Padomju plakātu māksla Latvijā un Lietuvā 20.gs. 40. – 50. gados
Ievads Par savu 2011.gada 24,25.februāra konferences tēmu izvēlējāmies „Padomju plakātu māksla Latvijā un Lietuvā 20.gs. 40. – 50.gados”. Tā kā konferences darbā vēlējāmies apvienot, kā arī atrast kādu kopīgu tēmu par Latviju un Lietuvu, tad izvēlējāmies abu valstu kopīgi vēsturiski raksturojošo iezīmi – Padomju Savienību, kas atstājusi neizdzēšamas pēdas abu valstu kopējā kultūrā, mākslā un tradīcijās. Latvijas un Lietuvas māksla ir atšķirīga, dažāda, arī Padomju laikā, tādēļ par galveno pētījuma virzienu izvēlējāmies plakātus, kuru vizuālais noformējums un teksta standarts abās valstīs lielākoties neatšķīrās. Tā kā mūsdienās visa vizuālā komunikācija, reklāma un plašsaziņas tehnoloģijas ir ārkārtīgi augsti attīstītas, tad vēlējāmies gūt plašākas zināšanas par to, kā veidojušās šīs nozares. Mūsuprāt, tieši plakātu māksla ir devusi lielāko ieguldījumu vizuālās reklāmas attīstībā. Padomju laikā, kad tehnoloģiskās iespējas bija minimālas, mākslinieki, izmantojot roku darbu, spēja izveidot tik pat augstas kvalitātes darbus, kādus tagad iespējams veikt ar datoru. Tieši tādēļ mums šis temats liekas nozīmīgs – tas ir kā ieskats reklāmas vēsturē. Mūsu darba mērķis ir izpētīt pieejamo informāciju par Latvijas un Lietuvas plakātu mākslu 20.gs. 40. – 50.gados, gūt iespaidu par tā laika plakātu vizuālo standartu, noformējumu un vēstījumu. Darbā centīsimies meklēt kopīgās iezīmes abu valstu plakātu mākslā, izcelt spilgtākos perioda māksliniekus, viņu darbus, kā arī veikt secinājumus par šī laika posma ietekmi un atstāto iespaidu uz mūsdienu vizuālo komunikāciju. Par sava darba praktisko uzdevumu izvirzām izveidot mūsdienu plakātu, kas pilnībā atbilstu tā laika ideoloģiskajām, grafiskajām un stilistiskajām prasībām. Plakātu māksla Latvijā un Lietuvā 20.gs. 40. – 50. gados 1940. gada 5. augustā Maskavā PSRS Augstākās Padomes sēdē Latviju iekļāva PSRS sastāvā. No 1920. līdz 1940. gadam pastāvējusī neatkarīgā Latvija beidza eksistēt un tā „brīvprātīgi” tika iekļauta citas valsts sastāvā ar jaunu nosaukumu – Latvijas Padomju Sociālistiskā republika. Pirmajā pēckara desmitgadē līdzās gleznieciskajam stilam tiek turpināts grafiskais zīmējums kā paņēmiens, taču tos raksturo anatomiska precizitāte, naturālisms un ilustratīvisms.1 Padomju vara izskauda jebkādas laicīgās dzīves vērtības, un politiskais plakāts, kas slavēja jauno iekārtu, kļuva par vienīgo un noteicošo. Staļina kulta laika vispārējie politiskie saukļi tiek papildināti ar sava laika ste-
reotipiem: industriālā ainava, ceļamkrāni, traktori plašo kolhoza laukos, plīvojoši karogi un cilvēki ar sastingušu smaidu sejā. Pieaug distance starp plakātu un dzīves realitāti. Plakāta mākslinieciskā reputācija pazeminājās un jēdziens „plakātisks” ieguva negatīvu nokrāsu. Aktīvi pārkārtojumi ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē sākās pēc Otrā pasaules kara. Komunistiskās partijas stingrā uzraudzībā tika realizēta Krievijas impēriskā politika, un šie centieni redzami arī 40. gadu otrās puses – 50. gadu plakātā. Māksliniekiem bija pilnīgi jāaizmirst Latvijas Republikas laikam raksturīgie formālie paņēmieni un jāmodernizē krievu 19. gadsimta otrās puses reālisma izteiksme, ko šajā laikā sauca par sociālistisko reālismu. Arī plakātu tekstos skaidri izteiktas jaunās sabiedriskās formācijas vadlīnijas: “Lai dzīvo padomju tautas vadonis – lielais Staļins!”, “Uz priekšu – uz komunisma uzvaru!”, „Padomju sieviete ir līdztiesīga un aktīva komunistiskās sabiedrības cēlāja” u. tml.2 Pakāpeniski, sākot ar 50. gadu beigām – ar t. s. “Hruščova atkusni” – ideoloģiskās iedarbības formas kļuva nedaudz maigākas. No plakātiem pakāpeniski izzuda iepriekšējam periodam raksturīgie vadoņu tēli, plīvojošie sarkanie karogi; detalizāciju nomainīja formu lakonisms un vispārinājums. Politiskajos un ekonomikai veltītajos plakātos joprojām saglabājās deklaratīvisms, bet kultūras notikumu, dabas aizsardzības reklāmā vīrišķīgi brutālo formu nomainīja poētisks dekoratīvisms.
Nozīmīgākie Latvijas un Lietuvas plakātu mākslinieki Padomju Savienībā Reinholds Kasparsons (1889 - 1966) Gleznotājs, grafiķis. Reinholds Kasparsons ir gleznojis ainavas, portretus, žanra darbus, pievērsies plakātam, grāmatu mākslai, porcelāna izstrādājumu apgleznošanai, telpu dekoratīvai glezniecībai. Daudz strādājis arī lietišķās grafikas jomā darinājis skices karogiem, diplomus, emblēmas. Kopš 14 gadu vecuma darinājis vijoles. Reinholds Kasparsons izstādēs piedalījies no 1920. gada (t.s. “Bumbistu” izstādē). Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1923–1927), Latvju mākslinieku biedrības (no 1928.gada) izstādēs. Reinholds Kasparsons ir bijis viens no Latvju mākslinieku biedrības dibinātājiem. Mākslinieku savienības biedrs no 1945.gada. Saņēmis 1 godalgu par 6.dziesmu svētku nozīmi (1926).3 Ģirts Vilks (1909-1983) Scenogrāfs (līdz 1941. g. Ludis Andersons; īstajā vārdā Ģirts Bērtulis Ludvigs Andersons); scenogrāfijā 2
http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:d_
n3Et6DyPcJ:old.lnb.lv/digitala_biblioteka/Plakati_Latvija/apraksts.htm+p 1
http://www.etonnantelettonie.org/index.php?1&5&view=shows-
detail&show_id=25
adomju+plak%C4%81ti&cd=11&hl=lv&ct=clnk&gl=lv 3
http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?artist__id=54