Latviešu un lietuviešu nacionālajām virtuvēm ir gan kopīgas iezīmes – tautas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, „pieliekamās” virtuves raksturs, vairākas ēdienu grupas – aukstie ēdieni, maize, ēdienu ārējais izskats, gan atšķirīgās iezīmes – ēdienu garša, izmantotie pārtikas produkti un atšķirīgais ir šo virtuvju veidošanās ceļš, kas būtiski ir ietekmējis baltu tautu nacionālo virtuvju veidošanās rokrakstu, saglabājot katras tautas identitāti.
Secinājumi 1. Ģeogrāfiski latviešu un lietuviešu tautas atrodas kaimiņos, kura ir vienīgā iezīme, kas vieno šo baltu tautu nacionālās virtuves. 2. Latviešu un lietuviešu tautas vēsture ir atšķirīga, līdz ar to latviešu nacionālajā virtuvē vairāk ir jūtama vācu virtuves ietekme, bet lietuviešu nacionālās virtuves veidošanos ir ietekmējuši poļi. 3. Reliģiskā piederība būtiski ietekmējusi lietuviešu nacionālo virtuvi, nacionālo svētku kalendāru, jo Lietuvā dominējošā reliģija ir katolicisms. 4. Latviešu un lietuviešu tautu nacionālās virtuves kopumā raksturojamas kā zemnieciskas virtuves, ar vienkārši gatavotiem ēdieniem, kuros dominē pelēcīgi – brūnīgsnēji toņi un ēdieniem raksturīga dabīgo produktu garša. 5. Latviešu tautas nacionālajā virtuvē raksturīgākie pārtikas produkti ir rupja maluma milti, savukārt lietuviešu nacionālajā virtuvē kā raksturīgākie produkti ir kartupeļi, medījumi, zoss. 6. Latviešu un lietuviešu tautu nacionālās virtuves ir baltu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Literatūra 1. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2006, Latviešu tradicionālie ēdieni. Rīga: SIA N.I.M.S. 2. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.13, 2007, Latviešu tradicionālā virtuve. Rīga: SIA N.I.M.S. 3. Līdeks O., 1940, Latviešu svētki. Rīga 4. Masiļūne Ņ., 1993, Lauku virtuve. Rīga: Avots 5. Ruža A., 2004, Augkopība. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte 6. Strazdiņa P., 1962, Latviešu ēdieni. Rīga: LVI. 7. Pētersone M., 1989. Azaids lauku sētā. Rīga: Zvaigzne 8. Кулинарные традицие мира\ энициклопедия., 2003, Москва: Аванта. 9. Похлебкин B.B.,1996, Haциoналные kyxнu нauux нapoдob., Москва: Пoлu. 10. Тайбнер Х., 1997, Мировая кухня. Лтл. Пресс сор.