Dziesmu un deju Nr. 04 2018
svētku avīze
Svētki solās būt izcili
Sandra Landorfa Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Jau par tradīciju ir kļuvis, ka Dziesmusvētkos skan dziesmas ne tikai kopkora izpildījumā, īpašu emocionālu pieskaņu spēj dot tautā mīlētu viesmākslinieku piedalīšanās. Svētku rīkotāji nolēmuši pasniegt dāvanu visiem dalībniekiem – koristiem, dejotājiem, folkloras kopām un pūtēju orķestriem. 1. jūlijā krāšņais svētku gājiens pa Brīvības un Stabu ielu ieplūdīs Skonto stadionā. No pulksten 14 līdz 21.30 noritēs koncerts, kura viesi pārmaiņas labad
būs paši Svētku dalībnieki. Viņi būs skatītāji, kuri varēs atpūsties un baudīt.
Leģenda atkārtosies
Atklāšanas koncertu krāšņos pieaicinātie viesmākslinieki – Renārs Kaupers, Daumants Kalniņš, Intars Busulis, Jānis Šip-
kēvics, Reinis Sējāns, Aija Andrejeva, Zigfrīds Muktupāvels, Marina Rebeka, Aminata, Kristīne Kārkla, Emīls Balceris, Jolanta Strikaite un Lady Sweet. Rīkotāji neslēpj, ka nebaidās otrreiz iekāpt tajā pašā upē, jo šo koncertu iecerēts veidot līdzīgu jau par leģendu kļuvušajam jauniešu koncertam Skonto stadionā 2008.
gadā. Arī toreiz liels akcents bija likts uz viesmākslinieku sadziedāšanos ar kori. Daudzi atceras gan aktiera Andra Bērziņa emocionāli izpildīto Svētvakaru, gan Aināra Mielava Tu saviļņoji mani... Iespējams, tolaik kādam šķita, ka tiek pārkāpta kāda neredzama sarkana līnija – klasisko Dziesmusvētku stilistika, bet, ja raugāmies plašāk, galvenais ieguvums no Dziesmu un Deju svētkiem allaž bijis dziesmu prieks un kopīgi izdzīvotais saviļņojums, un šīs vērtības tika piepildītas ar uzviju.
Stadiona apkārtni rīkotāji ir nodēvējuši par Svētku kvartālu, tur atrodas arī Arēna Rīga, kurā notiks koncerti, atradīsies autostāvvietas, vietas, kur atpūsties pēc gājiena, nodoties aktivitātēm un nofotografēties piemiņai. Tā kā rīkotāji ir padomājuši arī par bezmaksas pusdienām dalībniekiem, viņiem nevajadzēs uztraukties ne par ko. Otra dienas koncerta daļa top sadarbībā ar Svētku lieldraugu Elektrum, un to vadīs dažādu teātru aktieri. Šā koncerta vadītājs ir komponists Juris Vaivods,
kurš pats izvēlējies skaistākās dažādu novadu dziesmas. Tiklīdz dziedātāji no gājiena ienāks stadionā, tā uzreiz kāps uz skatuves, lai kopā ar aktieri, savu novadnieku, nodziedātu kādu sava novada dziesmu. Ar jautrām valodām un sirsnīgu dziedāšanu aktieri saspēlēs ar kori un dziedāt gribētājiem – skanēs gan tautasdziesmas, gan līdzi dziedamās tradicionālās Dziesmu svētku dziesmas, kuras šogad nav iekļautas Noslēguma koncerta repertuārā.
Turpinājums 2. lpp.
2
koncerti
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
Dailes teātrī 5. jūlijā notiks lielais koklētāju ansambļu koncerts Stīgo, brālīt, stīgo, māsiņ.
Ap 400 koklētāju vienkopus
Dailes teātrī 5. jūlijā notiks lielais koklētāju ansambļu koncerts Stīgo, brālīt, stīgo, māsiņ. Tas solās būt iespaidīgs koncertuzvedums, kurā piedalīsies ap 400 koklētāju. Visi Latvijas labākie stīgu meistari tovakar būs uz vienas skatuves! Arī šim uzvedumam tiek īpaši veidota scenogrāfija. Koncertu vadīs aktieri Artūrs Putniņš un Edgars Lipors, kuri gan lasīs tekstus, gan izspēlēs dažādas intermedijas. Gaidāma visai jestra saspēle starp aktieriem un muzikantiem. Izvēlētais repertuārs ir krāšņs – gan skaņdarbi, kas rakstīti tikai koklēm, gan tādi, kuros piedalās arī citi instrumenti – perkusijas, čells, kontrabass. Uzvedumu krāšņāku darīs arī vīru kopa Vilki.
Vakara sirdsdziesma
Vakara koncerts būs kā viena liela sirdsdziesma, lai iesildītos pirms lielās Svētku nedēļas. To vadīs aktieru pāris Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Artūrs Skrastiņš. Vakara koncerts sāksies pusdesmitos vakarā un ilgs pusotru stundu. Rīkotāji to sauc par Latvijas simtgades dzimšanas dienas koncertu. Tā būs vieta, kur satik-
sies visi tie, kuri gadiem cītīgi vairākas reizes nedēļā ir devušies uz mēģinājumiem un skatēm, nesuši smagus tautastērpus, pārvarējuši nogurumu, bieži vien arī veselības problēmas un, ko tur liegties, arī tīri cilvēcisku slinkumu. Un tas viss – lai kaldinātu savu meistarību. Jo prieks par dziesmu, domājams, ir ikvienam latvietim, bet ne jau katrs spēj būt tik uzcītīgs... Šis būs īpašs vakars, jo to pēc gājiena varēs baudīt visi dalībnieki. Iespējams, ne visi Svētku dalībnieki apmeklēs deju lielkoncertu Māras zeme, pēc kura paredzēta balle, un varbūt būs tādi, kuri nepiedalīsies Noslēguma koncertā. Bet, tā kā Svētku gājienā ies visi 43 tūkstoši, tad viņi arī saplūdīs Skonto stadionā un šo dienu varēs pavadīt kopā.
šoreiz izpildīs Emīls Balceris no grupas Musiqq. Svētku rīkotāji ir ļoti lepni, ka pierunāt piedalīties koncertā ir izdevies izcilo operdziedātāju Marinu Rebeku – viņa dziedās Savās mājās, savā Tēvijā un Jāņa Mediņa Āriju. Vakara koncerta radošās daļas vadītājs ir komponists Kārlis Lācis, kurš svētku vakarā pats būs arī uz skatuves. Līdzās viņam – 200 dziedātāju koris, Liepājas simfoniskais orķestris un ritma grupa Lāča virsvadībā – viņi pavadīs visus māksliniekus. Laipni uzrunāti piedalīties koncertā, pavadot savas dziesmas, ir to autori, mūsu lielie komponisti. Ja vien viņi vēlēsies Svētku dalībniekiem dāvāt iespēju uzstāties kopā ar viņiem.
Jādzied līdzi!
Prasīgu un izglītotu publiku pulcēs vokālsimfoniskais koncerts 5. jūlijā pulksten 20 Arēnā Rīga. Tajā piedalīsies visi lielākie Latvijas profesionālie kolektīvi – Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga un Operas orķestris. No koriem – Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris Latvija un Operas koris. Pēc īpašas atlases – arī 1300 amatierkoru dziedātāji. Programmā iekļauti dažādi vokālsimfoniskie skaņ-
Skatītājiem būs nodrošināta televīzijas tiešraide – un, protams, varēs (un vajadzēs!) dziedāt līdzi. Jo visas dziesmas taču būs zināmas un mīļas. Nekādi nevarēs iztikt bez Renāra Kaupera Manas dziesmas un grupas Instrumenti puišu, Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna, Zemeslodēm. Dvēseles dziesmu izdziedās duets Intars Busulis un Aminata. Neiztikt arī bez sava pārsteiguma – Dvēselīti
Koncerts gardēžiem
darbi gan no senākiem laikiem, gan mūsdienām. Solisti būs operdziedātāji Dana Bramane, Gunta Gelgote un Rihards Mačanovskis. Mākslinieču izpildījumā skanēs īpašs soprāna solo no kantātes Tēvijai (šī dziesma ir skanējusi arī Lielajā Mežaparka estrādē, jo bija iekļauta Noslēguma koncerta repertuārā). Ļoti īpašu skaņdarbu atskaņos sitamo instrumentu solisti Elīna Endzele, Elvijs Endelis, Ernests Mediņš, Guntars Freibergs un Mikus Bāliņš. Tas būšot ļoti atraktīvs uzvedums. Šo koncertu var uzskatīt par Svētku nopietno galu. Tas būs vienīgais vokālsimfoniskais koncerts, turklāt – ar tik milzīgu orķestri un kori. Uzmanība, protams, tiks vērsta uz latviešu klasisko mūziku. Uz šo koncertu joprojām ir nopērkamas biļetes.
Kāda vilkam dvēselīte?
6. jūlijā Dailes teātrī būs liela lustēšanās – bērnu vokālo ansambļu koncerts Vilkam tāda dvēselīte. Stāstu par vilciņu dziesmoti vēstīs paši labākie Latvijas kolektīvi, kuri izturējuši atlasi, – Knīpas un knauķi, Momo, Kolibri, no Ķekavas būs atbraukusi Rasa, no Lielvārdes – Mikauši. Būs arī ansambļi no Limbažiem, Balviem, Daugavpils, Ventspils un Ogres. Solis-
ti – izcili mazie dziedātāji Eremijs Sējāns un Roberta Kumsāre. Bērnu koncerta mūzikas autori ir Andris un Reinis Sējāni, viņi abi ir arī to aranžējuši un paši mazos dziedātājus pavadīs uz instrumentiem. Jā, tie būs kā īsti ģimenes svētki. Rīkotāji smej – nu, ko tu talantīgai dinastijai padarīsi! Vadīt 150 bērnus, kuri vienlaikus ir uz skatuves, protams, nav joka lieta, bet atlasīti ir labākie. Rīkotāji sola arī skaistus tērpus, brīnišķīgu scenogrāfiju, piebilstot, ka uz šo īpašo pasākumu ģimenēm droši var nākt arī ar maziem bērniem – ja nevarēs nosēdēt mierā, varēs dancot līdzi! Labā ziņa, ka šim koncertam pēc pieprasījuma izsludināti divi papildkoncerti – uz tiem (7. jūlijā pulksten 12 un 16) vēl varēs iegādāties biļetes.
Kulminācija zem Mežaparka priedēm
Pats gaidītākais un krāšņākais kā vienmēr ir No slēguma koncerts Lielajā Mežaparka estrādē. Rīkotāji pārliecina – tur būs viss – pūtīs, dziedās, dejos! Mums ir ļauts uzburt vīziju, kā viss notiks. Koncerts sāksies ar to, ka pūtēju orķestri ienāks estrādē, nostāsies un nospēlēs četrus skaņdarbus. Pēc tam dziedātāju vietās nāks diriģentu koris (tajā dzied
gandrīz visi Latvijas esošie un topošie diriģenti no Mūzikas akadēmijas, Doma kora skolas un Mediņa mūzikas skolas). Viņi nodziedās Alfrēda Kalniņa Esi sveicināta, Saule! Un tad lēnām piepulcēsies arī visi pārējie. Nāks vīri un jaukto koru vīri, viņiem blakus nostāsies sieviešu kori, un tiks dziedāta vīru un sievu koru blakusdziesma. Tad pievienosies jauktie kori, un tā visi kopā dziedās līdz koncerta beigām. Par viesmāksliniekiem ir aicināti komponisti – lai viņi savām dziesmām spēlētu pavadījumus. Rīkotāji cer, ka uz estrādes kāps Mārtiņš Brauns, lai pavadītu savas dziesmas Mīla ir kā uguns un Saule. Pērkons. Daugava. Tāpat sagaidāms, ka kopkora dziedātās dziesmas pavadīs Raimonds Tiguls, Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns, Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš. Protams, Noslēguma koncertā piedalīsies arī viesmākslinieki. Dons dziedās fragmentus no rokoperas Lāčplēsis. Šāda repertuāra izvēle bijusi komponista Zigmara Liepiņa ziņā (droši vien tāpēc, ka jau šoruden gaidāmi rokoperas 30 gadu jubilejas lielie koncerti). Uz skatuves arī dejos – Krustimi dejama, krustimi lecama Jāņa Ērgļa horeogrāfijā pavadīs Iļģi ar Ilgu Reiznieci un Māri Muktupāvelu. Vienlaikus dejos un dziedās Sasala jūrīna – šī skaistā kurzemnieku dziesma, kā ierasts, būs solistes Ances Krauzes ziņā. Šoreiz uz Mežaparka estrādes atradīsies arī digitālās ērģeles. Tās izmantos divu skaņdarbu atskaņojumos – fragmentā no Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, tava zeme deg un Imanta Kalniņa tēmai no filmas Sprīdītis – Virs galvas mūžīgs Piena ceļš – komponista Riharda Dubras speciāli veidotā aranžējumā. Pie ērģelēm solījusies būt izcilā ērģelniece Iveta Apkalna. Vienā no mīlētākajām Noslēguma koncerta dziesmām Jāņu vakars kopkorim pievienosies divi klasiskās mūzikas izpildītāji – Gunta Gelgote, kura dzīvo Lietuvā, un tenors Juris Vizbulis. Diriģents Mārtiņš Klišāns uzskata, ka viens no emocionālākajiem brīžiem koncertā varētu būt Raimonda Paula dziesmas Manai dzimtenei atskaņojums. Taču – vai pats Maestro sēdēs pie klavierēm? Intriga turpinās...
intervija
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
Dīvas dziesma tautai Sandra Landorfa Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
No pasaules lielākajām skatuvēm, lai piedalītos Dziesmu un Deju svētku Atklāšanas koncertā Skonto stadionā, Latvijā ir ieradusies izcilā operdziedātāja Marina Rebeka. Ekskluzīvā intervijā Dziesmu un Deju svētku avīzei Marina smej – cik labi, ka šo skaņdarbu beigās nenāksies mirt – kā tas bieži vien ir viņas spēlētajās izrādēs. Ar kādām sajūtām gaidāt šos Svētkus? Ar ļoti lielu prieku! Tas bija sens mans sapnis – atkal dziedāt uz Dziesmu svētku skatuves. Esmu jau piedalījusies – kad biju maziņa un dziedāju korī Rīga. Es vēl tagad atceros tās sajūtas, domāju – ak, Dievs, cik skaisti tas ir! Tāda tautas vienotības sajūta! Es tiešām to uzskatu par lielu godu, ka mani uzaicināja dziedāt šajos Dziesmusvētkos ar kori. Es to redzu kā vienu lielu notikumu – kad visa tauta vienosies dziesmā, lai svinētu mūsu Latvijas simtgadi. Man tas šķiet ārkārtīgi skaisti un pacilājoši. Var teikt, ka jums būs diezgan nopietnas dziesmas. Jā. Man jau vienmēr tiek tās nopietnās! (Sirsnīgi smejas.) Tikai šoreiz es beigās nemiršu. Atšķirībā no operu varonēm... Jūs esat dziedājusi uz lielo opernamu skatuvēm – Berlīnes Vācu operā un Ņujorkas Metropoles operā. Salīdzinot vai tā, kas Skonto stadionā, nešķiet necila? Nē – jo nav jāsalīdzina skatuves, bet notikumi. Un šis ir ļoti liels. Aicināju savus ārzemju draugus šurp – ko tādu jūs nekur citur neredzēsiet! Visi iet lielā gājienā, tautastērpos, dejo un dzied. Un tas jau nenotiek tikai koncertos, bet visu Dziesmusvētku laiku pilsētā visi staigā pacilātā sajūtā. Un dzied... Atceros, ka braucām no Mežaparka estrādes tramvajā, pēc koncerta visi vēl kostīmos, vainagiem galvā, un dziedājām līdz pat centram – bija tik forša
sajūta! To nevar salīdzināt, tas ir pavisam kaut kas cits nekā mūsu Opera. Kaut kas tautisks, šajā valstī katram tuvs un saprotams. Operu tomēr uzskata par elitāru, uz to jāiet skaistās vakarkleitās. Bet Dziesmu svētki ir pieejami – būtībā visiem, jebkurš var piedalīties, priecāties, dziedāt. Jums pašai būs tautastērps vai kāds cits īpašs skatuves tērps? Man būs – kā lai labāk apraksta – stilizēta kleita. Tas nebūs gluži tautastērps, es tomēr ne gluži pārstāvu... tautu – jā, bet dziesmu žanru – nē. Tomēr esmu klasiskās mūzikas pārstāve, bet šie ir Dziesmusvētki. Tāpēc šuju speciāli šim notikumam stilizētu kleitu. Tuvu tautiskajam, bet ne gluži. Varētu teikt, ka gatavojos arī stila ziņā (nosmejas). Dziedātāji un dejotāji Atklāšanas koncertā saplūdīs no dažādiem novadiem. Jūsu dzimtā vieta ir? Rīga! Ja skatāmies senākās paaudzēs, tad mans vecaistēvs ir no Liepājas, bet es gan esmu rīdziniece. Vai Dziesmu un deju svētkos esat sēdējusi arī skatītāju rindās? Protams. Esmu bijusi vairākos Dziesmusvētkos, arī iepriekšējos gājām ar mazo. Kā gan var palaist tādu notikumu garām! Ja vien esmu Rīgā, mēs vienmēr ejam. Ja netieku, tad mana mamma aiziet ar mazo. Protams, kad meita bija maziņa, tad visu koncertu nevarēja nosēdēt, bet tagad viss kārtībā, viņai ir jau septiņi gadi. Ņemsiet viņu līdzi uz Skonto stadionu? Jā, noteikti. Tur solās būt brīva gaisotne, bērns varēs izskraidīties, padauzīties, izdancoties...
Braucām no Mežaparka estrādes tramvajā, pēc koncerta visi vēl kostīmos, vainagiem galvā, un dziedājām līdz pat centram. Jā, mana uzstāšanās gan būs pavēlu, bet nekas, viņai ne bērnudārza, ne skolas vairs nav, domāju, mēs mierīgi to izturēsim. Galvenais – lai nelīst. Bet to gan mēs nevaram paredzēt. Tas nāk no augšas (nosmejas). Vai jūs reizēm uzdziedat tautasdziesmas, kaut vai šūpuļdziesmas? Esmu dziedājusi. Tagad meitai ir iestājeksāmeni Rīgas Doma kora skolā,
un es palīdzu sagatavot Āvu, āvu baltas kājas. Kura tautasdziesma jums ir mīļākā, kurai gribas dziedāt līdzi? Tad ir jādomā... No Dziesmu svētku repertuāra man mīļākā nav tautasdziesma, bet Gaismas pils. O – pamatīga klasika. Nezinu, kāpēc, bet man tā vienmēr ir patikusi. No tautasdziesmām – Div’ pļaviņas es nopļāvu.
Skaistu dziesmu ir ļoti daudz, mirklī pat nevaru atcerēties, jo ne tik bieži tās dzirdu. Tautasdziesmas ir viena no mūsu lielākajām vērtībām. Labi, ka mēs tās nenorokam, bet mīlam un ceļam gaismā. Jā... Mums ir tautastērpi, kurus ik pēc pieciem gadus velkam Dziesmu un Deju svētkos. Es par to domāju – piemēram, Austrijā valkā tautastērpus, braucot uz festivālu Zalcburgā. Un staigā tajos. Mēs diemžēl velkam tikai Dziesmu svētkos. Man šķiet, būtu svarīgi tos atcerēties biežāk. Tās tomēr ir tautas tradīcijas, ko saglabājam. Jums vajadzētu rīdzinieces tautastērpu, ja jūs gribētu savējo.
3
Ja es nepārstāvētu klasisko mākslu, tad es vilktu rīdzinieces tautastērpu – jā (smejas). Kurus skaņdarbus dziedāsiet Atklāšanas koncertā? Abi skaņdarbi ir ļoti atšķirīgi. Viens ir Raimonda Paula Savās mājās, savā Tēvijā – smuka, patriotiska dziesma, ar mīlestību uz savu tautu. Man ir liels prieks un gods, ka Paula kungs mani pavadīs pie klavierēm; vēl nekad man tādas sadarbības nav bijis. Jāatzīstas, ka šajā žanrā es neko tā īsti neesmu dziedājusi. Man prieks, ka savā ziņā tā būs debija. Arī otrs skaņdarbs ir ļoti interesants. Kad izvēlējāmies repertuāru, teicu – mums ir daudz skaistu dziesmu, bet viena no visslavenākajām ir Mediņa Ārija. Neviens gan to kā āriju, uz ā, uz vokalīzi nekad nav dziedājis. To ir spēlējuši čella vai klavieru pavadījumā, ir pārlikums balsij un klavierēm ar tekstu, diezgan reliģiozu. Bet forma nav tāda, kā bija Mediņa svītā. Man bija ideja – simtgadē jāizvēlas tas, kas tiešām pārstāv mūsu kultūru, ir pazīstams visiem, un šis ir viens no tādiem gabaliem. Tas, ka tas nekad nav izpildīts kā vokalīze, – nekas! Mēs speciāli šiem Dziesmusvētkiem esam izveidojuši Mediņa Ārijas aranžējumu lielam Dziesmusvētku korim, orķestrim, solistam, un tas būs savā ziņā slavena gabala pirmatskaņojums. Kaut kas vecs, bet pilnīgi jaunā skanējumā. Jūs tikai 29. maijā atgriezāties Rīgā – no kurienes? No Vācijas. Debitēju Verdi operā Žanna d’Arka Dortmundē. Un no Diseldorfas ielidoju mājās. Bijāt titullomā? Jā! Ko jums tā nozīmēja, šis vēsturiskais personāžs? Tas ir mans pirmais Verdi, un nav tik vienkārši. Loma diezgan liela, nogurdinoša, dramatiska, visu laiku iekšā tāds kā sasprindzinājums. Gan baritonam, gan tenoram, gan soprānam visas partijas ir diezgan sarežģītas. Bet – arī ļoti skaistas. Man prieks, ka esmu to izdarījusi, tā bija tiešām interesanta pieredze. Un tagad – tiekamies Dziesmu svētkos!
4
dziesma
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
Sandra Landorfa Publicitātes foto
Satiksies latvieši no visas pasaules Iespējams, visemocionālāk Dziesmu un deju svētkus uztver tie, kas dzīvo ārpus Latvijas. Arī uz šiem Svētkiem sabrauks latviešu kori, deju kolektīvi un folkloras kopas gandrīz no visiem kontinentiem.
Latvieši salidos no Īrijas un Lielbritānijas, Vācijas un Norvēģijas, pat tālās Brazīlijas un Austrālijas, kopumā no 21 valsts. Noslēguma koncertam Zvaigžņu ceļā gatavojas 29 ārvalstu latviešu kori, deju lieluzvedumam Māras zeme – 32 mūsu tautiešu kolektīvi no citām valstīm.
Latviešu dejas ne tikai latviešiem
Dejo Porziņģim un sešiem miljoniem Tautas deju kolektīvs Daugaviņa, Toronto Kolektīvu Daugaviņa 1971. gadā dibināja Edvīns Kalviņš, 1996. gadā vadību pārņēma Selga Apse, topošo XV Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā Rīcības komitejas vicepriekšsēde. Selga uzskata, ka ļoti svarīgi ir dejot kanādiešu publikai: “Kanādieši, īpaši Toronto, ļoti lepojas, ka te dzīvo cilvēki no visiem pasaules stūriem. Esam dejojuši Toronto milzīgā stadiona atklāšanā, NBA spēlē (par godu Kristapam Porziņģim) un Panamerikas sporta spēlēs, kurās piedalās sportisti no Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas. Pasākumā bija ap 40 000 skatītāju, un vēl ap sešiem miljoniem skatījās tiešraidi. Mēs bijām tik laimīgi parādīt mazu daļu latviešu kultūras!” Selga ir studējusi baletu, ar to viņa atšķiras no citiem vadītājiem, jo māca klasiku un vada grupu profesionāli – ar kārtīgu iesildīšanos, staipīšanos. “Mēs ļoti vēlamies, lai latvieši no Latvijas un diasporas satiekas kopīgos svētkos,” saka Selga Apse un viņas dejotāji. “Lai svin Latvijas bagātīgo vēsturi, kultūru un nākotni. Kanādā latviešu ir maz, bet esam ļoti patriotiski.”
Briseles latviešu dejotāji “Latvija ir Saules zeme, kur puse iedzīvotāju dzied, bet otra puse – dejo!” saka tautas deju kolektīva Briseles latviešu dejotāji vadītāja Dagnija Martinsone. Pieaugušo Briseles latviešu dejotāju kolektīvs izveidots 2008., bērnu deju pulciņš – 2010. gadā. Beļģijas galvaspilsētas latvieši ir sabraukuši no visiem Latvijas novadiem un strādā gan Latvijas diplomātiskajā dienestā, gan Eiropas Savienības institūcijās, ir arī radoši nodarbināti. Kolektīvā iesaistījušies arī vairāki citu tautu cilvēki, šobrīd tajā dejo beļ-
ģis, meksikānis, francūzis, vācietis, agrāk arī zviedrs, lietuvietis, ungārs, indietis, nīderlandietis, igaunis, anglis un austrāliete. Briseles latviešu dejotāji iestudējuši ap 120 deju, kas izrādītas dažādos festivālos, koncertos, pieņemšanās, svētkos, izrādēs, tirgos, zib akcijās un kopā ar draugiem, citiem radošiem cilvēkiem, veidojot košus koncertuzvedumus Beļģijā, Vācijā, Lielbritānijā un Latvijā. Dzīvojot teju 1500 kilometru no Latvijas, Briseles latviešu dejotāji ir kļuvuši kā saime – sezona parasti beidzas ap saulgriežu laiku, kad
tiek pīti vainagi un apspriesti vasaras atpūtas plāni. “Zinām, kā ir dejot, dzīvot, baudīt, just un ļauties šim dejas priekam, jo arī iepriekšējos Deju svētkos esam piedalījušies,” stāsta Dagnija Martinsone. “Par to sirsnīgs paldies jāsaka mūsu tuvajiem – par mīļumu, sapratni un visu veidu palīdzību. Paldies mūsu labvēļiem un īpaši Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem par sistemātisku dejotāju atbalstu! Latvijai simtgadē mēs vēlam turpināt dzīvot, mirdzēt, starot, būt mīlētai un izdaiļot ar sevi pasauli!”
un deja Koris Dzirksts uz Latviju pošas jau piekto reizi. Tas izveidots, pateicoties enerģiskajai Toronto diriģentei Vizmai Maksiņai, kurai ir bijis gods trīs reizes būt Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentei. Kodols ir Toronto kamerkoris Dzirksts, kas Vizmas vadībā darbojas jau 35 gadus. Simtgades Dziesmu svētkiem tuvojoties, sāka veidoties apvienotais koris ar paplašinātu sastāvu. Atsevišķi dziedātāji pieteicās no malu malām. Dzirksts min, ka tā sastāvs varētu būt plašākais latviešu koris pat uz zemeslodes, jo tajā ir dziedātāji no Kalifornijas, Lasvegasas, Sietlas, Čikāgas, Milvokiem, Vašingtonas, Indianapolisas, Kalamazū, Detroitas, Sirakjūsas, Hamiltonas un Toronto apkārtnes. Attālums no Losandželosas Kalifornijā līdz Toronto Kanādā ir 3500 kilometru, tāpēc rodas jautājums – kā visi tiek uz mēģinājumiem? Dziedātāji smej, ka, pateicoties Skype. Tie, kas nav mēģinājumā Toronto, var tajā piedalīties attālināti, sēžot mājās pie datora ekrāna, tējas krūzītes un varbūt pat pidžamās – kas par progresīvu domāšanu! Ja nepieciešams, lai piedalītos lielajos mēģinājumos, daži lido pat tūkstošiem kilometru, citi mēro 700 kilometru ar auto, dziedot līdzi ierakstiem pa ceļam. Sastāvā ir gandrīz 70 koristu. Jaunākajai dziedātājai ir 13, vecākajam – 87 gadi. Korī piedalās pat pa trim vienas ģimenes paaudzēm. Daži koristi dzimuši Latvijā, bet lielākā daļa Kanādā vai ASV. Dzirksts saka – sākot nākamos 100 gadus, mūsu mīļajai Latvijai novēlam Saules mūžu, brīvību, drošību un Dieva svētību!
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
5
Plašākais koris uz zemeslodes
Apvienotais Kanādas un ASV koris Dzirksts
Par apņēmību un kārdināšanu Brazīlijas latviešu koris
Kora prezidente Inga Liepiņa stāsta, ka latviešu tautasdziesmas ģimenēs Brazīlijā ir skanējušas gan tālajā 1892. gadā, kad iebrauca pirmie ieceļotāji, gan pēc otrā lielākā emigrācijas viļņa 1922. gadā, kad uz tālo zemi devās 2500 latvieši. Izveidojās lielas latviešu kolonijas, kurās kordziedāšana bija vienojošs elements, kas palīdzēja saglabāt kultūru un valodu. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 20 000 latviešu. Saietos kopkora sastāvu tradicionāli ir veidojuši latviešu baptistu un luterāņu draudžu dziedātāji. 2016. gadā Latvijas goda konsule Brazīlijā Daina Gūtmane
izteica ideju par latviešu Dziesmu un deju svētkiem Brazīlijā. Sadarbībā ar Gūtmani, Novaodesas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Felipi Karvalho Albrehtu un Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāju Renāti Karvalho Albrehti tapa arī Brazīlijas latviešu koris. Jautāti par tradīcijām, koristi atceras: “Kādā mēģinājumā radās zelta frāze, kas vienmēr liek pasmaidīt. Notiek Lūcijas Garūtas kantātes Mūsu Tēvs debesīs apgūšana. Vietā, kur tiek izdziedāta āķīga partija “un neieved mūs kārdināšanā”, jūtams, ka soprāni pa notīm braukalē tikai aptuveni. Diri-
ģents apstādina dziedātājus un ar toleranci bilst – soprāni, jums ar to kārdināšanu kaut kā labi nesanāk...!” Kora vadītājs Allans Arājs joprojām strādā arī par ģeogrāfijas un vēstures skolotāju. Korī dzied Brazīlijas latviešu inteliģence – juristi, mūzikas skolotāji, fizikas doktors, lielu uzņēmumu grāmatvedes, zootehnikas institūta doktore, latviešu un cittautu deju un ritmikas skolotāja, inženieri. Novēlējumi Latvijai? Brazīlieši saka: “Tautas identitāti pasaules telpā nosaka valsts valoda, himna, karogs un kultūra. Lai katra nākamā paaudze Latvijā šīs vērtības saglabā un nosargā!”
“Bērnībā dejoju arī Latvijā, Krimuldas novada Raganā, taču atminos, ka man dikti nepatika dancošana, un lūdzos vecākus ļaut man šo nodarbi pamest. Tagad esmu pateicīga, ka deju nodarbību apmeklējums (vismaz kādu laiku) bija obligāts.”
Liela daļa Danču dalībnieku ir iesaistījušies tautastērpu darināšanā. Pateicoties Kanādas latviešu Anitas un Gunta Liepiņu un biedrības Mantojums ziedojumam, pašu rokām tapuši meitu Vidzemes vainagi, šūdināti brunči, daļa tautisko kreklu, darinātas pasta-
las un adītas zeķes. Iesaistījušies ne tikai paši dalībnieki, bet arī viņu vecāki. Arī Danču karogs top dalībnieku rokām un pirmo reizi būs redzams Dziesmu un deju svētku gājienā. Latvijai simtgadē Danči novēl: “Ļaudis viediem prātiem un dziļu garu!”
Pašiem savs karogs, vainags un deja Tautas deju kopa Danči, Minstere Latviešu tautas deju kopa Danči dibināta 2015. gada nogalē, un tas notika tā... Minsteres bērnu tautas deju kopai Dancītis uz Skolēnu deju svētkiem Latvijā par palīgiem līdzi brauca trīs jaunieši. Viņus uzrunāja svētku gaisotne, un radās vēlme arī pašiem kā dalībniekiem piedzīvot tādas emocijas. Tā nu sanāca, ka Danči radās mazo brāļu un māsu iespaidā. Danču vadītāja Inga Pē-
tersone stāsta: “2017. gada janvārī pirmoreiz uz deju nodarbību sanācām astoņi pāri, un tā šos divus gadus esam pavadījuši, intensīvi gatavojot Deju svētku C grupas repertuāru. Dančos dejo pulciņš smaidīgu, aizrautīgu un talantīgu latviešu, taču pagājušajā rudenī ko-
pai pievienojās arī divi fantastiski vācu puiši – Enno un Tobijs, kuri ne tikai dejo latviešu tautas dejas, runā un joko latviešu valodā, bet iesaistās arī latviešu kultūras aktivitātēs.” Inga, kura ir bijušās Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolvente, atceras:
6
dziesma un deja
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
Sevi kā gājputnus jūtam Latviešu folkloras kopa Dzērves, Luksemburga Dzērves par savu dibināšanas dienu uzskata 2007. gada 3. martu, kad Luksemburgas pierobežas ciemā Nitelā Vācijas pusē kopā sanāca trīs mammas ar pieciem bērniem, no skapjaugšas nocēla sen nespēlētu akordeonu, kopā gāja rotaļās un dziedāja labi zināmas tautasdziesmas. “Bija sajūta, ka folklora ir tās saknes, kuras, svešumā dzīvojot, jānodod bērniem,” atceras kopas vadītāja Aiga Ožehovska. “Taču drīz vien sapratām, ka arī
Jauktais koris Daina no Austrālijas pastāv jau 34 gadus. Pirmie vadītāji un diriģenti bija Edvīns Kļaviņš un Ruta Broža. 1986. gadā vadību uzņēmās Zane Ritere, kura nu jau ilgāk par 30 gadiem ir uzturējusi kora dvēseli. Gadu gaitā talkā ir nākuši vairāki palīgi – diriģenti Roberts Atvars, Indra Pilskalne, Līvija Džadža (Judge) un kora pašreizējie vadītāji Sandra Birze (mākslinieciskā vadītāja, kormeistare, diriģente) un Edgars Vegners (diriģents). Melburnas vīru koris Veseris pastāv kopš 2015. gada. Atgriežoties no 2013. gada Dziesmusvētkiem, jauktā kora Daina baritons un bijušais Sidnejas Latviešu vīru kora ilggadējs dziedātājs Roberts Birze saveda kopā savus dziesmu draugus, lai izveidotu Veseri. Tagad tajā dzied 27 vīri, un diriģēšanas atbildībā dalās Sandra Birze, Ivars Štubis un Edgars Vegners. Koris Daina ir piedalījies daudzās Austrālijas latviešu
mums, pieaugušajiem, tas ir gana aizraujoši.” Kopš 2009. gada Mazās dzērves ir kļuvušas par patstāvīgu kolektīvu ar savu repertuāru. Dzērves dzied dažādu novadu tautasdziesmas, dejo populārākos latviešu dančus un paši piespēlē. Reiz deju, kura pazīstama kā Ak, žīds, savienojuši ar luksemburgiešu populāro tautasdziesmu De Schmadt, kurai ir tas pats meldiņš. Gadoties arī pa kuriozam. Aiga stāsta: “Pirmajā Baltica festivālā bērni sauca dziesmu Trīs rītiņi saule lēca. “Kad pienāca mazā Marka kārta saukt, iestājās klusums. Visi pameta acis riņķī – Marka nav.” Puika, izrādās, uzkāpis tuvējā kokā un aizspēlējies... Aiga dzīvo pie Mozeles, mājai rudeņos un pavasaros pāri lido dzērvju kāši. “Šāda tikšanās parasti ir ļoti aizkustinoša, jo paši sevi
izjūtam kā gājputnus, kuri regulāri ceļo starp dzimteni un mītnes zemi. Reiz, kāsim lidojot virs mūsu mājas, izsaucos – sveikas, dzērves! Mana meita (6 gadi) pievienojās – mēs arī esam dzērves! Dēls (4 gadi) tikai piebilda – bet viņas taču mūs nedzird...” Dzērvēs pulcējas dažādu vecumu dalībnieki, tiek iesaistīti arī ģimenes locekļi nelatvieši. Piemērs par kādu zēnu – viņa vectēvu dzimtās valodas ir krievu un kreolu, vecmāmiņu – latviešu un itāļu, skolā viņš mācās luksemburgiski, ikdienā apgūst arī franču, vācu un angļu valodu. Taču viņš sevi uzskata par latvieti un ir kopas aktīvs dalībnieks. Latvijai simtgadē Dzērves novēl stingrām un mātišķi mīļām saitēm turēt kopā visus, kuriem krūtīs latviska sirds, lai arī kur dzīves ceļi viņus būtu aizveduši.
Atbalss no Urālu kalniem Folkloras ansamblis Atbalss, Baškortostāna Par latviešu kultūras kopējiem Sibīrijā stāsta Atbalss vadītāja Ilona Severasa: “Vairāk nekā pirms 100 gadiem latvieši devās uz Baškīriju zemes dēļ. Līdz ar viņu čaklumu vietējie iepazina arī latviešu pasaules redzējumu – pie viņu mājām ziedēja puķes, tika dibināti kori, orķestri, atvērtas skolas un bibliotēkas.” 2005. gadā latviešu valodas skolotāja Kristīne Apse izveidoja bērnu folkloras ansambli Atbalss. Tā sastāvā ir dažādu tautu pārstāvji – latvieši, krievi, baškīri, uzbeki. 2009. gadā, apmeklējot Krievijas latviešu Dziesmu svētkus Baškortostānā, toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kundze Lilita Zatlere ansamblim uzdāvināja sešus latviešu tautastērpus. Kad 2013. gadā ansamblis gatavojās braucienam uz
Dainas jaukums un Vesera spēks
Jauktais koris Daina, vīru koris Veseris, Melburna Kultūras dienās. 2013. gada Dziesmusvētkos Latvijā koristi bija Austrālijas apvienotā kora Atbalsis sastāvā. Veseris un Daina 2016. gada decembrī uzveda Uģa Prau-
liņa dziesmu ciklu Pagānu gadagrāmata, abi kori savā repertuārā iekļauj arī Austrālijas latviešu komponistu dziesmas. Jautāta par spilgtāka-
jiem iespaidiem, Sandra Birze saka: “Atmiņā redzu Mežaparka skaisto plašumu, kad baudījām brīnišķīgās kopskaņas kopā ar tautiešiem plecu pie pleca. Tau-
Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova uzdāvināja vēl sešus. Latvijas vēstniecības Maskavā pārstāvji parūpējās, lai ansamblim būtu jaunas saktas un pastalas, ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības palīdzību iegādātas vilnas zeķes. “Sākot latviešu valodas un kultūras skolotājas darbu Baškortostānā, tiku brīdināta, ka skolā ir latviešu folkloras ansamblis. Darba intervijā Latviešu valodas aģentūrā teica – Ilona, būs jāmāca latviešu tautas dejas!” atceras ansambļa vadītāja. Viņas dejotājas pieredze nebija liela, Burtnieku Ausekļa vidusskolā bija dejojusi no 5. līdz 10. klasei. “Pirmā latviešu tautasdziesma, kuru meitenēm iemācīju, bija Tumša nak-
te, zaļa zāle,” atceras Ilona. “Meitenes ar savu uzcītību, spītību un čaklumu ir spējušas gūt panākumus, dziedot svešā valodā. Ansambļa repertuārā ir arī Ziemassvētku korāļi un Mārtiņa Freimaņa dziesmas – mācu to, kas pašai ir tuvs.” Ilona vienmēr atcerēsies, ko teica dalībniece Alīna, kad atgriezāmies no ciemošanās Latvijas vēstniecībā Maskavā, – ka viņai ļoti patīk latvieši, jo viņi grib saglabāt kultūru un valodu pat tad, ja viņiem par to nemaksā. “Man šķiet, tas mūs arī padara par stipru tautu un Latviju par brīnišķīgu valsti, jo mēs apzināmies to, kas mums ir svēts un dārgs. To mēs nedrīkstam pazaudēt – ne sevi, ne Latviju, un to mēs arī novēlam – nepazust, būt īstiem un lepniem par to, ka esam neatkārtojami.”
tumeitas ar ziedu pušķiem apsveica virsdiriģentus, lidoja vainadziņi... Un dziesmas, skaistās dziesmas, kas mums ir iekaltas sirdīs un dvēselēs uz mūžu. Protams,
arī sadziedāšanās pēc No slēguma koncerta, kas turpinājās līdz pat saullēktam un vēl tramvajā, braucot uz pilsētu...” Koriste Ilze Nāgela stāsta: “Dziedātāji var baudīt privilēģiju, jo Sandra Birze ir arī komponiste. Koriem ir priekšrocība būt viņas kompozīciju pirmatskaņotājiem. Sandra kā personība ar savu lielo mīlestību uz dziesmu iedvesmo koristus un pārvērš katru mēģinājumu svētkos.“ Kora Daina dibinātāji bija Austrālijā dzimušie latvieši, un tagad tajā dzied jau viņu bērni. Korī ir vairākas ģimenes, kur blakus dzied mātes ar meitām un tēvi ar dēliem. Tagad pievienojušies arī Latvijā dzimušie, kas apvienojoties ģimenēm vai mācību dēļ dzīvo Austrālijā. Dainas un Vesera dalībnieki ar visdziļāko sirsnību sveic Latviju simtgadē un vēl tai Saules mūžu.
Par sadarbību raksta tapšanā pateicamies Aigai Ožehovskai, Inesei GravaiGubiņš, Sandrai Birzei, Ilzei Nāgelai, Anitai Andersonei, Ingai Liepiņai, Selgai Apsei, Ingai Pētersonei, Ilonai Severasai un Dagnijai Martinsonei.
NODERĪGI
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
7
dienasgrāmatas, vairāki kanāli nodrošinās koncertu ierakstu translāciju un īpašu Svētkiem veidotu raidījumu pārraidīšanu. Kopā Latvijas Radio skanēs vairāk nekā 150 Dziesmu un deju svētku tematikai veltīti raidījumi un 11 pasākumu un koncertu tiešraides, lai nodrošinātu klātbūtnes sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
LMT Straume
Svētki ne tikai uz skatuves Elmārs Barkāns Foto: Pexels, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Dziesmu un Deju svētku pasākumi būs plaši pieejami gan sabiedriskajos medijos, gan mobilajā televīzijā LMT Straume, gan uz lielajiem ekrāniem Rīgā un citviet. Katru vakaru, sākot no 30. jūnija, vakaros tiešraidē pieslēgsies LTV1. 30. jūnijā un 8. jūlijā Svētku pārraides sāksies pulksten 19.30, no 1. līdz 7. jūlijam – pulksten 20. Studijas vadīs Eva Johansone un Jānis Geste, kuri kopā ar viesiem apkopos dienas spilgtākos notikumus un sajūtas.
Dziesmusvētku televīzija Latvijas Televīzija būs klāt visos lielākajos koncertos, un nodrošinās to tiešraides un translācijas LTV1, LTV7, sabiedrisko mediju satura atskaņotājā internetā Replay.lv un visai pasaulei brīvi pieejamajā interneta televīzijas kanālā Visiemltv.lv. Tādējādi tiks nodrošinātas visu svarīgāko koncertu tiešraides pat tad, ja pasākumi notiks paralēli. Svētku koncertos un citos pasākumos klāt būs LTV žurnālisti Karīna Rubene, Edgars Raginskis, Uģis Joksts un Inese Vaikule. 1. jūlijā svētku dalībnieku gājienu būs iespējams vērot paralēli LTV1 un LTV7. LTV1 būs redzami notikumi pie Brīvības pieminekļa, LTV7 vairākos pieslēgumos visas
dienas garumā sagaidīs gājiena dalībniekus pie Skonto stadiona, pilnā apjomā dalībnieku sagaidīšana būs vērojama Replay.lv. 30. jūnijā LTV7 pieslēgumos būs iespējams vērot koru finālkonkursa Dziesmu kari finālu. LTV rādīs daudzus Svētku lielākos notikumus – Atklāšanas dienu, Noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā, deju lieluzvedumu Māras zeme, pūtēju orķestru dižkoncertu, deju lielkoncertu Vēl simts gadu dejai, Garīgās mūzikas koncertu Es esmu..., Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertu un citus. LTV un lsm.lv sociālo tīklu kontos būs iespējams sekot līdzi svētku īpašo LTV aģentu darbam. Viņi iekļūs tur, kur skatītājiem ielūkoties ir liegts; zinās, ko dalībnieki ēd, kā mēģina, cik daudz guļ un kur notiek lielākās ballītes! Aģentu darbam internetā būs iespējams sekot, izmantojot mirkļbirkas #SvetkuAgenti un #DzSv.
Dziesmusvētku radio Latvijas Radio Dziesmu un deju svētku norises
laikā kļūs par Dziesmu svētku radio, piedāvājot plašāko tiešraižu un oriģi-
nālsatura klāstu par svētku norisi, dalībnieku pieredzi un aktuālajiem notikumiem. Tāpat tiešraidēs Latvijas Radio klausītāji varēs sekot līdzi Dziesmu karu koru konkursa finālam, Svētku gājienam un atklāšanas pasākumam no Skonto stadiona, Garīgās mūzikas koncertam Es esmu... Doma baznīcā, pūtēju orķestru konkur-
sam un latviešu oriģinālmūzikas koncertam Pieskāriens laikam Lielajā Ģildē, pūtēju orķestru Dižkoncertam Esplanādē, Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertam no Arēnas Rīga, Noslēguma koncertam Zvaigžņu ceļā un sadziedāšanās naktij no Mežaparka Lielās estrādes. Latvijas Radio 2. un 3. kanāls gatavos Svētku
LMT Straume veidos īpašus dokumentālus stāstus, rādīs Svētku koncertus un dažādus pasākumus no citāda skatupunkta. LMT Straume būs klāt visur, arī mēģinājumos, lai parādītu Svētku tapšanas procesu un aizkulises, sekos līdzi Svētku gājienam, pūtēju orķestru koncertam, būs klāt mēģinājumos, lai ikviens visā Latvijā varētu sajust īpašo klātbūtnes sajūtu, arī neesot Rīgā. LMT Straumē arī varēs vērot deju finālskati, Brīvdabas muzeja pasākumu Taisat durvis, kas būs īstas precības. Tāpat arī lielajā Noslēguma koncertā Mežaparkā un deju lieluzvedumā Māras zeme LMT Straume dzīvos līdzi dalībnieku aizkulišu stāstiem.
Svinam kopā ar draugiem Circle K rūpēsies par autobusu šoferiem
Svētku burzmā bieži vien kolektīvu šoferi paliek aizskatuvē, tāpēc šogad par šiem pelēkajiem kardināliem īpaši rūpēsies Circle K, dāvinot viņiem speciāli sagatavotus Šoferīša komplektus, kas sastāvēs no pleda atpūtas brīžiem, kafijas kuponiem enerģijai un praktiska Circle K ceļveža. Protams, nav aizmirsti arī dalībnieki, kuri tiks pie ļoti kārotajiem sēdpaklājiem un īpašiem piedāvājumiem no Circle K produktiem.
Svētku vārtos taps kopbildes
Svētku atklāšanas gājiens ir īpašs brīdis ikvienam dalībniekam, tāpēc svarīgi ir iemūžināt skaistās atmiņas un pacilājošo enerģiju. Svētku lieldraugs Elektrum pie ieejas Skonto stadionā veidos īpašus Svētku vārtus. Tajos darbosies fotogrāfi, kuri uzņems katra ienākošā kolektīva kopbildi. Visas bildes būs pieejamas mājaslapas dziesmusvetki.lv sadaļas Iesaisties apakšlapā Svētku vārti. Tās varēsiet lejupielādēt vai publicēt savos sociālo tīklu kontos tieši no mājaslapas. Elektrum arī aicina ikvienu apmeklēt īpašos enerģijas punktus Brīvības ielā, kur kopā ar atraktīviem Uzlādētājiem tiks atbalstīti gājiena dalībnieki.
Diriģentiem auto no WESS Motors
Viens no Svētku gājiena aizkustinošākajiem mirkļiem ir goda virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, kuras laikā viņi tradicionāli pārvietojas ar īpašiem goda auto. Šogad tos sagādā Svētku oficiālā auto partneris WESS Motors, nodrošinot automašīnas Toyota.
Laima dāvina piecas tonnas saldumu
Latvijā mīlētākais saldumu zīmols Laima būs klāt gan mēģinājumos, gan koncertos, iepriecinot ikvienu ar saldumiem. Dalībniekiem un skatītājiem plānots enerģijas devai dāvāt vairāk nekā divas tonnas saldumu. Lai saldo mirkļu kopā ar Laimu Svētkos būtu vēl vairāk, 1. jūlijā Skonto stadionā un no 5. jūlija Mežaparka estrādē tiks izveidota Laimas Miera osta, lai ikviens dalībnieks varētu atgūt spēkus. No 3. jūlija Daugavas stadionā būs īpaša tikšanās vieta, kur gluži kā pašā galvaspilsētas sirdī atradīsies Laimas pulkstenis. Svētku laikā Laimas pulkstenis pie Brīvības pieminekļa sveiks visus garāmgājējus, apaļā stundā atskaņojot tautā iemīļotas patriotiskas melodijas. 11. tramvaja pietura Miera ielā 22, pie Laimas ražotnes, būs rotāta tautiskos elementos un ziedos. Papildus tam visi dalībnieki ir aicināti apmeklēt Laimas šokolādes muzeju un iegādāties saldumus Laimas firmas veikalos ar īpašu atlaidi, uzrādot Svētku dalībnieku karti.
8
svētku arēna
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
Edvīns Rakickis Foto: Edijs Pālens/LETA, Juris Rozenbergs
Pilnībā atjaunoti arī apgaismojuma stabi stadiona stūros.
Futbolistiem svarīgo zālienu Deju svētku laikā sargās īpašs paklājs.
Sēdvietas jaunajās tribīnēs. Daugavas stadions jau uz šiem Dziesmu un Deju svētkiem būs gatavs uzņemt vairāk nekā 10 000 apmeklētāju.
Daugavas stadions gatavs uzņemt dejotājus Noslēgumam tuvojas Daugavas stadiona vērienīgās rekonstrukcijas pirmais posms, pēc kura šī vēsturiskā sporta un kultūras būve būs gatava uzņemt Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus. Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons atklāj, ka apvienot sporta un kultūras pasākumiem nepieciešamo infrastruktūru ir īsts izaicinājums, taču galarezultāts būs moderna, daudzfun kcionāla pasākumu rīkošanas vieta.
Kapsula ar vēstījumu Kapsula ar stafetes kociņu, Dienvidkurzemes krekla saktu, Latvijas valsts simtgades simboliku un vēstījumu
kultūras un sporta jomām stadiona tribīņu pamatos svinīgā ceremonijā tika iemūrēta 2017. gada 7. septembrī. Projekts sākts 2015. gadā un pilnībā tiks pabeigts 2022. gadā. Kopumā Daugavas stadiona rekonstrukcija paredz septiņu sporta un kultūras aktivitātēm paredzētu objektu atjaunošanu vai izbūvi un ir sadalīta divos posmos. Pirmais posms ietver jaunu, ietilpīgāku un daudzfunkcionālāku tri-
bīņu būvniecību, kas jau ir svinīgi atklātas.
Stadions jau ir izmēģināts Rekonstrukcijas kopējās izmaksas būs ap 56 miljoniem eiro, jauno tribīņu būvniecībai iztērēts vairāk nekā 10 miljonu. Plānojot Daugavas stadiona atjaunošanu, īpaši padomāts, lai rezultāts apmierinātu gan kultūras, gan sporta vajadzības, tas bija viens no Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumiem.
Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons atzīst, ka rekonstrukcija ir izaicinājums gan plānotājiem, gan celtniekiem, taču jaunais stadions būs ideāla vieta gan kultūras, gan sporta pasākumiem.
svētku arēna Pirmais pasākums stadionā pēc tribīņu nodošanas ekspluatācijā notika 28. maijā – starptautiskās vieglatlētikas sacensības Rīgas kausi. Jūnija sākumā šeit norisinājās Latvijas futbola izlases pārbaudes spēles pret Igauniju un Azerbaidžānu.
Divreiz vairāk vietu skatītājiem “Jūnija beigās visu stadiona teritoriju nodosim XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku organizatoru rīcībā. Sāksies gatavošanās svētkiem – scenogrāfijas zonas izbūve, speciālā dejošanas laukuma seguma uzlikšana un citi darbi,” stāsta Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons. “Lielas izmaiņas ir skārušas apmeklētāju zonu. Iepriekš stadionā ietilpa 5600 skatītāju, pēc tribīņu rekonstrukcijas to skaits ir teju dubultojies – šobrīd stadionā ir vairāk nekā 10 000 vietu. Priekšnesumiem atvēlētā laukuma apmēri nemainīsies, taču dejotāju skaits šajos svētkos būs ap 17 tūkstošiem. Līdz ar to viena no galvenajām nepieciešamībām bija paplašinātu eju izbūve tribīņu sāna apjomos, kas ļautu dejotājiem brīvi iekļūt stadionā un izkļūt no tā. Šis ir gan ērtības, gan drošības jautājums – iepriekš, kad katrā malā bija viena šaura eja, bija liels risks gūt traumas, jo vienlaikus cauri virzījās lielas cilvēku masas.”
Kultūra un sports vienuviet Līdz šim, iznākot no stadiona, dejotāji patvērās tam abos galos esošajos futbola treniņu laukumos. Paredzēts, ka 2020. gadā laukumu vietā jau sliesies vieglatlētikas manēža un ledus halle. Tas nozīmē, ka nākotnē Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem pēc priekšnesuma vajadzības gadījumā būs iespēja no vasaras karstās saules vai lietus patverties slēgtās telpās. Pašā ledus hallē būs divi atsevišķi ledus laukumi gan hokejam, gan daiļslidošanai. Šī arī paredzēta kā treniņu vieta 2021. gada pasaules čempionātā hokejā. Pretējā pusē ieplānotā vieglatlētikas manēža pieliks punktu drūmajai situācijai, kāda valdījusi līdz šim, kad vietējiem sportistiem bajadzēja trenēties Maskavas ielas manēžā, kas šobrīd ir gaužām bēdīgā stāvoklī. Blakus vieglatlētikas manēžai plānots uzbūvēt multifunkcionālo halli ar 3000 skatītāju vietām, kas savā ziņā būšot alternatīva Arēnai Rīga. Tajā varēs rīkot gan sporta (florbola, basketbola, volejbola, boksa u. c.), gan dažādus kultūras pasākumus, kam Arēna Rīga ir pārāk plaša. Būtiskāko objektu vidū ir arī tā dēvētā privāto investīciju ēka. Tur būšot ēdināšanas zona, dažādu federāciju telpas un hosteļa tipa viesnīca sportistiem.
Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekts sākts 2015. gadā. To iecerēts pabeigt 2022. gadā. Plānotāji lēš, ka Daugavas stadiona rekonstrukcija varētu izmaksāt ap 56 miljoniem eiro. Pirmā rekonstrukcijas posma izmaksas bijušas ap 10 miljoniem eiro. Lielu daļu finansējuma (40 191 396 eiro) projektam piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Piesaistītas arī privātās investīcijas 2 239 669 eiro apmērā. Kopumā iecerēts rekonstruēt septiņus atsevišķus objektus, gan ēkas, gan citu infrastruktūru. Pirmie pārbūves darbi sākti 2017. gada 1. aprīlī. Rekonstruētajā stadionā būs vieta vairāk nekā 10 000 apmeklētāju. Dziesmu un Deju svētku vajadzībām Daugavas stadionam 2014. gadā par valsts naudu (600 000 eiro) iegādāts speciāls izliekams grīdas segums.
Kompromiss starp futbolu un deju Savā galējā veidolā stadions atbildīs augstākajām starptautiskajām prasībām – tajā būs īpašas VIP telpas, par drošību atbildīgā personāla un videonovērošanas telpas un cita dažādu pasākumu rīkošanai nepieciešamā infrastruktūra. Taču rast efektīvu veidu, kā savienot kultūru un sportu vienā stadionā, nav bijis viegli. “Futbolisti uzskata, ka viņu zāliens ir svēts un tur neviens cits spert kāju nedrīkst, savukārt tribīnēm jābūt pēc iespējas tuvāk laukumam. Šķēpmetējiem ir nepieciešama platība, kurā šķēpu var arī izmest, skrējējiem vajag noteiktu skaitu celiņu. Bija jāatrod kompromiss, reizē ievērojot starptautiski pie-
Rīga saposta svētkiem Riekstiņas (SIA Baltic Desing Consultants) veidotie vides mākslas projekta Stāvēju, dziedāju... Svētku tēli, kuru krāsu un grafiskajā risinājumā ir izmantoti vēsturisko novadu tautas tērpu motīvi. Tēlos atainota mūsu dziedātāju tauta, lai atgādinātu, ka mēs esam nevis
Dziesmu un deju svētku avīze
Stadions skaitļos
Jau pie Rīgas robežas ikvienu sveiks Svētku tēli.
Mākslinieki un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iesaistās svētku sajūtas radīšanā, ietērpjot galvaspilsētu tematiskā noformējumā. Ikvienu, kurš ieradīsies Rīgā, jau pie pilsētas robežas, pilsētvidē, tostarp apkaimēs, sveiks mākslinieku Kriša Skrastiņa un Ievas
Nr. 04 2018
pelēkie, bet gan košie latvieši, esam lielie, stiprie un sīkstie latvieši – plecs grūtā brīdī un cīņu biedrs. “Dziesmā mēs esam vienoti un saliedēti, un tādiem mums jābūt arī ikdienā,” saka Krišs Skrastiņš. Esplanādē priecēs Ata Izanda vides mākslas objekts Saules laipa, kas sim-
ņemtos standartus, kas arī ir veiksmīgi izdarīts,” stāsta Martinsons. Dziesmu un Deju svētku vajadzībām 2014. gadā par valsts līdzekļiem (600 000 eiro) ir
nopirkta speciāla plastmasas virsma, kuru iespējams uzklāt uz zāliena, nesabojājot to. Šāds saliekams deju laukums ir ļoti drošs – tajā ir iebūvēts ūdens novadīšanas mehānisms, kas īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka Dziesmu un Deju svētki parasti bez lietainām dienām neiztiek. Mūsdienās apstākļi stadionā esot teju nesalīdzināmi ar tiem, kādi bijuši PSRS gados, kad uz zāliena klāja lielu daudzumu paklāju. Papildus tam uz svētkiem lietošanai gatavs ir arī jaunais stadiona tablo, kas pilda arī lielizmēra ekrāna funkciju, ir atjaunoti gaismas stabi stadiona stūros. Izbūvēta speciāla skaņas siena, kas norobežos stadionā notiekošo no ārpuses kņadas, piemēram, garāmbraucošo vilcienu trokšņa.
Esplanādē vides mākslas objekts Saules laipa simboliski savienos ikdienu ar svētkiem.
boliski savieno ikdienu ar svētkiem, veidojot svinīgu ceļu uz pasākuma norises vietu. Svētku noskaņu centrā radīs arī interaktīvs projekts Pielaiko, kura pamatā ir stāsts par tautastērpa nozīmi tautas kultūras identitātē. Autori ir no Aktsiaselts Adam Bd filiāles Adam Decolight Latvia. “Projekts Pielaiko ļaus ikvienam interesentam pielaikot sev atbilstošāko un
tīkamāko no pilsētvidē eksponētajiem tautas tērpiem,” aicina Gundega Juraševska. Jau valsts jubilejas gada sākumā Rīgā pretim valdības namam izvietotajos Goda vārtos tiks izdejoti tautas deju raksti, goda sardzē par Svētkiem iestāsies tie cilvēki, kuri tāpat kā dejotāji un dziedātāji ir nozīmīga to sastāvdaļa, – dalībnieku autobusa šoferis un tautas tērpu darinātāja.
9
Labiekārtos arī tuvākās ielas Reizē ar stadiona renovāciju notiek arī tuvējās apkārtnes uzlabošana un labiekārtošana. Tiek domāts par ērtāku piekļuvi un uzturēšanos stadiona tuvumā. “Desmit miljonus no kopējā finansējuma paredzēts izmantot, lai uzlabotu apkārtējo infrastruktūru. Ir plānota Deglava pārvada paplašināšana, trotuāru paplašināšana, ielu apgaismojuma ierīkošana un Vagonu ielas pagarināšana. Tā līdz šim atdūrās pret Augusta Deglava ielu, taču pēc rekonstrukcijas stiepsies līdz pat stadionam. Līdzīgi tiks pārveidota arī netālā Ata iela. Vieglāk būs pārvietoties gan Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem, tostarp autobusiem, gan apmeklētājiem,” turpina Martinsons.
“Tikai mēs paši varam Latvijas vērtības nosargāt,” simbolisko vēstījumu raksturo objekta tematiskā satura autors Kaspars Eglītis un videoprogrammu vizualitātes autors Māris Kalve (SIA Kalvestudija). Mežaparkā, Atpūtas ielā, dodoties uz Lielo estrādi, sagaidīs Dziesmu kubs, kas simbolizē bagātīgo tautas dziesmu krātuvi. Par centrālo elementu izmantota Saules zīme, kas iezīmē vasaru, Jumis – rudeni, Aka, Ozola zīme – ziemu, Austras koks – pavasari. Objekts tapis no priedēm, kas uzsūkušas dziesmu spēku Mežaparkā, stāsta autors Atis Izands. Rīgā līdz pat 18. novembrim Latvijas jubilejas gadu iezīmē vairāk nekā 1200 karogi. Īpaši svinīgu un patriotisku noskaņu radīs valsts karogu aleja Mežaparkā, Atpūtas ielā.
10
vērtīgi padomi
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
Dažkārt cilvēki svīstot zaudē ne tikai ūdeni, bet ļoti daudz minerālsāļu. Tad var kļūt slābana dūša, arī raut krampji. Šādiem gadījumiem ir sporta izotoniskie dzērieni, kurus var iegādāties arī pārtikas veikalos. Var iemalkot arī kādu stipro minerālūdeni. Tomēr nevajag iekrist arī otrā galējībā – dzerot tikai izotoniskos dzērienus vai stipros minerālūdeņus, var veidoties tūskas.
Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Ilgstoša stāvēšana un sēdēšana
Laimīgs un vesels Svētkos Dziesmu un deju svētki ir ne vien milzu priecīgs notikums katram svētku dalībniekam, bet arī pamatīga slodze. Saule un karstums Kā neiedzīvoties veselības problēmās, konsultē Latvijas Fizioterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja, sertificēta fizioterapeite un deju kolektīva Teiksma dejotāja Līga Līdumniece.
Svētku estrāde darbojas kā panna – gaišās sānsienas atstaro gan gaismu, gan siltumu, tāpēc dziedātāji saņem pat dubultu devu šo labumu. Arī dejotāji ir pakļauti lielākai saules devai, piedevām vēl sakarst dejojot. Sekas var būt
gan apdegumi, gan pārkaršana un karstuma dūriens. Jāsargājas laikus, lietojot saules aizsargkrēmus, svarīgi ir pasargāt galvu no pārkaršanas, tāpēc jālieto galvassegas – vēlams, gaišas. Lai atvēsinātu galvu, var mazgāt seju, slapināt matus vai galvassegu ar ūdeni, iztvaikojot tas aiznesīs daļu siltuma. De-
jotājiem parasti stadionā ir pieejamas dušas – izmantojiet iespēju atvēsināties. Ir svarīgi pietiekami daudz dzert. Ikdienā mediķi iesaka izdzert divus litrus ūdens, taču karstā laikā nepieciešams vairāk, galvenais, lai nevienā brīdī valgmes nepietrūktu. Jāatturas no alkohola, stipras kafijas un tējas, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos. Atcerieties – alus nav ūdens, bet alkohols, turklāt ar spēcīgu urīndzenošu iedarbību. Mēģinājumos un koncertos tas var radīt daudz nevajadzīgu sarežģījumu.
Dalībniekiem būs dāvanu soma, mums visiem – brīvdiena Visi Svētku dalībnieki saņems ID karti. Ar to varēs bez maksas braukt Rīgas sabiedriskajā transportā un apmeklēt: Noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā Svētku nedēļas laikā tautas lietišķās mākslas izstādi Radītprieks izstāžu zālē Rīgas Mākslas telpa Svētku pasākumus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā izstādi Latvijas gadsimts Nacionālajā vēstures
muzejā Brīvības bulvārī 32 Latvijas Dabas muzeja pastāvīgo ekspozīciju.
Informācijas centri Svētku informācijas centros varēs iegūt informāciju par Svētku norisi kopumā, saturisko un tehnisko informāciju saistībā ar norises vietām (kad, cikos, kur kas notiek, kā nokļūt, kādi ir organizatoru lūgumi apmeklētājiem, dalībniekiem u. tml.), informāciju
par konkrētiem pasākumiem. Ja Svētku norises vietās būs kaut kas pazaudēts vai atrasts, informācijas centrs būtu vieta, kur vērsties abos gadījumos. Informācijas centros varēs iegūt arī drukātās svētku programmas.
Dalībnieka somiņas saturs Lietusmēteļi no Rimi Sēdpaklājiņi no Circle K Latvia Aptieciņa ar ūdensiz-
turīgiem plāksteriem, mitrajām salvetēm, kāju krēmu no Latvijas aptiekas Drošības informācija un praktiski padomi
9. jūlijs: brīvdiena visiem Saskaņā ar likumu Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām diena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ir oficiālā brīvdiena visā valstī. Šogad tā ir pirmdiena, 9. jūlijs.
Dziedātājiem mēģinājumos ilgstoši jāpaliek savās vietās – jāstāv vai jāsēž. Ieteicams sēžot mainīt pozas, tomēr iespēju robežās kustināt kājas. Stāvot var mīdīties uz vietas, celties uz pirkstgaliem, nolaisties uz papēžiem. Muskuļu darbība veicinās normālāku venozo atteci no kājām, tās mazāk pietūks, un arī kopējā pašsajūta būs labāka. Kam ir vēnu problēmas un ārsts izrakstījis vēnu zeķes, neaizmirstiet tās uzvilkt.
Izstaipīties pēc slodzes
Pēc fiziskas slodzes muskuļiem ir tieksme savilkties. Tāpēc, tāpat kā pēc sporta treniņa, tie jāizstaipa. Ir labi, ja kolektīvā ir kāds, kas uzņemas vadīt kopēju muskuļu stiepšanu un atgādina pareizos vingrojumus. To, protams, var veikt individuāli. Ir svarīgi, lai stiepšanās notiktu lēni un mierīgi – apmēram pusminūti katram muskulim.
Piemērotus apavus!
Sporta laukums Deju svētkos ir dejošanai sarežģīta virsma, tāpēc apavu izvēle ir ļoti svarīga. Nevajag mēģinājumos vilkt sandales vai kurpes ar vaļēju purngalu – tās ķersies aiz pogām, var atdauzīt pirkstus. Dejojot ar plikām kājām, pēdas satraumēt vēl papildus var, uzkāpjot uz kaut kā asa. Jāizvēlas ērtas slēgtās kurpes vai kedu tipa apavi.
Pret noberzumiem un traumām
Deju mēģinājumos ir iespējams tikt pie mega-
tulznām. Kājas svīst, un palielinās berze starp kāju un apavu. Lai no tā izvairītos, laikus sasmērējiet riskantās vietas ar vazelīnu – kāja būs slīdīgāka, berze mazāka, un tulznas radīsies mazāk. Maratonisti ar vazelīnu mēdz smērēt arī citas ķermeņa daļas, kas, sasvīdušas berzējoties viena gar otru, viegli var radīt tulznas un jēlumus, piemēram cirkšņos. Individuāli katrs izvērtējiet savas riskantās vietas un pasargājiet tās laikus. Ja gadījies traumēt potīti, ceļus, pēdas, pie katras iespējas jāatpūšas, paceļot traumēto vietu augstāk par sirds līmeni. Ieteicams likt ledus kompreses pāris reižu dienā.
Piemērotākie krekliņi
Kaut gan ilgus gadus bija pieņemts uzskatīt, ka šādiem apstākļiem ir piemēroti kokvilnas vai lina krekli, tomēr par tiem labāki ir no sporta trikotāžas šūtie. Tie ir gana elpojoši un neuzkrāj mitrumu. Slapja piesvīdusi kokvilna nav ķermenim draudzīga.
Pārslodzes iekaisumi
No pārslodzes var rasties iekaisumi pēdās, ceļgalos. Ja parādās sāpes, vērsieties pēc palīdzības pie mediķiem vai remdējiet tās ar pretiekaisuma līdzekļiem – tie pieejami gan ārīgi lietojamu gelu, gan tablešu veidā. Atcerieties – lietojot šos pretiekaisuma līdzekļus, kaut arī tas būtu tikai bieži reklamēts gels, alkoholu lietot nedrīkst – to kombinācija ir sevišķi graujoša aknām.
paģiru risks
Svētku nedēļā reizēm jau pirmajos vakaros dalībnieki mēdz vakarēt pie alkohola. Tomēr ir vērts ļoti izsvērt iespējamās sekas un savus spēkus. Ikdienā tās varētu būtu vieglas paģiras, taču pamatīga fiziskā slodze deju laukumā var radīt jau nopietnu sirds pārslodzi. Jebkurā gadījumā nākamā rīta mēģinājums var izvērsties pārāk mokošs. Katram vēlams atcerēties arī
vērtīgi padomi
Nr. 04 2018
Dziesmu un deju svētku avīze
11
Kas jāzina apmeklētājiem Auto labāk atstāt mājās Svētku rīkotāji iesaka uz koncertiem doties kājām, braukt ar divriteni vai izmantot sabiedrisko transportu. Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona tuvumā skatītāju transportlīdzekļiem autostāvvietu nebūs.
Vecāku ievērībai
Dejotājiem jāiesildās
Dejošana ir kā kārtīgs treniņš, pirms kura ieteicams iesildīties. Tā ir sena patiesība, ka neiesildoties ir lielāka iespēja iedzīvoties traumās – sastiepumos, mežģījumos, lūzumos. Pirmajos Deju svētku mēģinājumos, kad slodze ir krietni mazāka un uz laukuma dejotāji izstaigā paredzētos deju rakstus, iesildīšanās trūkums var nebūt bīstams. Turpretim lielajos mēģinājumos un koncertos, kad jādejo pilnā kājā, bet pirms tam ilgāku laiku nosēdēts autobusā, iesildīšanās ir ļoti būtiska. Ir labi, ja katrs kolektīvs par to parūpējas un vieglākā variantā nedaudz izkustas. Pieredze liecina, ka sastiepumi gadās, tāpēc drošībai apgādājieties ar elastīgajām saitēm.
savu vecumu, fiziskās spējas un veselību. Kopmēģinājumi un koncerti rada tādu emocionālu pacēlumu, ka cilvēks dejo uz visiem 150 procentiem. Tāpēc nevajag apgrūtināt savu ķermeni ne iepriekšējā vakarā, ne pirms dejošanas ar alkoholu. Dažos gadījumos tas var būt pat bīstami dzīvībai.
Ja tūkst kājas
Kājas gan pēc deju, gan dziedāšanas mēģinājumiem vakaros mēdz būt smagas, piedzītas. Tas saistīts ar pārslodzi un venozās atteces traucējumiem. Tāpēc jau laikus centieties no tā izvairīties – kad vien iespējams, apgulieties un paceliet kājas virs sirds līmeņa. Vakarā palīdzēs vēsa ūdens vannas, bradāšana pa ūdeni. Var arī aplaistīt kājas ar ledainu ūdeni, sākot no pirkstgaliem pakāpeniski uz augšu.
Ja rauj krampji Krampjus var izraisīt gan slodze, gan minerālvielu trūkums organismā pēc intensīvas svīšanas. Izsvīstās minerālvielas var kompensēt ar izotoniskajiem sporta dzērieniem vai koncentrētu minerālūdeni.
NMPD mediķi iesaka
Par dalību svētkos konsultējies ar savu ārstu, ja ir hroniska slimība, piemēram, astma, cukura diabēts vai paaugstināts asinsspiediens. Mediķa padomu taujā arī tad, ja dzīves laikā bijušas nopietnas operācijas, nesen bijusi kāda trauma vai vīrusa izraisīta saslimšana. Sarūpē aptieciņu, kas noderēs svētku laikā. Ņem līdzi plāksterus, saules aizsargkrēmu, mitrās salvetes vai roku dezinfekcijas līdzekli, kā arī tieši tev nepieciešamos medikamentus. Zālēm jābūt pietiekamā daudzumā, ja ārsts tās licis lietot regulāri vai mēdz būt alerģiska reakcija pēc kukaiņu dzēlieniem vai kādiem pārtikas produktiem. Noderēs arī pretsāpju tabletes un medikamenti vēdergraizēm vai sāpošam kaklam.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka svētku dalībnieki ļoti bieži sūdzas par kakla sāpēm, tāpēc nedzer aukstus dzērienus, uzmanies no kondicionieriem, nestāvi caurvējā un pēc mēģinājuma pārvelc maiņas apģērbu. Regulāri mazgā rokas! Šim ieradumam ir jāpiešķir tikpat liela nozīme kā regulārai maltītei un pietiekamam miega daudzumam. Regulāra un rūpīga roku mazgāšana pasargās no infekcijas slimībām. Uzmanies no ērcēm! Lieto aizsarglīdzekļus, dodoties dabā, ik pa laikam apskati sevi, īpašu uzmanību pievēršot kājām, tā laikus pamanīsi ērci. Sargies arī no lapsenēm un bitēm, raugies, lai šie kukaiņi nav tavā dzērienā vai pusdienmaizē! Ja nejūties labi vai gūta trauma, nekavējoties vērsies pie mediķiem. Vienkāršākajos gadījumos palīdzību varēsi saņemt pirmās palīdzības punktos, ko atpazīsi pēc balta balona ar sarkanu krustu, sarežģītākajos gadījumos palīdzību sniegs mediķi neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnās un speciālās teltīs.
Dziesmu un deju svētku pasākumos ieeja bērniem līdz septiņu gadu vecumam ir bez maksas (ja netiek aizņemta atsevišķa sēdvieta). Vecākiem, kas plāno ņemt uz pasākumiem bērnus, jaunākus par trim gadiem, lūgums izvērtēt, vai konkrētais pasākums (tā saturs, norises vieta un laiks) ir piemērots bērna vecumam un nesagādās liekas problēmas viņam, vecākiem un citiem apmeklētājiem. Mežaparka Lielajā estrādē drošības un koncerta mākslinieciskā risinājuma dēļ bērnu ratiņus nebūs iespējams novietot ejās. Ja esat nolēmuši apmeklēt šo koncertu ar zīdaiņa vecuma bērniem, lūgums izvēlēties saliekamos ratiņus, kas aizņem mazāk vietas. Atgādiniet saviem bērnam par drošības pasākumiem un izstāstiet, kur meklēt palīdzību, ja viņš ir apmaldījies. Bērnam jāzina no galvas vecāku tālruņa numurs, tas jāuzraksta arī uz lapiņas un jāieliek kabatā, jāatgādina,
ka nedrīkst runāt ar aizdomīgiem svešiniekiem, nedrīkst ļaut sevi aiztikt un skarties klāt, neiet līdzi un nekur nebraukt kopā ar nepazīstamo, neko neņemt no svešinieka – pārtiku, priekšmetus, naudu u. tml. Palīdzība jāmeklē, vēršoties pie pasākuma rīkotājiem, apsardzes darbiniekiem, informācijas centrā, policistiem, mediķiem.
Jāierodas laikus! Daugavas stadionā varēs ierasties divas stundas pirms pasākuma, Mežaparka Lielajā estrādē uz Noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā ģenerālmēģinājumu 7. jūlijā – no 17.00, uz koncertu 8. jūlijā – no 16.00.
Koncertos aizliegts ienest lietussargus; ēdienu un dzērienus (izņemot specializēto bērnu pārtiku); šaujamieročus, asus priekšmetus, pirotehniku, lāzerpildspalvas, bīstamas vielas un priekšmetus; alkoholiskos dzērienus un narkotiskās vielas; dzīvniekus, tostarp dienesta un servisa; liela izmēra somas (to pārmeklēšana var aizņemt ilgu laiku, veidojot rindas);
velosipēdus, skeitborda dēļus un citus aktīvā sporta piederumus; foto, video aparatūras statīvus un pašbildēšanas statīvus.
Kas jāzina, lai fotografētu Biļetes otrajā pusē ir virkne piktogrammu, kuras iesakām izpētīt un lūdzam ievērot. Biļešu reversā piktogramma norāda uz pilnīgu aizliegumu ienest fotokameras. Neraugoties uz to, Svētku rīkotāji atļauj ienest brīvdabas pasākumos visu veidu foto un video tehniku, fotografēt un filmēt no sēdvietām, netraucējot apkārtējos skatītājus. Esiet pacietīgi! Tik plaši apmeklētos koncertos viss aizņem vairāk laika, piemēram, biļešu un mantu pārbaude, ēdienu un dzērienu iegāde utt. Pret pārējiem izturieties tā, kā jūs vēlētos, lai izturas pret jums! Apsardzes un pārējie svētku nodrošināšanā iesaistītie darbinieki dara savu darbu, viņi nav noskaņoti pret jums. Tāpēc rūpīgi sekojiet viņu norādījumiem! Pirms došanās uz pasākumu jau laikus iepazīstieties ar informāciju par koncertu un izpētiet norises vietas plānu! Norises vietas atstāšana pēc koncerta arī var aizņemt laiku, ierēķiniet arī to! Lietus laikā ieteicams izmantot lietusmēteļus, jo lietussargus pasākumu norises vietās ienest būs aizliegts. Paņemiet līdzi skaidru naudu! Ne visās tirdzniecības vietās pasākumu norises laikā būs iespēja norēķināties ar maksājuma kartēm. Atrasto un pazaudēto mantu gadījumā lūgums vērsies informācijas centros, kuri darbosies lielākajās Svētku norises vietās.
atpūtai
Dziesmu un deju svētku avīze
Sagatavojis Krišjānis Lauksargs
Ritmisku kustību kopums mūzikas ritmā
Apaļa plāksne ar mehānisku skaņas ierakstu
Gleznojums no dabas
Cilvēks, kas cīnās par kādas Netālu teritorijas atdalīšanos
10
Ritmisku Igaunijas kustību prezidents kopums no 1992. mūzikas līdz 2001. gadamritmā
Attēlā
SĪMANIS Haralds
Dabūt sev Šaujamierocis
Izdevējs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 1 2 Pils laukums 3 44, Rīga, 5 LV-1365. 6 Reģ. Nr. 90000049726,
7
8
Apaļa plāksne ar mehānisku skaņas ierakstu
10
9
10
11
Spēj, jaudā
Personas vietniekvārds
SĪMANIS Haralds 3
1
2
7Airēt 9
Ciems Viesītes novadā
Dabūt Veikala sev iekārtas Šaujampiederums ierocis
Vaļējas piebūves celtnēm
Jautājuma partikula
Skatuves sānu norobežojumi
Viegli, maigi
Graudzāļu dzimtasRobežpļavu līnija augi Personas vietniekvārds
Plašs dzejas darbs par tautas varoņiem
Kaujas cirvis garā kātā Dārzos audzēti ogu krūmi
9 Spēj, jaudā
Pastipri- Ar nājuma t partikula ra
Gāzties un pārvērsties drupās
Naudas vienība Bulgārijā
Airēt
3
m
Ūdens ņemšanas vieta laukos
Skat, rau!
Attēlā
Jautājuma partikula
2
Tāds, kam ir mazs diametrs
Aktu zāle augstskolā
4
5
6
S T I B Ī T
Graudzāļu dzimtas pļavu augi
Kaujas cirvis garā kātā
Viegli, maigi
Ēdināti Tāda, kurā VASKS izpaužas pašcieņa, neatkarība Pēteris
Plašs dzejas darbs par tautas varoņiem
R b
Stāvus saslietu labības kūļu kopa
8
Rīvas pieteka Gudenieku pagastā
4
Noklāt PastiprivirsmuArarvēzienu, nājumakādutriecienu partikula radīt skaņu vielu
Naudas vienība Bulgārijā
Iepriekšējā dienā
7
L A A U I D M I I Ņ I K L A J S
Ēdināti Tāda, kurā izpaužas pašcieņa, neatkarība
Liels ciems Liepājas apkaimē
Attēlā
Gleznojums no dabas
Vaļējas piebūves celtnēm
8
K S M Ā R Ī V V I T A
ŪdensPlaši ņemšanas godināt, vietacildināt laukos
4
Noklāt virsmu ar kādu vielu
Cilvēks, kas cīnās par kādas teritorijas atdalīšanos
Tāds, kam ir mazs diametrs
Publiskas Ventas sasniegumu lielākā demonstrēpieteka šanas un vērtēšanas
I
Iepriekšējā dienā
Latviešu Priekšrakstniece, mets, uz Pasaku par kura uztin ziediem diegu, autore auklu
Izmiris Ēdinādzīvnieks, šanas mājas uzņēmumigovs priekštecis Liekot riņķveidā apkārt, noklātas ar kaut ko
S A T D S V E D I E Ž L S T E N Z Ī R E C Ē R A K A T
Plaši godināt, cildināt
Ventas lielākā pieteka
Naudas vienība Igaunijā
8
Liekot riņķveidā apkārt, noklātas ar kaut ko
Pilnīgi pakļaut pārdzīvojuma varai
Sacīt
Telpu lietošana par maksu
V R I S Ū T B A E S L E S T L A Ū T K S
Latviešu Priekšrakstniece, mets, uz Pasaku par kura uztin ziediem diegu, autore auklu
Ēdināšanas uzņēmumi
Tāds, kam vienā galā nav izejas
Neapauta (par 1 kāju)
T A U R S
Naudas vienība Igaunijā
Mehānikas nozare
Neliels baložu dzimtas putns
A
Telpu lietošana par maksu
Mehānikas nozare
Vēlreiz, no jauna Kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei Katoļu sieviešu klosteru priekšnieces
Radīt skarbu, skaļu troksni (par mašīnu)
Liels ciems Liepājas apkaimē
Pastāvēt, eksistēt
S B T R A O T K U A S S T A B B A A S K A A A G V A
Pilnīgi pakļaut pārdzīvojuma varai
Vārds, kas, precīzi nenosaucot, norāda daudzumu
Atslēgas vārdi: GAISMAS PILS
1
6
K V U L I S E S
Vēlreiz, no jauna
Kāda dienvidu Sacīt koka augļi
Tāds, kam vienā galā nav izejas
Kukaiņēdāju kārtas dzīvnieki
Nots Plaša,Pilsētas ar mežuvaldeLatviešu agrākos neapaugusi gleznotāja laikos teritorija (dz. 1939)
Latviešu rakstniece, romāna Zemdegas autore Čalot (par strautiņu)
Ar pūlēm nest, vilkt ko smagu
V E R O N I K A
Vārds, kas, precīzi nenosaucot, norāda daudzumu
Čalot (par strautiņu)
Kāda dienvidu koka augļi
Zirga astes vai krēpju mati
Eņģeļi ar sešiem spārniem
Mājputni
Kalni Dienvidamerikā
T Ā L A V A
KukaiņNosaka ēdāju priekšmekārtas ta masu dzīvnieki
Eņģeļi ar sešiem spārniem Pilsētas valde agrākos laikos
Tādi, kas Tēls filmā pēc garšas Agrā rūsa atgādina vērmeles
Vārdadiena septembrī
T I K
Kalni Dienvidamerikā
Darināt kaut ko noteiktā formā
R I T E
Tādi, kas Tēls filmā pēc garšas Agrā rūsa atgādina vērmeles
Valodas mazākā patstāvīgā vienība
9
10
Netālu
Igaunijas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam
T U R A S V E G R S S A
DarinātValsts kaut ko valoda noteiktā Pakistānā formā
Atveseļoties, atspirgt
S P N O L S E
11
Šķērss kon- Īsas runas, strukcijas ar kurām ievada elements (piemēram, pasākumus sija)
Nosaka priekšmeta masu
Sevišķa Attēlā gaisotne, augšā kas rakstupa kreisi rīga kādai vietai Šķērss kon- Īsas runas, strukcijas ar kurām ievada elements (piemēram, pasākumus sija)
U P E N E S
Attēlā augšā pa kreisi Valsts valoda Pakistānā
5
Valodas mazākā patstāvīgā vienība
Cūknātru dzimtas augs ar sirdsveida augļiem
Terēzija (vai Terēza), kordiriģente
N O T Ī T A S
5
Seno latgaļu zeme 13. gadBROKA simtā
Ē R Ū R G Ā T T I E E V I A R K O A R Ā V S A
Atveseļoties, atspirgt
Samest
Mārīte (kukainis)
Tāda, kam Sausās vie- Audumam Tiesiskais ir asa, stāvoklis tās augoši Ziemeļplatumā rūgti skāba augi ar Attēlā blāzma ejošie vai dzelteniem pavedieni augšā rūgti sāļa garša ziediem pa labi
P S A I T S T S M M A L R A
Cūknātru dzimtas augs ar sirdsveida augļiem
A P I M Ā T T I E V I S R T E T S Ī D T E
Mārīte (kukainis)
Seno latgaļu zeme 13. gadsimtā
D U Z E R U A N T A K S A L A B L A E V P A N A P L J A Ū T S E
Tāda, kam ir asa, rūgti skāba vai rūgti sāļa garša
Ziemeļblāzma
L I D E G B I
12
Nr. 04 2018
Veikala iekārtas piederums
11