Oktobris LILLA

Page 1

VIŅI SATIK Ā S K ĀDĀ VIENTUĻ Ā RĪTĀ

10

“LOKOMOTĪVES MĪLESTĪBAS” C I LV Ē K S – K A S PA R S OZO LI ŅŠ


SLEJA LILLÁ

I DE Ā L A IS

FOTO:SHUTTERSTOCK

I V E TA Š N E PA


SLEJA LILLÁ

N

ē, viņi pavisam noteikti nav no Marsa! ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka tās centieni atrast dzīvī bas pazīmes uz Marsa ir bijuši neveiksmīgi. Zinātniskā laboratorija Curiosity, kas uz sarkanās planētas atrodas kopš pērnā gada augusta, ir atradusi tikai nelielu metāna daudzumu Marsa atmosfērā, bet metāns, ja atceras skolas laikos lasīto, ir uz Zemes bieži sastopama gāze un viens no galvenajiem dzīvu organismu klātbūtnes indikatoriem.


Š

SLEJA LILLÁ

ķiet, Breds Pits (viņš, starp citu, žurnālā

Biju pamatīgi pārsteigta, kad izlasīju nesen

šomēnes pieminēts vairākkārt) ir teicis,

Lielbritānijā veiktās aptaujas rezultātus. Sie­

ka sieviete ir sava vīrieša atspulgs. Tāpēc,

vietēm bija jāsniedz atbildes uz jautājumu, kāds

izlasot NASA paziņojumu, atviegloti uzelpoju –

ir ideāls vīrietis. Saskaņā ar šo pētījumu ideāls

arī mēs tātad nelīdzināmies citplanētietēm!

vīrietis ēd gaļu un dzer alu, labi pelna, brauc

Bet, runājot nopietni, vīrieši un sievietes daž-

dārgā automašīnā un divreiz nedēļā sazvanās

kārt tiešām šķiet kā no divām dažādām planē-

ar mammu. Viņš ir muskuļots, stilīgi ģērbjas,

tām nākuši, kuru savstarpējai komunikācijai

un viņam nenormāli patīk iepirkties... Netica-

nepieciešami tulka pakalpojumi. Tulka lomu

mi! Labs materiāls kādai vaildiskai komēdijai.

bieži vien uzņemas prese, konkrētāk, sieviešu

Nē, nu es saprotu, ka neviena sieviete mūs­

un vīriešu žurnāli. Noteikti ir redzēti un lasīti

dienās negaida bruņinieku baltā zirgā, kas viņu

raksti par tēmām: „Viņš saka to, bet patiesībā

uzvedīs Munameģī. Mēs esam neatkarīgas, paš-

grib pateikt to!” vai „Viņa saka to, bet viņš dzird

pietiekamas, sasniegumos orientētas un mērķ-

to!” Vai vieglāk nav vienkārši pašai pajautāt sa-

tiecīgas. Ir saprotama vēlme blakus sev redzēt

vam vīrietim? Absurdi, ka, dzīvojot blakus, jop-

kādu, kurš spēj novērtēt, ko esam sa sniegušas,

rojām neesam sapratuši vai varbūt nevēlamies

bet vai tiešām ideālu vīrieti raksturo tas, vai vi-

saprast, ka jebkuras situācijas atrisinājums

ņam ir spalvainas krūtis vai nav?

slēpjas divu cilvēku spējā savstarpēji izrunāties

Vai meklējot ideālo, mēs neriskējam nepamanīt

un vēlmē saprasties. LILLÁ digitālajās lappusēs

savējo? Un tikai tāpēc, ka viņam nav īstais kājas

šomēnes uzdrīkstamies apgalvot, ka to ir iespē-

izmērs vai vēlamais matu griezums?

jams un vajag darīt. Mēs jautājam vīriešiem un

Es laikam esmu old school. Kaut bruņinieku ne-

saņemam skaidras atbildes. Patiesībā viss ir ļoti

gaidu, bruņiniecisku attieksmi pret savu sie-

vienkārši!

vieti gan! Mans īstais vīrietis ir inteliģents, ne-

Ievērojamais pasaku rakstnieks un salonkomē-

atkarīgs un uzticams. Viņš mani pieņem tādu,

diju autors Oskars Vailds savā lugā Sieviete, kura

kāda esmu – ar visām manām dīvainībām. Viņš

nav uzmanības vērta (1893.g.), gan mazliet iro-

ir ar mani un par mani jebkurā dzīves situāci-

nizējot, apcer ideālo vīru jeb vīrieti: „Ideālais

jā. Viņš būs viens pret visiem, ja vajadzēs, bet

vīrietis! Ak, viņš runā ar mums kā ar dievietēm

es aiz viņa muguras vienmēr jūtos droši. Viņš

un izturas pret mums kā pret bērniem. Viņš pa-

mani iedvesmo, un caur viņa mīlestību es atklā-

saka daudz vairāk, nekā domā, un domā daudz

ju sevi. Ar viņu es esmu gatava doties uz jebku-

vairāk, nekā pasaka. Viņš ir jauks pret visām

ru pasaules malu, bet, ja vajadzēs, – arī uz citu

sievietēm, bet viņu interesē tikai viena.” Kā zi-

planētu.

nāms, katrā humorā ir sava daļa nopietnības.

LILLÁ lappusēs šomēnes nemeklējam ideālu,

Jā, sieviete vēlas sev blakus ideālo vīrieti. Bet

bet, atceroties sākumā pieminēto Breda Pita at-

kas ir ideāls? Un vai tāds vispār eksistē?

ziņu, ielūkojamies sevī. Viņa acīm. L

L

4



VIŅŠ LILLÁ

KO VĒL A S VĪ RI E ŠI?

FOTO: SHUTTERSTOCK

JURIS ŠLEIERS


VIŅŠ LILLÁ

C

ilvēkam vislabākais ir dzīvot tā, lai tas pēc iespējas vairāk būtu labā omā un pēc iespējas mazāk bēdātos. Tas panākams tikai tad, ja cilvēks savus priekus nemeklē gaistošās lietās.“ Dēmokrits (460.–370. g.p.m.ē.).

2

#


L

VIŅŠ LILLÁ

ai kā arī man negribētos, tomēr virsraksts

pārdošanu), viņš vakarā sadzeras un, mēģinot

daudzas no jums mudinās atcerēties filmu

novaksēt kājas, iekrīt vannā; lai sižetu padarītu

ar Melu Gibsonu galvenajā lomā – Ko

pilnīgi nereālu, viņam rokās izrādās ieslēgts

vēlas sievietes. Taču, ja tieši tev neticamā kārtā

matu fēns, un mēs visi zinām, kāds efekts ir

šī komēdija neko neizsaka, īsumā pārstāstīšu.

tam, ja elektrība nonāk saskarē ar ūdeni. Taču

Tātad Gibsona atveidotajam vīrietim, protams,

filmā notiek brīnums: galvenais varonis ne

ir ap četrdesmit, viņš strādā lielā reklāmas

tikai izdzīvo, bet no elektrošoka iegūst burvju

uzņēmumā, kurā viņam apsolīts paaugstinājums,

spējas – tagad Mels dzird sieviešu domas. Tas,

taču to iegūst kāda simpātiska sieviete, kura,

viņaprāt, palīdzēs uzzināt, ko vēlas sievietes un

protams, ir vientuļa, tāpat kā viņš, jo no

tā tālāk. Tiktāl par kino.

pirmās sievas, ar kuru viņam ir pusaugu meita,

Neslēpšu, daudzās dzīves situācijās esmu vēlē-

kundziņš jau sen šķīries. Pirmajā darba dienā

jies, lai arī man piemīt šāda maģiska spēja. Šķiet

jaunā priekšniece liek domāt saviem padotajiem

viss būtu daudz vienkāršāk. Ja tik vien es zinātu,

„ārpus rāmjiem“, jo svarīgam klientam ir

ko domā mana sieviete. Un droši vien tas dar-

jāpiesaista jauna auditorija. Tostarp arī Melam

bojas abos virzienos. Arī sievietei bieži gribas

jāiziet ārpus rāmjiem. Un viņš arī iziet. Lai

uzzināt, ko īsti domā viņas vīrietis. Bet tāpēc

iepazītu sievietes (klients vēlas uzrunāt tieši

jau nemetamies vannā ar fēnu rokās, cerot uz

šo visuzticamāko auditoriju, ja runa ir par

brīnumu. Un tikmēr, kamēr maģiskas spējas ir

S K AT Ī T V I D E O

Filmas “Ko vēlas sievietes” treileris


VIŅŠ LILLÁ

realitāte tikai bērnībā, pieaugušie iztiek ar gadu

palīdzēs. Vispirms ideālā gadījumā vīrietim

tūkstošiem senām metodēm: partnera novēroša-

jāuzdod jautājums tad, kad sievietei atbilde jau

nu un intuitīvu rīcību atbilstoši savai sapratnei

ir zināma (joks). Bet, ja nopietni, labāk, ja būsiet

par novērojumiem, kas, man jāsaka, nav ne par

izvairījusies no visnepiemērotākajiem brīžiem,

kripatiņu uzticamāk kā ticēšana zobu fejai vai

kad to darīt, piemēram, pirmdienas rītiem, arī

burbuļmātei, kurai garšo nepaklausīgie bērni.

otrdienas rīta cēliens nav diez ko labāks, banā-

Taču, no vienas puses, it kā visam vajadzētu būt

li, bet arī skatoties ziņas, Dinamo Rīga vai kādu

vienkārši, jo īpaši, ja palasa Barbaras un Ala-

Ernesta Gulbja spēli, vīrietis, visticamāk, kva-

nu Pīzu dižpārdokli Ķermeņa valoda (1981) vai

litatīvi nevarēs izdarīt divas lietas vienlaikus:

vienu no viņu pēdējiem grāvējiem Kāpēc vīrieši

gan skatīties, gan klausīties. Viena no tām cietīs.

vēlas seksu, bet sievietes vēlas mīlestību: vienkāršu

Tāpēc labāk pagaidīt vai izdarīt pašai. Vēl: vīrie-

patiesību atklāšana (2009). Taču šie autori droši

šiem nepatīk, ja par savām vēlmēm sieviete viņu

vien savus vērojumus un secinājumus balstījuši

mudina domāt publiski, piemēram, draugu vai

kaut kādās viduvējībās, kas, kā gribētos domāt,

(vēl nepatīkamāk) kaut kādu konkurentu lokā.

pavisam noteikti neesam mēs. Jo ikviens vīrie-

Kā zināms, šādos apstākļos vīrieša vēlmes mēdz

tis, pat asākais biznesa nazis, kurš vasarā valkā

piedzīvot neticamas izaugsmes vai tieši otrādi

tumši zilus zamša mokasīnus, nevelkot zeķes,

pieticības lēkmes. Taču man tāpat ir skaidrs, ka

un dienu sāk ar rīta skrējienu pa mežaparku,

LILLA’ lasītāja bija uz Dalailamas lekciju un sa­

bieži jūtas tāpat kā Vudijs Allens. Viņš, tāpat kā

dzirdēja, ka tieši vēlmes (pēc īstermiņa baudām)

daudzi citi vīrieši, pats nezina, ko vēlas. Un kā

ir tās, kas sabojā laimīgu dzīvi. Bet laimīga dzīve

gan – pasakiet man, lūdzu, lai to varētu zināt

ir dzīve bez ciešanām. Un es nezinu, vai arī tas,

jūs?

ja mēs spētu viens otru dzirdēt, būtu risinājums,

Taču ir viens absulūti ģeniāls veids, kā noskai-

kamēr vien mūsu vēlmes dzīsies pēc gaistošā.

drot, ko vēlas tavs vīrietis. Pajautāt. Protams,

Visam būtu jābūt vienkārši – es vēlos tevi, kas ir

arī tas ir jāprot, bet labā ziņa ir tāda, ka to var

vienīgā patiesi īstā vērtība attiecībās. Pārējais ir

iemācīties. Tāpēc daži padomi, kas, iespējams,

tam vienkārši pakārtots. Omm. L

L


LILLÁ OKTOBRIS

S K AT Ī T V I D E O

D U E T S L I L L A` Tikšanās kādā vientuļā rītā.

LILLÁ SARUNAS

VĪRIETIS LILLÁ Kaspars Ozoliņš: “Es neesmu pulētājs, neesmu slīpētājs, mani vairāk interesē veidot ko jaunu, atrast negaidītus risinājumus, bet, kad sākas rutīnas darbs, es neesmu tam radīts...”


L I L L Á C I LV Ē K O S

V I Ņ Š L I L L A`

M Ē S L I L L A`

J Ā ! L I L L A`

Juris Šleiers.

Viņš ir

Ko vēlas vīrietis?

L I L L A` S T I L Ā

Skaitļiem

GRAND L I L L A`

C I LV Ē K I L I L L A`

Par ko izaug

pievilcīgs,

nākotnē

Lūša

Ir kāds īpašs

Vendija Dār-

viņš ir gudrs

būs arvien

piemēra

gaismas ceļš,

linga?

un velnišķīgi

lielāka

iedvesmoti,

un iešana pa

seksuāls, viņā

nozīme,

sešdesmito

to ir mūsos

ir kaut kas no

arī cilvēku

gadu vidū

iekodēta.

Ulda Pūcīša

likteņos,

latviešu

Inga Žolude

un Klārka

politikā un

jaunekļi pie

meklē

Geibla. Viņš

ekonomikā.

šķēpa ķērās

skolotāja

ir Sliktais

ar īpašu

kodu.

Puisis.

iedvesmu.

Andris Bulis.

KOŠUMS L I L L A`

GARŠĪGI L I L L A`

Kāds vien-

Kā radās

tuļš rīts.

mums tik

Kur lauku

VIŅPUS L I L L A`

Britu modes

Vīrietis vir-

romantisms

Kino slikto

dizainers

tuvē.

sastopas ar

puišu valdzi-

Metjū

ierastie un

moderno.

nājums.

Viljamsons:

pazīstamie

Liepupes

“Man

kosmētikas

muiža.

vienmēr ir

zīmoli?

Z O O M L I L L A`

I E K Š Ā L I L L A`

L I L L A` S T I L Ā

svarīgi likt sievietēm justies skaistām.”


VĪRIETIS LILLÁ

DZĪVE S UPĒ

K A SPAR S OZOLIŅŠ ILZE ANNA VĪTOLA FOTO: JĀNIS SALIŅŠ


VĪRIETIS LILLÁ

V

iņš jau krietnu brīdi nav TV3 Latvija vadītājs. Nav arī koncerna MTG vadītājs Baltijas valstīs. Augusta pēdējā dienā atstājis savu līdzšinējo amatu, runājot par televīziju, it īpaši par TV3, joprojām saka – mēs un mums. Piecpadsmit gadus Kaspars Ozoliņš bijis saistīts ar TV3 un MTG koncernu. Tiesa gan, viņš joprojām ir saistīts ar televīziju savā jaunajā darbavietā – šoruden ir kļuvis par producentu grupas „Paprika Latino” vadītāju Baltijā. Viņš nav budists, bet mūsu sarunā jaušams vārdos grūti formulējams miers. Kaspars lieto tādus jēdzienus kā „vēdera sajūta” un „dzīves upe”, un mani neatstāj doma, ka varbūt mums vajadzēja nevis vakariņot vienā no galvaspilsētas vīna bāriem, bet sēdēt upes krastā un runāt par mīlestību. Par mūziku, par īsto vēju kaitbordam, par mīkstāko sniegu snovborda dēlim. Kaspars izvēlas vienpadsmit dziesmas, kas ir viņa šī rudens sajūta, un tā tiek jums. Par sniegu un kaitborda dēļiem mums negribējās runāt. Par mīlestību gan.


VĪRIETIS LILLÁ

Nemaz tik daudz sarunu ar jums publiskajā telpā nav bijis. Apzināti esat vairījies no publicitātes?

Divdesmitgadīgus jauniešus tolaik par vadītā-

Es domāju, jā! Nekādā ziņā neesmu uz to strā-

ti izbijuši nomenklatūras darbinieki, kas ļoti

dājis. Spējai sevi eksponēt jābūt dotai no dabas,

ātri noveda uzņēmumus visai sliktā finansiālā

bet es absolūti nejūtos komfortabli, ja notiek

stāvoklī, jo nesaprata, kas ir tirgus ekonomika.

mērķtiecīga afišēšanās...

Es gan arī vāji to sapratu, bet bija skaidrs, ka

jiem neviens neiecēla, šajos amatos bija pieņem-

kaut kas jādara, un mēs mācījāmies. Tā bija at-

Un tomēr tajās pāris sarunās, kas ar jums bijušas, esat uzsvēris, ka ģimene jums ir svarīga, svarīga piederības sajūta. No kādas ģimenes nāk cilvēks, kas salīdzinoši jaunos gados sācis veidot karjeru, par kādu var tikai apskaust?

šķirība, ko ārvalstu uzņēmēji redzēja, – mēs mācāmies! Tā divdesmit piecos gados no papīra tirgotāja kļuvu par firmas vadītāju.

Man ir ļoti klasiska ģimene: māte – ārste un

Kas notiek ar jaunu vīrieti, kad viņš tik strauji izveido karjeru?

tēvs – inženieris. Tas, ko esmu paņēmis no ģi-

Kas notika... Domāju, ka cilvēki droši vien attīstās

menes, ir godīgums un pienākuma sajūta, kas

jau 16 gados, ir ar savu skaidru pārdomātu dzīves

citreiz varbūt pat ir pārspīlēta, jo vieglāk no-

jēgu un vērtējumu, bet es tobrīd vairāk eksistēju.

teikti būtu dzīvot, ja tā nebūtu tik izteikta, bet

Un tas arī notika – no 85 kilogramiem pieaugu

tajā pašā laikā es domāju, ka īpašības, ko man

līdz 105 kilogramiem... No treknas dzīves.

devusi ģimene, arī ļāvušas pulcēt ap sevi cilvēpieķēries. Nav nemaz tik daudz lietu, ko cilvēks

Klasiskais biznesa cilvēka komplekts: slikti ēd, daudz smēķē un maz guļ?

var paveikt viens. Pat Ernestam Gulbim, lai cik

Ļoti iespējams. Vienlaikus tas arī bija lūzuma

liels talants viņš būtu, ir vajadzīgs treneris. Ie-

punkts. Ja cilvēkam divdesmit piecos gados jau

spējams, mākslinieki var kaut ko paveikt vienat-

šķiet ka viss materiālais ir nodrošināts, un, ja

nē, bet jomās, kur es esmu darbojies, tas ir bijis

nav vēlmes kļūt par uzņēmēju, tad nav arī kur

cilvēku un komandas darbs. „Komandas darbs”

tālāk attīstīties. Bet tad 31. kanāls meklēja va-

ir tik novalkāts jēdziens, bet nu – tas ir Šveices

dītāju, un es aizsūtīju savu CV. Tur arī bija zi-

pulkstenis, kur katrs zobratiņš...

nāma liktenīga sakritība, jo tolaik LNT piederē-

kus, ar ko kopā realizēt lietas, pie kurām esmu

ja [Vilim] Krištopanam un neviens nepieteicās,

Kāda ir jūsu izglītība?

tādēļ ka domāja: šis kanāls nesaņems apraides

Esmu dzelzceļu būves inženieris. Man pietika ar

atļauju un vienkārši nīkuļos. Es, pilnīgi neko

vienu nedēļu prakses „dzelzceļā”, lai es saprastu,

nesaprotot no mediju vides un kas tur notiek,

ka darīšu da jebko citu, tikai nestrādāšu kā inže-

pieteicos, un, cik zinu, mēs bijām tikai divi kan-

nieris. Un kad ieraudzīju pirmo sludinājumu, kur

didāti – izvēlējās mani.

zviedru uzņēmums meklēja papīra pārdošanas

Tā laikam ir otra lieta dzīvē, kas man palīdzē-

vadītāju, tad paralēli, vēl studējot pēdējā kursā, es

jusi: ziņkārība un vēlme mācīties. Nesen Rīgas

sāku strādāt un piedāvāt uzņēmumiem kopēšanas

Laikā bija intervija ar kādu Nobela prēmijas lau-

papīru, kas tobrīd vēl bija ļoti reti izmantots, jo

reātu. Viss raksts par ārkārtīgi gudrām tēmām,

1993.gads joprojām bija rakstāmmašīnu ēra.

dažbrīd varbūt pat grūti saprotams, bet beigās,


VĪRIETIS LILLÁ


VĪRIETIS LILLÁ

kad jautā, kas ir viņa lielākais atklājums dzīvē,

ses: mums ir bijis Latvijas lepnums, LNT ziņas,

atbilde ir: „Mans lielākais atklājums ir, ka vis-

kur veido dokumentālās firmas, priekšvēlēšanu

svarīgākais dzīvē ir ģimene un mīlestība, un

debašu raidījumu cikls. Mūsu uzstādījums te-

otrs – vēlme izzināt pasauli beigu beigās dod at-

levīzijā ir definēts, kā „laimīgā Latvijā, laimīgi

devi.”

cilvēki”, un tad ir jautājums: kā to varam ar te-

Tieši šī vēlme izzināt pasauli man joprojām palīdz

levīzijas palīdzību panākt? Izklaide ir vajadzīga,

no rīta celties, darīt lietas un nesadomāties, ka

nedrīkst teikt, ka „Koru kari” ir prasta dziedā-

esmu kaut ko svarīgu iemācījies. Tā ļauj saprast,

šana! Distancēšanās un aiziešana kategorismā,

ka visapkārt ir tik daudz no tā, ko vēl nezinu un

no inteliģences puses, šeit nepalīdz.

nesaprotu, kas, iespējams, liek man pamest to, ko jau zinu, un doties jaunā nezināšanā.

Ko šajos gados esat sapratis par sabiedrību, ņemot vērā to, kādus raidījumus ir nācies veidot TV3?

Vai nav tā, ka ārēji gribam būt intelektuālāka nācija, nekā esam? Mēs neskatāmies „UgunsGrēku”, bet esam labi informēti, kas tur notiek, līdzīgi par „Koru kariem”? Ja veiktu aptauju par to, ko skatītājs vēlas re-

Šeit ir jautājums par to, cik kategoriski esam, un,

dzēt, cilvēki teiktu: filmas par dabu un izglīto-

manuprāt, trakums Latvijā ir, ka mūsu kultūras

jošus raidījumus, bet reālajā dzīvē ir pilnīgi pre-

inteliģences lielākā daļa ir pārāk kategoriska un

tēji! Mediji pielāgojas cilvēku vēlmēm. Ir taču

komunikācija ar plašāku sabiedrību ir ļoti grū-

vienkāršāk izlasīt 140 zīmju tekstu, nekā lasīt

ta. Protams, komerctelevīzijā labi redzams, ka

garu interviju.

cilvēkiem gribas atpūsties! Atkrist dīvānā un

Pieprasījums rada piedāvājumu?

Jūs reizēm nemulsina tas, kā šķietami vienkāršas izvēles var visai fundamentāli ietekmēt dzīvi? Kā jūsu izvēle pieteikties konkursā par nezināma TV kanāla vadītāju?

Es lasīju kādu rakstu par to, ka amerikāņu jau-

Es dzīvoju mazāk racionāli – domājot un aprēķi-

nietis, ejot pēc pases, parakstās ar drukātiem

not, vairāk – paļaujoties uz vēdera sajūtu, un ir

burtiem, neprazdams rakstīt savienotiem bur-

bijuši mirkļi, kas nav loģiski izdomāti. Tā vairāk

tiem, jo nav vairs glītrakstīšanas. Mēs varam

ir bijusi paļaušanās uz sajūtām, ka jāmūk prom

bļaut: „Ārprāts, ārprāts!”, bet tā ir realitāte un

no kaut kā, ko esi jau izdzīvojis, un nevari vairs

tieši turp iet pasaule.

smelties enerģiju, lai no rīta acis spīdētu, lai

Vairs nav stāsta par saturu, bet par šo polāro

apgūtu kaut ko jaunu, iepazītu jaunus cilvēkus

attieksmi. Un īpaši – no inteliģences puses. Visu

un mācītos no viņiem. Katrā ziņā mani kaitina

cieņu Alvim Hermanim, bet, ja viņš var kādu

paļāvība uz vienu dzīves skolotāju. Arī no jums

nosaukt par tramvaju biļešu prostitūtu, vai tas

es šodien kaut ko paņemšu un ielikšu kripatiņu

ir ceļš? Tas ir protests, bet tas nav ceļš, kā pa-

savā dzīves mozaīkā.

nepiepūlēt sevi šaustot un domājot.

nākt, lai inteliģenci sāktu cienīt. Vienkāršāk, protams, ir pateikt, ka sabiedrība ir sekla. Bet kas ir darīts, lai seklums būtu mazāks? Protams, mēs kā komerctelevīzija varbūt neesam veicinājuši sekluma samazināšanos, bet, no otras pu-

Jūs lietojāt vārdus: „Būt prom no tā visa!”, un ir pagājis salīdzinoši neilgs laiks, kopš vairs neesat televīzijā. Vai esat laimīgs būt „prom no tā visa” vai arī jau jūtat vieglu nostalģiju?


VĪRIETIS LILLÁ

Mēģinu izskaust sevī kategorismu, kas, manuprāt, ir pilnīgi debili, jo katram ir tiesības uz savu viedokli, un, esot kategoriskam, pastāv risks nesadzirdēt otrā kādu pilnīgi ģeniālu lietu!


VĪRIETIS LILLÁ

Nostalģijas vēl tiešām nav. Es teiktu – ir kā

apjautu, cik bezgalīgi var augt garīgajā plāksnē.

skolā, kad esi nobastojis pirmo stundu. Tagad ir

Un darbs ir viena no tām jomām, kuru mainot,

viegla eiforija, ka pieņemts šāds lēmums un no-

var šo garīgo pusi attīstīt un sevi labāk izzināt.

protestēts pret kaut kādu kārtību.

Pret ko noprotestējāt, aizejot no MTG?

Jūs pieminējāt vēdera sajūtu: vai vīrietim piemīt intuīcija?

Tas nebija protests! Cepuri nost uzņēmumam,

Manuprāt, intuīcija nav dzimuma kategorijās

kurā es strādāju, jo tur ļoti ciena to, ko esi iz-

klasificējama. Intuīcija ir prātīguma atslēgšana.

darījis. Tomēr vienā brīdī sapratu, ka no rītiem

Nevis prāta, bet tieši prātīguma! Iespējams, sie-

vairs neceļos ar degsmi. Es neesmu pulētājs, ne-

vietei emocijas var ņemt virsroku pār prātīgu-

esmu slīpētājs, mani vairāk interesē veidot ko

mu, bet tas nenozīmē, ka viņas intuīcija labāk

jaunu, atrast, iespējams, kādus negaidītus risi-

strādās. Man liekas, ka brīžiem ir jāatsakās no

nājumus, bet, kad sākas rutīnas darbs, es nees-

prātīguma un jāpaļaujas uz vēdera sajūtu. Tā ir

mu tam radīts... Šajos piecpadsmit gados man

lieta, ko mēģinu vairāk izzināt un saprast, lasot

ik pa laikam tika doti jauni uzdevumi, divi trīs

un meklējot atbildes.

gadi, un atkal kādi lieli izaicinājumi, apdraudēts bizness, – vide visu laiku ir bijusi mainī-

Kas ir tās atbildes, ko jūs vēlaties atrast?

ga. Kaut vai pēdējā lielā iniciatīva, apvienojot

Gūt apliecinājumu tam, ka viss ir atkarīgs no te-

LNT un TV3, – tas bija ļoti interesants laiks, jo

vis paša, bet tas nenozīmē, ka visu laiku ir jāiet

bija skaidrs, ka šāds notikums nozarei ir neiz-

pret straumi un jātaisa kaut kāda revolūcija dzī-

bēgams. Bija sajūta, ka ar šo komandu kopā mēs

ves upē. Ir jāiemācās peldēt šajā upē un atrast

varētu to izdarīt ar mazākām sāpēm, nekā, ja ie-

veidu, kā izdarīt vairāk ar mazāku piepūli. Un

nāktu kāds svešais. Mēģinājām, cik vien iespē-

lai tas būtu harmonijā ar pašu un ar apkārtējo

jams, saglabāt cilvēcisko faktoru. Apvienošana

vidi.

ir notikusi, un tagad jāpucē tālāk. Tomēr zināms

Mēģinu izskaust sevī kategorismu, kas, manu-

vecums arī – man tagad ir četrdesmit divi gadi,

prāt, ir pilnīgi debili, jo katram ir tiesības uz

un kāds nesen jautāja, vai tā nav...

savu viedokli, un, esot kategoriskam, pastāv risks nesadzirdēt otrā kādu pilnīgi ģeniālu lie-

...četrdesmitgadnieku krīze?

tu! Tas ir līdzīgi, kā mēdz teikt, ka nav jau idejas

Ar kādu no draugiem runājām – kas ir četrdes-

„manas” vai „mūsu”, tās ir gaisā, un jautājums

mitgadnieku krīze? Es domāju, ka tā ir klišeja,

tikai – kurš spēj paķert. Kategorisms iznīcina

bet arī kaut kāda likumsakarība, kas var notikt

šo spēju paķert idejas no Kosmosa. Šis gan arī ir

gan ātrāk, gan vēlāk. Taču brīdī, kad vīrietis ap-

jau diezgan nodrāzts vārds. (Tāpat kā Ziedoņa

jauš, ka savā fiziskajā dzīvē vairs neprogresēs,

„viegli” ir novalkāts.) Foršākais ir spēja dzīvot

viņš ļoti labi saprot, ka var progresēt garīgajā

viegli, kas nebūt nenozīmē – bezatbildīgi, bet

dzīvē. Kāds varbūt tik dziļi nemaz negrib rak-

gan neļaujoties salīdzināšanas vajadzībām un

ņāties, jo tas nav viegli un ir diezgan liela sevis

paļaujoties uz sevi.

ķidāšana, kāds cits savukārt ceļu atrod, nomainot sievu, mašīnu, vai vēl kaut ko no tā... Bet es

Ir bijis posms, kad dzīvojāt pretēji šim „viegli”?


VĪRIETIS LILLÁ

Esmu bijis gana nepārliecināts cilvēks. Man vei-

nekur tālāk netiksim, ja nesapratīsim, cik sva-

cies, ka esmu kopā ar cilvēku, kas ir pietiekami

rīga ir sabiedrības vienošana, nevis šķelšana

pārliecināts par sevi. Un tā arī ir mana veiksme!

pēc nacionālajām pazīmēm vai valodas. Man ir

Protams, kāds, iespējams, teiktu, ka veiksmes

prieks redzēt jauno paaudzi, kam tas vairs nav

pamatā ir bijusi apstākļu sakritība, bet es uz-

kritērijs. Šī Sibīrijas pieredze mūsu ģimenē ļauj

skatu, tas noticis tādēļ, ka kādā brīdī esmu va-

vairāk saprast, apzināties to, ka dzīvē viss var

rējis noticēt sev.

notikt un nekas nav garantēts. Un mums kā tautai ir vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Naivi

Es pieņemu, ka tiem, kas šobrīd lasa, būtu grūti jūs asociēt ar nepārliecinātu cilvēku. Ja mēs satiktu jūs vidusskolas laikā, tas būtu garš, tievs, atvainojiet, pumpains, nepārliecināts tīnis?

cerēt, ka kādam šajā pasaulē esam ļoti vajadzīgi.

Pumpains, noteikti! Bet es jau tolaik biju pro-

Pārbaudījums ar slavu, varu un naudu jums ir pazīstams? Un, vai jūs kādreiz esat juties vientuļš, būdams tajā pozīcijā, kāda jums tika piešķirta?

testētājs, piedalījos LNNK (Latvijas Nacionālās

Mūsu personāla daļas speciālistam bija labs pa-

Neatkarības kustība – aut.) Jaunatnes kustības

ņēmiens, kā viņš iedala cilvēkus, – tas notika,

izveidošanā, kur, starp citu, pēc tam atklājās,

ņemot vērā trīs kritērijus, kas lielākā vai mazā-

ka no četriem vai pieciem dibinātājiem divi bija

kā mērā ir ikvienā no mums. Viens – cik viņš

iesūtīti no Drošības komitejas. Es katrā ziņā biju

ķer kaifu no varas, otrais – cik viņš ķer kaifu

gana naivs, un joprojām bieži vien tāds esmu.

no procesa, un trešais – cik viņš ķer kaifu, kal-

Vidusskolā protestēju pret krievu armiju, par to,

pojot citam. Katrā no mums ir pa kādai daļai no

lai tā tiktu izvesta ārā. Es ļoti daudz esmu bijis

tā visa. Un es sāku saprast, ka tad, kad es sāku

„pret”, tomēr kādā brīdī saproti, ka tas varbūt

strādāt, manā pozīcijā labāk justos cilvēks, kam

nav slikti, bet – nav arī gudri!

vairāk patīk vara, nevis process. Savukārt tas, kurp es eju tagad, – producēšanas joma, tur ir

No kurienes šī patriotisma sajūta?

svarīgi, lai cilvēks ķertu kaifu no procesa. Un tad

Starp citu, pēc tam es iegāju otrā galējībā – biju

trešais – cik tu palīdzi citiem.

pilnīgs kosmopolīts! Tagad atkal esmu Latvijas

Es nekad neesmu sajutis varu, un no tās arī ne-

patriots, bet tas laikam raksturīgi šim vecu-

ķeru kaifu. Ja ir bijuši kādi mazie aizraušanās

mam. Brīdī, kad redzi, ka bērni sāk peldēt prom

mirkļi, kad sajūties tā, ka dzīvē viss notiek ap

no mājas, tad sākas tāda kā Dzimtenes sargā-

tevi un esi dzīves upes virzītājs, tad tie ir biju-

šanas sajūta. Sākums ir ģimenē – mans tēvs kā

ši mazi zibšņi, un pats pēc tam brīnies: kā tik

zīdainis kopā ar saviem vecākiem bija izsūtīts

stulbi var domāt?! Ar naudu – man nekad nav

uz Sibīriju... Man gan liekas, ka tie cilvēki, kas ir

bijis tik daudz naudas, lai sajustu to kā pārbau-

cietuši no izsūtījuma, ģimenēs par to runā ļoti

dījumu. Man, protams, ir bijusi stabilitātes sa-

maz. Tāpat kā lielākie ordeņu nēsātāji ir tie, kas

jūta, pastāvība finanšu ienākumos. Varbūt pēc

karā nemaz nav bijuši un vienkārši eksponējas

gada vai diviem es kodīšu pirkstos un nevarēšu

pie Uzvaras pieminekļa. Tomēr, ja agrāk es biju

vairs izbaudīt kaut vai ceļošanu. Es neceļoju ļoti

ļoti noliedzošs pret dažādām situācijām, tad ta-

bieži, bet trīs reizes gadā to daru; turīgam cilvē-

gad man liekas, Latvijai būtu svarīgi saprast, ka

kam varbūt tas ir maz, bet vidusslānim kā es...


VĪRIETIS LILLÁ

Viss nav tik vienkārši kā tikai šī – acīm redzamā – dzīve.


VĪRIETIS LILLÁ

Laikam redzot, kā citi ir tikuši galā ar pārbaudī-

negaidot, bet drīzāk centies dot, tas nāk atpakaļ

jumu ar naudu vai tieši otrādi – kā cīnās ar to,

ar patīkamu pārsteigumu, jo arī viņi sāk dot, un

– tas ir vislabākais veids, kā mācīties. Protams,

tu neesi to gaidījis.

kādreiz ir arī muļķīgi tērēts, bet, ja balle ir laba,

Kāpēc man tik viegli ir tagad... Ir jādzīvo ar

Tas neizklausās viegli, jo, man šķiet, ģimenē īpaši un arī draudzībā mēs tik daudz ko ceram saņemt no otra, ekspektācijas ir milzīgas.

domu, ka es varēšu apmaksāt savus rēķinus. Arī

Es runāju par ideālo variantu, jo arī es esmu ti-

lēmumu aiziet no TV3 es pieņēmu ar domām

kai ceļā un nekad neapstāšos šajā sevis pilnvei-

par to, ko es varēšu izdarīt, nevis domājot par

došanā. Tas nav reāli – dzīvot, neko negaidot

to, ko nevarēšu. Pirms divdesmit gadiem es vai-

no šīs pasaules! Bet esmu sapratis: ja agrāk arī

rāk koncentrējos uz to, ko nevaru izdarīt, bet fi-

ir bijuši brīži, kad es sacepos, tad tikai tādēļ, ka

lozofiska pieeja un laiks daudz maina. Kāpēc tik

es esmu gaidījis. Ir viena laba atziņa par to, kas

daudzi uzņēmēji ir veiksmīgi? Jo pieņem, ka var

ir dzīve: vajag iedomāties, ka dzīve ir kā spo-

izdarīt to, kas daudziem šķiet neiespējami.

gulis – kādu tu sevi redzi atspulgā, tāda arī

Līdz brīdim, kad biju TV3 Latvija direktors, es

ir tava dzīve. Ja tu smaidīsi, tieši tāda būs tava

biju vajadzīgs ļoti daudziem cilvēkiem, bet brī-

dzīve; ja tu gaidīsi – arī otra puse gaidīs, ja tu

dī, kad man tika uzticēta visa Baltijas kanālu

sāksi dot – tev tiks dots pretī. Gaidīšana no sava

vadība, tomēr reāli lēmumus Latvijā pieņem cits

tuvākā cilvēka joprojām turpinās, bet gaidīšana

cilvēks, tad pēkšņi divām trešdaļām no agrāka-

no drauga vai paziņas – to es esmu atlaidis pil-

jiem kontaktiem es vairs nebiju vajadzīgs. Tas

nībā. Un tas ir fantastiski, jo draugi tagad šķiet

bija šoks! Un tu saproti, ka dzīvē vara, pozīci-

daudz mīļāki, viņi mani negaidot pārsteidz ar

ja, slava – tas ir tik gaistošs un rada šķietamu

kādu foršu īsziņu, pateicību, attieksmi.

man nav žēl maksāt. Tādā ziņā es vairāk esmu emocionāls tērētājs, nevis krājējs.

svarīguma sajūtu. Un saproti, ka tie ir bijuši viltus paziņas, es šos cilvēkus nevaru nosaukt par draugiem. Tā bija lieliska mācība.

Kurš bija brīdis, kad sapratāt, ka esat brīvs no kādām ekspektācijām? Pa kripatiņai. Viennozīmīgi, šodien es to skaisti

Mācība, nevis trieciens pašapziņai?

esmu pateicis, un rīt notiks kaut kas tāds, kur

Es domāju, ka tā man bija mācība. Un šobrīd ir

es atkal būšu gaidījis, un šis ideālais stāsts tiks

apgriezta situācija, jo attiecībā pret daļu no vi-

pārbaudīts. Izstāstīšu piemēru: mūsu draugu

ņiem es savā jaunajā darbā esmu tas, kas iet un

pulks pirms Deju svētkiem nolēma pieteikties

mēģina atrast sadarbības veidus. Bet ir forši, ka

deju kolektīvā, un es ļoti labi apzinājos, ka ne-

liela daļa no viņiem ir palikuši... cilvēki. Tas zi-

esmu radīts dejai. Es ne tikai sāku publiskā tel-

nāmā mērā parāda arī to, ka es esmu kaut kādā

pā stostīties, bet arī kājas ķērās. Nolēmu, ka ne-

veidā pieaudzis, jo apzinos, ka man nav vairs ce-

dzīšu sevi lielākos kompleksos, un laikā, kamēr

rību no kāda kaut ko sagaidīt. Un ir baigi viegli

mana sieva un draugi dejo, es darīšu ko citu.

tā dzīvot! Tā ir vēl viena atziņa dzīvē: ja tu gaidi no otra – sievas vai drauga, tu visu laiku dzīvo

Ko jūs darījāt?

ar vilšanos. Tiklīdz tu dzīvo, ne no viena neko

Sāku vairāk sportot, apņēmos vairāk lasīt, aiz-


VĪRIETIS LILLÁ


VĪRIETIS LILLÁ

iet uz kādiem kursiem, pie Pētera Kļavas no rei-

kāda vēstule, bet redzēt to visu bilžu miskas-

zes uz reizi. Un tad mani tas sāka kaitināt: cik

ti un vērtību miskasti... Lūkojoties no otras

esmu primitīvs savā ego, ja mans virzītājspēks

puses, tiem, kuri ķer kaifu no socializēšanās,

ir skaudība par to, ka draugi dejo. Nē! Man ir jā-

tas ir fantastisks veids komunikācijai, tāpēc

iemācās šī skaudība, ka viņi satiekas un kaut ko

es arī negribu to nolikt. Es tikai esmu sapratis,

dara bez manis, sevī izdzēst. Un tad kādā brīdī

ka neesmu izaudzis līdz tam, lai tik viegli...

kļūst viegli. Tas ir stāsts ne tikai par gaidīšanu

Lai gan tas atkal ir mans ego, kas nespēj ak-

no draugiem. Es domāju, nu kāpēc man jāgaida

ceptēt, ka feisbukā var būt tik daudz paviršu

no priekšniecības, piemēram, atzinība? Ir, ir,

kontaktu.

nav – nav! Dzīvojot ar šādu attieksmi, pēkšņi

Mans draugu loks ir veidojies tajā posmā, kad

parādās kādi e-pasti, cilvēki, kas palīdz virzī-

sākās apzināta sevis analizēšana vai veidošana,

ties. Nevajag gaidīt, kad kāds aplaudēs.

ne tikai tad, kad dzīvoju, ēdot, dzerot un saņemot algu. Tad, kad sāku piedomāt – kādēļ es

Kaspar, ja jums jāizvēlas starp romantisku vakaru restorānā vai savā lauku mājā, ko jūs izvēlētos?

vispār to daru, arī šīs draudzības un satikšanās

Man, kā jau teicu, patīk mainība. Un arī attie-

ta, ap mani riņķo četras, piecas, sešas citas pla-

cībā uz vakaru restorānā – jautājums: ko no tā

nētas, ja tā var teikt, jo mēs jau riņķojam viens

varu paņemt? Iespējams, gastronomisku pie-

ap otru. Šie četri pieci cilvēki ir tie, ar ko man

redzi, bet arī tā kādā brīdī tiek izsmelta. Var-

ir ļoti tuva kopīgu vērtību izpratne. Un tad ir

būt tajā vakarā var notikt kāda saruna par ek-

draugi, ar ko kopējā vērtību izpratne ir vieno-

sistenciālām, svarīgām tēmām. Bet, tas, ka es

joša par kādiem procentiem astoņdesmit. Man

jūtu, ka ar gadiem lauku mājā ātrāk nonāk pie

gan šķiet, ka dzīvot tikai ar četriem pieciem

tās sarunas, ir fakts! Jo labas vakariņas resto-

draugiem arī ir riskanti, jo, iespējams, attīstība

rānā kā pasākums – tas reizēm „apēd” sarunas

apstājas, un tādēļ varbūt feisbuks ir labs – tu

dziļumu, kas ir svarīgāks par to, ar ko kāds ir

pēkšņi pamani kādu niansi, ko mācies no cil-

apkāries...

vēka, ar ko uzskati saskan ne par astoņdesmit

ir notikušas. Tāpēc, ja es esmu sava ego planē-

procentiem, bet varbūt kādiem trīsdesmit, bet

Laikā, kad arvien lielāku lomu ieņem sociālie tīkli, vakars lauku mājās ar draugiem izklausās brīnišķīgi. Kā tiekat galā ar socializēšanos feisbukā, piemēram?

viņš sašūpo tavas vērtības, un saproti, ka esi bijis pārāk iestagnējis, iesūnojis kādos priekšstatos.

Es netieku galā ar sociālo mediju vidi, teikšu atklāti. Arī šajā ego dzēšanas periodā piere-

Sakiet, sieva var būt draugs?

ģistrējos feisbukā, apstiprināju jebkuru, kurš

Manuprāt, sieva ir, ja tā var teikt, tīrasiņu

to vēlējās, un tad sāku domāt – ārprāts, šis

draugs. Bet atkal – ja sāc gaidīt draudzību, tas

vārds „draugs” un vērtības, ko esi apstipri-

ir liels risks. Tā ir augstākās raudzes draudzī-

nājis, – pilnīgi dažādas! Ko šis cilvēks vēlas

ba! Lai gan mana sieva izlasīs un teiks, ka viņai

no šādas draudzības? Es kādus divus mēne-

draudzība liekas tā, kā uzsist uz pleca. Un, pro-

šus neesmu skatījies feisbuku, ja nu vien atnāk

tams, tā ir ļoti intīma draudzība.


VĪRIETIS LILLÁ

Visapkārt ir tik daudz no tā, ko es vēl nezinu un nesaprotu, un kas, iespējams, liek man pamest to, ko jau zinu, un doties jaunā nezināšanā.


VĪRIETIS LILLÁ

Es gribu vaicāt, vai četrdesmitgadnieku krīze un ļaušanās kārdinājumam – tas ir neizbēgams savienojums, jūsuprāt?

ties klāt. Domāju, ka nebūtu ticis tik tālu savā

Ir brīdis, kad saproti, ka tavs dēls pacels lielāku

va mani nebūtu mainījusi, pilnveidojusi. Un es

svara stieni vai veiklāk iemetīs bumbu. Sapro-

ceru, ka tas ir bijis abpusēji.

otru attīstīt. Nevis okupēt un iznīdēt, bet slīpēkarjerā vai kādos citos gandarījumos, ja sie-

tot, ka fiziski ir iestājies plato, tev vairs nav jākolēģi, tu vari pasmieties par savu drusku no-

Pieminējāt sevis uzturēšanu formā, cik jums tas svarīgi?

vēloto reakciju futbolā, neiesitot vārtus, sapro-

Es apzināti uzturu sevi formā, bet esmu arī sa-

ti, ka tā ir daba, kurai nevari pretoties. Tas ne-

pratis, ka fiziskās formas attīstīšanai jānotiek

nozīmē, ka nav jāuztur sevi formā, absolūti nē,

līdzsvarā ar prāta attīstīšanu. Un prāta attīstī-

tas ir jādara, bet nav vairs jāmērās ar fiziskajām

šana man tomēr liekas prioritāra.

sacenšas ar savu dēlu vai desmit gadus jaunāko

dotībām! Redzot savu dēlu sportā – arī tur ir jāto visu esmu darījis: sūtījis futbolā, jo „koman-

Ļoti tiešs jautājums: jūs apzināties sevi kā pievilcīgu vīrieti?

das sports izaudzina komandas garu”, un tad

Es esmu jutis, ka dažām sievietēm esmu: „Hei!”,

brīdī, kad viņš iesit vārtus, es rēcu no laimes,

bet es no tā kompleksoju, es nejūtos komfortabli.

bet viņš paskatās, pasmaida, un viņam tas nav

Man ir tāda kā paranoja, es šausmīgi negribētu

nekas tāāāds! Tagad viņš ir atradis savu štelli,

sākt spoguļoties.

spēj atteikties no kādām gaidām un cerībām. Es

kas liek vecāku sirdīm dažreiz drebēt, bet viņš Par kārdinājumiem... Nu kas ir kārdinājums...

Jums ir četrdesmit divi gadi. Kāds jums šķiet Latvijas vīrietis – četrdesmitgadnieks – šodien?

kārdinājumi ir tik ļoti dažādi. Ir vīrieši, kas iz-

Lai ko es teiktu, tā būs mana projekcija...

ir harmonijā ar sevi!

vēlas iet vieglāko ceļu, sevis pierādīšanu izdarot

fizioloģiski tu vairs neprogresē, viens veids ir

Saruna ir ar jums. Pārfrāzējot labi zināmās filmas nosaukumu: ir viegli būt vīrietim, četrdesmitgadniekam šodienas Latvijā?

meklēt sevi darbā, bet otrs – meklēt pilnveido-

Manuprāt, jā. Es domāju, ir svarīgi, kādu cilvēku

šanās iespējas sevī un apzināties to, kas sniedz

loku izvēlamies sev apkārt. Ja izdodas izbēgt no

gandarījumu. Vai arī ģimenē atrast virzienu,

mērīšanās ar sadzīviski taustāmām lietām, tad

kādu jaunu kopsaucēju, jaunu kopēju aizrauša-

es neredzu, kādēļ kaut kam būtu jābūt grūtam.

nos. Nekad neesam apzināti meklējuši šādu vie-

Manuprāt, vissvarīgākais ir uzturēt harmoniju

nojošo elementu, un domāju, tieši atšķirīgais

ģimenē, un katram vecuma posmam, vienalga

mūs ir attīstījis, mēs esam slīpējušies klāt viens

– divdesmit, trīsdesmit vai piecdesmit gadu, ir

pie otra.

sava burvība un kaut kāds izaicinājums.

Pretpoli pievelkas? Vai tomēr divi līdzīgi cilvēki? Sev apkārt es droši vien vairāk redzu pretpolu

Kāda ir četrdesmitgadīga vīrieša vecumposma burvība? Bez ironijas.

gadījumus. Tas laikam arī ir veids, kā vienam

Meistarīgi pauzēt, padomāt, pirms rīkoties un

ar mantām, cits aiziet otrā galējībā – pārlieku centrējoties uz sevi. Bet brīdī, kad saproti, ka


VĪRIETIS LILLÁ

mācēt izspēlēt situāciju nesteidzoties. Esmu sa-

dzēt kā rezultātu, jo pārī katrs no mums tomēr

pratis, ka visu dzīvi esmu steidzies, un tagad,

ir personība, un ir svarīgi, lai tādi arī abi paliek,

četrdesmit gados, man liekas – nu, lai tie jau-

nevis klibo, atstutējušies viens pret otru, un,

nie skrien, es viņus apspēlēšu gudrāk. Man kā

nedod Dievs, viens no viņiem saļimst!

hokejistam tuvas ir slavenās Herča leģendārās pauzes – mācēt iepauzēt, nesasteigt vārtus un

Ko vīrietī maina mīlestība? Īsta mīlestība.

nesteigties ar haotisku rīcību. Tā ir tā burvība,

Es laikam esmu tāds „lokomotīves mīlestības”

kad sajūti, ka vari to izdarīt, ka necīnies ar dzī-

cilvēks, tāds, kurš ieskrienas visu dzīvi. Un man

ves upi, bet drīzāk to izmanto kā zivs, ejot pa

liekas, ka tas varbūt pat ir labi, jo mirkļa aiz-

straumi. To es esmu sajutis šajā vecuma posmā

raušanās bieži vien ir ļoti mānīgas. Man ir grūti

un no tā gan ķeru kaifu.

kaut ko teikt par tā sauktajām „klikšķa mīlestībām”, jo manī mīlestība ir palielinājusies ar kat-

Ir kas tāds, kas jūs šajā posmā biedē?

ru gadu. Šodien tā ir daudz piepildītāka, nekā

Biedē, protams! Ļoti svarīgi šķiet nosargāt har-

pirms septiņpadsmit gadiem. Viennozīmīgi!

moniju, mīlestību ģimenē. Šajā vecumā ego aug,

Es nedomāju, ka mīlestība nozīmē kaut kādas

notiek pašapliecināšanās, un, fizisko attīstības

garantijas, dzīvē apkārt ir pietiekami daudz kār-

skrējienu pārmetot uz garīgo attīstību, tā jau ir

dinājumu... Šajos gados esmu sācis dzēst sevī ka-

divu „Titāniku”, nevis mazu koka tupelīšu slī-

tegoriskumu un pamanīt otrajā to, ko citi mani

pēšanās. Tad ir jautājums, kā noturēt šo har-

draugi un paziņas manā otrā pusītē jau sen ir

moniju starp diviem cilvēkiem, jo, ja nu pēkšņi

saskatījuši. Es to pamanu un novērtēju tikai ta-

katram savs pirmreizīguma meklējums? Tā ir kā

gad – tāds riktīgs latvietis, kurš ieskrienas lē-

veselīga paranoja – saprast, ka tas, kas man

nām. Kaislīgā, itāļiem raksturīgā jūtu apliecinā-

ļauj ķert kaifu, varbūt nemaz neatstāj tādu pašu

šana nav man, lai gan es saprotu, ka sievietēm

iespaidu uz manu otro pusīti. Tāpēc man ir jā-

tas ir vajadzīgs, pat apzinoties, ka tas ir mazliet

prot savu dzīvesprieku transportēt un padarīt

muļķīgi. Bet tas manī arī rada šo paranoju, ka

tādu, lai mēs nekļūtu viens otram sveši.

nekas dzīvē nav garantēts. Man gribas, lai mana sieva ir laimīga. Un tad jājautā, ko nozīmē – lai-

Zināt, šādās sarunās parasti piemin to mītisko, leģendāro pāri, kas sirmā vecumā pastaigājas roku rokā.

mīga? Viena no iezīmēm – emocionāli apmieri-

Tas, protams, būtu forši, bet es gribu, lai tās ir

zinos, ka man ir pamatīgi jāstrādā, lai es varētu

sekas, nevis mērķis. Ejot uz to mērķtiecīgi, var

viņas emocionālās vajadzības apmierināt. Droši

pazust visam jēga, un tad nav iespējams justies

vien ir cilvēki, kas to varētu izdarīt labāk, bet es

harmoniski. Tas ir līdzīgi, kā izvirzīt par mērķi

ceru, ka manī ir kaut kādas unikālas vērtības, un

nopelnīt daudz naudas. Iespējams, naudu tu no-

varbūt arī manam introvertumam ir kāda pozi-

pelnīsi, bet vienlīdz iespējams – tu nebūsi lai-

tīva puse. Sabiedrībā ir tik daudz diskusiju par

mīgs ar šo naudu. Vai arī – nopelnīsi un uzreiz

laulību un garantijām, ko tā varētu dot, bet es

pazaudēsi. Bet, ja tu strādā ar prieku, tad agri

domāju, ka varbūt pat ir labi, ja nav garantiju,

vai vēlu tev iztika būs, varbūt pat pārticība. Tā-

jo tad cilvēki strādā ar savstarpējām attiecībām.

pēc šo veco cilvēku sadošanos rociņās gribu re-

Tiklīdz esi „apzīmogots”, rodas mānīga drošības

nāta būtne. Es esmu diezgan introverts un ap-


VĪRIETIS LILLÁ


VĪRIETIS LILLÁ

sajūta, vismaz pirmajos gados man tā bija. Kā-

KASPARA OZOLIŅA RUDENS SAJŪTU DZIESMU IZLASE:

pēc tad es tiku līdz tiem 110 kilogramiem? Man likās, ka viss ir sasniegts.

Ko gribat iemācīt saviem bērniem? Uzdrīkstēties. Uzdrīkstēties tur, kur viņiem sākotnēji varbūt šķiet, ka nevarēs. Lai bērni būtu

Editors – „No Sound But The Wind”

laimīgi un garīgā harmonijā ar sevi. Tas būtu

Zemfira – „Hochesh”

fantastiski. Lai es būtu palīdzējis savam bērnam dzīvi nodzīvot labi un turpināt laimīgu dzīvi pēc

Muse – „Blackout”

manis. Lai viņi mācētu mīlēt un negaidītu no

Beach House – „Myth”

dzīves, bet dotu tai un ticētu saviem spēkiem.

Coldplay – „Yellow” (Acoustic)

Ja es jums lūgtu trijos vārdos pateikt, kas ir Kaspars Ozoliņš, nelietojot tradicionālos „vīrs, tēvs, vadītājs”, ko jūs teiktu?

Adele – ”Someone like you”

Ļoti grūti atbildēt... Mēs ar bērniem spēlējam

Perfume Genius – „Normal Song”

spēli, kur bija jāpasaka, ar kādu dzīvnieku asoci-

Radiohead – „Creep”

ējas tētis, mamma vai viņi paši. Es bērniem aso-

Blur – „Song 2”

ciējos ar alni, kas ir kaut kas diezgan garlaicīgs.

Nirvana – „Smells Like Teen Spirit”

Kaspar, jūs ticat dzīvei pēc nāves?

Boriss Grebenščikovs – „Stakani”

Es gribu ticēt, bet vēl neticu. Tomēr, pēdējos gadus es dzīvoju ar tādu domu, ka viss nav tik vienkārši kā tikai šī – acīm redzamā – dzīve. L

www.youtube.com

L


ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv


VIŅPUS LILLÁ

L ABĀK IE NO SLIK TA JIEM

FOTO: SHUTTERSTOCK

I V E TA Š N E PA


VIŅPUS LILLÁ

Viņi ir pašpārliecināti, nepieradināmi, spēlē tikai pēc saviem noteikumiem un burtiski izstaro piedzīvojumu. Kamēr realitātē viņi gandrīz vienmēr sagādā lielākas nepatikšanas, nekā viņu dēļ būtu vērts paciest, zilajos ekrānos aiz slikto puišu bravūras, ledaini zilajām acīm un skarbā runasveida gandrīz vienmēr slēpjas maiga sirds.

Pirmo reizi sliktajā puisī iemīlējos tīņa gados,

diņu reālajā dzīvē, jau esam bezcerīgi savaldzi-

un tas bija neviens cits kā Džonija Depa atveido-

nātas un iepiņķerējušās kādā no pasaules iz-

tais Veids Cry-Baby Vokers tāda paša nosaukuma

skatīgāko nebēdņu zilajos ekrānos uzpītajiem

filmā. Cry-Baby jeb Raudulis Džonija Depa iz-

tīkliem.

skatā kļuva par manu meitenīgi romantisko sap-

Ja meitenes gados uz mani iedarbojās sliktā pui-

ņu varoni un, skatoties filmu atkal un atkal, tās

ša vizuālā pievilcība un vispārējs satraukums,

blondās meitenes vietā es iztēlojos sevi, matiem

ko rada bīstamā piedzīvojuma priekšnojautas,

plīvojot traucamies uz moča, cieši piekļaujoties

tad šodien kniedēta ādas jaka, superbaiks un iz-

melnajā ādas jakā tērptajam Džonija augumam.

aicinoši pavedinošais skatiens ir tikai sekundā-

Esmu bijusi tipiska pusaudze, jo tieši tā tas no-

ri. Mani drīzāk savaldzinātu kino sliktajiem pui-

tiek ar vairumu padsmitnieču – mēs iemīlamies

šiem raksturīgais bezkaunīgais tiešums, domu

filmu varoņos, un, kad dodamies uz pirmo ran-

dziļums un prāta asums.

2

#


LILLÁ TEKSTS

Ja būsi sīksts kā es, neviens tev nenodarīs pāri! Par sevi katrs var parūpēties tikai pats!

Džūdija: Kādu cilvēku meitene, tavuprāt, grib sev blakus? Džims: Vīrieti. Džims Stārks (Džeims Dīns), filma “Dumpinieks bez iemesla”

Dallass Vintstons (Mets Dilans), filma “Autsaideri”

Ja es būtu tavs vīrietis, man nebūtu vajadzīgas norādes, lai tevi atrastu. Čaks Bass (Eds Vestviks), TV seriāls «Intrigante»

Varbūt arī esmu šāds un tāds, bet es mīlu jūsu mazmeitu. Un, ja tas ir noziegums, esmu gatavs stāties tiesas priekšā! Veids Vokers (Džonijs Deps), filma “Cry-Baby”

Dod man spēku būt tam, kas es biju, un piedod par to, kas esmu. El Mariači (Antonio Banderass), filma “Desperado”


VIŅPUS LILLÁ

Ja pietiek drosmes, var iztikt bez reputācijas. Rets Batlers (Klārks Geibls), filma “Vējiem līdzi”

Dievi mūs apskauž. Ahilejs (Breds Pits), filma “Troja”

Tu mani sāpināsi, ja neuzticēsies, skaidrs? Džonijs Kāsls (Patriks Sveizijs), filma “Netīrās dejas” L

Dažkārt es prātoju, vai Dievs mums kādreiz piedos, ko esam viens otram nodarījuši? Un tad es paskatos apkārt un saprotu - Dieva šeit jau sen vairs nav. Denijs Ārčers (Leonardo di Kaprio), flima “Asiņainais dimants”


MĒS LILLÁ

SLI K TO PU IŠ U SP OŽ U MS U N P OS T S

FOTO: SHUTTERSTOCK

R Ū TA K E S N E R E


MĒS LILLÁ

Viņš ir pievilcīgs, viņš ir gudrs un velnišķīgi seksuāls, viņā ir kaut kas no Ulda Pūcīša un Klārka Geibla, viņš izaicina un piesaista, atgrūž un vilina, viņš biedē un iedrošina – viņš ir Sliktais Puisis. Viņu mīl un ienīst, apbrīno un noliedz. Mēs, meitenes, par sliktajiem puišiem atklātībā mēdzam pavīpsnāt, taču klusībā ne viena vien no mums cer, ka tieši mēs būsim sliktā puiša savaldītājas. Jo sliktajos puišos slēpjas kaut kas līdz galam neizdibināms, noslēpumains un valdzinošs. Lai gan prāts čukst: bēdz, viņš nav laimīgas ģimenes ligzdiņas vijējs, sirds kliedz: gribu tikai viņu. Veselas latviešu meiteņu paaudzes uzaugušas ar sliktā puiša Edgara tēlu sirdī, un mēs taču tik labi saprotam, kāpēc Kristīne izvēlējās šo trakulīgo pārgalvi, nevis prātīgo Akmentiņu. Tāpat visas jūsmojām par Klārka Geibla Retu Batleru un neizpratnē dusmojāmies uz Skārletu, vaicājot, ko gan viņa atradusi nīkulīgajā Ešlijā.

2

#


V

MĒS LILLÁ

iens no slavenākajiem sliktajiem pui-

dās viņa sliktā puiša iedaba: neaptveramais

šiem, kurš gan tālu pārsniedz tā mē-

egoisms, prasība sevi dievināt un milzīga pie-

rogus un savu dzīvi izveido kā māks-

vilcība. Sliktais puisis bija arī angļu literatūras

las darbu un stila paraugu, ir spāņu gleznotājs,

klasiķis, zelta jaunatnei piederīgais Frānsiss

sirreālists Salvadors Dali. Jā, protams, viņš

Skots Ficdžeralds.

bija daudz kas vairāk par vienkāršu slikto

Savukārt no literatūras zināmie sliktie puiši

puisi, taču neapšaubāmi viņam piemita visas

mūs uzrunā jau kopš Šekspīra laikiem līdz pat

sliktā puiša iezīmes, talants – tas gan bija no

mūsdienām – gan Jago, gan Voldemorts, gan

Dieva. Otrs ne mazāk slavens sliktais puisis ir

Hanibals Lektors un Rets Batlers, gan mūsu

Salvadora Dali tautietis, gleznotājs Pablo Pi-

pašu Edgars un Noliņš. Tālāk katrs var turpināt

kaso, kura attiecībās ar sievietēm īpaši izpau-

pēc savas gaumes.

PA SAULE IR R ADĪTA VIŅU DĒĻ Lai gan sliktais puisis nekad nav teicis, ka viņš

apkārtējo attieksmes. Un sliktais puisis ir ideāls

piederēs tikai mums, nāks laikus mājās un brīv-

veids, kā celt pašnovērtējumu, jo viņa spožums

dienās mēs kopā brauksim uz vasarnīcu, tomēr

zināmā mērā „pielīp” arī viņa meitenei, kura var

liela daļa meiteņu alkst tieši viņu. Lai gan viņš

sajusties nozīmīga kaut vai tādēļ vien, ka viņai

nesola neko no tā, ko vēlas meitenes, – stabi-

ir TĀDS vīrietis.

litāti, drošību, uzticību, tomēr sliktais puisis

Zanda (25 gadi) stāsta, ka viņa pirms trijiem ga-

vienmēr ir daiļā dzimuma aplidots un uzmanī-

diem, būdama ļoti jauna un nepieredzējusi, no

bas lutināts. Kur tad slēpjas viņa pievilcība?

sirds iemīlējusies šādā sliktajā puisī. „Mēs sa-

Psihoterapeite Aija Lukstraupe stāsta, ka slik-

stapāmies vasarā kādā kompānijā pie jūras. Viņš

tie puiši ir ārēji ļoti spoži. „Viņi ar savu spozmi,

manu uzmanību piesaistīja uzreiz, jo viņš atšķī-

zināmu devu nekaunības, ar kuru viņi daudz ko

rās no visiem līdz šim man zināmajiem vīriešiem.

spēj panākt, vienkārši apžilbina. Sliktie puiši ir

Viņš bija absolūti pašpārliecināts, ar brīnišķīgu

narcistiski, ar sevi un saviem panākumiem pār-

humora izjūtu, lai gan nedaudz cinisks. Tā vien

ņemti, un šāda tipa vīrieši parasti pulcē ap sevi

šķita, ka pasaule ir radīta viņa dēļ un viņš ir tas,

pielūdzējus, turklāt abu dzimumu. Jo sliktajiem

kurš piešķir krāsu un skaistumu dzīvei. Tā kā

puišiem ir nepieciešama uzmanība un apbrīna.

pēc dabas biju pilnīgs pretstats – klusa, kautrī-

Un ļoti daudzi no mums ir gatavi tam rezonēt.

ga un par sevi ļoti nepārliecināta, tad, protams,

Citi vīrieši viņus apskauž, vēlas no viņiem mā-

šo puisi apbrīnoju, jo viņam bija viss, kā trūka

cīties, kopēt, savukārt sievietes piesaista tas, ka

man pašai. Un notika brīnums – viņš tajā vakarā

„iegūt” šādu slikto puisi ir zināmā mērā statusa

pievērsa uzmanību tieši man, un tā sākās mūsu

un prestiža jautājums.” Jāteic, daudzkārt tas at-

romāns, kas ilga pusgadu. Mēs izšķīrāmies ļoti

bilst patiesībai, īpaši attiecībā uz meitenēm ar

triviāla, taču sliktajam puisim laikam atbilsto-

visai zemu pašapziņu, kuras ir ļoti atkarīgas no

ša iemesla dēļ – es pārsteidzu viņu nepārpro-


MĒS LILLÁ

Lai gan sliktais puisis nekad nav teicis, ka viņš piederēs tikai mums, nāks laikus mājās un brīvdienās mēs kopā brauksim uz vasarnīcu, tomēr liela daļa meiteņu alkst tieši viņu. tamā situācijā ar citu sievieti. Atskatoties uz šo

sabiedrībā izgājam tikai tad, kad viņš to vēlējās

pusgadu, to nenožēloju, taču tagad saprotu, ka

un tikai tur, kur viņš to vēlējās. Man ļoti sāpēja,

mūsu attiecības bija ļoti nevienlīdzīgas. Nepie-

ka viņš bieži izklaidējās bez manis, un reiz kāda

ņēmām kopā nekādus lēmumus, visu izlēma ti-

maza strīda laikā, atbildot uz maniem pārmetu-

kai viņš. Pat uz manu vienkāršo jautājumu: kad

miem, tikai noteica: tev neizdosies mani ieslēgt

tu man piezvanīsi, nebija konkrētu datumu vai

būrī, es lidošu, kur pats vēlēšos.” Zanda, kura

laiku, vien zemā piesmakušā balsī kaisli nočuk-

pašlaik ir brīva sieviete, smiedamies noteic, ka

stēta atbilde: gaidi, es došu ziņu. Un es, pro-

vairs nekad neizvēlēsies šādu kalnu ērgli, kurš

tams, gaidīju – citreiz dienu, bet citreiz nedēļu,

lido tikai tur, kur pats vēlas. „Labāk lai tas ir

līdz viņš man piezvanīs. Viņam bija savs draugu

kāds necilāks putns, bet kurš grib lidot kopā ar

loks, kopēji tusiņi, un es biju sacerējusies, ka nu

mani, nevis tikai pielidot man klāt brīžos, kad

būšu tā visa svarīga sastāvdaļa. Taču mēs kopā

pašam to sagribas.”

MŪŽĪGI JAUNIE BĒRNI A.Lukstraupe atzīst, ka bieži sievietēm, kas

daļai sieviešu, kuras izvēlas šādas attiecības,

uzsāk attiecības ar slikto puisi, varbūt pat ne-

noteicošais ir sliktā puiša ārējais spožums, stā-

apzināti, bet ir vēlme viņu mainīt. Vēl kāds ie-

voklis sabiedrībā un viss, kas tam nāk līdzi, tā-

mesls, kādēļ sievietes uzsāk attiecības ar šāda

dējādi viņas tā vārdā ir gatavas daudz pieciest.

tipa vīriešiem, kuri nekādu emocionālo drošību

Ance (33) ir precējusies ar šādu slikto puisi un

un stabilitāti nesola, ir tas, ka ne vienmēr spē-

ar prieku atzīst, ka daudz spējusi arī viņā mai-

jam šādus cilvēkus adekvāti novērtēt. „Mēs re-

nīt, tomēr ir jomas, ar kurām sadzīvot ir grūti.

dzam ārējo spožumu, bet tās grūtās ēnas puses

„Mums ir laimīga laulība, lai gan dominējošais

ne vienmēr saskatām. Cilvēkiem ir tendence ne

pilnīgi noteikti ir vīrs. Viņš ir sabiedrības lau-

līdz galam pareizi novērtēt nedz sevi, nedz ci-

va, kuram arī tagad netrūkst pielūdzēju. Kād-

tus. Bieži gan sevi, gan citus redzam tikai no

reiz par to uztraucos, bet tagad vairs nē, jo zinu,

vienas puses.” Psihoterapeite gan pieļauj, ka

ka mani tāpat neviena neizkonkurēs. Ja atklā-


MĒS LILLÁ

Sliktajiem puišiem pieaugušo vecumā nav robežu izjūtas attiecībā pret citiem, tādēļ viņi tos var nežēlīgi ekspluatēt. ti, nojaušu, ka viņam ir ārlaulības sakari, taču,

rīga atbildība par otru. Un jaunība taču visiem

kamēr tas neapdraud mūsu ģimenes stabilitāti,

saistās ar trakulību, bezatbildību, sajūtu, ka

par to neuztraucos. Jo zinu, ka viņu nemainīšu.

visa pasaule ir tev pie kājām.

Jā, kādreiz es taisīju asarainas scēnas, līdz kādā

Tajā pašā laikā A.Lukstraupe uzsver, ka jau-

ballītē viņš bija pārāk uzkrītoši flirtējis ar citām

nībai piemīt zināma deva bērnišķīguma, kas

sievietēm, taču viņš nekad man nelūdza piedo-

raksturīga arī sliktajiem puišiem. Jo pieaugusi

šanu, nekad netaisnojās, vien cietā balsī pazi-

nobriedusi personība nedomā, ka pasaule grie-

ņoja: viss, kas tev jāzina, es esmu TAVS vīrs. Un

žas ap viņu un viņa iegribām, – tā domā bērni

ar laiku es to pieņēmu un ar to samierinājos.

un sliktie puiši. Bērni ir egoistiski un nespēj

Viens gan – es pamazām esmu atsvešinājusies

rūpēties par kādu citu, jo vēl nav pieauguši,

no visām draudzenēm, un, atklāti sakot, sievie-

sliktie puiši to nespēj tāpēc, ka arī viņi nav

tes mani vienkārši kaitina.”

pieauguši. Bērni savā egoismā nav apzināti

A.Lukstraupe bilst, ka iemesls, kādēļ bieži attie-

nežēlīgi, arī sliktie puiši negrib apzināti no-

cības ar slikto puisi ir tik sarežģītas un grūtas,

darīt sāpes, tā vienkārši sanāk, jo viņi ir slik-

ir tieši viņa egocentrisma dēļ. „Sliktais puisis

tie puiši. Egocentriska uzvedība ir raksturīga

ir narciss, kuram pasaule lielā mērā griežas ap

bērniem zināmā vecuma posmā, taču vecākie,

viņu pašu, viņš ir spīdeklis, un šādiem cilvē-

viņiem ir jāiemāca adekvātas robežas, kas pa-

kiem ir ļoti grūti rūpēties par otru, uzupurēties

līdz pieņemt citu cilvēku vajadzības un tās res-

tā labā, nolikt savas intereses otrajā plānā. Ja

pektēt. Sliktajiem puišiem pieaugušo vecumā

man tā īsti rūpu tikai es pats, tad arī manas at-

nav robežu izjūtas attiecībā pret citiem, tādēļ

tiecības ar citiem būs pakārtotas tikai manām

viņi tos var nežēlīgi ekspluatēt. Ekspluatējo-

izjūtām. Un tas sievietei var būt ļoti grūti.”

šu uzvedību nevar attaisnot ar to, ka „esmu

A.Lukstraupe bilst, ka sliktie puiši ir ļoti rakstu-

sliktais puisis”. Šādi cilvēki bieži noliedz savu

rīgi mūsu laikam, jo šodienas patērētājsabied-

atbildību par ieguldījumu attiecībās un vaino

rības kultūrā šādas egocentriskas, narcistiskas

apkārtējos, tomēr vienlīdz lielu ieguldījumu

personības ir ļoti pieprasītas. Tas ir arī neno-

kā labās, tā arī sliktās attiecību pusēs vienmēr

liedzami saistīts ar jaunības kultu. Ir jēdziens

ienes abi partneri. Sliktie puiši nespēj saska-

sliktais puisis, nevis sliktais vīrietis. Tas nozīmē,

tīt, atzīt un pieņemt personīgo ieguldījumu,

ka būt sliktajam puisim nozīmē būt mūžīgi jau-

viņiem var trūkt brieduma un atbildības par

nam bez kādām vecu cilvēku mietpilsoniskām

attiecību kvalitāti.

ieražām, kā piemēram, mazdārziņš vai pārmē-

A.Lukstraupe gan stāsta, ka viņas palīdzību


MĒS LILLÁ

meklē ne tikai slikto puišu meitenes, bet arī

valdzinātāja zināmā mērā nožēlojamā karika-

paši sliktie puiši, jo, ja pieaudzis cilvēks ir savā

tūrā. A.Lukstraupe piekrīt, ka tā zināmā mērā

būtībā nepieaudzis bērns, tad viņš sastopas ar

noticis ar ļoti ietekmīgu slikto puisi, kādreizējo

daudzām grūtībām, piemēram, izveidot normā-

Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni.

las ilglaicīgas attiecības, kuras paredz abpusē-

Sliktie puiši ir bijuši un būs vienmēr, tos vien-

jas rūpes, nevis vienu apbrīnojamo objektu un

mēr apbrīnos un apskaudīs, viņi būs sabiedrības

vienu apbrīnotāju. Psihoterapeite arī bilst, ka

uzmanības centrā, taču, cik viņi paši ir laimīgi

jaunībā ar nenoliedzamu šarmu apveltīts slik-

vai nelaimīgi, to laikam zina tikai viņi paši. Un

tais pusis, ja vien viņš nemainās un tāds paliek

tikai mūsu, meiteņu, ziņā ir tas, kādas attiecī-

uz visu mūžu, draud pārvērsties no šarmanta

bas ar viņiem varam un gribam veidot. L

L


STIL S LILLÁ

Kāds vientuļš rīts LASA ANDRIS BULIS

NO A .BUĻ A DZE JOĻU K R Ā JUM A “PIE TUR A S” TOMA JUHŅEVIČ A MŪZIK A FOTO: DAGMĀR A LEGANTE STILS: LĪGA VEKMANE


STIL S LILLÁ


STIL S LILLÁ


STIL S LILLÁ


STIL S LILLÁ


STIL S LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O


C I LV Ē K I L I L L Á

G AISM A S KODS INGA ŽOLUDE FOTO: OJĀRS JANSONS UN NO INDR A S SPROĢES UN MĀRTIŅA

FOTO: SHUTTERSTOCK

SIRMĀ PERSONĪGAJIEM ARHĪVIEM


C I LV Ē K I L I L L Á

A

ugusta pēdējā dienā tika pavadīta vasara un sagaidīts rudens. Lai gan astronomiskais rudens iestājas ap septembra otro dekādi, 1. septembris iezīmē vērienīgas pārmaiņas, kurām pakļauta visa sabiedrība, – sākas jauns mācību gads. Arī tie, kuriem ar skolu nav nekādas saistības, būs pamanījuši, ka pilsētās no vasaras brīvdienām atgriezušies bērni, būs pamanījuši pārpildīto sabiedrisko transportu, tirgus letes, kas lūst no ražas pārbagātības, gladiolu, asteru, dāliju jūru, krītošas lapas un kastaņus. Ir šis laiks īpašs. Gaisma ir īpaša. No kurienes nāk šī īpašā gaisma? No iekšpuses vai ārpuses? Ir kāds īpašs gaismas ceļš, un iešana pa to ir mūsos iekodēta. Jo cilvēks jau sāk mācīties ar pirmo elpas vilcienu vai varbūt vēl pirms tā un mācās visu turpmāko dzīvi. Sākumposmā ir svarīgi, lai apkārt būtu cilvēki, kas atklāj jēgu, kad tā šķiet miglā tīta, – agrie rīti, mājas darbi, glītrakstīšana, iekalšana, kontroldarbi – kam tas viss? Es vēl joprojām atceros savu pirmo skolotāju, un droši vien visu dzīvi uzskatīšu viņu par labāko skolotāju pasaulē. Meklējot gaismas kodu, uzzināju, ka pie šīs pašas skolotājas mācījusies arī Indras Sproģes atvase. Indra Sproģe zina stāstīt par svarīgākajiem kodiem, ar ko skolā nākas saskarties, – alfabētu un reizrēķinu. Kad alfabēts iemācīts, talkā nāk Iveta Ratinīka, liberālā un foršā latviešu valodas un literatūras skolotāja un dzejniece ar zilajiem matiem vai bez matiem vispār. Savukārt Mārtiņš Sirmais, kura tuvinieki gandrīz visi ir skolotāji, stāsta, kā no neizcilnieka nonācis pie buljonu vārīšanas kolbās.

2

#


C I LV Ē K I L I L L Á

I N DR A S PRO Ģ E VA RU UZ TA I S ĪT A LFA B Ē TU


S

C I LV Ē K I L I L L Á

eptembris ir laimīgi sācies, beidzamais,

bērniem, kuriem ir nevis vizuālā, bet dzirdes

kad man ir divi skolnieki. Vecākajam dē-

atmiņa. Par laimi, Renārs piekrita radīt dzies-

lam Jānim jau ir 24, skolā vēl iet Fricis

mu, un sanāca Joka pēc alfabēts. Izrādījās, ka

(18) un Filips (12). Manā dienaskārtībā septem-

arī divos un trijos gados alfabēts ir prieks, nevis

bris maina to, ka ir agrās brokastis, – auzu put-

briesmīgs bubulis.

ras un pankūkas. Tas ir brīnišķīgs brīdis – visi

Kad mācīju katram no saviem bērniem lasīt,

kopā var pasēdēt pie brokastīm, kaut gan ir ļoti

likās, ka ir ļoti grūti iemācīties lasīt no grā-

agrs un nav gribējies celties. Man vienmēr šķi-

matām, tāpēc ka tur vienmēr ir tāds vārds kā

tis, ka ir labi no rītiem ilgāk pagulēt...

„krokodils”, „pelnrušķīte” vai „sniegbaltīte”,

Pirms vairākiem gadiem dēlam vasarā bija uz-

pret ko viņš atduras. Un tad man radās doma

dots iemācīties alfabētu. Ir 3 mēneši. Tad ir pa-

par grāmatu Miljons. Kad bērns ir iemācījies la-

gājuši 2 mēneši, pēc tam palikušas tikai 2 ne-

sīt un ir iekšā grāmatu pasaulē, viņš var staigāt

dēļas... Man īsti nebija priekšstata par to, kā

tur tik laimīgs kā brīnumzemē. Bet tas mirk-

lai to ārprātīgi neinteresanto alfabētu iemācās

lis – iziet cauri tam spogulim un saprast – ir

cilvēks, kam nav asociācijas ar to, kāpēc viens

tā vērts, man šķiet, ir jāpadara krāsaināks, lai

burts seko otram. Vajadzēja izveidot asociāci-

viņam gribētos tur ieiet. Es pati biju ļoti cen-

ju ķēdi, kas burtus savienotu vienā pasakā. Es

tīga teicamniece. Man vecāki lika mācīties, tā

parasti Filipam zīmēju dzejoļus, kad tie viņam

bija iegājies, un viņi vēl atprasīja iemācīto. Es

jāmācās no galvas. Un, skatoties uz zīmējumu,

saviem bērniem uzticos un ļauju viņiem pašiem

viņš var norunāt dzejoli. Pierasts, ka alfabē-

mācīties, es vienmēr nepārbaudu, vai viss ie-

tā visiem burtiem ir pielikti lietvārdi, bet tādā

mācīts. Pašlaik ir grūtāk mācīties, jo pasaule ir

veidā ir ļoti grūti tos sasaistīt kopā. Tāpēc man

krāsaināka, ir jomas, kas novērš uzmanību, uz

gribējās radīt savu sistēmu, kas ir ar jēgu, ļoti

ko gribas tiekties, – datorā ir viss, tik mirdzošs,

īsa un ļoti viegliem vārdiem un smieklīga. Sā-

sprāgstošs, raķetes lido, kaut ko var uzbūvēt un

kumā izveidoju excel tabulu ar 33 strīpiņām,

satamborēt kopā virtuālo pasauli. Bet to jau var

kurā liku un izvēlējos labākos vārdus; man pa-

izmantot arī savā labā un atrast lietas, kas būtu

gāja kāda nedēļa, tad panika kļuva arvien lie-

derīgas mācību procesā.

lāka, jo bija palikusi tikai nedēļa, lai alfabētu

Man patīk, ka lietai, kas izskatās vienkārša,

iedabūtu Filipa galvā. Es pavisam ātri to uzzī-

apakšā ir pamatīga struktūra, ilgi par to domāt

mēju, un pēkšņi man bija pārsteigums, ka nav

un atrast vislabāko risinājumu. Man vajadzīgs,

vajadzīga nedēļa, lai to iemācītos, bet pusstun-

lai būtu racionālais pamats saistībā ar emocio-

da! Kad ieraudzīju, ka tas tik fantastiski strādā,

nālo un sirsnību, kas tur ielikta, lai tie kopā

to padarīju vēl vieglāku un pielāgoju arī tādiem

strādā. Reizrēķinam („Māci mani, Degunlāci!”)

Skolotājiem vajadzētu dot vairāk laika sev, lai viņi varētu dziļi sevī izvārīt to brīnumu, ko dot bērniem.


C I LV Ē K I L I L L Á

tā shēma bija vēl pamatīgāka. Tās ir 55 nopiet-

nājis man to, ka es ar viņu kopā varu to darīt un

nas izteiksmes, kas jāatceras, un man šķita, ka

kopā par to visu priecāties, spēlēties, es esmu

katrai ir svarīgi dot savas asociācijas. Tur apak-

ļoti laimīga tur būt iekšā pavisam dziļi un no

šā arī ir excel tabulas ar visiem iespējamajiem

sirds. Bērni varbūt izaugs, bet, ja es neesmu iz-

– 3 sivēntiņiem, 7 kazlēniem, 7 dienām utt.,

augusi līdz šim brīdim, šaubos, vai izaugšu tad,

meklējot, kas ir tas spilgtākais, ko bērns var at-

kad bērni izaugs. Tas ir brīnišķīgi, ja tāds bērns

cerēties.

var dzīvot vēl aizvien mūsos un ja var domāt

Skolotāji arī ir dažādi. Dažus es apbrīnoju. Man

ar brīvu galvu bez nekādiem zīmogiem, un ar

šķiet, ka ir grūtāk katru dienu būt kontaktā ar

tādu svaigu pieeju klīst pa pasauli un skatīties,

bērniem un dot, jo bērni tik daudz paņem no

kas apkārt notiek, paraudzīties uz problēmu ar

skolotāja, ka viņam nav laika atjaunot savu iek-

tādu bērna aci. Man gribas nevis vienkārši kaut

šējo spēku. Viņu sirdij visu laiku ir jāstāv uz pa-

ko skaistu izdarīt, bet kaut ko atrisināt, pada-

plātes. Es varu to putru mājās izvārīt, nevienam

rīt vieglāku. Kamēr būs problēmas, man būs, ko

neredzot, man nav visu laiku jāsmaida un jāsa-

darīt, vienalga, vai bērni mazi vai lieli! Vissva-

ka – tas ir tik brīnišķīgi, ņemiet šo gudrību un

rīgākais man ir sausais atlikums – esmu izvei-

šo un vēl šo... Skolotājiem vajadzētu dot vairāk

dojusi kaut ko, no kā ir labums, protams, radī-

laika sev, lai viņi varētu dziļi sevī izvārīt to brī-

šanas mirklis ir liels laimes mirklis. Man nav

numu, ko dot bērniem. Tā jau nav māksla iemā-

pretenziju uz lielu mākslu, bet uz to, ka kādam

cīt kādam, kam tāpat jau ir degsme mācīties, bet

ir labums. Ka bērni paši kļūst radoši un izdomā

gan piedabūt to, kuram negribas! Man Filips ir

savas asociācijas. Es eju pa ielu un dzirdu, ka

draugs, es to viņam mācu kā draugam, nevis no

puisītis dzied alfabētu. Prieks, ka tās grāmatas

skolotājas vai mammas vai kāda gudra cilvēka

var dzīvot bērnu grāmatu plauktos, un jo vairāk

puses. Tā arī man pašai ir kā dāvana – tas, ka es

tās tur nokļūst un bērni kopā ar vecākiem var

Filipam varu izveidot alfabētu, tas ir kā „Vinnijā

dzīvot tajā pasaulē, jo vairāk viņiem atveras arī

Pūkā”: „Es varētu to tev kā dāvanu sniegt, ja tā

visa pārējā pasaule, bez visas tās burvības tur

nebūtu dāvana man.” Un īstenībā Filips uzdāvi-

nokļūt ir daudz grūtāk.


C I LV Ē K I L I L L Á

I V E TA R ATI N Ī K A

TU PR E T V I Ņ U K Ā PR E T C I LV Ē K U, B E T V I ŅŠ PR E T TE V I K Ā PR E T S KO LOTĀ J U


C I LV Ē K I L I L L Á

Man gads sākas 1. septembrī. Tāpēc, ka sev vien-

kas redz sistēmu pat tajā mirklī, kad viņa rīcība

mēr apsoli, ka būsi labāks, čaklāks, smukāks,

šķiet spontāna vai haotiska. Es nekad nezinu,

izdarīgāks, apzinīgāks, laicīgāk labosi darbus,

kā beigsies stunda, kaut gan tas būtu jāzina. Es

rūpīgāk gatavosies stundām… Bet realitātē jau

ļauju procesam plūst brīvāk. Es brīvāk uztveru

tā nenotiek. Man nekad nav bijušas problēmas

robežas un rāmīšus.

sadzīvot ar 1. septembri, izņemot pašu pirmo

Man, piemēram, patīk viņiem dot analizēt sa-

darba dienu pirms daudziem gadiem, kad, mā-

vus dzejoļus, sākumā viņi analizē, nezinot, ka

jās pārnākusi, es tēvam teicu: „Ārprāts, pensija

tie ir mani, es dzirdu, ko viņi par tiem domā, kā

vēl tikai pēc 42 gadiem!” 1. septembris ir ilūzija

saprot. Man sarunās ar viņiem dzimst labākās

gan bērniem, gan skolotājiem, ka viss būs jau-

idejas. Man vispār patīk strādāt ar ļoti talantī-

ki, skaisti, perfekti, smaržos pēc puķītēm, nevis

giem bērniem un ar tādiem, kurus visi uzskata

problēmām. Bērni ir ļoti devīgi 1. septembrī, bet

par galīgi bezcerīgiem. Jā, man ir stipri liberāli

kaut kādā brīdī viņi šo devīgumu un atvērtību

uzskati, salīdzinot ar jebkuru normālu skolotā-

zaudē. Es mēģināju ierosināt nenest puķes, bet

ju, – pirmkārt, es bērnus uztveru kā draugus,

pārskaitīt naudu, piemēram, dzīvnieku patvers-

arī kā pretiniekus reizēm, es parasti esmu ļoti

mei... Man gribētos, lai viņi redz to, kas notiek

emocionāli iesaistīta procesā, es viņus neuztve-

dzīvē. Pirmajā nedēļā ir grūti pārslēgties uz re-

ru kā darbu. Diemžēl ļoti bieži skolotāji savus

žīmu, ka es esmu šeit, lai jums kaut ko mācītu,

skolēnus komunikācijā uztver kā objektus, nevis

nevis – mēs te vienkārši runājamies par dzīvi.

subjektus. Ja viņi mani neuztvertu arī kā drau-

Bet varbūt tas tāpēc, ka septembrī notiek arī

gu, viņi jau sen būtu pasūdzējušies, ka es neiz-

Dzejas dienas un man gribētos socializēties,

laboju laikus darbus vai atļaujos zināmu vaļību

bohēmoties un vēl sazin ko... Es sevi īsti ne-

saskarsmē. Viņi taču redz, ka bez stingras at-

uzskatu par labu skolotāju, jo labs skolotājs to

tieksmes un iebiedēšanas arī var sasniegt labus

fokusu nezaudē, manī tā dzejnieka un pētnie-

mērķus un rezultātus.

ka identitāte aizņem ļoti lielu domāšanas daļu,

Skolotāja darbs nevienu brīdi nav darbs: tas ir

es varu mācību stundas laikā aizdomāties līdz

aicinājums, nolemtība, misija... Tēva māsa, tēva

dzejolim, kas man steidzami jāpieraksta. Tajā

tante, citi radi, pat tēvs zināmā mērā bija skolo-

brīdī, kad esi dzejnieks un radošs, tev darbojas

tāji – tieksme mācīt mums dzimtā ir plaši izpla-

viena smadzeņu daļa, kad esi skolotājs, – darbo-

tīta. Otrkārt, man patīk strādāt ar dzīviem cil-

jas cita. Labs dzejnieks raksta tajā brīdī, kad ne-

vēkiem. Taču bieži šķiet, ka es spēlējos, spēlīte

domā rāmī, labs skolotājs zināmā mērā ir tāds,

– jūs spēlēsiet skolēnus, es – skolotāju, varbūt

Labs skolotājs zināmā mērā ir tāds, kas redz sistēmu pat tajā brīdī, kad viņa rīcība šķiet spontāna vai haotiska.


C I LV Ē K I L I L L Á

paspēlēsim arī kaut ko citu... Bērni man uzticas,

jusi skūta galva, sarkani, zili mati... Manuprāt,

dažreiz varbūt pat pārāk daudz, reizēm mani

ir ļoti svarīgi nesaaugt ar to sociālo lomu – ne-

nomoka sirdsapziņa – ja es esmu skolotājs un

sākt trolejbusā svešus skolēnus audzināt, ja viņi

pieaugušais, man būtu jārīkojas kādā noteiktā

nepalaiž pensionāru apsēsties, vai nesākt kuši-

veidā, bet, ja esmu gandrīz draugs, – man būtu

nāt kādu. Es reizēm neesmu skolotāja, arī sēžot

jārīkojas pavisam citā veidā. Es viņus reizēm

skolā. Man raksturīgs tas pats, kas maniem

varbūt par daudz aizstāvu vai par daudz sapro-

skolēniem, – man dažkārt patīk protestēt

toši izturos pret to, ar ko man būtu jācīnās, pie-

protestēšanas pēc; ar prātu apzinos, kā ir

mēram, – stilu – man ir pilnīgi vienalga, kādā

pareizi, bet man vienalga gribas protestēt, darīt

skatā viņš atnācis, ka tik viņš var koncentrēties

blēņas, runāt pretī... Bieži vien jūtos kā viņu

mācībām un darīt, kas viņam jādara. Bet teorē-

vecākā māsa, nevis vecākās paaudzes pārstāve.

tiski man būtu jārunā par to, ka viņiem ir jānāk

Iekšējais psiholoģiskais vecums man ir labākajā

lietišķā izskatā, nevis apavos uz augstiem papē-

gadījumā – 25. Viens skolēns absolūti ģeniāli

žiem ar dzelkšņiem. Man rodas tāds iespaids, ka

pateica – Ratinīka, ko tu zini no dzīves?! Tu esi

aizvien vairāk vecāku gaida, ka viņu vietā kāds

par mani divreiz vecāka… Man bija tāda sajūta

izdarīs pilnīgi visu – ir tāda sajūta, ka viņi sa-

– tu pret viņu kā pret cilvēku, bet viņš pret tevi

vus bērnus nekontrolē. Laiks, protams, mainī-

kā pret skolotāju. Viņi mūs redz vecākus, nekā

jies, bet mana ģimene ļoti piedalījās manā dzīvē.

esam īstenībā.

Tagad redzu, ka daudzi bērni palikuši novārtā,

Es esmu skolotāja, kas reaģē uz notiekošo nevis

– vai nu vecāki skrien pakaļ jaunām attiecībām

pārdomāti un argumentēti, bet spontāni – man

vai naudai, vai kaut kam citam, un bērns pārāk

gribas žāvāties, un es sāku žāvāties; man gribas

ātri paliek novārtā, viņam ļauj būt pieaugušam

kafijas krūzīti stundas laikā – es aiziešu un ie-

pārāk ātri. Un man šķiet, vecāki domā, ka sko-

liešu, labāk viņiem ir laimīga Ratinīka, kas visu

lotājs ir tāds ļoti gudrs cilvēks, kas automātis-

dara ar prieku. Es esmu cilvēks ar sliktu rakstu-

ki zinās atbildes uz visiem jautājumiem. Bet es

ru, un, godīgi sakot, nedaudz ar to pat lepojos!

savukārt katru cilvēku, kuram ir bērni, uztveru

Galvenais, kas ir jāatceras, – jebkurš skolotājs

kā vecāku par sevi, pat bijušos skolēnus, kas ir

vispirms ir cilvēks. Kā tu izturies pret viņu, tā

jaunās māmiņas un jaunie tētuki, uztveru pie-

viņš pret tevi. Bērniem šķiet, ka skolotājs atnāk

augušākus par sevi.

mājās un uzreiz sāk labot viņu darbus. Viņi sko-

Ir arī kaut kādi priekšstati par skolotāja vizuālo

lotāju kā dzīvu cilvēku, kurš ēd, piedodiet, vai-

tēlu – valkā kostīmus, adījumus... bet man ir bi-

rojas, kuram var būt savas ķibeles, neuztver.


C I LV Ē K I L I L L Á

M Ā RTI ŅŠ S I RM A IS

V I S U L A I K U JĀ M ĀC Ā S , C ITĀ D I PA LI EC UZ V I E TA S K Ā PU RVĀ , K U R Ū D E NS SASKĀBST


C I LV Ē K I L I L L Á

Pirmais septembris man palicis atmiņā ar māju,

bērna vešana uz bērnudārzu un pulciņiem. Va-

kas pilna ar trīslitru burkām, spaiņiem un van-

kar mācīju dēlam karatē paņēmienus. Es arī no

nu, pilnu ar ziediem, kurā nevar iet kādas trīs

viņa mācos – tādas cilvēcīgas, iekšējas lietas,

dienas. Mana mamma, brālis, vecāmamma, ve-

atbildību; viņš man iemācījis nebraukt ātri ar

caistēvs, sievasmāte ir skolotāji. Man tā sajū-

mašīnu. Es zinu, ka viņš gatavos ēst (es gribētu

ta vienmēr bijusi no tām puķēm, kas ir mājās,

viņam to iemācīt), droši vien dabūs savu agro

rudens smarža – pojenes, flokši, lauku, puvušo

jaunību pavadīt restorānos un strādāt trauku

ābolu, lapu... kartupeļu talkas, un bērni, kas ir

mazgātuvē, ja gribēs savu pirmo iphone.

iespīlēti drēbēs, kas viņiem ir par mazu vai par

Bet restorāna ziņā septembris nozīmē, ka bei-

lielu. Mēs vienmēr pirmajā septembrī braucām

dzot latvieši ir atkal Rīgā, tūrisma plūsma ir

uz jūru, sakāpām mašīnā, un, ja bija vieta, tad

norimusi, un Rīga ir atkal Rīga, lauki ir lauki,

ņēmām līdzi citus lauku bērnus, kas nekad nav

ir atkal realitāte. Un raža – tagad ir pilnbrieds –

bijuši pie jūras, un braucām uz Tūju. Es nekad

meži pilni, lauki pilni, upes pilnas, jūras pilnas...

neesmu bijis izcilnieks, mani sūtīja lauku skolā

Kulinārija vai gastronomija – jebkurš pavārs var

Dikļos, citādi droši vien būtu grūti – es zinu, ka

piekrist, ka tā ir nebeidzama lieta mācīšanās

citiem draugiem, kuriem arī mammas ir skolo-

ziņā. Kulinārija būtībā ir saistīta ar bioloģiju,

tājas, ir bijušas problēmas – it kā klase domā,

ģeogrāfiju, ķīmiju... Ar ļoti daudzām zinātnes

ka dod atlaides, bet īstenībā ir tieši pretēji. Es

jomām, kas attīstās,– mums stāv restorānā kol-

speciāli negāju tajā skolā, kur mamma bija sko-

bas, kurās vārām buljonus eksperimentālā kār-

lotāja, mana māsa gan mācījās tur. Taču man

tā. Mājsaimnieces to nedara, to dara restorānā.

paveicies ar to, ka mamma ir tiešām laba sko-

Vai, piemēram, bioloģija – ir jāzina, kādas ir

lotāja – tā stāstīja mani draugi, kas pie viņas

šķirnes, kāds ir raksturīgais izmērs, kad ir ide-

ir mācījušies, un viņa ir arī saņēmusi dažādus

ālais laiks, lai vāktu, kuri ir vissulīgākie, kuri –

apbalvojumus kā labākā skolotāja, jo viņa nav

visstiegrainākie augi vai dārzeņi, kāpēc ir vio-

tāda, kas spiež un baksta, bet rada to mīlestību

letie, kāpēc ir dzeltenie burkāni, un ir jāzina,

un gribu mācīties. Grāmatas mājās gan bija jāla-

kā tās šķirnes ir radušās, kuras ir hibrīdšķirnes,

sa, bet ir daudz grāmatu, ko viņa man ir izstās-

kuras ir viengadīgās... Tas pats ir ar sēnēm – ir

tījusi, piemēram, braucam uz teātri, un viņa pa

jāseko līdzi dabai; es esmu no laukiem; es zinu,

ceļam izstāsta, kas tas par darbu, kas iestudēts

kad ir sēnes, bet ir jāpalasa, piemēram, par zivju

teātrī. Bet mājās viņa man noteikti bija vairāk

šķirnēm. Mums restorānā ir daudz grāmatu, la-

mamma, nevis skolotāja. Visi runā par septem-

sām un meklējam arī internetā… Un tas ir visos

bri un zināšanām, bet tas ir līdzīgi kā ar jaunā

restorānos, kas grib augt, – jāseko līdzi tenden-

gada apņemšanos, – jāmācās jau ir visu laiku,

cēm, visu laiku jāseko līdzi visām disciplīnām,

visu mūžu ir jādzīvo un jāmācās, nevis pirmajā

ķīmijai, piemēram, – parādās jaunas iekārtas,

septembrī jāieraksta plānotājā un jāsāk rakstīt

cirkulatori... Katram produktam pasaulē zināt-

dienasgrāmata.

nieki izrēķinājuši perfekto pagatavošanas tem-

Pašreiz manā dzīvē septembris nozīmē, ka mēs

peratūru, tā ir zinātnes attīstība. Agrāk cepa

no laukiem pārvācamies atpakaļ uz pilsētu, jo

uz ugunskura, tur bija vairāk mīlestības, bet

ziemā dzīvojam galvaspilsētā. Jāsāk menedžēt

garšas ziņā tā bija nekontrolējama rīcība. Tā ir


C I LV Ē K I L I L L Á

Pirmais septembris man palicis atmiņā ar māju, kas pilna ar trīslitru burkām, spaiņiem un vannu – pilnu ar ziediem.

mūžīga mācīšanās: ja tu restorānā apstājies, tad

Kaut kādā ziņā es esmu skolotājs, man arī visu

esi vecs francūzis ar sarkanu degunu un šam-

laiku ir studenti restorānā, viņi atnāk kā baltas

pinjona cepuri – vecās Eiropas stagnāts. Cilvēki

lapas, ir lietas, ko varu iemācīt, bet viņiem jā-

visu laiku mācās: ja tu paliec uz vietas, tad tu

mācās visu laiku, viņi pēc tam aiziet, vēl kaut

esi kā purvā, nav tekoša ūdens, tas saskābst, sa-

kur pamācās, vēl kaut kur. Es pats visu laiku

rūgst. Mani interesē, kā tas ēdiens ir tapis kon-

mācos, kļūdos, peros, neesmu viens, mēs esam

krētajā valstī, kāpēc no Peru atveda kartupeļus

vesela komanda, mums visu laiku gadās apla-

uz Eiropu, kāpēc tieši šīs šķirnes, kāpēc tās šeit

mības, nesanāk pareizi. Mēs taisām ēst tā – tu

iedzīvojās, kāpēc mums nav violeto kartupeļu,

māki tik, es tik..., jo nevienam neinteresē skolo-

kāpēc mums nav aunu zirņu, bet ir pelēkie zir-

tājs, kas atbrauks, tāds franču stagnāts, un teiks

ņi, interesē, kā taisa auna zirņus Izraēlā un kā

– mērces vārīsim šādi, kuras jau gadsimtiem

Latvijā, kāpēc pica ir šāda, bet nav plānāka –

vāra noteiktā veidā, bet tās jau ir nomainījušās,

jo ir plātsmaizes ietekme... Kāpēc rasols šeit ir

un mums tās nemaz negaršo tik ļoti. Kulinārija

tāds, kā pagatavot rasolu, lai tas garšotu visiem

ir arods, tās ir roku prasmes, arī ar galvu jāstrā-

un snobi to nevarētu kritizēt; mani interesē, kā

dā, bet to var iemācīties jebkurš: tā nav māksla,

tie procesi ir notikuši un kā Latvijas kulināriju

tas ir arods, kas izkopts līdz tādam līmenim, ka

uzcelt, un īstenībā tā ceļas – tā lai ēdiens garšo

cilvēki, kas nesaprot, kas ir māksla, saskata, ka

visiem un ir kults.

tā ir māksla. L

L


ABONĒ LILLÁ VĒL IZDEVĪGĀK

www.lilla.lv


KOŠUMS LILLÁ

K A D SK A IS TU MS K ĻU VA PA R V ĒRTĪ B U A R VĀ R DU

FOTO: SHUTTERSTOCK

D A C E B R A N T E , K O S M E T O L O Ģ E , PA S N I E D Z Ē J A


KOŠUMS LILLÁ

Mūsdienās ir tik ierasts ieskriet kosmētikas veikalā un nopirkt sev kādu krēmu, ķermeņa losjonu vai skropstu tušu. Turklāt vari izvēlēties sev tīkamāko zīmolu gan pēc dizaina, smaržas, sastāva, cenas vai reklāmas. Maybeline, Loreal, Shiseido, Nivea, Rimmel, Elizabeth Arden, Chanel... Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Pētījumi rāda, ka pašlaik gada laikā skaistumkopšanas līdzekļu industrija apgroza aptuveni 426 miljardu eiro lielu naudas summu, pārdodot sejas, ķermeņa kopšanas līdzekļus, dekoratīvo kosmētiku, matu kopšanas līdzekļus, smaržas. Bet vai tā bijis vienmēr? Turpmāk piedāvāju ieskatīties, kā un kad sākās rūpnieciska skaistumkopšanas līdzekļu ražošana un kā radās mums tik ierastie un pazīstamie zīmoli?

2

#


K

KOŠUMS LILLÁ

osmētisko līdzekļu lietošanai ir tikpat

lim, lauž viktoriānisma laikmeta puritāniskās

sena vēsture kā cilvēcei kopumā, tiklīdz

modes prasības, līdz XX gs. 20.–30. gados no tā

cilvēks izjuta kautrību par savu izskatu,

nav palikusi ne vēsts. Uz šāda vispārēju pārmai-

apzinājās izskata ietekmi uz sociālo stāvokli, un

ņu fona, kad lūpukrāsai, acu zīmulim, vaigu rū-

kosmētikas līdzekļi atrada savu vietu ikdienas

žam jābūt katras kārtīgas dāmas rokassomiņā,

dzīvē. Jau Senajā Ēģiptē, Romā, Grieķijā zināja

naturālā saimniekošana kosmētikas radīšanā

dekoratīvo kosmētiku, matu krāsas, nagu la-

vairs neder.

kas, krēmus, losjonus, smaržas. Gadsimtu gaitā

Kaut

skaistumkopšanas līdzekļu klāsts te pieaug, te

skaistumkopšanas meka, jāteic, ka ir bijušas

sarūk. To nosaka dažādu laikmetu dažādie tiku-

naskākas valstis, kas var lepoties ar pioniera

mi un likumi. Ja antīkajā pasaulē augstu vērtē

statusu kosmētikas lielražošanā.

šķiet,

ka

Francija

vienmēr

bijusi

ķermeņa kultu, tādējādi plaukst un zeļ kosmētisko līdzekļu klāsts, viduslaikos ir pilnīgs skaistumkopšanas pagrimums, jo rūpēties par sevi ir netikli. Savukārt Renesanse ar Venēcijas skaistulēm priekšgalā pieprasa nevainojamu dekoratīvo kosmētiku un sevis aprūpēšanu. Tam seko tā dēvētais teatrālais 17. gadsimts, kad sevis dekorēšana, šķiet, cilvēces vēsturē sit visaugstāko vilni. Rokoko laikmetu raksturo Francijas karaļa Luija XV stils un izpratne par skaistumu. Un tad jau pienāk 20. gadsimta sākums. Lai gan pret skaistumkopšanas līdzekļiem ir viļņveidīgas prasības, visā šajā laika periodā no antīkās pasaules līdz pat 20.gs. sākumam kosmētisko līdzekļu lietošanā ir viena kopēja iezīme – kosmētika ir ekskluzīva prece, kas nav pieejama brīvi lielā vairumā, jo kosmētisko līdzekļu lietošanu uzskata par intīmu padarīšanu, kas katrai

No antīkās pasaules līdz pat 20.gs. sākumam kosmētisko līdzekļu lietošanā ir viena kopēja iezīme – kosmētika ir ekskluzīva prece, kas nav pieejama brīvi lielā vairumā.

kārtīgai dāmai dziļi jāslēpj savā buduārā. 20.gs. sākums vieš pārmaiņas cilvēces vēsturē.

Jāteic gan, laikam vissenākais skaistumkopša-

19.gs.vidū aizsāktā industrializācija uzņem ap-

nas pasaulē varētu būt angļu zīmols Rimmel.

griezienus, uzlabojas sakari starp valstīm un

Sākas viss jau 1820. gadā, kad kāds parfimērs,

kontinentiem, plaukst un zeļ rūpniecība, tajā

kas savas zināšanas ieguvis pie imperatora

skaitā ķīmiskā. Attīstās un popularitāti iegūst

Napaleona sievas privātā parfimēra Pjēra Fran-

tādas mākslas kā balets, kino, foto, kas prasa

ča Lubina (Pierre François Lubin), piekrīt braukt

nevainojamu un spilgtu izskatu. Un kur tad vēl

uz Londonu, lai tur vadītu prestižu parfimērijas

modes revolūcija, kas aizsākas 19.gs. beigās, kad

veikalu. Bizness veicas itin labi, un 1834. gadā

dāmas un drīz vien arī kungi spītīgi, soli pa so-

šis parfimērs kopā ar savu tolaik četrpadsmit


KOŠUMS LILLÁ

gadus veco dēlu, savu mācekli Eugēniju Rimme-

japāņi lieto no Eiropas ievestās smaržas, kas

lu (Eugene Rimmel) atver parfimērijas veikaliņu

bieži vien ir lēti pakaļdarinājumi. Un, ja raugās

Rimmel. Kad Eugēnijam Rimmelam aprit div-

jau pavisam nesenā pagātnē, tad tieši Shiseido

desmit četri gadi, viņš ir ne tikai profesionāls

pirmie 1987. gadā sāk iegūt pašlaik tik populāro

parfimērijas eksperts, bet arī kaislīgs kosmētis-

hialuronskābi no nedzīvnieku valsts. Jāteic, šī

ko produktu jaunradītājs. Viņš ir autors tādiem

kompānija vienmēr attaisnojusi sava nosauku-

patiesi novatoriskiem personiskās higiēnas pro-

ma jēgu – radīt ko jaunu un nest jaunas vērtī-

duktiem tajā laikā kā mutes skalošanas līdzek-

bas.

lim un aromātiskām lūpu pomādēm, bet visvairāk šo zīmolu mūsdienās pazīst ar skropstu

Protams, arī Francijā skaistumkopšanas indus-

tušām un acu ēnām, kuru reklāmas seja ir britu

trija sarosās. Tā jau 19. gs. beigās Francijas rūp-

modele Keita Mosa.

nieki uzsāk ražot lūpukrāsas masveidā. 1900.

Noslēpumainajā pasaules austrumu daļā Tokijā

gadā notiek liela revolūcija krēmu pasaulē. Vācu

kāds farmaceits vārdā Arinobu Fukuhara (Arino-

ķīmiķis Izāks Lifšics (Isaac Lifschütz) atklāj

bu Fukuhara) 1872. gadā izveido pirmo rietumu

jaunu vielu, kas ir lanolīna atvasinājums, – ei-

stila aptieku ar nosaukumu Shiseido Pharmacy.

cerīnu, kas paver pavisam citas iespējas krēmu

Nosaukums Shiseido tiek ņemts no klasiskā ķī-

veidošanā. Proti, ar šīs vielas starpniecību ir ie-

niešu valodas teksta Ji Jing (Pārmaiņu grāma-

spēja izgatavot emulsijas tipa krēmus. Tas nozī-

tas), kas tulkojumā skan: „Slavējiet lielās Zemes

mē, ka parādās iespēja vienmērīgā konsistencē

spēku, kas rada dzīvi un vieš jaunas vērtības.”

sasaistīt divas nesavienojamas lietas: ūdeni un

Pēc Amerikas un Eiropas apmeklējuma Arinobu

eļļu, kas pašlaik ir jebkura krēma pamatā. 1903.

Fukuhara pirmais Japānā rada zobu

pastu.

gadā Hamburgā farmaceita Paula Beiersdorfa

Taču kosmētikas ražošanai Shiseido kompānija

(Paul Beiersdorf ) dibinātajā farmācijas kompā-

pievēršas 1897. gadā, kad izveido unikālu pro-

nijā Izāks Lifšics kopā ar slaveno dermatolo-

duktu Eudermine (no grieķu valodas: eu – labs,

gu profesoru Paulu Gersonu Unnu (Paul Gerson

derma – āda), kas ir vieglas konsistences losjons

Unna) rada kosmētisko līniju ar eicerīnu Eucerin,

ādas mitrināšanai un reģenerācijas veicināša-

kuru kā patstāvīgu līniju tagad ikviens var sa-

nai. To rada, lai palīdzētu japāņu sieviešu ādām,

stapt aptiekās. 1909. gadā šajā pat Beirersdorfa

kas ļoti cieš no baltā pūdera, kas satur svinu. Šis

farmācijas kompānijā dzimst krēms ar nosauku-

unikālais produkts ar uzlabojumiem sastāvā un

mu Nivea, kas ar eicerīna palīdzību ir pirmā sta-

dizainā izdzīvojis līdz pat šodienai.

bilā ūdens eļļas emulsija. Pašlaik zīmols Nivea

Shiseido kompānijai ir raksturīgi daudzi dros-

ir pazīstams simt piecdesmit valstīs ar vairāk

mīgi pirmatklājēja soļi. 1917. gadā Shiseido ie-

nekā pieci simti dažādiem ķermeņa kopšanas

vieš sejas pūderus Rainbow septiņos toņos. Tas

produktiem. Paralēli par godu eicerīnam radīta

ir kas nebijis sabiedrībā, kur joprojām cieņā ir

līnija Eucerin. Sākotnēji šajā līnijā ir birstošais,

jau pieminētais baltais pūderis. Tāpat 1917.

brūces dziedējošais pūderis, ziepes un krēms.

gadā Shiseido kompānija pirmā Japānā sāk ra-

Tagad šajā līnijā ir vairāki simti produktu gan

žot smaržas, kas satur Japānai raksturīgu smar-

ādas ārstēšanai, gan kopšanai.

žu no kamēlijām, plūmēm, glicīnijām. Līdz tam

Gadsimtu mijā rosība skaistumkopšanas lau-


KOŠUMS LILLÁ

ciņā notiek arī okeāna otrajā krastā Amerikā.

manītu, jo līdz tam par dekoratīvo kosmētiku ir

Kanādiešu izcelsmes dāma Florence Nightingale

priekšstats, ka to ikdienā lieto tikai vaļīga rak-

Graham, apguvusi ādas kopšanas noslēpumus,

stura sievietes, prostitūtas. Kā teikusi Elizabete

sāk strādāt par ,,procedūru meiteni” savas sko-

Ardena: „Katrai sievietei ir tiesības būt skais-

lotājas Eleonoras Adairas salonā. Drīz vien jau-

tai!”, ar to domājot, ka dekoratīvajai kosmētikai

nā sieviete saprot, ka skaistumkopšans lauciņš ir

ir jākalpo, lai izceltu un vairotu sievietes dabis-

tukšs un tajā ir daudz darāmā. 1909. gadā Grek-

ko skaistumu. Tā, pamatoti, šo uzņēmīgo sie-

hemas jaunkundze atver salonu kopā ar partne-

vieti uzskata par Amerikas skaistumkopšanas

ri Elizabeti Hubardu (Elizabeth Hubbard), taču,

industrijas pamatlicēju. Kā ap 1930. gadu atzina

kad sadarbība izjūk, no partneres aizņemas vien

tā laika prese – tajā laikā Ameriku pasaule pa-

biznesa vārdu Elizabeth, kam pievieno no angļu

zīst ar trim vērtībām – Coca cola, Singer šujmašīnas un Elizabeth Arden.

Laikam vissenākais skaistumkopšanas pasaulē varētu būt angļu zīmols Rimmel.

Viņas pēdās ar jaunatklājumiem dekoratīvās kosmētikas lauciņā seko daudzi. Tā 1913. gadā amerikāņu ķīmiķis Terijs Viljams rada jaunu skropstu tušas veidu, kas no iepriekšējām atšķiras ar krēmveida konsistenci un ērtu lietošanu. Tiek savienoti ogles pelni ar vazelīnu, un var teikt, ka tā rodas pirmā Maybelline skropstu tuša. Pirmā, kas testēja šo jauno brīnumu, ir Terija māsa Meibela, kas novērtē to ļoti atzinī-

literāta Alfrēda Tenisona poēmas ,Enoch Arden

gi. Viņas iedvesmots, 1914. gadā Terijs nodibi-

vārdu Arden, un rodas visiem zināmais zīmols

na uzņēmumu Maybelline, kas ir atvasinājums

Elizabeth Arden. Tas kļūst arī par pašas Grekhe-

no māsas vārda, pieliekot izskaņu no vārda va-

mas kundzes biznesa vārdu. Drīz vien slavena-

zelīns. Šodien Maybelline zīmola paspārnē ražo

jā piektajā avēnijā atver pirmo Elizabeth Arden

gan skropstu tušas, nagu lakas, acu ēnas, tonā-

salonu. 1912. gadā Elizabete dodas uz Franciju,

los krēmus, pūderus, acu zīmuļus un vēl, un vēl.

lai gūtu priekšstatu par to, kā strādā Eiropas

Savukārt Eiropā tajā pašā laikā 1909. gadā kāds

skaistumkopšanas industrija, un ap 1915. gadu

dedzīgs jauns franču ķīmiķis Jevgēnijs Pauls

salonus ar nosaukumu Elizabeth Arden, var re-

Luiss Šūlers (Eugène Paul Louis Schueller) liek

dzēt daudzās Rietumeiropas pilsētās. Šīs dāmas

pamatus šodien tik zināmajam zīmolam L`oreal,

ieguldījums nav tikai savas līnijas, dekoratīvās

kas nu jau ir arī Maybelline saimnieks. Sākas

kosmētikas jaunradē. Viņa pirmā piedāvā kos-

ar to, ka šis ķīmiķis rada inovatīvu matu krā-

mētikas ražošanā ieviest zinātnisku pieeju, pir-

su formulu, kas ir tiešām izcils sasniegums, jo

mā rīko savos salonos mārketinga kampaņas,

atšķirībā no tajā laikā pieejamajām hennas un

kurās māca sievietes lietot dekoratīvo kosmē-

minerālsāļu krāsām dod iespēju iegūt niansē-

tiku. Turklāt arī publiski popularizē dekora-

tākus matu toņus. Drīz vien matu krāsas ar šo

tīvo kosmētiku kā normālu ikdienas kopšanas

jauno formulu tika tirgotas vietējiem Francijas

sastāvdaļu, kurai nav jābūt vulgārai, lai to pa-

frizieriem ar nosaukumu Oréale, kas līdz mūs-


KOŠUMS LILLÁ

dienām ir ieguvis nelielas nianses un ir zināms

mudināta, Koko drīz vien atver cepuru darbnī-

kā L`Oréal.

cu Parīzē, un tā dzimst Chanel. Pārlecot desmit

Noteikti stāsts par zīmolu rašanos nebūtu ob-

gadiem Šaneles biogrāfijā, kuros neveiksmīgi

jektīvs, ja netiktu pieminēts leģendārais Chanel,

mīlasstāsti mijas ar milzīgu darbu Chanel vārda

kas gan vairāk ir pazīstams apģērbu modē, taču

nostiprināšanā, pienāk 1920. gads, kad Koko

ir atstājis neizdzēšamas pēdas skaistumkopša-

sastop lielkņazu Dmitriju Romanovu no Roma-

nas industrijā. Ne velti 20. gs. sākumu sauc par

novu dinastijas. Starp abiem uzvirmo roman-

elegances jeb Coco Šaneles laikmetu. Šīs dāmas

tiskas jūtas, kuru gala iznākums ir Chanel Nr.5.

mūžs ir īsts pelnrušķītes stāsts. Koko (īstajā

Tās smaržas, kas būtiski atšķiras no tajā laikā

vārdā Gabriela) ir viena no daudzbērnu ģime-

pieejamajiem parfīmiem, kuros izmanto dabis-

nes atvasēm, kas agri zaudē māti un drīz pēc

kās sastāvdaļas, kas saskarē ar gaisu diemžēl

tam nokļūst bāreņu patversmē. Taču saskarsme ar modi viņai ir jau kopš bērnības. Jau mācoties klostera skolā Francijas pilsētā Mulēnā, viņa apgūst šūšanas prasmes. Arī viņas tēvamāsa ir iecienīta šuvēja un cepuru meistare, pie kuras brīvlaikā Gabriela apgūst šo arodu. Tā pamazām Gabrielai veidojas savs uzskats par to, kāds apģērbs un stils viņai patīk. Pēc klostera skolas pabeigšanas 20 gadu vecumā viņa sāk strādāt par palīdzi kādā Mulēnas apģērbu veikalā. Vakaros Gabriela vietējā lokālā piesmakušā balsī dzied dziesmiņu ,,Ko Ko Ri Ko” un „Kurš redzējis Koko no Trokadēro?”. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem kļūt par dziedātāju Gabriela pieņem sena pielūdzēja, miljonāra Etjēna Balsāna piedāvājumu pārvākties uz dzīvi pie viņa Roijē pilī. Un te pelnrušķīte top par princesi. Gabriela iemācās augstākās sabiedrības manieres un kļūst par pirmo sievieti, kas uzdrošinās uzvilkt

Florence Grehema pirmā piedāvā kosmētikas ražošanā ieviest zinātnisku pieeju un savos salonos izvērš marketinga kampaņas, kurās māca sievietes lietot dekoratīvo kosmētiku.

jātnieku īsbikses. Tā kā augstākā sabiedrība ne

ātri izgaro, un smarža drīz vien izzūd. Pateico-

visai laipni pieņem Gabrielu, uzskatot par pie-

ties draudzībai ar Dmitriju, Šaneli iepazīstina

gulētāju un kurtizāni, viņa sāk valkāt striktus

ar vadošo parfimērijas nozares ķīmiķi Ernestu

kostīmus bez jebkādiem izskaistinājumiem un

Bo no parfīmu industrijas centra Grācā. Viņa

vienkāršu salmenīcu. Dīkdienīgais dzīvesveids

skaidri izklāsta savu ideju par noturīga parfī-

nav Koko garā, un viņa sāk veidot cepures sa-

ma radīšanu, un talantīgais ķīmiķis sāk darbu

vām draudzenēm. 1909. gadā Gabriela sadrau-

pie smaržu radīšanas. Pati Šanele rūpīgi uzrau-

dzējas ar pārtikušu angli Arturu Kapelu, kas

ga radīšanas procesu un testē dažādās smaržu

ir viens no Etjēna Balsāna draugiem. Viņa pa-

versijas, līdz pienāk tā diena, kad no daudzajām


KOŠUMS LILLÁ

viņai piedāvātajām smaržas versijām Koko iz-

ja Procter&Gamble un Unilever. Tās ir kompānijas,

vēlas pudelīti ar kārtas numuru 5. Tā arī rodas

kas ražo plaša spektra ikdienas patēriņa preces,

leģendārais aromāts, kas cauri laikiem šķiet tī-

sākot no ēdamlietām (saldējums, saldumi utt.)

kams arī šodienas dāmu deguniem.

līdz pat skaistumkopšanas līdzekļiem.

Līdz mūsdienām izveidojušies vēl daudzi zīmoli,

Matu kopšanas līdzekļus no visas skaistumkopša-

un pašlaik skaistumkopšanas līdzekļu ražošanas

nas nozares produktiem pārdod 20% apjomā, un po-

nozari veido stabili 5 segmenti: ādas kopšana,

pularitātes augšgalā vēl joprojām, ir zīmols L`Oreal.

matu kopšana, dekoratīvā kosmētika, smaržas

Dekoratīvās kosmētikas tirgus mūsdienās vei-

un personiskās higiēnas preces.

do aptuveni 15% no skaistumkopšanas rūppiedāvā

niecības. Šis tirgus pašlaik ir ļoti sadalīts,

daudzveidīgu produktu klāstu. Te ietilpst visi

grūti nosaukt vienu vadošo spēlētāju, bet lī-

ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļi. Pēc pārdo-

dera

šanas apjomiem – aptuveni 27% no kopējās kos-

Smaržu industrijai kosmētikas nozarē ir augstā-

mētikas rūpniecības.

kais peļņas procents, taču arī visaugstākās pra-

23% no kosmētikas rūpniecības aizņem personī-

sības no klientu puses. Tā veido aptuveni 10% no

gās higiēnas līdzekļi ar zobu pastām, diegiem,

kosmētisko līdzekļu ražošanas tirgus. Tikai da-

mutes skalojamajiem līdzekļiem, dezodorantiem,

žiem zīmoliem, piemēram, Estee Lauder un Cha-

depilācijas līdzekļiem utt. Un tagad šajā segmen-

nel izdevies pārdzīvot patērētāja kaprīzes un jop-

tā pārliecinoši dominē multinacionālā kompāni-

rojām būt pelnošiem šajā segmentā. L

Ādas

kopšanas

tirgus

pašlaik

L

pozīcijas

joprojām

pieder

Maybelline.


ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv


LILLÁ STIL S

S I E V I E TE S V I EN O LI N DE X U N M E TJ Ū V I L JA MS O NS


LILLÁ STIL S

B

2

ritu modes dizainers Metjū Viljamsons veido dizainu unikālai Lindex rudens kolekcijai. 10% no dizaina kolekcijas ienākumiem tiks ziedoti cīņai pret krūts vēzi. Kolekcija būs pieejama 4.oktobrī tikai Lindex veikalā t/c Spice un interneta veikalā www.lindex.com

#


LILLÁ STIL S

P

asaulē atzītais dizainers Metjū Viljam-

kā arī 170 tirdzniecības pārstāvji. „Jūtos lielis-

sons sadarbojas ar Lindex, lai paustu

ki, sadarbojoties ar iedvesmojošu, starptautisku

savu plaši atpazīstamo estētisko rok-

modes uzņēmumu. Šī sadarbība man sniedz ie-

rakstu unikālā dizaina kolekcijā. Britu dizai-

spēju uzrunāt jaunu sieviešu grupu, kuras pār-

ners - apdruku, dekoratīvo rotājumu un kalei-

zina modi,” saka Metjū Viljamsons.

doskopisko krāsu meistars – ir atstājis viņam

Lindex Dizaina nodaļas vadītāja Nina Stārka

raksturīgās rokraksta iezīmes izsmalcinātā un

(Nina Starck) piebilst: „Mēs esam patiesi sajūs-

sievišķīgā sieviešu apģērbu kolekcijā.

mināti un lepojamies par sadarbību ar Metjū

Prestižās Londonas Centrālās Senmartēnas

Viljamsonu, kurš ir starptautiski atzīts un god-

koledžas absolvents Metjū Viljamsons pirmo

algots dizainers ar ļoti savdabīgu un izsmalci-

kolekciju prezentēja 1997. gadā. Kopš tā laika

nātu greznuma izjūtu. Mēs sadarbojāmies, lai

viņš turpina veidot savu izsmalcināto zīmolu.

izveidotu cenu ziņā pieejamu kolekciju, ko var

Viņam ir veikali Londonā, Dubaijā un Katarā,

valkāt visas sievietes.”


LILLÁ STIL S

Kā dizaineram man vienmēr ir svarīgi likt sievietēm justies skaistām


LILLÁ STIL S

Dizaina kolekcijā ir apvienoti abi zīmoli Rozā

vienmēr ir iedvesmojušas, tāpēc mani saviļņo

lentītes kampaņas atbalstam. Lindex lepojas ar

fakts, ka ar šīs kolekcijas palīdzību var atbal-

faktu, ka ir Zviedrijas Vēža fonda un citu līdzī-

stīt tik vērtīgu lietu.”

gu organizāciju sponsors 16 valstīs vairāk nekā

Unikālajā dizaina kolekcijā ir apģērbi un ak-

10 gadus. Šo atbalstu turpinām, piešķirot zie-

sesuāri sievietēm, kā arī jaunajām modes dā-

dojumus 10% apmērā no kolekcijas ienākumiem

mām. Aksesuāri būs pieejami atsevišķos Lin-

cīņai pret krūts vēzi. Metjū Viljamsons komen-

dex veikalos. Savukārt apģērbu kolekcija būs

tē: „Kā dizaineram man vienmēr ir svarīgi likt

pieejama tikai Lindex veikalā t/c Spice no

sievietēm justies skaistām un par sevi pārlie-

š.g.4.oktobra. Kā arī pieejamainterneta veika-

cinātām. Man patīk sievietes un mani viņas

lā www.lindex.com.

S K AT Ī T V I D E O

Satieciet Metjū Viljamsonu un viņa „Stila izjūtu”


LILLÁ STIL S


LILLÁ STIL S


LILLÁ STIL S


LILLÁ STIL S

KOLEKCIJA BŪS PIEE JAMA TIK AI V I E N Ā L I N D E X V E I K A L Ā L AT V I J Ā , T/ C S P I C E N O 4 . O K T O B R A . H T T P : // W W W . L I N D E X . C O M / LV/ H T T P : // W W W.Y O U T U B E . C O M / L I N D E X

L


IZCELIET SAVU

KRĀSAINO PERSONĪBU! Ar krāsainajiem personalizācijas aksesuāriem Jūs varat padarīt jau tā aizraujošo Nissan Juke vēl oriģinālāku! Izvēlieties aksesuārus un vieglmetāla diskus krāsās, kas vislabāk izceļ Jūsu personību! Apskatieties, kā izskatītos Jūsu personalizētais Juke www.nissan.lv personalizācijas rīkā, un dodieties pie dīlera pēc sava jaunā, īpašā Nissan Juke!

TAGAD, IEGĀDĀJOTIES NISSAN JUKE, JŪS SAŅEMSIET PERSONALIZĀCIJAS UN ZIEMAS APRĪKOJUMA KOMPLEKTU

VAIRĀK NEKĀ 2000 Ls VĒRTĪBĀ BEZ MAKSAS.

Personalizācijas komplektā ietverti īpašu krāsu:

Ziemas aprīkojuma komplektā ietilpst:

• Miglas lukturu ietvari • Sānu spoguļu uzlikas • Sānu uzlikas • Durvju rokturu uzlikas • Interjera apdares elementi • Spoileris • Vieglmetāla diski

• Ziemas riepas un diski • Signalizācija • Reģistrācija • Salona paklājiņu komplekts • Drošības komplekts

PIESAKIETIES IZMĒĢINĀJUMA BRAUCIENAM JAU ŠODIEN!

SIA NORDE

Skanstes iela 31a, Rīga Tālr.: +371 67 388 433 www.norde.lv Piedāvājums ir spēkā līdz 31.10.2013. Attēliem ir ilustrējoša nozīme. Piedāvājums nav savienojams ar citām atlaidēm vai piedāvājumiem. Nissan Juke vidējais degvielas patēriņš: 4,2 – 7,4 l/100 km, CO2 izmešu apjoms: 109 – 169 g/km.


ZOOM LILLÁ

K U R L AU K U RO M A NTISMS S A S TO PA S A R MO DER N O LINDA SAULĪTE


ZOOM LILLÁ

Ir vietas, kas ir tik lieliskas, ka, no vienas puses, par tām gribas pastāstīt, no otras – paturēt noslēpumā, tā mazliet tikai sev. Viena no šādām vietām, pavisam nejauši atklāta, izrādās, atrodas pavisam netālu – nepilnas stundas braucienā no Rīgas. Un tā ir Liepupes muiža.

2

#


ZOOM LILLÁ

Pēc astoņus gadus ilgas restaurācijas Liepupes Muižas nams tagad ir atvērts kā viesnīca, restorāns un SPA. Liepupes muižas kungu māja ir celta 1751. gadā un ir viena no izcilākajiem baroka arhitektūras pieminek-

Šīs vietas šarms un pievilcība slēpjas

ļiem Latvijā. Muižā atrodas 5 valsts nozīmes aizsargājami arhitektūras un mākslas pieminekļi. Laika un notikumu gaitā Liepupes muiža piedzīvojusi gan ziedu laikus, gan aizmirstību. 2003. gadā tā iekļauta 100

ne tikai skaisti restaurētajās ēkās un dizainā,

apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Tagad muiža, kurā ir izvietotas izsmalcinātas viesnīcas un restorāna telpas, ir atguvusi savu senatnīgo skaistumu un lepnumu, atspoguļojot laikmetam raksturīgo noskaņu. Citējot

bet arī muižas personāla attieksmē.

pašus muižas izveidotājus – Liepupes muiža ir kļuvusi par vietu, kur sastopas lauku romantisms un senatne ar modernajām ērtībām un luksusu – restaurētas līdz mūsdienām saglabājušās barokālās divviru masīvās parādes durvis – vienas no senākajām šādu ēku ārdurvīm Latvijā, fasādes apdare, senās koka grīdas, apgleznotās podiņu krāsnis, griestu veidojumi un vienas no retajām baroka koka kāpnēm Latvijas muižās.

L

atvija pavisam noteikti var lepoties ar la-

nāla attieksmes ziņā. Pavisam noteikti var ap-

biem SPA, brīnišķīgām viesnīcām un res-

galvot, ka šīs vietas šarms un pievilcība slēpjas

torāniem, tomēr pavisam reti gadās to

ne tikai skaisti restaurētajās ēkās un dizainā,

piedzīvot vienā vietā, turklāt ārpus galvaspil-

bet arī muižas personāla attieksmē. Varbūt, ka

sētas. Braucot uz Liepupes muižu bez iepriekš

mums, apciemojot šo vietu, uzsmaidīja īpaša

uzstādītiem standartiem un gaidām, viesnīca

veiksme, tomēr domāju, ka personīga, laipna

sagaida ar pārsteigumu gan apbrīnojami res-

un neuzbāzīga, klāt esoša attieksme ir šīs vie-

taurētās ēkas, telpu un vides, gan arī perso-

tas vizītkarte.

3

6


ZOOM LILLÁ

4

6


ZOOM LILLÁ

5

6


ZOOM LILLÁ

Liepupes muižā ir desmit luksusa klases numu-

bibliotēkas krājums zudis un tagadējie muižas

ri, kas ir izveidoti romantiskā lauku stilā ar ne-

saimnieki uzsākuši muižas bibliotēkas veido-

vainojamu izsmalcinātību it visā. Muižas resto-

šanu, kuras krājumā apkopoti Garlība Merķeļa

rāns, kas, manuprāt, ir atvērts ne tikai viesnīcas

darbi, Liepupes grāmatizdevēja Mārtiņa Elksnes

viesiem, ir lielisks gan interjera, gan ēdienkartes

veikums, novadu raksturojoši izdevumi, kā arī

ziņā. Īpaši jauki ir piedzīvot vēlas un nesteidzīgas

mūsdienu literatūra.

svētdienas brokastis restorāna terasē ar skatu uz

Apkopojot īsu un pavisam negaidīti lielisku vie-

muižas dārzu ar šūpuļtīkliem. Es zinu, ka mani

sošanās pieredzi šajā skaistajā vietā, var teikt, ka

sapratīs daudzi viesnīcu apmeklētāji – nesteidzī-

Latvijā ir par vienu jaunu izsmalcinātu un vienlai-

gas un laikā neierobežotas brokastis brīvdienu rī-

kus ļoti viesmīlīgu vietu vairāk. Dizaina, vēstures,

tos ir nenovērtējams jebkuras viesnīcas bonuss.

restorāna un ļoti skaistas apkārtnes apvienojums

Viesiem pieejami arī skaistie Ērenpreiss velosi-

komplektā ar brīnišķīgu apkalpošanu ļaus justies

pēdi apkārtnes izpētei un nokļūšanai līdz plud-

labi gan romantiskā viesošanās reizē, gan atpūtā

malei, kā arī neliels un kvalitatīvs SPA. Muižai

kopā ar visu ģimeni, jo arī bērni ir gaidīti viesi, kā

ir sava vēsture, leģenda un arī bibliotēka, ko

arī šķiet, ka šo vietu jau sākuši iecienīt pāri, kuri

reiz veidojis Johans Gothards fon Meks un viņa

izvēlas svinēt kāzas un arī salaulāties vēsturiski

dēls Frīdrihs. Diemžēl laika gaitā praktiski viss

elegantā un viesmīlīgā vidē. L

6

L

6


GARŠĪGI LILLÁ

V Ī RI E TIS V I RTU V Ē

R E S T O R Ā N A “ M A D H O U S E ” Š E F P AVĀ R S A R T I S U P N E R S VIDEO: ANDREJS STROKINS

Turpinājums


S K AT Ī T V I D E O


IEKŠĀ LILLÁ

VENDI JA A S N ĀT E VA S I Ļ J E VA F O T O N O P E R S O N Ī G Ā A R H Ī VA


IEKŠĀ LILLÁ

Visiem zināms, ka Lennebergas Emīls, par kuru kalpone Līna nešpetni izteicās: „Tādu zēnu manas acis savu mūžu nav redzējušas”, pieaudzis kļuva par komunālvaldes priekšsēdētāju. Bet kā dzīvo un par ko kļūst meitenes, kuru varones ir bijušas Pepija, Ronja, Brīnumzemes Alise vai P ītera Pena draudzene Vendija? Kā bērnu dienu sapņi ietekmē pieauguša cilvēka dzīves nopietnību?

2

#


L

IEKŠĀ LILLÁ

ILLÁ iepazīstina ar jaunu varoni literāro

Pena bronzas statuja. Šeit pat, Serpentīna ezera

tēlu un to iemiesotāju galerijā – Melburnas

ledainajā ūdenī, jau izsenis noris Ziemassvētku

Latviešu organizāciju apvienības (MLOA)

rīta peldēšanas sacensības. 1904. gadā sers Be-

priekšsēdi un Latviešu apvienības Austrālijā

rijs apbalvoja to uzvarētāju ar Pītera Pena kau-

un Jaunzēlandē (LAAJ) vicepriekšsēdi Kristīni

su, un iedibinātā tradīcija tiek turpināta vēl šo-

Saulīti.

baltdien.

Lai arī skotu rakstnieks un dramaturgs Džeimss

Bet Vendija Dārlinga? Viņas vārds atskan Jor-

Metjū Berijs (James Matthew Barrie,1860–1937)

kas Hercoga teātrī Londonā, kad 1904. gada 27.

kļuva pasaulslavens, turīgs vīrs ar cienījamu

decembrī notiek iestudējuma Pīters Pens, zēns,

draugu loku, 1913. gadā karalis Džordžs V vi-

kurš nevēlējās kļūt pieaudzis pirmizrāde. Šī luga

ņam piešķīra baroneta titulu, bet 1922. gadā

ietver pamatkodolu visām vēlākajām literārā

viņš tika pagodināts ar Izcilības ordeni (Order

materiāla versijām, sižetam Pīters un Vendija,

of Merit), augstāko atzinības zīmi Lielbritānijā,

kas nu jau mīļš un pazīstams vairākām paau-

– agrīnās atmiņas par vecākā brāļa piepešo nāvi

dzēm: Dārlingu ģimenes trīs bērni sapņo par

un mātes pārdzīvojumiem, kā arī tālākie dzīves

pasakainu Nekurnekadzemi, un viņiem patiesi

satricinājumi tikai vairoja viņa neaizgaiņāja-

rodas izdevība tajā nokļūt, kad caur guļamista-

mās skumjas un grūtsirdību. Literāta radošos

bas logu atlido pazaudēto puiku kapteinis raibu

meklējumus caurvija degsme izjust un izdzīvot

rudens lapu ietērpā.

bērnību kā apsolīto zemi, kas atmirdzēja viņa

Vendija ir meitene, un meitenēm, kā zināms,

laikabiedros.

„pietiek prāta nekrist laukā no ratiņiem”, tāpēc

Zēns, kurš nevēlējās kļūt pieaudzis, pirmo reizi

viņas nepazaudējas. Un viņām nav iebildumu

parādījās 1902. gada stāstu krājumā Baltais put-

pieaugt. Vendija apzinās, ka pieaugušo pasau-

nēns (The Little White Bird). Viņš dzima, patei-

lei nav neizbēgami jābūt drūmi nomācošai un

coties sera Berija dvēseles ievainojamībai, Ken-

it nekur nav teikts, ka tajā noteikti jājūtas apju-

singtonas dārziem un Luelinu Deivisu (Llewelyn

kušam un neiederīgam. Viņai rūp lolot brīnuma

Davies) ģimenes atvasēm, kas mēdza tajos ro-

klātbūtni un vienlaikus ir labi zināms piepildī-

taļāties. Pītera Pena tēls, rakstnieka vārdiem,

ta mūža noslēpums – nepretoties nenovērša-

ir dzirksts, ko uzšķīla šie pieci zēni. Diemžēl

majam, ar iejūtību izturēties pret apkārtējiem,

viņi agri zaudēja abus vecākus, un tad „tēvocis

izmantot likteņa dāvātās iespējas un, cik vien

Džims”, jau kā tuvs ģimenes draugs, lielā mērā

spēka, veidot pasauli ap sevi tādu, kādu to vēlas

uzņēmās rūpes par bāreņu audzināšanu. Viņam

redzēt...

pašam bērnu nebija, sāpīgi izira laulības ar ak-

Arī Kristīne Saulīte, gluži kā Vendija, uzauga

trisi Mēriju Anselu (Mary Ansell).

trīs bērnu ģimenē. Viņai ir gadu jaunāka māsa

Kensingtonas dārzu ziemeļrietumos, kur rakst-

Janeta un piecus gadus jaunāks brālis Jānis. Un

nieks savulaik ik dienu veda pastaigā mīlīgo

vēl viņai ir veselas divas Nekurnekadzemes.

sanbernāru Portosu (atceramies Dārlingu auk-

Viena – Dieva auss, kurp viņa mēdz aizceļot

līti – ņūfaundlendieti Nenu!) un izklaidēja ap-

savos sapņos. Tās ir mājas, kur pavadīta bērnī-

kaimes mazuļus, kopš 1912. gada slejas Džordža

ba, kad atlika vien atgulties vecajā siena šķūnī,

Fremptona (George Frampton) veidotā Pītera

piemiegt acis, un saulstaru glāstītā padrupušo


IEKŠĀ LILLÁ

dakstiņu jumta vietā pār meitenīti jau pletās

uz kuru viņa pirms daudziem gadiem aizlidoja

zvaigžņots debesjums. Otra – pat ne sala, bet

ne gluži Pītera Pena, bet puiša Pētera aicināta

tāls kontinents ar pasakainu floru un faunu,

gan.

L AI TAČU K ĀDS! L AI TAČU, LŪDZU, PAKL AUSĀ S! Pirmos septiņus (Kristīne uzsver – burvīgākos)

Kopš piecu gadu vecuma, kad Kristīne noska-

dzīves gadus viņa pavadīja lauku mājās Tukuma

tījās Arvīda Žilinska operu Zelta zirgs, viņa

rajonā, Lestenē: „Sapņos es bieži esmu Indrānos.

bija cieši pārliecināta, ka dienās kļūs par oper-

Tā man ir tāda kā glābiņa vieta. Vieta, kur dvē-

dziedātāju un pārdevēju, jo tās veikalos tina

selei atpūsties, kur jau agri sapratu, ka Dievs ir

lielas papīra tūtas un saņēma no katra pir-

un vienmēr būs ar mani. Atceros – augām die-

cēja naudu. Lūk, kā radās aizmetņi interesei

nām rotaļājāmies laukā, ābeļdārzā sanēja bites,

par mākslu un komerciju. „Janeta, nabadzīte,

tuvumā bija dīķis, kūts ar cūkām, kazām, go-

krietni dabūja ciest. Savos sešos gados biju

vīm un vistām, bērzā – tēta iekārtas šūpoles...”

cītīgi apguvusi operas trallināšanu. Daudz

Viņa stāsta, ka dīvainā kārtā jau četros gados

mēģināju. Man izmisīgi gribējās, lai taču

atskārtusi sevī pienākumam tuvu vēlēšanos būt

kāds! Lai taču, lūdzu, paklausās! Bet vienī-

atbildīgai par mājiniekiem, visus pieskatīt.

gais veids, kā piedabūt māsu manī klausīties, bija iespundēt viņu aiz durvīm. Spēlējāmies,

Viņas tētis bija lauku cilvēks, bet mamma –

ka esmu radio – teicu, lai pārslēdz stacijas,

dzimusi pilsētniece, un, tā kā vecāki gribēja

jo es taču varēju dziedāt dažādas operas! Un

sniegt bērniem tikai labāko, ģimene pakāpenis-

man allaž bija fiksās idejas, kuras parasti liku

ki pārcēlās uz dzīvi Rīgā. „Pirmajā klasē man

īstenot kādam citam.” Vēlāk Kristīne dziedā-

tika mainīta skola trīs vai četras reizes, un tas

ja Rīgas Pionieru pils korī Rīga un arī meite-

pamatīgi izsita no sliedēm. Kad no mazas lau-

ņu ansamblī Tonika. „Izturēju konkursu, kurā

ku skoliņas pirmo reizi ierados klasē, kur bija

bija jādzied pēc notīm, kaut es nekad to nebi-

41 bērns, šķita, ka esmu nonākusi zvēru dārzā.

ju darījusi. Neraugoties uz manu plašo diapa-

Vēlāk gadījās, ka vienu pēc otras saķēru cūci-

zonu, tiku ielikta otrajos altos, to bija maz.

ņas un masaliņas, visu semestri noslimoju, bet

Bet es negribēju būt šajā balss grupā, gribēju

klasesbiedri šajā laika sprīdī tika uzņemti pio­

dziedāt melodijas. Un nu esmu pirmais sop-

nieros. Jutos šausmīgi! Maza un nepieņemta.

rāns! Dziedu korī Daina. Vispār jau tas tika

Visiem bija kaklauti, man – ne. Kaklauts jau

dibināts kā jauniešu koris, bet mēs te, Aus-

kalpoja kā zīme tam, ka nu esi vecāks. Tas sais-

trālijā, izlēmām, ka jaunietis ir cilvēks vecu-

tījās ar pieaugšanas sajūtu, ne kļūšanu par Ļe-

mā līdz piecdesmit gadiem.”

ņina mazbērnu.”


IEKŠĀ LILLÁ

Vendija ir meitene, un meitenēm, kā zināms, „pietiek prāta nekrist laukā no ratiņiem”, tāpēc viņas nepazaudējas. Un viņām nav iebildumu pieaugt.


IEKŠĀ LILLÁ

SĀRTA S ROZES UZ ĶENGUR ĀDA S 1989. gada vasarā Kristīne absolvēja vidussko-

acīm – pirmā stāva gaiteņa sienas rotāja gobe-

lu un savu nākotni gribēja saistīt ar dziedāšanu

lēni ar senlatviešu rakstiem! Māras un saules

profesionālā korī. Septembra sākumā viņa uz

zīmes, pērkonkrusts, auseklītis... Indija mani

neilgu laiku pārcēlās dzīvot pie tēta māsīcas ģi-

savaldzināja, uzjundot spēcīgu sajūtu, ka tieši

menes. Kādu vakaru piezvanīja viņu draugi, un

tur dzīve sākas un beidzas. Dzīve bez izskaisti-

lūdza, vai nevarot izpalīdzēt – ciemos atbrau-

nājumiem. Kopš tās reizes esmu šo valsti apce-

kušās Austrālijas radinieces izteikušas vēlmi

ļojusi vairākkārt.”

makšķerēt, bet neesot neviena, kas varētu do-

Pēc divām dienām notika pārlidojums uz Singa-

ties līdzi. Kristīne labprāt piekrita pavadīt abas

pūru. Pusnaktī, izkāpjot no lidmašīnas, pasažie-

dāmas. Nākamajā rītā atklājās, ka notikusi pār-

ri tika šķiroti „padomju pilsoņos” un „pārējos”.

klausīšanās – nekādu dāmu nebija. Toties bija

Kamēr „padomju pilsoņus” lidostā uzmanīja

stalts, izskatīgs puisis Pēteris.

PSRS valdības pārstāvis, „pārējie” ar autobu-

Vendija Pīteru bija redzējusi sapņos, tāpēc ne-

su devās atpūsties viesnīcā. Tik daudz visa kā

maz nebrīnījās, viņu ieraugot. Bet Kristīne?

bija iekšēji sakrājies, ka Kristīnei vienkārši lija

„Jau sasveicināšanās brīdī sapratu, ka viņš ir

asaras. Viņa bija pārgurusi. Trīs sastaptie Aus-

mans cilvēks, turklāt šīs izjūtas bija abpusējas.

trālijas latvieši spēja pārliecināt Singapūras ro-

Jā, droši vien var teikt, ka tā bija mīlestība no

bežsargus, ka raudošajai meitenei nav nolūka

pirmā acu uzmetiena. Kā vēlāk izrādījās – mana

aizmukt un palikt tur kā nelegālai imigrantei,

mūža lielā mīlestība.” Todien viņi kopā aiz-

tāpēc viņai tomēr nenācās pavadīt nakti uzgai-

brauca uz Latgali ķert zivis. Tam sekoja nepilnu

dāmajā zālē. Austrālijā viņa ieradās ar triju die-

gadu ilgs atšķirtības laiks, līdz Pēteris atsūtīja

nu nokavēšanos un diviem mammas iepakota-

Kristīnei izsaukuma vēstuli, bez kā izceļošana

jiem māla podiem – tautas daiļamata mākslas

no PSRS nebija iespējama.

meistaru darinājumiem – rokās. Tas viss. Viņas bagāža tā arī nepienāca.

1990. gada Dziesmu svētkos viņa dziedāja un raudāja, jo nojauta, ka dzīve teju, teju strauji

Apmēram divas nedēļas pēc Kristīnes ierašanās

mainīsies. Un pēc nedēļas devās ceļā uz Aus-

sarunā ar Pēteri viņa piepeši sāka bīties, ka, ie-

trāliju. Laimīgā kārtā viņa jau Maskavā pirms

spējams, kaut kas ir sagājis greizi. Vēl pēc brīža

izlidošanas iepazinās ar vairākiem Austrālijas

puisis izmetās laukā no mājas, bet bija lietains,

latviešiem. Aeroflot lidmašīnai bija jānosēžas

auksts vakars – augusts ir pēdējais ziemas mēne-

Ņūdeli, Indijā, bet, tai atkal paceļoties gaisā,

sis Austrālijā. „Domāju – šausmas! Kas nu būs?

vienā no dzinējiem ieskrēja liels putns. Sāka

Pieļāvu, ka esmu viņu kaut kā aizvainojusi...”

velties melni, biezi dūmi, lidmašīna bija spiesta veikt ārkārtas nosēšanos. „Nekad agrāk nebiju

Kad Pēteris atgriezās, viņš nometās Kristīnes

nakšņojusi viesnīcā. Plaši koridori, lieli balkoni,

priekšā ceļos uz ķengurādas un bildināja, pa-

ziedi, stiklots lifts... Un nespēju noticēt savām

sniegdams 19 sārtas rozes. Viņai tobrīd bija


IEKŠĀ LILLÁ

19 gadu, un 19 vēl joprojām ir Pētera mīļākais

Pētera vecāki vēl bija bērni, kad kopā ar sa-

skaitlis. Jāvārds gan tika saņemts tikai nāka-

viem tuviniekiem ieradās Austrālijā no bēgļu

majā dienā. Imigrācijas dienestā noskaidrojās,

nometnes Vācijā. Viņi dzīvoja īpaši iebraucē-

ka izņēmuma kārtā ir iespējams pieteikties cita

jiem uzslietos metāla angāros, bet pēc dažiem

veida uzturēšanās vīzai bez izbraukšanas no

gadiem, gan cerībā reiz atgriezties Latvijā,

valsts, ja vien laulību noslēdz līdz 30. oktobrim.

Pilskalnu un Saulīšu ģimenes iegādājās kopē-

Pēteris nevēlējās riskēt, jo bruka PSRS, nebija

ju māju, un tā satuvinājās Māra Pilskalns un

paredzams, kad un kā Kristīnei rastos iespēja

Aivars Saulītis. „Mana vīra ģimene bija un ir

atgriezties, ja viņa aizbrauktu prom. Viņi sade-

ne vien ļoti latviska, bet arī cienīta un godāta.

rinājās jau augustā, un 27. oktobrī jaunais pāris

Viņam ir arī vecākā māsa – studējusi matemā-

apprecējās. Šīs kāzas vienlaikus tika nosvinētas

tikas zinātnes un pedagoģiju, taču, paklausot

arī Latvijā – Kristīnes ģimenes un draugu lokā.

sirds aicinājumam, strādā skolā par mākslas pasniedzēju. Pats Pēteris ir studējis jurispru-

„Oktobrī apritēs 23 gadi, kopš esam precējušies.

denci, filozofiju un grāmatvedību, bet vislabāk

Manuprāt, saskanīgas kopdzīves noslēpums ir

spēj sevi izteikt biznesa laukā. Nu jau daudzus

līdzīga vērtību skala... tad pat nav svarīgi, vai

gadus viņš ir viens no direktoriem kompānijā

sakrīt arī intereses. Un jābūt cieņai vienam pret

MCS Sleep and Snoring Solutions, kas nodarbo-

otra uzskatiem, jāspēj ieklausīties, atturēties no

jas ar dažādu miega traucējumu – krākšanas,

kārdinājuma ikvienā situācijā vinnēt, uzspiest

miega apnojas, narkolepsijas un citu – novēr-

savu. Ja ir mīlestība, pārējo var pielikt klāt.”

šanu.”

BŪŠU VISLABĀKĀ. KĀPĒC NE? „Sākumā mana lielā vēlme bija iedzīvoties.

jusi vērienīgo lielveikalu Myer ar plašāko tīklu

Vienkārši iedzīvoties, pilnvērtīgi iejusties vie-

Austrālijā. Viņa panāca kāroto un uzstrādājās

tējā vidē. Pagāja vismaz pieci gadi, līdz pašas

līdz departamenta vadībai, no kurienes sākās

vērtējumā biju pienācīgi apguvusi angļu valodu.

nopietna karjeras augšupeja. „Vēl neko nebiju

Esmu ļoti, ļoti prasīga pret sevi un ļoti daudz no

īpaši mācījusies. Visu biju panākusi, tikai sava

sevis sagaidīju. Pēteris man ļāva darīt, ko gribu.

entuziasma un gribas vadīta...”

Es izvēlējos nesēdēt mājās. Te vispār pieņemts,

Deviņdesmito gadu nogalē Pēteris pamanīja

ka abi cilvēki strādā. Vai nu tas ir apmaksāts

avīzē kādas Eiropas kompānijas pārstāvniecī-

vai neapmaksāts darbs, bet strādā.” Galvenais

bas sludinājumu. Šķita, ka piedāvātais tirdz-

– viņa beidzot bija nonākusi starp „savējiem”,

niecības konsultanta darbs varētu būt visnotaļ

atvērtā un ieinteresētā sabiedrībā.

piemērots Kristīnei. Kompānijas nosaukums

Kristīne apdarīja vienkāršus darbus Melburnas

gan netika atklāts. Tā Austrālijā ir visai izpla-

latviešu ciemā, bet vilināja komercija. Kā vie-

tīta prakse – reklamēt tikai darbu, ne pašu dar-

tu, kur gribētu sevi apliecināt, viņa bija nolūko-

bavietu. Sazvanītā kontaktpersona viņai lūdza


IEKŠĀ LILLÁ

Austrālijā viņa ieradās ar trīs dienu nokavēšanos un diviem mammas iepakotajiem māla podiem rokās. Tas viss. Viņas bagāža tā arī nepienāca.


IEKŠĀ LILLÁ

ātri atsūtīt īsu un vienkāršu pieteikuma vēstuli.

nīgi. Kā Austrālijā? „Līdzīgi arī Austrālijā. Cil-

Sacīts – darīts. Bet pēc krietna laika sprīža tika

vēki, kuri nav ar to saskārušies, īsti neizprot tā

pavēstīts, ka Kristīnes prasmes neatbilstot dar-

vērtību. Un ne visi biznesa kouči ir patiešām pie-

ba devēja prasībām. Viņa sašuta: „Šis rekrutē-

mēroti šai profesijai. Ja gadās, ka nav, – klients

tājs taču mani nepazīst, kā viņš ko tādu uzdrīk-

piedzīvo lielu vilšanos. Tāpēc arī mēdz par kou-

stas apgalvot?!”

čiem smīkņāt. Tas ir konsultatīvs process, kas

Pagāja mēnesis vai divi, un avīzē atkal parādī-

būtiski atšķiras no citiem vadīšanas procesiem.

jās šis pats sludinājums. Spītniece iecirtās: „Es

Cilvēkam, kuru vada, pašam jānonāk pie parei-

to darbu dabūšu! Vienalga, kā!” Pat nezinot,

zā slēdziena. Un noteikti bez spiediena. Tā dara

par ko tad īsti runa. Uzrakstīja jau daudz pār-

labie, pieredzes bagātie kouči. Vērtīgākais ir

domātāku, izvērstāku pieteikuma vēstuli, tika

viņu pašu praksē apgūtais, ne teorija par to, kas

uz pārrunām un dabūja šo darbu tajā pašā die-

darbojas, kas nedarbojas. Katru indivīdu uzru-

nā! Kas bija noslēpumainā kompānija? Dānijas

nā kas cits... bet aizraut, likt noticēt tam, ka tev

Bang & Olufsen! Un viņa bija pirmā, kura pārlie-

vispār vērts sekot, ir māksla – to create a buy-in.

cināja kompāniju, ka tās produkciju spēj pārdot

Pasaule ir mainījusies, un prasības pret vadību

ne tikai vīrieši. „Nodomāju – labs mērķis, būšu

ir mainījušās. Mūsdienās vairs ne tuvu nepie-

vislabākā! Kāpēc ne?” Un jau pēc diviem gadiem

tiek ar to, ka esi augstā postenī un vari norādīt,

ieguva Austrālijas filiāles gada labākā darbinie-

kas cilvēkiem jādara. Būtiskākais ir spēja pār-

ka titulu, kaut arī bija vienīgā sieviete 25 kon-

liecināt par to, kā un kāpēc jārīkojas.”

sultantu sāncensībā. „Iesāku kā konsultante,

Kouča mērķi esot dažādi un atkarīgi no mērķ-

tiku paaugstināta par menedžeri, pēc tam par

auditorijas, tās uztveres īpatnībām, kas smalki

reģionālo menedžeri. Nostrādāju tur apmēram

jāizprot. Tiek strādāts gan ar indivīdiem, gan

septiņus gadus.”

organizācijām. Vai konkrētais cilvēks grib sa-

Kad Bang & Olufsen mainījās īpašnieka tiesības

balansēt visu, ko dara, vai attīstīt savu bizne-

un visa vadība, Kristīne piekrita jaunam profe-

su vai atrast kopīgu mērķi ar kompāniju, kuras

sionālam izaicinājumam – uzsliet kājās kompā-

darbinieks viņš ir, jebkurā gadījumā – jāiegūst

niju Space Furniture, kas pārstāv lielākos Itālijas

win-win situācija.

interjera dizaina uzņēmumus Austrālijā – Con-

Nesen Kristīne uzsākusi darbu vairāk nekā simt

solidated Design Group. Nācās pārveidot gan

desmit gadu senā ģimenes uzņēmumā Rogersel-

cilvēkresursu politiku, gan darba organizāciju,

ler, kas nodarbojas ar izsmalcinātu mājas dizai-

gan mārketingu, gan tirdzniecību, gan loģisti-

na izstrādājumu tirdzniecību. Te rodams itin

ku. Itin visu. Šo uzņēmumu viņa priecīgu prātu

viss saistībā ar estētiski pievilcīgu mājokļa ie-

sakārtoja, bet vēl vienu – Poliform – izveidoja,

kārtošanu. Un Kristīne ir reģionālā menedžere

un tad abus apvienoja. Tā viņa pašrocīgi izcēla

šī biznesa lielākajai – Dienvidaustrālijas – daļai,

sevi no amata, nu bija vieta tikai vienam ģene-

kas aptver Melburnu, Adelaidu, arī Tasmāniju.

rālmenedžerim. Un Kristīne devās tālāk.

Klausoties Kristīnes stāstījumā, nevilšus rodas

Viņu uzaicināja strādāt par biznesa kouču kom-

jautājums – no kurienes viņā šis biznesa sievie-

pānijā Corporate Edge. Ieminos, ka šī nu ir tāda

tes ķēriens? „Grūti pateikt... Izglītība ir nenolie-

specifiska nodarbe, ko Latvijā vērtē ļoti pretru-

dzami svarīga, bet nepieciešams vēl kas vairāk.


IEKŠĀ LILLÁ

Ilgstoši uzskatīju, ka visi cilvēki zina, kā pareizi

darbiniece, bet biznesa laukā man allaž skaidrs,

rīkoties, tikai izvēlas to nedarīt. Izrādījās, ka tā

kas kurā situācijā darāms, māku noteikt un sa-

nav – daudzi nezina. Es noteikti neesmu teorē-

kārtot prioritātes, ir skaidra vīzija par mērķi un

tiķe, es nebūtu laba pētnieciskās laboratorijas

kā līdz tam nonākt.”

TAUTIEŠU ROSĪBA AUSTR ĀLI JĀ Jumta organizācija – Latviešu apvienība Austrālijā

par Latvijas dienu, kad sasaukt kopā visas paau-

un Jaunzēlandē (LAAJ) – apvieno 74 organizācijas,

dzes, latviešus un Latvijai labu vēlošus cilvēkus,

draudzes un centrus.

kuri runā un arī nerunā latviski. Melburnas Lat-

„Jau no pirmā brīža sāku iet līdzi Pētera ģimenei

viešu namā ir tirdziņš, svinīgais akts, bērnu sko-

uz visiem latviešu sarīkojumiem un sapulcēm... sā-

las sarīkojums, pusdienas, izstāde... Parasti uz-

kumā šķita mazliet dīvaini, ka jākopj tas, kas tu

aicinām arī svētku viesi no dzimtenes. Meklējam

esi. Un tomēr – šeit tās ir kā divas pilnīgi atšķirī-

cilvēku, kurš būtu ar skatu Latvijā, bet spētu iz-

gas dzīves. Toreiz jebkuru, kas ieradās no padomju

protoši uzrunāt šeit mītošos latviešus. Nav viegls

sistēmas, uztvēra ar aizdomām. Pagāja laiks, līdz

uzdevums.”

ieguvu uzticību. Palīdzēja tas, ka mana vīramāte

Kad uzzinu, ka Austrālijā latviešiem ir arī pašiem

bija evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja, bet

savs makšķernieku klubs, painteresējos par lo-

vīratēvs allaž ieņēmis augstus amatus latviešu sa-

miem. Bet Kristīne atmet ar roku un teic, ka viņi

biedrībā. Tādā ziņā man bija priekšrocība.”

vispār esot neizsakāmi izlutināti ēdiena ziņā, jo

Aicinājums kandidēt MLOA, kas apvieno 20 orga-

viegli pieejamas dažnedažādas sālsūdens un sald-

nizācijas, priekšsēdes amatam Kristīnei nāca īsti

ūdens zivis, jūras veltes... „Mums mājās vienu sie-

laikā. Nu viņa bija dzīvē sasniegusi to posmu, kad

nu rotā zivs Melnā marlīne (Black marlin) haizivs

jau izjuta lielu gribu palīdzēt Latvijai. „Es esmu

lielumā.” Bažīgi ieminos, ka ķenguri gan droši

vicepriekšsēde LAAJ, un koordinēju visas pārējās

vien netiek ēsti... „Mēs ēdam! Ļoti garšīga, liesa,

latviešu organizācijas. Esmu atbildīga par diviem

veselīga sarkanā gaļa. Tikai jāprot pagatavot. Pa-

svarīgiem notikumiem Austrālijas latviešu dzīvē

rasti iemarinējam un cepam.” Viņas ģimene gan-

– piemiņas sarīkojumu 14. jūnijā aizvestajiem un

drīz nekad neiegādājas pārtiku lielveikalos, jo dod

valsts svētkiem 18. novembrī. Agrāk valsts svēt-

priekšroku ekoloģiski tīriem produktiem un vēlas

kos notika vien svinīgais akts. Pārveidojām tos

atbalstīt mazos uzņēmējus.

TA S NEBI JA VIZĪTES VĒRTS Žaneta Jaunzeme­Grende nu jau valdību atstā-

līšanās Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu

jusi, tomēr atgādinu, ka pēc ministres pieda-

pasākumos un tikšanās ar Austrālijas latviešu


IEKŠĀ LILLÁ


IEKŠĀ LILLÁ

diasporu Kristīne medijiem teica, ka šai vizī-

ar savām biznesa idejām, ierosinājumiem, kon-

tei trūcis stratēģiskā redzējuma, tāpēc vaicāju,

taktiem, ar jebko... Sapulcējušies cilvēki ar da-

vai vizīte izskatījusies kā pilnīgi nesagatavota?

žādām iespējām, bet no viešņas – nekādas ini-

Viņa to apstiprina: „Pilnīgi. Visu sniegto in-

ciatīvas. Nekas konkrēts nav ticis pārrunāts. Šī

formāciju – par dubultpilsonības iespējām, par

pasivitāte, Kristīnes skatījumā, esot bijis vis-

Dziesmu un deju svētkiem, par citiem jautāju-

skumjākais. „Viņa teica: ļoti labi, ļoti jauki, ka

miem – varēja atsūtīt vienā e­pastā. Tas nebija

uzturat savas tradīcijas, ļoti skaisti! Protams,

vizītes vērts. Es jau pati šeit arī bišķiņ dabūju

gribējām, lai ievēro, ka cilvēki šeit kopj latvie-

trūkties – cilvēki man aizrādīja: kāpēc tu, Kris-

tību, bet mēs būtu varējuši sniegt daudz vai-

tīn, tik asi izteicies?! Atbildēju, ka no Latvijas

rāk! Ja tev ir postenis, tam līdzi nāk atbildība.

valdības pārstāves sagaidu vairāk nekā no cil-

Jo augstāks postenis, jo augstāka atbildība, jo

vēka, kas vienkārši izlēmis atbraukt paklausī-

vairāk no tevis sagaida. Medijos izvērtās cī-

ties, pavērot svētkus.”

niņš, kurš par ko maksājis, bet pārsteidz, ka ne

Agrāk Kultūras dienas noritējušas katru gadu,

vārda par vizītes plānotajiem mērķiem un sa-

bet nu vien reizi divos gados, jo diaspora sa-

sniegtajiem rezultātiem! Vēl vairāk – viss esot

rūk. Uzzinot, ka ieradīsies ministre no Latvijas,

darīts labi un pareizi. Nē, nu neko nepareizu

Austrālijas latvieši jutušies ārkārtīgi pagodi-

jau nedarīja. Nemaz. Cits jautājums – vai tika

nāti un gatavi kalt sadarbības plānus, palīdzēt

izmantotas iespējas?”

SKAĻI JAU NEVIENS NETEIKS Kad apvaicājos par saikni ar aborigēnu kultū-

ir fundamentāli atšķirīgs skatījums, kas izslēdz

ru, Kristīne grūtsirdīgi nopūšas. „Man personī-

dialoga iespējas. Gadu gadiem ir visādi mēģi-

gi šis jautājums sāp. Varbūt tāpēc, ka es zinu,

nāts ko uzlabot, diemžēl veltīgi. „Valdība bur-

ko nozīmē būt minoritātei savā zemē. Valdība

tiski gāž naudu viņu sabiedrībā, jo īsti nezina,

mudina uz integrāciju un mēģina sekmēt kul-

ko un kā darīt. Daudz dod par brīvu, bet tas ne-

tūru savstarpējo mijiedarbību, bet aizvien vēl

tiek novērtēts. Pastāv dziļa aiza starp mūsu un

valda liela nesaprašanās.” Viņa stāsta, ka cen-

aborigēnu priekšstatiem par to, kā jādzīvo. Nav

tieni iekļaut pamatiedzīvotājus balto sabiedrībā

krustpunkta, kur satikties.” Valdības uzceltie

izrādījušies neveiksmīgi, jo viņu dzīves uzskati,

mājokļi drīz vien ir izdemolēti un pamesti. Nav

principi un pamatvērtības ir tik atšķirīgi no Ei-

vainojama vēlme iznīcināt, tā ir vienkārši citāda

ropas vērtībām, ka vienkārši nesader kopā.

sapratne. Manta viņiem neko īpašu nenozīmē,

Vislabāk aborigēniem klājoties Austrālijas zie-

pastāvīgu māju koncepts viņiem ir svešs. Tāds

meļu apvidos, kur baltie negrib dzīvot. Viņi tur

dzīves stils – līdz ar gadalaiku maiņu mainīt arī

pārtiek no dabas, saprot to, uzskata, ka paši ir

savu apmešanās vietu.

zemei piederoši kā daļa no tās, savukārt baltie

Austrālijā gan vispār cilvēki parasti vienā vie-

cilvēki raugās uz zemi kā sev piederošu. Un tas

tā ilgi nedzīvojot. Arī balto attiecības ar dzī-


IEKŠĀ LILLÁ


IEKŠĀ LILLÁ

vokļiem un mājām ir pilnīgi citādākas nekā

mātēm (tās sauktā „nozagtā paaudze”), slepka-

Latvijā. Visu nosaka finansiālie apsvērumi.

vības, diskriminācija, baltie demonstrējuši ap-

Nopērc īpašumu, pēc laika pārdod – tā nopel-

robežotību un aizspriedumainību.

ni naudu. Daudz pūliņu ieguldīts, lai pamatiedzīvotāji

Kristīne atklāj, ka daļa austrāliešu joprojām

mācītos, apmeklētu kaut vai skolu, nemaz ne-

nonicina aborigēnus. „Skaļi jau neviens to ne-

runājot par augstskolu. „Mēs savas zināšanas

teiks, bet tā, pa kluso... aizmuguriski. Bēdīgi

nododam tālāk caur vispārējo izglītību, raks-

noraudzīties – pamatiedzīvotājiem nav darba,

tiem, dažādiem informācijas nesējiem. Viņiem

daudzi nododas narkotikām un alkoholam, kas

no paaudzes paaudzē ir dzīva mutvārdu tra-

viņus ietekmē īpatnējā, degradējošā veidā... Pat

dīcija. Jā, ir mēģināts piekļūt šai kultūrai, bet

nezinu, vai to vispār var atrisināt.”

tas, ar ko aborigēni dalās, ir virspusēja infor-

Reizēm viņai ļoti gribētos pievilkt kontinentus

mācija, viņiem vienkārši nav paredzēts dalī-

tuvāk, jo ārkārtīgi pietrūkst Latvijas kā mīļas

ties ar svešiniekiem.”

vietas, kas vienmēr tāda būs, bet viņa arī jūtas

Pilsētā uz ielas aborigēnu neieraudzīt. Gandrīz

pateicīga liktenim par to, ka dzīvo sabiedrībā,

nekad. Vienīgā Austrālijas aborigēnu urbānā

kas ir atvērta dažādām iespējām, patiesi novēr-

pulcēšanās vieta ir Sidnejas priekšpilsēta Red-

tē un atbalsta cilvēcību.

ferna. 1992. gadā tā laika premjerministrs Pols

Uz atvadām Kristīne man atgādina Džeimsa

Kītings (Paul Keating) tieši Redfernas parkā

Metjū Berija vārdus: „Brīdī, kad sāc apšaubīt

pirmo reizi publiski atzina, ka ieceļotājiem no

savu spēju lidot, tā tiek zaudēta uz visiem lai-

Eiropas ir jāuzņemas atbildība par pastrādāto

kiem.” Vairāk par visu viņai gribētos paturēt šo

ļaunumu: notikusi masveida bērnu atņemšana

ticību lidošanai. Ar vai bez burvju putekļiem. L

L


J A U TĀ L I L L Á

FOTO: SHUTTERSTOCK

KAS IR K A ITI N OŠ Ā K – V Ī RI E TIS , K U R Š M ĒĢ I N A I E V I LK T G U LTĀ UZ R E IZ , VA I V Ī RI E TIS , K U R Š V I LC I N Ā S?


SABĪNA KUKUTE mājsaimniece

Abi varianti ir kaitinoši, bet, manuprāt, viss atkarīgs no tā, ko gaidi no šīm attiecībām. Ja plāno ilgu, noturīgu pāri, tad kaitinošs ir pirmais variants, bet, ja neko no vīrieša negaidi, izņemot labi pavadītu vakaru ar seksu, tad kaitinātu otrais variants. Vispār ideāli būtu, ja vīrietis mācētu sajust, ko vajag un ko nevajag attiecīgajā dzīves posmā.

ANDA studē

Kaitinošāk ir, ja no vīrieša tas solis būtu jāgaida pārāk ilgi. Jo tad rodas jautājums, vai viņam maz tā sieviete interesē, vai varbūt ir cita veida problēmas. Protams, tur vēl ir daudz dažādu bet, taču jebkurai sievietei patīk, ja vīrietis viņu iekāro. Savukārt sievietes izvēle ir, vai ļauties tam uzreiz, vai tomēr pagaidīt.

DIĀNA SAULE žurnāliste

Kaitinošāks ir pirmais variants.


GRAND LILLÁ

LI EL A IS JĀ N IS A R Z ELTA Š Ķ ĒPU GUNTIS KEISELS F O T O : L AT V I J A S S P O R TA M U Z E J A K R Ā J U M I


GRAND LILLÁ

1957. gada vasarā, kad Rīga vēl atcerējās pirms pusgada notikušo Melburnas olimpisko spēļu čempiones Ineses Jaunzemes triumfālo sagaidīšanu, kāds Kandavas skolnieks, arī vārdā Jānis, pirmo reizi piedalījās šķēpmešanas sacensībās, aizmezdams pīķi 44,52 metrus. 18 gadu vecumā tas nebija ievērības cienīgs rezultāts. Taču nepilnus piecus gadus vēlāk šis fakts ieguva īpašu nozīmi, jo izrādījās, ka todien savu fantastisko karjeru bija sācis viens no labākajiem šķēpmetējiem pasaules vieglatlētikas vēsturē – Jānis Lūsis. Visu triju olimpisko medaļu ieguvējs, četrkārtējais Eiropas čempions, kuram karjeras laikā divreiz izdevies sasniegt pasaules rekordu.

2

#


GRAND LILLÁ

SK ARBĀ BĒRNĪBA , NEPL ĀNOTĀ K AR JER A Uzziņu krājumi liecina, ka Jānis Lūsis dzimis

sportiskiem mērķiem nebija ne runas.

1939. gada 19. maijā Jelgavā, taču sporta folklo-

1957. gada vasarā pēc vidusskolas beigšanas

rā Lūsis iegājies kā kandavnieks, precīzāk sa-

Lūšu Jānis posies studēt. Mammas ietekmē ta-

kot, puisis no Matkules pagasta. Tieši tur pagā-

ciņa vedusi uz Lauksaimniecības akadēmijas

ja Jāņa bērnība un jaunība, ko aizēnoja traģisks

agronomiem, taču plānus ietekmējusi nejaušī-

notikums pirmajās relatīvajās miera dienās pēc

ba. Pareizāk sakot – tolaik (un arī tagad) pazīs-

lielā kara. Pēc vērmahta kapitulācijas beidzot

tamā trenera Elmāra Krūzes izmestā frāze: „No

iekļuvuši līdz tam aizslēgtajā Kurzemes katlā,

tevis, puis, nekāds šķēpa metējs neiznāks...” To

atbrīvotāji rīkojušies, kā jau pieņemts darīt ie-

astoņpadsmit gadus vecajam censonim nācies

karotajā ienaidnieka teritorijā – laupījuši un, ja

dzirdēt pēc pašam par pārsteigumu izcīnītās

iedzimtie nav samierinājušies, arī slepkavojoši.

uzvaras kādās jauniešu sacensībās, kurās Lūsis

Tāds sarkanarmiešu reids skāris arī Voldemāra

pirmo reizi pamēģinājis mest īstu šķēpu. Lauku

Lūša nelielo saimniecību, un tajā melnajā 1945.

puikas pašcieņa bija aizskarta, un Lauksaimnie-

gada maija dienā sešus gadus vecais Jānis palika

cības akadēmijas vietā dokumenti aiznesti Fi-

bez tēva. Oficiālajā ģimenes hronikā uz ilgiem

ziskās kultūras institūta uzņemšanas komisijai.

gadiem gan palika mātes caur sāpēs sakostajiem

Iestājeksāmenos

zobiem izspiestā versija, ka Lūsi senioru nogali-

sporta klasei atbilstošu rezultātu vismaz vie-

nājuši bandīti, kā tolaik dēvēja nacionālos par-

nā vieglatlētikas disciplīnā. 174 cm garais 68 kg

tizānus. Tolaik, tā teikt, bija drošāk.

smagais Jānis izvēlējies augstlēkšanu. Uzņemts.

Bērnībā nākamais superčempions nav bijis nekāds

Tiesa, tā kā specialitātē viņa varējums novēr-

superatlēts. Parasts lauku puika, par kura fizisko

tēts tikai ar trijnieku (piecu baļļu sistēmā), sā-

sagatavotību rūpējušies laikās nekad pilnībā ne-

kumā nācies iztikt bez stipendijas un vietas

padarāmie lauku darbi un piecdesmitajos gados

kopmītnē. Un pieciest apkārtējo pētoši skeptis-

visā Latvijā tradicionālās sportiskās izklaides.

kos skatienus – sak, ko tas puika te īsti meklē.

Kavējot laiku, Matkules puikas, arī Jānis, pa nie-

Lai tādiem būtu ko atbildēt, Jānis centies trenē-

kam izmēģinājuši spēkus visos pieejamajos sporta

ties vairāk par citiem, bet naktīs stacijā krāvis

veidos, kādiem vien atradās inventārs. Par lieliem

vagonus, pelnīdams iztiku.

vajadzējis

uzrādīt

trešajai

„NEPERSPEK TĪVAIS” MA Z Z ĀLĪŠA SKOLNIEK S No šodienas skatupunkta veroties, Latvijas šķēpa

diem, situācija bija citāda. Jā, bija Oto Jurģa cetur-

metēju sasniegumi šķiet tik spoži, ka šīs vieglat-

tā vieta Eiropas pirmajā čempionātā Turīnā 1934.

lētikas disciplīnas īpašais statuss Latvijā neprasa

gadā un Jāņa Stendzenieka otrais rezultāts Eiropā

papildu pierādījumus. Taču toreiz, pirms 50 ga-

1943.gadā (70,80 m). Taču Jurģis ilgus gadus pava-


GRAND LILLÁ

dīja izsūtījumā, un viņa bijušos nopelnus padomju

Lūša un viņa trenera karjeras līdzgaitnieks žur-

laikā varēja pieminēt tikai pusčukstus. Savukārt

nālists Ēriks Kehris (starp citu, pats ilggadējs

Stendzenieks pēc kara bija patvēries viņpus dzelzs

Latvijas līderis tāllēkšanā, kurš lieliski orientē-

priekškaram, un viņa vārds plašākai Latvijas pub-

jās vieglatlētikas virtuvē) grāmatā Zelta šķēps

likai palika nezināms līdz pat XX gadsimta de-

nākamā varoņa pirmos soļus Rīgā raksturojis tā:

viņdesmito gadu sākumam. Jā, Ineses Jaunzemes

„Valentīns Mazzālītis metēju treniņu nostādī-

zelta metiens Melburnā, protams, bija īpašs noti-

ja uz pareizajiem metodiskajiem pamatiem. Iz-

kums, bet viņa tomēr bija sieviete. Savukārt vīru

analizējis, kādai, pēc mehānikas likumiem, va-

konkurencē labākie latviešu šķēpraiži niekojās ar

jadzētu būt pareizai šķēpa metēja tehnikai, viņš

60–70 m tāliem metieniem, patālu atpalikdami no

to sadalīja daudzos atsevišķos elementos un to

starptautiskajiem standartiem.

apvienojumos. Tad gandrīz katram elementam,

Platā plaisa daudzus baidīja, bet dažiem kļuva par

katrai kustībai atrada daudzus ievirzes un saga-

lielu izaicinājumu. Arī jaunajam trenerim Valen-

tavojošos vingrinājumus, kurus izpildīja sērijās.

tīnam Mazzālītim, kurš jaunu ideju meklējumos

Audzēkņi vienlaikus apguva gan tehniku, gan

dega pats un prata aizraut līdzi savas grupas jau-

metējam nepieciešamās fiziskās īpašības. Izpil-

niešus. Pat Lūsi.

dot vingrinājumus Valentīna diktētajā tempā,

Treneris bija (un joprojām ir!) tikai deviņus gadus

jau pēc trīsdesmit minūtēm sirds kāpa pa muti

vecāks par Lūsi un Rīgā tāpat bija ieradies no Kur-

ārā. (..) Valentīns saviem audzēkņiem lika skriet

zemes puses. Mazzālītis bija aizrautīgi trenējies un

no starta pāri barjerām, lēkt augstumā, tālumā

Latvijas izlasē iekļuvis uzreiz četrās vieglatlētikas

un ar kārti, viņi meta disku un veseri, grūda

disciplīnās — tāllēkšanā, trīssolī, kārtslēkšanā un

lodi. Vārdu sakot, trenējās kā īsti desmitcīņnie-

šķēpa mešanā. Tomēr nevienā no tām viņa rezul-

ki. Mazzālītis it kā iedarbināja garu konveijeru,

tāti nebija izcili, turklāt labākie tika sasniegti jau

no kura bija jānāk laukā īsti atlētiskiem jauna

sportista karjeras norietā, kad jaunais speciālists

tipa šķēpa metējiem.”

jau bija sapratis, ka ar nepārtrauktu trenēšanos

Pats Lūsis uzsver, ka grupā izveidojusies no-

vien uz augšu netikt. Fizisko spēju attīstīšanai bija

pietnā iekšējā konkurence dzimusi uz priekšu,

jāliek lietā galva, atrodot pareizos paņēmienus,

neļaujot padoties laiskumam. Savukārt daudz-

sabalansējot slodzi un vienmērīgi attīstot visu

pusīgie vingrinājumi nostiprinājuši visas mus-

ķermeni. Pašdarbības un intuīcijas laiks sportā jau

kuļu grupas, un tieši tāpēc karjeras laikā izde-

bija pagājis, atbrīvojot vietu zinātniskajai pieejai.

vās izvairīties no nopietniem savainojumiem.

PI ECOS G A D OS LĪ DZ E I RO PA S Z ELTA M Sakrītot diviem spēka vektoriem – novatoris-

pārsteidzoši strauju progresu. 1958. gada sezonas

kā trenera Mazzālīša idejām un mērķtiecīgā au-

beigās Lūsis šķēpu aizmeta 63,31 m, 1959. gada

dzēkņa Lūša vēlmei par katru cenu pašaplieci-

septembrī — 72,63 m, 1961. gada oktobrī — 81,01

nāties, – paātrinājums bija būtisks, nodrošinot

m, izcīnīdams bronzas medaļu PSRS čempionā-


GRAND LILLÁ

Sakrītot diviem spēka vektoriem – novatoriskā trenera Mazzālīša idejām un mērķtiecīgā audzēkņa Lūša vēlmei par katru cenu pašapliecināties, paātrinājums bija būtisks, nodrošinot pārsteidzoši strauju progresu.


GRAND LILLÁ

tā. Tas jau bija starptautiskas klases rezultāts.

uzklausīt daudzos apsveikumus un stāstīt par

Turklāt arī desmitcīņā, kas prasīja īpašu saga-

sportista gaitām. Nekā īpaša jau tajās nebi-

tavotību, viņš bija trešais visā lielvalstī! Miesās

ja. Treniņš pēc treniņa, ik reizi pamanot sevī

pasīkais kandavnieks dažos gados bija ne tikai

kādu nepilnību un tad liekot lietā prātu un pa-

izaudzis par dažiem centimetriem, bet arī no-

cietību, lai to izlabotu. Talants? Protams, ja ar

briedis par vispusīgu atlētu, kurš visu ķermeņa

šo jēdzienu saprot nevis dabas dotu īpašu ķē-

enerģiju vislietderīgāk izmantoja, lai tālu raidītu

rienu, bet gan prasmi pakāpeniski un pacietīgi

800 gramu smago šķēpu. Starp citu, ļoti kaprīzu

attīstīt savas dotības līdz pilnībai. Viņš nelē-

daiktu, kas bieži nepakļāvās pat zvaigžņu gribai,

kāja aiz sajūsmas par veiksmīgu metienu, ne-

savu reizi sagādādams kaunu čempioniem un

nokāra galvu pēc neveiksmes vai traumas un

rekordistiem. Katrās sacensībās to nācās saval-

nedega stresa ugunīs pirms izšķirošā metiena.

dīt aizvien no jauna, ņemot vērā konkrētos laika

Šķēpa mešanas sektorā Lūsis mierīgi darīja to,

apstākļus un paša sportista pašsajūtu, kondīciju

ko bija apguvis treniņos, ar savu aukstasinību

un noskaņojumu.

vēl vairāk cepinādams konkurentus.

„Gribu nostabilizēt rezultātus ap 79–80 met-

Mēnesi pēc uzvaras Eiropas čempionātā Lūsis

riem,” Lūsis pirms 1962. gada sezonas neesot bi-

Taškentā sasniedza jaunu Padomju Savienības

jis pierunājams runāt par uzvarām un rekordiem.

rekordu, kas tikai par 70 centimetriem atpa-

Viņu intervējot, profesionālos zobus aplauza ne

lika no pasaules labākā sasnieguma – 86,70

viens vien ārzemju preses vīrs, jo latviešu zem-

m. Savukārt desmitcīņas sacensībās sapelnī-

nieka dēls nebija izprovocējams uz solīšanu, lie-

tie 7763 punkti desmitcīņā deva trešo vietu

līšanos vai personiskās dzīves izķidāšanu. Bet

un Latvijas rekordu. 100 m Lūsis noskrēja 11,2

interese par Lūsi aizvien pieauga, jo auga arī re-

sekundēs, tālumā aizlēca 7,17 m, lodi aizgrū-

zultāti. Maija beigās Rīgas kausu sacensībās viņš

da 14,83 m, augstlēkšanā pārvarēja 1,90 m,

pirmajā metienā sasniedza sezonas labāko rezul-

400 m noskrēja 51,8 sekundēs, 110 m/b no-

tātu pasaulē (82,25 m), ko sacensību pēdējā mē-

skrēja 15,6 sekundēs, disku aizmeta 37,58 m,

ģinājumā vēl uzlaboja, – 83,45 m! Sekoja uzvaras

kārtslēkšanā pārvarēja 3,60 m, šķēpu aizmeta

vairākās prestižās starptautiskajās sacensībās,

81,04 m, 1500 m noskrēja 4:50,4. Starp šķēpa

ieskaitot ASV – PSRS vieglatlētu mačā (82,15 m).

metējiem varēja atrast fiziski spēcīgākus vai

Uz Eiropas čempionātu Belgradā Lūsis devās kā

ātrākus vīrus, taču vispusības ziņā Lūsis bija

galvenais favorīts, un viņa tradicionālais zem-

ārpus konkurences.

nieka ārējais miers labi maskēja iekšējo drebuli

„Sportists ar neierobežotām iespējām,” atzi-

pirms cīņas ar pasaules rekordistu itālieti Karlo

na PSRS eksrekordists Vladimirs Kuzņecovs.

Lievori un citiem šķēpa mešanas dūžiem. Bet arī

Ārzemju presē Lūsis starp 1962. gada vieglat-

konkurenti drebēja jaunā izcilnieka priekšā, un,

lētikas izcilniekiem tika minēts otrajā vietā,

kad Lūsis jau pirmajā metienā aizlidināja šķēpu

tūlīt aiz kosmisko lēcienu autora Valerija Bru-

82,04 m tālu, pārējie, kā sarunājuši, sāka mest

mela – sešdesmito gadu pirmās puses publi-

ap 75–76 m. Pirmais Eiropas čempiona zelts bija

kas superelka abpus dzelzs priekškaram. Lūsis

izcīnīts ar vairāk nekā četru metru pārsvaru!

nebija vienkārši līderis vienā no disciplīnām

Jānim uzvarēt izrādījās vieglāk nekā pēc tam

— viņš jau bija zvaigzne.


GRAND LILLÁ

BRONZAS NEVEIKSME TOKIJĀ Lieliskajai 1962. gada sezonai sekoja ne ma-

Taču turpinājumā soms Pauli Nevala (82,66)

zāk žilbinošais 1963. gads, kad Lūsis uzvarēja

un ungārs Ģērģs Kulčārs (82,32) demonstrēja

visās 19 sacensībās, kurās piedalījās – ieskai-

olimpisko iedvesmu, kādas Lūsim šoreiz pie-

tot PSRS tautu III spartakiādi, Universiādi un

trūka.

pirmsolimpisko nedēļu Tokijā. Tiesa, trauk-

„Viss ritēja labi. Pat pārāk labi. Divus gadus

smes signālu ieskandināja rezultātu neprog-

nezaudēju nevienās sacensībās. Uzvarētā-

resēšana. Arī ieraksti dienasgrāmatā liecināja,

ju pjedestāla augstākajās vietās jau kāpu bez

ka Jāni nomāc savainojumi un dažādas tehnis-

saviļņojuma. Tas iemidzina. Sāka reibt galva.

kas ķibeles. Labākais rezultāts – 83,65 m – to-

(..) Tikvien bija jāklausās: pasaulē neesot otra

gad deva tikai ceturto vietu pasaulē un otro

tāda šķēpa metēja. Sākumā dzinos pakaļ Grau-

Padomju Savienībā. Sapnis par pasaules rekor-

dulim, tad Kuzņecovam un Cibuļenko, tagad

du – lai arī skaļi neafišēts, taču klusībā tāds

vairs nebija, ko pārspēt. Visi pārējie atradās

tika lolots! – palika nepiepildīts, un 1964. gada

labākā stāvoklī par mani – viņiem par mēr-

jūlijā tas attālinājās vēl par dažiem metriem –

ķi, nevis bubuli kļuvu es. Tas nenozīmē, ka es

visus šķēpmetējus tik vilinošo 90 metru robe-

būtu trenējies mazāk. Tieši otrādi. Bet reizēm

žu pirmais sasniedza norvēģis Terje Pedersens

nodarbībās pietrūka azarta, kas liek paveikt

(91,72 m).

neiespējamo. (..) Pat šogad pēc pirmajiem zau-

Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm Lūsis no

dējumiem ne mirkli neradās šaubas par to, vai

šķēpa mešanas sacensību galvenā favorīta ne-

tikšu uz olimpiādi. Radās daudzi mierinātāji,

manāmi bija kļuvis par „vienu no”, tāpēc viņa

kas teica, ka vainīgs pikējošais šķēps, es taču

bronzas medaļa bija likumsakarīgs iznākums,

esot cīnītājs un Tokijā sevi parādīšot. Labāk

nevis nepatīkams pārsteigums. Varēja būt arī

būtu kārtīgi izlamājuši, nokauninājuši... Ne-

sliktāk, jo lietū un aukstajā vējā tālu no saviem

slēpšu: toreiz par to būtu apvainojies. Tagad

rezultātiem palika daudzas slavenības, Peder-

zinu, ka tās būtu bijušas labas zāles,” Lūša mo-

senu ieskaitot. Tiesa, varēja būt arī labāk, jo

nologu citējis Ē.Kehris. Tobrīd Jānim bija ti-

otrajā metienu sērijā Lūsis ar 80,57 m tālu rai-

kai 25 gadi — labākais karjeras posms vēl bija

dījumu kļuva par olimpisko sacensību līderi.

priekšā.

Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm Lūsis no galvenā favorīta nemanāmi bija kļuvis par “vienu no”.


GRAND LILLÁ

ĶERMENIS K Ā UZ VILK TA ATSPERE Iedvesmu nākamajam olimpiskajam ciklam pa-

tot Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas do-

līdzēja rast trenera Valentīna Mazzālīša idejas

pinga kontroles komisijas priekšsēdētāja Arnes

un enerģija. Jānis nevarēja izaugt garāks, un arī

Lundkvista tēzei: sešdesmitajos un septiņdes-

muskuļu spēka palielināšanai bija sava dabas

mitajos gados sportisti bieži lietoja to, ko pat

nolikta robeža, tomēr rāviena garumu bija ie-

īsti nezināja. Tagad tas laiks ir aizgājis, un zem

spējams palielināt, ne vien atvirzot šķēpu mak-

tā jānovelk svītra.» Lai kā tur bija, taču ne jau

simāli atpakaļ, bet arī atvēziena brīdī sagriežot

brīnumzāles vien padarīja čempionus par čem-

ķermeni viduklī gluži kā spirāli. Ja vien būs spē-

pioniem. Kad Jānis jau bija beidzis karjeru, spor-

cīgi muguras un vēdera muskuļi, «spirāle» va-

ta aprindās recepte viņa panākumu atkārtoša-

jadzīgajā brīdī griezīsies atpakaļ, dodot papildu

nai bija skaidra, jo treneris Mazzālītis plecu pie

enerģiju spēkam.

pleca noieto ceļu bija sīki un smalki raksturojis

Šie principi netapa skaidri vienā dienā. Tie iz-

savā disertācijā, kas bija pieejama visiem inte-

kristalizējās teorētiskajās diskusijās un prak-

resentiem. Kas jādara – tas bija skaidrs. Tikai

tiskajos eksperimentos, trenerim un audzēknim

neviens nebija spējīgs to izdarīt, daudzu gadu

kopīgi meklējot neiestaigātas takas. 1965. gada

garumā visu dzīves režīmu pakļaujot sportiska-

februārī Lūsis treniņos šķēpu izmeta 520 reizes

jiem mērķiem.

– tā bija puse no visa iepriekšējā gada normas.

Lūša un Mazzālīša eksperimenti cerētos rezul-

Daudzus gadus vēlāk, kad politisko pārmaiņu

tātus deva pamazām, un 1965. gads viņiem iz-

iespaidā atklājās arī padomju sporta netīrās aiz-

nāca tāda kā atslodze. Toties 1966. gadā Lūsis

kulises, tai skaitā aizliegto medikamentu lie-

atkal uzvarēja visās 17 sacensībās, kurās pieda-

tošanas gadījumi, zināma šaubu ēna skāra arī

lījās, ieskaitot Eiropas čempionātu Budapeštā

Lūša karjeru. Tieši sešdesmito gadu otrajā pusē

(84,48 m). 14 reižu šķēps lidoja tālāk 80 met-

farmakoloģija bija kļuvusi par būtisku sportis-

riem! 1967. gada 13. augustā Rīgā krita PSRS

tu sagatavošanas sistēmas sastāvdaļu. Lūsis šo

rekords (87,62), bet 7. septembrī Odesā beidzot

tēmu komentējis izvairīgi, atzīdams, ka piekrī-

padevās maģiskā robeža – 90,98 m.

SAPŅU PIEPILDĪJUMS MEHIKO Lūsis atkal stabili ieņēma pirmo vietu pasaules

du – 91,98 m. Vēl četrās sacensībās viņa mestais

labāko šķēpa metēju rangu tabulā, un pēdējās

šķēps lidoja tālāk par 90 metriem, un, tiekoties

konkurentu šaubas par tās likumsakarību izgai-

ar līdzjutējiem, rekordistam pat nācās aizrādīt,

sināja 1968. gada Līgo vakarā 23. jūnijā Somijas

ka šāds rezultāts tomēr nav uzskatāms par ikdie-

pilsētiņā Sārijervi, kur sasniedza pasaules rekor-

nišķu un pēc pasūtījuma tomēr nav sasniedzams.


GRAND LILLÁ

1968. gada oktobrī Mehiko notika XIX olimpiādes spēles, un daudzi bija gatavi Lūsim kārt zelta medaļu kaklā vēl pirms iziešanas sektorā.


GRAND LILLÁ

1968. gada oktobrī Mehiko notika XIX olimpiā-

audzinātājam Valentīnam Mazzālītim neatra-

des spēles, un daudzi bija gatavi Lūsim kārt zelta

dās vieta PSRS delegācijā.

medaļu kaklā vēl pirms iziešanas sektorā. Patiesi,

Pēcāk Lūsis pats atcerējās, ka olimpisko sacen-

konkurenti visā sezonas garumā spēja tikvien, kā

sību sākumā viņam trūcis kaujinieciskā noska-

aizmest 85 metrus. Taču skaļu brīdinājuma zvanu

ņojuma, un to neesot atmodinājusi pat soma

ieskandēja statistiķi, norādot, ka pēdējos 30 ga-

Jormas Kinunena izvirzīšanās līderos. Otrajā

dos olimpiskajās šķēpa mešanas sacensībās gal-

metienu sērijā Lūsis viņu pārspējis par 4 cen-

venajam favorītam nav izdevies uzvarēt ne reizi.

timetriem (86,34) un nomierinājies tiktāl, ka

Lūsis šo tradīciju lauza, kaut dabūja paner-

nākamie trīs metieni pagalam neizdevušies. Bet

vozēt pats un lika nervozēt visai Latvijai. Nē,

pat to laiku pirmo vietu jau ieņēma ungāru ve-

sportiskā forma nekur nebija zudusi. Treniņos

terāns Ģērģs Kulčārs (87,06). Lai atgūtu pozī-

un pārbaudes sacensībās Mehiko Jānis žvidzi-

ciju, Lūsim palicis tikai viens pēdējais metiens

nāja šķēpu pāri īsajiem treniņlaukumiem, dzī-

– tādā veidā viņš līdz tam vēl nebija uzvarējis

dams panikā tiesnešus un rīkotājus. Taču bai-

nevienās sacensībās. Bet šoreiz pašā svarīgāka-

lēs iekrist aklimatizācijas „bedrē” PSRS izlases

jā olimpiskajā startā uzvarēja, piekto reizi se-

vieglatlēti Meksikā bija ieradušies nedēļas trīs

zonā pārsniegdams 90 metru līniju – 90,10 m.

pirms sacensībām, un ilgā dzīve svešumā no-

Divpadsmit gadus pēc Ineses Jaunzemes trium-

plicināja emocijas. Par labu noskaņojumam ne-

fa Latvijai vēlreiz bija savs olimpiskais čempi-

nāca arī trenera trūkums — galvenā favorīta

ons individuālajā sporta veidā!

LĪ DZ OTR A JA M Z ELTA M PIETRŪKA DIVU CENTIMETRU Lūša karjera turpinājās vēl divus olimpiskos cik-

dista titulu (93,80 m), taču dažus mēnešus vēlāk

lus, un vēl piecus gadus viņš saglabāja pasaules

neizmantoja iespēju kļūt par pirmo šķēpraidi,

pirmā numura pozīcijas. Par 1969. gada vasarā

kam izdevies uzvarēt divās olimpiskajās spēlēs.

zaudēto pasaules rekordista titulu viņš „atrie-

Minhenes olimpiskajā stadionā Lūsis ilgi bija

bās”, vēl divas reizes kļūdams par Eiropas čem-

līderis, bet piektajā metienā vācietis Klauss

pionu (1969. gadā — 91,52 m, 1971. gadā — 90,68

Volfermans, kurš iepriekš ar izteikumiem un

m). 1971. gadā otrajā vietā Eiropā ierindojās vēl

uzvedību sektorā visos iespējamos veidos bija

viens trenera Mazzālīša audzēknis – Mazais Jā-

uzsvēris savas veselības problēmas, sasniedza

nis – Jānis Doniņš. Lūša piemēra iedvesmoti,

90,48 metrus, atstājot Jānim tikai vienu mēģinā-

sešdesmito gadu vidū latviešu jaunekļi pie šķē-

jumu revanšam. Lai vēlreiz izdarītu to pašu, kas

pa ķērās ar īpašu iedvesmu, un īsā laikā pietei-

bija izdevies Mehiko, Lūsim pietrūka divu centi-

cās vesela plejāde augstas klases sportistu.

metru – pēdējā metienā 90,46 m... „Tikai tagad

1972. gada vasarā Lūsis atguva pasaules rekor-

saprotu, ko esmu zaudējis. Pats esmu vainīgs.


GRAND LILLÁ

Vajadzēja visu citādi izplānot un citādi dzīvot.

vairs nespēja iesaistīties cīņā par medaļu. 80,26

Tad starp mums būtu nevis divi centimetri, bet

m tālais metiens deva tikai astoto vietu.

divi metri vai pat vairāk,» Lielais Jānis, kā allaž

Dažas dienas vēlāk viņš piedalījās sacensībās

vainu meklēja sevī, nevis konkurentu viltībās

ASV – tas bija izcilā šķēpmetēja pēdējais starp-

vai iespējamajās vācu tiesnešu manipulācijās.

tautiskais starts. Bet galīgais punkts karjerai

Iespējams, Lūsis klusībā cerēja pēc četriem ga-

tika pielikts 1976. gada 8. septembrī Jūrmalā,

diem revanšēties Monreālā, taču daba ņēma

Latvijas – Igaunijas mačsacīkstēs. 19 gados viņš

savu. 1973. gadā viņš piedzīvoja (nē, izcīnīja!)

piedalījās 274 sacensībās, no tām 15 aizmeta

savu pēdējo starptautisko uzvaru sēriju, bet tad

šķēpu tālāk par 90 metriem, divas reizes laboja

nāca kārta jaunākiem un svaigākiem sportis-

pasaules rekordu, četras reizes uzvarēja Eiropas

tiem. 1976. gadā Jānis gan pēdējo reizi uzvarē-

un desmit reižu – Padomju Savienības čempio-

ja PSRS čempionātā un ieguva ceļazīmi uz ce-

nātā, kā arī desmit reižu tika atzīts par Latvijas

turtajām olimpiskajām spēlēm, taču Monreālā

populārāko sportistu.

PĒC VĀRDS SPOŽ A JAI K AR JER AI Lūša ilggadējie stabili izcilie rezultāti viņam

ma starptautiskajam līmenim atbilstošu Latvi-

nodrošināja milzīgu popularitāti Latvijā. Īpašu

jas rekordu.

kolorītu tai piešķīra „čempionu ģimenes” sta-

Lūša reputācijai tolaik īpaši nekaitēja pat pa-

tuss – gadu pēc triumfa Mehiko Jānis par sievu

domju armijas virsnieka mundiera valkāšana.

apņēma Ļeņingradā dzimušo latviešu ģimenes

«Okupantu armijā nekalpoju, biju saistīts ar

atvasi Elvīru Ozoliņu, kura 1960. gadā bija kļu-

armijas sporta klubu, kur bija labākas iespējas

vusi par Romas olimpisko spēļu čempioni šķēpa

trenēties,» Lūsis savu sešdesmito gadu vidū iz-

mešanā un sešdesmito gadu sākumā trīs reizes

darīto izvēli skaidroja ar pragmatiskiem apsvē-

labojusi pasaules rekordu. Jaunā ģimene apme-

rumiem.

tās uz dzīvi Rīgā, un Ozoliņa te piedzīvoja savas

Tūlīt pēc sportista karjeras finiša tas pavēra

karjeras „otro jaunību”, 1973. gadā sasniegda-

labas karjeras iespējas, aizvedot līdz pat PSRS

Pirms Maskavas olimpiskajām spēlēm Lūsis izraisīja zināmu viļņošanos Latvijā, skeptiski vērtējot 20 gadus vecā ventspilnieka Daiņa Kūlas perspektīvas.


GRAND LILLÁ

izlases šķēpa metēju trenera postenim. Pirms

piedalīties olimpiskajās spēlēs zem sava karo-

Maskavas olimpiskajām spēlēm Lūsis izraisīja

ga, Latvijas delegācijas sastāvā bija arī Jānis

zināmu viļņošanos Latvijā, skeptiski vērtējot 20

Lūsis, kuru dažus gadus iepriekš Starptautis-

gadus vecā ventspilnieka Daiņa Kūlas perspek-

kā Vieglatlētikas federācija savā 75 gadu ju-

tīvas. Patiesībā „Lūša faktoram” Kūlas olimpis-

bilejas aptaujā bija atzinusi par pasaules visu

kajā uzvarā bija ļoti liela, kaut arī pastarpinā-

laiku labāko šķēpmetēju. Tomēr trenera un

ta nozīme. Proti, Daiņa treneris Māris Grīva,

funkcionāra darbā Lielajam Jānim neizdevās

pats savās sportista gaitās cenzdamies iet Lūša

sasniegt sportista gaitās ierastos augstumus.

pēdās un akli kopēdams viņa treniņmetodes,

Divu olimpisko čempionu dēls Voldemārs Lū-

praksē bija pārliecinājies, ka sportā rezultāts

sis kļuva par Latvijas olimpiskās delegācijas

tomēr ne vienmēr ir proporcionāls ieguldītā

karognesēju Sidnejas spēlēs, tomēr šķēpa me-

darba apjomam. Dažkārt ir vērts palauzīt galvu,

šanas sektorā nerealizēja visu potenciālu un

lai atrastu īsāku ceļu uz mērķi, necenšoties fa-

nepietuvojās tēva rezultātiem un statusam.

nātiski ar galvu caursist priekšā esošo mūri. Šīs

1994. gadā Lūsis seniors iesaistījās Latvijas

atziņas ventspilnieks licis lietā darbā ar saviem

šķēpmetēju kluba izveidē, taču, darbodamies

audzēkņiem, un Kūla pierādīja, ka pie olimpis-

padomdevēja, nevis „lokomotīves” statusā. Ar

kā zelta var tikt, arī trenējoties mazāk, nekā to

neveiksmi beidzās arī mēģinājums iesaistīties

darīja Lūsis.

uzņēmējdarbībā.

Lūša trenera karjerā tā nebija vienīgā neveiks-

Pēdējos gadus trīs olimpisko medaļu īpašnieks

me. Būdams armijas centrālā sporta kluba gal-

dzīvo savās lauku mājās Mazās Juglas krastā,

venais treneris, viņš atteicies izmantot armi-

kā konsultants iesaistoties šķēpmetēju kluba

jā tolaik ierastās metodes un pārvilināt PSRS

aktivitātēs. „Paldies Dievam, veselība turas.

talantīgākos šķēpa metējus no citām sporta

Laukos jau vienmēr būs ko darīt. Izkustēties

biedrībām, par ko kritis priekšniecības nežē-

sanāk katru dienu. Ar Olimpiešu sociālā fon-

lastībā. Amatu nācies zaudēt, tiesa, par laimi,

da gādību un pensiju izdzīvošanai pietiek,” tā

ar CSKA strādājoša latviešu virsnieka palīdzī-

Lūsis savu ikdienu raksturoja 70 gadu jubile-

bu Lūsis tika pie iespējas vairākus gadus pa-

jas priekšvakarā, kas Valmierā bija sapulcējusi

strādāt finansiāli izdevīgā darbā Madagaskarā.

virkni šķēpmešanas leģendu, ieskaitot Klausu

1992. gadā, kad Latvijas sportisti atkal varēja

Volfermanu. Bija, ko atcerēties. L

L


JĀ! LILLÁ

A K M EO LO Ģ I JA . A R S K A ITĻI EM JĀ R ĒĶ I N Ā S V E LTA P U R I Ņ A

“ A R H I M Ē D S ”, D O M E N I K O F E T T I , 1 6 2 0 . G .

F O T O : N O P E R S O N Ī G Ā A R H Ī VA


JĀ! LILLÁ

Skaitlis = matemātika + politika + bizness + vēsture + talants + personas raksturotājs. Mainot saskaitāmo kārtību, summa nemainīsies – skaitļi precīzi dara savu darbu, tiem ir sava kārtība katrā situācijā, sava loģiskā domāšana, bet skaitļu rinda ir bezkaislīgi daiļrunīgs priekšā teicējs ikvienam. Biznesmenim. Politiķim. Cilvēka dotumiem. Drošības dienestiem... Katram savā dzīves jomā. Nez vai būtu jēga savirknēt ciparus, lai rakstītu vēstules un cilvēku dzīvesstāstus skaitļu valodā. Taču to ir iespējams izdarīt, saka akmeologs Andris Urbāns.

2

#


A

JĀ! LILLÁ

kmeoloģija ir sena zinātne. Ļoti sena.

tei Sanktpēterburgā. Akmeologa rēķini, aprē-

Tā ir zinātne, kas palīdz apzināt cilvēka

ķini, veiktā mediķes profesionālās karjeras un

dotumus un talantus, pamato to īsteno-

personības dotumu izpēte skaidri demonstrēja

šanu. Zinātne, kas palīdz izskaitļot izvēlētā ceļa

– šajā profesijā šim cilvēkam jāizmanto savi do-

vai nodomātās darbības izdošanos. Senajā Romā

tumi un talants veselības iestāžu menedžmenta

un Grieķijā valsts pārvaldē akmeologs bija neiz-

jomā, personāla atlasē un kolektīva formēšanā.

trūkstošs padomdevējs,” stāsta Andris Urbāns.

Tas tika ņemts vērā, jo līdzšinējā karjerā zaudēt

Akmeologa „mīļākie draugi” ir vēsture un sta-

jau nebija ko. Dažos gados no nulles Sanktpē-

tistika. Pamatā viss balstās uz noteikta veida

terburgā viņa izveidojusi piecas modernas klī-

aprēķiniem, gadsimtiem vāktiem un apkopo-

nikas... šī patiesībā bija mana pirmā nopietnākā

tiem faktiem, kas precīzi parāda noteikto ap-

saskarsme ar akmeologa darba tiešo rezultātu

rēķinu pareizību. Tādējādi nenotiek „mākoņu

– šā darba veicējs bija viens no maniem skolo-

stumdīšana”, kas šo zinātni izslēdz no mistis-

tājiem, psiholoģijas profesors Andrejs Žandrs,

kās pareģošanas.

psiholoģisko zinātņu doktors un Britu Izglītības

Renē Dekarts ir zinātnieks, kurš, izmantojot

akadēmijas zinātņu padomes loceklis. Bet mans

matemātiku, raksturoja cilvēka uzbūvi, uzve-

pats pirmais akmeoloģijas zinātnē balstītais

dību, kā rezultātā varēja precīzāk sekot cilvēka

pētījums ir saistīts ar neliela uzņēmuma darbī-

attīstībai un mazināt kļūdīšanās riskus. „Pārzi-

bu Rīgā.»

not akmeoloģiju, iespējams pārlikt akcentus no

Stāsta kafejnīcas IL KAFE īpašnieks Ilarions

tā, kas cilvēku it kā vilina un šķiet kārdinošs,

Kartišovs: „Būšu lakonisks. Biju diezgan norū-

bet var nest graujošas sekas, uz citu virzienu

pējies, ka, atverot „treknajos” gados kafejnīcu,

viņa izvēlētajā profesijā, lai pēcāk nebūtu lielas

tā nedeva to rezultātu, ko biju paredzējis savā

vilšanās – veselības, naudas un karjeras jomā,”

biznesa plānā. Ienākumi – no 10 līdz 12 tūksto-

ir pārliecināts Andris. Nereti akmeologu piere-

šiem gadā. Sākās sarežģīts posms – problēmas

dze liecina – skaitļi pateikuši priekšā, bet prak-

ar kredītu atdošanu, ar darba algu izmaksāšanu,

se pierādījusi, ka jaunie akcenti cilvēkiem nesu-

vajadzēja atlaist darbiniekus. Biju tuvu izmisu-

ši pārsteidzoši veiksmīgu darbību.

mam, kad dzīve saveda kopā ar Andri. Ticat vai

„Piemēri? Nav tālu jāmeklē. Esmu liecinieks, kā

neticat, bet es, paļaujoties tieši uz akmeoloģijas

akmeologu darbs izcili palīdzējis kādai zobārs-

aprēķiniem un rekomendācijām, spēju panākt,

Andris Urbāns – ekonomikas maģistrs, biznesa konsultants un akmeologs Izmantojot akmeoloģijas zinātni, vērtējot savu skaitļu rindu, man nācās piekrist izskaitļotajiem dotumiem un pārlikt akcentu savā izvēlētajā darbības jomā. Bieži dodos uz dažādām pasaules valstīm, lai konsultētu uzņēmumus, firmas, biznesmeņus, arī politiķus. Statistika, skaitļi un fakti jeb akmeoloģija – esmu pārliecināts – liecina: visi varam būt veiksmīgi tikai katrs savā nozarē!


JĀ! LILLÁ

Režisora Beneta Millera biogrāfiskās sporta drāmas Naudas spēle (Moneyball, Columbia Pictures, 2011) sižeta pamatā ir stāsts par beisbola līgas nabadzīgākās un neveiksmīgākās komandas Oklendas Athletics ceļu pretī panākumiem, kurus sekmē komandas ģenerālmenedžera Billija Bīna (Breds Pits) un viņa asistenta Pītera Brenda (Džona Hills) neordinārā pieeja komandas spēlētāju atlasē, izmantojot akmeoloģijas principus.

S K AT Ī T V I D E O

ka mana uzņēmuma apgrozījums sasniedz nu

„Arī ārvalstu kompānijas Latvijā izmanto ak-

jau vidēji 290 tūkstošus latu gadā.”

meoloģiju. Dažiem firmu pārstāvjiem man ir

Būtībā akmeoloģija ir matemātiski pamatots

nācies prognozēt aiziešanu no Latvijas tirgus.

karjeras izaugsmes pamatakmens. Šī zinātne

Taču veikali tika atvērti, bet pašlaik notiekošais

var palīdzēt tādu būtisku jautājumu risināšanā

apliecina – akmeoloģijai bija tiešs redzējums,”

kā konfliktsituācijas, komandu reorganizācija,

norāda Andris Urbāns.

uzņēmuma saimnieciskās darbības optimizāci-

Īpaši svarīgs jautājums ikvienam uzņēmumam

ja. Akmeoloģijas padomus izmanto gan augstas

ir personāla atlase un komandas veidošana.

amatpersonas, gan banku sektors, gan politiķi,

Piemēram, lielas kompānijas iegulda naudu

gan drošības un aizsardzības dienesti. Turklāt

jaunu darbinieku apmācībās, taču „izskolo-

ar akmeoloģijas palīdzību ir iespējams reorga-

tais” cilvēks pēc 3–4–6 mēnešiem pamet ko-

nizēt kolektīvu tā, ka par notiekošo neviens, iz-

mandu, un uzņēmumam tie ir pietiekami lie-

ņemot uzņēmuma īpašnieku, tā arī neuzzina, kā

li izdevumi. Akmeoloģija, izskaitļojot cilvēka

tas notika ar diezgan lielu banku Krievijā.

dotumus un akcentējot viņa darbības virzienu


JĀ! LILLÁ

Būtībā akmeoloģija ir matemātiski pamatots karjeras izaugsmes pamatakmens.


JĀ! LILLÁ

komandā, norādīs, kur būtu efektīvāk pielie-

un telpas likumus. Sengrieķu dzejnieks Eshils

tojama viņa prasme un spējas. Itin bieži risi-

poēmā Prometejs liek savam varonim Promete-

nājums esot vienkāršs – nevis atlaižot vai pie-

jam teikt šādus vārdus: „Es iemācīju cilvēkiem

ļaujot darbinieka aiziešanu – bet, izmantojot

pirmo no visām zinībām – mācību par skait-

esošos resursus, prasmīgi pārliekot darba uz-

ļiem.”

devumu akcentus, var izveidot loģisku koman-

Ja jau akmeoloģija bija pirmā no visām zinībām,

du, perfekti atbilstošu uzņēmuma interesēm

tad kāpēc tai nepievērš īpašu uzmanību? „Kurš

un mērķiem.

teica, ka nepievērš? Vēsture lēnām atslepeno

„Zinot informāciju, ko patiesībā vēsta skaitļi,

faktus, ka akmeologi darbojušies kā Brežņe-

ir iespējams noformēt tādu komandu, kur katrs

va laikos Padomju Savienībā, tā Reigana laikos

tās spēlētājs būs spēcīgs un dos maksimālu pie-

Amerikā,” stāsta Andris. „Staļins konsultējies ar

nesumu uzņēmumam,” secina Andris Urbāns.

akmeologiem. Visticamāk, arī Pentagonā strādā

Uz jautājumu, vai akmeoloģija būtu palīgs arī

akmeologi. Kāpēc Krievijā akmeoloģijas attīstī-

sporta komandu formēšanā, atbilde ir vienno-

ba notiek paša prezidenta paspārnē? Par šīs zi-

zīmīga – jā!

nātnes izmantošanu parasti neviens nestāsta,

Kā visu salikt kopā, lai gūtu apstiprinājumu do-

jo kalna virsotni visi taču grib sasniegt pirmie.”

mai, rīcībai, apstiprinot, ka izvēlētais risinā-

Akmeologs nav nedz numerologs, nedz zvaig-

jums ir pareizs, prognozējot sekas un ķibeles, ko

žņu tulks, nedz pareģotājs... Bet arī akmeoloģija

būtu iespējams apiet? Akmeoloģija šeit var teikt

liek nopietni aizdomāties, kāpēc viena komanda

savu vārdu – vētījot skaitļus, skaitļu rindas, sa-

ir veiksmīga, bet cita – ne.

līdzinot tās ar laikiem iepriekš, analizējot, pētot

Vai nākotnē skaitļiem pakļausies cilvēku likte-

likumsakarības.

ņi? Vēsturiski pagriezieni? Situāciju prognozē-

Ievērojamākie senatnes matemātiķi un filozofi

šana? Skaidrs, ka par akmeoloģijas iespējām vēl

skaitļus uzskatīja par dievišķās kārtības princi-

ļoti daudz kas nav zināms. Bet, tāpat kā pirms

piem, par atslēgām, lai izzinātu Visuma harmo-

daudziem gadsimtiem, arī patlaban akmeoloģija

niju un kārtību. Skaitlis spēj pastāstīt par pa-

daudzās sfērās var būt slepenais ierocis, ko iz-

saules uzbūves principiem, un skaitļi veido laika

mantot ļoti augstu rezultātu sasniegšanai. L

L


E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E S

FA NTA S TI C I! L A I K M E TĪG Ā S ITĀ ĻU ROTA S L Ī D Z 13 . O K T O B R I M M Ā K S L A S G A L E R I J Ā P U T T I


L

īdz 13. oktobrim galerijā Putti skatāma apjomīga itāļu laikmetīgo rotu izstāde FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas, kas tapusi sadarbībā ar Itālijas Laikmetīgo rotu

asociāciju AGC. Izstādē piedalās 22 rotu mākslinieki no Itā-

lijas. AGC ir vērā ņemama platforma gan topošiem, gan sevi jau apliecinājušiem itāļu rotu māksliniekiem. Tā ir bezpeļņas organizācija, kas ir izveidota Triestē 2004. gadā, lai attīstītu un veicinātu laikmetīgo rotu mākslu, ar to saprotot māksliniecisko izpēti, ornamentu idejas atjaunošanu, eksperimentēšanu ar jauniem materiāliem un tehnoloģijām, kā arī vēsturisko tradīciju – prasmju un iemaņu saglabāšanu. Izstādes scenogrāfijas idejas un tās realizācijas autori ir starptautiski atzīts modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops).


E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E S

RĪG A S P O RC EL Ā NS . SĪ K PL A S TI K A . 1950. – 1990. G A DI LĪDZ 3. NOVEMB RIM RĪG A S P ORCEL ĀNA MUZE JĀ

FOTO: HENRIKS DUNKERS

I E S A K A I V E TA Š N E P A

3


A

tceros, bērnībā vecmammas masīvajā koka bufetē aiz gravēta stikla durtiņām uz plauktiem izvietotas porcelāna figūriņas – tautumeita sarkanos brunčos, ziv-

tiņas, kāds kaujinieciski noskaņots gailis un vēl vairāki citi sastinguši tēli, kas atdzīvojās manās etīdēs, kuras izspēlēju, kad trauslās figūriņas slepus izņēmu no bufetes, kamēr mājās neviena nebija. Rīgas Porcelāna fabrikas produkcija padomju periodā bija labi zināma gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Grūti bija atrast mājsaimniecību, kurā nebūtu kādas šajā visā Padomju Savienībā pazīstamajā fabrikā ražotas servīzes vai virtuves trauku komplekta. Lai padarītu sortimentu daudzveidīgāku, rūpnīcā attīstīta arī t.s. sīkplastikas ražošana. Miniatūrās figūriņas guva plašu sabiedrības piekrišanu. Tās labi noderēja kā mazi nieciņi, ko pielikt dāvanai, ejot ciemos. Arī stilistika, kādā izpildīti sīkplastikas priekšmeti, ir daudzveidīga un liecina ne tikai par autoru mākslinieciskajiem rokrakstiem, bet arī par laikmetu un tā diktētajiem nosacījumiem. Šķiet, līdzīgi kā es bērnībā rīkojies arī somu mākslinieks Henriks Dunkers. Iekārtojot sīkplastikas ekspozīciju Rīgas Porcelāna muzejā, viņš it kā izglābis figūriņas no mūžīgās vienpatības, kādā tās ierasts redzēt ikdienā: stāvam kādā plauktā vai aiz stikla sekcijā. Dunkers šos mākslas priekšmetus apvienojis kompānijās, inscinējot vides un ļaujot tev pašam radīt savu sapni vai vīziju.


E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E S

M ĀTE S U N M E ITA S M Ē T R A S Š T E L M A H E R E S F O T O G R Ā F I J U I Z S TĀ D E LĪDZ 12. NOVEM B RIM G A LERI JĀ Z A ZĪ

3


I

zstādē aplūkojamas 12 uz audekla drukātas lielformāta fotogrāfijas. Savās radošajās izpausmēs Mētrai Štelmaherei ir svarīgi

ieraudzīt daudz dziļāku realitāti par to, ko viegli saskatīt tikai visrpusē. To māksliniece panāk, parādot vienkāršos un ikdienišķos cilvēkus sev apkārt pavisam neikdienišķās noskaņās. Komentējot izstādes tēmu, Mētra saka: „Interese par mātes un meitas attiecībām sākas jau manī pašā – es esmu meita, un mans instinkts ir kādu dienu kļūt par mammu. Kad vēroju savu mammu un to, kāds ir mūsu kontakts, saprotu, ka saikne starp māti un meitu ir daudz dziļāka par redzamo. Šis atklājums arī bija pamudinājums sērijai – mātes un meitas, jo ģimenes ir dažādas, attiecības atšķirīgas – tās mainās līdz ar laiku, meitas pieaug un kļūst par mātem – stāsts turpinās. Mātes rūpes un siltums ir neaizstājami, kas ir būtiski katra cilvēka dzīvē un personības veidošanā. Mīlestība un rūpes par otru cilvēku iemāca dziļākas dzīves patiesības.” Galerijas apmeklējums ir bezmaksas. Darba laiks darba dienās no 11:00 līdz 20:00.


E J U Z L I L L Á F E S T I VĀ L I

SK A Ņ U M E Ž S 2013 NO 10. LĪDZ 12. OK TO B RIM , A R NOSLĒG UM A KONC ERTU 2 7. O K T O B R Ī , D A Ž Ā D Ā S K O N C E R T V I E TĀ S

1


S

kaņu mežs tiek organizēts, lai atainotu pašas jaunākās norises mūzikas pasaulē un provocētu interesantus muzikālus notikumus Rīgā, padarot pilsētu

par kulturāli interesantāku vietu tās iedzīvotājiem (to panāk, arī katru festivāla gadu izvēloties jaunas, dažreiz vēl plašākai publikai neapzinātas pasākumu norises vietas). Tieši tāpēc Skaņu mežā bieži dzirdami mūziķi, kas gan pārsteidz, gan garlaiko, gan šokē, gan nav acumirklī uztverami. Skaņu meža pamatuzdevums ir „atsvaidzināt asinis” un, iepazīstinot ar jaunu, novatorisku mūziku, kino un mākslu, paplašināt publikas horizontus un piedāvāt alternatīvas ierūsējušiem ieskatiem par kultūru. Daudzi festivāla notikumi piedāvā apmeklētājiem savdabīgas pieredzes un neviennozīmīgus, spēcīgus iespaidus, ko varētu izmantot kā iespēju izrauties no ikdienišķās komforta zonas un atsvaidzināt skatījumu uz apkārtējo pasauli.


EJ UZ LILLÁ KONCERTI

S O FI A R E I 18. OK TO B RĪ SPĪĶ ERU KONC ERT Z Ā LĒ

3


18.

oktobrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē pirmo reizi Baltijā uzstāsies argentīniešu etno džeza dziedātāja un komponiste Sofia Rei ar trio.

Sofija Rei savu jaunāko albumu De Tierra y Oro jeb No zemes un zelta raksturo kā filozofisku pārdomu sēriju – dziesmas, kas atspoguļo plašu Dienvidamerikas folkloras sajaukumu ar modernā džeza skaņu un dziedātājas spēcīgo balsi priekšplānā. Spāņu valodā izsjkan dažādi stāsti – par gaiļu cīņām Kartagenā, nakts murgiem Buenosairesā, mīlas vēstuli no Ņujorkas, spoku Andu kalnos... Sofijai Rei uz skatuves pievienosies kontrabasists Jorge Roeder no Peru un perkusionists Tupac Mantilla.


EJ UZ LILLÁ KONCERTI

TH E S O U N D P O E T S 24 . O K T O B R Ī K O N C E R T Z Ā L Ē PA L L A D I U M


Šī

gada martā tika izdots grupas The Sound Poets studijas ieraksta albums Tavs stāsts. Koncerts Palladium koncertzālē ir albuma turpinājums dzīvajā izpildījumā. Tas būs

pirmais grupas solokoncerts, tādējādi solās būt īpašs. Koncertam grupa gatavo dažādus pārsteigumus. Savukārt internetvietnē http://www.thesoundpoets.com ir iespējams noskatīties dokumentālo īsfilmu Tavs stāsts, kas tapusi, gru-

pai cieši sadarbojoties ar jauno un talantīgo režisori Adrianu Rozi. „Veidojot dokumentālo filmu, vēlējos atklāt personības, kas rada The Sound Poets mūziku, atklāt grupas ķīmiju,” savās pārdomās dalās režisore. „Bieži vien, filmējot dokumentālu filmu, notikumi un tēli ievieš savas korekcijas, tā bija arī šoreiz – filma, kas sākās kā stāsts par The Sound Poets albuma tapšanu, galu galā rosināja diskusiju par Latvijas populārās mūzikas žanra nākotni mūsu valstī un arī ārzemēs.”

S K AT Ī T V I D E O

Tavs stāsts. www.youtube.com


EJ UZ LILLÁ KONCERTI

ZO DI A K S 31. O K TO B RĪ KO N C ERT Z Ā L Ē PA L L A DI U M


Š

is būs viens no retajiem leģendāro elektroniskās mūzikas grandu koncertiem. Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 1991. gadā mūziķi snieguši tikai

dažus koncertus, bet katrs no tiem kļuvis par svarīgu notikumu mūzikas dzīvē. Komponista Jāņa Lūsēna jaunizveidotā komanda atskaņos disko stila skaņdarbus no pirmajiem diviem Zodiac albumiem. Līdz ar oriģinālā sastāva mūziķiem – Jāni Lūsēnu un Zigfrīdu Muktupāvelu – uz Palladium skatuves kāps arī basģitārists Jānis Lūsēns juniors, ģitārists Mārcis Auziņš un bundzinieks Mārtiņš Linde. Ar savām iedvesmojošajām, patriotiski iekrāsotajām un profesionālajā ziņā izcilajām dziesmām šī grupa pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987. un 1989. gadā festivālā Liepājas dzintars Zodiaks izcīnīja Grand Prix.


EJ UZ LILLÁ KONCERTI

B R A I ENS V I L JA MS S U N LUS TMO R D 1 2 . O K T O B R Ī L AT V I J A S D Z E L Z C E Ļ A V Ē S T U R E S M U Z E J Ā


B

ritu tumšās elektroniskās mūzikas projekts Lustmord Rīgā uzstāsies nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu mežs 2013 laikā.

Braiens Viljamss (Brian Williams) ir britu mūziķis, kas ar savu projektu Lustmord ieguvis dark ambient žanra radītāja slavu. Pirmie Lustmord albumi izdoti 80. gados, un to skanējums panākts, veicot vides ierakstus kapenēs, alās un citās baisās vietās, pēc tam šos ierakstus apstrādājot un papildinot ar dažādām skaņām – tibetiešu pūšamajiem instrumentiem un transā iekritušu balsu repetitīviem skandinājumiem, kas mūzikai piešķir rituāla sajūtu. Portāls Tiny Mix Tapes par to raksta šādi: „Šīs pārņemošās skaņu sienas spēj iedvest bailes jebkura klausītāja sirdī. Šīs nav izklaidējošas un virspusējas bailes, bet gan tādas, kas rodas no apjausmas, ka indivīds ir neticami sīks un nenozīmīgs to spēku priekšā, kas iedzīvina pasauli. Tas, kas ir neaptverami lielāks par mums, ar savu klātbūtni vien spēj mūs iznīcināt, tomēr uz kādu laiku ļauj mums eksistēt.” Lustmord ir nodrošinājis skaņu dizainu vairāk nekā 40 filmām, tostarp Spawn, Underworld un The Crow.


EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

PI A FA 17. , 3 1 . O K T O B R Ī L I E P Ā J A S T E ĀT R Ī


M

ūzika, alkohols un vīrieši – trīs kaislības franču kultūras un mūzikas ikonas Edītes Piafas dzīvē dominēs arī uz Liepājas teātra skatuves. Izrāde

tapusi kā veltījums māksliniecei, jo šogad aprit 50 gadi kopš viņas aiziešanas mūžībā. Nav līdzīgas mākslinieces Edītei Piafai, un viņa noteikti ir pelnījusi, lai viņas stāsts par bezierunu mīlestību, kas stiprāka par nāvi, mūzikas kaislību un sāpīgu sadegšanu, tiktu stāstīts visos laikos. Piafai piemita spēja ieraudzīt cilvēkos viņu radošo potenciālu un to izcelt, bet pats galvenais – dot viņiem pārliecību un ticību savam talantam, tāpēc daudzi no tiem, kas atradās viņas tuvumā, guva panākumus. Liepājas teātrī Edītes Piafas likteni izdzīvo aktrise Agnese Jēkabsone, kura lomai gatavojusies jau kopš pavasara un atzīst, ka šī izrāde viņai ir liels izaicinājums ne tikai tāpēc, ka jādzied franču valodā, bet arī tādēļ, ka viņa spēlē biogrāfisku personību un tas vienmēr prasa īpaši rūpīgu iedziļināšanos tēlā.


EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

K AU LI

5 . , 1 8 . U N 2 3 . O K T O B R Ī D A I L E S T E ĀT R Ī


P

ītera Stroena melnā komēdija „Kauli” tapusi radošo meklējumu cikla „Brīva skatuve” ietvaros. Tā atklāj paša autora kaislību pret vecām gangsterfilmām un

noskaņas ziņā atgādina Kventina Tarantīno un brāļu Koenu filmu intonāciju. Kādā Londonas priekšpilsētas nolaistā porno ķinītī saimnie-

ko pusbrāļi Benijs un Rubens. Brīvajos brīžos viņi ļaujas savai kaislībai – privātiem film noir un Hamfrija Bogarta gangsterfilmu seansiem. Turklāt viņi ir pamatīgi parādā vietējam reketam. Kādu nakti ķinītī ieklīst kāds iereibis tips, kurš varētu būt Anglijas visnežēlīgākais bandīts. Un sākas histēriski piedzīvojumi, kas visai lielā mērā atgādina abu pusbrāļu tik ļoti iecienīto filmu notikumus. Lomās: Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš un Pēteris Liepiņš. Režisors Gundars Silakaktiņš.


EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

V Ē J I EM LĪ DZ I 8 . , 9. , 2 6 . , 2 7. O K T O B R Ī D A I L E S T E ĀT R Ī


V

ai gan toreiz, 1935. gadā, kad, šaubu mākta, Margareta Mičela iesniedza sava romāna manuskriptu izdevniecībā, viņa varēja iedomāties, ka Vējiem līdzi kļūs

par vienu no visu laiku lasītākajiem romāniem pasaulē, bet pēc šī romāna uzņemtā filma ar Vivjēnu Lī un Klārku Geiblu galvenajās lomās saņems desmit Oskarus? Temperamentīgās dienvidu skaistules Skārletas O’Hāras un vīrišķīgā avantūrista Reta Batlera mīlasstāsts dzīvo cauri laikiem un oktobrī būs skatāms uz Dailes teātra skatuves Jana Villema van den Bossa iestudējumā. Teātra mīļiem van den Boss pazīstams kā izrāžu – Spilvencilvēks un Amadejs – režisors. Vējiem līdzi skatītājiem piedāvā vizuālas dzīres un aktierspēles mirdzumu. Lomās: Kristīne Nevarauska, Arturs Skrastiņš, Elīna Dzelme, Lauris Subatnieks, Indra Briķe, Juris Strenga, Dārta Daneviča, Artis Robežnieks u.c.


EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

FAC E B O O K . P OS T S C RI P TU M ANDRA BUĻA MONOIZRĀDE P I R M I Z R Ā D E 4 . O K T O B R Ī M Ā K S L A S T E L PĀ 6 4 K R Ē S L I


M

onozirādi Face Book. Post Scriptum sarakstījusi azerbaidžānu dramaturģe Nargiza Baghiradze. Aktieris Andris Bulis jauniestudējumu raksturo kā ļoti mūs-

dienīgu, jo tas „stāsta par cilvēku dzīvi virtuālajā pasaulē, kurā slēpjamies aiz Avatariem un iedomu uzburtas nereālas realitātes”. Luga iestudēta arī Vācijā un Igaunijā, bet Latvijas iestudējuma režiore ir Gaļina Poliščuka, kurai šis būs pirmais iestudējums Latvijā pēc vairākiem ārzemēs pavadītajiem gadiem. Andra Buļa jaunā monoizrāde Face Book. Post Scriptum ir īpaša vēl vienā aspektā. Ar tās pirmizrādi 4.oktobrī Rīgā tiek atklāta jauna mākslas telpa 64 Krēsli, kas izveidota kādreizējā komunālā dzīvokļa telpās un atrodas iepretim koncertzālei Palladium Rīgā, Marijas ielā 20. Šī būs Rīgā un arī visā Latvijā visaugstāk novietotā koncertu un teātra izrāžu zāle – tā atrodas ēkas piektajā stāvā. Mākslas telpa vienlaikus spēs uzņemt tikai 64 apmeklētājus, un tajā jau šoruden notiks virkne teātra izrāžu un akustisko koncertu.


EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

LI EPĀ JA S TE ĀTR A V I E S IZ R Ā DE S VA LM I ER Ā 25. UN 26. OK TOBRĪ


L

iepājas teātris uz Valmieru oktobrī ved trīs skatītāju iemīļotas izrādes. 25. un 26. oktobrī plkst. 11:00 bērniem tiks piedāvāta reži-

sora Leona Leščinska iestudētā izrāde Pelnrušķīte, kas iepriekšējā sezonā spēlēta visvairāk reižu, iepriecinot bērnus un viņu vecākus daudzās Latvijas pilsētās. Titullomā – Laura Jeruma. 25. oktobra vakarā, plkst. 19:00, valmieriešus gaida īsts saldais ēdiens, kad tiks rādīta viena no Liepājas teātra Zelta fonda izrādēm – kaislības senlaiku garā Dž.Dž.Džilindžera režijā Ragana. Aktieri – Inese Kučinska, kas par šo lomu saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā Gada aktrise, Egons Dombrovskis un Kaspars Gods izspēlēs bīstamu mīlas trijstūri, kur, atmostoties apslēptām kaislībām un vēlmēm, tiks savērpti notikumi, kas mainīs visu triju varoņu dzīves. Savukārt 26. oktobrī kārtīgi izsmieties varēs kopā ar Dž.Dž.Džilindžera iestudētās komēdijas Šikās kāzas varoņiem, kurus gaida gan pārpratumi, gan pārdzīvojumi, cenšoties saprast, vai cilvēks, ar kuru ir paredzētas kāzas, tiešām ir īstais un vienīgais.


EJ UZ LILLÁ KINO

Ģ I M EN E P I R M I Z R Ā D E 2 7. S E P T E M B R Ī FORUM CINEMAS

I E S A K A I E VA V I E S E

1

Turpinājums

2


B

rālis: Tu esi maniaks! Māsa: Paldies!

Režisoru, producentu un scenāristu Liku Besonu dēvē par vienu no 80.–90. gadu jaunā kinovir-

ziena Cinema du Look radītājiem; šo apzīmējumu attiecina uz vairākiem franču autoriem, kas atsvaidzinājuši kinematogrāfa ierasto valodu ar jaunu, vizuāli orientētu skatījumu, atšķirīgām tēlu sistēmām (jaunieši savā vidē, izstumtie u.c.) un augstos mākslas žanrus sapludināja ar popkultūru. Latviešu skatītājiem Besons, iespējams, visspilgtāk palicis atmiņā ar kolorīto nākotnes trilleri Piektais elements, kurā no mirstošas rases šūnu paraugiem radīta pārsieviete (Mila Javoviča), kas, Brūsa Villisa varoņa atbalstīta, spēj izglābt bojāejas priekšā nokļuvušo pasauli. Filmas Ģimene mājaslapā izvietoti asprātīgi plakāti, kas iepazīstina ar tēliem un to raksturiem, vedinot arī filmu skatīt kā pārsteigumu un atjautību pilnu komiksu. Lomās režisors sapulcinājis brīnišķīgu aktieru plejādi – Robertu de Niro, Mišelu Feiferi, Tomiju Lī Džonsu un seriāla Radīti skatuvei zvaigzni Diānu Egronu. Notikumu centrā ir neparasta ģimene: kādreizējie gangsteri, kas liecinājuši pret citiem mafijas pārstāvjiem un nokļuvuši liecinieku aizsardzības programmā. Viņiem jācenšas pēc iespējas neuzkrītošāk iekļauties neliela Francijas ciemata ikdienas dzīvē. Grūtības tas sagādā ne vien impulsīvajam ģimenes tēvam (de Niro), bet arī mātei (Feifere), kas pieradusi pie gangsterienei adresētas cieņas un bijības. Nerunājot nemaz par ģimenes atvasēm (Egrone un Džons D’Leo), kuri no vecākiem pārņēmuši veidu, kā risināt problēmas – korupcija, zagšana, piekukuļošana un laba deva vardarbības! Nesavaldīgās famīlijas izdarības cenšas pieklusināt ASV drošības dienesta aģents Stenfīlds (Tomijs Lī Džonss), taču, kad par spīti visai liecinieku aizsardzībai mafija atrod savus nodevējus, sākas nekontrolējams grautiņš. Ja action žanrs, ironisks skatījums un dzirkstoši asprātīga aktierspēle ir kvalitātes, ko augsti vērtē kinodarbā – filma jāredz! Tās izpildrežisors cita starpā ir meistars kriminālās pasaules apspēlē – Mārtins Skorsēze.


EJ UZ LILLÁ KINO

A DELE S DZ Ī V E

( Z I L S I R S I LTĀ K Ā K R Ā S A) PIRMIZR Ā DE 11. OK TOB RĪ KINO BIZE

3

2


[

Šīs filmas] plašajām seksa ainām piemīt precizitāte un vaļsirdība, ko nevar dēvēt citādi kā vien par brīnišķīgu; patiesību sakot, tās liek seksa ainām tādās slavenās filmās kā „Pēdējais tango Parīzē” izskatīties vecišķām un uzspēlētām

– tā par Abdelatifa Kešiša jaunu filmu saka laikraksta The Guardian kinokritiķis Pīters Bredšovs. Kannu laureāte, tunisiešu izcelsmes režisora Kešiša trīs stundas garā drāma Adeles dzīve ir maigs un psiholoģiski smalki veidots stāsts par divu jaunu sieviešu romantiskajām un erotiskajām attiecībām. Filmas pamatā ir starptautiski apbalvotais franču mākslinieces Žilī Maro komikss (jeb grafiskais romāns) Zils ir siltākā krāsa. Adele (Adele Eksaršopulo) ir septiņpadsmit gadus jauna vidusskolniece, kura nejūtas ērti savā dzīvē – satikšanās un seksuālas attiecības ar puisi viņai liek justies neveikli un melīgi, turklāt, kad draudzene vēl vēlas zināt, kā nu tas bijis... Ah! Patiesu aizrautību meitene jūt filosofijas stundās, apspriežot dažādu domātāju idejas. Vēl spēcīgāku iespaidu atstāj vienīgi kāda meitene ar ziliem matiem, ko Adele ierauga uz ielas. Kādu dienu Adele zilmataino Emmu (Lea Seidū), mākslas koledžas studenti no uzskatos liberālas ģimenes, sastop vietējā krogā: abas iepazīstas, un jau drīz aizsākas arī romantiska draudzība. Filma seko mainīgajām fāzēm abu attiecībās, kur Emmas zilie mati (un zilā krāsa vispār) darbojas kā zīme jaunai, neparastai pasaulei. Kad jauniete būs atgriezusies pie dabiski gaišajiem matiem, arī pāra kopā būšanas dinamika – stipri mainījusies. Kaunpilna neveiklība, grūtības saprast sevi un otru mijas ar spontānu prieku un tuvības aizkustinošo vieglumu. Šī filma ir rūpīgs treniņš empātijas muskuļiem – tā liek piedzīvot un atcerēties emocijas, kuras kino tik bieži sastapt neizdodas.


L I L L Á G R Ā M ATA S

M Ī L A S M E I S TA R S

D O NS M I G EL S RĪZ S , I Z D E V N I EC Ī B A AT Ē N A I E S A K A I V E TA Š N E PA


L

ai kļūtu par mīlestības meistariem, ir jāvingrinās mīlēt. Attiecību veidošana ir vesela māksla, un vienīgais ceļš, kā sasniegt meistarību, ir vingrināšanās. Attiecību

veidošana ir darbība,” Dons Migels Rīzs savā grāmatā atklāj vareno tolteku mācību un, izmantojot aizkustinošus stāstus, māca dziedēt emocionālas brūces, atgūt brīvību un dzīvesprieku un atjaunot rotaļīgumu, kas ir viens no svarīgākajiem mīlestības pilnu attiecību priekšnosacījumiem. Mans mīļākais stāsts šajā grāmatā ir Mīlestības taka, baiļu taka, kurā skaidrots, kā bailēs balstīti pieņēmumi mazina mīlestību un izraisa ciešanas. Mīlas meistars atver acis un atžirbina prātu, kad to aizmiglojis apjukums un satricinājis ha-

oss personīgajā dzīvē, attiecībās ar cilvēkiem. Kad apzināsies, ka sevi laimīgu vari darīt tikai tu pats un laime patiesībā ir tavas mīlestības rezultāts, būsi sapratis varenāko no toletku mācībām.

2

#


INTERESANTI LILLÁ

EK S C ENTRISK A IS Š A RMS I V E TA Š N E PA


INTERESANTI LILLÁ

Ir viesnīcas, kurās vienkārši paliekam naktī; ir tādas, kuras nevaram atļauties, un tādas, kurās nepaliktu, pat ja piemaksātu. Un tad ir viesnīcas, kas ir vairāk nekā vienkārši naktsmītne kādā tūristu iecienītā galamērķī – tās pašas kļuvušas par šādu galamērķi. Netradicionāls dizains, neredzēti interjera elementi un būvniecībā izmantoti īpatnēji materiāli ir tikai dažas iezīmes, kas raksturo pasaules neparastākās viesnīcas.

2

#


INTERESANTI LILLÁ

FREE SPIRIT SPHERES, VANKŪVER A S SAL A (KANĀDA)

Variācija par tēmu „māja kokā”. Viesnīcas lodveida istabas kā Ziemassvētku rotājumi nokarājas no kokiem un viegli šūpojas, ja uzpūš vējš. Viesi var izvēlēties vienu no trim bumbuļiem, kuriem doti vārdi, – Eva, Erīna un Melodija. Katrs lodveida mājoklis izgatavots no cita materiāla, un katram ir savs īpašs interjera dizains.

PROPELLER ISLAND CITY LODGE, BERLĪNE ( VĀCIJA)

Šī viesnīca vārdam „ekscentrisks” piešķir jaunu nozīmi. Katra no tās vairāk nekā 30 istabām iekārtota citā tematiskajā noskaņā. Piemēram, vienā istabā lielā divguļamā gulta ar milzu giljotīnu ir pārcirsta divās vienguļamajās. Citā vanna izskatās kā milzu iepirkumu maiss. Bet, ja ir asums, nakti var pavadīt arī cietuma kamerā vai kapličā, kur gultas, kā noprotat, ir zārki.


INTERESANTI LILLÁ

KUMB U K RIVER RE S O RT, ŠRI L A N K A Šī viesnīca – iecienīts ekotūrisma galamērķis – atro-

un šis motīvs izmantots arī unikālajā Kumbuk River

das pie Kumbukas upes, aiz kuras plešas Jalas (Yala)

Resort viesnīcas dizainā. Visiespaidīgākā būve šeit

Nacionālais parks. Nonākot šeit, zūd laika izjūta, un

ir tā sauktā Ziloņa villa – koka ēka ar salmu jumtu,

visapkārt ir pasakains skaistums. Jala ir ziloņu zeme,

kas veidots ziloņa formā.

HOTEL DE GLACE, KVEBEKA (KANĀDA)

Šī viesnīca ir atvērta tikai ziemā, un tam ir iemesls: Hotel de Glace ir pilnībā būvēta no ledus. Interesanti, ka viesnīcā katru ziemu mainās numuriņu skaits, jo, iestājoties pietiekami aukstam laikam, to ik gadu būvē no jauna. Dažās istabiņās ir ledus skulptūras un kamīni. Arī gaismekļi ierīkoti pārdomāti, lai, spēlējoties ar ledus dabiskajām īpašībām – caurspīdīgumu un spēju atstarot gaismu, – radītu romantisku atmosfēru. Padomāts arī par viesu komfortu nakts stundās – ledus mēbeļu apdare un vatētās segas nodrošina patīkamu miegu, spītējot arktiskajiem apstākļiem.


INTERESANTI LILLÁ

ARIAU AMAZON TOWERS, BRAZĪLIJA Pašā Amazones sirdī pie Rio Negro upes paveras

zon Towers nav nekā kopēja ar zinātnisko fan-

Zvaigžņu karu filmas cienīgs skats – uz koka pā-

tastiku – šī ir ērta apmešanās vieta tūristiem,

ļiem virs ūdens izvietotas apaļas milzu celtnes,

kuri ieradušies izpētīt Amazones džungļus un

kuras savieno koka tiltiņi. Tomēr Ariau Ama-

bagātīgās upes.

KENNEDY SCHOOL, PORTLENDA (ASV) Iemiegot klasē, visticamāk, sanāks nepatikšanas un skaidrošanās ar skolotājiem. Bet ne Kenedija skolā! Šī ir viesnīca, kas ierīkota vēsturiskā skolas ēkā. Dažas no viesnīcas 57 viesu istabām tiešām atrodas bijušajās klašu telpās, kur joprojām ir tāfeles, soli un citi ar zinību apgūšanu saistīti priekšmeti.


INTERESANTI LILLÁ

JUVET LANDSCAPE HOTEL, NORVĒĢIJA Šī modernā, minimālisma stilā ieturētā viesnīca

Juvet Landscape Hotel atrodas ielejā, un tās ap-

man ļoti atgādina romānu sērijas Krēsla galvenā

kārtne vasarā ir sulīgi zaļa, bet ziemā to klāj

varoņa, vampīra Edvarda Kalena mitekli. Skaties,

balta sniega sega. Ideāli piemērota dabas mī-

uz kuru pusi gribi, – esi mežu ieskauts.

ļiem. L


LILLÁ KOMANDA

LINDA SAULĪTE

IVETA ŠNEPA

LILLA` izdevēja un vadītāja

LILLA` galvenā redaktore, LILLA` autore un

linda.saulite@lilla.lv

www.lilla.lv redaktore iveta@lilla.lv

LĪGA VEKMANE stils

LĪGA VA SAR AUDZE reklāma

liga@lilla.lv

SANDRA KRAUZE literārā redaktore

IEVA VIESE

LILLA` autore, kinokritiķe


v

INGA ŽOLUDE LILLA` autore

DACE BRANTE LILLA` autore

ILZE ANNA VĪTOLA

V ELTA PU RI Ņ A

A SNĀTE VA SIĻ JEVA

RŪTA KESNERE

LILLA` autore

LILLA` autore

LILLA` autore

LILLA` autore


JURIS ŠLEIERS

GUNTIS KEISELS

DAGMĀRA LEGANTE

ANDREJS STROKINS

JĀNIS SALIŅŠ

OJĀRS JANSONS

LILLA` autors

foto

LILLA` autors

Vāka foto

foto un video

foto

Rīga, Cēsu iela 31, korpuss 3, LV-1012 birojs@lilla.lv +37167374574


ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv


Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.