mārcis Rudzītis, Gatis Grīnbergs. Beidzies arī Novada čempionāts telpu futbolā, kurā Lizuma komanda izcīnīja 1. vietu otrajā apakšgrupā. Paldies par dalību Uģim Aigaram, Kasparam Graudiņam, Mārcim Graudiņam, Ivaram Roziņam, Dainim Melnim, Sergejam Morozovam, Andrejam Morozovam, Uģim Klimonam, Rinaldam Sirmajam, Rinaldam Audzišam, Gatim Bumburam. 22. februārī notiks kārtējā „Jura Grīnberga piemiņas kausa izcīņa volejbolā” veterāniem. Piedalīsies komandas no Lizuma, Gulbenes, Litenes, Valmieras, Balviem, Bērzpils, Madonas, Lubānas, Vecpiebalgas, Rīgas, Rēzeknes, Nautrēniem u.c. Dāmu cīņas volejbolā varēs vērot Lizuma sporta zālē, bet vīrieši sacentī-
Liene Ķikuste ar meiteņu komandu.
Lizuma MIX komanda pirms spēles. sies Tirzas zālē. Laipni aicināti atbalstīt savējos, kā arī pavērot spraigas cīņas klātienē!
Lizuma pagasta komanda ar izcīnītajiem kausiem un medaļām. „LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris
Materiālus sporta lappusei apkopoja Liene Ķikuste Foto no personīgā arhīva
Sacensību noslēgumā kausi, medaļas un torte.
9
apsveikumi, sludinājumi, informācija Lizuma kulturas nama pasakumu plans martam
Lūgums Mīļo „Ražotāju” mājas vecgada zaglīt! Par burku saturu, kuru apēdi, man bēdu nebūtu, bet pašu burku man žēl. Vai Tu nevarētu tikpat klusi, kā aiznesi burciņas, tukšās atnest atpakaļ. Būšu ļoti pateicīga, jo rudenī raža atkal būs jāpārstrādā un burkas noderēs. Tevi ar burciņām gaidot – saimniece no „Ražotājiem”
2.III 3.III 16.III 22.III
24.III 25.III 25.III 30.III – 1.VI 31.III 31.III
Latvian Voices a capella koncerts Tā Kā Taka Lizuma vidusskolas 12. klases Žetonu vakars Madonas KC deju kolektīvu un Lizuma kultūras nama deju kolektīvu koncerts Lizuma kultūras nama bērnu deju kolektīvu „Mazā Veiksmīte”, „Veiksmiņa”, „Veiksmīte” un „Veiksme” piedalīšanās Gulbenes novada deju kolektīvu sadancī Blomes amatierteātra izrāde P. Putniņš „Ar būdu uz baznīcu” Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai veltīts mītiņš, atceres pasākums un koncerts Dokumentālās filmas „Sibīrijas bērni” un Dzintras GEKAS dokumentālā filma .„.. un Igarka, cerība un Taurenis” Lizuma amatnieču kopas „Laipa” piedalīšanās starptautiskā projektā „Satiec savu meistaru” Jauniešu deju kolektīva „Veiksme” 5. gadu jubilejas pasākums Atpūtas pasākums kopā ar grupu „Naba niez”
Kultūras nams Kultūras nams Kultūras nams Tirza
Kultūras nams Kultūras nams Kultūras nams Lizuma pagasts Kultūras nams Kultūras nams
Kāzu muzejs radis jaunu mājvietu – Kā smaržīga vītola spurdziņa Man sirdī šūpojas prieks Un čalo kā sudraba urdziņa, Un smejas kā nebēdnieks. Vai ziedons jau pumpurus briedina? Tak nē! Vēl ziemelis dveš Vēl sarma tik ābeles ziedina, Un ledus kurpēs stingst mežs. Vēl asni guļ zemzemes mājiņās, Vēl tālu cīrulīts mazs. Kā prieciņam nesala kājiņas, Kur ceļš tik ledains un ass? Prieks nāca pa debesu taciņu Un atnesa siltuma daudz. Man liekas, šo ziedoņa aciņu Par mīlu cilvēki sauc. /E. Zālīte/
Lizuma pagasta pārvalde sveic marta jubilāres Ausmu Āboliņu – 75 Aiju Vipuli – 60
Vecgulbenes muižas teritorijā, Gulbenē, Brīvības ielā 22c Kāzu muzeja „Mīlas namiņā” un „Kambarī” ir apskatāma Latvijas dižgodu – Kāzu lietu izstāde. Kāzu muzejs piedāvā kāzu organizēšanu, dodot iespēju Jaunajam pārim kopā ar vedējiem, kāzu viesiem ļauties Mīlas fejas sagādātajiem pārsteigumiem un pārbaudījumiem, nobaudīt Kāzu muzeja Raibo Mīlestības zupu, iegādāties īpašās Mīlestības konfektes, rakstīt mīļas vēstules, pašiem izveidot savu Jaunās ģimenes Laimes pakavu, uzzināt daudz vērtīgu padomu par kopējās dzīves veidošanu, baudīt šampanieti Mīlestības ielā, piedalīties Vecgulbenes muižas parka atjaunošanā, kopīgi iestādot savas jaunās dzīves pirmo koku muižas parka Jaunlaulāto alejā, kā arī daudzas citas vienreizējas un neaizmirstamas aktivitātes kopējā dzīves ceļa uzsākšanas vissvarīgākajā dienā. Kāzu muzeja „Mīlas namiņš” atvērts ikvienam interesentam. „Piedāvājam programmas Kristību, nozīmīgu dzīves jubileju, kāzu gadadienu svinību organizēšanai. Telpas semināriem un kursiem. Ikviens interesents var pieteikties tematiski-praktiskajām programmām „Padomi no senču pūralādes” un „Mārtošanas maizes gudrība”. 2012. gada maija mēneša pirmajā sestdienā notiks tradicionālais (jau ceturtais pēc skaita) gadatirgus „Kāzu štelles vienuviet”, kuru nākošgad plānojam rīkot plašākā mērogā, kā tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu. Tāpat 2012. gada augusta mēneša pirmajā sestdienā, svētdienā notiks 9. Kāzu vedēju salidojums, kura tēma: „Kāzas Zemgaļu sētā”. Vieta Kāzu muzeja „Mīlas namiņam” izraudzīta Vecgulbenes muižas kompleksa teritorijā, tagad ikvienam interesentam var piedāvāt Vecgulbenes muižas jaukās, mājīgās telpas (Lielo zāli – līdz 200 cilvēkiem, Kamīnzāli – līdz 40 cilvēkiem) svinību norisei un naktsmītnes
Vecgulbenes muižas četrzvaigžņu viesnīcā. Vasaras sezonā piedāvājam organizēt kāzas brīvā dabā – Vecgulbenes muižas parkā, Mīlētāju kalniņā. Vivita Ķepse, Kāzu muzeja vadītāja Mob. tālr. +371 29492964 , +371 22163858
Kāzu muzejs piedāvā Ekskursiju muzejā: Pieaugušajiem – Ls 1.50 Skolēniem – Ls 0.70 Grupām virs 15 cilvēkiem – Ls 1.00 Cenā ietilpst arī gida pakalpojumi! Izbraukums pie jubilāra (10 min. apsveikums) = Ls 7.00 (tēls + apsveikuma programma, dāvana un ziedi Jūsu) Izbraukums pie jubilāra (30 min.) = Ls 15.00 (tēls + apsveikuma programma, dāvana un ziedi Jūsu) Izbraukums pie jubilāra (1h) = Ls 25.00 (tēls + apsveikuma programma, atrakcijas) Izbraukums pie jubilāra (~20 cilv.) (1h) = Ls 40.00 (tēls + apsveikuma programma + atrakcijas + balviņas) Bērnu ballītes kopā ar Jūsu izvēlētu personāžu = no Ls 50.00..... Organizējam salidojumus (dzimtas, klases, skolas, darba vietu u.c.) Telpas kursiem un semināriem – 10.00 Ls/1h Īpašais piedāvājums: Gotiņkonfektes ar Jūsu izvēlēto noformējumu 100 gb. = Ls 17.00 Ekskursija Vecgulbenes muižā un Kāzu muzejā: Pieaugušajiem – Ls 2.00 Skolēniem – Ls 1.00
LIZUMA PAGASTA PĀRVALDE
10
„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada februāris