MILITĀRĀ AUDZINĀŠANA
P
ilsoņu militārā sagatavošana valsts aizsardzībai sadalās divās plašās darba nozarēs:
militārā apmācībā un militārā audzināšanā. Militārā audzināšana aptveŗ visu to darbu, kuŗš tiek veikts nolūkā izkopt, nostiprināt un uzturēt vajadzīgā augstumā kaŗavīru morālos un fiziskos spēkus. Šiem spēkiem liela nozīme valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, jo kaŗā un kaujā uzvaras daudzos gadījumos izcīnītas tikai pateicoties morālo spēku pārsvaram un fiziskai izturībai. Kaŗā uzvaru gūst tā puse, kuŗa pārāka par pretinieku. Šis pārākums var izpausties kaŗotāju skaitā, ieroču un citu cīņai nepieciešamo līdzekļu daudzumā un labumā, militārās zināšanās un prasmē tās pielietot, kā arī cīnītāju morālo un fizisko īpašību ziņā. Mūsu atbrīvošanas cīņas ir spilgts piemērs, kas apstiprina patiesību, ka kaujā uzvara nav panākama vienīgi ar kaŗotāju un ieroču skaitlisko pārsvaru, un ka skaita ziņā mazāka armija, ja tās kaŗavīros mīt nesalaužama cīņas griba, var stāties pretim ienaidnieka pārspēkam un sekmīgi cīnīties, aizstāvot savas valsts intereses. Atbrīvošanas cīņās ienaidnieku armijas skaitliski pārspēja mūsu armiju, sevišķi apbruņojuma ziņā. Daudzos gadījumos pret moderni apbruņotu un ar municiju bagātīgi apgādātu pretinieku bija jācīnās tikai ar šautenēm, jo citu iespaidīgāku ieroču trūka. Nācās arī rēķināties ar katru izšauto lodi, jo municijas nebija daudz un to vajadzēja taupīt, lai neaptrūktu pavisam. Arī kaŗaspēka apmācības ziņā mūsu stāvoklis bija neizdevīgāks kā ienaidniekiem. Nepieciešamība spieda mest cīņā pret kaujas piedzīvojumu un militāro zināšanu bagātiem pasaules kaŗa veterāniem neapmācītas un nesakausētas, steigā saformētas brīvprātīgo vai mobilizēto vienības. Tā daudzi mūsu armijas kaŗavīri, piemēram, jaunākie gados un tie, kas okupācijas laiku bij pavadījuši Latvijā, savas cīņu gaitas uzsāka bez iepriekšējas sagatavošanas un savu militāro apmācību ieguva tieši kauju laukos, cīņā ar ienaidnieku. Tomēr, neraugoties uz nepilnīgo apbruņojumu un apmācību, neraugoties uz trūcīgo ietērpu un uzturu, uzvarētāja palika mūsu armija. Šais cīņās mūsu armija guva uzvaru, pateicoties morālo spēku un fiziskās izturības pārākumam. 1. M i l i t ā r ā m o r ā l ā a u d z i n ā š a n a. Latviešu tautas augsti izkoptā nacionālā pašapziņa un tēvzemes mīlestība, kaŗavīru apzinīgā disciplīna, nesatricināmā paļāvība vadībai un nesalaužamais cīņas gars deva tos morālos spēkus, ar kuŗu palīdzību izdevās ne tikai izlīdzināt, bet arī pārsniegt ienaidnieka materiālo spēku pārākumu. Drošsirdība, pašaizliedzība, neatlaidība, savstarpējā izpalīdzēšanās grūtos un briesmu brīžos, sava pienākuma apzināšanās un pildīšana līdz galam, neraugoties uz briesmām, nelabvēlīgiem dabas un apgādes apstākļiem, trūkumiem 236