celvedis Lv senvesture by Janis Kaut kas

L/il.\/lj1is

KARAIV'IRA APROCE BRONZA, DIAMDTRS5,3x 6,0 CM PILDAS NUKSU KAPULAUKS,42 KAPS ZENA SKELETA?BEDIruMS,IO GS CvvM65297:l

KARAVIRA APROCE BRONZA,DIAMETRS6,5 x 6,9 CM AGLONAS KRISTAPtr,{U KAPULAUK*S,230 KAPS ZENA SKELETAPBEDIJUMS,IO.GS. A 12643:25

KARAVIR APROCE IIRONZA, DIAMFIRS 1.9 x i.l cll vrsKu }:' KAPL:L-{LaS. MASKAVAS ZENA SKfLET PBEDIJL\IS I{i US 49470:l

KARA\'IRA A-PROCE PRoNZA, DIAMETRS 6,J x 6,3 CM vrsrfu MASKAVAS KAPULAUKS, 74 KAIS ZENA SKNLETAPBEDIruMS,IO GS A 10018:l

KARAVIRA APROCE BRONZA,DIAMETRS6,1 x 7,2 CM PILDAS NUKSU KAPULAUKS, I52 KAPS ZENA SKELETAPBEDTruMS,IO GS CvvM 65395:1

3cm

SAURAST,GNSCTRVIS DZELZS,GARUMS IO.2CM ,/\GLONAS KRISTAPqTU KA-PULALXS. t94. ll+}s ZENA SKELFTAPBEDIJUMS. 8 CS A 12508:209

Ii+-E

PIEKAruNS KAULS, GARUMS2,9.I!f LIVANU JERSIKASKAPULAUKS,3I KAPS BERNA SKILETAPBEDIruMS, 12 CS, A 10364:l

PLi-rNVEIt)A PTEKARINS KAULS, GARUMS4, I CM PILDAS NUKSU KAPULAUKS, IOI KAPS ZENA SKELETAPBEDITMS, 9 GS CW M 65151:l

KARAVIR PROCI] BRONZA, DIAMETRS7,0 x 7,9 CM PILDAS NUKSU K PULAUKS,4I KAPS IO GS ZENA SKELETNPBEDIruMS, C WM 6 5 2 9 5 :3

PAKAVSAKTA AR ATROTITIEM GALIEM BRONZA, DIAMETRS3,2 x 3,4 CM AGLONAS KRISTAPII,IIJ KAPULAUKS, I 8 I ZENASKELETAPBEDIruMS.9 GS A l2508tl46

PAKAVSAKTA AR ATROTITIEM GALIEM BRONZA,DIAMETRS 2,8 x 2,9 CM PILDASNUKSU KAPTJLAUKS,29 KAPS ZENASKELETAPBEDIruMS, II GS CWM 65285:2

SPIRALGREDZENS BRONZ , DIAMETRS I,8 CM KAPULAUKS, 18l KAPS AGLONAS KRTSTAPIT)IU ZENA SKELETAPBEDIruMS,9 CS A 125081147

PAXAVSAKTA AR ATROTiTIEM GALIEM IIRONZA, DIAMI:TRS2,8 x 3,I CM PILDAS NUKSU KAPTJLAUKS,29XJ\PS ZENA SKELETAPBI]DIJUMS,I I OS C W M 65285r 1

KAR VIM APROCT BRONZA,DIAMETRS 5,6x 6,7 CM PILDAS NUKSU KAPULAUKS.gT KAPS ZENA SKELETAPBDDIIUMS,IO CS CVVM 653i18:4

PAKAVSAKTA AR ATROTITIEM GALIEM BRONZA,DIAMETRS2,8 x 3,0 jM I

pri-onsihkSu x,tpuirruxs, lt.rAPs Z,VARGULITIS BRONZA.GARUMS2.I CII LIVANU JERSIKASKAPULAUKS, 3I KAPS BERNA SKELETAPBEDIJUMMS,12 GS A 1 0 1 6 4: 2

ZENA SKELETAPBEDIruMS,IO-GS CVVM 652E7r2

SPIMLGREDZENSAR I\€LITEM BRONZA,DIAMETRS 1,7ClvJ LUDZAS ODUKALNA KAPULAUKS,95 KAPS BERNA SKELETAPBEDIJUMS,I I. GS. A 12OO0:627

No autora Par ko bOsgrdmata

ieg0sttik daudz Tie ir darbariki,ierodi,rotas,sadzivespriek5meti, Lasitdj!Vaitu zini,kd v6sturnieki senocilveku celtpupaliekas,edienuatliekas,kas atrodamikddzipu par tdlassenatnesnotikumiem, vi4u apbedijumos. dzivi?Kdp6ctavd skolasmdcibugrdmatdrakstits, reizejascilvEkudzivesvietds, Periodu,kura izzind5andgalvendsliecibasir lieka pirmieiedzivotdjiLatvijasteritorijaiendku5ipirms dar- tiskievEsturesavoti,sauc par senv6sturi.Latvijas cilv6kisavus 11-12 tOkst.gadiem,ka sdkotnEji kad iev6no akmens,bet vEldk v6stur6tas bUtulaikslldz 13.gadsimtam, barikusun ierodusgatavoju5i palielinds gadsimta rakstito rojami v6stures avotu zi4u dauka 13. no bronzasun v6l v6ldkno dzelzs, ka lietiskievâ&#x201A;Źsturesavoti valdnieksVis- dzums.Tasgan nenozTm6, sdkumalatgaluvalstiJersikdvald-tjis metodespavaldis,ka 1236.gadd notikusiSauleskauja,kurd zaudesavuv6rtibu.Tie un to pEti5anas pat laikuvesturesproblEmas. sakavu5iZobenbrdlu lidzrisinat visjaundko zemgalikopd ar lietuvie5iem to visu vienkar5i Sajd grdmatastastitspar to, kd notieksenvEsordeni,ka...?VarbUtvEsturnieki kddusfaktusun atzi4asarheologi turesizzind5ana, ka td nu tas nav. izdomdju5i? Uzreizjdpasaka, iegUstgalve- atkldju5ilaikagaitd.Autorscer,ka, izlasijistekstuun Zi4asparseniemlaikiemvEsturnieki lasitdjsne tikaiuzzinds daudzdsilustrdcijas, v6sturesavo' izpEtijis un lietiskajiem nokdrtno rakstitajiem jaunu, jau bet ari labdk izpratisLatvijasseno rada nosau- daudzko tiem. Rakstitiev6sturesavoti,kd dzivivisdtds daudzveidibd un cie5dsaiskums,ir ziqas,kuras ir uzrakstitas.Tie ir daZddi iedzivotdju juridiskiaktiuntamlidzigilaika-tibaar citdszemesun kontinentos notiku5o. dokumenti, hronikas, saistitasun viena Grdmatdir piecassavstarp6ji biedruuzrakstitimateridli.Rakstuliecibaspar Latgadu nodalas. Pirmd no tdm raksturo no otras izrieto5as parapm6ram1000 ilgu vijasv6sturiatrodamas ar Latvijassenatnes zindtni,iepazistina posmu.Parp6dEjiem 200gadiemto ii lotidaudz,un arheologijas senizrakumumateridluglabdtuv6m, un pilnigas, pieminekliem, tajossaglabdtds ziqrasir daudzpusigas Otrdnodalastdstapar rakstibas Par lietusaglabd5anu. tadujo tdldkapagatne,jo ziryasir trUcigdkas. un apmEram 9000gaduilguposmurakstitoliecibuvis- izveidoSanos daZddiemalfabEtiem,latuieSu pdrnav.Si taikavienigieliecinieki ir lietiskie v6stures valodasvietu Eiropastautu valoduvidU.Te aplUavoti- cilvekudarbibasp6das,kurasglabdzeme. kotasvisasgalvenasrakstitaszi4aspar notikumiem

SENVESTURE CELVEDIS LATVIJAS

Latvijas teritorijd un tds iedzivotdjiemlidz 13. gadsimta sdkumam.Tre5d nodala iepazistinaar m0su zemes arheologiskdsp6tniecibasvesturi.Lidzdsjau labi pazistamiemmateridliemtajd atrodamasjaunas, ne tik labi zindmas,pat v6l nepublicâ&#x201A;Źtasliecibas,kas ieg[tas izrakumugaitd.Ceturtanodalaizskaidro,ka cilvdki senatne medija, audzeja labibu, c6la ekas, ieguva dzelzi,gatavojatraukus,darbarikus,ierodus,

apg6rbu.Td raksturosenocilvekuizskatu,fiziskos dotumus,slimibas.Piektdnodalasatur stastupar izdomdtiem un patiesiem notikumiemAustrumlatvijd krustakarulaika.Td varopudarbibaspamatdir Indri(a Livonijas hronikamin6tiefakti. Autorscer, ka mUsukopigaiscelojumspagatnE bus interesants un noderigsvisiem,kas interesEjas parv6sturi.

I NODALA

KO SLEPJ ZEME?

Arheologija tds m[sdienuizpratnEir jauna zi1. Arheolo$ija- zindtne,kas pâ&#x201A;Źta no zemes pirmsakumi ndtne. Tadu pagdtnE. tas meklejamitdld izraktuslietiskosvEsturesavotus piev6rsauzmanibu Jau SenajdGriefijdzindtnieki pagatnes liecibdm. leverojamais v6sturnieks TukiZindtni,kas p6tacilvecespagdtnip6c izrakumos iegUtiem lietiskiem vEstures avotiem - darbarikiem,dids (460-396 pr. Kr.)uzskatija,ka aizg{u5o laiku piemeram, liecibas, - celtnesun apbediierodiem, rotdm,sadzivespriek5metiem, celtnupa- lietiskds jumus var sekmigiizmantotvesturesizzind5and un liekdm,Edienuatliekdmu. c., saucpar arheologiju. par rekonstrukcijd. Interese senatni izraisija reiz1 ari Nosaukumsdarindtsno grie(u valodasvardiem archaios- sensunlogos- zindtne.PEtniekus, kuri nodarbojas ar zindtnipar senatni,sauc par arheologiem.Viqruzinatniskd darbapamatdir galvenokdrt arheologiskajos izrakumosiegutaismaterials.Arheologizi4aspar pagdtniiegOstne tikaino atsevi5(iem jeb senlietam, priek5metiem bet ari no tdm vietdm, kur Siepriek5meti atrodami.Viryupetamosobjektus pieminekliem. medzsquktari pararheologijas Pagdtnesliecibas zeme nok!uvu5asvisdaZaddkoscelos.Seniecilv6kiaizmetasal0zu5as, vairs nevajadzigas lietas,nosviedaEdienuatliekas,reizlm pazaudEjapat loti vajadzigusun noderigus priekSmetus. Vai tad tev ari nav gadijieskaut ko pazaud6t?DaZreizvipi kadasmantasar nol0kunoslepa,bet pa5iv6ldkgdjabojdvai kdducituiemeslu d6! noglabatovairs neizraka.BieZiseno cilv6ku dzivesvietas lidz ar visu, kas tajds bija, nopostija Pompeji plUdi, KA visas romie5upils6tas,ari Pompeji, bija labi pldnota un zemestrices, ugunsgreki. Neretitas iznicinaja iekdrtota.PilsEtasiedzivotdjuricibanetr0kaatSfiriguticibu kulta vulkanuizvirdumi. Aizsaules Ticddami dzivei,cilveki templu,bijasegtsteatriskoncertiem,literdriemlasijumiem,runu miru5ajam kapadevalidzidarbarikus, ierodus, rotas, teik5anai,lielaistedtrisdaZdddmizrddlm, amfiteatrisgladiatoru Edienu.LaikagaitaparisenocilvEku dzivesp6ddm cipdm, pirtis, krodzipi un dzivojamas 6kas. Katastrofas bridi pils6tdvar6ja dzivot ap 20 000 cilvâ&#x201A;Źku,vismaz 2000 no vi4iem vEjSun Uderlisanesasmiltis.lzaugazdle, krUmi, gaja bojd. Arheologi, piemeram, kddd celtnâ&#x201A;Ź netdlu no pagatnes liecibas. koki.ZemenoslEpa amfiteatraatkldjaVezuva izvirdumaapraktus 60 gladiatorus.

RE VEDIS LATVIJASSENVESTU CEL.

kolekcionEinteresipar senu mAkslaspriek5metu pla5u Romd izplatibu. Senajd visai Sanu,kuraieguva tadu paviaizrau5anas ar senlietamsamazinajas, kadkristietibas uzsamta neizzudapatviduslaikos, interesipar cilv6ces vara ierobelojalaikabiedru pagatni. tradicijdm laikmeta, antikaskultUras Renesanses atjaunojds. senlietas modekolekcionet atdzimstot, attistibdiezimeja18. gadPavdrsienu arheologijas pilsEtas HerkulSnd un Pomromie5u simtaizrakumi pejos.Sis pilsEtasbija gdju5asbojd 79. gada VepEkS4uma laika.Katastrofas zuvavulkdnaizvirduma pamest patsavas pasp6juSi pdrsteigtie cilv6kinebija 15 m biezspelnu,akme4uun vulkdna dzivesvietas. nozimigas un v6rlavasslAnissl6paneiedomdjami Herkuldna Tie5i izrakumos liecibas. tigassenatnes ddrgumuun kurisdkdska vienkdr5a un Pompejos, radaspirmasatzimekle5ana, makslaspriek5metu izrakunas par zinatniskupieejuarheolofiskajiem joprojam gadsimtd samiem.Tom6r18. arheologiju pratatikaikd zinatnipar antikajiem mdkslasdarbiem. lzcilSkais te bija vdcu mdkslasv6stursasniegums nieka JohanaJoahimaVinkelmana(1717-1768) makslas no tiemsaucas"Senatnes darbi.Galvenais v6sture". notika19.gadsimtd. LUzums attistiba arheologijas par Tlkaitad ta izveidojds zinatni,kas pdtavesturi pieminekpEclietiskajiem avotiem- arheologijas pieauga skaits, un tie aptvera izrakumu Strauji liem. arvienjaunusrajonus.LidzasSeno Austrumu,SepEtniecibai nds Griellijas, SendsRomaspiemineklu sakdsizrakumipirmatn6jo cilvEkuatstatajospiemineklos.Tas sakrita ar evolUcijasteorijasuzvaru par cilvecesattistibu.Arheologivairs priek5statos betpieversds neapmierinajas ar faktuuzkra5anu, ari izskaidro5anai, uzkrdtdmateridlasistematiz65anai, Da4uarheologs Kristians likumsakaribu mekl65anai. (1788-1 865)pamatoja senlietuiedalijumu Tomsens pâ&#x201A;Źc to materidlaatbilstibastris laikmetiem- akmens,bronzas,dzelzs.Franduarheologs Gabriels Pompeji.Katastrofaspdrsteigtajdpilseta Mort ilj6( 1 8 2 1 - 1 8 98 ) ra d i j a p a ma tu sa kmens A - pirti; B - krodzi4a;C - uz ielas.

KOSLEPJZEME

OskarsMontâ&#x201A;Źliuss

GabrielsMortili6

KristiansTomsens

laikmetaperiodizacijai.Zviedru arheologsOskars (1843-1921)izstrdddjatipolo$iskomeMont6liuss todi senlietudat65anai.19. gadsimtdarheolo$isko p6tniecibaun aizsardziba piemineklu arvienvairdk kluvapar valstiskuuzdevumu.Lidzdsprivdtdmsenlietu kolekcijdmveidojdsnaciondliemuzeji.Jduzsver, ka arheolo$ijaszindtnesattistibdun popularize5andmilziguieguldjumudevu5asun joprojdm ar senatnespEti5anusaistitassabieddoddaZddas, PiemEram, riskdsorganizdcijas. arheologubiedriba gadd tikanodibindta 1780.gadd1753. Stokholmd, Edinburgd,1803.gadd - ParlzE.Liela aktivitdte 56du biedriburadi5andbija v6rojamaVdcijd 19. gadsimtapirmajdpus6.S6iet,Siskustibasietekme kautkdddm6rdizraisijusibalWdcie5u aktivitdtesSai jomd Latvijd.Pieta m6svel atgriezlsimies grdmatas lappusEs. turpmdkajds

RE CEL. VEDISLAWIJAS SENVESTU

HovardsKdrters

FaraonaTutanhamonakapenEs A - aizzimogotas d,..rrvis; B - laraonazeltamaska.

20.gadsimtd arheologijas lielieatkl6jumi turpinas. Tu varbOtesi dzirdEjispar EgiptesfaraonaTutanhamonakapenem?Tds angluarheologsHovards Kdrters(1873-1939) atklaja 1922. gada. Ta ka kapenesbija neizlaupitas, tds devu5aslidz Sim vispilnigdkds zipaspar egiptie5uvaldniekuapbedijumiem.Kapenesbija tik bagdtasar senlietam,ka p6tniecibas arheologiskds darbstajasturpindjds3 gadus.FaraonaTutanhamona, kur5dzivojavairAk nekapirms3300gadiem,kapaddrgumiparsteidza pasauli.Tie rosindjainteresipar arheologiju visplaSdkajdsabiedriba. MUsdienas izrakumiaptv6ru5ivisu pasauli.To vien aizlemtu daudzusjo daudzus uzskaitijums zindtnearvienpilnveidojas, s6jumus.Arheologijas tiekpielietotas aizvienjaunaspetniecibas metodes. piemeram, Radusies, zemUdens arheologija, eksperimentdld Tehniskoun dabaszinat4u arheologija. pav6ru5i pla5asiesp6jassenlietuizzindsasniegumi Sana.ari to dat65an5. Sadarbibaar citamzindtndm

KO SLEPJZEME

o z o

-> U=\ \+\E:)\l-

I lrI

-/-?

H.SAPIENSpE_a* NEANDERTHALENSIS

l:l

dN,ffi )t

,tllrr ,)

H.S SAPIENS

.ERECTUS

A.ROBUSTUS

H.I{ABILIS

A.AFARENSIS FOSSIIS

=\----\ -----+

--*--\

Cilv6ces masku karnevdlsjeb sdkotnes meklEjumos PEtniekiapvienotagadnescilvekuun visus ar vinu cie5isaistitossendusviena dzimta- Hominidae(zindtnEpienemtslietotno latinuvalodasdarinatusnosaukumus).Kd zindms,tad dzimtastdldk dalds$intis,kurassavukartsastavno sugam.Tik tie5dm,ari cilv6kam vina attistibasgaitd biju5as vairakas $intis un d_audzassugas. Hominidu dzimtd $in5u ir tris Bamapithecus, Australopithecus,Homo. Ramapit6ksir iespejamais t

RE LAWIJASSENVESTU CELVEDIS kas vissendkaishominids,t. i., vistdldkaiscilvEkapriek5tecis, jau pirms12 miljoniem gadu.Vi45bijislotimaza bijissastopams ka ramapit6ks biitne- ne lieldkapar vid6jusuni.Visticamdk, pa zemi,staigdjisuz divdmkdjdm. tikai reizem,pdrvietojoties Vi45jutiesvienddilabi kd kokos,td uz zemes.Otrds$intsafarensis(pirmatnigais) austrafopitCkusencisAustralopithecus bijispriek5tecis ari tre5ds$ints- Homosugdm.Vi46v6l nav par cilv6ciskubUtni.Sis pirms3-4 miljoniemgadu uzskatdms Vipapaisais(ermenis, dzivoju5ais hominidsbijisjau divkdjains. kur5 tikai nedaudzpdrsniedza1 m garumd,kopumddaudz tadugalvabija vairdkatbilstoSa neat5firdsno cilv€kal5ermepa, seciginomaino5ds sugas- Auscilv€kpErtil5im. AustralopitEku robustus tralopithecus africanus(slaidais)un Australopithecus (masivais)- ir cilv6kuciltskokazars, kura tSldkdattistiba pdrtr0kusikaut kad pirms miljonsgadiem.Slaidaisaustrafopit6ksdzivojispirms2,7-2,2 miljoniemgadu,bet masivais australopitEks - pirms 2,1-1 miljoniemgadu. Agrdkais zinamaisHomo $ints pdrstdvisir Homo hablrs (prasmigais Apmeram cilv6ks).Lidzar vi4uaizsdkdsdarbarikuizgudro5ana. miljonsgadu "prasmigais cilvEks"dzivojalidzAssavambral€nam- masivajam kurS,kdjau tas tikaminOts, australopit6kam, pirms1 miljonagadiemizmira.Ndkamdsekojo5dHomo$ints cilvEks).Visubeidzot sugabijusiHomoerectus(stdvusejo5ais pirmsvairakiemsimtiemt0ksto5iem gadu radiescilvEks,kurS pdrstdvto pa5usugu ko m€s - Homo sapiens(saprdtigais cilv6ks).Lai'vi4uatS[irtuno tagadnescilvEka, tad pCdCjo mCdz d6v€tpar Homo sapienssapiens.Min65uv6l daZusSissugas cifvEkuapzimEjumus. Kramaponas cilvEkalatiniskaisnosaukums ir Homo sapiens fossilis,bet NeandeftelescilvEkaHomosapiensneanderthalensis. Homo Cik lielasbijaat5l5iribas gintsagrdkopdrstdvjustarpd?LUk,ka lo interesanti skaidrojis paleoantropologs pOliNeanMetropasaZieru D. DZohansons. dertalescilvekam,ja vi4u iet6rptum0sdienigd apQErbd, apkdrtEjienepievErstu nek6duuzmanibu.Vi4a sejas vaibstibiju5i tikai nedaudzprimitivdki,bet gaita un kustibastikai nedaudz smagnEjdka un neveiklakakd Sodienascilvekam.Ja Erectus citv€kunos€dindtu metrovagona,tad ganpasaiierivi46noraudzitosar a2domdm,bet, nonakotkontaktdar Habiliscilv6ku, viqijau pdrvdktosuz vagonaotrugalu. Ce!S,ko cilv6ksnogdjissavdattistibd, bijisgar5un sareZ$its. M€svarbfr nekadto lidz galamneizzinasim, bet parvienugan varamneSaubities vEl gai- cilv€cessdkotnesmeklEjumos diini dadzi parsteigumi tu un es, un atkldjumi.Atceresimies: viryS, vina,vi4i - mes visi piederamdzimtai- Hominidae, gintij - Ibnp, s{Jgai- Sapiens.

arheolo$ijaturpina atsegt nezinamovesturE.RaksturigspiemCrsir pdrsteidzo5ieatkldjumipar cilv6ces pirmsdkumiem. Amerik64u antropologs Donalds DZohansons(dz. 1945)Atrifa rc74. gada izrakumos Etiopijdatrada vissendkopagaidamzinamo cilv6ka sendaskeletu,Tas pieder6jissievietei,kura dzivojusi vairak ndkd pirms 3 miljoniemgadu. Sis atradums cilvEkaizcel5anosparadajaund gaisma. 'Graviqd nebija itin neviena kaula. Bet, kad mis pagriezemies,lai ietu projem, es pamaniju, ka nogdzE, gandrizpie paias pakejes,zemEkaut kasgu!. -Tas ir hominidarokasgabaliqS,- es teicu. - Nevar bEt. Pdrdk mazs. Droii vien bls piederEjis iilg ajam. kddammErkalSve papurindju galvu: - Hominids! Es - KdpEctu esitik pdfliecindts?- vipi jautdja. - Blakustavairokaiir vElvienskauls.ArI taspiederejis hominldam. - DebessaugsE! - Grejsizsaucds.Viqi to pacdla. Tasbija mazagalvaskausapakau5kauls.Kddumetru tdldk atades augistilbakaula dala. MEspiecEldmieskdjds un turpatnogezEieraudzijdmvElcituskaulus- mugurkaula skriemelu pdri, iegurqtadalU. Tie visi bija piederEjuSi Manprdtdieildvdstraka,nepielaujamadoma: horninldam. ja nu tie visisaderkopd?VaitdsnevarEtubdt vienaun td paga erkaftigipirmatnigdskeleta dalas? Neviens idds skeletsnekur vEl nebija atrasts.- Paskaties,- Grejs teica.- Ribas. - Nesp-ju ticEt, - es saclju. - Qluhi vienkdrii nespeju ilceL - Ak dievs,tev nu bEtujdtic! - Grejsjau kliedza.Redz,kur tdsir! Seit!- Viqa balsspdrgdjaprieka auros. Es viqampiebiedrojos.Saja 110grddukarstumd[aptuveni 40 "C] mEssdkdmEkeL Te kd nebijanevienacita, ar ko sayospdrdzivojumosdallties,mEsabi, sviedriemnopEduii, no karstuma vizulojoiajd oldjd apkampdmies lrn aurojdm,bet ap mumsgulEjanelielie,nobrAndjuiiekauli, kas, kd nu jau likds, gandriz pilnlgi droii bija piederEjuii vienamun tampaiam hominidam." (DZohansonsD., ldijs M. LAsija.- R., 1990. -13.-14.

lpp.)

KOSLEPJZEME

2. Apmetnes,ciemi,pilskalni,senpilsâ&#x201A;Źtas, kapu- das. CilvekirakuSigrdvjus,bEru5izemesva!4us, vietasun citi arheolofijas stdvindju5idzivesvietasieriko5anaiizv6lEtdkalna lauki,savrupatradumu sanus. pieminek!i Latvijdnav atrodamasne Egiptie5upiramidas,ne romie5upils6tas.Bet kddi arheologijaspieminekli tad ir pie mums? Tas ir senas dzivesvietas,kapulaukr.kulta vietas,depoziti,kauju vietas,ce!i, savrupatradurnuvietas. Lai var6tu izmantotarheolo$ijas pieminekloska ipatn6jd krdtuvE savdktds zi4as, jdzinato pazimesun jdmak tos atrast,saglabdtun aizsargat.-ad, kad iemdcisimiesarheologijaspiemineklu va cdu. varEsimar tiem brivi sarundtiesun daudz<c .;zzinat. Vispirs gributevi iepazistindtar senajamdzivesvietarn.-Es ir apmetnes,ciemi, senpilsetas,pilskalni,p s pilsetas.5o pieminekluraksturigapazime ir kultu.si^ s - tum5aszemes kdrta.KultUrsldnis izveido-as: r,rekudarbibasrezultata.Apmetotiesuz dzlviki:a '.'etd,viqrib0v6jaceltnes,nocietindjumus. Ap sa,.a- ^:l'inemun tajds cilvekipametasaplEstos traukus sa auztosdarbarikus,ierodusun citasvairs n e d e : . ; as etas, Ediena paliekas.Celot jau n a s mitnes '.=:5s neretinojauca,apberaar zemi. Bieli dzives'ie:=s kara laikd izpostija ienaidnieks. Tds gdja :: a ;gunsgrekos.CilvEkitad celt4rudrupas nollcz-a.a un bUv6jajaunas mitnes.Dzivesvietas nere: Ea-eta. aizejotdzlvotcitur,bet pec kddalaika atka, a:arezas vecajd vietd. TA laika gaitd pakdp e r s r , e:o ja s kult0rslanis, kura atrodamivis d a Zacat,.3seno cilvEkudzives liecinieki.Atkaribdno dz-,3s. e:as apdzivotibasilguma un intensitates k ; : - - s a -a b ie zu m sun ta krasa daZddiempiemine.. :- a:Skiras.KultUrslapa biezumsvar sasniegt pa: 'l - cet zemeskrdsasvdrstitiesno gai5ipel6<as r- : l2i melnai.Starpcitu,ari SodienmOsudziP askatiesuzma n ig i ' . = s " ' : ' : s'"'e id o ja skultUrslanis. r:.=-'=

irl /2

ir'

t-.--^{.} t\ I I I

( I I I I

t-'--'o\ I I

,-'J

/\\,a

, , I

'a-r--r,

I I

iry:

,3 , =^a pazime,p6c kuras mEs varam atpazit . c= - i S: : - .e sr .,ie tas, i t ipa6ipilskalnus un pilis,ir no - Akmenslaikmetapieminek!iLubdnasezerakrastos = =-.- = -- - zveideslaika veikto zemes darbu pe- O - apmetne;v - lidzenaiskapulauks; - savrupatradumaviela.

CEL.VEDIS LAWIJAS SENVESTURE

Latvijdvisvecakascilv6kuapmetnesatradu5ds pie 0de4iem,visbieZdk pie upjuietekdmvai iztekdm no lielajiemezeriem.Sodientds parastiir apslEptas zem kUdrasvai zemessld4a,tddE!Sisapmetnesir visaigr0tiatrodamas. Td tas bijaLubdnasezerapdrpuruotajos pievdrsauzmakrastos,kuriemarheologi gados.Toreiz,veinibu20. gadsimtatrlsdesmitajos cotmelioracijas darbus,tikapazemindts Edenslimenis.Ezerakrastosun sEklossavdcavairdkustukstoSus no kaula un raga gatavotumedibuun zvejas riku- S[Epus,harpUnas, bultugalus.Nekurcitur tdds senlietudaudzumslidz tam nebija atrasts, tapecbija skaidrs,ka tuvumajabut ari seno mednieku un zvejniekuapmetnEmun apbedijumu vietam.Tddi pieminekli tieSdmtikaatrasti,it sevi5(i p6c tam, kad se5desmitajos gados ap Lubdnas pla5imelioracijas ezeruatkalnorisindjds darbi.Sodien Lubanasezeraapkdrtn6arheologiapzindjuSi jau vairakneka30 senocilvEkudzivesvietu. Sdkotn6jiapmetnesatraduSdsvieglipieejamds vietdsun ap tdm netikab0v6tinocietindjumi. Tdsbija atklatascelt4ugrupas.Sadsapmet4uveidspast6posmos.Jdsaka,ka v6jisvisosLaWijas senvestures velakcilveksbieZiiznicindjis Sajdsvietdskult0rsl6ni, iekopjotun apstrdddjot tirumus.DaZreiztas darits pat apzindti,jo kultursldqa zemeir augligdka. KopS 2.9.t. pr.Kr. cilvEkisdk celt un dzivotarl nocietindtasapmetnes. Nocietindtdsapmetnesjeb pilskalniir dzivesvietas,kuras ierikotasatsevi5llistdvo5os,grUtipieejamoskalnos,augstoszemesragosupjusatekds, kalnu gr6du atzarojumos.Sos dabigosSllEr5lus papildindja, uzberotzemesvalnus,izrokotaizsarggravjus,uzcelotkokaaizsargsienas. Nocietindjumu norobeZotajd vietatika celtasdzivojamds un saimpateicoties niecibas ekas.Pilskalni, to atraSands vietdm un labi redzamajdm drEjdmpazim6m,vienm6r saistiju5icilv6ku uzmanibuun tdddjddiir vairdk pazistami. Ar tiem saistdsdaudzastautasfolkloras tradicijas nostdsti, teikas.Priek5statam izstasti5u tevteikuparSerenespilskalnu. 'Tai laikd, kad latvieii vEl paii par savu dzimteni un

-faYi)) )M

Kult0rsld4aveido5ands

KO SLEPJZEME

---':=----::=:=+

r[q)

r@l

'----/

oooo

ooooooo

ooaoo

ooooooo o

i_sftwffi,# @t

oooooo

IF@

ooooooooo

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

vipas meZiem un druvdm kd brivilaudis valdiia, uz augstd pilskalna pacElds lepna un stalta latvieiu pils. Aiz tds augstajiem un biezajiem valqiem iedzivotdji sllpds kara gadijumos. Kad gandriz visi pils un apkdrtnes iedzivotdji bij krituii ciqd pret brupiniekiem, tad art pils ar vdl pdri palikuiajiem citvEkiemnogrima. its nogrimuids pils vdrds tika uzticEts kddam vecam kokam, kuri pils tuvumd auga un zem kura lapotnes agrdkie pils iedzivotdjibija upurEjuii saviem dieviem. Bet, ja kdds vecds pils vdrdu uzmindtu, tad pils lidz ar saviem kareivjiem celtos augid. Reiz gdjuii divi celinieki pdr 6o pilskalnu. Piepeiiviens no vipiem pakritis, jo keja bijusi aizmetusies aiz kdda satrundjuia ba!5a gala. Virli izlauzis 5o bal5i, lai citiem neb1tu jdkrit, un zem td ieraudzijis kddu tumiu caurumu. Lidis iekid, bet, kad izltdis, nevardjis savam biedram nekd pastdstit,jo palicis mEms..." (Latvieiutautasteikas.- R., 1961.- 325.Ipp.)

12.gadsimta beigasun 13.gadsimta sakumaLatvijd pardddsjaunsdzivesvietu veids- m0rapilis. To celtnieciba saistasar iebrucejusve5inieku pilis raddskd virluatbalsta krustne5u darbibu.M0ra punkti.Daudzasno tam celtassenajospilskalnos. Veidojotjaunajiemnocietinajumiem un celtn6mdzilas pamatubedres,tika izpostits,parraktspilskalnu

Nocietindtds laikagaitak!uvasarezdzivesvietas gitakasun pilnveidojds. Pilskalnaiedzivotaju skaits pieauga,bet aiz nocietinajumiem vieta bija ierobeZota,t6d6!dalacilv6kusavudzivesvietu iekdftoja apmetn6pilskalnapiekdjE.Briesmugadijumosvirli lkS[iles miira pils 13. gadsimtd varejauzndktpilskalndun tur paslEpties. DaZasno Simapmetn6m11.-12. gadsimtaizaugavisai lielas, kultUrsldnis. SaOospiemineklos kult0rsldnim m6dz aiz4emotpatvairakneka10 ha lieluplatibu,paruErvisaisareZgita bUt uzbUve. jeb agrinajampils6tdm.To Sotiespar senpilsetam 13.gadsimta laikdjaunuvirzienu ieg0stpilsEtu, kd apbUvejau bija noteiktspldnojums. Mainijdsari tur vienano dzivesvietu veidiem,attistiba.Krustakaros dzivojoSo cilv6kunodarbo5anas. Viqrudzivelielaku vairumsjau esoSosenpilsetutika nopostitasun to nozimiieguvaamatnieciba un tirdznieciba. Par to apdzivotiba neatjaunojas. To vietaiebruc6jisavutirvisustdstadzivesvietu kult[rslanis. gotaju,amatnieku, garidznieku vajadzibam uzbOveja lpatnEjaun interesanta dzivesvietu kategorijair un iekdrtojacentruspCc Rietumeiropas pilsetu ezermitnes, kasaizsardzibas nolOkos celtasuz koka parauga.Gan jauno mura pilu,gan pils6tuiemitpdfiemun balllukldstiem ezetusaldsun s6klos.Td- niekuvidUbijaariviet6jieiedzivotAji, tapec5oarheodaspagaiddm atrastastikaiVidzemesezeros.Ezer- logijaspiemineklu kult0rslanis saturliecibas ne tikai mitquvietas,kur ir paaugstindts mitrums,labisagla- par sve5zemniekiem, bet ari par vietejiemiedzivobdju5dskoka celtnupaliekas,no koka un mizam tdjiem. darinatipriekSmeti, kas parastiseno dzivesvietu Vel viensarheologijas piemineklu veidsir kapupaveris lauki.Tosarheologi kult0rslani nav atrodami.Tas arheologiem iedalalidzenajos kaposun uzjaunasiesp6jasseno cilv6kudzivesvietu rekons- kalnipkapos. kapulaukos Lidzenajos miruSie apbediti parko vel runasim trukcijd, citasnodalas. zem6ieraktas bedres,un tiemnavv6rojamas kapu

KO SL E PJZ EME

gel a- '

--J

KrustpilsAsoteskokapils ar apmetnil3.gadsimtd

{ll<

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

ffii:yr r-+

:=E+-----

===F

.'. l\$,

''II\N\NNINNN )'\)\\\

.@:a-- : - :

.--,--" dffffn'-

a\ gadsimta 10.-13. Livdnu Jersikas lidzenais kapulauks A un B - trukstotareji noverojamampazimem, nereti dabas speku vai cilveka saimnieciskAs darbibas rezultatatiek ieg[tas pirmds norddes par arheolo$ijaspiemineklaesamibu: ari 5o kapulaukuatkldja, lauZot dolomitu Daugavas krastos;C - tadu tikai arheolo$iskajos izrakumos var atsegt visas zem6 paslEptas senatnesliecibas

ja miruSais vietuiezimdjo5as ar6jaspazimes.Uzkalni4u pirmsapbedi5anas kapu- iz5lsirugunskapus, ja miru5ais laukosvirsapbedijumiem uzbertismil5uvaiakmenu sadedzinats, un skeletapbedijumus, uzberumi.Pec apbedi5anasparalem arheologi apbedits nesadedzinats. Latvija zin5miarikapulauki,

K O S LE P JZE ME

11.-13. gadsimtaKrimuldasuzkalni4ukapulauks Tadstas izskatijds beigds. 19.gadsimta

piemineklus arheologijas saucpardaudzslarlainiem pieminekla Neretiuz arheologijas vietu atra5anas kurulietoviet6jieiedzivotaji. Talsos.DaZadupriek5metunok!0SanaikultUrslani noradatd nosaukums, - Melnaiskalns,Svilu5ais kalns,Bazvar bOt nejau5ibasraksturs,turpreti senlietu lidz- Pilskalniem do5ana miru5ajam,novietojottas kap5, bijusi ap- nicas kalns, Batarejaskalns, Gorodoks,Zamoks - Karakapi,Kapukalns,Krdszinata darbiba un skaidrojamaar ticibu Aizsaules u.tml.,senkapiem Akmens u. tml.Zinamipat Zviedrukapi, ari mata, kapi dzivei. Senie cilveki domaja, ka dzive turpinds p6c n6ves,tikai citd pasau16. Tur tapatvajagstradat, Fran6ukapi, kaut tajos parasti nav apbeditine zviedri,ne frandi,bet Sie nosaukumiveidoju5ies, karot,greznoties. Tados tautasatmiqavElakiem notikumiem aizsedzotagrdReizemmiruSieapbedititurpatdzivesvieta. gadijumoskapu bedres ieraktaskultUrslani.ZinAmi kus notikumus. Lidzigaainair arrar visu cituveidu pieminekliem. Piemeram, tautalieari gadijumi,kad pamestd kapulaukavietd ierikota arheologiskajiem dzivesvietaun otradi.Tapat ari kad pamestddzives- totie kultavietu nosaukumi - Elkaskalns,Upurkalns,Baznickalns u. c. vieta pec kdda laika no jauna apdzivota.Tadus kalns,LUg5anas kur kremacijas paliekas nogremd6tas Odeni. Tads arheologijaspiemineklisatrodas VilkumuiZasezera

RE S LATVIJASSENVESTU CEL.VEDI Ugunskaps miruia sagatavoiana (apQ6rb5ana ApbEr65anasposmi svEtku drdbEs un rotas, sadedzina5anavai guldi5ana dl1irstd, piedevuun ziedojumunovieto5ana,nogada5anakapa vietd); kapa sagatavodana(vietas iesveti5anaar uguni vai citi ritudli, kapa bedres rak5ana); apbediSana (piSlu novieto5ana kapa, piedevu novietoSana,ziedojumu nolik5ana, kapa bedres aizber5ana,uzkalnila izveido5ana); miruia pieminE*ana materialaatspogulojastikai dalâ&#x201A;Źji. arheolo$iskaja B - kalcineto cilvekakaulusavdkSana A - miru5asadedzindSana; kapabedre. urna;C - urnasnovietoSana un ieliksana

Skeletapbedijums A - pirmstuksto5gadiem;B -

p6c tlksto5 gadiem

KO SLEPJZEME

pieminekla Arheologi, veidojotarheologijas nosaukumu,izmantoviet6jonosaukumu vai ari dEve DAUG-{VA* pieminekli pdc tuvakomdjuvdrda.Lai izslEgtu iesp6ju,nosaukumiem sajauktat5lSirigus atkartojoties, piemineklus, papildina nosaukumu ar pagastavdrdu. Piemeram,TaurenesGaili5ukapulauksun lles Gaili5ukapulauks,EzerniekuPusto5kasBatarejas kalna,PilskalnesRurdnuBatarejaskalna,Maltas Leimani5(uBatarejaskalnaun Krdslavas Jadlovcu Batarejaskalna pilskalni.Gramatasturpmdkajds lappus6stu bieZisastapsiesar Saddveidd daripieminek!u ndtiemarheologisko nosaukumiem. Ja, zinotpagastaun majuvdrdu,daudzviegldkatrast attiecigoseno kapulaukuun dzivesvietu uz kartes vai daba.V6l tikaijdpaskaidro, ka arheologilietoto Latvijasadministrativo iedalijumu,kas pastdvEja 1940.gadd.Tastiek darits,lai izvairitos no kludam jo, kd zindms,pagasturobeZas un pdrpratumiem, un nosaukumi un mainisies. laikagaitdir mainiju5ies piemineklu Nozimigsarheologijas veidsir sends kultavietas.LatvijdvisbieZak tas ir kalni,akme4i, Daugmalessenvietu komplekss.2. g. tIkst. pr. Kr. beit6li,koki,alas,avoti.Seitcilv6kipielIguSivarenos gas-13. gs. pulcEju5ies| - pilskalns;ll - senpils6ta;lll - kapulauks. dabasspekus,izlUgu5ies to palidzibu, gadijumos. nozimlgos Kultavietdsvirliziedoju5i sapriek5metus, viemdieviemdaZadus 6dienusun dz6rienus.Tdp6c ari Sajospiemineklosreiz6mizveiv6l citasdr6jas mon6tas,kas noslEptiar nol0kunoteiktdlaikd un dojieskultUrslSnis. Neretiv6rojamas pazimes:kalniem- zemesdarbup6das,akme- vietd.DepozitusvisbieZdkatroddzivesvietas,kulta vietdsvai to apkdrtnE.Parastitie ieraktizeme,bet 4iem- da2ddiiecirstidobumiun zimes,aldm- uz var ari bOtnogremd6tipurvos,Ude4os,noglabdti siendmveidotaszimes. celtnes, kd ari starpvai zem akme4iem.Lai pa5am Te nu man tev jdpasaka,ka sendsdzivesvietas, v6ldkbOtuviegldkto atrast, kapulauki, kultavietassavastarpdir cie5isaistitas. depozitanoglabatajam pastdv6ja tikai viqam zindmas vietaspazimes.Tas pilskalnd Viend dzivojo5iecilvekiapbedijasavus par paslEp5anas nedrikst6ja citiem liecinat v6rtibu pieludzadievussavakulta miru5ossavakapulaukd, jo piemineklu vieta.Sdduvienlaicigu ko- vietu, vi4itaduvaretuatrastun izraktdepozitu. arheologisko pieminekliem No Latvijasarheologijas v6l minapojumusaucpar arheologisku kompleksu. Tajdvar mas senas kauju vietas, satiksmes vieceli, sapuldu pieminekli. bOtarivelcitaveidaarheolo$iskie pieder ari savrupKurSgan nav sap4ojisatrastapraktumantu!Td- tas,ostuun tirguvietas.Pietiem piemineklu atradumi- nejau5iatrastaslietas.Sie priek5meti das noslEptas bagdtibasir arheologisko parastiir cilvEkukddreizpazaudEtasatsevi5(as veids- seniedepoziti.Latiryuvalodddepositumvar reizlm ndktno dzi noliktais,atlicindtais. Tds ir vErtibas- ierodi,dar- mantas.Bet savrupatradumi kapulaukiem vai citiemarheologiskajiem bariki,rotas,sadzivespriek5meti, sudrabastieniSi un vesvietdm,

SENVESTURE CELVEDIS LATVIJAS

bas cinas iegltas neatkaribasnostiprinaSanas. Likumupar 1923.gadajUnijd1. Saeimaapstiprinaja piemineklu Ta pa5agada oktobripie aizsardzibu. Valde, ministrijas tikaizveidota Piemineklu lzglitibas registrEt, aizsargat un bija apzinAt, kurasuzdevums pdtit arheologiskds, v6stures,mdketnografiskas, vertibas.1937.gada Piemineklu slas,arhitektUras 1868arheologiskos objektus. Valdebijaregistr6jusi t. i., ar 301 no tiematraddspilndvalstsaizsardzbd, zemesipa5niekiem bijanoslegtisaistibasrakstipar pasakumuiev6ro5anu aizsardzibas nepiecie5amo piemineklu saimnieciskd izmanto5ana. un partraukta DaZosgadijumosobjektateritorijabija pat atpirkta vai tas vietaieraditacitazeme. PEcOtrd pasauleskara visa pieminekluaizsardzibassist6maLatvijdtika parveidotasaskapdar Valdilikvid6ja. PSRSpieqemtokdrtibu.Piemineklu Aglonas Ruskulu Lielais akmens. Kultakmensir 210cm pirmais pCckara gada 1959. tika apstiprinats Latvijas augsts,380 cm garS,220 cm plats.Ta virspus6izveidoti5 iedopiemineklu kultUras v6stures un aizsargajamo bumir;i.Katra td diametrs neparsniedz5 cm, bet Uzilums2,5 cm. Arheolo$iskajosizrakumosnoskaidrots,ka senatn6 pie saraksts. Tajdbija ieklauti1510arheologiskie obakmens kurta uguns. PEtniekidoma, ka dobumi4i visdrizak jekti.1967.un 1983.gaddpieminekli tikapdrregistizmantotiziedojumuievieto5anai.Kultakmensdatâ&#x201A;Źts ar 1. g. retiun sarakstosizdaritasnepiecie5amAs izmainas. tUkst.pr. Kr. otro pusi. Pec LatvijasRepublikasneatkaribasatjaunopiemineklu Sanasun zemesreformasuzsak5anas radasnepiecie5amiba aizsardziba un likumdoSana pieminekliem un noradituz to iespejamo atra5anas pec parmai4dm. 1992.gada 12. februAritika pievietu.Neretisavrupatradumi liecinapar izpostitiem piem inek lai u z4emtsjaunsLikumspar kultUr as pieminekliem. Tad6lkatrsatradumsir svarigs. sardzibu. pieminekli Ne visi arheologijas ir saglabdju5ies Neskatoties uz 200 gadu ilgo Latvijasarheolopostiju5i gan lidz mOsdienam. Tos dabasspEkipetniecibu, giskopiemineklu arivel Sodienvar atrast ezeriun upes,izskalojot krastus,mainotgultni,gan nezindmus pilskalnus, kapulaukus, depozitus. Mes cilv6ki- rokotun arotzemi,b0vejotcelus,celtnes, vEltos visusneesamatklaju5i. Zemeslepjdaudzus mekl6jotapslCptas bagdtibas. parsteigumus. Piemeram, tikai1986.gaddmesuzziSodien mes Latvijdzinam vairak neka 2000 ndjdmpar Kaplavas kastagadir Aizveji4upilskalnu, piemineklu - ap 900 kapulauku, arheologijas 500 viensno p6ddjiem jaunatkldjumiem. pilskalnu,100 apmet4u,gandriz100 kultavietas, Arheologiregulaririko pieminekluapzind5anas vairakneka60 pilisu. c. Tie atrodasvalstsaizsar- ekspedicijas, lai meklEtunezinamusobjektus.Ta ir dziba,un pieminekla teritorijdnedrikstnotiktnekada arheologisko piemineklu pEtnieciba bez arheologisto posto5adarbiba.Reizizpostitu dzivesvietu, kapu- kajiemizrakumiem. Katrujaunatklatu objektuzinatnieki laukuvai citupiemineklivairs atjaunot nevar. nofotograf6, vietu, apraksta, atzimekart6td atra5ands planu,to uzmEro,ka arl pieraksta piemineklu Latvijaarheologijas nopietnas valstis- uzzimesituacijas sniegtaszi4as.Lielu palidzibu kas aizsardzibas sist6masizveides6kdsp6c Brivi- viet6joiedzivotaju

SENVESTURE CELVEDIS LATVIJAS

kuri ir par lielu,lai tos saskatituno zemesvirsmas. SaulesraditdsEnasvar pardditzemesvirsmaspadzilinijumus,kuruscitddinevarredz6t.Ar atS(irigu augsneskr6suatkldjasseno celt4upaliekas,kuras pilniginolidzinaju5ds lldzar zemi.Ari augiar aerofotogrdfijaspalldzibuvar norddituz piemineklaatraSandsvietu.Labibavirs zem6 paslEptiem mUriem, celu viet6m aug l6nak un dtrdk dzeltE,bet virs gravjiemun citiemseniempadzilindjumiem td ir ga-. raka un v6l6k s6k dzelt6t.DiemZ6lLatvijdaerofotogrdfiskdmetodeizmantotavisaimaz.

pilnigdkarheologssagatavosies priek5dstdvo5ajiem jo sekmigdkviqr5tos var6sveikt.Un vEl izrakumiem, kas! Protams,arheologsnedfkst aizmirstpar saviem darbadkiem- lieldm un mazdm l6pstdm,otdm, paplriem, m6rlentdm, fotoapardtiem, zimuliem,mErinstrumentiem. KultUrsld4a tieiie izrakumisdkasar izrakumulaupaliko veic ar m6rinstrumentu kuma iemEri5anu, dzibu. Laukumamparastiir taisnstEraforma. Lai var6tuatzimEtkatra atradumavietu, to v6l sadala kvadrdtos, laukumamaldsizveidojotburtuvaiskaitlu ik pa metram.Tas vEl nav viss. Lauapzimejumus kumavirsmuar nivelierapalidzibunivelE,lai p6ctam varEtunoteiktatradumudzilumu.Tikaitad var sak3. Sld4i,kdrtas,apbedijumi,senlietas VispirmsnorokvelEnu,tad kdrtdmrok ties rak5ana. pamatzemei. kult0rsldni lidz Strdddar lieldmldpspieminekli Laiarheolo$isko izmantotu kd v6stures vidEjdm l6pstdm, tdm, daZddas formasmazdmldpsavotu,tas jdizp6ta- jdveicarheologiskie izrakumi. Steigtiesar rak5anu Sos darbusdrikst veikt tikai specidlisti,.s"lâ&#x201A;Źffiot tdm, otu un citiemdarbarikiem. jdstrdddloti uzmanigi.Svarigi nedrikst. Arheologam pieminekli Ipa5uatlauju.Arheolo$iskajos izrakumos pamanit,pierakstit,nofotogratEt, uzilparasticen5asatsegtlieloslaukumos, lai iegUtup6c visu redzEt, posmikultUrm6t. DaZreiz dzivesvietas daZddi laika par to. Arheologiveic iesp6jaspilnigdkupriek5statu sldnivar bUtatdalitiar labiredzamustarpkdrtipu, bet ari nelieluspdrbaudes lai iegOtuzi4as izrakumus, pEc gandriz citreiztos vienuno otra var at5l5irt tikai par kultErsld4a pieminekla raksturu,iespEjamo ve- nemandmdm izmairydm kult0rsld4a krdsd.Tu dro5i cumu.Tdpat notiek aizsardzlbas izrakumi,kuri p6c vien jau noproti,ka jaundkiepriekSmeti zem6 gu! savaapjomavar b0t gan lieli,gan mazi.To nolUksir sekldk,bet vec6kieatradumi- dzi!6k.Arheologam pieminekli izpEtitarheologijas vaito pieminekla dalu, jdredz,vai kultUrsldnis nav sajaukts,jo tad senlietas kas tiek bojdtadabas speku darbibasrezultatdvar bUtpdrvietotasun neatrastiessavdvietd.Vipam izskalojumi, nobrukumi,vai tiks bojdticilvEkudar- jdpamanane tikaipriek5meti, mdlatraukulauskas, bibas rezult6ta- jaunceltnes,meliordcijas darbi, dzivnieku kauli,zivjuasakas,betjdsaredzari celt4u grantskarjeriu. tml. paliekas,jdmdkp6c izmai4dmkultUrslS4a raksturd Pirmsarheologs[<eraskldt pa5iemizrakumiem, un krdsdnoteiktto kontUras. jdievi4amjdveiclielssagatavo5ands darbs.Viryam Visiematradumiemtiek fiks6taatra5andsvieta pazistasar jau zinamajiem un savaktajiem materi6- laukumd,nosakottds koordindtas un dzilumu.Visliem- arhivuziqAm,literatUru, atradumiem. Ja pie- pirms noskaidrosim,kas ir atradumu vietas mineklisnav atzim6tskart6svai ari navuzmdrotsun koordinatas. Ja atceries,izrakumulaukumsdalds tam nav uz4emtssituacijaspldns,tad tas jaizdara. kvadrdtos pa metram.Tlepaklautinoteiktaisist6mai. Atkaribdno paredz6toizrakumurakstura- par- Kada no izrakumulaukuma stUriematrodas 0 petniecibas- arheologam punkts.No td izejo5ds baudes, aizsardzrbas, vienasmalaskatrsmetrstiek jdizlemj,kuruarheologijas pieminekla daluvai visu atzim6tsar noteiktuburtu,bet otras malas katrs piemineklivi45 petis,lai var6tuatsegtvisu nepie- metrs- at.ciparupieaugo5akartiba.DaZreizloti cieSamo,raksturlgdko un nozimigdko. Jo labakun lielaapjomaizrakumoslietotikai ciparus,jo burtu

KOSLEPJZEME

-'fElu:

ffililffiml@

W-

Arheologa darbariki

RE SENVESTU CEIVEDISLATVIJAS

:==----

,/il/1, '/, //

/r"'

ul--"tz=

,/-

-==_

.,,/

lzrakumulaukumaiem6ri5ana dzivesvieta

-l-

_ -f t - _--f

a+ _ --T

KO SLEPJZEME

pietrUkt. nemaztik daudznavun to varvienkdr5i Tad v6l nosaka,kuras malas attalumu,m6rotto no 0 punkta,vienmernosaukspirmo.Tas lauj noteikt ikvienassenlietasvai cita atradumavietulaukumd un to pierakstit. ir 1 m PiemEram, cirujakoordindtas 33cm un 0 m 05cm. Atradumuvietas dzilumu noteiktir pavisamvienkdr5i.Es jau minEju,ka izrakumulaukumupirmsdarbuuzsdk5anas nivel6. \,\\J/\ ,\'t palidzibu. Todaraar niveliera Nivelieris un m6rlentes /\, 1 ir merinstruments zemesvirsmasaugstumastarpibas noteikSanai. Protams,arheologsnedrikstaizmirstpierakstitiegUtosrezultdtus.To dara,izmantojotizrakumulaukumakoordindtu Atkartoti sist6mu. uzstddotnivelieritai pa5a stavoklivai zinot ta izmainas,var uz m6rlatasnolasitnoraktdszemes kartasbiezumu.V6lreizuzmanigiapskatizim6jumu Sailappus6!Cilis atrasts0,7m dziluma.Katrasnoraktas kult[rslarlakArtasvirsma tiek fotograf6ta, zim6ta,aprakstita, t, i., sastdditsprotokols.lzraktd zemeveltiekari sij6taun skalotaar udeni,laiatrastu raceju nepamanitosloti sikos priekSmetusvai graudus.Ja arheologskaut ko nepamanis, neredz6s, neaprakstis,nenofotograf6s, neuzzim6s,to nevienscits vairs nevaresizdarit.DiemZ6larheologiskieizrakuminozimeari kultUrsldqra bojdeju.To atjaunotvairs nav iesp6jams.lzrakumulaukuma darbsbeidzastad,kadsasniegtapamatzeme. Lai uzsaktuarheologiskos vispirms izrakumus, nepastdv vienota atlauja.Pasau16 .asalemizrakumu sistema.Katrdvalstitas notieksavaddk, vadotiesno ,'letejamtradicijdmun likumdo5anas. Latvijdarheo:3iskasizpEtesdarbu atlaujasizsniedzKultUras , | --' \/ \,r : :minekluaizsardztbas inspekcija.Arheologatie\/ i pienakumus regulE Latvijas un nosaka un -=:as \ =: s rb lik a sL i k u m sp a r ku l tU ra sp i e mi n e klu aizpiemineklu parkultOras ia-lzlbuunNoteikumi uzskaiti, = :sa'dzibu,izmanto5anu un restauraciju. r--eologiskos pdtijumus var veikttikaiipa5isatr::?,:i specialisti, atbilstibu kuru kvalifikdcijas .::: -ajie m d a r b i e mn o sa kaa rh e o l o g i sko l auku .Senlietuatradumavietaskoordindtuun dzilumanoteik5ana \i

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

darbu komisija.Arheologiskopetijumuatlaujas kumiem un pieminek!uapzind5anai.lzrakumu aizsardzibas izra- atlaujasjaregistrEvietejdspa5valdibasinstitUcijS, izsniedzpilnaapjomaizrakumiem, kuras p-arziqd. eso5ajd teritorijd paredz6ts veikt darbus.PEc arheologiskop6tijumu arheologiskos Auugmnlos p,lsnolns jaiesniedz piemineklu veikSanas ValstskultUras aizS.n.arta Dokumentdcijas centrdizpilsardzibasinspekcijas 5.lcu.uurme p6rskats. dito darbu zindtniskais Organizdcijam un I 2m 0 pEtijumus, kuri veic arheologiskos ir specidlistiem, jdnodro5ina piemineklu 654 saglabd5ana izp6tesdarbu jdsakdrto procesdun pec to beigSanas piemineklis td saglabd5anai vislabveligdkajd stdvokli.

VALSTS LATVIIASREPUBLIKAS AIZSARDZBAS INSPEKCIIA PIEMINEKLU KULTURAS M Pf fs icfr 19 Lv- lO50 RI8.. I Zlt. 229212

iax r J / l -Z) ZzslOU

arureolocrsxAsZPETES DARBU ATLAUJA

Nr 462 e5/Ah Atlaujaizdota 1995gada l0 augusre

Arlaujadcrigalidz l995gada t oktobrim

Sckmn u LaMjr Repqblikc likumu " Pu kulturas piemincklu aizsudaau ,' a(ruja rzdota Larvijr vestursmurelat t@ I i i Jitnin Ciglim

pils komuikiciju runelaizb0vc zondno priekspilszicmelautrumukorpw &smJmu I

tai tano tqqs .gadr tffi Uz Sis Atlauj6 pmara izpâ&#x201A;Źres darbu vadirijm ir ri6ib6 veikr uhologlskos iaakumus awimineraji pieminekli, vadoties no ' Lawijc Republiks Kulhiras picmineklu Ekats. liedats. imstos.6 u rEtalrerju noteikumim " Valstskulturaspremrneklu airuda-bd inspekcijslidz vis tiziskis ujuidislcis personr snieg viu rooejmo pat-datu Si duba *lonlai vcikiui Pamats: Lawijs Republikd likum " Pu kulhiru pimmeklu aisdz-bu ' :l pets

Daugmalespilskalns.5. izrakumulaukuma3. kdrtaspldns. 1986.gadaarheolo$iskie izrakumr.

KOSLEPJZEME

ir savasraksturigas vietupetniecibai Apbedijumu ipatnibas.Lidzenajoskapulaukosiem6raizrakumu nivel6.Te p6c Tostdpatiedalakvadratos, laukumus. iezipamatzemE neskartaja velenasnopemSanas m6jaskapubedrukonturas.Talakveic apbedijumu eso5ozeminorok Kapabedrespildijumd atsegsanu. Kapu atzim6laukumapl6n6, lidzigika kultUrsldni. vietu, nosakakatraatradumadzilumuun atra5ands stavokli, kaulu skeleta nosakot apraksta, apbedijumu zime.Uzp6c debesspus6m,fotografE, orientaciju Apbekalnilu kapulaukup6tniecibair sareZgitdka. dijumivar atrastieskapa bedre, kas izraktapauzb6ruma,bet tie var bOt matzemdzem uzkalniqra ari uzberumadaZadosaugstumos'Turklatviena var butganviensvai nedaudzi,ganvairaki uzkalnirlS Uzb6rumineretisaturdaZadas simtiapbedijumu. Pirmsizrakumiem akmensvai koka konstrukcijas' uzb6rumuniveleun uzm6ro.Nivekatruuzkalniqra kur planu izgatavo5anai, izmanto l65anasdatus

bei13.gadsimta 23.uzkalni116. Kucilu kapulauka Arheolo!iskieizrakumiun to fiksiciia lidzenajdkapulaukE Maka56nu linijaspa 10cm' augstuma gas.Uzmerojums,

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

noteiktas zemesreljefaaugstumastarpibasapzime liniju Td tas ari sauc par augstuma ar -palidzibu. veidafiksene tikaiuzkallinijdm. Sadauzm6rojumu Niveun cituspiemineklus. nilus, bet ari pilskalnus zim6l65anasdatus v6l izmantoS(ersgriezumu jumos.Uzkalni4us parastisadala rokot,uzb6rumu koordinatu sist6muar metru detrasdalas,izveidojot var6tu kvadratiem, lai,tapatka izrakumulaukuma, vietu un dzilumu. Nekad noteiktkatra atraduma To darapakapeniski nenorokuzreizvisuuzkalni4u. pilnigaku pa dalam,ta cen5oties iegUtp6c iesp6jas priekSstatu paruzberuma uzb0vi. izrakumipabeigti,izrakumu Kad arheologiskie '';-;V/12 laukumus atjaunouzkalninu aizberun,ja iespejams, kapulauks uzb6rumus, lai tadaveidapilskalns, vai jau savuarejoizskatu.Ka tas citsobjektsnemainitu minetsagrak,diemZ6lizrakumos kultUrslanis ietbojd neatgriezeniski. Lldz ar to arheologadarba pirmaisposms,ko B medzsauktpar laukaarheologiju, ir noslEdzies ieg0tivestureslietiskieavoti.Talaknotiekzindtnieka ricibdeso5dmateridlakdrto5ana, sistematiz65ana, tad izvert65ana un secinajumi. 5o posmu medz sauktari par kabinetaarheologiju. Te arheologam jaizmantosavasspecifiskds zind5anas, v6sturesun cituzinatryu atziqas.Bet,pirmssikakiepazities ar 5o l- +2--tdarbu, paskatisimies, kas notiek ar iegUtajdm _l I I senlietam. I

a_j -G

o-l-

--l'- -L-

lzrakumi un to fiksdcija uzkalnilu kapulaukd A - vispirmsuzkalniluattirano kokiemun krlmiem,lai visa pilnibabutunoverojams td uzb6rums. Veicotvisuspdtniecibas darbus,uzkalni4u fotografe; B - turpmakapetnieciba naviedomajama bez uzm6ro5anas;

KOSLEPJZEME

zinasanaspar td uzberuma td iegostotp6c iesperasprasakas darapa dalamun pakapeniski, o_D _ uzkarnirunekadnenorokvisu uzreiz,to bet ari uzzim6tas' tiekne tikaifotografetas' gaitaatsegtasvirsmasun konslrukciias E-F - izrakumu konstrukciidm; _zbrviun iespEjamdm

RE VEDISLATVIJASSENVESTU CEL,

I ll

ls l+lr

SKenscnrrzuvrs No AUsTRUMIEM uz RTETUMIEM

Grobinas pilskalns. 8.-1 3. gadsimts. Uzm6rojums,augstuma linijas pa 1 m. Kd top Sdds pldns? Sakuma izvElas noteiktureljefaaugstumastarpibumervienibu. MOsugadrjumd- 1 m. Tagadatliektikai noteikttos atalumus, ik pEc kuriem augstums pilskalna nogaze samazinds par izv6l6tom6rvienibu(B). leg[tos rezultatusm6rogaatzimEpldnd (C). Protams,ar to uzmcrojumaizveidenevis noslEdzas,bet tikai sakas. M6rijumus atkdrto daudzas reizes arheolo$ijas piemineklareljefamraksturig6kajas viet6s.Jo vairak reiZutiks izmeritas pilskalna nogdzes, jo precizaks bus rezultats. Uzmâ&#x201A;Ź rojum upabeidz ,s a v i e n o j o pt l a n a a tti e c i g o sp u nktusar linijam(A) Apskati to uzmanigi!Vai tu vari pec uzmerojuma raksturotpilskalnaizskatu,piemeram,pateikt,cik metruaugsta kalnatas ierikots?

KO SLEPJZEME

4. legtitosenvEsturesliecibusaglabdSana Arheologisko izrakumulaikdiegutielietiskievdstures avoti jdnodod iestdd6m,kurdm ir tiesibas glabdtSosatradumus.TDrtes uzskaita,konservE, pEta.Katraisenlietaitiek pie5[irtssavs inventdra numurs,kas sastavno burtiemun cipariem.Tas ir ka cilvEkapersonaskods,lai nesajauktu ar citiem lidzigiemun var6tu atri atrast. PEc 5i inventara numura var ari pateikt, kurd iestad6 senlieta glabdjas.Ja pirms cipariemir burti, piemEram, 411417'.87,td atrodasLatvijasV6stures muzejS, ja burtiVl (V6sturesinstit0ts), piemEram, Vl 31 : 1446,td glabdjasLatvijasUniversitdtes Latvijasv6sturesinstit0tS. Inventdranumurutu atradisiari Sajd grdmatdzem zim6jumosattElotajiem priek5metiem. pie Bet atgriezisimies td, kas notiekar arheologiskajos izrakumosieg0tajdmsenlietam.Tds tiek novietotaslpa5dsglabatavds,kurds no daZadiem materialiemizgatavotajdmlietdm ir iespejams piem6rotu nodro5indt un noteiktutemperatUras, mitrumaun gaismasreZimu.T6ddveiddcilvekinodropaaudz6m. Sinasenlietusaglabd5anu ndkamaj6m Galvenaslietiskov6sturesavotukrdtuvesir muzeji. Senlietuglabatavasnav pieejamaskatraminteresentam.NoklU5ana tajds ir ierobeZota. Lai sabiedPakavsakta ar atrotitiem galiem un inkrustdciju rlbavareturedzetarheologiskajos izrakumos iegUto Daugmalespilskalns,f . izrakumulaukums,4. kdrla, koordimaterialuun ar to palidzlbuizzin-at vesturi,muzeji ndtas 16,60:5,40, dzilums0,92 cm. Dzelzs,sudrabs.10. gadpastdvigas iekarto ekspozicijasun riko izstddes. simts. B - pEckonservdcijas. Dala no senlietamtad uz laikupdrcelasno glabd- A - pirmskonservdcijasj tavdm uz citdm telpdm,kur tds pieejamasvisiem dumsun koks- trUdEt, tdpEcsvarigiSosprocesus interesentiem. partraukt. So darbuveiclpa5isagatavoti specidlistilespEjams, attiecibauz sen- restauratori. ka vards"konserv6t" Vipi piedaldsari arheologiskajos izralietdmtev liksiesnepiemErots. Muzejdvai citdsie- kumosun pirmopalidzibusenlietdmsniedztUlitp6c stdd6s,kurasglab6senlietas, konservus no tam, to izcel5anas dienasgaismd. Velakdarbinorisinas protams,netaisa.Ar 5ovdrduapzimEtos darbus,ko specidlas darbnicds. Restauratori zobenu,kaspirms veic ar senlietu,lai tA pEc izpem5anas no arheo- 800gadiemliktskapdlidzasapbeditajam karaviram, logijaspieminekla Tu taduzini,ka dzelzs attirano netirumiem nebojdtos. pdrtrauc un rOsas, metdlar0s6zemEsdk rUs6t,bronzaun sudrabs- s0b6t,au- Sanasjeb korozijasprocesu,nostiprinadzelzi,laita CD

CEL.VEDIS LATVIJASSENVESTU RE

Aizkraukles LejasbitEnukapulaukd 1931.gada izrakumos ieg0tais dzeramaisrags. 8. gadsimts. A - atdarindjums;B - ori$indls.Latvijasteritorijddzeramaisrags zinams kop5 3. gadsimta. Tadu tas ir loti sens cilvaka izgudrojums,kura pirmsakumi sniedzas tdl6k par 2.9. t[kst. pr. Kr. Formu Sim traukam,kur5 vareja btit darindtsno daZada materiAla,kd jau rdda nosaukums,devis dzivniekarags. Pie mums bija pazistamitie5i Sddi no dzivniekaraga gatavotiedzeramie ragi.Tikai daZasto detalas- aug5malasapkalums,rokturis- darinatasno metala,parasti- bronzas.Greznakajosdzeramajos ragosizmantotiarisudrabs,emalja,stikls.Zim6jum6attElotdLejasbitEnudzerameraga rota5anaipielietotisudrabsun zili stiklirli. Interesanta senlietanav retsatradums.Reizemarheologidzeramoraguatrodpie apbeditdkopaar citiemlidzdotiempriek5metiem. Acimredzottas bijis pildltsar kadu dzeramoun domatsAizsaulesdzivei.Reizemdzeramo ragu konstatekapa bedres pildijumd.Te to, dro5i vien pieminot miru5o,atstAju5iaizgal1jatuvinieki.

talAknebojdtos.Reizem pati daba palidzpriek5metiem pdrdzivotgadsimtus.Td, piem6ram,purvaina vieta udeni labi saglabdjaskoks un citas organiskas lietas.Tadusena cilv6kapirms5000 gadiemezere

nejau5ipazaudetais airis,nokluviscitdvid6- gaisa, sak ZUt,plaisaun kst. Tas var notiktpat loti dtri. Senlietuglabtvar tikai restauratoru zina5anas un meistariba. Konserve5ana drikstlietottikaidro5asun

KO SLEPJZEME

jau parbauditas l5imikalijas un metodes,lai izslEgtu varbUtibu, ka pecgadiemtas varetuizsauktsenlietu boja5anos. . Neretisenlietaiatjaunokddufr0ksto5udalu vai deta!u,lai priekSmets ieg0tusavusakotnejo izskatu. So procesusauc par restaurE5anu. PEcsenlietas jaunupriek5metu paraugaizgatavotu saucparatdarindjumujeb kopiju.T6dus neretiizmantomuzeji gadijumos,kadistdsenlietakddu savasekspozicijas iemeslud6!navizstaddma. 5. Arheologa pEtniecibasmetodesf iskd,tipologiskd,salidzino5d

stratigrd-

( \ \-

Kd tu to tagadzini,arheologiskie izrakumiir tikai dala no arheologap6tnieciskddarbasenvestures \ galvenajiem izzind5and. Viensno vir;ra uzdevumiem jeb datE5ana.Kd ir atradumuvecumanoteik5ana pEtnieksvar zindt,ka Sismalatrauksir 1000gadu vecs,betcits- 2000gaduvecs? Parcelsimies uz 19. gadsimtasdkumu.Eiropas muzejosun privatkolekcijAs senlietaskrdjasarvien lieldkddaudzuma.To sakdrto5ana trukasistdmas. Tddu radija tev jau pazistamaisddpu zinatnieks K. Tomsens. Vi45Kopenhagenas muzejdsadalijavisas senlietaspâ&#x201A;Źc tris periodusistâ&#x201A;Źmas- akmens, bronzas,dzelzslaikmets. 5i periodizdcija arheologijd kluvavispdrpie4remta. Tds pamatdbijaatzina,ka cilvEcesvesturivar iedalitposmospec materiala, no kuraizgatavoja darbarikus. K. Tomsensbijapirmais, kur5pievErsauzmanibufaktam,ka lidzdsakmens rlkiematrod kaula rikus,ka kopa ar bronzassenlietamsastopamizelta priek5meti, bet sudrabaun stiklaizstrdddjumi - tikaikopaar dzelzssenlietam. VinStapatiev6roja,ka dzelzslaikmetdrotu izgatavo5anailietotaarrbronza, bet5o lietuformaun ornamentsatSfirasno bronzaslaikmetdzinama.Tdda veiddtika spertspirmaislielaissolisarheologisko atradumuanalizeun vecumanoteikSand. Kd arheologs var zindt...

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

Senlietu datE5and lieto daZddas metodes. Arheologiiz5l5irrelativohronologiju,kura nosaka tikai attiecigoparddibusecibu,un absolUtohronologiju,kurd parddibasvairdkvai mazdkprecizitiek metodatEtassaulesgados.ArheologudatE5anas un salidzino5d. Tadu des ir stratigrdfiska, tipologiskd relativohronologiju. Lai tds nodro5inagalvenokdrt cr) talkdjd4emraksnodro5indtu absolEtohronologiju, F titievEsturesavoti. 11 Stratigrdfiskdsmetodes pamatd ir atzi4a, ka tl v6ldk nekd kult0rslalaaugstdkdkdrtaveidojusies u) N zem tds eso5d kdrta. Dzildkgulo5dssenlietasir N vecdkas,bet sekldkguloSds- jaundkas.Si atzir;ra pareizatikai tad, ja kultUrsldnis nav postitsun senlietas nav pdruietotas.Arheologamjdprot at5l5irt F 1I.] kultErsldni no otra p6c krdsas, vienu nosld4ojumu v sastdva,rakstura,jo tam var b0t bOtiskanozime jeb skaidro5and. atradumuinterpretdcija .t) Ne mazdknozimigaarheologadarbametodeir N z tipologiskdmetode.Tds pamatdir senlietuformu izp6te.Ta lauj risindtar priek5metu klasifikdciju un izcelsmisaistitusjautdjumus. Lai p6titupriek5metus p6ctipologiskds tieksastdditas radniecigu metodes, priek5metu rindas.Tajdsblakuseso5ajdmsenliepriek5metiem tam- kd agrdkajiem, td v6ldkajiem jdb0t ar kopigdmdr6jdmpazimem.Sddarindavar noradituz evoluciondram un hronologiskdm izmaipareizibu p6rliecindties var Par ieg0to rezultdtu 4dm. F tikaiar citu metoZupalidzibu.Kd piem6ruizmantosim vienuno skaistakajam kaklarotdm - kaklariplSi M galiem.Sis senlietastipologiskd ? ar noplacindtiem U) rindair Sdda.Kaklari4(avissendkie eksemplari saz14 gadsimta. stopamikop57.- 8. Tadto noplacindtie t4 galiir Sauriun pabiezi,Sls6rsgriezumd trisstOrveida. Talakato attistibdvErojamatendencepapla5indt galus.10.gs. tie jau ir divreizplatdkiun plani.Tas nav viss, ko senie rotkaliveiku5ilabakasformas mekleSand. Ap 1000.gadukaklarip$em sdkpieviegadu not trapecveida 1100. lidzdstdm melTtes. Ap paraddszvdrguli5i. 13.gadsimtdSiekaklari4fivairs navsastopami. Senlietunovietojumskult0rsldni F.l

C,)

KOSLEPJZEME

galiemtipolo$iskirinda Kaklari4[<u ar noplacinatiem

Tu turpmdkbieZisastapsiesar daZddusenlietu - pucessakta,pakavsaktaar atronosaukumiem ar cilpugaliem,aprocear tltiemgaliem,kaklaripl5is galiem galiem, stopsakta ar magonpogalu zv6rgalvu utt. Tas bUsredzamasari zim6jumos.Sie nosauTu noteiktizini,kas kumitikaiizklausds lotisareZ$iti. jau vecdmdte,mammavai mdsa 5o ir sakta.Gan ir loti svarigi,lai lieto.Redzi,arheologiem rotaslietu pa5u priek5metu vienm6rsauktutai pa5d vienuunto vdrdd.Citadivipi nevar6tuuzrakstitkaut vai cits citamsaprotamugrdmatu.Bet saktassavd starpa viennepietiek. Tdp6c atS(irasun ar 5o apzim6jumu viqitds dalagrupaspâ&#x201A;Źcto formas.Parastijau pats priek5meta izskatsierosinanosaukumu.Saktas, kuras atgddina pakavu, sauc par pakavveida saktdm,pUcisaktdm,stopuun bultu- stopveida p0cesveidasaktdm. Tadu ar to v6l ir par maz. Arheologimekl6 pazimes,p6c kurdm iesp6jams atS(irtdaZddassaktasvienasgrupasietvaros.Tdda pazimeir saktasloka galu noslEgumuveidojums. Sajosgadijumossaktasnosaukumspapildindspakavsaktaar atrotitiemgaliem, pakavsaktaar zvErgalvugaliem, pakavsaktaar magoppogalu galiem.Ceru,ka tagad Sie nosaukumitev nesagdddsnekddasgr0tibas. metodiarheologilieto,lai noskaidrotu Salidzino5o grupu(kult0ru) vienvai piemineklu divupiemineklu laicibu.Ja kult0raiA raksturigspriek5metssastopamskultUras B piemineklos, tad kultUraiB jabUt par kultUru vai nedaudz vEldkai A. vienlaicigai jautdjumos svarigair arheologu sadarDatESanas kuri peta biba ar numismdtiem - zindtniekiem, izrakumosieg0tajdmmomon6tas. Arheologiskajos gadi un valdnieku n6tdm,uz kurdmir to kalSanas vdrdi,var bUtzindmanozimeabsol[tdshronologijas vipa atrastais noteik5and. Sendtirgotdjaapbedijumd naudasmaci4Sar naudulauj noteiktkapavecumu saules gados. Liela nozime ir ari senlietdmar TomEr,kd jau teicu,arheologumetodes uzrakstiem. ir ierobeZotas. datE5and absolUtajd

LATVIJASSENVESTURE CEL.VEDIS

3 cm

.--

--: S a ktu ve idi j -:i ::ssa{ : a: 3 - s t op s a k ta C ;- pakavsakta

Pakavsaktuat5hiribaspCc galu veidojuma galiem; galiem; B - ar zvergalvu A - ar atrotltiem galiem. C - ar magoqrpogalu

KOSLEPJZEME

apli ir izmantojami arheologiska palidznsteiktsenlietuvecumu. kartupieauguma 6. Dabaszindtnes piemineklos materiala date5ana. Arheologiskajos ApvErsumsdatESand bieZiir saglabaju5ies koki ar labi izteiktdmvisdm gadskdrtdm. SavacotdaZaduperioduviena rajona LielasiespEjasarheologiskopieminekluvecuma kokuparaugus untossalidzinot, tiekizveidotas tabunoteik5anapavdru5idabaszinat4uun tehniskozi- las piemineklu vecumanoteik5anai ar vienasaules no Sodienas natnu sasniegumi.Absol[tds hronologijasizveid6 gadaprecizitati lidztdlaipagdtnei. Ameparaugi, iegUtikoku nozimlgdkas ir dendrohronologiska,radioaktiva rika,Kalifornijd kuru vecums o$lek!a,kdlija- argona,termoluminisc6jo5a meto- sasniedzpat 6500gadus.Protams,dendrohronode. Bez vestures un citdm metodem date5andv6l logijaizmantojama tikai tur, kur v6rojamaslielas gadalaiku palidz6t klimata var svarstibas. ari augu sporuun ziedputek5quanalizes Ar radioaktlvd metode.lepazlsimiesar daZdmno tam. oglekladat65anasmetodiiespeDendrohronologiskds metodes pamatd ir koku jams noteikt arheologiskajos izrakumosieguto gadskartupieaugumaplatuma svarstibas.Ja koks organisko vielu- koku,kauluu. c. absoluto vecumu aug mainigd klimata apstaklos,katra gada aplim ir ar precizitdti +50-200 gadu.Kosmiskasradiacijas atS(irigsbiezums.1929.gadd amerikanuastronoms rezultataatmosferaveidojas radioaktivdoglekla Endr0Daglass(1867-1962) pierddija,ka Siegads- izotops14C.Tas iedarbojasuz biosf6rutdpat ka

I'erdohronologiskd dat65anasmetode

RE LATVIJASSENVESTU CEL.VEDIS

KOSMISKAI RADIACUAI MDARBOJOTES UZ ZEMES ATMOSFERU, VEIDOJAS RADIOAKTIVAIS OGLEKLIS I4C . RADIOAKTIVAM VIELAM PIEMIT IPASbA AR LAIKII SABRI]KT. I4c PUSSABRUTSEWESPERIODSIR 5568 GADI. ZEMES ATMOSFERA JAU ATRODAS PARASTAIS JEB IMRTAIS oGLEKLIS I2c . KA JAU RADA NOSAI]KI]MS, TAM SI s.qsnuKSeNas DA.TNIBA MPmMIT. ABI, GAN I4c , GAN I2c NoTEIKTAS ATTIECIBAS IETILPST OKSIDA CO2 JEB OGLSKABES GAZE, KURU SAVAI EKSISTENCEIZMANTO VISA AUGU PASAI]LE. CILVEKI IJN DZIVNIEKI ED AUGUS, KAS SATT]ROGLEKLI, LTDZ AR TO VN.{I ARI SAVOS ORGANISMOSUA,'TEM I2C UN 14C. i,

& ^/_ --

;;t!ilu,1/z-

L\ \i

Ittl 11,

!*.'+

li[" 14 t+

1+ ;4

11" 14.

PECAUGA,DZIVNMKA T]NCILVEKANAvES VAIRSJAT]NSoGLEKLISMTIEK UZ$EMTs. I4c SABRUKoT,VMAINAS IEPRIEKSEIAS TA NOTEIKTASATTTECIBAS AR I2c . ZINoT, AR KADU ATRI]MU TAs NoTIEK, VAR APREKINATLAIKU KOPSNAVES.

Radioaktivi oglekla datE5anasmetode

mdm.Radioaktivd oglekladat6jumildvu5iSIsizmainoteikt absol0tos skaitlos. ryas par zemes Balstotiesuz geologunoverojumiem $eologiskouzb[vi un attistibu,balstotiesuz paleozoologudatiempar senodzivniekuvalstiun tds izmai4u secibu, balstotiesuz tev jau zindmajiem paleobotdnilSu datiem,m6svaramuzzindt,kddsbijis Latvijasreljefs,klimats,dzivniekuun augu valsts attiecigajdlaikaperioda.Sis zi4as arheologiemloti svarigasne tikai vinu interes6jo5o objektuvecuma noteik5anai, bet ari lai labdkvar6tuatrastseno dzivesvietu,kapulaukuvietas,iegUtuinformdcijupar senocilv6kudzivi,saimniecibu. Kd tad mainiju5ies dabasapstdkliLatvijS? 7. PEcleddjaaizie5anas.BaltijasjUrasvâ&#x201A;Źsture gaduZiemeleiropu SimtiemtUksto5iem ar nelieliem pdrtraukumiem sedza milzlgasledus masas. Latvijasteritorijano tdm atbrivojdspirms 13-14 parastaisogleklis12C,kur5atrodasvisa dzivdorga- t0kstoSiem gadu. LeddjiemkUstot,BaltijasjOrasienisko vielu sastdva.Radioaktivdun parastdjeb plakdizveidojdspirmdBaltijasj0ras attistibasfdze inertdoglekladaudzumaattiecibasatmosfErdun Baltijasledusezers (11200-82QOpr.Kr.).Toreiz biosfErd - dzivniekuun auguvalsti- ir vienddas. valdijaarktiskaisklimats.Uz kailajdmmor6ndmKad organismsnomirst,pdrtrOkstogleklaapmairya leddja sanestajiemun nogulsnâ&#x201A;Źtajiem ieZiemar atmosferu.laCorganismdsabrEkun vairsneat- parddijdspirmietundrairaksturigie augi sUnas, jaunojas.Nosakotogleklaradioaktivitdti paraugos, poldriekdrkli,pundurbEzi. Bijasastopamitddi hCrpji, laC 12C var noteikt un daudzumaattiecibas,kas dzivniekikd ziemelbrieZi, lapsas,vilki.Leddjiematdtrumu,lauj noteikt kdpjotiestalak uz ziemeliem,iestdjds ndkamd savukdrt,zinot1aCsabruk5anas objektavecumujeb precizdk- laikukopStd ndves. Baltijas j0ras attistibas tdze Joldijas jUra So universdlodat65anasmetodi1946.gaddatkldja (8200-7000 pr. Kr.).Td jau bija savienotaar ZieVilardsLibijs(1908-1 980). meffUru. amerikdpu fizikal[imil5is Kluvasiltdks,un ieviesdsb6rzumeZi.lzveisasnie- dojds vienlaidumela sega. Zemes garozaiSkanArheologiizmanto arT paleobotanikas gumus.Pamatojoties sa- dindvijdceloties, uz augsnEun kultUrsldni pdrtrOka savienojums ar ZiemeljUru glab6ju5os anaun iestdjdstre5dBaltijasj0rasattistibasfdze- saldsenoaugu sporuun ziedputek54u lizEm,ir iesp6jamsnoskaidrot,kdda bijusi augu 0densAncilusezers (7000-5400pr. Kr.). Klimats piemineklaizmanto5anas valstsarheologijas laikd, kluvav6l siltaksun sausdks.Domin6japrieZumeZi. un ieg0t zindmusdatus to vecuma noteik5anai. Dzivnieku valstipapildindja tauri,meZac0kas, staltnotas pilniga brieZi,stirnas.AncilusezerampdrraujotzemesaizZiemeleiropd auguvalstsir mainijusies fukuma lidz vienlaidumeZiemun tagadEjamfor- sprostu un atkal savienojotiesar Ziemelj0ru,

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

ZIEMELEIROPA VELA LEDUSLAIKMETA BEIGAS 12000.g pr Kr

BALTIJAS LEDUSEZERS 11200.-8200.g.pr.Kr

A\CILUS EZERS 7000-54 0 0 . g p r . K r

LITORINAS JIIRA 5400.- 1700. g.pr Ift

Baltijas j0ras attistiba ApzTmEjumi:urJ-ledajarcbelai ___-

pa5reiz6jdBaltijasj0ras krastalinija.

JOLDIJAS JURA 8200 - 7000. g pr Kr

ipatnibas.MEs neesamvienddi.Zinatniekinodala areidojas ceturta BaltijasjUras attistibasfdze jUra pr. (5400-1700 Kr.). Toreiz klimats tris lieldsrases- eiropeidojeb Eirdzijas,mongoLrtonnas jeb negronokri54i loidojeb Azijas-Amerikas un ekvatoridlo orfiasitt6ksun mitraksnekdSodien.Bagdtigie veicindjapurvu attlstibu.leviesdsskdbarZi,ives, austroloido.Tds tdlak savukdrt dalds mazds jeb ezenieksti,izveidojasalk5quun lazdu tiraudzes, lokdl6sras6sun v6l talak- antropologiskos tipos. jauhi lapu kokumeZi.lecelojasawalaszirgs.Pdc Senosgalvaskausus var izmErittdpat un ar tddu kas pa5u precizit6tikd Sodienas.Tas lauj zindtniekiem 3300.g. pr. Kr. sdkasklimatapasliktind5anas, to platumu,augstumuun citusizm6rus. novedapie platlapjuaudZusamazind5ands. Latvijd salidzindt noteikt,vai kdddkapulaukd izzudaskdbarZi,ives,efejas.Ap 2000.g. pr. Kr.Lito- Antropologivar apbedito j[ra j0ras cilvEku antropologiskais tips ir viendds nnas vai atS[irigs, apieguvaapm6ramtddu Baltijas veidu,kadstas ir tagad.Ap 700.g. pr. Kr. klimats kddair to saistibaar Sisteritorijasiedzivotdjiem mUsspektrogrdfisko kluvavel vesdksun mitrdks,stipriatgddinotmOs- diends.Ar metalografisko, un citu analiZupalidzibuvar uzzinaltomateridlusastdvu,no dienulaikaapstdk!us. c6lu5ies kuriemgatavotipriek5meti.Tas savukartpalidznoSie eaftilasjUrasfdZudivainienosaukumi gliemju skaidrot,vai atrastasenlietair gatavotano viet6jdm no attiecigajd latiniskalaikdto apdzivojo5o jiem nosaukumiem Vâ&#x201A;Źl arheologiizmantoetnoYoldia arctica, Ancylus vai ievestdmizejvieldm. grdfijasun valodniecibas atzi4as.Jdsaka,ka tas ir fIuviatilis. Littorina Iiftorea. tikai pavisamiss td liel6 informdcijasdaudzuma uzskait-rjums, kdds jasavdc,lai zindtnieksvarEtu 8. Zindtniekisadarbojas izprastarheologijaspiemineklaizrakumosiegUto jeb v6stureslietiskosavotus.Kadtas pamateridlu var (ertiespiesenv6stures petnieciskd piearheologa rekonsAtgriezisimies darba.Ar veikts,arheologs paligu trukcijas. Par vina lielu informacijas pieminekla tas apkosenlietasvai dat6jumanoskaidro5anu un apstrdd6k!uvisdators. nebeidzas. Ta galamdrfisir pagdtnesnotikumuizzi- po5and,saglabdSand Jd, un, protams,arheologsnevariztiktbez rakstiTdpEcarheona5ana,senv6stures rekonstrukcija. par p6t6mo tajiemvEstures avotiem.lzrakumiir ari veids,kd tos logscen5asnoskaidrot visu iespEjamo ldpstair cElusidienasgaismdtEkspieminekli, senlietu- to izplatibasrajonus,izcels- ieg0t.Arheologa to5iem seno Sumeru, babilonie5u, asirie5u, Egiptie5u mes vietas,izplatibasbieZumu,darinatdjuetnisko Diem26ltd tas nav piederibuun vEl citus jautdjumus.Kd jau teicu, un citutauturakstupiemineklu. izrakumosm0su arheologiizmantodaudzuzindtpuatzi4aspar izra- Latvij6.Lidz Simarheolo$iskajos pa5u raksti nav atrasti. rakstitie Citutautu avotiLatPaleozoologu kumosiegUtajiem materialiem. anapar laiku izzind5and izmantojami lizdtiedzivniekukauli,zivjuasakassniedzzi4aspar vijassenv6stures pirmajiem gadsimtiem pec pla5dkas no Kristus, bet un lopkopibas raksturu medniecibas, zvejniecibas, Arheologiska nozimi.Paleobotdni[udati par labibasgraudiem, zi4astie sdksniegtkop513.gadsimta. ar rakstitov6sturesavotu nezdlusEkldmlaujspriestparzemkopibasattistibas materidlasalidzind5ana senvestures izzind5ana. limeni.Kapulaukos ieg0tocilv6kukaulum6rijumiun zipamir svarigsnoteikums izp6te,kuruveicantropologi, stastaparsenocilvEku izskatu,ari par vir;ruslimibam.Sie datidod iesp6ju jautdjumiem. labi rundtpar etniskiem Galvaskausos tipu atspogulojas cilv6karasu un antropologisko

il NODALA

KO ZINA RAKSTI?

priek5un konkretiem starpzim6jumiem-simboliem metiemun dzivdm bUtnem. Ta ka attelotajiem priekSmetiem un dzivajdmb0tnEmbijamutisksvaloar noteiktugrafisku dasapzim6jums, Rakstsir valodasatveidojums tadaristarpsimboliem un to mutiszimju palidzibu.Tas ir liels cilvEcessasniegums kajiemapzim6jumiem izveidojasun nostiprinajas informdcijas uzkrd5andun parraid€.lr pagdju5ine noteiktasaistiba.Vissendkajdrakstd,ko sauc par vairdkka 5000 gadu,kop5mes esamiemacljuSies rakstu,katrssimbolsjeb zime atveifrazeologisko rakstit.Pirmstam cilvEkicentassavasdomasun doja frdzi vai teikumu. PEctam radaslogogrdfiskais jUtasizteiktun nodotcitiemar zimdjumupalidzibu. jau atbildavdrdam.To savukdrt Siem informdcijaszim6jumiemnebija no svara raksts,kurd zime nomainlja fonEtiskais raksts ar alfab6tukatrasvalomakslinieciskais noform6jums, un tie kluvaaruien das katras skaqas atzim65anai. Protams,starpSiem veidojdscie5asakariba simboliskdki. Pakdpeniski veidiembijadaudziun daZddistarpposmi. noskaidroju5i, Zindtnieki ka rakstibaradusiesSejeb Divup6.Partas najosAustrumosMezopotdmija pasaules pirmdszindmas izgudrotdjiem uzskata civilizacijas raditajusSumerusvai pat mums nezinamosvipupriek5te6us, kuridzivojaTigrasun Eifratas upju krastos. Tas var6ja notikt apm6ram ap 3100.g. pr.Kr.To m€s zindm,tikaipateicoties 19. gadsimtaotrdspusesun 20. gadsimtaarheologiskajiemizrakumiem. To gaitdseno Sumerupils6tds Eridd,Laga5a,Uruk6,Uratikaatsegtine tikaitempli, 6kas, kapenes,iegUtimdkslasdarbi, rotaslietas, trauki,ierodi,sadzivespriek5meti, bet atrastiari arhivi un bibliot6kas ar daudziemtUksto5iem v6rtlgu saimniecibas, vEstures, diplomdtijas dokumentiem, religijas, zindtnes, literat0ras tekstiem. Tie rakstiti[i!plaksnit6m. (ilrakstu rakstduz mala no Sumeriem pdr46madaudzasapkdrtEjAs tautas,un tas izplatijds Bizo4a,cilvEka un putna att€ls Lasko al6 Francijd talak.SdkotnEji Sumeru(ilrakstsbija logografiskais T d ko p e j ais gar um s ap 1 ,4 m . 2 0 0 0 0 .-1 5 0 0 0 . g . p r. K r. paradijasfonetizdcijas principiun raksts. Velak taja CilvEkivispirms iemdcijdszimet un tikai pEc tam rakstit.Vi4i zilbi.lesp6jams, ka lidzds attelusuzkrasoja,iecirtavai iegrav6ja.Tuksto5iemtadu atrasti vienazimevarejaapzim6t uz a l u si e nam .k lint imun a k m e n i e m. Sumeraibiju5iari citi patstdvigisavas rakstibas 1. CelSuz rakstibu.Alfab€tapirmsdkumi

KO ZINA RAKSTI

I P L I TN S

>(h fYl

+14

>u)

CILVEKS

J EZELIS VALDNIEKS DIEVS

D ry B

fY)

s ,s q

AITA

DEBESIS ZVAIGZNE

UDENS

BUMERAI',165cf? KOKS MAJA

x x d

A tr

trf ,

ffi

trl

PILSETA

a -r

I T

cEpS

VALSTS

rfr'l

VERSIS

SAULE

Sumerufi!raksta attistiba

rYl

rA | fir"

& ltst,

>(h

lrl

- tr

A H

Sumeru,6$iptie5u, hetu un kinie5urakstuzimes

@ ,0

VEDISLATVIJASSENVESTURE CEL.

izgudro_Sanas centri.Ka tadi tiek minetivismaz 1 J o n1'ALz( Cr-Art A '80 A divi- Egipteun (ina. Y|-CN'' Alfab6tsradasSenajaGriellija8. gs. pr. Kr.Tadu A tANaPf c'1r tukSavietd.Daudzutauturakstibas xAlfe 'r cYI '(rr t -f tas neizveidojds u-oN jau pirmsgrie[iembijanondku5as tuvusist6mai,ka .IPXAN ! d' l"F9A | tl :r'N Laika ir grafisksapzimejums. katraivalodasskar;rai r+rilo r-foY :.i - t YNeA.r'^ KA" gaitaalfabetsir iekarojisvisupasauli.Simtiemalfa'palfSaA;;AAilrrAlo^lf Tpntst betu, lai ka tie ari sava starpadrEjiatS[ittos,savd kas tika noteikti b[tiba visi seko tiem principiem, Tla Eco,^ff eCy! J=ACfcAZrll \ griel5u rakstd. pirmsdaudziemgadsimtiem tAt(t\FrT vdcieSi, angli,amerikdqi, igauqri, Latvie5i, lietuvie5i, elr<To iATIA''A frandiun daudzascitastautas zviedri,dehi,spar;ri, cAfCnu14 H Cl-tfC'',,^AF"1l. lietoalfabetu,ko sauc par lati4ualfabetu,jo tas ir lldzigstam, ko lietojaSenajdRomdpirms2000gadiem. Latir;rualfabEtssavukartir grie(u alfabeta U T A Ed o rA PX " Y PT o c attistibasrezultats.Ta mes varamvEl tdldkvirzities rakstav6stur6.Griellisavamvajadzibambija pield- ?r A N AP\YArA. ^AMCfAg goju5irakstuno senajiemsemitiem,kuri dz:oia 2 2. g. tUkst.pr.Kr.vidO.SemUsdienu Sirijasteritorijd miturakstaprincipiir lidzigitiem,kdduslietojasenie rakstssavukdrtkopaar Sumeru Egiptie5i. Egiptie5u un citiemrakstiempiederpie SenoAustrumurakstiem.Redzinu,ja labipadomd,tad iznak,ka latvie5u ir Sumeru(i!raksts. alfab6tavecvecvecvecvectEti45 bet ari to CilvEkirakstibune tikai izgudroju5i, 1799.gaddNilasupesdeltanetaluno "aizmirsu5i". Rozetaspils6tastika atrastsakmens.Uz td bijatris vienadiuzraksti- vienssengrie[uvaloda,bet divi Egiptie5u valoda,no kuriemsavukdrtviensbijahieroglifurakstS.So p6d6jojau vairsneviensnemac6ja frandu at5ifrEja izlasit.Tikai 1822.gaddhieroglifus (1790-1832),ta liekot 69iptologs ZansSampolions pamatuto izp6tei.TasnavvienigaisSddaveidagadijums.No jaunabijajaatkldjari Dienvidamerikas - maiju rakstiba.Joprojamnav at5ifr6ts indiaqru VidusjrJras Kretassala atrastaishieroglifuraksts, var6tu So uzskaitijumu kurSlietotsg.-2. g.t.pr.Kr. velturpinat.

>4Mef4l<aAP0rx(r1"4?-Icc

AlfabEti un raksti 1 - sengrie(uraksts,3. gs. pr. Kr.,2 - alfabEts- kirilica,kas ar metala irbuli6a- stila (6) palidzibuuzrakstitsuz b6rza tass,

KO ZINA RAKSTI SENGRIEKUATFABETS

nANc)B- l- B <at ( . C / < e )A D D r a rA X p r " r NF fr "r fT .t' r HEr n r OBtl< ,n tl l€ tir K K F<nr[, I Aro f F,y1^1 7v/l/f at EX*<*o OD Or"r I l-l 2tpr Mo gro PBD ar YX Ytp.)()t"r lEZat TA a)Yf I r"r<DgOtpt>\f t X<n'r SLAW

TTIBETS(KIRILICA)

Pr,> dt"l Srul Br"l f-G) {rar €G) fr<z> !s.t 1<o fl1t> la> H<x>A<t> Mt.l Nt'r Q@ [1<p> Gc)'br"> r"t <"1 b<q b/<v>$a^t lQ11ul rlttiur Q<o }^rr'l Qrot l-l Y<ut lfl61 A Cat ?trl Orr"> { l€rtq ,A<.t rF-r<"tlrAa">lfrc"i lto fo'l Oor'r l^<il

.' ffi

KRIEVTJ

IiH rr r-l.orEC"f StXpi'

hb fttnnunry9;

ALFABETS

AE B rA E ) K 3 r 4 Z r c l M H o r r p c r y @ x q q [r r q b b r b3 I O . f , LATII.IU AIFABETS

A B C D E F G H I K L M N O P Q R S T U V XY

LewrrSuerrABErs

CE O E F

GGH

IJK K

L L MNNOPRS

S TUV

ryT'/"eI

11. gadsimts,3 - vestuleuzbErza tass sldvu kirilicasrakstd,12. gadsimts,4 - fragmentsno Rigas latvie5ualusnesejuamata brdlibassaraksta,16. gadsimts,5 - p€d6jaisteikums no (ikula JEkabauzrakstitasZagatas Laura vestules PEterimMatvejevam, 18. gadsimts.

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

pla5asteritorijas EiropasmeZujosla no Reinaslidz 2. Baltu un latvie5uvalodasvieta Eiropastautu Volgai.Min6tiecilv6kivistie5dkaveiddsaistdmiar valoduvâ&#x201A;ŹsturE No seneiropie5iem baltucilSuun valoduveidoSanos. germd4u, v6l c6lu5ies sldvu,feltu,senitdlu, illirieSu, Kddd vai kddds valod6srundjasends Latvijas veneduvalodunesEji. iedzivotaji? Vai mEsmaz var6tuizlasitun saprast Pirmbaltuvaloda izveidojusiesVislas lejteces, vi4u rakstus?Latvie5uvalodapiederpie pasaules D4eprasun Volgasaug5teces, Daugavasun Nemulieldkds- indoeiropieSu valodusaimes.Lidzar lie- nas upjubaseindapmerampirms4000gadiem.Td tuvie5uvalodutd ietilpstbaltuvalodugrupa.Sendk bija teritorija,kur auklaskeramikaskult0rasnesEji bija v6l ari citasbaltuvalodas,bet tds tagadizzu- saplUdaar eiropeidajdm Narvas,Nemunas,D4epizmiraped6jiesen- ras-Dopecas, du5as.PiemEram, 17.gadsimta Aug5volgaskultUruciltim.Uz ziemepru5uvalodasnes6ji.5o baltutautu,kuradzlvojauz liem no Daugavaspirmbaltukaimi4ibija somugri, rietumiem no lietuvie5u zem6mmUsdienu Krievijas kuri Baltijdiendcanedaudzagrdkpar auklaskeraKali4ingradas Uz rietumiemno Vislas apgabald,dalEjiiznicin6ja, da!6jiasi- mikaskult0raspdrstdvjiem. zemesrobeZojds ar pirmsldvu, veneduun mil6jav6cie5i. lgauquvalodajau piederpiepavisam pirmbaltu teritorijdm, apdzlvotajdm betviqudiencitasvalodusaimes.Td,lidzar libie5uvaloduietilpst pirmgermd4u kaimir,ri bijairdr,ri. Sajapla5aj6pirmbaltu somugruvalodusaimesBaltijasj0rasvalodugrupd. vidaustrumu Pirmsrunajamtalak,tev jdzina,ka daudzosar- teritorijdarheologiizdalaPiemares,Vidusd4epras kultUras. heologijas, valodniecibas, tdpatk6jebkuraszindtnes un Fatjanovas Pirmbaltu valodas kopibasaira5. gs. pr. Kr.Tad jautdjumospastdvatS(irigiuzskati.Tie pat var b0t nodalljasno austrumbaltiem. Pie rietumpilnigipret6ji.TdpEcnebrTnies, savstarp6ji ka reizem rietumbalti jdtvingu, pieder pI05u, galindu baltu valoddm skalvu, jautAjums daZddasgrdmatdskdds ir izgaismots vaivaloda. Austrumbaltu valodas kopiba turpindja v6l r6k vai mazdkatS(irigi. pastdv6t gadsimtam. lidz7. PEcvalodnieku domdm, Tdtaddala arheologuun valodnieku domd,ka 5.-4. g. tukst.pr.Kr.visi indoeiropieSi dzivoju5i viena vietdun rundju5iviendvalodd.PEcvienashipopirmdzimtene tEzesindoeiropie5u atradusiesmUsdienuZiemelirdnd, Austrumturcijd un Dienvidkaupirmtautas kazd.No Sisteritorijas dalasat5l5irigos laikosizceloju5as daZddosvirzienos.Processildzis gadut0kstoSus. Vispirmsatdalijusies td grupa,kurai rakstudgasAnatolijasjeb hetu-luvie5uvalodas. jeb griefu,arm64u,indoird4u Ndkamdnodalijusies arie5uvalodunesejugrupa.Tiemsekojusitohdru pirmvalodunes6jugrupautt.Savuindoeiropeisko dzimtenipametu5iari seneiropieSu valodunes6ji. Vini apmetu5ies uz dzivistep6sMelnasjDrasziemelukrasta.Vienasno pirmajdm seneiropie5u otrpametu5askaujascilju un reizejopirmdzimteni auklaskeramikaskultOras ciltis.Tds aizryEmu5asBaltu hidronimu izplatiba

KO ZINA RAKSTI

4o--o BALTI

.3./ qERMAT)rI 72-a -_:/ .ss-l

/7/

TRAKIESI

ZSE

TOHARI

GRIEKI

ARMENI

2i\,i\ INDOEIROPIESI

lndoeiropieSuattistiba

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTU RE

B a l ti 1 2 . gads im t a

KO ZINA RAKSTI

"this"(!en. "thinos"no pietam piederZemaiSu, lietuvie5u, zem- plst, vdcu "D(ine"- kdpa,griel,<u aug5tai5u, ga!u,s6lu,latgaluvaloda.Attiecibauz kur5uvalodu sendkasformasdhuinos)- smil1ukaudze,kdpa. V. P. Smidsuzskata,ka Daugivas senais nosaukumsvispirms petniekiemilgu laikubija daZddiviedokli.To pies- izveidojies upes lejtecE, kur Edepus apqEma smiliu gan rietumbaltiem.kdpas; sal. tautasdziesmd:"VisapkdrtsmilSukalni, Pati kaitijagan pie austrumbaltiem, par labu hipot6zei Rigaildenl."lespEjamsgan,ka io upesnosaukumuizrauTagadsvaru kausinosveru5ies par tas rietumbaltisko upju dzljds nevis pEc smilSukdpdm, bet pEc virpulojoids, izcelsmi.Saglabdju5ies jeb hidronlmiliecinapar vEl vietdmbrdzmaindsstraumesDaugavaskrdiu rajonos" un ezerunosaukumi (KarulisK. Daugavas un Piedaugavas vietvdrdi. kddam,mums nezindmdm, izmiru5dm baltuvaloNosaukumu cilme Daugavas raksti. // R., 1991. 149.lpp.) d6m Daugavasun D4eprasaug5tec6,Volgasun Ba,ltuvalodds upes nosaukums ieguva formu OkasstarpupE. DiemZ6liespEjasiegUtkddaszi4as Dveina.Sldviem,to pdr4emot,izveidojdsvi4u Dvina. parSiemmUsuradiniekiem ir visaiierobeZotas. Latuie5uvalodaizveidojusies tikai 13.-16. gad- Baltijassomi no lidzsk4ukopas "Dv" vdrda sdkumd simtalaikdno latgalu,s6!u,zemgaluun kur5uvalo- izrunajatikai vienu lidzskani- td no Dveinas radds ddm. 17. gadsimtdtd bija izplatijusies un nostipri- Veina. Ar atS[iribdm baltu valodu vidU skaidrojama najusies Interesanti, ka kur5u, upes nosaukumaparalElformaDuna. Tas bija zemvisaLatvijasteritorija. zemgaluun s6!uvalodaspiedalljds valo- galu vai kurSu vdrds. No viqriem5o nosaukumu ari lietuvie5u das tap5and.TagadEj6. robeZastarp Latvijuun Lie- parr;r6ma $ermd4i.Td tapis vdcuDuna, skandindvutuvuatbilstkrustne5u iekarojumiem 13.gadsimtdun Dyna.Tie5i ar 5o nosaukumuupe daudzkartminEta neatspogulo td laikaetniskoun politiskoiedalijumu. seno dokumentuun hroniku lati4u tekstos. NosauEsamnoskaidroju5i, ka senakieraksti,iesp6jams, kums Daugava nav radies agrdk par 14. gadsimtu. varEtubUtbiju5irakstitivai nu austrumbaltu, vai rietumbaltukopvalodd,bet varb0t kur5u,zemga[u, 3. RakstalietoSanaLatviji lidz 13. gadsimtam s6!u,latgaJu vai libie5uvaloda,bet ne latvie5uvaloPar rakstalieto5anuLatvijdlidz krustne5uagredd. MEssavu lieldkoupi saucampar Daugavu.Tai 13. gadsimtamumsdro5uzi4unav.Tasnenosijai pa5dlaikdvairdkdsvaloddssaglabdju5ies tds citi zim-e, ka arheolo$iskajos izrakumosnav atrasti nosaukumi: vdcie5iem - Dilna,krieviem- Eauua, priek5meti ar uzrakstiem. Tddasir mon6tasar latinu poliem- Dzwina,somiem- Vdina,libie5iemun ardbu rakstiem. Sis senlietasparastiiegUtis VEna.Tieveidoju5ies vdrda,kurS nokadaDaugavas kapulaukos, dzivesvietds vai depozitos.Zindtnieki, pdc latvie5uvaloddizzudis.Sis senaisnogaukums, pEta kas monEtas, - numismdti, starptdm atradu5i valodniekudomdm, ir bijis Dueind. Tam lidzds pastdv6jusino td izveidojusies paralelformaDuna. daZasloti neparastasmon6tas.AttEliuz tdm neburtukontUras var reizEmtikainoMin6tienosaukumi ka tie ndk skaidri,izplUdu5i, ir Jotiseni.lespEjams, jaust. jeb Tie ir Rietumeiropas monEtu atdarindjumi no indoeiropie5u leksikas,tdtadvalodas,kura lietota TddasmonEtas iegOtas vismazdesmitLatpirms6-7 gadut0ksto5iem. 5o vdrduupeivarejabUt viltojumi. pieminekJu izrakumos,visvairdk devu5ipirmieindoeiropie5i, non6kottds krastos.Tas vijas arheologijas un kapulaukos. varejanotikt3. g.t.pr.Kr. sdkumd. Daugavaslejtecesrajonadzivesvietds beigdsun2. g.t.pr.Kr. gadsimtd Zinatnieki ka domd, tds 11.-13. kalu5ivie'Kddaindoeiropieiusakneir Daugavasnosaukuma pamatd? pEc (Dund) Dueind Viensno mdsdienuizcildkajiem tejieamatnieki. SprieZot 5o darindjumu izskata, ndoeiropieiusalldzindmdsvalodniecibaspEtniekiemvi4iem rakstuzimes nav biju5assaprotamasvai :aftu valoduvEsturesspecidlistsGetingenesuniversitdtes biju5asvienaldzigas, un tap6cmonEtasizgatavotas vofesors VolfgangsP. Smids uzskata,ka nosaukuma pavir5i. tik Par vienu no iesp6jamiem 5o viltojumu x,matd ir sakne "dheu"(dhu)- putEt,virpulot,brdzties. rr;cSas saknesatvasinatsarl vdrdsdlmi, krievuEyrb pilskalnu. raZo5anas centriemuzskataDaugmales

CEL.VEDIS LATVIJASSENVESTURE

svars 0,97 g, 3 - Samanidi,lsmails ibn Ahmeds (892-907), dirhems, kalts 894/895 A5-Sanaspilsâ&#x201A;Źta (tagad TaSkenta),sudrabs, svars 2,89 g, 4 - Romas imperija,Vespasidns(67-79), monEta,bronza. Monetdm at5llir aversu un reversu jeb priek5u un aizmuguri, tdp6c zimejumdkatra no tam attalotadivas reizes. Romiesu monetu aversa parasli redzams valdnieks,bet reversa- kdds no dieviem. Uz ardbu dirhemiem ir tikai uzraksli, jo islams aizliedz attClot dzivas b0tnes. Aversa centra lasAms citats no Kordna, ka nav cita dieva, iznemot AllShu, bet gar malu savukdrl monEtas kal5anas gads un vieta, nosaukums. Turpreti reversa var atrast valdnieku vdrdus. Rietumeiropas dendru aversd redzams valdnieka portrets un vdrds vai $erbonis.Jebkuru monEtasuzrakstuzindtniekisauc par legendu.

cwM 101124

CWM 101122:9

CWM 16l127:6

CWM l0ll25:5

cwNI l0ll24 C W M l10: 3 7 5

Mon6tasar latinuun arabuuzrakstiem

0 J---l-

'1-Vacija, Otonslll (983-1002) unAdelheide,den6rs,sudrabs,svars 0 , 8 39, 2 - Ang lija.Kn ud s Lielais( 1016- 1035) , dendr s ,s udr a b s ,

Rietumeiropas monetuviet6jieviltojumi(A) un atdarinitds istas Rietumeiropasmonetas (B), kuras -'izmantotas paraugam

KO ZINA RAKSTI

Tas ir viens no iev6rojamdkajiem un pazistamdpieminekliem. kajiemLatvijasarheologijas Daugmale sastavno jau minetdpilskalna,tad vel senpils6tas, ostas,kapulaukiem. Sis arheologiskais komplekss atrodaspavisamnetdluno Rigas- Daugavas upes kreisajdkrasta Daugmalespagast6pie Tidu un Puksti4umdjdm. Pilskalnaieriko5anaiizvelets pie VarZupites zemesrags,kur5 izveidojies ietekas Daugavd.Jau dabiskivietair labiaizsargata. Dienvidos un rietumosto no apkartnesnorobeZolidz 10 m augstd un stavd minEtas upites grava, ziemelos-ldz 25 m augstaisun stdvaisDaugavas krasts.Tikaiaustrumos, kur nebijadabisku5(Er5!u, cilv6kiem tadusvajadzejaradit.Teticisizveidots lidz 7 m augstsun 80 m gar5zemesvalnisar grdvita pilskalna plakumaizm6riap drpus6.To norobeZota ganuz rietumiem, gan 3800m2.Senpilseta iekdrtota pilskalna. austrumiem no Td aizqemvairakneka 20 000m2lieluplatibu.Daugavaskrastdatradusies osta.Senkapiem izvEleta vietauz dienvidiem no pilspret6jd- kreisajakrastd,lieldka kalnaVarZupites paaugstinajuma nogdz6.Apbedijumivel konstateti austrumu senpilsetas ziemeludald. Arheologiskajos izrakumospilskalnaun senpilsetdieg0tasap 20 000senlietu. Atrastobezripasun ripaskeramikas m6latraukulauskuskaitspdrsniedz I 2 0 3q 200000. Tas nav viss. Te atsegtasdzivojamds un saimniecibas 6kasar akmensun mdlakrasnim,maltuve, podniecibas ceplis,rotkaludarbnicas,dzelzs paliekas, ieguveskrasns,aka, nocietinajumu sen- Daugmalespilskalnd iegUta no kal(akmens gatavotd vdles galva.,11. gadsimts. pils6tasvdrti. jauna DaugmalebieZinopostitaun tikpatbieZino atdzimusi. ArheologikonstatEju5i, ka savdpastdvE1937.gadd ar heologs Valdemdr s Qi nter s Sanaslaikdpilskalns vismaz14 reizesnodedzis. Pir- akmens miecilv6kiuzdzivite apmetu5ies 2. g.t.pr.Kr. beigds. (1899-1979)tur atradaunikdlusenlietu runurakstu.Priek5mets Daugmales uzplaukuma laiksir no 10.lidz12.gad- vdlesgalvuar skandinavu izgatavotsno ka!(akmens,kurS,kd rdda analizes, simtam. tepatDaugavaskrastos.Sis apstaklisvar6tu pilskalnsar senpilsetu, Daugmales ostasvietu, r;remts kapulauku ir viensno ievErojamakajiem un pazTs- liecindt,ka tas darinatsuz vietas Daugmales tamdk aji e mL a t v i j a sarh e o l o g i j apsi e mi n e kl iem.pilskalna11. gadsimtd.Uzrakstssenskandinavu Kop S 193 3 . g a d a p i l ska l n dva i rd kka rtn o ti kuSi valoddlasdmsSadi- runarpesarO, bet tulkojums i zra k u m i . skan- "rUnasSisveidojisO" (varb0tOlafs?).Kd

LATVIJAS SENVESTURE CELVEDIS

r N PF Rr ,k+ f

r t\ PF1Rr

t t

hrlt s

BY I ,lb

I 1l l. 1 ?1 I

Skandindvu riinas Vikingu laikmeta(800-1050) visvairak izplatitievarianti. A - da4ur[nas; B - zviedru-norvefu rUnas.

rcdzi, ta ir tikai dala no teikuma.Nelaime,ka pEtniekuricibd ir tikai puse no akmensvales. pilskalnd TrUksto5d da!a,kaut izrakumiDaugmales turpinds,vel navatrasta.Varb0ttev tas izdosies? Parrunuparaugukalpojisvai nu grieKu, vai latinu alfab6ts,jo tds izveidoju5ds skandindvuun VidusjUrastautukontaktarezultatd. RUnurakstsvisagrdk 3. gadsimtd- bija pazistamsDdnijd.VEldktas izplatijdsvisd Ziemeleiropd. Pateicoties vikingiem, rUnasnonaku5as SenajdKrievzem6. R0nasparasti s lietotasuzrakstiem. Grdmatasar tam rakstitasreti. ao cpilskalna Daugmales atradums ir pagaiddm vienigais Latvij6zinamaisskandindvu raksts. priek5metiem pieder10.-13. Pie ar uzrakstiem gadsimtadivasme4uzobeni(divasme4u - tas nozim6,ka asmenimasasir abaspuses).Uzrakstiuz zobeniem veidotino daZddumateridlu - damascEta terauda,krdsainometdlu,dzelzsielikumiem.Tie atrodasuz asme4iem.SaduLatvijasteritorijdatrastu zobenuskaitstuvojas30. UzrakstiULFBERHTun INGELRIIatspogulokddu Rietumeiropas ierodu darbnicunosaukumus. Parzobenadarindtdju liecina ari uzrakstslati4uvalodaGICELINME FECITlN 3cm NOMINEDOM|Nl,kuratulkojums bUtu- "ManigatavojaGicelins ta Kungavardd".Velzindmiasme4i, Talsu(pirmaisno kreisdspuses)pilskalnEun Daugmales kurus greznoatsevi5(iburti,zilbes,nodalitasar senpilsetaiegiitieno dzelzsun bronzasgatavotierakstdmie krustiem.Zobeniar uzrakstiem par ieve- stili.13.gadsimts. uzskatami N

KO ZINA RAKSTI

â&#x201A;Ź U

3cm

@il

@ @ @ ffi

w --

{

<<, \

Zimesuz ripaskeramikastraukudibeniem

dumuno frankuzem6m.Tas,protams,nenozimC, ka slavualfab6tsjeb kirilica.Td pamatdir grie(ualfaSadusierodusnevarejadarindtuz vietas.Visvairdk bEts.Baznicaneap5aubdmi saistdsar rakstibuun gan grdmatdm. zobenuganar uzrakstiem, beztiemiegOtikur5u DaugavaskrastuAizkraukles, Kokneses teritorijd.Vili neap5aubami mdc6jagatavotzobe- pilskalnos, kd ari citu piemineklu arheolo$iskajos nus.lespejams, ka kddsno kur5uierodumeistariem izrakumos ieg0tirakstdmie stili.Tie ir irbulveida raksm69indjis savaasmeniatkartotredzetosuzrakstus. tamriki,ar kuriemrakstijauz vaskotiemkoka dEliTad varb0tstarpasme4iemar uzrakstiem ir viet6ji Siem.Stiluatraduminoteiktiliecinapar iedzTvotdju ralojumi?DiemZ6lnevienszobensar kur5umeis- rakstitprasmi. TaduLatuijasstiliemnav tie5aslidzitaravardunavatrasts. bas ar SenasKrievzemes rakstdmrikiem. Tie vairdk 12.gadsimtaAustrumlatvijd no SendsKrievze- atbilstBaltijasj0ras piekrasteszemeszindmajiem. mes sdka izplatitiesviens no kristigasticibasvei- Tassavukdrtlaujdomdt,ka kirilicanav bijusipla5dk diem - pareizticiba.Lidz ar to vareja ieviesties izplatitaLatvijd.

LATVIJAS SENVESTURE CELVEDIS

pat uz kapukrusbi5ukokos,darbarikos, Pastasti5u tev v6l par kddiemarheologiskiemiegrieztas gadsimta paraksta 11.-13. vieta. ar zrmem.Latvijas tiem.Tdldkaattistibatas lieto atradumiem piemineklos ieg[ti mSlatrauki,kuriemuz dibeniem Ceribu,ka arheologiatradisliecibas,kas varEtu par musurakstaun rakstitfiguru nospiedumi. apgazteso5opriek5statu verojamireljefu$eometrisku plaia prasmespirmsakumiem, ir maz. Tdp6cvisaidro5i Zmes uz mdlatraukudibeniemsastopamas j0ru, KrievzemE. Senaja ka lidz13.gadsimtam Latun uzskatisim, teritorija zem6sap Baltijas secinasim to izskaidro5ana.vijasteritorijdbija izveidojuSies un pastav6jatikai Arheologu vidUnav vienpratibas zimem,tur- frazeolo$iski darbnicu - logografiskd rakstaelementi. Tomer Vienitas uzskataparpodnieku preti otri - par ipa5niekuzimem.Latvijdtddas nezaud6sim noslepumi ceribas,visi Zemesmates ipa5umuzimesir zinamasarTv6ldk- viduslaikos,navv6l uzmineti...

Romas valsti un baltu apdzivoto teritoriju savienojoSie t ir d zn i e ci basc eli . o - d zi n t arcael5,O O - p a re j i cee l i ,[N - ro mi e Su i m p Eri j a.

KO ZINA RAKSTI

ko paii saucpar "gl6su",sEklosun paid krastd.Un - kd jau barbari- tie nav ne pEtljuii, ne uzzindjuii,kdda tam daba vai kede kafte hs rodas; ilgi pat guldja tas starp pa5inekopar citiemjlras izmesliem,lldz milsu grezntbacEla to godd. Ta, ja nu Latvijassenieiedzivotdji vai arheologiSosrakstusnav Paii to nekur nelieto:jElveiddsalasa,neapstrdddtunes sevi nav uzrakstiju5i izraku5i, ko citastautaspar mumszina. tirgdun maksusa7embrtntdamies." tad lUkosim,

4. SendsRomasvEsturniekipar baltiem

(Tacita Qermdnija. - R., 1938. - 53.-55. lpp.) SenajdGriel5ijd un SenajaRomdbijavisaimiglains priek5statspar Ziemeleiropu, un ir loti maz rakstitu zi4u,kuras,kautvai ar lielujautdjumazimi,varetu saistitar Latviju. 5. Hamburgas-BrEmenes arhibiskapspar dd4u Ka tddasvispdrir, m6s lieldm6rdvarampateik- un zviedruiebrukumiemKursd ties dzintaram.Romie5uautors PlinijsVecakais (23-79) sava enciklop6diska raksturamateridlu Jau konkr6tasziqas par Latvijassenajiemiedzikrdjumd"Dabas v6sture"minejis,ka imperatora votajiemsatur Rietumeiropas un Ziemeleiropas ticissUtitsuz viduslaiku Nerona(37-68) laikdkddsdiZciltigais hr onistudar bi.9. gadsimtapir m or ei z i sp6!u varda nosauktakddano mumszindmajamtautam. BaltijasjUraspiekrastipec dzintaragladiatoru cirkaizrota5anai. ViryScelojispa t. s. dzintaracelu. Ham bur gas- Br Emenes ar hibiskapa Rim ber ta pilsetupieDona- (801-888) sarakstitaja"SvEtdAnskaradzivesapTasvedano ltdlijascaurKarnuntas vas upes (tagadCjdUngdrijasteritorijd)uz Vislas rakstd"minEtikur5i(Con).Ta 30. nodaldaprakstlti upes lejteciun tad pa to lidz jOrai.Tur tdldk celS ddryuun zviedruiebrukumi Kursd854.un 855.gadd: turpindjaspa piekrastiuz austrumiem. Minetais "Nevaratstdtnemindtu,ka pEc[Hamburgas arhibisromietisdzintaruatvedistddd daudzumd., ka ar to kapasvdtdAnskaralaizbraukianastd Kungalaipniba biju5irotdtipat tikli, kas nodaliju5iarenuno skati atkldjds jau minEtajiem zviedriem. Taluno viryiem atradds tdjiem.SenajdRomdno dzintaragatavojaarl rotas. kdda tauta, saukta kurii, kas kddre,izbija paklauta To lietojakd zdles.V6l gributev pateikt,ka Plinijs zviedriem,betpirmsilgalaikabijasacElusies un atteicds VecdkaisgdjabojdVezuvavulkanaizvirduma laikd. atrastiespaklautibd.Dd7i,to zinddami,laik6,kad blskaps Mums nozimigakaszi4as atrodamasromie5u bija ieradies zviedru zem6, savdca lielu skaitu kugu un v6sturniekaKorn6lijaTacita (ap 58-117) darbd devdsuz [kuriu] zemi,ilgodamiespdr4emtvipumantuun "Qermanija". Grdmatas45. nodaldstdstitspar ais- paklautviqussev.Viqukaralvalstibijapiecas pilsEtas.Kad tiem (Aesfff).Zindtniekidoma, ka tie var6tu b0t iedzlvotdjiuzzindjapar vi7u[ddpu]ndk*anu,tie sapulcEjds pretotiesun aizstdvEtsavus pru5u,lietuvie5uun latvie5usendi.Tddd gadijumd vienkopusun sdka vtri1lgigi ipaiumus. rJzvaru, Guvuii viqi nogalindjapusi ddqu un K. Tacita vEstitaisir pirmds rakstitdszipas par per7Ema pusi ddpu flotes, zeltu, sudrabu un citu kara baltiem: par padzirddja lauprjumu. Kad to karalis Ulavsun zviedri, jArasavdpiekrastE "Tadnujau pa labiSvEbu apskalo vElEjds kas sev iegilt reputdciju, ka spEj veikt to, ko dd7i aistieiu ciltis, kas paraids un izskatdneatd$irasno

svdbiem,valodd- tuvdkasbritiem.Pielldz tie dievumdti. Kd ticibas zlmi nEsd kuilu tElus:tie ieroiu vietd un kd aizsarglidzeklispret visu ko nodroiina dievescienitdjusari ienaidniekuvid}. Reti lSeraspie dzelzs, vairdk - pie rungdm.Ap labibu un citiem augliem pAhs ar lieldku pacietibu,nekdno parastdslermdpu nevthibasgaiddms. Bet arrjAru pdrmekl) un vienrgieno visiemlasa dzintaru,

nebija varEjuii, un ari tdpdc, ka 1ie laudis agrdk bija paklautiviryiem,savacaneskaitdmukaraspEkuun devds uz iim zemEm. Vispirmsvi7i nepamanitinokluva pie kddasnocietindtaspilsZEburgas[Ezerpils],kurd atradds 7000 karotdju. Vi7i to pilnigi nopostlja,izlaupija un nodedzindja.TddEjedistiprindtisavagard, viqipametakuSus un steidzaspiecu ilienu gdjiend uz kadu citu stipri

LAWIJASSENVESTURE CELVEDIS

r-r{

//r',

KurSuun zviedrucf4a Pie EzerPils PEc daZuvdstumiekudomdm,Rimbertapiemin6tdSeeburg (Ezerpils) Grobi4d. atradusies

KO ZINA RAKSTI

nocieilnatupili, kas saucdsApulia [Apote]. Sajdnocietindjumdbija 15000 karotdju.Pie tds nondkuii un ielenkuii pilsEtd esoios, viqi no drpuses sdka uzbrukumupilij, ko no iekipuses viriSl{giatsita.[..] Tdpagdja astoqasdienas, vipiemno karadarbibasneatlai2oties,cinotiesvisu dienu no rita lidz vakaram.Daudzikrita Seitun tun bet ne viena, ne otrapuse tomErneieguvauzvaru.Ilgds cipdspagurusi, zviedru tauta devitd diend sdka klEt mazdlSiga, sirds trisdspdrbijusies,par to vien domddama,kd no turienes izk!frt.'ieit," vipi saclja,"mls neko neieglsim, bet mlsu kuli ir visaitdtuprom."ll Arkaftigiuztraukuilies,vipi bija pilnigdnezipdparto, kasviqiemdardms,un tddE!nolEma izzindtar lozi, vai dieviviqiem grib sniegt uzvaru vai ari palidzEtdziviem no turienes izklit. LozEjotviqi neatrada nevienudievu, kasgribEtuvipiempafidzELKad to paziqoja tautai,karanometnEizcEldsmilzigasvaimanasun gaudas un pagaisadrosme.ftraudislteica: 'Ko darisim,mEsnelaimigie?Dievim4s ir atstdjuii,un neviensno viqiemmums nebis paligd.KurplaibEgam?MEsuku$i atstdtilotitdlu, un,ja mEsbEgsim,mumsdzisiespaka!un iznicindsmAs pilnigi. Kdda cerlba mums bls?' Kad virli atradas gede bezcerigd stdvokli, da2i tirgoqi, atcerEdamies biskapa [Anskara] mdcibas un norddrjumus,pieddvdja viyiem padomu: "KristigoDievs,nvipi teica, "biehipalidzEjistiem, kas vipupiesauc,un Vipapalidzibair visspEciga.Tadlai nu prasam, vai Vir15grib blt ar mums, un lai dodam milestibasgard solijumus."PEc visu vElEiandslozEjot, atkldjds, ka Kristus grib viqiem palidzEt. Kad to visiem publiskipaziqoja,visu sirdis pEkipi kluva tik iedroiindtas, ka viqigribEjadroisirdigi sdktuzbrukumupilsEtai. 'No kd mumstagadjdbistasvaijdbailojas?"viqisacija. "Laicindmiesun uzvedamieskd viri,nekasnespEjmums stdtiespretim.Uzvaramumsdro1a,jo par mlsu paliguir varendkaisno dieviem.'Un,kad visibija sapulcEtidrosmd un priekd sdWuzbrukumupilsdtai, un vipi bija to ielenkuii un bija gatavi sdkt kauju, [pilsEtas]iekiienE prasija, lai viqiemdod iespEjurundt.Kad zviedrukaralis tampiekrita, viqiteica:'MEsvdlamieslabdkmierunekd kauju,un mEs gribam ar jums vienoties ligumd. Vispirms mis jums gribam atdot vieno1andsnodroiindSanaivisu zeltu un ieroius, ko mEssa7Cmemkd kara laupijumuno ddrliem pagdjuid gadd. Bez tam dosimjums no katra pils iedzivotdjapusmdrciqusudraba un vdl maksdsimnodevas, jau agrdk maksdjdm,kd ari $ilniekus,paklaujoties kuras .

CELVEDIS LAryIJASSENVESTURE

jAsu varai,un [gribam]jums paklausit,kd tas bija agrdk." jaunekludedzibu,kas,klldami Tastom1rnenomierindja teica,ka tikaisirdtgdkiun bezbailigdki,gribEdamicrnrties, ar ieroiiem izpostl1otpili un visu, kas tds laudimpieder, paius aizvedotpar gAsbkpiem.TomErkaralisun galvenie valstsviripEc vesehgapadomapiepdma[kuriu] labo roku un noslEdzallgumu,un, savdkuii neskaitdmasvErttbas, ar 30 $llniekiematgriezdssavdzemE." (AndersonsE. Ddnijassakariar BaltijaszemEmno lX ltdzXlll gadsimtamvEsturesavotugaisma// LatuiiasPSRZindt7u AkadEmijasVistis. - 1990.- Nr. 1.- 33.-34. pp.)

6. Skandindvuviduslaikurakstitieavoti par kur5iem,zemgaliem,libie5iem NozimigiLatvijassenvCstures rakstitievCstures avotiir skandindvu sdgasjeb teikas.TajAsatrodami vairak vai mazak patiesunotikumuun personu apraksti. sdka12.gadsimtd, bettds Sdgaspierakstit sacer6tasdaudz agrdk un sakotn6jinodotasno paaudzesuz paaudzimutvdrduformd.Kd vienano mumsinteresantdkajdm minamaEgilasdga.Td vEspersonas- vikingaun dzejnieka ta parvesturiskas (ap900-982) piedzivojumiem. EgilaSkalagrimsona Sagas46. nodaJd attelotsEgilaun vila brdlaTorolfa sirojums Kursdap 925.gadu: "Torolfs (Egila brdlis) un Egils dzlvoja labd saticibd ar Foriru. Pavasart vipi sarrkoja lielu kugi, sapulcindja jAras braucEjus, devds vasaru Baltijas jArd laupit, ieguva lielu laupijumu un izctnija lielas ci4as. PEc tam vi4i brauca uz Kurzemi un izkdpa mald. Uz pusmEnesivipi tur noslddza mieru un tirgoiands ligumu. Bet, kad norundtais laiks beidzds, virli saka sirot, uzbrukdami daZddiemapgabaliem. Kddu dienu vikingi iegriezds platd upes grivd. Visapkdrt auga biezs meZs. Vifi gatavojds kapt mald un sadahja braucEjus divpadsmit vlru pulciqos. Vikingi devas meZd iekid un pEc isa laika atrada kddu nometni. Tur vipi laupija, nokaudami visus virieius, bet laudis bEga un neturEjas n emaz p retim. Kad tuvojas vakars, Torolfs taurdja visus laudis kopd, un viri griezds majup no tas vietas meia, kur katram gadijas blt. Kuga laudis varEjapdrskaitit, kad tie sanaca

VikinguieraSands

Adensmala.Kad Torolfsbija nondcisjdras krastd,Egilu nekur neredzdja.Piendcanakts, un kluva tumis; tdpdc laudisnodomdja,ka virlunebA5otiespdjamsiet meklEt. Egilsbija ar divpadsmitbiedriemizgdjismeZamcauri un ieraudztjisplaius klajumus ar 6kam. Kddas mdjas stdvdjatam taisnipretim, Ltnuz turieni vipi filip devds. Piendkuiikldt, viryinaskimetdsmajasiekid, bet neviena tur neatrada.Vinipa$Eravisasaiznesamdsmantaslidzi. Nometndbija daudz6ku, un vikingiemndcdsdiezganilgi uzkav)ties.Kad viqiizndcano mdjdmklajumd,kuriu pAfis

KO ZINA RAKSTI

a; -r?,5a stan viniem un meZu un filin uzbruka , . . ': = * . S:ap vipiemun me2u bija uztaisitakoka sEta. Egils : =<rtindja biedriemsekotvi7amuz pdddm,lai uzbrucEji -espEtu tos no visdm pusEm aplenkt. Egils devds pa priekiu un citi paka! tik tuvu, ka neviens nespEja iespiestiestiem starpd. Kurii nikni svieda uz sirotdjiem Slsdpus un idva bultas,bet zobenukautitldneielaidds. Egils un viqa laudis, uz priekiu dodamies,drlz noskarta,ka koku sEtanovedsfiri, kur pieiet otra sdta,kas aizkavdsvirlusdotiestdldk. SEtusfirl kurii nodarijavikingiem daudz launa. Vieni uzbruka laupitdjiemno sitas puses,kamEr citi meta drEbestiem uz ieroiiem. Tddd kdrtd vikingusievainoja,saglsffja un visussasdja.Pdc hm glstekpus aizvedauz ciemu. Ciemavecdkaisbija varensun bagdtsvirs. Vipambija ra2ensdEls. Tagadnu sdka apspriesties,ko ar gAste4piem iesdkt.Zemnieksteica,ka labdk visus tos citu pEc citanogalindt.ZemniekadElsiebilda,ka klA*ottumis, lldz gdstekpusnomoci6ot,un tdda steiga neatnesiiotcerEto priekuun gandanjumu.Virl{ fidza pagaidltlldz rttam.Aiz td iemeslagAstekryusstipri sas5jaun iesprostojakddd Eke. Egilupiesdja ar kdjdm un rokdmpie staba. Pdc tam mdju stipri aizbultEja.Kurii turpretimdevds zdld, Eda, dzEra un gavildja. Egils kustindja stabu, pret to atspiezdamies,kamdr izkustindja no zemes. Sfabs apgdzds. Egils atbrlvojdsno td un ar zobiem atraislja sasietdsrokas. Atbrivojis rokas, viqi attaislja vald ari kdjas.PEctam vipi atbrivojasavusbiedrus. Valdtikuii, sirotdji lAkojavietu, caur kuru visviegldktikt drd. Ekas sienasbija celtasno pamatigiemkokiem,tikai viena S$Erssienabija pldndka. Virli steidzdsturp un to izlauza.Tadekefte ieslodzrtieiekluvaotrd telpd,kuraiarl visapkdrtbija ba!$u sienas.Vipi izdzirdEja,ka kaut kur apakid rund cilvEki.Vipillkojds visapkdrl,kamEratrada zemEdurvisun tds atvdra.Apakid atraddsdzila bedre, no kurasatskanejavirieiu balsis. Egils jautdja, kas iie esot par laudim. Uzrundtais nosaucaseviparAki. Egilsjautdja,vaivipi nevElastiktno bedresdrd. Aki atbildEja,ka to gauZi vEloties.Egils ar biedriemnolaidaleja virues,ar ko bija bijuii sasaistiti,un uzvilka vtrusaugid.

Egilaun vi4a biedrusag0sti5ana

Aki teica, ka abi jaunekli esot vipa dEli,bet paii vipi esotddqiun pagdjuio vasarujArasgaitds sag?stiti "Ziemupret mani izturEjaslabi,'vipi sacija. "Pat visa zemnieka saimnieclbatika nodota mands rokds, bet manus dElus padarija par vergiem, un tie cieta lielas mokas. Pavasari gribEjdm aizbEgt. MEs nokEra un ietupindjaiai bedrE." "Tevbls gan 5i vietalabipazlstama,"atteicaEgils,"un tu zindsimumsparddltcelu,kd tiekamno iejieneslaukd." Aki teica, ka blakus esot vEl viena Skdrssiena.un

LATVIJASSENVESTURE CEL,VEDIS

un apkalpotdji taistja vrrieiiem gultas. Egils pavElEja daZiempaliktdrd un uzmanit,laineviensneizskrienlaukd. Vi7i devdsar citiemistabd.Sirotdjipa$6raieroius, kuru nebijatrdkums,un nondvdjavisus virieius, kas vien bija iekid. Drtz viensirotdji bija labi apbruqoti. Aki piegdjapie nolaiZamajdmdurvtm,atslEdzatds un teica,lai kdpjotvienlejd. PapEmuiilidzi sveci,sirotdjikdpa lejd. Tur atradds zemnieka ddrgdkds mantas, skaistas rotas un daudzsudraba.lraudisuznesasmagds nastas augid. Egils papEma kddu smagu miestiqa krlzi un uznesaaugid. Tadvipiaizgdjauz meZu. Jau meZd nonacis, Egils apstdjds un teica: 'Sa-ds sirojums izndk bEdlgs un isteniem vikingiempavisam nepiedienigs.Mds nozagdmzemniekamddrgumus,viqam padamnezinot.Sddu kaunapilnu rtctbunedrtkstpielaut. lesim uz ciematu atpaka! paziqot, kas noticis.' Visi pretojds,teikdami,ka gribot doties uz kugi. EgilsnolikamiestiryakrdzizemEun skrEjauz ciematu atpaka!.Pie mdjasnondcis,viqi ieraudztja,ka sulai7i nes apkldtusgaldus virtuvE.Egils ieraudzrja,ka virtuvdkuras liela ugunsun uz tas vdrdsprdvskatls.Toreizbija parasts nest mdjds varenasmalkas S$ilas.Gards i$ilas iesdka degt viend un izdegaotrd gald. Egils paSErailSilu ba!$a garumd, ienesa to zdl6 un degoSogalupabdzapaspdrnEpaiu jumta skaidiyustarpd. Uguns dtri izplatijds.Pirms iedzivotdji uguni pamanlja,viss iumtsjau bija viendsliesmds.Wrieii metdsuz durulm,bet nespEjatikt drd - pa dalai tddd!, ka duruis aizsprostoja 5$ila, ka ari tddE!,ka Egils sargdja durvis. Lieldko dalu vhieiu vipi nonavdjadurvts.Pdc isa brrtiqadegazdle, kas ar visujumtu sabruka,un laudis, kas bija iekid, aizgdja Bagdtikur5amdjasizposti5ana bojd. Egils skrEjaatpaka! uz meZu. Vipi atrada tur biedrus kopd. Visinu devdsuz kugi. Egils teica, ka miestiqakrlzi, piemetindja:"Uzlauzietto, tad iekl0sietlablbasgubemun pats paqEmis,vipi gribEjapaturetka goda davanu.Td ko no turienesvarEsietiet, kurp viengribat." pilna bija ar sudrabu.Torolfalaudispriecdjds,ieraudzrdami Egils ar biedriempaklausijapadomam.Virli uzlauza viqidevasjArd,uzgEndja Egilu ndkam. Gaismipaisvrstot, delu sienu, iekluva gubenl un izndca drd. Nakts bija lauplja, kur vien varEja." tirgotdju kugiem un tumia. Egilabiedri devapadomufiliq steigtiesuz meZu. (Mdsu Latvijas Dzimtene: Ainas iz dabas un vdstures. Egilsjautaja Aki: 'Ja mdja tev tik pazistama,tad parddi Câ&#x201A;Źsis, 1921. - 27.-30. Ipp.) mums kddu laupijumu!"Aki paskaidroja,ka mantu esot diezgan,piebilzdams:"Lielatelpaaugistdvd,kur gu! pats Interesantas zi4aspar Latvijusatur skandindvu zemnieks,ir daudzdaZddumantu,netrAkstari ieroiu." vai priek5metiem. uz akmepiem SkanEgils pavEleja kdpt augid. Uzkdpu6i augia, vipi r0nuuzraksti redzeja,ka augiEjd telpanav aizslEgta.Tur dega uguns dindvija,sevi5(iZviedrijdun Danijd,pastavEja tra-

KO ZINA RAKSTI

7. Vdcugaridznieksun hronistspar kurSiem

\',\.\ r{ \

-s

(

Daudznoderiguziqupar Austrumeiropu, ari par Latviju,atrodamsvdcugaridznieka un hronista816menesAdama(?-ap 1081)sarakstitaja Hamburgas-B16menes arhibiskapijas vEsture un ddr.ru garidzniekaun hronistaSak5a Gramati(a (ap 1150-1220)darba"Danijasv6sture".Abi autoripla5i izmantoju5i skandinavu sdgas un citas mutvdrdu agrdkashronikasun vesturiskos tradicijas, darbus. LOk,ko par kur5iemzindjaBr6menes Adams: "... [no salam]lielakair td, kas saucasKurzeme (Chuiland). Celi lidztaiir astorludienu[gari];tie[kurii]ir

visneZdllgdkd cilts, un visi no tds bEg, tddd!ka ta pardk elku [nodevusies] dievupiefigianai. Turir loti daudzzelta, vislabdkiezirgi. Visas [vir,tu]mdjas pilnas priesteriem, auguriemun burujiem,kuripat ietErptimAkuapgdrbd.No visaspasaules[maldm]turp[laudis]ndk prasit[ordkulu?] tedervalles r0nakmens. 11. gadsimts. atbildes,bet visvairdkno spdpiem un grie$iem.Mums liekas, ka ii ir E [pati] sala, kas Sv. Anskara dzives :'cija par godu miru5ajamuzstaditajakapakmeni aprakstdnosaukta"Chori",kuru toreiz nomdcazviedri, --nu rakstaiecirstisu informdciju par miru5o,tiem [piespieZot]maksdtmeslus." -:tikumiem,kurosvip5piedalijies. Td Nedervalles (Spekke A. Bremenes Adamulasotar latvie1u tautas t,'l6rvallas) rUnakmens apgabala SEdermanlandes vEsturnieka acim// Latvijas Vesturestnstit7ta Zurndts. 1937.- Nr.1.- 48.lpp.) I.redrijdstasta,ka to cElusiSigridapar piemi4u

viramSvenam,kasbieZiar bagdtiemkugiem -,/am uzZemgaliapkdrtKolkasragam. :"aucis Sis 1,1m :-Estais,1,4m plataisgranitsuzstaditsap 1040. vidusrunuuzraksts uz Kadscits11. gadsimta r. -Cu. arinukarbilasari liecinapar vikinguun zemgalu .:"taktiem.MinEtopriek5metu atradakddaapbei';nra inventdrd MeldraezerakrastaSigkapulaukd -.-'a Zviedrijd. MUsinteres6jo5d uzrakstadalaorigi-ia skanSadi- ilartR . fik af . simskum. mani . r.2 eR . pis(aR).... i ... . ati . inuirmuntr.fapi. runar. :r-:.:r.Latviskitas bUtu- Djervssa46mano zem-

Interesanti, ka Br6menesAdamsbija pirmais,kas ieviesaBaltijasjuras nosaukumu(latiquvaloddmare Balticum).Jaunais nosaukumspamazam izspieda iepriek56jos- VenedujUra, Barbaruj0ra, SkitujUra,AistujUra,Austrumuj0ra. TaduBremenes Adama priekSstatipar BaltijasjUras austrumudalu nebijane pla5i,ne dzili.Td viq5 daudzascietzemes dalas sauca par sal6m.Vi4aprat,ari lgaunija,lidzlgi Kurzemei,ir liela sala. Br6menesAdams pirmais min ari baznicu Latvijd. Td var6tu but uzcelta pEc 1070.gada.BaznicaatradusiesKurzeme:

I = --nas.Piev6rsuzmanibu - runar. pisar- tie5i "Turtagaduzceltabaznrcaar kada tirgotdjapElEm,uz :-,a: rakstitsDaugmalespilskalnaakmensvales ko vipupamudindjaDdnijaskaraladaudzdsddvanas.Pats -:-<sta.

CEL.VEDIS LATV-IJAS SENVESTURE

karalis, prieka pilns par [m}su] Kunga [mdclbas izpla- brdla EsbjernaSnarpa vadtbd.Elandes sald ddpi ieguva daudz laupljumaun gAsbkpus. Kad ddpi atgriezdsuz tlSanul,man noskaitijapriekid io stdstu." (AndersonsE. Ddnijassakariar Baltijaszem€mno lX lidzXlll saviem kujiem, vitli uzzindja, ka kurii atrodas jAras gadsimtamvesturesavotugaismd// LatvijasPSRZindtqu Saurumdstarpcietzemiun Elandi.Ddqiatlaidasag[stitos AkadEmijasVCstis.- 1990.- Nr. 1.- a|. pp.) un devds pret kur{iem, kurus vipi atkldja Jarnlokas ostd Elandessald.MEsudiends5o oslu vairsnevaridentificdt. Viens kuriu kulis kdda piedzivojuia vira vadibd bija 8. Dd4u garidznieksun hronists par Daugavas iepdmis sarga vietu, turpreti devipi kufii bija izvietoti Jarnlokas ostd. Kuriu jdrnieki pameta kugus un izklida pils€tuun Elandessalu ostd, lai pievdktulaupijumu.Kad kurdi manlja, ka pret viqiemdodasliefij1ras spEki,vipi izvilka kugus krastd un Sak5aGramati(adarbdvairdkkdrtminEtaDau- gatavojdsaizstdv1tiesuz sauszemes,btidami maldigds gavaspilsEtaun tas valdnieksHandvans.Td Ha- domds,ka uzbrucEjiir zviedri. Kdds vecs kursisdomdja, dingasdgav6stapar to, ki vikingsHadings9. gad- ka faktiskituvojdsddpi. "Navieteicamstossagaidit,"vipi simta beig6s uzbrucis valdniekamHandvanam sacija. Vecaiskursistad pavEldjasavam kuQimairlties (Handwan), pils6tu prom,bet pdrEjiekurii palika, paslflpudieskr1mdjos.Kurii ar karaviltibuie46misDaugavas un prasijisatlidzlbuzeltd,bet Frodisaga stdstapar izmantojato,ka ddpukuginepazinakopmanevrEianu,un notikumiem 10.gadsimtasdkumS, kadHadingad6ls nodarija ienaidniekiemlielus zaudEjumus,iekams ddpu vikingsFrodiaps6disHandvanaDaugavaspils6tu vadibapaspEjavisus savus karavirusizsEdindtkrastd. par kal- Pielaidu5ipie krastaSvenaSkElingaun NikolajaVendieia un galu galdto ieguvisar viltu,pdr$Erbies pa priekiu, un nogaidijuii, poni,bet pEctam apprecEjis Handvanameitu.Kur kufius, kasstraujidevdscitiem kamErio kugu komandasizkdpj krastd, kurii devds drd meklEjama d64uhronistaaprakstitdpils€ta?Jdsaka, no savdmpaslEptuvEm un visusizkdpuilosnogalindja. Atri ka Sak5aGramatifaaprakstitie notikumine vienmEr virli pieveicaari AbsalonabruryiniekuTlves Gard un Espakdpi.Sajdgadijumd gera kuSu ir ar pietiekami lieluticamibas laudis, kas mEgindja doties paligd nelaimE zindtniekidom6, ka HandvanaDaugavaspilsEta, nokluvuio pirmo kufiu komanddm.PEctam kur*i uzbruka pilskalnu. iesp6jams, saistdmaar Daugmales Min6- Magnusa Skdnieia kula laudim, kaut gan viqu tais vikingsFrodicinijiesari KurzemE,kur valdijis komandieris,bldams apdomlgdks,bija piebraucismald patsizpostijis iem kugiemku rii nopEmaai16valdnieksDornis.PEd6jais savuzemi, attdldkdvietd.Nopieveil<taj td cerotienaidniekus izmErdEt ar badu,un nocie- tdjus un paius kugus nogremdEja,ar cirujiemizcErtot tindjiesar saviemkaraviriemkddd pilsEtd.Frodi, caurumuskuQu sdnos.PEc tam viqi vErsdspret karala neb0damsdro5s par uzbrukumapandkumiem,dEla SlEsvigashercoga Hristofera kuga jlrniekiem, kas izlicies,ka atkdpjas.Kur5itam notic6ju5i un metu- bija piebraukuiivEldkun vilt1udE!pagriezuiikula sdnus pretkrastu.Kurii saqEmaddrluflotesgalvenokuli artddu Siesvajdtdd4us,bet sakritu5i vikinguslepeniizrakmetamo 5llEpu un akmequ krusu, ka ddqi bija spiesti tajdsbedrEs,kur ap5autiar bultdm. vienigiaizsargdtiesun nespEjapdriet uzbrukumd.Pats Daudzdro5Skas zipasSaksisGramati[issniedzpar princisgandrizpazaudEjadzivibu- vipu no kuriu rokdm kur5uuzbrukumuElandessalai1170.gad6.Vi4am izgldba EsbjernsSnarps,kas ar savu kugi dtri iedrdzds bija iesp6jamstds iegUtno biskapaAbsalona,5o starp briesmdsnokluvu*o kugi un uzbrucEjiem.ledegds notikumuaculiecinieka. Sis Knitlinga sagasatstdsts pati slvdkdkauja.Ievainojuii tuvdkosj Erniekus,ku rii sdka skanta: vilkt Esbjernakugipie krasta. Varonigokomandieri,karala "Kadkara flote bija sapulcindta,ddtli uzzindja,ka kurii ValdemdraI jaunlbasdraugu,viqi apdullindjaar saviem posta Bldkingi.NebijatomErvElskaidrs,vai nav tik izpla- ilSdpiemun sviestajiemakmepiem, kad vip*, ballistu titasbaumas,tdpEcnolEmavispirmsizs1fitElandessalas pametis,pilnd apbrupojumdno kufia pakalgalasteidzds virziendiilAku grupu Kristofera,biskapaAbsalonaun vipa uz priek5galu.Kurii piespieda vipu atkdpties uz agrdko

KO ZINA RAKSTI

0 +! i t, il I

r -'au uzvaraun danusakaveJarnlokaskaujaspirmajadiena

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

Dd4u uzvara un kur5u sakdve Jarnlokas kaujas otrajd diend

KO ZINA RAKSTI

kur vipi salima.Visi ddpuilrnieki, atskaitotkddu '"etu, gratu,bailEsielEcajlrd. Kuriiatkalsdka lauztddqukugu frnos caurumusun kdpt uz kuliem. AtZilbisEsbjerns SnarpsvElpdris reizescentdsnoklAtkugapriekigald,bet <;uriiar smagubelzienunoguldlj4virlupusdzivupie kuga stlres. No galvas nocirianas EsbjernuSnarpupagldba SkaiHristoferakug-djArnieki,pdruelkotvipu uz savu kuli. PEc tam kaujd iestdjds pdrtraukums.Kurii devds atpaka!uz krastu.Krastdizkdpuiie depi baidijdsar kurSiem ielaisties tuvciqd, bet stdvEja il56pa metiena attdlumd.Lldztumsaiabas pusesvienaotruapmEtdjatikai ar 5$dpiem,bet, tumsaiiestdjoties,vispdrpdftraucakauju. Kurii pavadlja nakti savd nostiprindjumd, kas bija ixeidots, sarindojotuz krastaienaidniekiem at7emtosun savuskufus, spraugasstarpkuliem aizpildotar kludiem un koku stumbriem.Lai izgldbtosno ienaidniekubultdm, kurii nostiprindjumadrpusi bija apkldjuii ar ieprieki saritindtdmun satitdmkulu burdm.Nostiprindjumambija tikai divas Sauras un zemas ieejas, pa kurdm iek5pusE vardjaiekl0t ilkai pusrdpus.Kurii nakti pavadija, dziedot karadziesmas. Ndkoid ritd, kaujai atjaunojoties,kurii tomErpieldva lielu klAdu. Aizrdvuiies ar iepriekiEjds dienas pandkumiem,vi7i nepldnojaizmantotpriekirocibasciqainostiprindjumuaizsegd,bet tospametaun izklaidusskrEjaddpu virziend. DApi jau bija sagatavojuiies kaujas keftibe, novietojotpriek6Ejdsrinddslabdkos spEkus,bet aizmugurE vdjdkos virus. Kurii ar saviem kaujas saucieniem pdrbaidrjaddqu vdjdkos spdkus, kas sdka b1gt. Kauias sdkumdkurii ar 5$6padArienukakld nogdzakddu Ulavu, jddomd, ievErojamuddqu karaviru. Nekdrtlgi dodoties uzbrukumd.,kurii nebija gaidijuii organizEtuprettriecienu no ddpu labdkajdmvienibdm,kuru kaujasgaru biia kdpindjisprinia Hristoferarakstvedisanglis Llkass. Kurii skrEjaatpaka!uz savunocietindtovietu,bet nesp€jaatrautiesno uzbrucEjiem.TddElvipito gan sasniedza,bet nespEjavairssakdrtotieskaujai.Viqigan noddra dapu aristokrdta Sitka dElu Nikolaju, kas biia viens no pirmajiemielauzieskur1unocietindjumd,un viqabrdliAko, kasar savul5ermenigribEjaaizsargdtbrdli.Ddpino visdm pusdmiebrukanocietindjumd. Kurii neviendddcipd viens DEcotrakrita. Td beidzdsJarnlokaskauja.' (Andersons E. Ddnijas sakari ar Baltijas zemEm no lX hdz Xlll gadsimtam vEstures avotu gaisma // Latvijas PSR Zindtqu AkadEmijas Vdstis. - 1990. - Nr.2. - 20.-21. lpp.)

9. SenEsKrievzemeshronisti par Latvijas iedzivotdjiemun iekaro5anaskarag6jieniem Ari senas Krievzemeshronistinav atstdju5ibez uzmanibas notikumusBaltijd.VErtigasliecibasizlasamasKijevasPedoruklosteram0ka Nestora(? pec1113)hronikd"Pagdju5o laikustdsts".VinSsavd pdrstrdddjis darbdapkopojis, un turpindjisvairdkas iepriek5Ejds hronikas.Sim darbamvEldkraditasvel vairakasredakcijas.To nolEkspardditattiecigdvaldo5d k4azadarbibulabvEligdgaismd.Hronikadod visvecdkomums zinamo Latvijddzivojo5otautu uzskaitijumu - zemgali,kur5i,libie5i,latgali.@6, tdpat kd Novgorodasun Pleskavashronikds,galvenduzmanibapieverstakaragajieniem, politiskiem gada notikumiem. Piem6ram 1107. Polockas vald, niekaVseslavad6liiebruku5iZemgalE, bettiku5isakautiun zaudEju5i 9000kritu5o,1111.gaddNovgorodaskryazsMstislavsVladimirovids sirojisar savu karaspEku AtzelE,1200.gadd Luku vojevoda$ezdilaiebrucisLatgal6. lzvilkumino Polockashronikdm,kas nav saglabdju5dslidz mUsudienam,atrodamikrievuv6stur(1686- 1750)darbd"KrieniekaVasilijaTati5deva vijas v6stureno vissendkajiem laikiem".Vi45 tur izmantojisari kddu legenduno m0s interes€joSd vestures avota. Tajd stdstits par kqaza Borisa Davidovida dEluVjadkoun Vasilkostriduar savu pamatiSvjatohnu.Vi4a,v6l6damdssagadatkqaza vietusavamdelamVladimiram - Voiceham,piespiedusi.padElus b€gtuz kdduno polockie5u zemEm Daugavaskrastos.Tas savukdrtizrais-rjis Polockd nemierus, kururezultdtd ieslodzita Svajtohna un pec VasilkonosUtitisUtr,ri. VjadkovEl pirmstam devies uz PleskavupCc palidzibasclqai ar lietuvieSiem, taduvdcie5iviqrunogalindju5i. Pamatojoties uz 5o pausts le$endu, uzskats,ka Indri(ahronikdsmin6tais KoknesesVetsekeir tas pats PolockasVjadko. VClakSisfaktsbieZiticisizmantots, ka lai pieraditu, latgaluvalstiskieveidojumiJersikaun Koknese ietilpu5i Polockaskpazistes sastavd.Jdsaka,ka lidz Simnevienamp6tniekamtd ari nav izdeviesneapgdlami pieradit,ka minetieVetsekeun Vjadkoir vienaun td patipersona.

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

jeb Mads0na.Vairaki tadiemvaretubut MedsUna vesturnieki 5o nosaukumu identific6ju5i ar MeZotni. ldrisiaprakstdMedsUna raksturota kd loti liela,zielespejams,ka ar Latvijusaistitinosaukumiatro- do5aun cilv6kiem piebagatapilseta.Tas iedzivotdji damiardbugeografa AbuAbdallaha ibn Muhameda lUdzotuguni.Tomerkartenav tik preciza,lai mes ldrlsi(1100-1165)sastdditajds kartEs.Viensno absol0ti dro5ipierdditu, ka Medsunair MeZotne. 10.Viduslaikuaribu geogrdfspar MeZotni

N =S\s.

leeja Meiotnes koka pili. Skatsno iek5puses.11.gadsimts.

KO ZINA RAKSTI

ReizEmrakstitievesturesavoti norddauz konkr6tu arheolo$iskdpiemineklaatra5andsvietu. ParastiSiszi4asir pietiekamas, laitos atrastudabd. Betir ari izqEmumi. Td mEsnezindm, kur Kurzem6 Pirmdzindm-a Latvijasteritorijdsarakstitdhronika atradusiesBr6menesAdamaminEtdbaznica.Cita ir Indri[ahronika.Td stdstapar notikumiem Baltijd miklair Indri[ahronika min6tdZemgalesosta.Bet 12.gadsimta sdkumS. beigdsun 13.gadsimta visinteresantdkd ir BeverinaspilskalnaproblEma. HronikasarakstitaRIgd,laikdno 1224.gadaruNeskatoties uz to, ka tas vairdkkdrtdetaliz6tiaprakvienanodalavEldenslidz1226.gadapavasarim, stits Indrifia hronikd,tas joprojdmrosinapEtniekus 1227.gadafebrudri.Domdjams, tas daritsbiskapa at5llirigdm uz domdm.Vienito mekl6ju5ipie BurtAlbertauzdevumd,lai Rigdeso5aispdvestas0tnis pie Valmieras, nieku ezera,otri redzEju5i tre5ieatraModEnas biskapsGuljelmoto varEtuaizvestuz Ropie gadu Vaidavas du5i ezera, ceturtie... Jau divsimt gaismdbiskapa mu, kur hronikapardditulabvEligd p6tnieku paaudzes, nomainot cita citu, nezaude Albertadarbibu,ko vi45 veicisRomaskatolubazpilskalnu. interesipar Beverinas Taskluvisparipa5u nicasuzdevumd. Latvijassenv6stures izzind5and. P6tniekuvairumsir vienisprdtis, ka par hronikas vilindjumu pils "Par Beverinas aplenkumu. Betletiizndcano pils priesteris autoruuzskatdmstajd vairdkkdrtminEtais gdja preti droisirdigi igaupiem un uz clr1u.Vipinogalindja jautdjumd parvipatautibudomasdalF Heinrihs. Tadu piecus no tiem, atqEma tiem zirgus un skrieiusatgriezds ju5ds. Pastdv divas galvends hipotezes.Pirmds pili pie priestera, pie vipiem,un sava kas tobrid atradds piekrit6jiuzskata,ka HbinrihscEliesno latgaliem. visi kopd ar to slavEja Dievu, ko redzEja cindmiespar ka hronists Savukdrt otrdsaizstdvjitonoliedzun uzskata, piederEja viqiem. Pie tiem Roboams, ari viens no drosbijisv6cietis.Nesenizteiktav6l ari tre5dhipot6ze,kul paid migdkajiem; vipi nokdpa ienaidnieku vidl, divusno Heinrihs vai baltu'pEctecis, lai skaidrots kd rietumslSvu pils nogalindja tiem un, no sdniem atkal sveiks un vesels ganparvi4adzimteni apkdrtne. tiekminEtaMagdeburgas pie savEjiem,teicaDievupar ipa6oslavu,ko tas atgriezies Piebildisim vienigi,ka hronistspats sevi nosaucis Kungs vi7am bija ddvdjis cipd pret pagdniem.Ari vipu Henricusde Lettis- letuHeinrihs(lndri(is). priesteris,daudznedomddamspar igaupuuzbrukumiem, Hronikair sadalitadetrds,pEc apjomada26dds uzkdpauz pils aizsargsienas un, kamErciti cinljds,skangramatds.Pirmdsdivas,kas ir visisdkds, v6stapar dindja,ldgdamsDievu,mAzikas instrumentu,Bet barbari, biskapuMeinardaun Bertoldadarbibu.HronologiskidzirdEdamimeldijuun spalgoinstrumentaskaryu,rimas, tajdsattdlotinotikumino 1180.lidz 1198.gadam. jo savd zemEtddu nebija dzirdEjuii, un, pdrtraukuii clqu, Tre5dgrdmataveltitagalvenokdrtlibie5upaklau- vaicdja,kdds iemesls tik lielai llksmei. Leti atbilddja, vipi pirmodevi4ugadudarbibai priecdjotiesun slavEjotDievupar to, ka, nule saqEmuii Sanaiun biskapaAlberta grdmatd kristibu,redzot,kd Dievs vi1us aizstdv.Tadigaupi ierolaikano 1199.lidz 1208.gadam.Ceturtajd Tur atrodamiari citi sindjaapspriestiespar miera atjaunoianu.Bet leti atbilstdstitspar igau4upaklau5anu. notikumi,ieskaitotKoknesesun JersikasiekaroSanu,dEja: 'VEl neesat vdcieiiem atdevuii nolaupltdspreces, kasietverlaikposmu no 1208.lidz1226.gadam. nedz mums tik bie2i atnemtoipaiumu. Bet kristieiu un TomErHeinrihs pagdnustarpdnevarEsblt viena sirdsun vienadvEsele, Hronikdir bagdtsfaktumateri6ls. rakstijisstiprd baznicasietekme.S6iet,vi45 bijis nedz ari droii miera noteikumi,ja nepieqemsittdpat Rd pdrdk subjektivs, rundjot par biskapa Alberta mds to paiu kristietlbasun mAZigdmierajAgu un nepiedarbibu.Ari vietejotautuv6rtejumsir at5[<irigs - tds lAgsitvienigoDievu.' To dzirdot,igauryibriesmigisaiuta dalitas"labajds"un "sliktajds" atkaribdno attieksmes un atstdjdsno pils,bet letiviqiem sekojano mugurpuses pret kato!ubaznlcu.Lidzigiraksturotiari vietEjie un loti daudzusievainoja." valdniekiun vecdkie. (lndri$a hronika. - R., 1993, - 121. lpp.) 11.Indrifa hronika sarakstitdhronika

pirmd Latvijasteritorijd

ilt NoDALA

ARHEOLO9IJA cEfoJUMS LATVTJAS

pirmais,kur5vEsturiskosnotikumusBaltijd13. gadsimtd un pirms krustne5uiera5andsm6gindjaizp6tit Pirmdsmumszindmdsliecibaspar vâ&#x201A;Źlmiapzindt un apcer6t no latvie5utautas intere5uviedokla.Viqt5 piemineklus Latvijasarheolo$ijas attiecasuz 16.un izmantoja rakstitos avotus un folkloras materidlus. 17. gadsimtumiju.Tds saistdsar Rigastirgotajaun BieZi, trUkstotkonkr6tdm zipdm, G. MerlSelisldva rdtskunga,vairdkuvEsturiskudarbuautoraFranca valu fantdzijai.Td ari neuzrakstijisnevienudarbu latp6tnieka un literdta darNienstedes(1540-1622) vdrdu.Saglabdjies vi4a vie5u valodd, vi45 ar savu veiktaisSuntaZupilskalnaapraksts1593.gadd un bibu veicindjalatvie5utautas naciondldspa5apzi4as procesus,modinajainteresi AllaZuuzkalni4ukapulaukaapraksts1604.gadd. veido5andsun atmodas pret senv6sturi. 18. gadsimtapieauguSointeresipar arheolo$ijas 'PEc visdmziqdm, divpadsmitdgadsimteqasdkumd jau vairdkispecidliraksti pieminekliem apliecindja latvieii un igaupi jau stdvEjuii uz augstdkas izglltibas par Siemjautdjumiem.Tadu senatnesp6tnieciba pakdpesnekd fiermdqi,kad tie karoja ar CEzaru;tomEr nostabiliz6jds un kluvasistemdtiska tikai 19. gad- liekas, ka igauqi bijuii vairdk attistljuiies. Abas tautas simtapirmajdpusE.Tam bija vairdkiiemesli.Pirm- valilja siki valdnieki,kuru vdrQusuzskatijapar padomiem kdrt,Eiropd18.gadsimtabeigaspEcvil5andsLields miera laikd, bet par pavEldm- kara laikd. Par savu frandurevolucijasapgaismTbas idejdsraddsroman- augstdko sogi latvieii atzina virspriesteri - krivu, kuri tiskdkustiba.Tds pdrstdvji,v6r5otiespretsabiedribd dzivojaprdiu zemE,RomnovE.Igauqutautiqasik gadus valdo5oraciondlismu, atbildesuz dzivesproblEmdm sapulcEjds noteiktd vietd, lai spriestu par kopigajdm b1dds,bet centds atrast idealizEtdpagdtnE.Sis noska4as bEiandm.Latvieiidzlvoja meZos,atseviilsds igauqiembija nocietindticiemi; 5i starpiba pastdv ari vEl nepagdjasecenari Latvijai.Otrkdrt,Sailaikdsaasi- tagad.Apkatruciemu,tdpatkd ap katrubAdu,pletdsplaii, ndjds pretrunasjautdjumdpar kontrolipdr Baltijas labi kopti tlrumi, ganibds mita lieli lopu bari, un meZa regionu.Latvijdun lgaunijdpolitiskdun ekonomiskd biezokni medibu troksnis trenkdja vilkus, Iddus un vara atradds galvenokdrtBaltijas vdcie5u rokds. majestdtiskoziemelu briedi - alni. Latvie5i vairdk bija Krievijasimp6rijasvaldibacentdsizmainit5o std- zemkopji un mednieki, igaupi savos Saurdkajos,biezdk vokli.Baltvacie5i, cinotiespar savuprivilEgiju sagla- apdzivotajosapgabalosvairdk nodarbojdsar kugniecibu; bd5anu,pievErsdsBaltijassenv6sturespeti5anai, virli bija tirgotdjiun - jlras laupitdji. Kd latuieii, td igauqi ipa5i uzsverotvdcu kd kult0rasnes6jujeb kultdr- lirbas savu sievu darindtosaudumos,kuriemmateridlu devalinu lauks durujupriekid un aitu bars; kE vieni,td otri trEgerulomu. apreibindjdsar paidaitu medalu,un ari ieroius izgatavoja Gributev nosauktkadu izciluapgaismibas ideju td pati roka, kurai tie bija jdlieto. Bez tiem tautas dievu paud6ju- tas ir Baltijasvdcu rakstnieksGarlTbs tEliem, kas lepni pacElds Romnovd pie svEtd ozola, Merfelis(1769-1850).Viq5cinljdspretBaltijasvd- latuieiiembijuii, kd liekas,augstdkais,tikaivElmdjaselki, cie5u viduslaiku privilEgijdm.G. Merllelis bija bet vipi upurEja birzEs un kalnos pErkona dievam

1. No zindtnespirmsdkumiemlidz Sodienai

ARHEOLOqTJA cEfoJUMS LATVTJAS

PerkEnam,ra2asdevEjam- laipnajamPotrimpam,ndves dievam- briesmigajamPikolam, Iaimesdievei LaimiqaiMdmiqaiun neskaitdmiemzemes,gaisa un Adensgariem. Bddd sarlkoja aizkustino1assvinibasseniu dvEselEm. Latvieiu priesteri, vaideloii, bija ari virlu buruii un drsti. Galvenaisordkulsviqiembiia svEtd$Eve:vaiviqa labo vai kreiso kdju spErapirmo, viens vai otrs svarigspasdkums tika uzsdktsvai atmests.Ugunskuriaugstdkopakalnu galos sapulcindja tautu virsai1a b0das priekid. Nklete apspriedEvir1iiz6$na savasdarl1anas;aizeiot karE, visi, kas vien spEja cildt ieroius, pulcEjds ap virsaiti un, meZonigigavilEdami,devds kaujd. Tautasdziesmds,ko uzsdkakatrs,kasjuEs uz to iejilsmindts,slavEiakritu5os varonus,kuri bie2i vEl naffii mEnessgaismd apmeklEia vipubddasun nesa tdm svEtibu. No dim nedaudzajdmraksturigajdmiezimEm,ko var salasitno vecdmdziesmdmun hronikdm,redzams,ka iis tautasatraduids taisni uz robeZas,no kuras tds varEtu sdkt celu uz augstdku kultdru, ja kdda cita tauta tdm sniegtu roku draudzigd satiksmE.Uz mdkslu vir7isevifllSu dzirlu nejuta, bet bija pietiekami bagdti, Iai ietirgotu tds

raZojumusun ierd{itu tiem vietu savu vajadzibustarpd. Viqu garu nebija aftistijuias zindtnes: vipiem nebija ne noteiktu likumu, ne ari formds ietErptas relifiijas, toties diezgan saprdta, Iai sajustu tds vajadzibu, enerflisks raksturs,asprdtiba, kas ar jautdjumiem sagdddja daudz nepatikianu m0kiem, sp5jasuz visiem pilsorlutikumiem, kd ari uz ikkatru gara izglitibu. VarbEttagad latvieii jau spidEtucitu Eiropastautu vidl, varbEtviqiemjau bhtu savi Kanti, savi Herderi, savi Wandi uft., varb0t viqiem kd zindtrlu,td ari politikaslaukd bitu svariga vieta,ja tie bEtu atstdtipa5uzipd. Bet latvieiu bEdigaisliktenisbija l5mis citddi. Vipu raksturs tika sakroplots, vipu gars samits zemE, virlu zieds iznicindts uz laiku laikiem. Viqi gan joprojdm nebeidzapastdvEtkd tauta, bet likumi, kas l-tdz iim bijuii negrozami,tos iekalu*i viszemdkajdkdrtd, un pa daudziemgadsimteqiemvipi ir solipa solim nospiesti lldz dzivnieku stdvoklim. Uzklausiet skumjo Vidzemes vdsturiun apraudiettajdcilvEcesliffieni! VEtrasdzendtiun bojdti BrEmenestirgotdjukufii, kuru mESis laikambijusiVisbija,ierauganezindmukrastuun iebrauckddd upE,pa kuru vafuEt vEl nekad nav peldEjis nevienskufiis.Kuliniekiizkdpjmald,un vipustilit aplenc laudis, kuru mehonigdvirii$iba un spdksliek tiem drebEt; bet driz iie ldfticigiedabas bErni nomet savu naidu un savusieroius. Vaiviqiemjdnodroiinds pret nelaimigajiem, kuriemvajagviqulidzcietibasun kurilddz palidzibu?Naids ir pirmais, ko sajAt katrs me2onis,ieraugot sveiinieku, kura nol0kus viqi nezina,jo tikai karE viqf iepazist citas tautas; bet, ja sveiinieks nedraud, ja tam vajadziga palidziba un tas palidzibu lildz, tad naida jAEm seko uzticibaun viesmiliba.Latvieii sanesavisu,ko tiem deva gandmpulki,lauki un me2i. Virli Edindja sveiiniekus, palidzEjatiemizlabotkugusun beidzotldva tiem aizbraukt jo bagdtdkiem,Iabsirdlgd vientiesibd aicinddami, Iai tie viqusatkalapciemo. Je, vipi atkal atbrauca - iie laipnie, patikamie drzemnieki -, taiu ne vairs kd mieri,gitirgotdji, bet kd mantkdrigilaupitdji, kas nodedzindjalatvie1usEjumusun aizdzina to gandmpulkus.Vipi atveda sev l-tdzbruqotus karapulkusun, kas bija vEllaundk, viltBus garidzniekus. Latvieii varonigicinijdspar savu mantu un zemi; bet, ja ari vitli spEjaturEtiespret sveiinieku labdkajiemieroiiem un vairdk aftistitokara mdkslu, tad tomErpret priesteru viltu vipi bija bezspEcigi. Tie driz radija Sgelianos viqu starpd. fie tlkstoius prata pierundt kristities;tie vi7iem

CEIVEDI S LAWIJASSENVESTURE

paverandkamibaspasauli un par to tikai atqEma- cik pieticlgi!-vislt, kasviqiempiederdjaiai pasauld.Tiesev izliS$Eja atlaujucelt pilis un pEc tam augstprdtigiun launi izsmdja nabaga pieviltos, kad virli saskr1iaar virvdm, gribEdamibriesmigosmlrus ievilktup6.Aklaisfandtisms, kasgrieZzobuspret debesim,kamErtd kdjasdragdnevainibas galvu, spredilSojakrusta karus pret nelaimigajiem, kas aizstdvEjasavu seniu pavardu un savus bErnus. Svaidttu slepkavu bari pllda uz Vidzemi.Vifi mazgdjds asinr.sun tad, atbrivotino grEkiem,pat svdti,devdsatpaka! bedrE.Beidzot uz mdjdmvai apmetdspriesteru-slepkavu vipi sdka izmantot paius atgrieztos latvieius, lai noslepkavotuietiepigosvai piespiestutos kristities;un, kad visa tauta zem viqu svEtrjoidmdArEmguldja zemE nesamapd,tad vipi un viqu briesmudarbu lldzgaitnieki, zobenbrdli,sadalijasavd starpduzvarEtos,kd ari tospieviltos,kas palidzEjatiem uzvarEt.VeltiginelaimigieVidzemes dEli vEl trispadsmitajdun ietrpadsmitajdgadsimteni vairdkkdrtsaqEmaspEkus,lai nokratltunepelnitdsvaZas. Katrstdds mEgindjumsvipus vEldzildkiedzina postd;viqi zaudEjapat glebae adscripti(pie zemes piesaistlta) cilvEkatiesibas.KalnraktuvjuVidzemEnaq par laimi tds istajiem kungiem,citddi vipiem, tdpat kd meksikdpiem, bAtu bijis jdnosmok tajds. Tagad vipiem pietika, ka bija jdapstrdddsavi lauki sveiinieku labd, kuriem viqipaii bija kluvuii paripaiumLt,un pie tamjdmirstbadd,ka bijajdnoskatds,kd tie piesmEja viqu sievas un meitas, ka vipus dzinandvi pEc apreibu$ovarmdkuiegribasmdjiena. Kd plEsigi putni, dalot kopEjo laupijumu, mlki un pusmdki- ordeqabrdli driz sa$ildojds.ZobenscEldspret biskapazizli, kura labd tas bija asindts;p)c triju gadsimtepu ciqas fas 5o zizli salauzaun lidz ar to sagrdvaari katolticibu. Bet latvieii no ids ilgstoids $ildas nekd nemantoja.ViqilEjasavasasiniskd vienas,td otraspuses labd, un tds abas bija tai zipd vienisprdtis,ka latvieiiem vElatqemamasvitlu tiesibuun brivibupEdEjdsatliekas.'

Patiesiba te savijusies ar atzi5ana - sasnieg5anai. izdomdjumiem. Viss kopd tas v6l idealizEts.MUsdienup6tnieksvar uzskaititgan kl0das,gan neprecizitdtes.Piem6ram,runajotpar latvie5udieviem, daZusno hronikdsminEtajiem G. Mer(elisizmantojis pazin6jiatprU5udieviem.Taipa5dlaikdmitolo$ijas zist,ka ir atrodamasun pastavparal6lesbaltutautu dievustarpa.Ta Patrimpsir salldzindms ar latvie5u jeb Patols- al un lietuvie5uDievu,bet Pikols ka cit6taisdarbs Velnu,Velinu.TomErneaizmirsTsim, gandrizpirmsdivsimtgadiem.Pa 5o laiku uzrakstits par senvesturiir iev6rojami pieaum0suzind5anas gu5as.SvarlgiatcerEties, ka G. Merfielispirmaisparddija,ka latvie5iem bijusisavapagdtneun kultUra, ka vi4iembEsari savandkotne. Interesepar senatniromantiskds kustibasietekm6 un interesepar Baltijasv6sturisavu kultUrasnesEju lomas un ipa5d stdvoklapamato5anaibija tie

(Merlselis G. Latvieii, seviSlli VidzemE filozofiskd gadsimta beigds // lzlase. - R., 1969.- 57.-60. lpp.)

Telainasun makslinieciski iedarbigas rindas.Tadu jdsaprot,ka tds tapu5asne tik daudzvEstures faktu politiskd noskaidroSanai, cik ci4dizvirzitum6rlludzimtb05anas likvidE5ana, latvie5utautas tiesibu Nikolaussfon Himzels

ARHEOLOqTJA CELOJUMS LATVTJAS

apstakli,kuri noteicapirmo baltvdcie5usenatnes pEti5anasbiedribuizveidoSanos. Jelgavdtdda tika nodibindta1816. gad6, bet Rigd savukdrt1834. gadd.Ar laiku pie senatnesp6ti5anasbiedribdm izaugamuzejiar arheolo$iskajdm kolekcijdm. pirmais Latviid sabiedriskinozimigaismuzejs izveidojds1773.gadd.Tastapa no drstaNikolausa fon Himzela(1729-176J) RigaspilsEtaiddvdtajdm kolekcijdm.Zindms,ka tur starppriek5metiem bijuSasarheologiskds senlietas. Jelgavd1818.gaddnodibindja KurzemesProvincesmuzeju. Savukdrt RigassenatnespEti5anas biedribasmuzejsdarblbu uzsdka 1858. gadE. 1862. gadd td arheolo$isko priek5metu kolekcijupievienojaN. Himzelamuzeja krdjumam;un kop51890.gada5i krdtuvebija zindma ar Domamuzejanosaukumu. Sodientas saucas par RigasV6sturesun ku$niecibas muzeju. Latvie5isavusenvEstures liecbuvdk5andiesaistiids vâ&#x201A;Źldk.Lai izsmelo5dk vispirmspaklauto izskaidrotu, sisimies,ko saka laikabiedrsrakstnieksKaudzites Matiss(18a8-1926): "Lidz pagdjuid gadu simteqavidum latvietis sevis nepazinaun nesaucacitddikd par zemnieku,jo td vir1u saucavisi, kastolaikSlsitds esotaugstdkipar viTuvaiari patiesibij augstdki.PEcsavadarbaun stdvoklaviq| ari cEl6snaciondldpa5apzi4a.1868. gadd Rigd tika nodibindtaRigasLatvie5ubiedribaun 1869.gadd citsnekasnebijkd tikaizemnieks. tds Zinibukomisija.Td uzsdkadarbu pie "latvie5u Ja afi kddreizkurminEja"latvietf, tadtomEr5onosaukumusapratatikaitd paia zemniekanozimi vien,jo ne- muzeja"radiSanaspretstatdjau eso5ajiem"vdcu viensnespEjane domdt,kazemnieksunlatvietisesotdivi muzejiem". Laiganjau pirmajosgadudesmitosmupavisami$irti jddzieni. zejamizveidojdspla5akolekcija,kurdbijaarl arheoTdpatnesapratastarpibasstarpkunguun vdcieti,jo lo$iskaismateridls, tas nebijapieejamspla5aipubvdcietisnozimEjavienigikungu,tdpEcvisivdcieiibij kungi likai.llkai 1890.gadd tika iekdrtotapirmdislaicigd un visikungivdcieii,- lai lietokatruvdrdu[kddu]grib,izstdde. viena alga.' Neskatotiesuz to, ka pastdv6javiet6jdssenlietu (Kaudzites Matiss. Atmiqas notautiskd,1,!trii;;.r,::;) krdtuves,materidluapsvErumu d6! Latvijasarheolo$ijaspiemineklos atrastiesavrupatradumi un izraUn td tikai 19. gadsimtavidEun otrajdpusEpEc kumosiegUtdssenlietasneretinokluvaprivdtkolekdaZdduzemniekusierobeZojo5u un diskriminEjo5ucijdsvai aizcelojauz Berllnes,Londonas,Maskavas, likumuatcel5anas lielajiemmuzejiem. latuie5iarvienlieldkdskaitdvar6ja P6terburgas ieplUstpilsEtdsun ipa5iRigd.Lidz ar latvie5umanArheolo$iskdspEtniecibasattistibu Latvijd var tigo sld4u un naciondldsinteligences veidoSanos iedalitvairdkosposmos.Pirmaisno tiemapWerlaiku

CEL.VEDIS LATVIJASSENVESTURE

no 19.gadsimta sdkumalidz1918.gadam,otraisno 1918.lidz1945.gadam,bettre5aisir laikaposms pec 1945.gada.Pa5reizmes atrodamies ceturtd pamatd posmapa5asdkuma.SaOaiedalijuma ir atizrakumu apjomd,tiem 5(iribasveiktoarheologisko metodes. izvirzitajos merfosun peti5andlietotajas lkvienaarheologagramata,rakstssdkasar Sai p6tniecibas publikdcijA probl6mas v6sturi. apskatltas nav Nezinotpriek5gdjEju darbusun to rezultdtus, priek5u pa senv6stures izziiesp6jamsvirzitiesuz par arheona5anascelu.Ari tev,ja tu interes6jies zindtdaudzfaktu,cilvekuvardu logiju,nepiecieSams piemineklu Tikaita mUsucelojuma nosaukumu. un var sasniegtiecer6tomErl1i. 1837.gadapavasariDaugavaslabajakrastapie pavasarapalu Udepiizskalojacilv6ku Aizkraukles Atradumiizraisijalielusabiekaulusun senlietas. dribasuzmanibu. 1838.un 1839.gaddSajdvietdAizkraukleslidzenajadzelzslaikmetakapulaukd profesorsFridTerbatas(tagadTaftu)universitdtes Viqap6tirihsKrUze(1790-1866)veicaizrakumus. jumuspiepemtsuzskatitpar pirmajiem zinatniskajiemarheologiskajiem Latvijasteritorija. izrakumiem F.Kruzeuzrakstijaari pirmoapkopojo5o darbupar grdmata mUsusenvesturi. 1842.gada iznaku5ajd "Necrolivonica" vi45 apskatijisBaltijasvesturi lidz kristietibas ievie5anai 13.gadsimtdun analiz1jisuz vietasun Eiropaatrastassenlietas.Ar savu darbu F.KrUzekluvapar vienuno normanuteorijasaizsdskandi- ffustrdcijano F. Kr0zesgrAmatas"Necrolivonica" c6jiem.VinSuzskatija,ka, tikai pateicoties kapulaukd 19.gadsimta senlietas. sdkumdiegOtds navuvaigermar;ru tautuietekmei, Baltijdradu5dsak- Aizkraukles mens,bronzasun dzelzslaikmetukult[ras.F.KrUze nespejapieryemt kapulaukd senlietu klastu. Senas dzivesvietas tika pdtitas maz. domu,ka Aizkraukles iegutassenlietasvaretubut viet6joiedzivotaju dari- Laika gaitd izrakumuskaits pieauga.Tie saistasar najumi.V6lvairdk,vi15meklejaun,vinaprat, atrada JohanaKarlaBEra(1801-1869), KonstantinaGrepat seno griel5uun romie5uatstatuspiemineklus.vinka(1819-1887),AntonaBuhholca(1848-1901), Tas,protams,bijalotitdluno istenibasun uzreizsa- Rih a rd a Ha u s ma 4 a (1 8 4 2 -1 9 1 8 ), K a r l a B o j a (1 8 5 3 -? ), K a rlaG e o rg a Z : e rs a(1 8 1 4 -1 8 7 9 ) u . c . staoalaikabiedru iebildumus. joprop6tijumi P6tijumuapjomibijavisai nelieli. vardiem. Turpmakie Latvijasarheologiskie jam galvenokart 1 8 4 0 .g a d d Ha ra ld s L u d v ig s f o n B r a k e l s notikakapulaukos. Tasprasijaisdku laiku,mazakudarbuun lidzeklus, bet devabagdtu (1796- 1851) Rigas senatnespeti5anasbiedribas

ARHEOLOqIJA LATVTJAS CELOJUMS

XonstantinsGrEvinks

uzdevumasastadijapirmoinstrukcijuarheologisko izrakumuveikSanai.Ta bija izveidotaatbilstoSi paInstrukcija 19.gadsimta zindtnessasniegumiem. skaidrojaarheologiskoizrakumunepiecie5amibu, veidus.Td satureja raksturoja daZdduspiemineklu trisdesmitpiecusjautdjumus,uz kuriemvajadzetu pEtijumu veicEjam. Tasbijalotisvaatbild6tikvienam rigi,jo ar arheolo$iskajiem izrakumiem bieZinodarneprofesionali mdcitdji, skolotdji, mdkslibojds kuriemtrUkavajaniekiun citi senatnesinteresenti, dzigozina5anu. 19. gadsimtaotrajdpus6 baltvdcup6tniekulielu interesiizraisijabronzaslaikmetaZiemelkurzemes kapulauki- t. s. Velna laivas.Sads nosaukums radiesno td, ka apbedijumu vietdvirszem6no stavus liktiemlieliemakme4iemizveidotaslaivaskontUrasar iezimEtdmairu un stirresvietdm.VietEjie iedzivotdji, nezinot5o akmenskonstrukciju nozimi, tds parvelnarokudarbu.1863.gaddglezuzskatija notdjsJUlijsD6rings(1818-1898)izpEtijaLubes. VandzenesBirznieku Bilavuun Libeskapulaukus, kapulauku. lzrakumitika veiktiari v6l cit6sVelna laivds.Pieminekli izcEldsne tikaiar Latvijasarheoneraksturigu logijaspieminekliem dr6joizskatu,bet paraZdm.Miru5iebija artar ipatnEjdmapbedi5anas kaulu sadedzindti sdrtddrpuskapulauka. Sadegu5o paliekastiku5assab6rtasspecidlamala traukdurnd.Pectam td savukdrttikusinovietotaar akme4iemizkldtdbedrE- Velnalaivd.Bedrepdrsegtaar akmenspldksniun tad apbErtaar zemi. Pastasti5utev v6l par daZiemcitiem pagdjuSd gadsimtaizrakumiem. 1874.gadd Vidzem6BurtniekuezeraziemelukrastdK. Zrverssatkldjaun petija akmenslaikmetaS6lu Zvejniekuapmetni.Vi45 to notur6japar kramaapstrddesdarbnicu,jo apmetn6tika atrastsliels skaits neapstraddtakrama gabaluun jau gatavudarbariku.1879.gadl K.Av6l viendakmenslaikmeta verssuzsdkaizrakumus apmetn6Burtniekuezeta krastd - Riqpukalnd. Vi4ampiederpirmieizrakumiDrabe5uArai5udzelzs

RE CEL.VEDIS LAWIJASSENVESTU

Viskrievijas veicinajagatavo5andsparedzEtajiem kongresiem 1893.gaddVil4dun arheologiskajiem situdcijqbija Latgal6, 1896.gadd Rigd. At5l5iriga guber4assastavd.Te ar kuratolaikietilpaVitebskas materidlavdk5anunodarbojas1853. arheolo$iskd gadd dibindtdStatistiskdkomisija.Pirmiepla5dkie krievup6tniekuizrakuminotikaLudzasOdukalna dzelzslaikmetakapulaukd.JevdokimsRomanovs (1855-1922)1890.un 1891.gadd un Vladimirs

KdrlsGeorgsZverss

laikmetaezerpilinetaluno CCsim.K. Zrverss1876. gadd Arai5uezera salina konstatEjakoka pdlus, kldstus,atradasenlietas, dzivnieku kaulus.lzrakumi norisinajds visosLatvijasnovados.PiemEram, Zemgal61881. gadd,papla5inot Jaunsvirlaukas Ciemaldes kapsEtu,tika izraktassenlietas.PEc tam 5o dzelzslaikmetakapulaukusaka izlaupitmantradi. Tdp6c1895.gaddtur izrakumusveicaK. Bojs.Kd saucaSddaraksturapâ&#x201A;Źtijumus? Pareizi,par aizsardzibasizrakumiem. Baltvdcup6tniekiinteresEjds ari par pilskalniem. SdkotnEji5i uzmanibanebija saistltaar arheologiskajiem izrakumiem, betganvairdkar pieminekJu apzind5anu un apraksti5anu.PEtnieki centds jeb atrastdabahronikdsnosauktds lokalizet dzivesvietas.DaudzlaikaSiemjautdjumiem veltijamdcitdjs, valodnieks,etnogrdfs,vEsturnieksAugusts BilenSteins (1826-1 907). 19. gadsimtabeigdsinteresipar Latvijasarheo- LudzasOdukalnakapulaukd1891.gadaizrakumosatsegtie logijaspieminekliem sdkaizrdditkrievupetnieki.To 10.gadsimtasievietesun virie5aapbedijumi

ARHEOLOqIJA CELOJUMSLATVIJAS

Ludzas Odukalna kapulaukd 1890.un 1891.gada izrakumos ieg0tas senlietas piekari4i 1 - putnveida ar m6litem, 2-4 - vainagiun to fragmenls, 5 - vaZinrota, 6 - karavirarokautsun trisvijumasivaspiralaproce, 7-8 - jostas.

LAWIJASSENVESTURE CELVEDIS

AntonsBUhholcs

Sizovs(1840-1904)1891.gadd pilnigiizpEtlla5o pieminekli. Kapulaukdtika atsegti338 apbedijumi. gadd vairakuspEtijumusKurzemesdzelzs 1896. kapulaikmetapiemineklos - PiltenesPasilciema SabilesKrievu laukd,Matkuleslidzenajdkapulauka, kapulaukdizdaryaSergejsBogovkapu uzkalniryu javfevskis(1871-1 947). - amaSai laikdaizsdkdsari latvie5uarheologu tieru izrakumi.Vi4u vidU kd viens no pirmajiem Voldemdrs DdvidsBaloskolotdjs minamsValmieras arheodis (1848-1918),v6ldkdLatvijasnaciondlds logijas pamatlic6jaFranda Aleksandra BaloZa (1882-1947)t6vs.1895.gaddvi45veicaizrakumus dzelzslaikmetapilskalnd. KauguruPekaskalna X Viskrievijas arheologiskais kongressRigdkluva par iev6rojamunotikumuLatvijassenv6sturespetgalvenodarbu veica nieciba.Ta noorganiz65and unA. BUhholcs. Vi4i baltvacup6tniekiR. Hausmanis iekdrtojapla5usenlietuizstadiun izstrdddjatds katalogu. MinEtaisizdevums"Katalogder Ausstellung zum X. archdologischenKongress in Riga 1896" pirmorokasgrdmatu, kluvapar Latvijasarheologijas kassavunoziminavzaudEjusi vel Sodien.Kongresa laikdtika konstatetseso5aispâ&#x201A;Źtniecibas stdvoklisun limenisun iezim6tastaldkdsattistibasperspektivas. Tasneap5aubdm i veicindjaari sabiedribasintereses par senvEsturi. pieaugumu pEtnieciba Arheologiskd turpindjds.1899.gadd veicaizrakumus A. BUhholcs bronzasun dzelzslaikmetu KoknesesM0kukalnapilskalnd;1897. un 1899.gadd- viduslaiku Mdrti4salas m0ra Salaspils pili, 1909.gadd F.Balodis- KauguruPekaskalna pilskalnd u. c. Tas ir tdds pavisamiss pdrskats par Latvijas p6tniecibas pirmoposmu.Td pamaarheologiskds zdm, aptverotarvienvairdkun vairdkdaZadulaikpiemineklu metuun atSl5irigu veidu,krdj6sLatvijas materiAls. 1913.gadd tika public6ta arheolo$ijas mUsuarheologijas otrd rokasgrdmata. To uzrakst-rjis vdcuarheologs MakssEberts(1879-1929).Vi4a darbs "Die baltischenProvinzenKurland, Livland, Estland"(BaltijasprovincesKurzeme,Vidzeme,

ARHEOLOqIJA LATVTJAS CELOJUMS

MakssEberts

lgaunija)it kd pielikapunktupirmajamp6tniecibas posmam.Kopumdtas ir raksturigsar materiala par senvEstures uzkra5anuun sdkotn6jopriek5statu un attistiburadi5anu,izrakumumetoZuizstradaSanu pilnveido5anu. PecPirmdpasauleskaraun Latvijasvalstsizveip6tniecibaatjaunojds. Ndkama, do5anasarheologiskd posma galvend latvie5u nacionalas iezime bija otra Sajd izveidoianasun nostiprindSands. arheologijas laikd kultlrtrEgerismateorijas pdrstdvjisavas pozicijaszaudEja. lekSlietu 1921.un 1922.gaddLatvijasRepublikas postirninistrija, nol0kdnovErstsenatnespieminekJu Sanu,izdevaspecidlusnoteikumus.Turpmdkajos gadostikaraditapiemineklu un uzskaiaizsardzibas tes sist6ma.Parto tu jau lasijiI nodala. ValstsV6sturesmuzejs. 192Q.gaddtikaizveidots pamatd Td sdkotndjibija RigasLatvie5ubiedribas Muzejsar laikukluvaparlieldko savaktaskolekcijas. arheologisko materialukrdtuviLatvijd.Tam bija no1936.gadd dalasCEsis,Jelgava,Ludza,Daugavpili. ari RigasDoma ValstsV6sturesmuzejampievienoja muzejaarheolo$isko senlietukolekciju.Sodientas pazistams ar LatvijasVesturesmuzejanosaukumu. arJaunajaivalstijbijavajadzigisavi profesiondli heologi.TddusuzsdkagatavotLatvijasUniversitdte. Arheologijas katedra.Par 1922.gaddtika nodibindta jau pazistamais vdcu tds pirmovaditdjukluvatev (tagadKaarheologsM. Ebertsno Kenigsbergas 1924.gadd katedrupdrlilingrada)universitdtes. F.Balodis,kur5lidztamvairdkneka 4emaarheologs desmitgadusbija strdddjisKrievijasaugstskolds. Valdes kluvaari par Piemineklu 1932.gadd vir,rS priek5s6dEtdju. F. Balodisuzskatdmspar latvie5u naciondldsarheologijaspamatliceju,kd ari par p6tniecibas organizetaju un ievirzes arheologiskds posmd. Driz vien arheologiskajos noteicEjuotrajd izrakumosiesaistijdslatvieSuarheologi Valdemdr sQinter s( 1899- 1979) , F6liks Jdkobs ons ( 1896- 1930) , Eduar dsStur ms ( 1895- 1959) , RaulsSnore(1901-1962),ElviraSnore(dz.1905),

LAWIJASSENVESTURE CELVEDIS

Adolf s Ka r n u p s( 1 90 4 -1 9 7 3 ),H u g o R i e ksti45 pieaugaarheolo$isko (dz. 1904)un citi. levErojami izrakumuskaitsun apjoms.Tasldvarisinatakmens, problEmas, bronzas,dzelzslaikmetuperiodizdcijas jautddziJakizpEtitkulturusakaruun saimniecibas jumus,etniskdsproblEmas. 1926.gadd iznacakolektivadarbs"Latvijasarchaiologija"F.BaloZaredakcijd.Td biia pirmdlatvie5u valodd sarakstitdrokasgrdmatapar Latvijas arheololiju. Arheologi iesaistijdsstarptautiskajds aktivitdtEs. 1930.gaddRigdsandcall Baltiiasarheologukongress.Tirjdtika apl0kotap6tniecibaBaltijas jUras valstis. Kongress sekmEjaLatvijas arheostarptaulogiskdmateridla izvErtâ&#x201A;ŹSanu un ieklU5anu grdmatu tiskajdaprit6.1938.gaddF.BalodispublicEja "Sendkielaiki: Latvie5usenvâ&#x201A;Źsture",kas apkopoja laikdstarpdiviempasauleskariemveiktoizrakumu rezultdtus. Otrajd p6tniecibasposmd nozimigdkiep6tijumi EduardsSturms bija E. Sturmaizraakmenslaikmetapiemineklos kumi 1934., 1936.-1938. gadd DundagasPurciema,1938.-1940.gaddUZavasSdrnatesapmetn6s.Bronzaslaikmetaizpratnei svarigiatradumi tika iegUtiE.Sturma1933.,1935.gadaizrakumos Salaspils Reznes uzkalni4ukapulaukd,V. Qintera 1933.gadaizrakumos lidzenajd lslicesZiedo4skolas kapulaukdun citur.Daudzinteresantu atzi4u5d laika dzivesvietuizzind5andsniedzaR. Snores 1935. pilskalnd. gadap6tijumiDolesKla4$ukalna No izrapiemineklos kumiemdzelzslaikmeta minamiigau4u arheologaHarilaMooras(1900-1968)1925.gada p6tijumiSlates uzkalni4ukapulaukd.1926. gadd veiktieE. Sturmaun FridrihaOzoli4a(1879-1950) izrakumiDobelesBdlu un S[Erstaiqru lidzenajos gada pEtijumi kapulaukos, E. Snores1937.un 1938. Vi5[u Maskavaslidzenajdkapulaukd,E. Sturma 1931.gada izrakumiRa4lguKapeniekulidzenajd kapulaukd.Tlka konstat6tsari kdds agrdk nepazistamsapbedi5anas veids.TalsuVilkumuiZas eze16 atrada,ka ugunskapinogremdCti ta 0de4os. Te Valdem6rs$inters

ARHEOLOq cELOJUMSLATVTJAS rJA

petijumus1934.gadd veicaE. Sturms,bet 1936. gadaH. Rieksti45. Liela uzmanibatika piev6rstapilskalnuizp6tei. Tossistemdtiski apzindjaun uzmErija, tikauzsdktiari p{a5dki pEtniecibas Pilskalnu arheolo$iskie izrakumi. vâ&#x201A;Źsture nav iedomdjamabez Ernesta Brasti4a tl892-1942) v-arda. E. Brasti45dzimisLielstraupes Lapai4oskalEja jaunie5us Ka daudzus latvie5u izglito5ands $imen6. vâ&#x201A;Źlmeaizveda vi4uuz P6terburgu, kurvip5no 1911. gada lidz 1916. gadam mdcijdsStigticamdkslas skold.E. Brastiryam secennegdjaPirmdpasaules kara notikumi.Vi45 dien6jaarmijd,kluvapar virsnieku un kara topogrdfu. Latvijd 1922. gadd E. Brasti45 tikaieceltsparKaramuzejapdrzini,kuru vi45 vadlja lidz 1923.gadam,kad izstdjdsno dienesta armijd.E. BrastiryS aizrdvdsar Latvijassenv6sturi,folkloru,ornamentiku. Vi45 bija uz senlatvie5upaganismaun folklorasbalstitasreligijasRaulsSnore dibvturibas dibindtdjs. 1922.gadd E. Brastiqr5 uzsdkapilskalnuapzindSanu.Vipavaditdekspedicija vispirmsstrdddjaKurzem6,tad 1923.gadd - Zemgal6,1924.gadd Aug5zem6un Latgale,no 1924. gada lidz 1927. gadam- Latgal6un Vidzem6.Se5dsvasardsekspedicijas dalibnieki, ejotkdjdmno vienapilskalna uz pdrotru,nostaigdjavairdknekd 10 000 kilometru, pilskalnu baudijavairdknekd1000iespEjamo vietu. Ekspedicijurezultdtiapkopotidetrdsgrdmatds.Pirma no tdm- "Latvijaspilskalni:Kur5uzeme"izndca 1923.gadd,1926.gaddtai sekoja- "Latvijaspilskalni:Zemgaleun Aug5zeme", 1928.gadd- "Latvijas pilskalni:Latgale",1930.gadd "Latvijas pilskalni: Vidzeme".Min6togrdmatukopapjoms 618 pilskalnu lappuses. Tds satur282 aprakstus, uzm6rojumus,atzim6jumus kart6s.E. Brasti4adarbipar pilskalniem ari Sodiensaglabdju5i savunozimigumu. Bez minEtdmgrdmatdmvi45 sarakstijisari daudz citu darbupar folkloras,ornamentikas un senv6sturest6mdm.PEcLatvijasokupdcijas1940.gada j0nija E. Brastiqr5 tika arestEts,viryampiesprieda Rnests Brasti45

CELVEDIS SENVESTURE LATVIJAS

M4.,,{.5 PII,SKSLNU

E. Brastina 1924.gadi veiktais Jersikas pilskalna uzm6rojums.Augstumalinijaspa 1 m. 1. g. tUkst.pr. Kr.-1 3. gs

ARHEOLOqIJA LATVTJAS oELOJUMS

var6janotikttikai,pateicotieskolekcijupavadones (1909-1 975)paSaizliedzigajdm MErijasGrinbergas p0l6m.Dala arheologu- F.Balodis,V. Qinters, E. Sturms,H. Rieksti45 vairdki u. c. bijaemigr6ju5i, Latvijdpaliku5ie, kd R. Snore,P.Stepi45(dz.1914) nokluvaPadomjuSavienibas totalitdrisma dzirnavds un tikarepreseti. Latvijasarheologija bijasagrauta. 1946.gaddtika nodibinataLatvijasPSRZindtqu ZVAIGZNE akadEmija. Tds sastdvdizveidojaVesturesinstit0tu, + kur5kluvapar jaunoarheolo$ijas zindtnescentru. P6tnieciba sdkdsar visa uzkrdtdmateridlapdrvErpozlcijdm, MARA-MNGSMATE kas t65anuno v6sturiskamateridlisma notikastingrdPSRSZindtquakademijasArheologijas institUtauzraudzibd.Tika sarikotasBaltijas llustrdcija"Dieva idejas izplauk5analaWiuornamenta"no arheologijas problGmdm veltitaszindtniskas sesijasE. Brasti4a1931.gadd publicetdsgrEmatas"Latviia,viTas gadd gadd 1949. 1951. Tartu, 1955. [eqingrada, dzive un kult0ra" gaddVi!4d. Tas bija visaidrUmslaiks.Lai tu kaut nedaudz izpildits1942. izjustu5o atmosf6ru, navessodu.Spriedums,iespEjams, cit65u1953.gadaizdotdsgragadaianvariAstrahanas cietuma. matas"BurZudziskie naciondlisti - Latvijasvestures izrakumi viltotdji"ievadaautora,padomjuvalstsdarbinieka, No pilskalniempla5dkiarheologiskie starpkaruposmanotikaRaunasTaniskalndF. Ba- LatvijasPSRZindQuAkademijas VEsturesinstitUta foZavadibd1927.gadaun A. Karnupavadibd1930. direktora (1890-1969) akad6mi(aKdrlaStrazdiqa gad a , D a u g m a l e V . Qi n te ra va d i b d 1 9 33., rakstito: V. Qinteravadibd 1935.-1937.gadd un MeZotnE zindtneiir lielalomatautasmasukulturas "VEstures gad6,, 1938.-1940.,1942. JersikdF.BaloZavadibd limeqa cel{and un idejiskajdaudzindiand.VEstures un DigndjdE. Snoresvadibd1939.gadd.leg0tie zindtneir spEclgs5$iruclqasierocisideologiskajd frontd. paplaSi ndjazindtnespriekSstatuEkspluatatoru materidl i ievErojami i$iras aizviencentuidsizmantotvEstures par pilskalnuhronologiju, nocietindjumu, dzTvojamozindtnisavaskundzibasnostiprindianai.Bur2udziskie kultOru, vEsturnieki,bldami valdoids 5$iraskalpibd,parasti vilto Eku izskatu,iedzivotdju un saimniecisko etniskopiederibu. saimniecTbu, vEsturisavamaizesdevEjainteresds.TddivEsturesviltopiemineklu vei- Eji bija ari kapitdlistiskdsLatvijasburZuaziskievEsturnieki Otrajdposmap6titoarheologijas vel viens_- pils6tas.No 1938. A. 1vdbe,A. Tentelis,F.Batodis,F.Zdtitisun citi. diem pievienojds gada lidz 1940.gadamR. Snoresvadibdizrakumi TikaipadomjuiekdrtdvEsturekluvapar istu zindtni,jo norisindjas Vecrigd.Tie sniedzadaudzinteresantu te tai dotas visas iespEjas balstities uz marksismapilsetu,betari parpirms- leryinismamdclbdmun izmantotvEsturiskomateridlismu, zipune tikaiparviduslaiku vdcuRigu. kas irvienigdpareizdzindtniskdmetode.PadomjuvEsturpetnieciba nieki plta cilvEkusabiedrtbasattlstrbaslikumus,sevii$u Otrapasauleskaralaikaarheologiskd panika,kaut pavisamneapstdjas. Karabeigdsmu- vErtbuveltot ra2oianas spEku un ra1oianas attiecibu tie atttstibasv1sturei,tautudarbalau2umasu un sabiedrisko zejueksponatitika uz Vdciju.Noturienes aizvesti tikaatg0ti1946.gad6.Tas iki ru attisttbasvEsturei. ar nelieliem zaud6jumiem

LAryIJASSENVESTURE CELVEDIS

parkdrto5and LielanozimeLatvijasarheologijas pamatiem bija igau4u uz marksisma-lepinisma akad6milsim H. Mooram.Vi4ateor6tisarheologam kds nostddneskluvapar valdo5ajdmvisd Baltijas ViqSuzrakstija arheolo$ijd. un 1952.gaddpublicEja gramatu"Pirmatn6jds kopienasiekdrtaun agrdfeoddlismasabiedribaLatvijasPSR teritorijd".Td uzskatdmapar latvie5upadomjuarheolo$ijaspirmo rokasgrdmatu. kadruun Pirmalospeckaragadosarheolo$isko lidzeklutr0kumad6! izrakumuskaitsvElbijaneliels, bet v6ldkto apjomsun daudzumsiev6rojamipieauga.Lieldmâ&#x201A;Źrdtas bija.saistits ar nepiecie5amibu lieloDaugavas hidroizpEtitappludindmds teritorijas celtniecibas vietds.Laikdno 1966.gaelektrostaciju da lidz 1975.gadamtikai RigasHES zond arheologiskieizrakumi tikaveiktivairdkosdesmitospiemineklu 13,5ha lield platibd. To laikd caurskatija 100000m3kult0rsld4a un kapulaukuzemes.PEtijumu gaitdtika iegUtas45 000 senlietas,150000 m6latraukulauskas,atsegti4410apbedljumi. Tie ir pEc pasaules iespaidigi skaitli. Kopumd Otrd loti Padomjuvistures zindtneipamatuslikuii lielie tautas vadopiun zindtneskorifejilreryins un Stalins.No vipudarbiem mdcds padomju vEsturnieki,vipu darbos tie gAst svarigdko metodologiskoun citu jautdjumu pareizu atrisindjumu.l,oti lieli nopelnipadomju vlstures attistibdir DOLES SALA (bolSeviku) partijasCentrdlajaiKomitejaiun komunistiskds personigibiedram Stalinam.Sevii$iliela loma iaizipd ir biedra Stalina darbam "VissavienibasKomunistiskds (bol6eviku) partijasvEsturesisaiskurss",kasizndca1938. gadd. l.oti nozlmigsir arl biedra Stalinagenidlaisdarbs jautdjumi"." "Marksismsun valodnieclbas Sodientas skan absurdiun smiekligi,bet toreiztd bija zindtnesrealitdte.Ari arheologudarbiem vajadzeja sdkties un beigties ar marksisma-lelinisma klasi[u citdtiem.Protams,tdpEc arheologijaszindtRigasHESappludinEjuma zondpCtitiepieminekli nes attistiba neapstdjds, kaut tai neizdevds izvairi- O -apmetne, o -pilskalns, O -pilskalns arsenpilsElu, ties no pdrspilEjumiemun vienpusigasun neobjek- v - lidzenaiskapulauks,r - uzkalni4ukapulauks, kaps6ta,ll - baznica,I -m0ra pils, tr - skanste. vtivas pieejassenvEsturesizzin65an5.

ARHEOLOqUA oELOJUMSLATVTJAS

L0cija Vankina

karaarheolo$iskie izrakuminotiku5ivairdknekd300 vien aiz4emtudaudzas objektos.To uzskaitijums lappuses, tdpEcmin€simtikaidaluno tiem. par akmens BUtiskiizmainiju5ds mUsuzind5anas laikmetu. AnnasZari4as(d2.1921)pEtflumos Salaspils Laukskold1967.-1974.gadd konstatEta Baltikrastd dzifedus ezeta atradusies seno cilvEku ias vesvieta.Tajd vairdkdsvietds atrada krama izstrdjeb ligzdas,kurastiekdat6tas ddjumukoncentrdcijas ar 9. g. t0kst.pr. Kr. l-idzar to Latvijassenv6stures pirmsdkumus varEjaatbiditvair6k nekd par 1000 gadiemtalakapagdtn6.FrandaZagorska(19291986)izrakumiS6!uZvejniekukapulaukd19641971. gadd ldvu5i izsekot apbedi5anastradic'rju izmaipdm no5.g.trlkst.pr.Kr.Fdz2. g. tUkst.pr. Kr. L0cijasVankinas(1908-1989)p6tijumiUZavasSdrnatesapmetnC1949.,1953.-1959.gadd parddija divu kult0rasun etniskugrupupastEv65anu viend pieminekli.Pla5iun nozimigip6tljuminotiku5iLubdnasezetakrastos.Te zindmasvairdk nekd 30 seno cilvEkuapmetnesun kapulauki.Balstoties uz llzes Lozes ( dz. 1936) izr akum iem19 73.1975.,1981.- 1984.gadd LubdnasZvidzesapm etn6, 1963.- 1964.,1968.- 1969. gadd Gai galavasZvejsalasapmetnE,1964.-1965. gadd Sulkasapmetn€,1964.-1 965.,1970.Gaigalavas gadd 1971. Lub6nas Aboras apmetnE,1965.1966.,1968.gadd B€rzpilsLagaZasapmetn6un 1963.-1964.gaddB6rzpils F.Zagorskaizrakumiem Piesti4as apmetn€,1964.,1969.gaddBErzpils Osas jauna Latvijasakmenslaikmeta apmetnE,tika radita hronologija. Pla5ip6tijuminotikuSibronzaslaikmetapiemineklos.Sevi5l5isvarlgi rezultdtiieg0ti Jd4a Graudo4a (dz. 1913) izrakumos Doles fivutkalnd 1966.-1967. gadd. Tas izrddijdsdubults piemineklis.SdkotnEji kalndbijisierikotslidzenaiskapulauks, bet pEc td pame5arlasvirs td v6ldk ticis lzrakumikapulaukd, kurosatsedza uzceltspilskalns. labisaglabdjuSos apbedflumus ozolablu(a5(irstos, deva vienreizEju iesp6juizprastbronzaslaikmeta

SENVESTURE CELVEDIS LATVIJAS

apbedi5anastradicijas,iedzivotajuetniskosastdvu vadibd izskatu.VCIJ. Graudoqra un antropolo$isko pieminek!i p6titi tadi nozimigi arheologijas ka 1959.-1962. gadd KoknesesM0kukalna,1967. Bez Daugavas gadd lkS(ilesVinakalnapilskalnos. rezultdtiienozimigi un kapulaukiem dzivesvietdm gUtipEtijumosLubdnasezerakrastos.Te, piem€ram, Andreja Vaska (dz. 1947) vadibd 1974., 1977.-1979. gadd tika p6titsGaigalavasBrikulu pilskalns.JauniegUtiemateridliizmain-tja eso5os pirmsdpriek5status par lopkopibas un zemkopibas A. Zari4as veiduattiecibdm. kumiemun 5o nodarbes 1977.-1980. gada izrakumosLielvdrdesDievusendkasarkladarkalnapilskalndjau konstat6tas bibasp6das. foti bagdtilietiskiev6sturesavoti iegUtidzelzs laikmetapieminekluizrakumos.JolantasDaigas (1920-1984)un MdraAtgdla(dz.1935)p6tijumos 1961.-1963.gadd SElpilsSpieti4uapmetnEkon- Adolfs Stubavs statEtassendkdsliecibaspar dzelzsieg[Sanuno viet6jdspurvar0das.Te tika atsegtas5 dzelzskaus65anaskrasnis.Pilnigiizp€titais Ogres(entespilskalnsar apmetni,kuraizrakumus laikdno 1954.lidz 19 58.g a d a mv e i c aAd o ttsS tu b a vs(1 9 1 3 -1 986) , ne tikaiaizsardzibas deva iespEjuiztEloties celt4u, dzivojamoun saimniecibaseku izskatu,to celtniecibaspap6mienus,bet ari pla5i raksturotpilsetniskopiederibu, kalnaiedzlvotdju saimniecibu, dzipilskalnu nozimigi vesvietassabiedribas uzb[vi.VEI petniecib.as AsotE1949.-1954. darbiveiktiKrustpils gaddE.Snoresvadiba,T€rvet61954.-1959.gadd (1909-1984)un 1960.gaddF.ZaEmilijas Brivkalnes gorskavadiba,Daugmal61966.-1970.gaddVladislavaUrtdna(1921-1989)un 1986.-1995.gadd Ar4aRadi4 a (dz.1951) un GuntaZemi5a(dz.1955) vadibd. izrakumi Jaunumsbija pirmiehidroarheologiskie rezultdtus U5uruun Arai5uezeros.Visnozimigdkos dew5i Jd4a Apala (dz. 1930) pEtijumiDrabe5u Arai5uezerpili1965.-1969.un 1975.un 1979.gadd. Koka konstrukcijas, kas labi saglabdju5ds Udeni, VladislavsUrtdns

ARHEOLOq rJA cEfoJUMSLATVTJAS

pla5iizrakumivairdknekd30 un apbOves nekli.T6, piemEram, tiw5as izsekotpiemineklaplSnojuma attistibai.Tdpatte iegUtasliecibasne tikaipar to, kd vietdsVecrigdkop51970.gadaveiktiAndraCaunes rei6kas izskatijdsno drpuses,bet ari par to izskatuno (dz. 1937)vadibd.legUtiemateridliiev6rojami, pat papildindju5i zem iekSpuses. un labi saglabutiski rakstito v6stures avotu legUtasdaudzasunikdlas veiktitddd dzives- zi4as. bdju5dssenlietas.Pla5ip6t-rjumi periodos Redzi,cik daudz jdzina,lai kaut vai nedaudz vietu veidd kd ciemos,kuri iepriek56jos pEtniecibas Latvijasarheologiskds nebijap6titi.Piem6ram,A. ZarirlasizrakumiSalas- var6tuorienteties pils Laukskold1967.-1972. gadl. EvaldaMugu- v6sturE. VisiSieskaitliun nosaukumi nedrikst6ja tevi jdbUtpacierEvida(dz. 1931) izrakumiSalaspilsMdrtirysaldne nogurdindt, ne garlaikot. Arheologam tigam un uzmanigam.Ceru, ka tagad tev nebUs 1966.-1972.gadd,. kapulauku sve5iari daudzip6tnieki,kuriembiju5iun ir nopelni Daudzinteresanta arheologiizzindjuSi izrakumos. izzind5an6. TurkldtvairdkipieminekliizpEtitipilnigi. Latvijassenvestures JauniegUtais Tddiir PildasNuk5i,kurizrakumus 1947.-1948.gadd arheolo$iskais materidlsiev6rojami papla5indjis zinatnieku veica E. Snore, Erglu Jauna[Cni- 1971.-1972. iespEjas Latvijassenv6stures gadd J. Graudonis,AizkrauklesLejasbit6niizp6t6.Atsldbstotideologiskajiem Z4augiem,par1961.-1964.gaddV. Urtans,kd ari Drabe5uLiepi- 4emotlabdkono rietumiem un austrumiem, latvie5u nas,kur 1971.-1972.gadastrdddjis J. Apals.Pla5i arheologipavirz-rju5ies tdlu uz priek5uobjekUvas pEtijuminotiku5ilndrasBriedes-Kunigas (dz. 1949) senvEstures ainasradi5and.Tom6rjdatzlst,ka Sajd vadiba1977.-1980.,1984.-1987.gadd Aglonas darbavipiemne vienmErizdeviesizvairltiesari no tftistapiqru dikt6tiem secindjumiem. kapulaukd, E. Snoresvadibd1960.-1961. politiskuapsvErumu pandkumi gadaS6lpilsLejasdopelu Arheologu Viktorijas Bebres ir atainoju5ies kapulauk6, daudzdsmo(dz.1952)vadibd1982.-1984.gaddun M. AtgdZa nografijds,rakstu krdjumos,rakstos.lev6rojams sasniegums bija 1974.gadddienasgaismuierauvadibd1984.-1992.gadd BauskasDrerlgeru dunkanukapulaukd, Jd4aAsara(d2.1960)vadibd dziju5aiskolektivaisdarbs "LatvijasPSR arheolo$ija".Taskluvispar arheologurokasgrdmatu. 1989.-1990.gaddLibaguSdrajukapulaukd. Tadu Kapulaukos iegUtiemateridlildvu5iieg[t vispu- p6tniekuricibdeso5aismateridlsnu jau pdraudzis sigu priek5statupar Senlatvijasiedzivotdjuetnisko iis grdmatasrobeZas.Nobriedusinepiecie5amiba pa- pEc jauna apkopojo5aLatvijasarheologijaspdtisastavuun atSfiiriguetniskogrupuapbedl5anas par to izga- juma. raldm. legUtdssenlietasliecindju5as jau min6ju,ka,iesp6jams, pa46mieniem, Ja atceries, darbaprasmes tavo5anas amatnieku tagadm6s jauna pEtniecibas posmasdkumd.Kdda limeni.Apbedijumos apgErbapaliekas atrodamies konstat6tds prognozEt! pastastiju5as par to, kadas dr6besagrdk cilvEki ndkotnegaidaarheologus? MEgindsim Acimredzotsamazindsiesarheolo$iskoizrakumu nEsajuSi. lzrakuminotiku5iarTkultavietds.MinamiJura skaitsun apjoms,bet galvenduzmanibatiks veltita TalivalZa apstrddeiun analizei. Urtdna(dz.1952)p6tijumi1973.gaddSa- jau iegUtdmateriEla lacasLibie5uupuralds, Rus1979.gaddpieAglonas 1977.-1978. kufuLieldakmens,A. Stubavap6t-rjumi gnddpie RitesStupeluLieldakmens. Arheologuintere5ulokdatradu5ies ari viduslaiku pilsbtas, pieminekli. arheologijas P6titas mErapilis, piemibaznicas, ciemi,kaps6tasun citiarheolo$ijas

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

2. Senie ziemelbrieZumednieki.Pirmo cilvâ&#x201A;Źku iendk5anaLatvijasteritorijd Tagadar arheologaacim paskatisimies uz Latvijas senvesturi.Ar laika ma5inaspalidzibu,kas m0su gadijumair arheologadarbariki,dosimies celojuma uz akmens,bronzasun dzelzslaikmetiem. Katu jau zini,Latvijas no ledusatbrivojas teritorija jUru, pirms13-14 tUksto5iem gadu.Tadizveidojds upju,ezerurobeZas,kurassdkotn6jibija mainigas. pdrveidojds KlimatamklUstotsiltdkam,pakdpeniski augu un dzivniekuvalsts un radascilvEkudzivei piem6roti apstdk!i. kurusvipimedija, Cilv6ki, sekojotziemelbrieZiem, gadu.Jau apmetasSeitpirms11-12 tUksto5iem 9. g. tUkst. pr. Kr. Baltijasledus ezeta, Lubdnas Pirmo cilvEku iendk5anasvirzieni tagadEjdLatvijas teritorijd

ZiemelbrieZi.Sie dzivniekiir lidz2 m gariun 200kg smagi. Vasaratie pdrtiekno zales,kokulapdm,zariem,senem,bet ziema galvenokartno (Erpjiem.

'//

Rangifer larandus

cELOJUMS LATVTJAS ARHEOLOqTJA

ezetaun tajosieteko5oupjukrastosbiju5ascilvEku apmetnes. Tovietasun savrupatradumos atrastieno (rama gatavotieriki liecinapar Svidrukult0rasun Arensburgas iespaidu, betsendkieno kaula kultUras gatavotieriki norddauz Madl6naskult0ru.Atgddi€ nd5u,ka ar kult0ruarheologisaprotnoteiktucilvEku kopumu,kasdzivoviendvietdun viendlaikd.Parto tu lasljiI nodald.MadlEnas, Arensburgas un Svidru <ulturasbija izplatitasRietumeiropd. No td var secinat,ka pirmiecilv6kiLatvijdieceloju5i no dienvidiemun dienvidrietumiem. lendcejibijaeiropeidi. 7. g. tUkst.pr.Kr.tiempievienojas iedzivotaji no austrumiem ar mongoloidu iezim6m. Viena no Sim sendkajdmcilv6kudzivesvietdm, varbUtpat pati senaka,atrodaspavisamnetaluno Rigas- pie Salaspils.Apm6rampirms 11000 gadiemDaugavaSajdvietdietecejaBaltijasledus ezera.Toreizte upeskrastduz isu bridibijaapmetusieskada medniekugrupa.Klejotdjuapmetnes jo viliem nebijaiesp6jams bijaislaicigas, ieg0tpietiekamidaudzpartikas,ilgsto5imedijotviendvietd. Ta rezultataparastikultUrslanis nesp6jizveidoties. PardzTvesvietu liecinatikaiatradumi. PetotSalaspils Laukskolas dzelzslaikmetaciemu un kapulauku 0 lo apm6ram200 m gardjosldDaugavas labajdkrastd, pamatzem6 arheologi atkldjavairdkaskramaizstrdddjumukoncentracijas vietas.Pavisamtika ieg0ti S 1050kramapriek5metu =\ un ap 1000kramaS[<ilu. \ Balstoties mateuz lidziguLietuvas akmenslaikmeta = r rialu,Sie atradumitika datEtiar 9. g. tUkst.pr. Kr. =l € Salaspils Laukskolas nav vienigds zin6mds senlietas liecibaspar senajiemziemelbrieZu medniekiem. Lidzigikrama riki iegOtiLielupeskrastosun citos piemineklos akmenslaikmetaarhoeologijas Latvijas teritorijd. SalaspilsLaukskolas apmetnEatrastoriku darina5anaizmantotslabaskvalitdtes krams.Sodien, Drotams, td izskatsatSlliras no td, kddstas bijisse- SalaspilsLaukskolasapmetneiegiitieno kramagatavotieriki natn6.Laikagaitdtas stipripatin6jiesun td pelEkd 1- 4 - bultugali,5 - 12 naZveida S(ilasar retu5u. Mdksliniece Sajd <rdsaieguvusibaltu,zilganbaltu, zalganpeleciguzim€jumdtisampielavusivienukludu.Vaitu varito atrast? ugl;ig eptan?Eu ou euatn nokrasu.Atrastsari Sokolddes brUnaiskrams,kuru 'zrornrpel?uJlzzn N

SENVESTU RE CEIVEDISLATVIJAS

2o LI

o \R '3

l-, ?qfo?,'' 13i'^ ts

,{Tl?"

r+ " \ \

\--a

', \

16 (

r"--\-----\ \

/--'\--

Grdmatd minEtie akmens laikmeta pieminekli 1 - UZ avasSd rna te,2 -Dun dagas Pur c iem s , 3- M at k ules Toja t i , 4 - G a r o z a s R u t e n i e k i , 5 - A i z k r a u k l e s L e j a s b i t e n i , 6 - S 6 ! u R i 4 4 uka l n s, 7 - S â&#x201A;ŹluZ vejn ieki,S-Sala sp ils Lauk s k ola, 9- Ber z pils Laga2a , 10-BerzpilsOsa, 11-BerzpilsPiesti4a, 12-LubanasAbora, 13LubanasZvidze,14- GaigalavasSulka,15 - Gaigalavas Zvejsalas,16 - lsnaudasKrei6i,17 - EzerniekuJurkova,18 - Salas Romi-Kalni4i, 19 - Lubanasezerc,20- UZavasupe pie Sises,21- Ventasupe pie Zlekam. O - apmetne,r - lidzenaiskapulauks,A - savrupatradumavieta.

patina.Domajams,ka kramu krama oli sastopamiBaltkrievijdun Lietuvas klej balganpeleka cilvekiatnesuSisev lTdz,jo uz vietastads nav dienvidos.Savukart Sokolddesbrunais krams atrodams.Labaskvalitdtes daZadunokrasupeldka sastopams Polijd.

ARHEOLOS CELOJUMS LATVTJAS rJA

3- ]-aikmetinomainaviens otru. Arfieolo! isk6 periodi zdciia un nenomalditos, Lai ce!6varEtulabi orientEties DZELZSLAIKMETS ,numsnepiecie5ama kartevai vismazpldns.Kas VIDEJAIS DZELZS LAIKMETS nr6tu veikt Sisfunkcijasm0su celojumd?J5, td ir 400 AGRAISDZELZSLAIKMETS periodizdcija. arheologiskd Taduar to jdmakrikoties. periodizacijas Kautvisd pasaulEarheologiskds veiSENAKAISDZELZSLAIKMETS t6s ir dotasp6cvieniemun tiempa5iemprincipiem, BRONZAS LAIKMETS jo cilvEcesattistibavisos at5lSirigas hronologiski, kontinentos vieun visdsvietdsnav norisindjusies 250 VIDE.JAISBRONZASLAIKMETS nddiun vienlaicigi. Eiropasakmenslaikmetahrono1.56s AGRAISBRONZASLAIKMETS ldija at5fiirsiesno Amerikas,Afrikasvai Azijas VELAIS MOLITS akmenslaikmetagaduskaitlosizteiktajdmrobeZdm 2.100 laikd,dzelzslaikmetsLatvijasteritorijdnesakritisar VI DEJAIS NEOLITS dzelzslaikmetuUkrainasteritorijdutt.Tas,protams, nenozimE, izveidotvisaspasaules ka naviespEjams 3.000 vai kddas konkrEtasvietas arheologiskoperiodizdciju.Akmens,bronzasun dzelzslaikmetiar to sikdkuiek5Ejoiedal-rjumu bet b0sm0supieturvietas, kilometrus savukdrtaizstdsgadi. Turpmdk,stdstot parsenvdstures tikslietoti Sieorientieri notikumiem, periodizdcijai, tu bieZi.Pateicotiesarheologiskajai vienm6rvaresizinat,kurdcela kilometrdun pieturvietdmesatrodamies. periodizacijas sdLatvijasteritorijasarheologiskds VIDEIAIS MEZOLITS kumapunkts,kd tu to lasljipirmsdaZamrindkopdm, meklEjams 9. g. tEkst.pr.Kr.,t. i., agraakmenslaikmetajeb paleolitabeigds.Ndkamaisposmsir vid6jais akmenslaikmetsjeb mezolits.Tas aptverlaiku no 7700. lidz 4500.g. pr. Kr. Talak seko vElais akmens laikmetsjeb neolits,kura hronologijair 4500.-1500.g. pr.Kr. Tagadnoskaidrosim, kd c6lu5iesSiesve5vdrdiVELAISPALEOLITS paleolits,mezolitsun neolits.Tos,izmantojotgriellu palaios- sens+ valodu,specidlidarinaju5i zindtnieki: lithos- akmens;mesos- vidus+ lithos- akmens; neos- jauns+ lithos- akmens.Redzi,cik vienkdr5sizskaidrojums! Latvijas arheolo$iski periodizdcija

IKI

DZELZS LAIKMETS

AK]\{ENS LAIKMETS

I I.{EOLITS

VIDEIAISAKMENS LAIKMETS

I MEZOLITS

SENVESTURE CEI.VEDIS LATVIJAS

4 . Med i b a s ,z v e j a , b a ri b a s a u g u vd k5 anaakmenslaikmetacilv€kugalvenienodarbesveidi

8. g. t0kst.pr. Kr. cilv6kiapmetdsuz dzivitie5i upjuun ezerukrastos.lr zindmasSadasvilu apmetnes: ap Lubanasezeru- BerzpilsOsa, Lubdnas Zvidze,VarakldnuSulasgals,tdpat pie Burtnieku novieezera- S6!uZvejniekiu. c. Sddsdzivesvietu gandrizvisuakmenslaikmetu. tojumssaglabdjds To noteicasaimnieciskie apstakli.Ka liecinasenoapmetpukultOrslanis, cilv6kinodarboju5ies ar medniecibu,zvejuun baribasauguvak5anu.So pietiekami paftikasiegU5and lielodaudzveidibu vi4isev var6ja nodro5indt, dzivojotmin6tajiem nodarbesveidiem vispiemerotdkajds vietas.MeZoscilvdkimedijazv6rus, lasijaogas,s6nes,vdca riekstus,purvos[6ra putnus,las-rja ogas,vdcaputnuolas,up6sun ezeros medijaputnus,(Era zivis,vdcaEdamosgliemeZus. Tas vipiem atS(iribdno klejotajiemziemelbrieZu jau ldva izveidotpastavigas medniekiem apmetnes un ilgsto5iuztur6ties viendviet5.Sie cilv6kivairs nebijaspiestivisulaikusekotdzivnieku bariem,kuri migrEjauz ziemeliem. KlimatamklOstot siltdkamun mainoties auguvalstij,ziemelbrieZi un lidzar tiem dalano klejotdjiem medniekiem atstajamUsuzemi. Tasnoticisne v6lakpar L g. tUkst.pr.Kr. Latvijasteritorijasiedzivotajuskaitslaika gaitd past6vigipieauga.Raddsjaunasun jaunascilveku apmetnes.Tas notikane tikai tapEc,ka cilv6kiem bijapietiekami daudzko 6stun bijadaudzb6rnu,bet jauni papildindja ari tdpec,ka vi4uskaituvairdkkart iendcdji.Toreizjau nebijane valstu,ne robeZsargu apsargatu robeZu!Cilv6ki,meklejot sevpiemerotaku dzivesvietu, ari citu apstaklud6!, parvietojas lielos attalumosno vienasvietasuz otru.Mainijdspaaudzepecpaaudzes, betvi4ucelSuz nezinamom6rlSi turpinajAs.

* € o\ \o

€ N 6

No ziemelbrieZa ragiemgatavotasharpiinas.9. g. tlkst. pr.Kr. otrapuse.

ARHEOLOgTJA cELOJUMS LATVTJAS

Piem6ram,arheologel. Lozekadu LubanasZvidzes apmetnesmitniaprakstaSddi: "Ekas sienasveidojastabi ar staklveidaaugigalu un Kadastad izskatijdsakmens laikmetacilveku simetriskiapt1stuapakigatu. iie stabibatstaart jumtu. apmetnesun mitnes?Pateicoties arheologiskajiemAtstarpes starp stabiem bija pilditas ar klugdm biezd zrakumiem, mesparto zindmdiezgandaudz.Viena pinumd.Jumtu,domdjams,segu5asprieZumizas."

5. CilvEkumitnespirms5000gadiem

(Loze L Akmens laikmets Lubana klanos. - R., 1979. apmetn6vienlaiclgiapdzivotuceltpuskaitsvareja $.-3a. pp) bCtvairakidesmiti.Tds bijavirszemesmitnes.detrBez 55da veida mitn6m akmens laikmetacilveki stUraino 6ku sienasveidojastabi,mieti,zari, bet lumtasegumusavukdrt- mizas,niedres,ddas. vel c6la apalas vai ovdlas formas slietenus.Eku

.:v, Uiavas Sirnates apmetnes mitne. 3. g. tOkst.pr. Kr. vidus.

-.:

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

Lubinas Zvidzes apmetnes mitne. 3. g. t0kst.pr. Kr.vidus.

apsildi5anai bija ierikotipavardi.Parastitie atradds celtnescentrdlajddald. Neretipavardavieta bija izliktaar akmeniem. Daudznozimiguliecibupar senajammitn6mun ne tikai par tdm iegutsUZavasSdrnatesapmetne Baltijasjuras krastdnetdluno Ventspils.Td bijusi apdzlvota 3. g. tUkst.pr.Kr.Pateicoties labvEligajiem dabasapstdkliem,mitrajakUdrdbija labi saglabajuSdsmit4u,dzintaraapstrddesdarbnTcu, svEtnicas (ar koka elku)paliekas.Arheologiatradano koka gatavotusmedibuun zvejasrikus,iedzivesun kulta priek5metus. Par Simloti interesantajam senlietam m6s vel rundsimnakamajanodala,tdp6catgriezisimiespie celtnem.UZavasSarnatesapmetndbijugan divtelpumitnes.To izmeri Sasgan vientelpas, visaidaZddi.Cik lielair tava istaba?No 10 lidz2O m2?MazdkdsUZavasSarnatesapmetnesmitnes biju5as16-18 m2lielas,bet lieldkds- 30-35 m2. SIm purva celtajdmEkdmgridujeb pamatu,protams,veidojakUdra.Lai izveidotupavardu,mitnes centralaja da!6nokldjakokakdrtiryas, 5o klastupdrsedzaar mizdm,kurassavukdrtapb6raar smiltim. Ja 5i konstrukcija, uz kurask0rdsuguns,izdegavai iegrimapurva,tad tai pa5dvieta izveidojajaunu klastuun atkaluzbErasmiltis.P6tniekiatsevi5(iem pavardiemnoteicavairakastadaspdrb0veskdrtas. Piem6ram, viensno tiem bijaatjaunotspat veselas astolas reizes.Vai ta nav dro5alieciba,ka cilv6ki ilgsto5i dzivoju5i vienavieta? Akmens laikmeta "dzivokli" pirms 5000 gadiem

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOqIJA

\-=- i l

Uiavas Sdrnatesapmetne. 3. g. tOkst.pr. Kr. vidus.

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTU RE

6. Kundas,Narvas,(emmes-bedri5ukeramikas, laiweida cirvju un auklaskeramikaskultiiras PirmieLatvijasteritorijasiedzivotaji savusierodus ZebErklus, un darbarikus S(Cpagalus, - harpOnas, kaplus,cirvjus,dundus- darindjano ragaun kaula ar kramarikupalidzibu. Mezolitabeigdstikaapg0ta akmensskaldiSanaun slipe5ana,un ta rezultatd raddsno sldneklagatavotikalti.Bultugaluatradumi liecina,ka cilv6kitolaikpazinuSiari Saujamoloku. Lidzigasun vienadassenlietuformas arheologi konstateju5i ari drpus mUsuzemesrobeZdm.LatvijasmezolitapieminekliieklaujasKundaskultOras p6cKundasapmetneslgaunijdareald(nosaukums bieZikultUraiegOstsavuvdrduno pieminekla, kurtd pirmoreizkonstat6ta vai kur tas pazimesizpauZas visspilgtdk).Tas aptvera teritorijuBaltijasj0ras krast6no SomujUraslidalidzLietuvai. Ja atceries,I nodalabijarunaparto, ka katrasenlietamuzejaiegUstsavunumuru. Tolidzaratraduma vietas nosaukumutu vari atrast zem grdmatas ilustrdcijas attelotopriek5metu zimEjumiem. Tasnav daritsbez nol0ka.Atnakot,piemEram,uz Latvijas Vesturesmuzeju,tu ar 5o numurupalidzibu ekspozicijdviegliatradisiteviieinteres6ju5ds senlietas. DaupriekSmetiem dzi no grdmatdmin6tajiem tur izstaditi visuinteresentu apskatei. Kd tu zini,cilv6cessenv6stures iedalijums akmens,bronzasun dzelzslaikmetosbalstdsuz noverojumupar at5firibdmmateridlos, kuri izmantoti darbarikuizgatavo5anai. Betka arheologi var iedalit un nodalitsikdkusposmusakmenslaikmetd? Vili mekl6b[tiskasizmai4assenlietuformd,saimniec:oasveidautt. Ta Latvijasteritorijapdrejuno mezot,-,ta tz neolituiezim6lielakadaudzveidiba krama, raga.xaula.akmensizstradajumos, dzintara izmant oS a ra sa i z s a k u mui n md l atra u kui zg a ta vo 5anas U ZS A K S A NA.

'///2.4

////,r',?.

y'r'//zrz .-.on..)

t////

,///r'/// / .----.) z/,/,/./..t

Osaskeramikastrauki

/ l///,/.

CELOJUMS LATVIJAS ARHEOLOQ IJA

sf </.

â&#x201A;Ź q

Mezolita laikmeta senlietas 1- 2 - k aulazebe rkli,3 -ka ula 5l1 6pagals , 4- k aulabult as gals ar k r a m a i e l i k t n i e m s a n o s , 5 - k a u l a d u n c i s , 6 - k a u l a v e d g a , T - k a u l a zivju zvlpu skrapis,8 - raga cirvis.

VEDIS LATVIJASSENVESTURE CEL,

r 6

o N 6 q

€ €

N q

Ne o l i tal a ik m et as enliet a s 1 - a - < 2 . ? 1 ..' ;,:a ii g -10 i 5 - raga (aiis

k aUladundi,11-

kaulariksar 45' lenkinoslipetudarbagalu, 12-13 -

kaulakalti,14 -

akmenskalts,

ARHEOLOq cEf oJUMSLATVTJAS rJA

galvenaisiztikasavots .Agrajdneolitdiedzivotaju :r'ojam bija medibas,zvejaun 6damoauguvakizqemotsuni, -i::a. Labibasaugusun mdjdzivniekus, ,,'eki : v6l nepazina.leverojamakais viqu sasnie:-'ns bijaar rokamlipinatu malatraukudarinaSana. -as pav6raiesp6juvaritedienu.Traukuformabija podiun , saivienveidiga. smaildibena lzSfiramiapa!i : . alasblodilasar noapalotu Traukus dibenu. apde=z:najaugunskura. bija Saja laikd Austrumlatvijd zplatltaOsastipa keramika.Tai raksturigstrauku , -smas rotajumsar sikiem femmveidazobipu ar -ospiedumiem un seklambedrit6m.Pieminekli zona.Ta CsastipakeramikuietilpaNarvaskultUras actverapla5asteritorijas uz ziemeliemun austrur,iemno Latvijas. pastavetun VidEjaneolitaAustrumlatvijd turpin6ja a:tTstlties iepriek56jdperioda pieminekli. Tagad arheologitos pazistar Piestipaskult0rasnosau<rmu.SavukartRietumlatvija bijaizplatitaSarnates <ultUra. Td ietilpaBaltijasj0ras dienvidaustrumu UZavas56r;rekrasteskulturasareala.Piemeram, ^ates apmetn6-iegUtajiem atradumiem loti lidzigi atradumi iegUtiSventojas apmetn6Lietuvdun citur. iezimEm Vienano SarnateskultUru raksturojo5am : keramika. ArheologeL. Vankinaparto sakata: "Sarnatestipa keramikuparstav8532 lauskasun , airakirestaur1ti daZddalielumaapalie trauki.Raksturrgi

:'auki ar smailu dibenu,pdrsvardar S veidd profilEtdm emalam,kuri pagatavotino purva dibend atrodamd samdrAtrra zila mdla bez zvirgzdupiejaukumaun vdji acdedzindti(600"un zemdkdtemperaturd). Traukuvirsma =kipusdun drpusdparastiir Svikdta.Rotdjumsskops[..]. emalasgandrizvienmErrotdtasar da1ddaveidamezglu :n rupjasauklasiespiedumiem. Traukusienasparastikldj : ezaapvdrijumakarta.Raksturlgitraukibezrotdjumaun ar vi!4otuvirsmu,bet sastopamaarr keramika,ko rotd =calasun nereguldrasbedrttes,ar naga malu iespiestas s',trtras, vElakart smalkuzobiquun stabipuiespiedumi.[..] Sarnates tipa keramika iezlmE lpaiu Baltijas jAras : ekraste izplatrtu neollta kulfiras grupu un, 5$iet, =:ekmdjusiarl keramikasattistlbu Sajd rajond vEldkos

F 6

---\/iruJ .

rBaurcuua Il. B. TopQnnuroBas crosHKa Capuare. 'i:2c. 159.)

P.,

Sdrnateskeramikastrauki

100

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

Kemmes-bedri5u keramikaskultUrasizplatiba

3. g. tUkst.pr.Kr.vidULatvijasteritorijd no Ziemeljauni austrumiem iendca cilveki- (emmes-bedri5u parstdvji. petniekiuzskataparBaltijas kultUras Viryus somupriek5tediem. Kult0rasnosaukums celiesno ipatn6jdskeramikas. Tie bija mdlatraukiar noapadibenu, maldmun lSemtaisndm uzbuZindtdm lotu mes-bedri5urotdjumu,kuru veidoja ar specidlu spiedoguiespiestaskemmveidazobi1uun bedri5u joslas. Sddsrotajumsblivisedzatraukaarejovirsmu,reiz6mari iekS6jomalu.V6l cilvEkiem tolaikbijadaudz kramaun kaula riku,slip6taakmenskaltu.Pieminekliar lidzigiematradumiemzindmilgaunijd,Somijd un citds vietds Austrumeiropas meZujosld. Kemmes-bedri5u keramikaskult0rasnes6jup6das atrastasari uz dienvidrietumiem no mUsuzemes, patVislasupeslejteci. kurtds pdrstdvjisasniegu5i LatvijasteritorijdatndcEjiapmetasuz dzivi starp viet6jiemiedzivotdjiem. Piem6ram, UZavasSdrnat6 pastavejadivasmit4ugrupas.Vienddzivienlaikus vojaSarnateskultOras, bet otrd- (emmes-bedri5u keramikaskultUrasparstdvji.Laika gaita savstar(emmes-bedri5u keramika p6jasietekmesrezultataatS(iribas viet6joun atna- A - trauks;B - ornamentaveido5anaizmantotaiskaulaspiedodzi45 (em- un mdlatapi4a. ku5ocilvEkustarpaizlidzindjas. Austrumlatvijd

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOGTJA

101

mes-bedri5u keramikas kulturasiespaidsbijalieldks nekaRietumlatvija. Videjaneolitdpilnveidojds mdlatraukuapdedziprasme. na5anas Daudzpla5akupielietojumu bija ieguvisdzintarsun krams.Pieaugamai4assakari. Dzintarstika izmainitsuz pla5iemapgabaliem austrumosun ziemelosno Latvijas, noturienessavukdrt pretisa4Emakramaun slaneklaizstrdddjumus. leverojamasparmai4asbija v6rojamasvElajd pdrejanovacejneolitd.Latvijasteritorijd norisindjds saimniecibas Lopkopibas uz raZotdjsaimniecibu. un zemkopibas attistibusekmâ&#x201A;Źjaauklaskeramikasun pdrstdvji.Td izplatijdsEiropd kaujascirvjukultOras 3. g. tUkst.pr.Kr.beigdsun2. g. tukst.pr.Kr.pirmaja puse.MEsjau, apskatotbaltuvaloduvEsturi,rundjam par to, ka min6takultUraar vairakiemlokdliem variantiem zinamano ReinasupeslidzVolgasupei, no Somijasun Zviedrijasdienvidiem lidz Sveicei. parstavji Petnieki domd,ka SiskultUras mUsuzemes teritorijd iendku5i no dienvidiem, no Vislasupesbaseina. AtndcEjiembija raksturigilabi noslipdti

Auklas keramikas un kaujas cirvju kultiiras izplatiba

3co

Auklas keramikastrauks un akmenslaiweida cirvis

102

CELVEDISLAWIJAS SENVESTURE

Td zindtniskdsdamasvijdsar ikdienasrApEm,lai ekscirvjiar izurbakmenskaujascirvji- t. s. laivasveida pedrcijd strdddjoiie cilvEkibAtupaEduii un veseli,priecigi bija ari vi4u Bez tam at5l5irigi tiem kdtcaurumiem. mdlatrauki.Tie bija ar plakanudibenuun rotdtiar un darbaspEjigi,lai naktistiembdtu siltigulEt.Abordpirmo Vienip6tniekiauklas reizi loti nopietni septipdesmitajdgadd saslima ekspedh auklasvai skuji4uornamentu. keramikasun kaujascirvjukultUrasnesejusuzskata cijas suns - no sasaldEiands aukstajds naktis bija par $ermdryu,sldvu un baltu kopEjiemsendiem, radusiespriek5$epasneruaparalize. Kad septipdesmitpirmd gada septembri noqEm1m savukdrtotri - tikai par baltu un sldvu kop6jiem sendiem,bettre5iedomdv6l citddi.Tom6rvisiienS- Abord teltis un visu pdrEjo iedzivi sagatavojdmpromkurupâ&#x201A;Źcndcdjiir veianai uz Ergali,bija lieliskasatvasarasdienas. Naktls c6jusBaltijdsaistaar pirmbaltiem, mils biedEjap1ces ar saviemspalgajiem,asinisdzislds latvieSi. V6lajdneolitdsakardar cita veida saimniecibas stindzinoiajiemkliedzieniem.SLtns,kuri bija izveselojies, ra5anosun tds attistibuizmainijdsdzivesvietu novie- bija jdpiesien,jo tuvumdkhda vilki un vi7{ bez 26lastibas tojums.ApmetnesbieZdkierikojanevistie5ipieUde- gaudoja.[..] Bija noslEguids raZendkdsdarba sezonas Lubdnas 4iem,bet gan vietds,kur lopiembija nodro5indtas ekspedicijasdarbd. Pagdja septiqi gari arheololiskds ganibas.Ka auklaskeramikasun laivasveidacirvju gadi, gremah par Aboras apmetni iekams zindtniskd kultriraspdrstdvjudzivesvietasvar minEtMatkules parddtjdsbibliotEkuplauktos." Tojdtu,GarozasRutenieku,AizkrauklesLejasbit6 nu (Loze l. Lubanas kldni aicina. - REzekne, 1994. - 50.-51. apmetnes. tpp.) Piendcislaiksisai atkdpeino mOsustingrizindtniskdsvirzibassenatnesizzind5and. Ko domdunjUt arheologs, strdddjotakmenslaikmetaapmetn6Lubdnasezetakrastos?Mumsir iespEjato uzzindt: iemigt,domdjot,kd gan 'ReizEmnaktisilgi nevarEjdm jaunatkldtomateridlu,nemdlinotto objektiviapgaismot pieturoties pieagrdkizteiktdmuntagad tulkottendenciozi, jau varbAtnovecojuidm zindtniskdm hipotEzEm. It seviilli jautdjumi, jo mAsuztraucaetniskie Baltijasrepublikuan heologijdbija vErojama zindmaprimitivizdcijas tendence, mEginotvienkdrSotetniskosprocesusSajdtik attdli stdvoidhronolofi iskddiapazond. lespEjams, kaAborasapmetnes senieapdzivotdji bija piederEjuiilintij, kuraiekldvdsetniskijauktuciliu grupEjumd,kasapdzlvojaLubdnaezeraapkdrtni3. g.t.pr.Kr.un pirmajdceturksnt. piede2. g.t.pr.Kr. 5o citiugrupEjums rEja laivascirvjuun auklas keramikaskuftArai,bet vienlaikusar t. s. EiropaskopEjoiezimjuhorizontutajdir saskatAmas lokdlasiezlmes.Tdir ipatnaLulotispEclgas banakldniemun, iespdjams,ari Latvijasaustrumdalai raksturigavEldneolltacilSugrupa,kura etniskdzi7d ietver sevi eiropeidoskomponentus,neizslEdzotzindmu, visai senumongoloidokomponentukldbltni.

ARHEOLOqIJA LATVIJAS cELOJUMS

103

un citasrotas,retak- darzobupiekari4i dzivnieku barikiun ierodi. tevi ar kadu gandriz7000 gadu lepazistindsu Ka akmens laikmetacilveki apbedijasavus vecu apbedijumu S6!u Zvejniekukapulaukd.45' - ruSos? Vi4u senakie kapulaukiatkldti pie kapaapbeditais bija 15-16 gadusvecaispusaudzis un pieEZezeraeze(a- SCluZvejnieki 3.:rtnieku dzild m plat6 0,8 un 2,1 m gard,Q,7m Fzernieku Jurkova.Tie ir lidzeniesenkapi'Miru5ie novietots pel6arheologikonstateja Tdspildijumd bedre. kapa acbeditizemEizraktdskapubedr6s.Vir;riapb6rtiar gul6ja Miru5ais granti,ari lielakusakmer;us. sarkanookeru.Neretigar bedresmalamun virs cigu stdvokliar galvu uz ziemelrietumiem' izstiepta dziveilidzidoti Aizsaules biju5inoliktiakme4i. rniruSd

7, Kd cilvâ&#x201A;Źks nokltist Aizsaulâ&#x201A;Ź

pr'Kr' otrdpuse' g' s6lu Zvejniekukapulauka1965.gadaizrakumosatsegtais45' kaps.5' tukst'

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTUR E

104

Domdju,ka tev bus interesanti uzzindt,kas ir okers.Tasir dzelzssarkanaisoksids,kur5atrodams daba. Okera atradnesizveidojasvietds, kur dzelzi saturo5iapak5zemes Oder,ri izplustvirspusE.Tas atrodamasdaudzdspurvainasun avotaindsvietds Latvijd.Okeraatradneszinamasari Burtniekuezera krastosSEluZvejniekukapulaukatuvuma. Dzelzs sarkanAoksidaizmanto5ana nav tikai Latvijairaksturigaparadiba. Seniecilv6kidaudzaspasaules vietds to lietoju5i, veidojotalu zim6jumus,krdsojotsavus ap miru5o.lespEjams, fermequs,berotapbedijumos ka kaposokerssaistdsar domupar jaunudzivibu. Tas simboliskivar6ja nozimEtjaunas asinis un parceltiesAizsaule. iespEju Interesanti, ka S6!uZvejniekukapulaukd lietotais okersbijisipaSisagatavots, apdedzinot 300-500 'C temperat0rd. Tasrdda,cik lielu nozimisenie cilvEkipie5[<iru5i okerambOru paraZas. Latvijas teritorijd akmenslaikmetadaZddos periodostas nav lietotsvienddi.Mezolitdar okeru intensiviizkaisija visukapabedriun apberamiru5o, bet neolitdar to vairsapbEratikai daZasapbedltd (ermerya dalas- galvu,iegurni, pedas. Cilv6kisavus ciltsbrd!usapbediju5ine tikai izstieptastavokliuz muguras.Miru5iekapabedr6var b0t gulditiuz vEdera,novietotipat s6dusstdvokli. Auklaskeramikas un laivasveida cirvjukultUras pdro*-+==Jo"^ stdvjiemraksturigi saliektiapbedijumi. Tdduskapus arheologi atseguSi LubdnasAboras,lsnaudasKreidu un citoskapulaukos. LubanasAboras I apmetneskapulaukd1970.gada izraPiem6ram,S6lu Zvejniekukapulaukano 317 kumosatsegtais33. kaps.2. g. tlkst.pr.Kr.sakums. apbedijumiem tadubija11.Kaviensnotiemminams 308. kaps, kas atsegts apmetneskultUrassldnl 0,25m dziluma: Rokasbija novietotas gar sdniem,bet kdjastaisni. "Apskeletumelnazeme.Miruiaisapglabatssatiektd Saspiestie skeletakauliliecinaja, ka apbeditais bijis stavokliuz kreisajiem sdniemar galvuZ. Rokasetkopos sasiets.Tas izskaidrojams ar bailOmno miru5a. saliektas, pirksti pievilkti pie zoda. Labd kaja saliekta, td Cilv6kitdddveiddnodro5indju5ies, lai miru5ais vairs ka augistilbs un apakistilbs ir perpendikutdri mugurvinusnetraucEtu. Skeletalabajdpusepie iegur4a kaulam. Kreisa kdja saliekta un pievilkta tabajd pus6 pie arheologiatrada6 kaula5[6pa galus. TurpatvEl vEdera.Piedevu nav." konstateja 7 dzivniekuzobupiekariqus. Ap skeletu (ZagorskisF. Zvejniekuakmenslaikmetakapulauks.- R., bijavErojams intensivsokerasldnis. 1987.- 60. tpp.)

J",

ARHEOLOqTJA cE[oJUMSLATVTJAS

8. TieksmepEc skaistumarndkslasdarindjumi

vienmEr.Sendkie

Vissendkie Latvijasmdkslaspieminekli atrodami s:ap akmenslaikmetadarinajumiem. Tajosizpau2as seno cilvekutieksmep6c skaistuma,labas -:vero5anasspejasun sava laika pasaulesiz:'atne.Apkart6jd videar savuformu,linijuun krasu daudzveidibu ierosmjuavots. bijusineizsmelams Daudzino Siemdarindjumiem saistdsar daZddiem <ultiem un tic6jumiem. Sendkietelotajasmakslasparaugiir tematiski zim6rumiuz kaulaun ragapriek5metiem. Tie sastopami galvenokdrt laikd.LatvijasteritikaiKundaskultUras pieskaitami torijdatrastidivi Saikategorijai darbiviensir visainosacitsdzivnieka attElagrav6jums uz kauladunda,kur5atrastsUZavasupE,bet otrs cilvekafigUrasgrav6jumsuz kaulapldksnites, kura atrastaLubdnasZvidzesapmetnE. KA mezolitam,ta neolitamraksturigakaula un ragapriek5metu ornamente5ana. lr zinamivairaki simtitadu senlietu. rotaragacirvjus, rituOrnaments galus,harp[nas, ala rikus,kaulabultu un 5l6Cpa dundus.Kompozicijas ir labipdrdomdtas. Tdm raksturigaizteiktaritmaizjUta.Vienkar5i - svitelementi ri1a,skujiqra, plastiski krustojumi, liklodi,robojumi, profilEjumi - izcelpriek5metu formuun funkcionalo nozimi.Ornamentaizveidodana reizembijusiloti process.Mezolita darbietilpigs cilv6ks,veidojotkaula duncireljefuornamentuar urbumupalidzibu, vispirmsvirsmdiegriezataisnasun paralElas linijas. PEctam gan viena,gan otrdlinijaspus6tikaizdarlti padarijaloti vairdkitOkstoSi urbumu.Taspriek5metu greznu.Neolitaornamentdlajiem rotdjumiemraksturigamotivulieldkadaudzveidiba. ir saglabdju5ies no neolita. Senakiekokgriezumi 0 l0 20c m UZavasSarnatesapmetnEiegUtais cilv6katElsbija iecirstskokastumbrd. gaar abpusdjiapdarinatiem liem.Sejasacu dobumiun vaigitam izt6stiviend Uiavas Sarnatesapmetneieg0taisno koka gatavotais plAksn6.Galvano [ermerlaatdalitaar iegriezumu. cilvEkat6ls. Vidâ&#x201A;Źjaisneolits.

105

sjlyEgjqlE s LATVTJAS cEL.vEDl

'106

I'ilill'6'ri tl 'g ,i ,

i ,ri i r1i ,' i l c

i; " gG 4

!'t

sea

o a g e09 li

l/o o er.peoeg

@a r,

\rl;l*-n

I --:-+---++

3cm

.123

no kaula gataUiavas upE pie Sises send ciema atrastais vo ta i sd u nc is ar iegr av E tu d z i v n i e k a fi g i i ra s a u e l u ' A grai s ',,a r,, i g a : aiSm ez ol] ' t s ,

kaula pldksnite Lubdnas Zvidzes apmetne ieg0td mezolits' cilv6ka figuras attelu' V6lais [li""et"

ARHEOLOqIJA LATVIJAS cELOJUMS

Lubinas ezera sCklos atrastie no kaula gatavotie bultu gali ar ornamentu. Mezolitsun neolits.

107

Jcm

LubEnasezerasEklosatrastieno kaulagatavotiedundiar ornamentu.Velaismezolits(pirmaisno kreisds)un velais neolits.

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

108

Uiavas Sdrnates apmetnC ieg0tais no koka gatavotais kaussar kdtu iidensputnafigiiras veidd.VidEjaisneolits.

No kaula gatavoti 0densputnu, zivs un diiskas siluetgriezumi. V6laisneolits.

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOq tJA

109

Ar iecirtumiem atzim6taari kdjuvieta.TElamvar piedev6tsakrdlunozimi.Tas atradiesaugstdkdvietd lielakokatuvumdun bijisar noZogojumu atdalitsno apkdrtnes. Pie td dedzindtsugunskurs. Acimredzot t6lapriek5dpulcEju5ies apmetnesiedzivotdji, laigodinatusavussendusun piekoptuto kultu. Dzivnieku teli,parasti[densputnuveidold,visbieZdksastopamikd kokakausukdtuskulpturali rotajumi.Neolit6visizplatitdkie makslasdarindjumi bija griezumino kaula un raga. VisbieZdkatveidoti 0densputni un zivis,retak- alnis,ldcis,cauna,kd ari citidzivniekiun rdpuli. Interesanti no ragagatavotiritudlarikiatrastiS6lu Zvejniekukapulauka. ArheologsF.Zagorskisvienu no tiemapraksta56di: "ParziZlauzgalilietotaari271.virieiakapdatrastd,no ragadarindtdcaunasgalvasskulpfira, kasbija novietota pie apbedrtdlabd augistilba.Skulpfi raspiestiprindianas vieta kdtam nofizusL Galvas garums - 5 cm. Tai ir izstieptaforma,acis un ausisiezimEtasar nelieliemreljefiempacdlumiem,purnaaugidalapaplaiindta,mutiveido neliels iegriezums,kakls iss. Sprie2otp1c zvera galvu redlistiskdattElojuma,viendddspiestiprindianas,kd ari aclmredzotpEcanalogdizmantoianasveida,alpaun caunas skulpfiras - ziZlu uzgali- ir vienlaicigas.Caunas skulpfira tataddatdjamaar vEloneolttu." (ZagorskisF. Zvejniekuakmenslaikmetakapulauks.- R., 1987.- 77. tpp.)

Retdksastopamas cilvekuplakanskulpturas un apalskulptUras. lzcildkdsno tdm iegUtasS6!uZvejnieku kapulaukdun LubanasAboras I apmetne. Zvejnieku plakanskulptOrd att6lota sieviete ar pleciem, platiem gurniem. Sauriem Elko4os saliektds | 2 3m O rokasun kajasiezimetasar iegriezumupalidzibu. Sejasdetalasnav atveidotas. AborasapalskulptOra attElotsvirietisar platiempleciemun Sauruvidukli. Rokasnostieptasgar saniem,bet kajassavukart S6!u Zvejniekukapulaukd iegiitd no kaula gatavotdsienedaudzpaplestas.Ari SajdskulptOrd trUkstsejas vietesskulpt[ra un LubdnasAboras I apmetneiegEtano detalu. ragadariniti virie5askulptUra.Agraisun vElaisneolits.

110

CEL.VEDI S LATVIJASSENVESTURE

Latvijasakmenslaikmetamdksldpar vienu no paraugiem cilv6kuun interesantakajiem uzskatdmas dzivniekudzintarafigUriqas.Tds ir stipristilizEtas. Viensno izqERetisastopami dabaituvi attdlojumi. a!4a mumiemir UZavasSarnatesapmetn6iegUtais galvasveidojums.Tas pieskaitdmspie labdkajdm figUrdmBaltijasjurasbaseinazem6s.

DundagasPurciemaapmetnCieg0tis no mila veidot6s cilv6kufig0ras.VidEjaisneolits.

Mdla sikplastikaraksturigagalvenokart videjam neolitam.Daudz mazaktd zindmav6lajd neollta. MdlaveidotascilvEkufig0rasir loti vienkdr5otas. Tam navievErotas (erme4aproporcijas, navskaidri iezim6tasrokasun kajas.Sie "cilvecini" saistdsar pavarda majas kultu.Zindmasari mdla dzivnieku figOras- piles,meZac0kas. Tdm ari iezimetitikai llermeqaapveidi,turpretidetalasnavizstrdddtas.

Uiavas Sdrnatesapmetneieg0ta dzintardatveidotdal4a galva.Vid6jais neolits.

2crn

Salas Romu-Kalni4uapmetnCatrasta dzintari atveidotd neolits. cilvEkagalva.VidEjais

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOqTJA

9. Bronzaslaikmets- pdrmaipulaiks Bronzas (1500pr.Kr.-500 pr.Kr.)sakulaikmeta *a Latvijasiedzivotdjiiepazinabronzu,betsenakaja rzelzslaikmeta(500pr.Kr.--O)- ari dzelzi.Vi4i aFEuva pa46mienus. 5o materialu apstrades Metdlu jo bronzasieg05anai zrnanto5ana bija ierobeZota, .epiecie5amo rUduuz vietasnav,betviet6jodzelzs'.du cilv6kivai nu vel neprataieg0t,vai ieguva ',epietiekama Tad6!joprojdm daudzuma. lielunozimi saglabaja akmens,kaulaun ragarlki.No bronzas darinajaatkdpescirvjus,iemalucirvjus,uzmavas : rujus,511Epa galus,rotadatas,aproces,kaklariq<us,spiralrotas. Nepiecie5amiba ievestmetalus vei: najamainassakaruaktivize5anos. 2. un 1.g. tOkst. saimniecibas nozar6m sr.Kr. mijd par galvenajam .;ilrvalopkopiba un zemkopiba.

"'3

l':*es Kivutkalnanocietinataja apmetneiegiitano bronzas No bronzas darindti cirvji. Bronzaslaikmets. aproce.950.-750.g. pr.Kr. 1 - atkdpescirvis,2 - iemalucirvis,3 - uzmavascirvis. Ia+â&#x201A;Ź'-/ota

111

RE VEDIS LATVIJASSENVESTU CEL.

112

,\ ,\ \\\ \i -.-' ,,1 nr

---.

zo) I I I ( ( I

l r- ,

t Ieo I

I I < ' ). a

a -f

I sa\\

I I

Y'O )t-,

Grdmatdmin6tiebronzaslaikmetaun senakadzelzsperiodapieminek!i. 1 -Libe, 2-L ub esBilavi,3- Vandz enes Bir z niek i, 4- Pr iek ule s K a l C j i , S - R u c a v a s B a S ( i , 6 - C i r a v a s D a r z n i e k i , T - l s l i c e s Z i e d o 4sko l a , 10- Doles f iv ut k a l n s , 1 1 - D o l e s K l a 4 $ u k a l n s , 1 2 - D a u g m a l e , 1 3 - l k S ( i l e s V i n a k a l n s, 1 4 8-A beluJe rce ni,g -sa laspils Rez nes , LielvdrdesDievukalns,15 - KoknesesMukukalns,16 - GaigalavasBrikuli, l7 - BerzpilsLaga2a,18 - LubanasAbora, 19 - lsnaudasKrei6i, 22 - PilskalnesRurdnuBatarejaskalns,23 - Aglonas Ruskuli. 20 - LimbaZuBullumuiZa,21 - KaplavasAizv6liqri, O - apmetne,o - pilskalnsjeb nocietindtdapmetne,u- lidzenaiskapulauks,r - uzkalni4ukapulauks,0 - kapulauks- velna laiva, A - depozits,$ - kulta vieta.

ARHEOLOqTJA cEfoJUMSLATVTJAS

3ca

Priekulu Kal6ju depozits. Ta sastdva ir 7 nepabeigtiNorti{enas tipa bronzas kaujas cirvji un 2 bronzas aproces. lespeams, ka priek5metuskaits bijis lieldks,bet tie nav saglaba:Sies. lr zirlas par vâ&#x201A;Źl 5 cirvjiem,diemZElkonkretu liecibu :Elniekuricibatr0kst.1300.-1100. g. pr. Kr.

113

BronzaslaikmetdcilvEkiturpindjadzivotvairakes apmetn6s,kas bija radu5asjau akmenslaikmeta. No tdddmatzimejamas BerzpilsLagala, Lubdnas Abora,lsnaudasKreidi.Tadukop52. g. tUkst.pr.Kr. vidus daudz straujdkturpindjdsjau vElajdneolita aizsakusies apmetnunovietojuma izmaiqa.Dzivesvietamizraudzijds vietas,kuru tuvumdbija lopkopibaiizdevigas zalainaspalienes, zemkopiba izmantojamasaugsnes.Paruzkrdjumu ra5anosliecinapirmie depozlti.Radasari nepiecieSamiba nodroSinat dzivesvietuaizsardzibu.Sis jaunds nocietinatas apmetnesparastiierikojaatsevi5(istdvo5os,gr0ti pieejamospaugurosvai augstoszemesragosupju satekas.Dabiskos5[Er5!uspapildinaja,uzberot zemesvalnus,izrokotaizsarggrdvjus, uzcelotkoka parddiju5i aizsargZogus. Ka izrakumiDoles(ivutkalnd,lkSfilesVinakalnd,DolesKlar;rgukalnd, KoknesesMUkukalnS, Gaigalavas Brikulos,Slmnocietijeb sendkajiem pilskalniem natajamapmetnEm rakspagalms,kuruietverceltnujosla. turigsneapbUv6ts Pilnigiizp6titajd Gaigalavas Briku!unocietinataje apmetnemdksligiraditienocietindjumi sastdv6jano - stdvkokuZoga. aizsarggravja un kokapalisdd6m platumssvdrstijies Aizsarggravja no 4-7 m, betdzivislums0,4-2,4 m. Par 6kdm un to novietojumu labdkliecina60 atkldtiepavardi.Tds v6l bija iesp6jamsatpazitp6cpamatzeme iedzi!indto stabuun mietuvietdm. Interesantsatradumsbija kddd celtn6 fiks6td bedre,kurdatradaszirgagalvaskauss, meZacUkas apak5Zoklis, kd ari a!4a,bebra,liellopu,siklopu, sunaun meZacUkas nesaskalditi kauli.TurpatiegUtais veselaismdla traukstdpat ir neparastaparSka Sisatradumsir celtnesziediba.Nav izslEgts, dojums,kasbijisnovietots zemgridasipa5dbedr6. Sakumdceltnesneat5(irdsno neolitalietotajam, bettad ieviesdsstabildkas stabukonstrukcijas 6kas un velakari gulbUves. ArheologsJ. GraudonispEc KoknesesM0kukalna nocietindtds apmetnesizrakumumaterialiem secindjis: "M1kukalna celt7u(pirmajdapb1vesposmd.- A. R.) sienas,tdpatkd aizsargsdtas, veidotas,stabustarpas

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

11 4

AGRA APDZIVOTIBAS POSMA PAVARDI

BEDREPAMATZEME

VIRSZEMES CELTNES VIETA

PALISADESVIETA

AIZSARGGRAVIS

I.F]

IA,AKUMU LAUKUMA

Nr ,fuRs

I I I I I

l0 l-+-l

GaigalavasBriku!unocietindtdapmetne 1.g. t0kst.pr.Kr.-1. g. t0kst.p6cKr. A-

pilnlgiizpetitajapieminekliatsegtiegalvenieceltniecibasobjekti;B -

td izskatijasdzivesvieta1. g. tukst.pr. Kr. pirmajapus6.

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOGIJA

'2r,/

"'i1,. ,l

:7'7/z?

7fu

//,

\..\

\f1......r-

/,/,

116

RE SENVESTU CEIVEDISLATVIJAS

KoknesesM0kukalnanocietinatasapmetnesaizsargseta un celtne 1. g. t0kst.pr.Kr.pirmajdpusE.

(D'

aizpildot. lekipuse irs 6kas labdkai siltumnoturrbaivarEja bAt izkldtas ar zvErdddm, pinumu u. tml. lpais sienu apmetums ar mdliem nebija konstatdts[..] Norddijumi par 6ku duruju un jumtu konstrukcijdm MAkukalnd nebija ieguti. PEc etnogrdfiskiem materidliem un citu apgabalu arheologu dotajdm celtryurekonstrukcijam domdjams, ka MAkukalna agrakds ap 2,5-3,5 m platds 6kas bijuias ar divslipju jumtiem. Durvju vieta varEja blt ddu, pinuma, iespEjams, no kokiem veidots vai auduma aizkdrtnis. [..] Celtnes sturos un sienu vidusdala liktie, loil rAprgi nostiprindtie stabi liecindja, ka Ekas celtniecibai izmantoti jauni papdmieni, kadi nebija konshEjami iepriekSdja perioda. Konstruktivais celtnes pamats bija stabi, bet sienu bAve ati$iribd no agrdkd periodd konstatdtdpinuma vdrojamsjauns, domdjams, stavbuves princips." (GraudonisJ. Apdztvotrba un celtniectbaMilkukalna// Arheologijaun etnogrdfija. XIl. - R., 1978.- 29.-30, 33.lpp.)

1. g. tUkst.pr. Kr. beigaslidzasnocietinatajamKokneses Miikukalna nocietin6tdsapmetnes celtne 1. g. tUkst.pr. Kr. otrajapusâ&#x201A;Ź. atkalsastopamas nenocietinatas apmetnes.

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOGIJA

117

10.Stdstakapulauki.Baltijassomi un balti Cilv6kibronzaslaikmetdsavusmiru5osapbedija .:zkalniqu un lidzenajos kapulaukos. Tajosatrodami ganskeletkapi, ganugunskapi. J5,bronzas laikmeta ieviesas5i jaunaparaZacilveka(ermenip6c ndves sadedzinat. Akmenslaikmetdtd nav zindma.Tas parizmai4am lrecina cilv6kureligiskajos uzskatos un priek5statos par dziviun navi. Tipiskslidzenaiskapulauks ir Doles(ivutkalns. TasatraddsDaugavaslejteceDolessalasziemelu krasta.Ar bronzaslaikmetasdkumu dat6jamais kapulauksatkldjdszem nocietindtas apmetneslidz pilnigi. 3 m biezdkultUrsldpa. Arheologito izpEtiju5i Kapulaukd tikaatsegti228 skeletkapi, 20 ugunskapi un vairaki izpostitiapbedijumi.MiruSieapglabdti zemd lidz 1,2 m dzili ieraktdsovdlasvai detrstUra formasbedrEs.Pateicoties ozolablu(a5[irstiem,loti labibijasaglabdju5ies skeletukauli.Miru5ie S(irstos novietotiizstieptdstdvokliuz muguras,bet da2kdrl gadljumi, arruz sdniemsaliektastdvokli.Konstat6ti kad viqtibijuSisasieti.VairdkoskaposviendbedrE apbeditidivi miru5ie.Kapubedruizveideizmantoti mdli un akmeli. MSlilietotibedrusienunostiprind5anai. Ar tiem reizEmpdrkldtipatpa5iapbedijumi. Akmeryikapu bedr6svar6tub0t likti blullaS(irstu atbalstam.Tadu,domdjams,ka vairumsno tiem jasaistaar apbediSanas paralAm.Ar tdm skaidrojamaari konstatEtd kapubedruizkaisi5ana ar baltdm smiltim.Ugunskapiir hronologiski v6ldki.Tie parddas kapulaukaizmanto5anas beigas.Miru5iesadedzinati6rpuskapulauka.No sdfta izlasitasdegu5o kaulu un senlietuatliekasapglabataslidz 0,6m diametrdapaldsvai ovdldsbedr6s.DaZiugunskapi atkldjdsskeletkapiem lidzigdskapubedres.Degu5ie jeb kalcinEtie kaulitajosbijasab6rtiSkirstos, daZreiz pat saglabdjotto anatomiskokdrtibu.Ne visiem apbeditajiem Aizsaulesdziveilidzidoti kddi priek5- Doles fivutkalna kapulaukd 1967. gada izrakumos meti. Tie konstateti53 skeletkaposun 8 uguns- atsegtais150.kaps.2."9.tukst.pr.Kr.beigas.

LATVIJASSENVESTURE CEL.VEDIS

118

i:? 'l=-'-.:

-?r-->

-ao*q -

"-fu% Fo a

@@@

@-@ bGa^@s i

r - - - 'r

'---J

E>\ ':9

G'e-b

:;<s

I I I I I I

6@€€ ,r-lg , @\E(@

@e t: I

LY 9.t

-t

gJ E='

j/-

aO@ tr-r IK=I',' I SKELETKAPS

_s_ o58

UGUNSKAPS

m ) \\

Kapu izvietojums un apbedito skeleta stdvokla veidi Doles (ivutkalna kapulaukd. Bronzaslaikmets.

'l'l' tl

ARHEOLOqTJA cEfoJUMSLATVIJAS

119

Doles(ivutkalnakapulaukaiegUtassenlietas 1 - d z int arapog a,2 -3-d zin tar ak r elles , 4- 7- dz int ar apiek ar ir l i , S - a k m e n s c i r v j a u r b u m a t a p i n a , 9 - 1 0 - d z l v n i e k u z o b i , spir6le, 12 - kaula [<emme,13-38 - kaula rotadatas.Bronzaslaikmets.

1 1 - b r o n za s

RE VEDIS LATVIJASSENVESTU CEL,

G $Sli'-$ -*--N\r^

1935.gada arheolo$isko izrakumu laikd. Bronzaslaikmets. Salaspils Reznu kapulauka2. uzkalnir;r5

ARHEOLOqIJA LATVTJAS cELOJUMS

121

/- --

I I I F*

SalaspilsReznukapulaukdieg0tdssenlietas 1 - dzintara poga, 2-3 - dzinlara piekariqi,4-5 - bronzas pincetesfragmenti,6-7 - bronzas bardas naZu fragmenti,8 gals, 9 - bronzasspirdle,10 - bezripaskeramikastraucir;S,11 - akmens cirvis.Bronzaslaikmets.

krama bultas

122

CELVEDIS LAWIJASSENVESTURE

kapos. Piedevdsbija kaula rotadatas,dzintara platums 2,50-4,50 m. Plinti1u 23,80m gard un 16m platdlaivaceltano sikdkiemakmeqiem. krellesun piekari4i, kaulaileniun citipriek5meti. Mu5iqdsatraddsdivas vienuotraigald krautaslaivas. Uzkalnipukapulaukuapbedi5anas tradicijaslabi raksturoSalaspilsReznes.Tas atraddsDaugavas Austrumugald esoiajd laivd zem 0,83 m gara, 0,52 m lejtec6,tds labajdkrastapieJurupitesietekas.Kapu- plata un 0,16 m bieza segakmeryaatrades divas ar laukaizpEtitiI uzkalniqi.Tie datEjamiar laiku no akmenspldksnEmizlidas kameras.Abds laivds atradds 1300.g. pr.Kr. lidz 500.g. pr.Kr. lepazisimies ar 2. ar smiltlm apbdrtasdubultkonusaformas urnas. Urnds uzkalni4u. Td uzberumsbijisap 2Om diametraun konstatEjakalcinEtuskaulus, pelnus un kddas deguias 3 m augstumd.UzkalnirydkonstatEja355 apbe- organiskas vielas paliekas. Cieii viena otrai piegula arl Bilavu velna laivas. Zem d-rjumus. Tie atraddsvairdkoslime4osun ir iedaliti 1,25 x 1,6m lielas plienakmens pldksnes esoiajd tris sld4os.Apak56jo,agrakosldniveidojaskeletx 0,5 0,5 m lield telpd atrada zemes, kalcinEtuskaulus, kapi. Centrdlaiste bija apbedijumsrUpigisakrautd 3,8 m gar-a,2,Om plata un 0,6 m dzild akmens lauskas un kddu bronzas priekimetu. Otraje laivd zem Sllirstd.Zindmaattdlumdno td glabdticiti miru5ie, liela granitakmensatkldjds tris stdvos no plakaniem galvenokdrt radidli,t. i., ar galvdmuz centru.Skelet- akmeqiemizkrautas10-12 kameras.Tds bija iebAvEtas kapiem pdri kldjas ugunskapi.Miru5iededzindti ap 1,25m dzild pamatzemEieraktd bedrE. Kamerds sartd 6rpus kapulauka,un to paliekas,dalkdrl ar atradasmiltis,kalcinEtuskaulusun lauskas.Plintipuvelna oglu un pelnu piejaukumu, apglabatasuzkalni4d laivd zem nenoteiktd kerttbe gulo1iem akmer1iemlidz nelieldsbedrit6s,veidojotlidz 0,15m biezas un 0,60 m dzilumamkonstatEjagrants pildljumu,zem E'virs 0,70m diametrd lielas kalcin6tukaulu ligzdas. mdlainds pamatzemes apmEram 0,30-0,40 m biezu Aug56joslSniveidojada2ddaveidaapbedijumi,bet melnaszemeskdrtuun dzilak- stiprideguiu mdllt." (Latvijas PSR arheolofiija.- R., 1974. - 69. Ipp.) galvenokdftradidliorient6tiakmensSl5irsti.Tajos konstat6ja kd skeletkapus, td ugunskapus. Apak56jd 1. g. tUkst.pr. Kr.otrajdpus6Latvijdv6rojamavel sldni piedevdsatrada krama bultasgalu, kasikli, lieldkaapbedljumuvietu veidu daudzveidlba. Ztebronzasri4l5iti, vidEjdsldni- bronzasbardasnazi, meludalairaksturigi ar akmenskrdvumusegtiuzkaldzintaradubultpogu,divasmensakmenscirvi un nipi ar apbedijumiem akmensSl5irstos, k6di zindmi priek5metus, pinceti, citus aug56jdsl6ni- bronzas LimbaZuBu!lumuiZ6. Dienvidudaldbijaizplatitilldzespirdli,bdrdasnazi, m6la podipuun citus priek5- nie kapulaukiar akmenskonstrukcijdm pie apbemetus. dljumiem.Tddi,piemEram,atrodasAbeluJ6rcâ&#x201A;Źnos, Interesantipieminek!izindmiRietumlatvijas zie- islicesZiedo4os.Dienvidrietumu dald zindmi uzkalmelos.MEsjau nodalassdkumdrundjdmpar t. s. ni4u kapulaukiar apbedijumiem urnds.No Siem velna laivdm. Visticam6k, ka Sada veidd pieminekliemvar- minet Ciravas Ddrzniekusun 900.-750. g. pr.Kr.savusmiru5osapbedlju5i iece- RucavasBaSlSus. Si kapulaukudaudzveidiba saistita no Gotlandes. grupu pastdv65anu. lielu ar divu etnisku Pdc arheolotdji DiemZ6l ir vdjisaglabdju5ies. 5iepieminekli Tagad lo$ijaspiemineklu veidaun tajosiegUtdmateridla, it tikai ar lieldmgr0tibdmvar atrastkddreiziespaidigo ipa5ikeramikas,konstatEjams, ka Latvijasziemelos paliekas.TdpEcjo svarigair konsolideju5ds akmenskonstrukciju Baltijassomu etniskdsgrupas,bet pEtljumos iegUtdinformdcija: - baltuetniskdsgrupas.Pirmajdmraksdienvidos "Velnalaivas celtas no lieliem, stdvus liktiem granlt- turigatekstildkeramika,turpretiotrajdm- gludd akmeqiem;lpaii lieli akmepiiezim1juiilaiweida krdvumu keramikaun Svikdtdkeramika. galus un laivu dullu vietas.Laivugarums9,30-15,80 m, joslagdjusiapmEram Abuetniskogrupusaskares

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOqTJA

123

â&#x201A;Źt:: -:

Gannarveskapulauks Gotlandessald Zviedrijd. Bronzaslaikmets.

r--------+-----

30cn

triemelkurzemes Velnalaivas- senkapiar virszemeno akmeniemveidotdmlaiweidakonstrukcijdm.9OO.-750.g. pr.Kr. t -

VandzenesBirzniekukapulauks;B -

Lubes Bilavu kapulauks.

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

Limbaiu Bu!lumuiiaskapulauka4.A uzkalni45. 1. g. tUkst.pr,Kr.otrapuse.

c E[oJuMSLAwrJ49iffiE9!99]i4

125

0'75m ticisapbedits 2' kaps'r ' o' tulsttpr Kr'vidus'Miru.ais atsegtais 193-9: s1-d9^i.zrakumos kravums akmens brivs lslicesZiedo'skolaskapulaukd konsratEts ArivirsSfirsta r i m pratJ. ia;fiiis z,sm-gars, dzilum.noakmeliemrupigiveidord iqiptl !B,! dolomits' izlauztais krasta Lielupes turpit izmantots sai*ai!'"r<onstrut<ci,ai (A).Kamaterials

126

LATVIJASSENVESTURE CEL,VEDIS

RucavasBaS(ukapulaukd1938.gadaizrakumosatsegtais ugunskaps urna,1. gs.pr.Kr.

ARHEOLOqIJA LATVIJAS cELOJUMS

Bezripas keramikas trauki 2 - tekstilakeramika' keramika, 1 - Svikatd

3c m

127

LATVIJASSENVESTURE CEL,VEDIS

NN : qERMAT)U/

i un to kaimipi1. g. tOkst.pr. Kr.

pa linijuVentaslejtece, Abava,Gaujaslejtece,Lubd- sienas gludindjaar daZadiempalEmieniem,kuri pieminekli ar minetaskera- daZdddm ciltim atS(irds. Sis tradicijas bija !oti nasezers.Arheologijas drpus noturigasun laika gaita mainijasvisai reti. Trauku aizpempla5usapgabalus mikasatradumiem Latvijasteritorijas.TekstildskeramikaskultUras arpuses izskats tad ari devis arheologiemSos ziemelrie- nosaukumus- gluda, Svikata,tekstila keramika. Somiju,Krievijas arealsaptveralgauniju, Pirmajaivirsmuveidoja,vienkar5ito nogludinotar tumus,bet Svikataskeramikaskulturasarealsroku, otrajai- ar salmu, zaru sai5l5ivai pat krama ziemelrietumus. Lietuvuun Baltkrievijas gabalu, tre5ajai- izmantojotaudumapalidzibu. joprojam ar rokam.To darinaja Sai laikdtraukus

ARHEOLOQ cEf oJUMSLATVTJAS rJA

Svikitds un tekstilds keramikas kult0ru izplatiba Apzimejumi:irti- Svikatakeramika,\ - tekstilakeramika.

11.Metdlu apgU5anaturpinds. Dzelzsuzvaras gdjiens Agrajd dzelzs laikmeta,kurS ilga no Kristus dzim5anas hdz 4OO.9., dzelzsieguveno viet6jds purvarUdasbija tiktdlattistijusies, ka dzelzskluva par galvenomateridludarbarikuun ierodugatavoSana.Metaluapstradekoncentr6jds atsevi5lSu specialisturokas,kas tomerne vienmErpilniginodro5indjaamatnieka eksistenci. Tap6cvi4i v6l paralEli turpinajanodarboties ari ar zemkopibu,lopkopibu. Dzelzsdaudzpla5dkaizmanto5ana veicinaja darbarikuspecializdciju - uzmavascirvisun kdtcauruma cirvisdarbamlidumdun celtniecibd, kapliszemes irdind5anai, Tas sirpisun izkaptsralas novdk5anai. savukartcela darbaraZigumuun ieverojami stimuI6ja zemkopibasun lopkopibasattistibu.Daudzpusigasaimnieciba veicindjamaipasaktivize5anos. Par to st6sta bronzaspriek5metuskaita iev6rojamaispieaugums, par6- No dzelzs darindti cirvji. Dzelzslaikmets. sudrabaun td izstrdddjumu cirvis. di5ands, ka ari romie5umonetuun impoftalietuatra- 1 - uzmavascirvis,2 - kdtcauruma

129

S LATVIJASSENVESTURE CEL.VEDI

: -/-f

t I

I (-. I \

r.A ^,

A-s. I \

\ --

t t

I I I

____1\

\\ ta

Romie5umonEtuun importapriek5metuatradumuvietas Latvijd Apzimejumi:A

-depozits, A-pdr6jie

priek5meti.

pretv6rtibas patSomijaar vi4upalidzibu. bija majlopi,zemkopibas nokluvu5i lgaunija, dumi.Mair,ras produkti, iegUtas zv6rddas, medibas no varaun alvasrUdam,kurasnepiecieun lopkopibas At5kiribd j0raspiekrastesavaktaisdzintars.P6d6jaisbijaloti SamasbronzasraZo5anai, teritoLatvijas dzelzsr0da Nelieladzilumdvar atrastlimonitu iecienitsRomasvalsti.Atceries,ko par dzintaruun rij6ir sastopama. Atkaribano tds veidoSanas aistiemrakstijaromie5uautoriPlinijsVecdkaisun jeb brunodzelzsrudu. uztur6jamainas apstdk!iem iedzivotaji - istibrUnd Tacits!Latvijasteritorijas to iedaladivaspamatgrupas purva iemitniekiem, tomer dzelzsr[da zemju r0da. lsti brOna sakarusar visuapkdftEjo un dzelzsrUda Mususendiem atrodaslieldkddzilumA, tap6cdzelzsieguveiizmantie bijaar Dienvidbaltiju. visaktlvakie loma.Daudzipriek5metitoja purvarUdu,kura bija ieg0stamapa5azemes bijaari zindmastarpnieku P i e d p e p ranso vadiem vrrspuse. n o P ie v i s l a sPi , e p e mu n a s,

ARHEOLOqIJA cEfoJUMSLATVTJAS

131

Latvijdzinamas vairak neka 80 purva rUdas atradnes.

0 #

Latvijas teritorijd atrastie no R o ma s v a l s ts i e v e s ti e priek5meti.Agraisdzelzslaikmets. 1 - bronzasstatuele,2 - mala lampi4a.

pirmsdkumus Dzelzsapstrades vislabakraksturo SElpilsSpieti4uapmetnEiegUtaismaterials.Sis piemineklisatradas Austrumlatvija arheologiskais Daugavaskreisajdkrastapie Plateresupitesietekas.Apmetneapdzivota2.-8. gadsimta.Sis dzivesvietasdienvidrietumu nomalEarheologikonstateja 400 m2lieludzelzsieguvesun pirmapstrades zonu. Sajdlaukumdtikaizpetitas 5 dzelzsieguveskrdsnis. Tds b0v6jot,izraudzitajd vietddolomitapamatradzE izcirstsdobumsap 0,25m dziluma,0,60m diametrd un tam blakusvel ari bedre- ap 0,25m dzilumd, 0,40-0,60m platuma,lidz 1 m garuma.Dobuma iekldtimaliun ar slipumuuz bedrespusiiestiprinats plakansakmens.Virstd no mdliemceltakrdsnsSahla ar 0,2-0,3 m biezamsiendm,atstdjotbedres pusecaurumu- muti- gaisapievadeiun sdrpu notecina5anai. KrasnsSahtdno aug5askartdmbera kvelojo5as kokoglesun apstrddeisagatavoturUdu. PEcSahtaspiepildi5anas tas caurumuno aug5as aiztaisija,atstdjottikai spraugasgazu nopl0dei. Krdsni,mdksligiar pl65ampievadotgaisu,pandca pastiprindtu oglu kvelo5anu un lidz at to 1200-1400'C augstutemperatOru. Dzelzsdali4as j6ldzelzs gabalus,bet saplUda,veidojotlielakus

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

132

ff'::,

uoor

tr +r d8 .,

,'nr

[.,

'e^^'â&#x201A;Ź'J.lr*

28)

9r +o 54

Grdmata minEtie dzelzs laikmeta pieminekli 1- Ta l su V ilk um uiZ a, 2- A i z k ra u k l e ,3 -D ra b e 5 u Ara i 5 i,4-Jaunsvi rl aukasC i emal de,5-LudzasOdukal ns,6-P i l te nesPasilc 11ni-V 13-S M a tku l e ,S - s abiles K r iev u k a p i ,g -S l a te1,0 -D o b e l e s Bdl as-S fi E rstai , i 5[uMaskava,' 1' 2-R a4l l uK apeni eki , alaspils Laukskola, 14 - PildasNuk5as,15 - ErgluJaundl5Eni, 16 - Aizkraukles Lejasbit6ni, 17 - Drabe5uLiepi4as,18 - AglonasKristapi4i, 19 S6lpilsLejasdopeles, 20 - BauskasDre4feri-Ounkdni, 21 - LibaguSAraji,22- AbeluBo(i,23 - llesGaili5i,24 - Maka5enu Salenieki, 25 31 - GrobirJas BaiZkalna Muri,26 - LaidzesLazdi4i,27 - TrikdtasLibirti,28 - SaukasRazbuki,29 - Grobiga,30 - GrobipasPrieduldjs, Kivti,37- Lubdnas Porani,32- RucavasMazkatu2i, 33- Rucavas 34- TCrvetes Slriri,35- DobelesOSi,36- Zvirgzdenes Qeistauti, 42- Cibla,43- lksl1iles Lidugals, 41- KaunaiasRikopole, Kdbeles, 38 - KandavasReinas,39- PopesmeZs,40- DigndjasStrautmali, 44-Tu ra i da, 45- Cer auk s te s P o d i 4 i ,4 6 -Bu n k a ,4 7 -D urbe,48-P ri ekul esQu$eri ,49-K auguruB ei tes,50-D augm ale, 51 -Raunas ST- Ogresfenteskalns, Dievukalns, 56- S6lpilsSpietiqi, 58Taniskalns, 52- MeZotne, 53- Jersika,54- DignAja, 55- Lielvardes Krustpils Asole,59- Tervete, Vedmeri,62- Talsi,63-Doles Rau5i,64- ZvdrdesInc6ni-Dobe,6560- U6uruezers,61 - Daugmales Patmalnieki,70-Salgales Kucipi,69- Andrupenes KauguruPekaskalns,66-Me2otnes centrs,67- Salaspils VEjstUri,68-Maka56nu 71- Vestienes 72- LubanasErgali,73 - BlomesP6rlukalns, 74 - Rucavas Tiraspurvs,75 - Alla1i,76 Rijnieki, Lejaslepji, - MaltasLeimani5llu JadlovcuBatarejas kalns,82 Batarejas kalns,77 - Kaplavas Aizveji4i, 78 - SuntaZi, 79- Serene,80- ZvardesKokmuiZa, 81- Kraslavas kalns,83 - Saviena. Ezernieku PustoSkas Batarejas I -akmens kravumakapulauks, kapulauks, O-apmelne, (E-ezeru mitne,o -pilskalns,v-lidzenais kapulauks, uzkalni4u rA - depoztts.

IJA ARHEOLOq cEIoJUMSLATVIJAS ,I l

--tt=

=4F:

/))

lh ..-4 rl,l

.g ;-

/.?-

7t?:-

-- i.rt'2.

N 77t/;/r,

z- ;

['' ':i \ -'::a 'llirl'l a-t =l

Dzelzskaus65ana

'\\:/"

134

LAWIJASSENVESTURE CEL.VEDIS

piejaukumi, masu- sdr4iem,pa gali, naZi,kopi 3.9s. - ari dzelzsizkaptis,sievieiu kluvu5ipar Sl5idru vdrpstuskriemeli.No SahtasslipumunoplUdasdr4ubedr6.ApmetnEtika kapos- dzelzsnaZi,smilSakmens iegOtasap 1,5t 5o sdr4u.lzkaus6tdjEldzelzsjeb rotdmminamibronzaskaklariq$i,saktas,gredzeni,rotkricasatur6javEl joprojdmdaZdduspiejaukumus, adatas,dzintaraun stiklakrelles.Raksturigaskapapietdp6cto karstuvairdkkdrtpdrkala,lai iegUtupriek5- devasir miniatEri,ipaii bErutradicijdmgatavotimdla metdlakvalitdti. trauki,daudzosgadijumosvienavaivairdkasromieiumometuizgatavoSanai nepiecie5amo novietotas tdiu vdcelEs. MazkatuZu Agrajddzelzslaikmetdgalvenddzivesvietu forma nEtas.RotasdaZkdrt pEtot paliekas pagaiddm kapulauku atrastds vilnas drEbju bijaapmetnes.Joprojdmapdzivotibijaari pilskalni, ir vecdkais idda veida atradums Latvijd.' kurunocietinajumu sist6masarvientikapilnveidotas. (Latvijas PSRarheolofiija.R.,1974. - 103.Ipp.) 6kasgan stabu,gan gulbUves Cilv6kic6ladetrstUra Viduslatvijdzindmi uzkalni4ukapulaukiar aktehnikd.Savasceltnesvi4i apsildijaar valEjiemun menu riql5iun kolektiviemskeletapbedijumiem. Tddi pavardiem, iedzilindtiem kuri parastiatraddstelpas Bol5os, atrodas Abelu lles Gaili5os, un citur. Slat6 cent16. LatvijasziemeJos bijaakmenskr6vuma kapulauki, gan nesakurosmiru5ieapbeditigan sadedzindti, 12. Kddas ciltis bija, un kur tds dzivoja?Visas dedzindti,piem6ram,Maka5dnuSalenieki,BaiZkalnaMUri,LaidzesLazdi4i. miklas nav uzminEtas TomErminEtopieminek!u izplatibaneaprobeZojds tikaiar tagadEjoLatvijasteritoriju.Tie zindmiattiecigi Jau agrajd dzelzs laikmetd pdc at5lsiribdmmate- gan uz ziemeliem, gan uz dienvidiemno tds. VEroridlajd kultUrd un apbediSanas veidd iezimEjas jamds kopigdsiezimeskapulaukuveidd un miruvairdki apgabali,kas visumd sakrit ar 13. gadsimta Sajam lidzdotajospriek5metosliecina, ka agrajd rakstitajos avotos min6to baltu tautibu - kur5u, dzelzslaikmetdpastav6juSi liel6ki,v6l vairdkvai zemgalu, latgalu,s6lu un Baltijassomu tautibu mazdkvienotikultUras apgabalinekdtie, kurusm6s igau4u,libie5uteritorijdm.Latvijasdienvidaustrumos bija lidzeniekapulaukiar skeletapbedljumiem. Viens no pazistamdkajiemir Rucavas MazkatuZi: 'MazkatuZukapulauksaizqemap 3,5 ha lielu platlbu. Miruiie te glabdtinededzindtiovdldsvai ietrstDrainds,ap 2 m gards,lidz 1,5m platdsun 0,3-0,7 m dzildsbedrEs. ApbedijumiorientEtiZ-D virziend vai pretdji, tie apbErti ar tumSu,vietdm oglainuzemi. Kddd bErna kapd konstatEjablu$a Sllirstapaliekas.Ugunskurupaliekas,ogles, daZuvietdeguio kauluatliekasliecinapar ugunsritiemun bErumielastuapbedi*anaslaikd. Daids kapu bedrEspie apbeditdgalvas vai kdjdm konstatEtiakmeqi.PEdEjie, tdpatkd uzkalniqivirskapubedrEm,iespdjams,atspogulo agrdkalaikabErupara2as. PEckaposatrastopiedevudaudzumaun raksturanovErojamazindmaapbeditomantiskddiferencidcija.Wrieiu kapu piedevds raksturlgidzelzs uzmavasciruji un S$epu

) Rucavas Mazkatuiu kapulaukd 1942. gada izrakumos atsegtais11.kaps lzrakumuparskatateikts,ka kapabedreskontUras 3. gadsimts. tum5ajdzemE iezim6ju5dspavisamvdji, bet skeleta kauli izniku5i,saglabdju5ies vienigidaZizobi. Tadumiisu ricibdir senlietas - dzelzs5(6ps,cirvis,izkapts,nazis,bronzassaktas, gredzeni,romie5umonCtas.Kd redzi pEc zimEjuma, tad to izvietojums kapdari var pastdstitparto, kd gulditsmiru5ais. Sie Aizsaulesdzivei lidzdotie priek5metivEl lauj spriest par apbeditdnodarbo5anos- lidzds zemkopja rikiem atrasti interesantsieguvumsir karavirapiederumi.Neap5aubdmi liecibaspar koka vairogu.DiemZâ&#x201A;ŹlpEtniekuricibd eso5ais_ materialsnav pietiekams, lai to vareturaksturottuvdk.Tasnav viss.Romie5umonetasdod datuskapadatE5anai, Tds kaltas (161-180)un vi4asievas Adridna(117-138),MarkaAurElija jdbUt FaustinasJaundkds(?-1751laika. Sis zigasizvErt6jot, uzmanigamun jd4em vâ&#x201A;Źrd valrdki apstdkli - monetu izplati5andsdtrums, monEtu apgrozibasipatnibas,jo tds atS(iribdno romie5iem neizmantoja ka naudu.

ARHEOLOqTJA cEfoJUMSLATVTJAS

135

,'i'lii ,' ll

{ I

1 36

RE SENVESTU CELVEDIS LATVIJAS

riqfi.Ta bijasavdabiga robeZastarpdzivoun miru5o pasauli.Rirll5a centrdapbedijapirmomiru5o.Sie kapiparastiizcelasar savdmbagatajamkapapiedevila dziveslaikdbijusi vdm.Acimredzot apbeditajam Bedrenetikarakta, kadanozimigavietasabiedribd. Protams, bet miru5oguldijatie5i uz pamatzemes. kapavietupdrkldjaar smil5ukdrtu.V6lakapkdrtpirikreiz palielinotuzb6ruma majamapbedijumam, Td pamazdm veiaugstumu, tikaapbediti citicilv6ki. dojds akme4u ri4l5aieskautaisuzberums.Sads parastinepdrsniedza 2Om diametrdun uzkalniq5 2 m augstuma.UzberumadaZddosdzilumosatrodo5osapbedijumu skaitsreiz6mtuvojds30. SavukArt viend kapulaukdvarEja bOt vairdki desmiti uzkalniryu. L0k,aprakstitie uzkalniryi ar akmelu ri1l1ipie pamatneszindmine tikai LatvijdtagadEjdZemgale, Vidzem6un Dienvidlatgale, bet ari m0sdienuLietuvasziemeludalascentralajosun austrumurajoparaZasun nos.Arheologi,salidzinotapbedi5anas formas,tom6ratradu5i senlietu ari lokdlasatS(iribas. Mazdktds izteiktasLietuvas, vairdk- Latvijasteriizdalllu5i torijd,kur zindtnieki rietumugrupuun austrumugrupuuzkalni4u kapulaukus ar akme4urip(i piepamatnes. Pateik5u tevtikaivienutdduatSl5iribu Pirmajiem raksturigi, ka kapuinventdrdatroduzmaMaka5EnuSaleniekukapulauka35. uzkalni4Sun akmens vas cirvjus,bet otrajiem- Saurasmens cirjus ar kravums.Agraisun vidEjaisdzelzslaikmets. kdtcaurumu. P6tnieki ka apalu domd, Latvijas un A -d a ba; B -pla na . Lietuvasuzkalninus ar akme4uri4[i pie pamatnes Zemai5u, zemgalu, seluun, iesp6jams, latatst6ju5i galusendi.Sailaikdvi4ibijuSistiprivienadi, etniskds par vi4u vidrJ iezimEjds, atS[iribas spilgti sdkot ar vid6jo tradiciondli mums zinamo uzskatam tautibuapdzivotiem. Piem6ram, latgaluun sCluvardu,runajot dzelzslaikmetu. par 50 laiku,nemaztik dro5inevarlietot. KdpEc56dspiesardzigs formul6jums attiecibduz lepazistind5u tevituvakar vienuno iepriek5 minE- latgaliem? tajiempiemineklu veidiem ar akmenu - uzkalnifiem Tasir viensnojautajumiem, kurzindtnieku uzskati, rip$ piepamatnes. Tdtadvispirms topo56uzkalnina nesakrit. Pastavari piepemums, ka latgalivar6tu bUt uzb6rumavietatika "iesvEtita", izdedzinot ar uguni. iendku5iLatvijasteritorijdtikai7.- 8. gadsimta.ViPEctam no lieliemlaukakmeniem izveidoja akmenu sas miklasv6l navatminetas.

ARHEOLOgIJA cEfoJUMSLATVIJAS

Agrd dzelzs laikmeta senlietas 4_-6- bronzassaktas,7-8 - bronzaskaklaril[i,9-11 - bronzasaproces. : -3 - bronzasrotadatas,

137

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

138

\ 0

ooo

Sdvienas kapulauka 2. uzkalnirl5(A).Agraisun videjaisdzelzslaikmets. laikailgumu(B)' izveideatspogulota izmanto5anas KatraatsevisKaSddauzkalnir.ra

40'

LATVTJAS ARHEOLOq IJA cELOJUMS

uitri

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

1 40

13.Zemkopjiun lopkopjipieltidzdabasspCkus. RaZaun ugunskrusts

sistCmai,mainijasari Mainotiessaimniecibas piel0dza Zemkopji un lopkopji sauli, cilvekutic6jumi. cemenesi,lietu,p6rkonuun citasdabasparadibas, ganampulku rot, ka tas sekm6sraZasizdo5anos, pieaugumu, cilvekulabkldjibu. Sos dabasspekus vipi attelojasavu rotuformasun to ornamentdcija Td, piem6ram,rotadatugalvasneretibija veidotas ripasun riteqaveida.Tas simbolizeja sauliun tds kustibu.KopS3. gadsimtauz rotdm sastopams Tas Sajdlaikd ari pau2kustibu,riq[ugunskrusts. tapatsaistasar sauliun veidarotdciju.Ugunskrusts parauglibas, laimessimbolu. uguni.Tasuzskatams redzamiuz caurlauzuma tehnikadariUgunskrusti natajama2ira saktam. Tadas atrastas Trikdtas M0ruakmenskravuma Libirtuun BaiZkalna kapulaukos.Neap5aubdmi vienano skaistdkajam agra rotam dzelzslaikmeta ar ugunskrustiem ir Saukas Razbuku uzkalni4u kapulauka ar akmensriq[iempie pamatnes iegUtais kaklariq(is. Pieta piestiprinati 6 foraZlri vaZturi.Katrdno tiem izveidotaatS(irigas masugunskrusta zime.

14.Robeiasmainds

0 l+-+l

Trik6tas Libirtu kapulaukd atrasta no bronzas ar emalju darind tdri n k s ak t a( 1) un B a i i k a l n a M U ru k a p u l a u k di e g 0td bronzas ri4llsakta (2) ar ugunskrustiem.3. gadsimts.

Vid6jadzelzslaikmeta, kur5ilgano 400.gadalidz gadam, laikmetapirmajaposma, un vela dzelzs 800. kurahronologija savukafiir 800.-1000.gads,sakara ar cilvekuskaitapieaugumuun zemkopibai noderlguplatibuapguSanunotika latgalu,selu, zemgaluun kur5uvirzi5ands uz ziemeliem Baltijas procesi teritorij5. etniski somuapdzivotaja SareZgiti no Latvijas izraisija austrumos uzkalnipu kapulauku

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOqIJA

SaukasRazbukukapulaukdatrastaisno bronzasdarindtais 4. gadsimts' kaklari4llisar koniskiemgaliemun piekari4iem'

141

142

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

paradi5anos Austrumlatvijd 3.-5. gadsimtd.V6lak piemigaro kultUras uzkalnit,tu Seitieviesasari t. s. nekli.Sie kapulaukipieder6jatiem baltiem,kuru vairstikaidaZos valodasp6dasSodiensaglabaju5as pla5asterinosaukumos,bet kuri kadreizaizq-ema KopS torijasDaugavasun Dqeprasupjuaug5tec6s. iebrukumi 7. gadsimtanorisinajas ari skandindvu un vir;ru m6gindjumi apmestiesuz dziviRietumlatvijd. 15. Skandindvi

Kur5uapdzivotajd novaddpieAlandesupesdivus pastdv6ja gadsimtus skandindvu kolonija.Parto liecinavairdkiuz laikuno 650. gadalidz 800.gadam attiecinami kapulauki.Viens no tiem ir Grobilas lidzenais ugunskapu kapulauks. MiruSo sadedzindtie kauliun kapu piedevasapraktaslidz 0,35m dzilds piedevas- bronzas bedr6s.Sievie5uapbed-rjumu kaklariql5i,karbilsaktas,saktas ar zv6rgalvdm, simetriskds saktas,aproces,braktedti- apali,ornapiedementEtipiekarini, turpretivirie5uapbedijumu jostuapkalumi, vas- bronzaspakavsaktas, dzelzs vienasmens un divasmenu zobeni,Sfepugali.Divi citikapulauki Prieduldjs un Pordni- ir - Grobi4as uzkalniqkapi. PEc apbedi5anas veida Sie individualieuzkalniqino lidzendkapulaukaatS(irdstikai ar smil5uuzb6rumiem virs apbeditajiem. Grobipas Prieduldjdieg0taBaltijdvienigdzinamaakmens stela.KurSiacimredzot skandindvus tomerpadzina. Parvipukontaktiem un konfliktiem daudzvar uzzinat no sagam. Ari arheologiskajd materidld,kas iegUtsskandinavulidzenajos, kd ari uzkalniqukapulaukos, v6roPriedul6ja kapulaukd 1987. gada izrakumos jama kurSuietekme.Piemeram,tadas kurSiem Grobi4as iegiitd akmens stela. 7. gadsimts.Td ir pldnaakmenspldksne raksturigas rotaska vitie kaklariplli ar cilpugaliem, ar masivakupamatni.St6lasaugstums70,5 cm, platums27 cm, spirdlgredzeni un citaslietas.Jdatzimd, ka Grobi4as biezums 5-6 cm. Plaksnes viena puse iekalts attEls. pastdv65anas pEd6jdlaikavErojama kapulauku abu Zigzagveidalinijasadala plaknivairdkdsjoslds. AugSEjdjosl6 redzams divu Odensputnu atveidojums. Lidzlgas stelas minetoetniskovienibukultlrutuvind5anas. sama- atrodamasGotlandâ&#x201A;Ź,tadEl Grobi4as atradums neap5aubami zinotiesskandinaviskajam akcentam. saistamsar skandinAvukultOrastradicijdm.

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOqTJA

z 'cfr

Grobinas Smukumu kapulauki 1929. un 1930.gada izrakumos iegiitds skandindvu senlietas 1- bro n za ss ak t a, 2- s t ik lak re l l u k a k l a ro ta ,3 -5 -b ro n z a satsl E gas,6_-J-bronzasaproces,S -bronzasrotadata.

143

RE S LATVIJASSENVESTU CEL.VEDI

144

3ca

ARHEOLOqTJA oELOJUMSLATVTJAS

16.Kur5i

145

17.Zemga!i

ZemgaliapdzivojaLielupesbaseinuViduslatvijS. uz dienvidiemno Salidzindjuma Kur5iapdzivojaRietumlatviju perioduvi4ukapulauku ar iepriek5Ejo Ventasupes.Vi4i savusmiru5osturpindjaapbedit skaitsir pieaudzis. Vid€jddzelzslaikmetasdkumd lidzenoskapulaukos.Tadi bija Rucavas Mazka- v6l sastopami kolektivie smil5uuzkalnipiar akmequ tuZos,RucavasQeistautosun citur.Kapubedr€m ri4l5i,bet to uzbEr5anaizbeidzdsar 5. gadsimtu. pdrsvardbijaovdlaforma,un tds bija lidz 1 m ierak- Miru5osvairs neguldljauz zemes virsmas ka tas zem6.Miru5iekapdgulditiuz mugurasizstieptd iepriek5,bet gan zemCieraktdskapubedrEsagrako piedevdsgalveno- uzkalni4unoZogojumiemlidzigds akmens konstdvokli.Sievie5uapbedijumos kd tas konstat6ts TErvetesStUru,Dobeles kdrt rotas - bronzas rotadatasar trisstUravai strukcijds, OSuun citoskapulaukos. Zemgalulidzenajoskapugalvu,saktas,aproces,betvirie5ukaposkrusfueida galodas. laukos kapu bedrEm bija ovdla, bet nereti ari cirvji,5(6pu gali, izkaptis,Sl5ilamakme4i, forma.Kapabedresbijalidz1,3m ieraktas piedeva bija detrstUra Raksturiga kur5u apbedijumu 5d laika parastigulditiuz mugurasizstieptd zeme. Miru5ie miniatErimdlatrauci4i,kurusatrodkd sievie5u,td stdvokli. apbedijumupiedevdsgalvenokart Sievie5u priek5metiem virie5ukapos.Atsevi5fosar lidzdotiem bronzas kaklari4[i ar pogu un cilpu galiem,vaZinari reizEmiegUtikaklabagdtosvirie5uapbedljumos pie rotas rotadatam vai tutul6m, aproces,dzelzs ri4[i. Rotuvairumsgatavotsno bronzas,atsevi5l5as kapli, Virie5u naZi, sirpji. apbedijumiizcelas ar lietastomErbija no sudrabavai apzeltitas.KopS9. gadsimtakur5i lietojano Rietumeiropas ievestus bagdtdmdarbarlkuun ierodupiedevdm- dzelzs S[epugali,vienasmens zobeni,cirvji,izkaptis. Rotas damasc6tdt6raudadivasme4uzobenus. dalreiz izgatavotasno sudraba vai ar sudraba platEjumu. AplUkosim kddukonkrEtu apbedljumu. PiemEram, € virie5akapuno BauskasDre4geru-CunkdnukapuKur5usenlietas lauka,kasdatEtsaptuveniar 800.gadu: 3540 gadusvecsvirietis, '4. rindE241.kapdapbedlts Kur5uapdzivotajdteritorijdieg0tasdaudzasinteresantas kura augums 170cm. Orientdcija- ar galvu uz Grobipas ziemelrietu senlietas.Divastddas ndk no jau bieZipieminEtds miem.Wrietimbijusi spirdlitEmun cilindripiem apkdrtnes.1831.gaddte atrada7. gadsimtaapzeltitubronzas rotdtacepure,bronzaskaklariq$is ar cilpuun kdiu galiem stopsaktu,rotatuar zvergalvdmun 18 ziliemstikliliem(1), un un nevienmErBitordEtu,vidusdaldrombiskuloku; uz (2). Kautaf pirmd sudrabastopsaktu,an rotatuar zvErgalvam galiem,uz pCcomamenta kritim bronzasstopasaka ar magoqpogalu no tdm pec savasformasir viet6jasizcelsmes, pacelta pret kreisds rokas, kas zodu, karavira aproce, td ir skandindviska. P6tniekidomd,ka varbtit5o apzeltitosaktu un jostasgala gatavojiskdds iecelojisamatnieks.ZvErustila,t. i., tada rota- viduklarajond- bronzasjostassprddze ciris, juma, kurd tiek izmantotidzivniekuvai to fierme4udalu apkalums.Labd pleca rajond - Saurasmens pusElidzdsgalvainovietotipieci23-30,5 cmgari Jdsaka,ka kreisajd iespaidsLaWijdv€rojamsar 6. gadsimtu. aftElojumi, uzmavas i$6pagali.Slipipdriaugistilbiem tas zindmsun pla5iizplatitsdaudzdmtautdmbronzasun dzelzs lapasveida pla5iieviesu5ds vElajddzelzs isaisplataiskaujasnazis.PEcCunkdnu-DrepQeru 209. laikmetos.Pie mumszv€rgalvas bija ar laikmetd.Saktas,kurasizgatavotasno ddrgmetdliem, sver154,6g. Tr0kstot lieluvErtibu.Grobirlassudrabastopsakta viet€jiemizejmateridliem, ddrgmetdlusvaiadzEjaiegUttirdznordda7 Uz tdliemkontaktiem niecibasce!d,ari karagdjienos. gadsimtabronzas vairoggalvasjeb pirkstu sakta (3), kas acimredzotievestano zem€m,kas atrodasuz dienvidiemno Latvijas.

kapa iis ir otrais gadijums Latvijd, kad kapd lidzi dots tik liets 5$Epu skaits. it5iet, ka 241. kapd apbedits izcits karavirs." (Atgdzis M. PEtljumi Aunkdnu-Drepleru kapulaukd un aizsardzibas izrakumi Pl1do1u ll apmetnC // Zindtniskds atskaitessesrJ'as materidlipar arheologuun etnogrdfu1988.un ,1989.gadapEtijumurezultdtiem.- R., 1990.- 35.lpp.)

1 46

RE CEI=VEDIS LATVIJAS SENVESTU

Zemgalu senlietas 1 - bronzas kaklari4(is ar tordetiem galiem un astonveida pldksniti noslEguma,2 - bronzas gredzenotaiskaklari4[<is,3, 5, 7 - bronzas trisstaradatas,4 - bronzas rite4adataar sudraba platejumu, 6 - bronzas krustadata ar sudraba plat6jumu un vaZturi, 9-10 - bronzas krustadatas,8 - dzelzs rotadataar konusveidagalvu, 11 - dzelzs spielladata,12 - bronzas tutulsaktasar sudraba rotajumu,savienotasar bronzasva2i4u,

cEf oJUMSLATVTJAS ARHEOLOQ tJA

147

18. P0cessakta- rota ar sudrabaplatEjumu Sai laikdkd pie zemgaliem,ta citur Latvijdizplatljdsjauni rotajumuelementiun daZddasmetalapstrddestehnikas- gravejums, ci!4o5ana, caurumoSana,lodE5ana, inkrustdcija, apsudrabosana, apzelti5ana.Rotasliet6mir tendencenoplacindties, t6 ieg0stotlieldkasvirsmasornamentiem vai sudraba platejumiem. lepazisimiesar to, ka sudrabaplatdjumuizgatavoja un piestiprindja pucessaktdm.To aprakstijis arheologs V. Urtans:

'3 - bronzasaproce ar masivuvidus5[<autni, 14 - bronzasaprocear -=.:ld4otiemvdlu galiem, 15 - bronzasman5etaproce.Vid6jaisdzelzs i <mels.

'Ndkoiais darbs bija sudrabaplat1jumagatavoiana. Sudrabu uz laktas dauzija ar veseri, tidz izveidoja 0,05-0,1 cm biezupldksniti,kuru tadnocirtavai nogrieza ar grieznEmpEc pdcessaktasattieclgdsdalasparaugaun lieluma. Ar specidliem dzelzs vai tErauda btivekliem 6o sudrabapldksniiukreisajdpus6 iesitavai izspiedaSSErsrieviqas,punktirlusun saulttes.Lai ptdksnitei neizsistu caurumu,zem tds lika koku, sacietdjuiu pil5i, daruu vai vasku. Siem bfivekliemgatd bija saufite poinua. Syersrievi4tuunpunktirluizdobavienkdrii ar mazakattiqanoplacindtuasmeniun ar dzelzs stienlia ieapalismailo galu, t. s. punktsiti.DaZreizi$Ersrieviqasun punktirlusizsita vai iespieda ar dzelzs vai tEraudabtivekliem,kuru gatd bija izveidotasvairdkasE$Ersrievipasvai punktitli pozitivd, kd tasjauiams, piemEram,Liiagala saktd. SaufitesdaZreiz pEc tam vEl atsita no labds puses,bet s$Ersrievi7asun punktipusizdoba tikai no kreisdspuses.tJ2avaspicessaktai saulites izdobtas divos paq1mienos: vispirms izdobtsviens,tad otrsaplltis. PEc tam izrotdto sudraba platEjumu pietodEjapie plcessaktas bronzas daldm, turkldt sudrabaptatEjumu pieloddja no Es paias puses, no kuras bija izdobtas d$drsrievipasun punktirli.Par to, ka sudrabaptatEjums ticispielodEts,liecinaalvaspauguripuailiekasuz Liepdjas pilcessaktasbronzasvirsmas.Lai pietodEtusudrabupie bronzasvirsmas,var1japemt ari citus metdluszindmd

VEDISLATVIJASSENVESTU RE CEL.

148

. 4\ 6 , *}, a 3 M

AglonasKristapir,ru kapulauki 1978.gadaizrakumosiegiita pUcessakta.9. gadsimts. A - priek5a;B - aizmugure.

3c m

ARHEOLOgIJA cE[oJUMSLATVIJAS

149

w ffi,ffi#m

15 0

CELVEDIS LAWIJASSENVESTURE

p6kasseliemun latgaliemkopigsun kas at5l5irigs, dEjaisvdrdsnebUtvel navteikts. Pastdvmeginajumip6c kapd lidzdotdinventdra (Urtdns V. PAcessaffia // Arheololija un etnogrdfiia. lll. - R., mantiskoun sabiednoteiktapbeditdnodarbo5anos, 1961.- 50. lpp.) riskostdvokli viqadziveslaikd.Td pamatdir atzipa, jur$iem,t. i., pielidzindt ka bEresm6snosacitivaram gadijumam, kadcilv6ksar visusavumantupdrcelas 19. Latgaliun sEli kurvissnotiektdpatkd iepriek5. uz jaunudzivesvietu, ir vienkdr5ots ka arheoTas tomEr skats.Jdatceras, Latgali un s6!i apdzivoja Austrumlatviju.Pie uzkalni- loga ricibd nonako5aismaterialsir tikai kadreiz vi4iemapbedijumuierak5anakolektivajos biju5orealit65uatspulgs.To, cik izkroplot6veidd [os tika partraukta6. gadsimta,kaut s6liemtie m6s Sis liecibassanemam,diez vai kddreiz lidz tev zinasaglabdjdsari v6ldk.MEste neapskatisim galamizdosiesnoskaidrot. Tadutas nenozlmE, ka par kd veldkiem ienac6jiem. mo hipot6zi latgaliem izmantojama. iepriek5 min6td atzi4a nav ar skeletapUzkalnipus nomainalidzeniekapulauki Par apbedltdnodarbo5anos var liecindtkddi loti Miru5ieapbeditiovdlasun detrstUra forbedijumiem. priek5meti,piem6ram,kalEjadarbariki. specifiski mas kapabedr6s,kas zemEieraktaslidz 1 m dzili. ir zindmi,un par tiemv6l bOsrunaari Retosgadijumossastopamiari ugunskapikd, pie- Tddiatradumi Sajdgrdmatd.Tom6rtas, cik bagdtigsvai nabadzigs mEram,Zvirgzdenes Kivtukapulaukd. Skeletkapos v6l ar lidzdotoinventdruir attiecigaisapbedijums, miru5iegulditiuz mugurasizstieptastdvokli.VeronenozimE. Drikst neko salidzindt tikai vienlaicigas un jama stabiliz65ands virie5uun sievie5uapbedijumu viendduapstdkluun attistibasnosacitasparddibas. orientdcijd. Sievietesgulditasar galvuuz rietumiem, ledomdjies, vai bUtupareizisalidzinat ar dzelzscirvi bet virie5i- uz austrumiem.SievietEmpiedevds nocirstokokudaudzumu akmenslaikmetdun dzelzs bronzasspirdluvainagi,kaklari4l5i ar noplacindtiemlaikmetd!Sabiedribas dzivenestdvejauz vietas,bet galiem,ar seglu un krul5ugaliem,saktas,krUSu mainijds,reizEmpat radikdli,isd laika bridl. vaZiqrotas,manSetaproces, spirdlaproces,dzelzs Vid6jadzelzslaikmetaloti sabiedribdtds loceklumansirpji, virie5iem- stopsaktasat magoqpogalu tiskaisstdvoklisbija daudzvienlidzigdks nekavel6 galiem,pOcessaktas, aproces,dzelzsSaurasmens dzelzslaikmetapirmaposmasabiedribd. Visgr0tdk cirvji,5[6pugali,isiezobeni- skramasaksi. ir noteiktapbeditdcilvEkasabiedrisko stdvokli.K6 Arheologiem navvieglinoS(irtlatgaluun s6!usen- latgalukapulauk6apbeditocilv6kuvidUpEcarheopiemineklos logu atrastajdmsenlietdmatrast to kapu, kas lietas.VarbUt6jos virluarheologiskajos sastopamorotu, ierodu,darbarikuformasparastiir saistdmsar to personu, kurai bijusi noteico5d vienddas.Nav daudz priek5metu, kas b0tu tipiski politiskd, ekonomiskd, religiskdvara? tikai latgaliemvai s6!iem.Tdp6cminE5udaZusno Tam vajadz6tubUt priek5metamar iesp6jamu tiem. PiemEram,dzelzs iedzitpaS[<Epagals ar simboliskunozimi,tdtad, 5[<iet,virie5arotai,kura atkarp6m. Sie O.-e. gadsimtaierodisastopimigal- sastopamareti,bet katrdkapulauka.Td apdareiun venokdrtAiviekstesupes baseind,kas, p6c valod- pielietotajiem jdizcelasar ko ipa5u.Bez materidliem niekudatiem,ir latvie5uvalodassEliskoizlokSqrutam apbedijumd, kurd ir Sis lldzdotaispriek5mets, izplatlbas rajons.V6lvar min6tkaklari4l5i ar fasetem. nedrikstbut nabadzigs pdrEjaisinventdrs. To,iesp6jams, izveidojusi tie5is6!i6.-8. gadsimtd. Un te mumsvelreizjdatgrieZas pie pOcessaktas. Si kaklari4lSa sudraba eksempldriatrasti nevis Kd zindms,td sastopama8.-9. gadsimtdun atrasta kapos,bet gan depozitos.TomErjautdjumdpar to, foti reti, turkldt tikai virieSuapbedljumos.Dali proporcija,parasti ietras dalas sudraba un vienu dalu vara. So maisijumuizkausEjaun sudrabaplatdiumupiestiprindjatddd veidd atsevii(ospunktos."

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOqIJA

151

3cm

SEJUsenlietas 1 -d zelzsiedzltla Sfiep ag als, 2- dz elz s s ir pis , 3- dz elz s c ir v is , 4 - s u d r a b a k a k l a r i 4 l l i s a r l i e l a m r o m b v e i d a s k a l d n â&#x201A;Ź m g a l o s , 5 bronzasaproce ar paplatinetiemun noplacinatiemgaliem, 6 - bronzasaproce ar valu galiem,7 - bronzaspiekarir,ri, 8 - bronzasstopsaktaar trissturapedu, 9 - bronzasrotadataar profilEtugalvu un va2i4u,10 - bronzasrotadataar ripas galvu.Vid6jaisdzelzs laikmets.

152

RE SENVESTU CELVEDIS LATVIJAS

piem6riilustrdcijai. ie- tlrumosvai to tuvumdun krdvumuvietds nav vErojams Kivtukapulauka Zvirgzdenes g0taviena8. gadsimtap0cessakta; KoknesesKal- podzolasldnis,totiesbaltu (zemgalu,sE!u,latgalu)uzkalLejasbit6nu niqkapiem,kas atraduiies smiliainds vietds,me2osvai nie5ukapulaukd- divas;Aizkraukles - viena9. gadsimtap0cessakta; Ludzas nolistajosmehos, vdrojamspodzola sldnis.Ziemelvidkapulaukd Aglonas Kristapi4tu viena; Odukalnakapulaukd zemes un Ziemelatgalesakmenskrdvumisasniedzpat kapulaukd divas p0cessaktas.Ari pdr6jais 43 m garumu(RaunasSlavEka),bet platdkieir Maka*dnu atbilstiepriek5izteik- Saleniekos- lidz 18m. Parasti to izmErs20-30 m x inventarsSajosapbedijumos Verd pemamirezultdtiieg0ti, 12-14m, augstumsno daZiemdesmitiemcm lidz pustajampie4emumam. Te otram metram un vairdk. Konstatdtiari ieapali akmens Kivtukapulaukamateridlu. analizejotZvirgzdenes gadsimta izmantojotsali- krdvumiarlieluakmequieZogu(WksnasKapusils,Liepas starp L apbedijumiem, dzin65anaipriek5metuiespejamdsv6rtibasskalu, Braslas). Smil5u uzkalniqi ar akmequ veidojumiem rotu.Jdsecina, iekipusd, piemdram,Saleniekos,attiecindmiuz agrdkiem izcelas7. kapsar m0s interes6jo5o ka nav pamata ap5aubit pucessaktasvalkatdja gadsimtiem.Jaunusakmenskrdvumusar taranddmjeb vidU.Tas lauj mumsar ietrst1rainiemakme4uieZogojumiem,ka rdda izrakumi atS(irigostdvoklilidzcilv6ku pakdpi vi4u uzskatitpar sava laika radniecigajosDienvidigaunijas kapulaukos,pdrtraucbEvEt lieluticamibas sabiedribas vadoni.Svarigiir tas, ka pUcessaktas5. gadsimtasdkumd.5. un 6. gadsimtdmiruios apbedija gan citiem. gan kurSiem, sastopamas vecajosakmens krdvumos,kas bieii vien ieglst nereguldrasformas. VElajosakmenskrdvumosir gan ugunskapi,gan ske20. lgau4i un libie5i letkapi, pie tam ugunskapiir lield pdrsvard. Pie kapiem notikuii pladi ugunsriti. Lietas ir gan veselas, gan igau4iun libie5i salauztasun deguias. Lietu bojdiana, tdpat kd mdla Fie Baltijassomiempiedero5ie gan traukusadauzi1anabEru mielastosun divEj1dsmiruio apapdzivoja Latvijasziemeludalu.Savusmiru5os, gan vipiturpindja ap- bediSanasveids- kremdcijaun inhumacija-, turpinds sadedzindtus, nesadedzindtus, bedit iepriek56jdperiodaakmenskravumakapu- lgaunijdvisu 1.g.t. un pat vEldk. laukos,kd tas konstatetsKandavasReinds,Popes Ziemelvidzemes un Ziemelatgalesakmenskrdvumiem mela un citur.Ar 7.-8. gadsimtunotiekpdrejauz salldzindjumdar llbieiu akmens krdvumiemZiemelkurveidu- t. s. bezstrukturaszemEir da2asipatnibas:akmenskrdvumos,kasizmantoti individudlu apbediSanas vai nedegu5ie KalcinEtie kauli lidz 6. gadsimtam(ZiemelkurzemEltdz L gadsimtam), akmenskrdvumiem. atrodasakme4ustarpds.Turpatatkldjasari kapu dominEmiruio dedzindiana, te vairdkkeramikas(tekstild piedevas- dzelzs uzmavascirvji, na2i, sirpji, un gludd),mazdk darbariku(izpemotnaZus)un ieroiu, raukt;ri, S(Cpugali, sudrabaun bronzaskaklari4lSi,akmenskrdvumiparastiredzamivirs zemes. Taiu izq)bronzasrotadatas,saktas,aproces,kdju ri4[i. Aiz- mumi sastopamiart te. Td SakstagalaLielpuderuun saulesdziveilldzdotiepriek5meti saskapdar b6ru WksnasKapusilaakmenskrdvumosmiruiie apbeditiari paraldmparastiar nolOku sabojdti. pEc 6. gadsimta.Vdldksbronzaskaklariry$is ar noplacilgauquun libieSuapbedijumos, neskatoties uz to ndtiemgaliem,kasuzskatdmspar ziedojumu,atrastsSasavstarp6jolielolidzibu,ir iespejamssaskatitari at- lenieku33. akmenskrdvumadienvidrietumumald 45 cm Slsiribas: dzildbedrEzem akmens."

"Ka vieniem,td otriemkopi mdsu6rassdkumaraksturtgi kolektivi e akmenskrdvumukapi,kaskrasiat1$iras no baltu apbedijumiem.Tradiciondlaun atilSirigajau vietas izvEle: igauqiem un hbieiiem akmens krdvumi iertkoti

(Urtdns V. Etniskds at5lliribas apbediSanas tradlcijds un kapu inventard Latvijd 5.-9. gs. // Arheologija un etnogrdfija. lX. - R., 1970. - 76. lpp.)

ARHEOLOgIJA cEfoJUMSLATVIJAS

153

3cm

lgau4uun libie5usenlietas

1 - dzelzsuzmavascirvis,2 - bronzasar emaljudzerama raga rokturis,3 - sudraba kaklaril(is ar trlskarSupriek5pusi,4 - bronzas rotadataar pogas galvu, 5 - bronzasrotadataar magolpogalailidzlgugalvu, 6 - bronzastrissturadatasar vazturifragments,7 - bronzaskdju ri4(is.Vid6jaisdzelzslaikmets.

154

CEL.VEDIS LATVIJASSENVESTURE

21.Kads izskatiids apferbs? Liecibu skaits pieaug Kapulaukos atrastieapgErbufragmentiun rotas liecina,ka sievietes valkajuSas linu kreklus,vilnas brundus, segu5as uz pleciem villaines un galvalikuSasbronzasvainagus.KopS7. gadsimta ap$Crbu, sevi5fivillaines, sdka izrotatar audumaielocitam bronzas stipildm.Vlrie5ivirs linukreklavalkdju5i vilnas svarkus.Zindmiari apmetryi. Tdds fragments atrastsRucavasTTraspurvadepozitd.Bikseslidz celiembiju5asnotitasar kajautiem. Galvdliktasrotdtas galvassegas. Ka virie5i,td sievietesvalkdju5i adasvai lukuapavus.

Drabe5uArai5uezerpilino l0kiemgatavotsapavs. 9. gadsimts.

Ap$Erbs 8.-9. gadsimta.A - 8. gs. latgalusievieteun virietis p6c ZvirgzdenesKivtu kapulaukamaterialiem;B, C - 9. gs. kurSuvirietispec RucavasTiras purva depozitamaterialiem. Zindtniekilaikagaitadevu5iat5t5irigu atrastoapgErbafragmentu skaidrojumu.Jaunakie p6tijumi parddiju5i,ka apmetnis bijis daudzgaraksun galvusegusikapuce.Mindtaisunik6lais1936. gada atradums devis iespEju uzzinet, kads izskatijdskaravira vairogs.Tiras purva depozitasastavato bija pat veseli divi. Sim

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOGIJA

1qq

karaviraaizsargrikamir apalaforma.Ta diametrsap 0,9 m. Vairogsticisdarinatsno 0,6 cm bieziemeglesd6liSiem,kuri sastiprinati starp ddliemun adu iekldtazale. Ap5uvumsgdjis visapkart ar saturkokiem.D6li5ino abam pus6m ap60tiar ddu. V6l priekSpus6 gar vairogamalu un pari vidum.Vairogacentrakaraviraroku sargdjispuslodveidaumbons,darinatsno berza mazerpuna.Tas ar pie ddliem. 14 knieddmbijis piekniedEts

156

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

22. Pilskalndun ezerpili v6lvairakno5.-10. gadsimtaLatvijasiedzivotaji jau esoSospilskalnus cietindja un intensivi ierikoja jaunus.Pie pilskalniem neretipastdveja apmetnes, kam ir jau daZassenpilsetam raksturigas iezimes. Veidojotdzivesvietunocietinajumus, veikti lieli zemesdarbi,kas saistitiar grdvjurak5anuun valnu uzbErSanu, raditasuzlabotas aizsargsistEmas, lietotasjaunasbDvniecibas tehnikas. Vienano pilnigiizpEtitajdm 5d laikadzivesvietdm ir Ogres (entes pilskalns.Tas ierikots morenu gr6dd,t. s. (entes kalnosar 26-28 m augstdmun stavamnogdz6mnetdluno OgresupesietekasDaugavd.Ziemelospilskalnsnocietindts ar diviemvalpriek5pili, betdienvidos - ar trijiem liem un nelielu va!1iem.PilspastdvE5anas laikdtds nocietindjumu sistematris reizesradikdlimainita.Nocietindjumu tehnikasv6sturEievErojams sasniegums bijaar 8. gadsimtudatetasziemeluvalqakodoldieb0v6tds divrindukoka kameras,kas biju5asari valnavirspamats.Tds nodro5indja zemeskonstrukciju virszemeskokaaizsargceltnes Vienlaikus stabilitdti. ar pilskalnupastdv6jusi apmetne.Td bijusiintensivi apbrJv6ta ar dzivojamdm un saimniecibas celtn6m. Sdkumaposmdvairdkceltaspuszemnicas tipa un zem6iedzilinatas celtnesar pavardaapkuri.8.-9. gadsimtdjau pastaveja vienigivirszemesgulkoku dzivojamas Ekas,kurasapsildijaatkldtspavardsvai krasns.VasardEdienagatavo5anai un citiemsaimniecibasdarbiemizmantotiapa!i vai detrst0raini - sliete4i.8. gadsimtaapmetnevienlaicigi namiryi varejadzivotapmeram300 cilveku. Sajdlaikdzindmaspastdvigas nenocietinatas appiem6metnes,kurassaistdmas ar laukuciemiem, ram,S6lpilsSpietipi, kd ariar viens6tdm vaiviensetu grupdm,piemEram,DaugmalesVedmeri.Lidzds pi ls k aln i e m u n a p m etn 6 m9 .-1 0 . g a d si mtdpastavdjav6l kads savdabigsdzivesvietu veidsAkmens krdsns 8. gadsimtd

ARHEOLOqIJA OELOJUMSLATVTJAS

h fu-'-zz;:

\rt- \--.-i.\ 2-

Ogres(enteskalnakokapils un apmetne7. gadsimtd

\:--

S-

.\-

15 8

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

?::=p-

\ r-

:--:!

-::_ =-==

-_-_ ----*-.1

Drabe5uArai5uezerpils9. gadsimtd

ezermitnes. Tds bija ezerusalasvai seklosuz pa- atradusies tds dienvidrietumu stOri.Varb0tte bijisari apmetnes. tornis,kas aizsargdjis vartus.Ezerpiliar krastusaliemceltasnocietinatas Drabe5u Arai5uezerpils celtaArai5uezerauz ap- vienojis 60 m gar5un parismetrusplatsdambis,kas plusto5as salinas.Tas pamatdkoku konstrukcija,bijisuzb6rtsno daZddiem materidliem un nostiprinats parsegta pdliemun mietiem. kas ar apalkokuklastu.Ap 800 m2lielais ar vertikali un slipiiedzitiem taisnstura bUvlaukums apbUvCts ar piecamEkurinEzerpilivienlaicigi varCjadzivot70-100 cilv6ku. dam,no kurdmdetrasatraddsgartaisnst0ra malam, Gr0tiatbildet uzjautajumu, kapecvirlidevu5ipriek5piektd pusem - vidu.Celtnesno visam bet apjoza rokuun izv6l6ju5ies 55dudzivesvietu. lespejams, tie aizsargceltnes. Gdj6jusatiksmestarpeku rinddm biju5idro5ibas apsv6rumi. Drabe5uArai5uezerpils notikusipa 1,5-3,5 m platamieli4dm.Tds saSau- gdjusibojdkddaienaidnieku uzbrukuma rezultdta, pretistavo5o6ku piebUves. rinajuSas leejaezerpili p6ckuravairsnavatjaunota.

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOq tJA

159

::o -"/ ,!!

-,::-;;;>->_

Bezripaskeramikastrauki - I -

ar naga iespiedumiemrotata keramika,2 - spodrindtdkeramika, apmestakeramika.Videiaisdzelzslaikmets.

160

RE LATVIJAS SENVESTU CEI-VEDIS

23.VidCiaun vCladzelzslaikmetacilvâ&#x201A;Źku saimnieciba 5.-10. gadsimtasaimniecibadominejazemar dzivnieka kopibaun lopkopiba.Zemiapstraddja gadsimta ka ieviesas vilktukokaarklu.Ne v6l6k 9. spifarkls.Vairdksaka lietotizkapti.Cilv6kiaudzeja mie Zu sk, v i e 5 u sp, u pa s,zi rq u s,l i n u s.8 .-9 . gadsimtdpieaugaziemasrudzunozime.Labibap6c novak5anas tikaZdv6ta,tad kultaar vdl6m.Graudus un lieliemdivroku sasmalcinajaar maziemvienrokas graudberZiem. izaugZemkopibas attistibaveicindjalopkopibas smi. Lopussakaturetkltls, jo lidzar izkaptsievieiesp6ja sagadat sienuziemai. Sanubijanodro5inata Visvairak tika audz6tiliellopi.No tiem ieguvagalu, pienaproduktus, ddas.Medibuun zvejasnozime

galas dzivnieksSai Tipiskdkais stiprisamazindjds. laikdbijacuka.Lielanozimebijaariaitdm,no kuram ieguvane tikaigaluun adas,bet ari vilnu,kas bija nepiecie5ama apg6rbagatavo5anai. raZo5anaarvien vairak koncenAmatnieciska tr6jdsatseviS(umeistarurokas.Svarigalomatalaun kalEjaamata kajd progresabija metalurgijas attistibai.Rotkalumeistariburaksturolietotodarba palemienuliela daudzveidiba.Trauku,audumu gatavoSanapalika majsaimnieciskas raZoSanas gludd un apmestakeramika, ietvaros.lzplatitabija rotataun spodrimazak- at naga iespiedumiem virsmas AriSienosaukumi atspogulo ndtakeramika. Traukusturpinajagataapstradivai ornament65anu. vot ar rokam.Tom6rjau tika lietotsgrozamskoka paliktnitis, kas atviegloja traukuveido5anuun uzlabojato kvalitati.To var uzskatltpar podniekaripas priek5teci, 10.gadsimta. kuraieviesas

L emedark li. 13 . ga dsimts . 1 - divZuburuspilarklsar dzelzsleme5iem,2 - pedarklsar dzelzslemesi.Domdjams,ka abu veidu arklivela dzelzs laikmetaotra puse pastav6ja vienlaicigi, kaut gan, ka rada iegutaisarheolo$iskais materials,pirmaveidaleme5uatrastsdaudzvairdkun to vidUir agrdki- 11.-12. gadsimta eksemplari.Spilarkls,ko viegli vareja lzcelt no zemes, kad tas aizlleras pret koka celmu un saknEmvai akme4iem, bija labi piemerotslidumu zemkooibai.

ARHEOLOqIJA LATVTJAS cELOJUMS

Kauri gliemeiviku kaklarota.VOlaisdzelzslaikmets.

161

RE SENVESTU CELVEDIS LATVIJAS

162

attistibaun nepiecie5amibameni,bet Rietumlatvija, - izkapts. Straujaekonomiskd kur to nelietoja, p6c metaliemaktiviz6jamaiqassakarus.Parto v6- Graudussasmalcinaja rokasdzirnds,kas 11.gad- ipa5isud- simtdieviesas rienuliecinalielaisievesto izejmaterialu graudberZu vieta.PdrtikasiegU5ana rabaun bronzasdaudzums.KopS7. gadsimtaLat- aizviensamazinajds medibuun zvejasloma.Dravvijd sastopamikaurigliemeZvdki, kas ndku5ino In- niecibassaimnieciskanozimeturpretipieauga. dijasokeanazemem.Senakdssudrabamon6tasAmatnieciba bijapatstaviga saimniecibas nozare arabudirhemi- datEjami ar 9. gadsimta otropusi. ar izteiktuspecializ65anos. Dzelzino purvar0das KopStd laikavispirmskurSi,v6ldkari citi, arvien ieguvastaciondrds virszemeskrdsnisar maksligu aktivakiesaistasstarptautiskaja tirdznieciba. gaisapievadi.Kal6jiprataieg0tne tikaidzelzi,beI Ydld dzelzslaikmetaotrajd pus6, kur5 ilga no patdamas1000.lidz 1200.gadam,par zemesapstrdda5anasariterauduar daldduogleklasastavuun Vinu lielo meistaribu ceto teraudu. apliecina daZddo galvenoriku kluvadivZuburu spilarklsar dzelzsleRotkaludarindjumos bija same5iem. 10.gadsimta beigasun 11.gadsimta saku- ieroduizgatavo5ana. sniegts augsts tehnologiskais un m6kslinieciskais platasmens maSaurasmens cirvinomainija cirvis. Ar jaunu to bijavieglaknolistmeZu,lai ierikotu tirumu. limenis.Rotasjau darinajamasveidd,bet tradiciju Pdrejauz pastavigutirumuapstrddiizsaucanepie- iespaiddtds daZdddmetniskamgrupamtomdratPodniekudarbapla5itika lietotapodnieka cie5amibutos m6slot,un tas savukartveicindja Sl5irds. ripa. Tdl6k attistij6sapg6rbagatavo5ana. Galvenie lopkopibas No kulturaugiem cilv6kiaudzeja attistibu. joprojdm bija vilna,lini,6da. LinuapmieZus,kvie5us, ziemasrudzus,prosu,zirqus,pu- izejmateridli pas,auzas,kalepes,rdcenus.LabibasnovdkSand strddeilietojaspecidluskokasukajamos. Vilnuun galvenaisdarbariksbija sirpisar stipriizliektuas- linusv6rpaar vdrpstu.12. gadsimtdveftikdloauZamo stavu vietd sdka ieviesties horizontalie auZamiestavi. Par audumugatavo5anu tiks vel stdstitsndkamajanodala. Par profesijukluva tirgo5ands.Par to liecina apbedijumi, kuroska piedevassastopsvarinusun Protams,ne katrs no tiem b[tu apatsvariqus. zim6jamskd tirgotdjakaps5d vdrdatie5ajdnozimE, jo Sajosapbedijumos ar svariniemun atsvari4iem neretitruksttddu ieroduka zobensun 5l56ps. Diez vai tirgotajs,kur5reguldriveic tuvdkusvai taldkus ir iedomdjams cefojumus, bez ierodiem.Par to parliecino5i runaskandinavu rakstTtie avoti.lzmantojot tos pa5ustirdzniecibas un satiksmes celus,strdddjot tajospa5ostirgos,kur5iem, zemgaliem un citutautu nevareja tirgotajiem b0tatSfirigi apstdkli. TapecSiepriek5meti varetuari liecindtpar to, ka u==+ apbeditieir cilvEki,kam uztic6tsparvalditkonkrEtas sabiedribasmantu un tds vard6 veikt kddus No dzelzs gatavoti cirvji. VElaisdzelzslaikmets. 1 - Saurasmens cirvis,2 - platasmens cirvis. darijumus. O

cE[oJUMSLATVTJAS ARHEOLOGTJA

163

L0k, kdda Salaspils Laukskolas kapulaukd atse gta tirgotaja apbedijuma apraksts: "Tirgotdjampie galvas nolikts mdla trauks (iespEjams, =' Edienu).blakus tam divi illEpu gali; virs labd iegurqa : aiasntens ciruis, uz kdjdm - dzirkles, pie jostas novie:1,< i,ese/s atsvaru komplekts koka kastitE, bronzas sva-- acas futrali. Pie jostas bija piekdrti ari daZddi sadzives :'=<iqeti - dzelzs nazis ar bronzu apkaltd maksti, kaula r2--t:ia. 5$iltavas. Starp atsvaripiem bija arr divas *'a'etas, viena vesela imperatora Heinriha lll 1A$-1056) Speieresdenars,bet otra - kddas 11. gads imta m on 6tas fragme nts." (BergaT.Numismdtikapar Latvijassenatni.- R., 1992.!9. tpp.)

Svariqisastavno diviembronzaskausiniem, svapleciem rinu un lidzsvararaditaja.Min6tasblodirlas, kas parastiir 6-7 cm diametraun lidz2 cm dzilas, ar auklinasvai bronzasvaZilu palidzibuir piestiprindtasplecu galos.Savukdrtsvariquplecuvidu atrodaslidzsvara rdditdjs. Svaripiem bijabronzasvai citamateriala futralis,kurdtos ievietoja salocitaveida. To darijata: vienukausuielikaotra,salocijaplecus garlidzsvara rdditaju, kuriSaddveidaietilpakausiqa. Futrdlisbija nepiecie5ams, lai pasargdtu 5o darbapdrvietojoties rikuno bojajumiem, tirgotdjam no vienasvietasuz otru.Svari4us tajdbijaari ertdkglabdt. Svariqimondtu,sudrabagabalilusvdr5anai bija SalgalesRijniekusudrablietudepozits. izplatitivisdAustrumeiropa. To izcelsmemeklEjama 11.gadsimta sakums. Austrumos. Viesienas MeZarukapulauka atrastisvariqi,uz kurukausi4iem konstat6ts uzrakslsbaranat, kasarabuvaloddnozim6lAllahalsvEtiba.Domd,ka SaOistieniSi atrastivairdku depozitusastava,gan tie izgatavoti10. gadsimtaVidusdzijd. PEcSddiem kopdar citiempriek5metiem, gan atsevi5[<i. Td Salparaugiem ievestiem svariqusiemdcijas izgatavot ari galesRijniekudepozltdbijadivisai5(ilietostient5u, uz vietas.Parto liecinasvari4uformudaudzveidiba aptitiar kaltiemspirSlveida stieni5iem.Ap abiem un ornamente5anas ipatnibas. sai5[<iem savukdrtaptitsv6l kaklari4fis.DepozTta Apgrozibabija sudrabamon6tas,kd arl lieti un svarsb0sbijisap 11kg. kalti sudrabastienT5i.11. gadsimtasakara ar Runajotpar tirdznieciskajiem sakariem,ipaSi sudrabakriziAustrumos nomainija jdatzim6viensapstaklis.LatvijasteritorijuS(Ersoja ardbudirhemus Rietumeiropas mon6tas.Sudraba stieniSusno Daugavas celS.Tasbijavienano nozimigdkaj6m sagatavojaarluz vietas.To svars tiksmesun tirdzniecibas ievestdizejmateriala magistrdlâ&#x201A;Źm Austrumeiropa. bijaap 100g, un tosdEvâ&#x201A;Źjaparozeripiem. Daugavair vienigdliela upe, kas minEtore$ionu

164

SENVESTU RE CEIVEDISLATVIJAS

j0ru.Senatne 5o lomuv6l palielindja saistaar Baltijas nelieldattdlumano Daugavasaug5teces atraSanas un Lovates citu svarigakoupju- Volgas,Dryepras aug5tecem. Pa daudziemvalkiemte bija iespejams viegliparvietoties no vienacelauz otru.Viscie5dkds saitesDaugavas celambiju5as ar D4epras celu. Daugavabija svarigasastdvdalat. s. celdno varjagiemuz grielSiem. PdtniekuvidDnav vienprdtibas, kuramno la alzariemdodamapriek5roka: vai Rigas licis- Daugava- valkusistema- Dqepra- MelndjUra,vai Somulicis- $eva- LddogasezersVolhova- llme4aezers- Lovate- valku sistEma- Dpepra- Melndjura.Pdrliecino5aks Skiet jeb varjagiem,kd otraisvariants.No skandinaviem vir;usd6v6jaSenajdKrievzem6, Daugavas celubieZakizmantojatie5igotlandie5utirgotdji. Svariqiun atsvariqri atrastinetikaikapulaukos, bet ari dzivesvietds. No arheologiski izp6titajiem centriem Daugavaskrastosvisvairdkto atrastsDaugmale- 25 svariqiun to dalas,55 atsvarir,ri. Turkldt arheologiskajos izrakumos Daugmal6 untastuvumd iegUtas 10.- 12.gadsimta 300atsevi5(as monEtas un 5 depozltiar 245 monetam.Tas rdda,ka nevar bUtSaubuparDaugmales domin6jo5o lomu,ko liela mErdnoteicatds geogrdfiskais novietojums. 10.gadsimtdDaugavaslejtecdik pEc20-40 km pilskalnu izveidojds labinocietinatu sist6ma, lai piemerotasvietaskontroletucelu. Kd izdevigipunkti izmantotas kraces.Interesanti, ka minetiepilskalni piederEjuSi ganlibie5iem, ganzemga!iem, gans6liem, ganlatgaliem. VisicentuSies izmantot Daugavas cela iespejas.Varamuzskatit,ka upeskrastosdzivojo5am tautam9. - 12. gadsimtdizdevdspaturet5o nozimigomagistrali savakontrole. Daugavaslejtecesrajonskluvapar ievErojamu amatniecibascentru, kas neaprobeZojas tikai ar raZo5anuvietejamtirgum. 11. gadsimtddaudzi ievestiepriek5meti kluvapar lokaluatdarinajumu objektiem. Viet6joizstrdddjumu izpildijums bijatik augstalimeni,ka tos grUtiatS(irtno pirmparaugiem. Tasbijalotisvarigi,jo pardotvarejato, kd citiemnav, piemEram, dzintaru, un ari to, kas ierastsun atbilst pir c 6 ja v6lmdm.

ARHEOLO9 cEr.oJUMSLATVTJAS tJA

rJ:- -- --. -i ---:

TirgotEjapiederumi 1-

svarini,2 -

atsvariqi.Svariqibija domati monetu svEr5anai.Uz atsvarigugaliemv6rojamiepunktir;ivai apli5i norada uz ta svarL.

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

24. PaslEptds bagdtibas

Latvijasteritorijd zindmivairdknekd100ar dzelzs laikmetudatEjamidepoziti.To noslEp5anai varEja b0t divi galvenieiemesli.Depozitus noguldijabriesmu briZosun kd ziedojumus. Pirmosarheologiuzskataparekonomiskajiem depozitiem, betotros- par sakralajiem depozitiem. Tadune vienmerSisskaidrojumsir tik viennozimigs. DaZkdrtiemeslusvispdr ir gr0tinoteikt.Ekonomiskie depozitivisosperiodos biju5ivisizplatitdkie. Agrajddzelzslaikmetdzindmi

tikaidepozitiar romie5umon6tdm,bdtvid6jddzelzs laikmetdto sastavsir iev6rojamidaudzveidigaks. Darglietu depozitisastopamikop55. gadsimta.Tos veidosudrabaun pat zeltarotas.Sevi5lSi bieZisastopamisudrabakaklaripki, kuriembija lielamateridla vertiba.Piem6ram, ar 5.-6. gadsimtudatetoVestienasLejaslepjudepozituveidoja7 sudrabakaklarir;rl1i, kurukopEjaissvars1092,61g. Sai laikdparadas ari lieli depoziti,kuri parsvarasastdv no ierodiem un darbarikiem. VienstddsatrastsZvardes Tas bija ieraktsInc6nu-Dobespilskalna KokmuiZd. pakdj6.DalapriekSmetu pazudusi. diemZ6l

\ \

Dzelzs laikmeta Latvijas depozitu izplatiba

\\;-/

---

cE[oJUMSLATVTJAS ARHEOLOg tJA

167

ROTAS LIET

!i,ttttti

i,r '.,r

,t\

Zvdrdes Kokmuiias bronzas rotu, dzelzs un akmens darbariku,dzelzs ierodu depozits. 5. gadsimtabeigas.

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

16 8

Domajams,ka depozitdbiju5ivairak neka 1300 priek5meti - kal6jadzelzslakta,lakti4as,veseri, cirvjiun uzcirtqi,uzmavasS[Cpugali,Saurasmens mavascirvji,kapli, bronzasaproces,stopsaktas, Depozitasvarsbijis akmensgalodasun Sl1ilakme4i. vismaz120kg. KopS9. gadsimtazemenoraktiarabu sudrabamonetukrajumi,v6ldkari Rietumeiropas Piem6ram, Aizsudrabamonetasun sudrabastieni5i. pilskalnd kraukles atrastajadepozitabija 190 Riemonetasun vienasudrabaspiralaproce. tumeiropas kurisaturrotasar nelielumaBetzindmiaridepoziti, sadzivesun kultapriek5terialovertlbu,darbarikus, depozits metus.12. gadsimtaBlomesP6rlukalna no 4 dzelzskapliem,cirvja,3 leme5iem. sastdvEja jo DepozitumaterialovErtibugrUti apr6l5indt, trUkstvietejosalidzindmodatu. Bet SenajaKrievRijnieku 11.gadminetoSalgales zemdpariepriek5 simtasakumadepozitubOtubijisiesp6jamsnopirkt 56 zirgusvai 141 govi,vai 2246 aunus,vai tik pat daudzsivenu. izmantosim Turpinot5o uzskaitijumu, numismates TatjanasBergas(dz.1944)savdktdszi4as:

I 0 t-{r#

VestienasLejaslepjusudraba kaklarilllu depozits. 5.-6. gadsimts.

par vergumaksdja200-300 g sudraba. "Skandindvijd lpaii ddrgibija ieroii: zobens- 125g sudraba,i$eps 50 g sudraba.Ddrgasbija arl zirglietas- kapSli- 125g sudraba.Nazis maksdja3 g sudrabajeb vienu dirhEmu. KijevasKrievzemdzirgs maksdja150g sudraba,govs 809, aita - 159, c1ka - 109 sudraba.Tdtad,lai nopirktuzirgu,vajadzEjasamaksdt50 dirhEmusvai aptuveni 150 Rietumeiropas dendru. Da2iem vietdjiem iedzlvotdjiem piederEja diezgan ka 1214.gada daudzsudraba.Livonijashronikdsfa-sftfs, ziemd Beverlnasvaldnieka Tdlibaldad1li no igaupiem ieguvakaralaupijumutrlsLivonijastalentuvertibd(t. i., ap 20,4kg sudraba).Jau nakamaidgadd igauqiiebrukaBeun,dzivucepinddamiuz uguns, vertnd,sagAsfijaTdlibaldu atpEma tam 50 ozerinus, t. i., 5 kg sudraba. Pardio Talibaldsneuzradija.Par io sudrabu varEjanopirkt 34 zirgus,62 govis,330aitasvaiari 40 zobenus,100dl1Epus." (Berga T. Numismdtika par Latvijas senatni. 64.-65. tpp.)

R., 1992. -

IJA LAWIJASARHEOLOq cELOJUMS

'169

25. Kas bija vendi? EtniskEsatS[<iribas neizzUd

Blomes PErlukalna dzelzs darbariku depozits 12.gadsimts. 1-3 - kapli,4 - cirvis,5-6 - leme5i.

Rakstitiev6sturesavotimin, ka vela dzelzslaikmeta otrajapusELatuijasteritorijdlidzdskurSiem. zemgaliem,latgaliem,s6!iem,libie5iemdzivoju5i vendi.Td bija kddalibieSugrupa,kas izcelojusino Ventasupeslejteces.Kur5upadziti,vendisdkotn6ji apmetasuz dzivi Rigasvietd Senajdkalnd Daugavaslejtec6,bet v6ldkbija spiestidotiestalakkonuz CEsuvietu,kur arheologivi4u dzivesvietu stat6ju5iRiekstukalnapilskalnd.Kd rdda arheologiskaismateridls,katraino Simetniskajamgrupam at5[<irigs veidsun kapdlidzi saglabdjies apbedi5anas dotaisinventars. Latgaliun selijoprojdmapdzivojaAustrumlatviju. Vi4i savusmiru5osapbedijalidzenajoskapulaukos kapulaukos. Pirmiezinami,piemeram, un uzkalniqu LudzasOdukalnd,PildasNuk5ds,DigndjasStrautmalos,otrie- KaunatasRikopole,Cibla,SElpils Pie latgaliemuzkalni4ukapulaukika Lejasdopel6s. jaunapara2aparadijuSies 10. gadsimtabeigas,un sastopami vi4u apdzivotas teritorijasaustrumos. tie Pie sEliemuzkalni4u kapulauki ir tie5sturpinajums iepriekS6joperiodu kolektivajiemuzkalni4iemar Lidzenajos kapulaukos akmensri4l1i. miruSieapglavai ovalasformasbedbdtizemeieraktdsdetrstUra ir skeletkapi. res.Gandrizvisiapbedijumi Ugunskapi sastopamireti. Miru5ienovietotiuz d6!u pakldja, - ari delu Sllirstos, sdkotar 12.gadsimtu, vienkoda izstieptdstdvokliuz muguras.Konsekventi 5[<irstos ievErotajau piemindtdsievie5uun virie5uapbepretEjdorientacija. Es ceru,ka tu dijumudiametrali atceries- sievietesguldljaar galvuuz rietumiem, betvirie5us- uz austrumiem. paraZamlatlepazisimies tuvdkar apbedi5anas piegalulidzenajos kapulaukos. Vienaarheologijas miru5ieparastigulditipatdlucitsno mineklateritorijd cita, kaut reiz6mSis att6lumsvar bDtvisai neliels. Parastikapulauka centrdlajd daldapbedijumu blivums

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

170

ir lieldks,bet periferija- mazaks.Hronologiski var atrastiesjaukti agrakieun velakieapbedijumi teritorija. Ta, PriekuluQilgeru blakusvisdkapulauka kapulaukdkapi ieraktidiezganizklaidus,bieZdk grupdsnekd rindas.Senakieapbedijumiizvietoti piemineklaaustrumudald, tadu ari arheologijas pretEjd rietumu dald konstat6ti9.-10. gadsimtakapi.Neviendno pla5ip6titajiemlatgalu lidzenajiemkapulaukiemnedomineapbedijumu rindas,kautvietamtds ir saskatdmas novietojums virziend,ko nosaka un stiepjasziemelu-dienvidu raksturiga Domdjams, ka apbedijumiem orientdcija. grupds izkdrtojums atspogulosabiedapbedijumu ribas uzbUvesstruktUru.Apbedijumirindds sak tradicijasierikotajas kapsetas domin6tp6c kristie5u 13.gadsimtaotrajdpusE Kapubedresgarumdsasniedz3 m, platumdi ni r m a1,5m , dzilumd- 1 m. Par astito izmer ga zaki- garums1,9-2,2 m, platums- 0,6-0,8 m, dzilums- 0,3-0,6 m. Kapubedrupildijumdsastop oglainuun pelnainuzemi,kurd reiz6mtiek uzietas dedzindtidzivmalatraukulauskas,ari senlietas, ritudliem niekukauli,kasliecinaparsareZgitiem bEru procesalaika.

20cm

Aizkraukles Lejasbitâ&#x201A;Źnu kapulaukd 1963. gada izrakumos atsegtais 341. kaps. Tajd ap 38 gadus vecais latgalu karavirs ticis apbedits10. gadsimtasakuma.Vi45 bijis visai iev6rojama liecibas auguma- ap 181 cm garS.Apbeditdgalva konstatEtas par cina gUtu ievainojumu.Sava laik6 sniegtd firur$iskdpalivel kddu laiku dzibabijusisekmiga,un virietispEc izarst65anas dzivojis. SprieZot pEc ierodiem un rotam, vi45 bijis izcils karavirs.Uz to norada divasmer;udzelzszobens,vienigaistdds atradumsvisa kapulaukdizpâ&#x201A;Źtitajos459 kapos.Tas, iespEjams, ievests no Rietumeiropas,kur Sdda zobena cena bijusi vienlidzigamaksai par 6-9 govim. Par apbeditd nozimi liecina ari no bronzas darinata karavira aproce. Td sver 700 g un ir ja ne pati smagdkdSddaveida rotaslieta vienano smagdkajdm, Latvijd.

A R H E OLOG IJA C E L O J U MSL A TV IJA S

$---:

"Fo \

>ldas NukSukapulaukd1947.gada izrakumosatsegtais52. ( E Ds.'1 g a ds im t s .

171

paraZasbijusiugunsLielanozimeapbedi5anas ritiem.Par to liecinane tikai oglainazeme kapu bedrupildijum6, oglesun pelni,apdegu5iakmeni kapabedresdibena,bet ari ugunskuru vietas,kuras gan blakusatsevi5(iemapbedijumiem, konstatetas gankoncentr6tas perif6rijd. noteiktdvietdkapulauka Senielatgalitic6ja,ka ugunskapavietupadaratiru un atbrivono visatum5a,laund. Lidzenokapulauku miru5iegulditiuz skeletkapos paklaja, mizam,d6!u vienkoci,reiz6m- d6luSllirstd. Apbeditiebiju5iapsegtiar kddu audumu.DaZkdrt audumsbijis pakldtszem miru5d.Retumissastopamsarizverdduizklajums. apbedijumos SievieSu miru5ajai reizemzem galvasnovietotsipa5sd6litis, kurSdaZkdrtornament6ts vai iegrieztu ar ieskrdp6tu rakstu.Neretiapbeditajai zem galvasnovietotsgan ari Sisd6litis,gan papardes.Papardessastopamas ka klajumsuz d6!upakldjavai S(irstos. pieminekliem raksApskatdmajiem arheologijas ir ar inventdru. turigstas,ka gandrizvisiapbedijumi verojamasnoteiktaslikumsaPiedevunovietojuma karibas- rotaskonstatetajdsvietds,kur tds n6satasdziveslaikd,turpretidarbarikiun ierodiparasti pie kdjdm. novietoti Latgalulldzenajos kapulaukos sastopami ari ugunskapi.To skaitsnav lielsun reti pdrsniedzdesmito skaita.Parastikremdcija daluno kopEjdapbedijumu veikta arpus kapulaukateritorijas.Ugunskapiem arito pildljums kapubedruforma,izmEri,orientdcija, parastineat5(irasno skeletkapos zinama,tapatkonstatdtskapabedresizklajums ar mizdm,d6!upakldji, Reiz6mkalcin6tiekauli ievietoti vienkoda5l5irsti. vai nu liktsuz kalcin6to mazdkastit6.Kapuinventars vai novietotstdpat kd skeletkapd. kaulukaudzites, ieapalasformas Tadudalai ugunskapuraksturigas kapabedres.To pildijumdir pelni,ogles,kalcinEti kauli,salauztasun degu5assenlietas,kuruizvietojumaparastinavnekddassistEmas. mus, Arheologikonstat6j u5iari simboliskosapbediju kad kapa bedrE pie parastd kartiba novietotdm senlietdm tr0kstjebkdduskeletakaulupazimju.Tddu nav daudz,un tos grUtiizdalit,jo daZddu apbedijumu var apstdkluietekmEapbeditdskeletszemevienkdr5i pilnigiizzust.

172

CEL.VEDIS LATVIJASSENVESTURE

kaps konstat6tsMakasimboliskais Piem6ram, Tajdzieme!kapulauka 31. uzkalniqd. SEnuKuci4ru austrumu-dienvidrietumuvirziend orientCtas, iedzilindtas kapa bedres 0,35-0,38 m pamatzemE daldatraddsbronzaspakavsakta, 0,15m centralaja vilnas audumd ietitas notas uz ziemelaustrumiem 1,4m att6divasbronzasaprocesun spirSlgredzeni, gals. grupas- dzelzsSl5Epa lumdno Sispriek5metu gandriz visos simboliskajos kapos ka lnteresanti, virie5uapbedijumiem raksturigsinventars konstat6ts un orientdcija. ,.i Fr Kapuinventaruveidosv6tkutErps,rotas,ierodi, i lEFl z darbariki.SievietEmpiedevdsir bronzasspir6li5u pieloci4avaZturiem, kaklari4(iar vainagi,vaZi4rotas F.u-l+ T/W)s galiemun piekari4iem, kaklari4fiar noplacindtiem F=:l o galiem,pakavkoniskiem,cilpu vai skald4otiem fn-l t aprocesar zv6rgalvugaliem, saktas,spiralaproces, piedevdsir dzelzsSl1Epa gali, gredzeni. Virie5iem pakavplatasmens cirvji, zobeni,dundi, bronzas Maka56nuKuci4u kapulauka31. uzkalni45.12. gadsimta beigas. saktas, karaviraaproces,aproces ar zv6rgalvu 1 - velena,2 - jaukta dzeltenasmilts,3 - bruna zeme,4 - peleka galiem,gredzeni un citipriek5meti. zeme ar oglu un pelnu p6dam, 5 - pamatzeme,6 - kapa bedres un kapiem VienigdatS(iribastarplatgalulidzenajiem gravja robeZas,7 - senlietas. ir lidz 1m augsts,5 - 10m un uzkalnipkapiem virs zem6ieraktds diametralielssmil5uuzbErums kapulaukoslidzds kapu bedres. 56!u uzkalniryu Pastdv vairdki uzskati simbolisko kapu ar individudliem apbedijumiem bijasagskaidro5and. Tostulkoka talumdkritu5ovai miru5o uzbErumiem kolektiviem apbedijumiem. ari uzkalniryi ar labdju5ies karavirusimboliskus tos uzskatapar apbedijumus, Libie5idzivojagar Rigasjuras llci, Daugavasun papildukapupamatkapam, visbeidzot, tos saistaar ziemelos. mE$indjumiem Sadaveidaatpirktiesno naves.Sim Gaujasupjulejtec6un Rietumlatvijas paslEpusies vEl viena mikla. Lasotpar nu Jd, te p6ddjammotivamapstiprinajumu sniedz tautaslaikmetd, libie5iem vid6jd dzelzs lu uzziigau4iem un dziesmas: pieminekli atraddsLatvijasziemeldald. kamirvala, ndji,ka vi4u SvieZu cirvi,vel'akmeni Laimirstlaudis, Savdkapavieti4d; Esnemir5u, mannavvalas, Bet nu minEtaDaugavaslejteceun citasvietas... pelakmenisEsievdlu kluci Lairlst cirvis, bErzu pEtniekiizteiku5idaZddus MeklEjot izskaidrojumu, Nekdmanisaugumi4S. Sava kapavieti4d. par iesp6jamu, ka libie5i Vieni atzinuSi viedoklus. (Latvjutautasdainas.- R., 1932.- 10. sEj.- 823.lpp.) veidoju5ies uz vietasVidzemeari pirmsv6lddzelzs laikmeta,bet bijuSipaklautitddaistipraibaltuietekvi4usatS[irt. Te akmens,cirvis,berzaklucissimboliz6 ilgudzi- mei,ka arheologivEl nav iemaciju5ies parddi5anas 10.gadsimta beigds vo5anu,ko,domajams, ar magiskudarbibupalidzibu Citidoma,ka libie5u m6gindtsparnestafi uz cilv6ku,tadejadicen5oties Daugavasun 11. gadsimtaGaujaslejtec6izskaidp a n a kitl g d k um D Z u . rojamaar viqu iecelo5anuno Ziemelkurzemes

CELOJUMSLATVIJASARHEOLOqIJA

173

Latga!usenlietas : - galvasrotasun kaklarotas:1 - bronzas spirdlu lentes vainags ar bizi un (emmesveidapiekarilu, 2 :,: na vaZturiar vaiiqAm, 6 - bronzasmelitesun zvarguli5i;

bronzas vaZturis,3-5 -

bronzas

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

174

t"ii'r'l

B-k aklaripfi: 1 -bro nzaska k lar i4[ is ar k onus v eidagaliem , 2- b r o n z a s k a k l a r i 4 f i i s a r s e g l a u n k a 5 a g a l i e m , 3 - b r o n z a s k a k l a r i 4 l l i sa r ci l p u galiem,4 - bronzaskaklarirlfisar tordetiemun nosldgumaskaldqotiem galiem,5 - bronzaskaklarir;r[<is galiemun piekariniem; ar noplacindtiem

C ELOJUMSLATVIJASARHEOLOGIJA

175

galiem,6, I - - :aktas un aproces:1-2, 4,7 - bronzaspakavsaktasar atrotitiemgaliem,3, 5 - bronzaspakavsaktasar magonpogalu :': - ::s pakavsaktas 10 - bronzasspiralaproce, ar zvdrgalvugaliem,9 - bronzaszvaigznessakla, 11-12, 14 - bronzasaprocesar zv6rgalvu : r :- 13 - bronzasmansetaproce, 15-16 - bronzasdobdsaproces;

S LATVIJASSENVESTURE CEL.VEDI

176

*fi

:l'r, 6

3cm

gredzens ar pitupriek5pusi; 5 - bronzas gredzeni ar vidusplaksniti, 4, 6 - bronzas spiralgredzeni, 1-3 - bronzas D - gredzeni:

E-

dzelzscirviskoka katd ar bronzaslentesaptinumu;

ARHEOLOqIJA cE[oJUMSLATVTJAS

177

F- Aglonas Kristapiqrukapulaukd93. kapa 11. gadsimtaapbeditajamvirietim lidzdotiepriekimeti: 1 - dzelzs platasmenscirvis, 2 - dzelzs nazis, 3 - bronzas pakavsaktaar skald4otiemgaliem, 4 - bronzas pakavsaktaar atrotitiemgaliem, 5-6 - bronzas aproces ar zvErgalvu galiem,7 - bronzas karaviraaproce,8-10 - bronzasspiralgredzeni,11 - kaula llemme.V6lais dzelzs laikmets.

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

Vâ&#x201A;Źlaisdzelzslaikmets. kapulauka2. uzkalni45. 56lpilsLejasdopelu

CEI.OJUMSLATVIJASARHEOLOqIJA

,w Sâ&#x201A;Źlpils Lejasdopelu kapulaukd 1960. gada izrakumos atsegtais2. uzkalni4a17. kaps. 12. gadsimts. A - arheologa konstat6ta's; B - arheologa izsecindtais.

179

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

18 0

0 10

S El p i l s L ejas dopelu k a p u l a u k i 1 9 6 1 . g a d a i z ra kumos atsegtais 5. uzkalni4a 1. kaps. 11. gadsimts.Si OiZciltiga virie5a apbedijumaipatniba ir t6da, ka bez grezn-aap$erba, rctar. un ierociemvi4am v0l lidzdotsziedojums,kas ievietots S<i-s:aKajgali, Tas sastav no sievietes rotam - bronzas , b ro n z a ss p i ra l a p ro c6m,2 {a < a i r(a a' s egla un k a5 ag a l i e m 2 b':'zas ap'ocernar zvErgalvugaliemun bronzaspakavsaktas. Skeletkaps.Libie5uvirie5aapbedi5ana.11. gadsimts.

ARHEOLOqIJA cE[oJUMSLATVTJAS

0 4

181

30cm

Salaspils VCjstUru kapulaukd 1968. gada izrakumos atsegtais25. ugunskaps.11.gadsimts.

rindtaslielasvaZilrotasar daZddiempiekari4iem, aproar cilpugaliem,krelles,pakavsaktas, ziemelrietumos,kaklari4(i Tre5iemekl6vel talak- Krievijas Pieladogas ces, gredzeni.VirieSupiedevdsparastisastopami: saskatotDaugavaslibieSupirmdzimteni atbil- iero6i- dzelzs5(6pa gali,cirvji,zobeni,rotaskulturd.Vienas,visparpie4emtas uzkalninkapu un daudzvei- bronzasun sudrabasaktas,aproces,gredzeni. des pagaiddmnav. lr savdabigiem digiemveladzelzslaikmetaotraposmaatradumiem At5(irigaun ipatn6jakapapiedevabija mSlatrauks bagdti libieSupieminekliDaugavasun Gaujas ar 6dienu,kd aribieZivienar miru5okopdapbeditais krastos. suns. Savusmiru5oslibieSiapbedijagansadedzindtus, Tie5ilibie5uapdzivotajds teritorijdsvisvairakjUgan uzkalni4u kapulaukos gan nesadedzinatus, ietekme.Arheolo$iskajos izrakutamaskandin6vu kapu- mosieg0topriek5metu kd lkS(ilesKabel6s,Turaidd,gan lidzenajos vid0konstat6jamas ievestas laukos ka SalaspilsLaukskola, Aizkraukl6. rotaslietas un pEcto paraugagatavotiatdarindjumi. zem6 raktaslidz 0,5m dzilas,lidz Raksturigspiem6rsir DaugavaslejtecesarheoUgunskapiem saktas, atrastas24 bruqurupudu 0,5 m diametraieapalasbedres.Tajdssabertidrpus logijaspiemineklos pelni p6c un ogles, Tom6r kauli, darinatas skandindvu tradTcijdm. miru5a kas kapulauka sadedzindtd ierakti vairumdgadijumuredzamasatS[<iribas. Piemeram, Skeletkapi kopaar to dedzindtiepriekSmeti. to piestiprin65anai, veidotas dzildk- lidz pat 1,5m dzildsbedr6s.Apbedijumu adatas,kasparedz6tas ir citoslibie5uizstradajumos. virziens.Sie- ta, ke tas tradiciondli orientdcijd domineziemelu-rietumu ka vismazdala 5o skandindvisko piedevasir pie bron- Tdp6cjdpieqrem, vie5uapbedijumuraksturigas saktuir viet6jorotkaludarindjumi. saktamvai rotadatdmpiestip- bruqurupudu zas bruqurupudu

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTU RE

LibieSusenlietas A - SalaspilsLaukskolaskapulauka 1974. gada izrakumos atsegta 480. kapa 11. un 12. gadsimtamijas sievietesapbed-rjuma inventdrs:1 bronzasbruqrurupudu saktas ar aZuriemvaZturiemun vaZiqrrotu, ruia ielarti piekarili: jatniekaligorila, dzivnieta zobs, dzintara ripa, nazitis,divas putnu figurir,taszidzila figurir,ra, adatu karbirla,2-g - bronzaskaklariqrfii ' ai cilpu galiem,4 - kaklarotano stikla krellemun kauri gliemeivakiem, 5-12 - bronzasspirargredzeni,13-1 6 - bronzasdobas aprocesar sasaurinatiemgariem;

ARHEOLOgIJA LATVTJAS cELOJUMS

^El r-l

B - ierocu rotd5andnereti izmantotssudrabsvai pat zelts: 1- dzelzs S[epa gals ar sudraba inkrustacijuuz uzmavas.lespejams,ka dala no Latvija atrastajiem5a veida ierodiem pagatavota uz vie.tas,bet dala atvesta, jo lidzibas tiem atrodamas Skandinavija un lgaunijd, 2 uzmavas511epa stiprina5anasveids kdtd;

183

saktu.Ta Libie5i izveidoju5i arisavubruqurupudu rotata ar bijusi atS(iribdno skandinaviskajam auguornamentu. stilizetu Viduslatvija Lielupesbaseinu, Zemgaliapdzivoja Lietuvas ari mUsdienu un vinu zemesiesniedzds upes teritorija. So dienvidurobezuiezimejaNevEZas vidustece. Zemgalisavusmiru5os,tdpatkd iepriekperiodd, Tadi 56jd apbedljalidzenajoskapulaukos. pieminek!iir CeraukstesPodiqtiun arheologijas Miru5ie Zemgaliem raksturigi skeletkapi. MeZotne. vai ovdldsbedapbeditizem6ieraktdstaisnstUrveida res.Sievie5u orientEti ar galvuuz ziemelapbedijumi rietumiemvai zieme!iem,bet virieSu- pret6ji. piedevds ir bronzaskrustadatas, vaZinurotas Sievie5u kaklariq(i,saktas, un zvarguliem, ar piekariqiem gredzeni,dzelzskapli,raukqi,ileni, spirdlaproces, naZi.Virie5upiedev6svisbieZaksastopamidzelzs gali,cirvji,naZi,izkaptis, zobeni,Sl5Epu uzmavaskalti, bronzassaktas,gredzeni. no VenKur5idzivojaRietumlatvijd uz dienvidiem tas upes.Vipiaktivispiedasagrakajdlibie5uteritorijd uz ziemeliem noAbavasupes,kurvietamjau dzivoja jauktikopaar tiem.Kur5uzemesiev6rojami iesniedzas m0sdienuLietuvasteritorija.Vi4u dienvidu Minnijasupi,robeZojoties ar skalrobelaparsniedza vu zememNemunaslejtec6.Kur5isavusmiru5os piem6ram, Bunk6 apbedijalidzenajos kapulaukos, un Durb6. M. i kur 5iem No 11.gadsimta dom ineugunsk api ru5ossadedzinaja sdrtakapabedr6vai ariarpustds darbarikiem. kopaar rotdm,ierodiem, Saskaqaar bieZiiepriek5 b6ruparaZdm lidzidotospriek5metus sabojdja.Zinamigadijumi,kad sarta paliekasar piedevdmnogremd6tas Udeni.Tu zini ugunskapu pieminekli. vienu55du Jd, tas ir TalsuVilkumuiZa lpatnejapiedevakurSuugunskaezerakapulauks. pos ir miniatUrpriek5meti. Tie ir mazuierodu,rotasmalatraukudarindjumi, kas acimlietu,darbariku, parasto redzotbija lietusimboli.

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

+ qt

v Eg [qI

w E

+ 4

C - zobenus nCsaja,ievietotuskoka vai adas makstis,kuru galus nosledzaun greznojaapkalumsjeb uzgalis: 1-2 3-5 - maksts bronzasuzgali,6 - zobens un maksts.Velais dzelzs laikmets.

maksts sudraba uzgali,

A R H E OLOS IJA C E L O J U MSLA TV IJA S

l,rleiotnescentra kapulaukd 1971. g. izrakumos atsegtais79'

185

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

186

3cm

Z e mg a !us enliet as A ^ i^ ,,i^ +^ ^ A - stevteres roras: r-z - bronzaskrustadatas ar plakanamgalvasripam,kas savienotasar vaZinrotu,2- bronzaskrustadataun vaZturisar sudraba platejumu,3 - bronzasvairdkkartigskaklarip[isar pieklautukaSu galiem,4 - bronzasgredzensar vidusplaksniti, 5 - bronzas spiralgredzens, priekspusiun pamisussaeiosiemgaliem; 6 - bronzasgredzensar paresnindtu

cEfoJUMSLATVIJAS ARHEOLOG tJA

187

B - saktas:1, 9, 10 - bronzasaZUraplaksnessaktas, 2 - bronzaspakavsakta ar skaldnotiem galiem,3 - bronzasstopa-S(er5u saktaar alvoju mu ,4 - aps udr abot ab ro n z a s ri p s a k ta ,5 -b ro n z a s pakavsaktaarse4vei di gi emgal i em,6-bronr" .krustsakta,T- br onz ar vdlugaliem,8 - bronzasdetrstursakta, 11- bronzasripsaktaar sudrabaplatEjumu;

188

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

Jcm

C - virie5arotas: 1-ma sivatr is v ijubr onz as s pir alapr oc e, 2- m a s i v d b r o n z a s a p r o c e a r t r i s s t u r v e i d a g r i e z u m u , 3 - b r o n z a s p a k a vsa kta a r galiem.V6laisdzelzslaikmets. skaldrlotiem

ARHEOLO9IJA cEfoJUMSLATVIJAS

Kur5usenlietas

18s

diviem gredzeniem,2 - bronzasaproce ar zvErgalvu A - rotas: 1 - bronzas divkarsaisvitais kaklariqr(isar cilpas un kdsa galiem un uzv6rtiem pakavsakta ar savienotiemredzu galiem, 5-6 - bronzas bronzas 4 aproce, lentveida bronzas 3 vidusdalu, galiem un paplaSinatu 9 - bronzasgredzensar vairoggredzens, galiem, bronzas I pakavsaktasar skaldnotiemgaliem, 7 - bronzas pakavsaktaar zvergalvu tord6tupriekSpusi;

190

CEL. VEDIS LATVIJASSENVESTURE

3cm

t---+,

B - zirglietasun ierodi: 1 - dzelzs iemauktudzelZi,2-3 - bronzas un dzelzs pieSi,4 - dzelzs kapslis, 5-7 - dzelzs uzmavas 5l16pa gali, I - dzelzs avas cirvis, 9 - dzelzs platasmenscirvis, 10 - dzelzs divasmelu zobena no sudraba darinataisrokturis (atdarindjumspec bronzasori$inala),pievers uzmanibu:uz ta apak56jd5(er5a interesantsatt6ls,kur centrd novietotacilvekafigUra,bet no tas uz abam pus6m, ar galvam uz dru, zallu figuras - lai mans ienaidnieks beg kd zallis no mana zobena;

ARHEOLOqTJA cEIoJUMSLATVTJAS

191

Kur5ibija ne tikaidrosmigij[rasbrauc6ji un karotaji,bet ari labiierodumeistariun teicamidivasmenuzobenudarindtdji. Sie ierodibija95-100 cr" gari.Salidzindjumd gatavotajiem ar Rietumeiropa asmeniem kur5uizgatavotie viegasmeniir nedaudz ldkiun ar Sauraku renividusdald. DaZiem eksempldriemraksturigi'izcili veidotsrokturaS(ersisun poga. paraugiem Viensno skaistakajiem ir UZavas Silmalciemakapulaukd iegEtais zobens: "U2avas zobenarokturissastdvnodivdmdaldm:pogas lieun ar to kopdliedindtaaugiEjdi$6ria un atseviilSi dindtaapak66jdS.kEria; zobenadzelzsasmeniatraddjs diem26lbija nometispie veciemdzelZiem, un tas vairs nebijaatrodams.

4 /6rs-;

1 - dzelzscirvitis,2 - dzelzs izkaptina,3 C- miniatUrpriek5meti: bronzas celu galdi4S,4-S - bronzas v6rpiamasvarpstinas,6 mdla traucins,7-B - bronzaspakavsakti4as,I - bronzascirvitis.

Zobenapogu no augidjd 5$6ria atdaladzila rieva;divas dzilas vertikdlasrievas pogu pdrdala trijds dalds; pogas trissfirueidagala laukumi atstdtibez ornamenta, bet gandrizkvadrdtveidavidus laukumuaizpildakombindts divkdria slipa krusta un apla motivs. Augidjais S{rdrslsizrotdtsar diviemkonfrontEtiem divkdriu valdziqu pdr likloiiem, kuru iek6Ejiemsfi riem vertikdlipdrvilkti tddi paiivaldziqi un apvilktsvaldzipuaplis; iekidjie starplaukumi aizpilditi ar horizontdldm un (viend gadrjumd) vertikdldm rievdm.ApakiEjais5$6rsis priekipusEizrotdts abos galos simetriskiar galvu uz dru novietotdmza$u figlrdm; centrdfrontdliiekomponEtacilvdkafigdra. Starp za$ufig1rdmun cilvEkatEluaug*d un apakid, katrdpusd cilvEkam,diviem vertikdlirievotiemsegmentiemnorobeZots,izcelasipati konturEtslaukums, kas pusltdz simetriski aizpilda tukio telpu starp cilvEkaun za$a fig1rdm. 56erSaaugimala un apakimala izrotdtakrustotdmrieviqdm. SYerSamugurpusesornamentuveido divas rievotas likloiu lentes,kuru krustojumusaptver ietri lentu apli; augimala un apakimala izrotdtavertikdldmrieviqdm. Tieias paraldles iddam rokturim nav zinamas ne Latvijd,ne drpustds." (SturmsE. Kuriu zobeni// Senatneun Mdksla.- R., 1936.-tV.- 106.tpp.)

192

RE CELVEDIS LATVIJAS SENVESTU

pirmdsgrupaspiederrotadatasun saktas,bet pie otrdsgrupas- kaklaun kr05urotas,aproces,gredzeni. Kapulauku skeletkapos iegUtais Ar rotadatamun saktdmsaspraustikrekli,vil10.-12. gadsimta apbed-rjumos bieZiatrodpie materialsir lavisar lieluticamibaspakdpirekon- laines,jakas.Rotadatas piesprausta pleciem, tdpEc tdm, Sl5iet, bijusi ar stru6tlatgalu,seluun libie5uapg6rbu. Jau iepriek5 parasti novietotas krU5urajond.Tas aizsaktatradicijaapg6rbarotd5andizmantotaudu- villaine.Saktas mazdkaizm6rasak11.gadsimtd liecina,ka ar vienuvaivairakam md iestradatus bronzasgredzenti4us krekls,bet villaine- tikaiar vienu sasniedzasavas attistibasmaksimumu.Bronza, tdm sasprausts zemekonserv6jot tai tuvumdeso5oaudumu,veicina lielEkusaktu. Ja apbeditajailidzi dotas vairdkas villainesaudumd. ta saglabd5anos. Pateicoties Simapstaklim, iegUti saktas,tds saspraustas kaklarotas Raksturigas bija kaklari4[i.Tie mirupat gandrizpilnigisagladaudzitekstilijufragmenti, gan pa vienam,gan doti lidzi Aizsaules dziv6 Sajdm bdju5ds villaines. pat seSi.KaklaSievietesterps,ka tu to uzzindji,iepazistoties ar diviem,trijiem,bet daZosgadljumos p6c virs riryfi nEsdti cits cita un lieluma saska4otitd, vidEjodzelzs laikmetu,sastdvEjano brundiem, lai viens Nereti reizE neaizsegtu otru. ar vairdkiem krekla,jakasun villaines. Galvdlikavainaguun galnEsdtasstiklakrelluun kaurigliemeZvasautu. Libietem konstat6tasari matu lentes. kaklariplliem turkldtpEdEjds bijuSasiecienitdkas. Virie5at6rpssastdv6jano krekla,biks6m,svarkiem, vdkukaklarotas, greznas BieZi vaZipu rotas.Kd kaklasastopamas apmetryaun galvassegas.Ka sievietes,td virie5i papildindtas rotas, vaZi4rotas reizEm td ar zvdrgunesajarotas.Valkdjaadasapavusun kajusietavas. ll5iem,krusti4iem un citiempiekari4iem. Tagaduzmanigi apl0koattelu199.lappusE. Tddus Ari aprocesnesd5anaverojamaszindmaslikumAizkraukles kapulaukd apbeditos cilvekusiedomdjds sakaribas.Tas parasti abds rokds vienddas. Ar F.Krize.Vir;ra rekonstrukcija, kasbijapirmaism6giinventdru bagdtosapbedijumos atrastaspatlidztrim ndjumspardditsenoLatvijasiedzivotaju apgErbu, ir aprocEm uz katrasrokas.PiemEram, KauguruBeitu fantazija,un tajd ir daudzklOdu.F.KrUzenepareizi latgalukapulaukd3. kapd apbeditajaisievieteiuz novietojisun sajaucisvlrieSaun sievietesrotas, labdsrokasatraddsdivasbronzasaprocesar zv6rapg6rbadalas.Tpa5idivainsizndcisvirietis.GalvA galvugaliemun vienabronzasspirdlaproce, tddas vi4amcepureno spiralitEm, kurasistenibair no sie- pa5asaprocesari uz kreisAsrokas.Aproduizmlri, vietesgristesvainaga.V6l uz rokdmuzmauktas spi- ornaments, gatavo5anas veidsliecina,ka t6s pasOrdlaproces, bet uz celiemun potitemsavukdrtman- titaspie rotkalauzreizpa pdriem. Setaproces, kas ari ir sievietesrotas. Tdpat pie GredzeninEsdti gan vienas, gan abu roku jostasvilam piekartasvaZiqurotas.Varb0ttu vari pirkstos,un nekadisimetrijas principiSeitnav novEatrastv6l kadasatS(iribas, salldzinot ar jaunakajam rojami.To skaitsdaZosgadijumos sasniedzdesmit. rekonstrukcijdm? Ari virie5uapg6rbanozimigasastdvdala bija rotas. Sievietembija diezgannoteiktsrotu komplekts. Bez apg6rbasatur65anas un rotd5anasfunkcijas jdminapgerbasa- daldm no tam iespejamavel kada cita nozime. Peclieto5anas nozimes vispirms sprauSanai un satur65anai nepiecie5amds rotas,kas Piem6ram, latgaluvirie5aapg6rbasavdabigasastdvganikdienas, gansv6tkuterpos.Talakjaruna dalabijarokauts- ar bronzasstipi4dmizrotatslentlietotas par sv6tkuterpurotajo5dm rotam,kuraskatrudienu veidaaudums,ar kuru parastinotitakreisdroka pat nav nepiecie5amas vai var traucetdarba.Pie aug5pusdelnaslocitavas.To atrodsamerdreti,un 26. Modepirms 1000gadiem

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOGTJA

11. gads im t a l a tg a l u v i ri e 5 a un sievietesap$erbs.p6c priekulesG[$eru kapulaukamaterialiem.

194

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

11. gadsimta libie5u sievietes apgâ&#x201A;Źrbs. PEc SalaspilsLauk- 11.gadsimtalibiesumeitenesapferbs. P6c DolesVampes<o l a ska p ulauk am at er ia l i e m u n v i ri e 5 aa p g â&#x201A;Ź rb sp E c Sa l aspi l s nie5uI kapulauka materialiem un z6naapgErbsp6c Salaspils Ve rstu ruka pulauk am at eri a l i e m . Laukskolas kapulauka materialiem.

A R H E OLOGIJA ]E_ C - u I.1 SL ATV IJA S

195

*'iilllaine ir detrsturveida apgdrbagabals,kas tiek segts uz pleciem.Sada plecusega bija pla5iizplatitaEiropd1. g. t0kst.Villainei :r a ie tikai praktiska,bet ari greznojo5anozime. Tie5i ar greznam un ornament6tdmvillainem Latvijasteritorijasiedzivotdji ;:e -Sies savu kaimipuvidu. Protams,latgalu,s6lu, libieSuvillainesari sava starpd atSfirds,kaut vai pOc izm6riem. Latgalu :â&#x201A;Ź, â&#x201A;Ź te s vi l l aines alidz indj u mda r l i b i e 5 us i e v i e te sv i l l a i n ibi j a i sdka. P i rmas i zm6ri i r 70-90 x 110-1 20 cm, bet otras - l- 30 x 1 5 0 - 160 c m . ! - , enano arheologu ir KarluAinavas kapulauka kassaglabajusies vislabak, ar 12.gadsimtu datetaja 4. kapaieguta; ieg0tajam villainem,

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

bfc;e;g;+i+;O o+

clcloll3o|+tt

B - ornamentsvar btt novietotsgan tikai villainesgalos,gan tikai malas,gan visapkart,tas var klat visu villaini,var atstat nerotdtuvai da!6ji rotat uviduslau ku mu:

cEfoJUMSLATVTJAS ARHEOLOqTJA

C - viena no rotasandbieZiizmantotamornamentazimem bija ugunskrusts,kura veidosandlieladaudzveidiba,piem6ram,Stdmerieneskapulaukd =:rastaja12. gadsimtavillaineir 37 ugunskrusti, veidoti20 variantos.

19 8

VEDIS LATVIJASSENVESTURE CEL.

tas var6tuliecindt,ka rokautskalpojispar atSfiribas kurdsneretiievErtiari zvdrguli,apaliepiekaripi,lunulasvai zimi un norddijisuz ta n6sdtdjaipa5usabiedrisko krustirli.Ar aprocEmari rotdtigan zEni,gan meitenes.Meizimi vat uz- ten1m parasti ir bronzas, daZreizpat sudraba spirdlstavokli.Lidzigirokautampar at5Kiribas skatit latgalu virieSusvarku priekSpusen6satos aprocespa vienaiuz katrasrokas,zEniem- bronzaslentputnveidapiekarir;rus ar kndbiun ast6 iekabindtam veidaaprocesar saiaurindtiem stilizEtuzvErgalvugaliem pa 1 vai 2 uz katras rokas. Tdpat zdnu un meiteryu kurikonstat6ti ar inventdru bamElitem, trapecveida apbedtjumosatrastiari abdsrokdsvalkdtispirdlgredzeni. gatos apbedijumos.Bet masivdkaraviraaproce, Saktdmbijusifunkciondlanozlme.Mazdkds- ar vdlu kuru atrodtikai uz kreisdsrokas,varejauztvertun vai atrotltiem galiem - lietotas krekla, lieldkds ar pret vairogusaryemtos triecienus magory[poga!]galvu dalejineitralizEt vai rEdiu galiem- svdrkusasprauciqaslaik6. 1anaLVairdkos11.-12. gadsimtaz1nukaposatrastasari umosatroddivaspakavsak- zemgalu tipa stopa-6l5Eriusaktas. lespdjams, ka tds Parastivirie5u apbedrj tas - ar lieldkosaspraustisvdrki,bet ar mazdkoparedzEtasapmet7a sasprau5anai." krekls.Vi4u aprocesbija masivdkasun bagdtdk (Zaripa A. Libieiuapgerbs10.-13.gs.- Rlga,1988.61.tPP.) ornamentEtas. At5(iribano sieviet6mvirie5itas nen6sdjapa pdriemuz katrasrokas.Totiesgredzenus ApgErbugatavojano liniemun vilnas.Lini lietoti virieSivalkdju5iabu rokupirkstos.To skaitsparasti gan balindti,gan nebalinati.Dzijukrdsojatum5izilu, bijisno diviemlidzdetriem. Bet b6rnuap$erbsun rotas?Tas darindtslidzigi brUnu,dzeltenu.lzmantotaari vilnasdabiskdkrasa. darindti daZddds tehnikds. Protams,nemotvera augumu. Tekstilizstrdddjumi ka pieaugu5ajiem. jostveida pinumi, audumi un auZamos Zeniem,t6patkd virie5iem,kapdreizemliktiierodi. Sastopami Piem6ram, PildasNuk5ukapulauka 42.un 84.kapd stdvosizstraddtiaudumi.Adataspinumatehnikdgapriek5me- tavoti cimdi un ze(es. Rupjas vilnas dzijas paveapbeditajiem z6niemstarp lidzdotajiem tiematraddsdzelzsvienasmens zobensun Sauras- dienu sapina ar kaula adatas palidzibu.Vispirms menscirvis.BErnirotaju5ies ne mazdk,varb0tpat izveidojapamatpiniar velamocilpu skaitu.Pinot napar pieaugu5ajiem. vairdk Par to visvairdkliecibu kamaskdrtas,pavedienstika saistitsar iepriek56jds pines malas cilpdm. MeZgitaispinums sastopams ieg0tslibie5uv6lddzelzslaikmetakapulaukos. jostu darind5and.Te nepiecie5amieriki ari bija loti "BErnukaposbezpiekariqiem (zvdrgu- amuletiem priekimetiem krusti7iem, miniatAriem sadzives un Pin6jai vajadzlja 2 kociqruspavedienu vienkar5i. liem,

darbarlkiem,zoomorfamfiglrdm, ldia zobiem,dzintara gabalifiem u. c.), kas tsd vaZirydpievienotisvdrkukakla iegriezumanobeigumdun ir ipaii daudzveidigi,12.gadsimtd vEl atzimEjamaskrellu rotas, kaklariry$i, aproces, gredzeni,saktas. Kaklariq$iun krellu virtenes atrastasgalvenokdrtmeitequ, bet sastopamasarl zEnu kapos, lpaii 10.-11. gadsimta apbedijumos. PEcformasbErniemkaklariplgitddi paii kd pieauguiajiem,visbieZdkvitiear cilpugaliem.Kaklariflli, ari aprocesun gredzenidarindtipiemErotiaugumam,bet atsevi1$osgadijumos,piemdram,VampenieiuI kapulauka88. kapa,meiteneroEta ar pieauguiassievieteskaklariry$iem. 12. gadsimtdkaklariplliizzild.Krelles sastopamasbieZakneka kaklariry$i, bagdtdkajosapbedijumospat kopa ar tiem un daZreizvairdkdsvirknEs,

galos un v6l 2 - pi5anaiun blivuma nostiprind5anai regule5anai.MeZgitaispinums tapa, blakuseso5os pavedienuspEc noteiktassistdmasapvijotvienu ap otru un tad6jadisasaistot.Jostveidaaudumu darina5ana bija jau sareZgitdka.Arheologe A.Zariqa Sddiizskaidrojusi au5anucelos: "Celaipudarindiandauklas(grlstes)vl5anaapvienota ar auianu. Celainesastdv no vairdkdm,savstarpEjiar audiemsasaistitdmgrlstEm,kur katrasgristesveidoianai nepiecieiamssavscelu ddlltis.To skaitsnosakacelaines platumu.Pdckatraaudaaizauianasceluddlitipagriei par 1/2 vai 1/4 un Sliriena ieauZjaunu audu. Audi celainE parastipaliek neredzami. " (Zari4a A. Libieiuap$erbs10.-13.gs.- 14.lpp.)

ARHEOLOGIJA LATVIJAS CELOJUMS

Vâ&#x201A;Źld dzelzs laikmeta libieSuap$erls 19. gadsimta pirmds puses zindtniekaacim

'199

200

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

RAKSTA VEIDOSANA

JOSTAS VIDUSDAI,A

A data s p i num a t ehnik a

Metgita pinuma tehnika

CEI-OJUMS LATVIJASARHEOLOqIJA

11.-12. gadsimtdcelaipuau5ananostabilizejas krdsusalikumi, rakstaelementi, kompozicija, kuriv6ldkvairsbUtiskinemainas. Savasizturibas d6!celaines lietotaspar apauddmapgerba,sevi5fivillai4u dr6jomalunostiprind5anai. Turpinajapilnveidoties audenes,kuras darinajatikai ar auSanaspanEgan vainagupamatiem, gan mienu.Tds izlietotas piekarusait6m.Salidzindjumd ar celain6maudequ rakstiir vienkdr5aki. StarpauZamosstdvosdarin6tajiemaudumiemdominevienkartnis triun detrni5u nitisvai to paveidi.Au5anailietotivertikdlie auZamie nakastavi.Ar tiemtev bus iespEjatuvakiepazities majdnodald.Sdkotar 12.gadsimtu, ieviesdsari pami5usdarindmie horizontalie auZamie stdvi.Paradas jauna au5anastehnika- trisni5utrinitisun jaunu veiduaudumi- pusvilnasrUtainiun rakstaini audumi. Lidzdsviet6jiemraZojumiem nelielaskaita konstat6ti augstaskvalitdtes audumi,kas ievestino Rietumeiropas.

27. Ornamentsun relif iskie ticEjumi

M v)

z v

AuSanacelos

Vienano cilv6kamdkslinieciskas darbibasizpausm6mir ornaments. MUsusendiemvElajddzelzslaikgalvenokdrt geometriskais metdbijaraksturigs ornaments.Ar 10. gadsimtulidzdstam ieviesdslentes pinumaornaments, bet ar 11. gadsimtuizplatijas zvlru stilaun auguornamenta elementi. Zindmabija palmete,kas ipa5ibieZisastoari austrumnieciska pamalibie5iem. pamatelementi ornamenta - slipais Qeometriskd un taisnaiskrusts,liklocis,skuja,rombs,aplisjeb jau kop5akmenslaikmeta.V6lajd saulitepazistami jumdzelzslaikmetd visizplatitdkie bijaugunskrusts, jumis,saule,stUraind tiqrS, saule.Zmes bieZipapildinacitacitu,saplust.Atsevi5lliSadikuplindjumi ar laikukluvapar patstdvigam zim6m.Daudzaszimes ir aricitutautukultUra, bettie5itokombindcijas veido attiecigaietniskai grupai raksturiguornamentu.

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

ticebija cie5isaistitsar religiskajiem Ornaments oara. jumiem.Seniezimjunosaukumi, kassaistitiar Siem priek5statiem, dabasspekupersomitologiskajiem a\IOValdawa nific6jumiem, daudzosgadijumostagad iau aizjauniapzim6jumi, kurusdemirsti.Tdp6cradu5ies vu5izin6tnieki. Ornamentusauc par rakstu,rakstiLIKLOCIS Sanu,rota5anu.Tas liecina,ka tajd bijusiielikta SAULE v6l6jums. darinataja domavai pagdnisko dievupanteons M0sutdlo priek5tedu To debessdieviem. no zemesun auglibas, sastdvdja Tr0kaari hierarhijalidz galamnebijaizveidojusies. kopigassvOtnicas. Galvenadievibabija PErkons. lllilill - Zemes Talak jdmin daudzasdievibas-mates mdte,Mela mdte,Udensmdte.No liktensl6m6jdm STURAINA SAULE bija Laima,no auglibasdiedievibamnozimigdkd - Usiq5.Lielu dievibam vibam- Jumis,lopkopibas vietureligiskajd dzivdierlEmamajasgarukults,velu jeb sendukults.KultavietasbijasvetiemeZi,birzes, atspokoki,kalni,0der1i, akmeqi.DievupielUgsme gulojdsdaudzveidigos amuletos- cirvitiskd p6rpiekariqi ka saules MENESS konasimbols, apaliun lunulveida UGUNSKRUSTS un m6nesssimbols,zirdziq5kd Usi4asimbols.Ar kultusaistasputni4i- piekari4i. Sis udensputnu putnuatveidiem mes kultsir lotisens.Parstiliz6tiem jau rundjdmnodalassakum6,daldparakmenslaikmeta mdkslu.Tev zinamierakstitievesturesavoti n o ri si n d j u 5 ipeisr mie ves t a,k a k o p 51 1 .g a d si mta ieviestkristigoticibuLatvija.Tadutiem m6ginajumi SKUJA piekarulieto5anai nebijalielupandkumu. Krustveida iedzivotaju uz11.-13. gadsimtaLatvijasteritorijas nekada sakaraar tverebijavisaimaz vai visbieZdk kristigoticibu.Tos n6sajakopa ar citiempagdniska krustsne vienkajiempiekariryiem. Jdatgddina, mer bijiskristietibas simbols.Tas nozimejasauliuguni.Krustska amuletssargAjata nesatajuno JL]MIS BEZGALITIS daudzasta visamdetramdebesspusem.Pdrpemot betpiemErojot formasno austrumiem un rietumiem, rei,krustiI i A i nieciskajai uztve viet6joiedzivotaj u maksl ka liel6m6rddarindtiuz vietas.Tas ari apliecina, piekariqiem rotdjo5a vai amuleta Ornamentazimes bijusigalvenokdrt no z t m e . ornamentapamatelementi; A - $eometriska

C ELOJUI"lSLATVIJASARHEOLOGIJA

3cm

B-

senlietasrotatasar lentespinuma(1),augu (2) un zvErustila(3) ornamentaelementiem.

203

204

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

No bronzasdarindtiveladzelzslaikmetapiekari4i- amuleti 1-3 - iunulas,4 - jumtveidapiekaril5,5 - nazitis,6 figurinas,15 - vikingafigIri4a,16 - karotite,

lapsti4a,7-9,

12 -

krustili, 10-11 -

a 2 D r i ep i e k a r i r l i ,1 3 - 1 4 -

j a tn i e ku

ARHEOLOSTJA cELOJUMS LATVTJAS

205

(re

2cm

;l'l'r& (3 se

deill

fift#i (d ro

i,: . ?.1;R.,K..

lk ".i:i:T..",

trli:ie

elG)

qo oo]".'r 9 a I ttzttq54:

'7 - atsledziqraun cirvitis, 18-21 - ciwli;i,22-29 - zoomorfiejeb dzivniekveidapiekariqi. Amuletus n6saja ka kaklarotas,ta vaZiqrrotas. Tc piekdrSanai vaZiqas. izmantojastieni5uvaZir;as(1,6), ri1$5uvaZiqas(27,29),gredzentir;u

206

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

EBSE oo

9o?

F3B qD

<tE 6b

€q @F,

qP qE ,

Ornaments uz vEld dzelzs laikmeta bronzas aprocCm 1-2 - latgali, 3 - libie5i, 4-5 - kur5i.

ARHEOLOSIJA LATVIJAS CELOJUMS

jeb agrindspilsetas, kalniemveidojassenpilsetas kurasdaZosgadijumosaizlema visai ieverojamu platibu 13 ha MeZotn6, 10 ha Jer- 9,5haTervet6, 11.-12. gadsimta dzivesvietasbija pilskalni, sikd.Agrindspilsetasveidojdsarl daZdduetnisku :iemi, viensetas.Pilis,kas atradasstiprinocietindtos grupurobeZusaskares vietds,kurlidzdszemkopibai silskalnos,neretikluvane tikaipar ekonomiskajiem, pastavejaloti augstiattistitaamatnieciba un tirdzcentriem.Pie pils- nieciba.Viena no Sdddmvietam bija Daugavas cet ari politiskiadministrativajiem

28. D a u g m a le spilskalnd

7//ttzr' Meiotnessenvietukomplekss8.-13. gadsimtd i-

MeZotnespilskalns;ll -

lll senpilseta;

kapulauki; lV -

Vinakalnapilskalns.

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

r lN /,, ,// ,

Y/t

7_ V/r ltil,

Daugmaleskoka pils ar senpilsEtu12. gadsimti

ARHEOLOQ LATVTJAS IJA cELOJUMS

pdrstavji, vietuie16- nieksar karadraudzi, Iejteceaug5pusDolessalai.Te noteico5o sabiedribas virsslar;ru pilskalns. Td kontrol6 faktiskiatradas tirgotaji,amatnieki,bet senpils6tdbija apmetu5ies ma Daugmales galvenokart amatniekiun zemnieki. Daugavas tirdzniecibas celS. Daugmalesun visparDaugavaslejtecesarheosagasvestapar Tu jau atceries,ka skandinavu vikingumEgindjumiem izpEteliecina,ka kop59. gadsimta iekarotHandvanaDaugavas logijaspiemineklu pilsetu.Kadu Daugmalivareja ieraudzitvikings vidusvErojama pastiprinata skandindvu interesepar Frodi? 5o vietu.Tas,protams,ir saistltsar jau piemineto Virsaugstazemesval4aun uz pilskalnamaldm Daugavasce!u. Sis cela no varjagiemuz grie$iem viena atzarsinteres6ja atradasvareninocietindjumi-divaslidztekus daudzus- ne tikai skandindvus. gulkokusienas.Tdsceltasno lieliem legutasari rakstitasun lietiskdsliecibaspar Pootrainovietotas aktivitdtEm. egluun prieZuball1iem. Attdlumsstarpsienamvirs lockaskpazistes neizdevdsizveidotsavusatvalqabija apm6ram1 metrs.Tas savienoja5l56rs- Taduskandinaviem piepilditas punktus ap- balsta Daugavaslejtec6un apmestiesSeit ba![<i, izveidojot ar zemiun akmeniem cirkqveidatelpas, kas ieverojamipalielinajakon- uz pastdvigudzivi.Arheolofiskieizrakuminotiku5i strukcijasstabilitatiun izturibu.Va!4adienvidgal6 vairaknekd20 kapulaukos, taduapbeditovidu nav pdrstdvju vdrti, konstat6ts kddsbUtisks skandindvu starpdivdmtorqrveida buv6matraddspilskalna skaits. pa upitesgravasnogdzi Viensno retajiemiz4Emumiem uz kuriemno senpils6tas ir SalaspilsLaukveda Saursun stavscelS.Attdlumsstarp siendm skolaskapulauka 67. kaps.@d bijusiapbedita10. pilskalnamaldsbija lieldks- aptuveni3 m. Ari tas gadsimtagotlandiete. Turpretimgar celiem,kas no lida telpasnebijaaiz- Somu vedauz Melnojtiru un KaspijasjUru, atsaistija5(Ersba!|1i, bet izveidoju5as pilditas. kd kldtivairdkimultietniska vajadzibdm, raksturacentriar nozimigu Tas izmantoja saimniecibas laika,kadpils- skandinavu elementakldtb0tni. aridzivo5anai ienaidnieka uzbrukuma Kaut ari kopS 10. gadsimtaDaugavaslejtec6 kalndpieaugaiedzivotdju skaits.Min6tasaizsargkonstrukcijas klajakokasegums,uz kurauzbrukuma Dolessalas apkartneiev6rojamipieaugalibie5u gadijumdatradaspilsaizstdvji. Pilsdrsiena,kasbija skaitsun nozime,tomEr,Sl1iet, ka zemgalinekadnav augstdkapar iek5sienu,veidojalabu aizsegu.Lai zaudeju5isavaspozlcijasun ir saglabaju5i noteikpar pat DaugmalilTdz aizdedzindt, Sanu uzbruceji nevaretukokanocietinajumus 5i nozimigakdcentra tie arpusEbijaapmestiar malu,bet limeniskokoka izmanto5anas beigdm13.gadsimtasdkumd. segumukldjavelEnas.Celtnesatraddsgalvenokdrt 1201.gaddpie Ridzenesupes ietekasDaugava pilskalna plakumamalds,viduatstajotmazakapbU- tika nodibindta Rigaspils6ta.Kd patstavlgsmilitars vetu.Te atradasari daugmalie5u aka. Dzivojamas sp6ks Baltijdsdka darbotiesZobenbrdluordenis. 6kasbijagulb0vEceltasd0mistabas ar akmensvai BiskapsAlbertsveiksmigiizmantojavietEjdspretmdlaklel5akrasnim.Zem ekdmneretibija pagrabi. runas.1201.gad6vi45 noslEdza ligumusar lietuku$u Starpsaimniecibas 6kdmbijaari sliete4i.Lidzigibija vie5iemun kur5iem.Kur5ireguldriapdraud6ja 6kasarl sen- satiksmijurd, bet lietuvie5i bUv6tasdzivojamds - tirdzniecibu un saun saimniecibas pilsEtd,kura atraddszemesjosld gar upitiun pils- tiksmipa Daugavascelu. 1202.gaddtika noslEgts Te ir kdda interesanta Sen- ligumsar zemgaliem. kalnu,kd ari teritorijdaiz va!4aaustrumpuse. sakripils6tulidz ar dabiskajiemS(Er5liem- upiti ar tiba. Vai min6taisligumsnav kdda saistibdar pdgravu, Daugavuar stdvo un augsto krastu vesta lnnocentalll aizliegumu,piedraudotar aizsargdjakokaZogs.leejatas rietumdaldbija pa baznicasldstu,izmantotZemgalesostu? Pastdv vartiemar divamtorrlveida ka Zemgalesostair Daugmale. buv6m.Pilldzivojavald- ticamahipot6ze,

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

210

kur'SuLamekinsdaudzus pilsnovadusViduskurvaciskaraspekuno visas zemgaluViestards zem-e, Latgaliun s6!i austrumdalu' tas Zemgales,izr,remot Feodalasvalsts,kas aptvertuvisu kadasvienas bija apvienoju5ies - Jersika,Koknese, kqrazist6s velnebija. .-12. gadsimta zemi,11 tautasapdzivotu no tam bija Jersika, Nozimigakd vairakas Talava,Atzele. min6tas sakumadokumentos 13.gadsimta kuras valdnieksVisvaldissava laika rakstitajos zemes - kur5u teritorija- Megava,Duvzare, tiesi- Tervete, avotosdev6tspar karali.Valstsparvaldi5anas bet zemgaluteritorijd Ceklis,Piemare, zinami Libie5iem mantojumd. Silene,Rakte,Upmale. basvir15bijasar;r6mis Spdrnene, Dobele, MeZotne, Metsepoles, Turaidas, Daugavas, novadi4 lieldki pdrualdiju5i visailielasteritorijas DaZino feoddliem 29. Pirmievalstiskieveidoiumi

= METSEPOLE

!N\ -\\\TALAVA

'2.y*:y:

iliffii

ffi

\! '\\

a t

I 'l

tlaa

t %*,n,

LIBESI

ZEMGALI

Valstiskieveidojumi un etniskds vienibas Latvijas teritoriid 1 2 . u n 1 3. gads im t u m i j d

LATGALI

'\\ \\:: J. .l

ARHEOLOqTJA cEfoJUMSLATVTJAS

211

N Zemga!u valdnieka TErvetes kokapils Viestarda par Lat v i j as ldumejas,bet tie nebijavalstiskiveidojumi.Tdldko neb0tuvar 6juSitik daudz uzzinat senv6sturi. Pateicoties tiem, no zemes nojauna dzilEm attistibuun valsts veido5anosprocesupartrauca pacelas pilis mUsusendu - gantieSd,ganparnesta Rietumeiropas feodalu,tirgotdjuun garidznieku par pils nozim6. Motivs aug5dmcel5anos latvieSu tautd agresija 13.gadsimtd. Betparto runabusV nodald. ieguvis simbolisku nozimi: Sodien,redzotsenasdzivesvietas un kapulaukus piemineklus, un citusarheologijas ir grUtiiedomaties "Tautas d6liuzminEja to kadreizejo izskatu.MUsuricibatikpatka navrakstito Senaizmirstu sv6tumu: vestures izrakumiem Gaismusauca,gaismaausa, avotu,tddElbezarheologiskajiem (Auseklis) Aug5dm celasGaismaspils!" untajosiegUtajiem vEstures lietiskajiem avotiemm6s

rv NoDAfA

AKMENSCIRVI? VAI VIEGLIIZGATAVOT

1880.gaddGokstodas fermdOslo KadNorv60ija uzsdka fjordarietumukrastdzemniekiaizzirlkdrrbas paugura, p6c kuru senastradicijassauca raktkddd ka seniecilv6kimeTagad,kad esamuzzindju5i, par Karala kalnu,vini, protams,nezindja,kddus dija,zvejoja,vdcabarlbasaugus,ieguvauguni,dari- parsteidzo5us atradumus tas solaun kd tasveicinas naja darbarikusun apg6rbu,bUv6jaceltnes,cauri arheologijasattistibu.Zipas par gadsimtiemdaZddoslaikmetosarvienpilnveidojot eksperimentdlds par laimi sasniedzaari speciizrakumiem Siem kd virlito darija.Bet, savuprasmi,laiksnoskaidrot, arheologiSajdzemesuzbEruma pirmsm6s ar tevi lSeramies kldt Siemjautdjumiem, dlistus.leradu5ie.s priek5metiem lidzdotiem bagdtuvirie5a atsedza ar par eksperimenta v6l parundsim nozimiarheologijd. pdrpratis ku$i. Ja, tu neesi apbedijumu - tur tieSdm praksE.Tam Eksperiments ir idejupdrbaudi5ana 9. gadsimta bijusiun ir milziganozimecilvecesattistibd.Senie atradaveselu,loti labi saglabdju5os garS plats.Kugis vikingu kugi. Tas bija23 m m un 5,2 cilv6kidaudzko savd dzivenoskaidrojaar nejau5u pdrvietojies palidzibu. kd ar buras,td ar airu Atrastie vai apzinatueksperimentupalidzibu.legUtdszindpdri liecin6ja, 16 airu ka airetdju skaits bijis 32. Sads Sanasvini nodevandkamajaipaaudzei,kurasavunevarEja nesaistit e kspe ri atradu ms m ent6tdj u uzmapalidzibuprogresuvirztja kartar jaunueksperimentu taEk. Ari arheologisavd pEtniecibasdarbd nav nibu.PEcGokstodasatradumaparaugatika uzbUvadita palidzibas. v6tsjaunskugis.1893.gaddM. Magnusona vareju5iun nevariztiktbezeksperimentu ar to 27 diends veica celu no Bergenas Pirms300 gadiempat zindtnieku vidUpastdvEja ekip-aZa lidz \.|Ufaundlendai Amerikd.Ta aizsakas priek5stati parakmensvai kramacirvju Norv6gijd visdaZddakie pdrbauditu eksperimenti, lai daudzie daZddusenu un cituakmenslaikmetarikuizcel5anos. Cilv6kinejUras transporta lidzekluiesp6jas. sp6janotic6t,ka tos kddreizpirmsdaudziemgadu Tagad zindmijau vairdkidesmitilabisaglabdju5os vi4upriek5tedi. tuksto5iem izgatavoju5i Viqidomaja, vikingu kugu. Tie atrasti ne tikai apbedijumos, bet ka akmenscirvjizem6rodasno zibenssp6rieniem, jUras dzelmes.Uzb0vEti daudzito atdaka mdla traukulauskaszeml aug kd ddrzepivai izceltiari no pla5a praktiska pieredze. rindjumi un uzkrdta Piem6pat - vel fantastiskdk- tos visus tur atstdju5i pEtnieki ka ddqu vikinguflot6 apr6findju5i, rU(i5i.Tad paligdtika sauktseksperiments. Vdcu ram, varEjisbOtap 1100kugu.Katrsno tiem zinatnieksAndreassAlberts Rode (1682-1724) vienlaicigi patsizgatavoja kramacirvi,lai pierdditu, ka to varEja vid6jikalpojis25 gadus.Tas savukdrtnozimE,ka izdaritari seniecilvEki.19. gadsimtdeksperiments katrugadu vajadzlja uzb0vEt44 jaunus kugus.To Td ka vienam ieguvapla5u pielietojumu. Zindtniekiar akmens b[vei paterCts lotidaudzkokmaterialu. kugim bija nepiecieSami 12 lieli ozoli,tad katrugadu cirvjiemcirtakokus,ar kokaurbjiemizurbaakmens tikanocirstsne mazdkpar 10 ha meZa. cirvjiemkatacaurumusutt. 1. Eksperimentanozimearheolofijaszin6tn6

VAI VIEGLIIZGATAVOTAKMENS CIRVI

V ik i n g u ku $ i 11. gads im t d 1-2 - karaku$i,3-4 - tirdzniecibas ku$i.

213

214

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

Protams, vikingukuginavvienigie,ko atradu5iun pdrbaud-rju5i arheologi.Samekl6un izlasigrdmatas par iev6rojamdnorvegupetniekaTUra Heijerddla pa(dz.191a)celojumiem ar kokaplostu"Kon-Tiki", pirusakugiem"Ral" un "Rall",meldruku$i"Tigris"! Tasir lotiaizraujo5i. Ari Latvijdatrastassenu ku$u paliekas.Divus arheologiieguvaRigd1938.un 1939.gadaizrakumos Ridzir;ras upes aizbdrtajdgultnâ&#x201A;Ź.Diem26lOtrE pasauleskara laikd5o ku$uatliekasgandrizpilnibd gdjuSas materidli bijapiebojd.TomErsaglabdju5ies tiekami,lai radituvienaSddaku$arekonstrukciju. jau kluvapar butisku 20. gadsimtaeksperiments arheologudarbametodi.'1922.gaddSveic6Bodenezeta krastd tapa pirmds pEtniekuatjaunotdsakmensun bronzaslaikmetacilvEkuapmetnes.TurpmdkajosgadosSddurekonstruEtu daZddulaikmetu pieauga. Polijd,Pozdzivesvietuskaits iev6rojami nanas tuvumd Biskupind1933. gadd arheologa JuzefaKost6evska(1885-1969) vadibdaizsdkas agrddzelzslaikmetapilskalnap6tnieciba. 6. gs.pr. Kr. ezerasald uzbUvâ&#x201A;Źtajd dzivesvietd,kura izmantota apm6ram150 gadus, bija labi saglabdju5ds kokaceltniecibasliecibas.Arheologiatsedzavairdk nekdsimtsEkas.Tasldvap6tniekiemrekonstruEt un dalEjiatjaunotpilskalnasdkotnEjoizskatu,uzbUvdjot no jaunadaluno aizsargsienas un vairdkasceltnes. Ar to eksperimentEtdji neapmierindjds. Vi4i sdkaizmEgindtsavus spEkusdaZddossenatnessaimniecibasveidos,ieskaitotmEgindjumus dzivotBiskupinasveidamdjds. 1964.gadddarbibuuzsdkaddquzindtniekaHansa Oles HansenauzbuvEtais dzelzslaikmetaciems Leirdnetdluno Kopenhdgenas. Sajd eksperiment6ldsarheologijas centrdpEtniekicen5asizmE$indt visu, kas attiecasuz seno cilv6kudzivi.Vi4i kopj laukus,novdclabibu,audzElopus,kd to darliavairdk nekd pirms 1000 gadiem.Ari Latvijduzkrdtapiejoma.Arheologi redzeeksperimentdlds arheologijas pEtiju5iseno audumu gatavo5anaspa46mienus, Rigas ku$is.

13. gadsimts.

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

215

pEdas.SavukdrtpEctdm var pateikt,kadamnolUkam attiecigaispriek5metslietots.Tdtad eksperikddasp6daspaliekuz mentaceld, noskaidrojot, akmenscirvjaasmenskokacir5anaslaika,pectam tas salidzinotar p6ddmuz izrakumosiegUtajiem vai ar 5o cirviir akmenscirvjiem,varamnoskaidrot, jau vienkdr5i, bet patiecirstskoksvai ne. lzklausds sibd Sddaveida pdtijumosnepiecie5ama loti liela pieredzeun uzmaniba.

2. lSi- jahu cilts p6dEjaispirstdvis

leejasvdrti BiskupinasnocietinitaidezeraapmetnEPoliii. 5. gs.pr.Kr.

Nedaudzari par to, kd arheologiizmantotds ziqas,kurastiek iegutas,pEtotSodienas"primitivo" viqusabiedriba, kadus tautudzivi.Zinot,kd iekdrtota saimniecibas veidusvi4ipiekopj,kadiir darbarikiun izmanto kd ar tiem rikojas,zindtnieki5o informaciju izrakumugaitdiegUtomateridluskaidro5anai, senprocesuizpratnei. vEstures lzstdsti5utev vienu visai popularugadijumu. pie kadaslopkau1911.gaddAmerika,Kalifornijd tuvessBtastika atrastscilv6ks.lSi,ta skan6javila Vi4a vards,bijaindifuujahuciltspEd6jaisparstdvis. - 6damoaugu vdc6jus,medniekusun ciltsbrdlus zvejniekus zeltamekletaji - Isdlaikdbijaiznicinaju5i 19. gadsimtaotrajdpuse. lSivdrdatie5ajanozim6 no akmenslaikmetaiendcamodernajdpasaulE. VirySlaimigdkdrtd nokluvaantropologuTomasa Votermena un AlfrEdaLuisaKrEbera(1876-1960) Pateicoties tam,meszindmpar lSiun aizbildnieciba. limeni. LUk, ka vi4a tautas vEsturiun attTstibas A. L. KrEberadzivesbiedreTeodora Kr6bereapraksta5o nov6rojumu rezultatus: 'Bet loki,ar kuriemviryimedijasavddzimtend,bija

darindju5i apgCrbu, b0vEju5i pec senajiem paraugiem Araisos. â&#x201A;Źkas,kd, piem6ram, tikaiar kddu nebeidzas Protams,eksperiments tadzivo5anu noteiktalaikmetacelt4uuzbUv6Sanu, jas vai strddd5anuar senajiemdarbarlkiemun to kuru kopijdm. Arheologi cen5asizzindttosprocesus, v6stureslietiskie ietekmdatrodaszemEpaslEptie avoti.Lai to izdaritu,vi4i,piem6ram,izrokgrdviun nov6ro,cik dtrivEjSun 0densaizpildato ar augsni, kadtur paradasaugi.Arheologiuzb0vesendsceltnes kopiju,iekdrtoto ar atbilsto5uinventdru,tad nodedzinaceltni,lai uzzindtu,vai vilu arheologiskajosizrakumosiegutieatradumiun to skaidrojumS atbilst eksperimentdnoverotajam.Krievu me- darindtivienigino kalnupaegla.Gatavodamiestaisitjaunu radijat. s. trasologisko arheologs S. Semjonovs propamata ka darba doma, todi arheologijd. Tds Ioku, vi45 vispirmsnoEkojakoku,pEc tam noskatijapiepalieknoteiktas mdrotuzaru,nogriezato un sagatavojaatbilstoiindkamd darbarikiem cesduz izmantotajiem

216

J ahu ci l ts indidnis l5iS au j a r l o k u

LATVIJAS CELVEDIS SENVESTURE

loka kontlrdm. Jau lietaskoka stadijd lokam bija sava useja"un'mugura",un, kad to kautkur piesldjavainolika gulus,5rspusesievEroja.'Seja' - loka augigals - bija td zara dala, kas bija atradusies tuvdk koka stumbram; gremzdainddala vienmErbija loka "mugurao. l6i loku taisija pEc td cilvEkaauguma, kuram tas bija domdts:loka garumuvajadzEjapieskapotmedniekagarumam, loka resnumu - mednieka plaukstaslielumam. Loka garumsbija vienlidzigsatstatumamno stdvoia cilvEkalabdsglhas locitavaslidzplecu augstumduz priekiu izstieptas kreisdsrokas pirkstu galiem. Paiam /5i ils atstatumsbija CetraspEdasun divas collas[1 m 27 cm] Vislieldkaisplatumsun biezumslokam ir abds pusEsno tds vietas,kas tiek turEtarokd. Spdcigamlokam te jdblt ietru, bet vieglammedlbulokam- trispirkstuplatumd. Lokaizgatavoianasprocessbijagari un sare2lits,un, vErodamito, lii draugi vaigu vaigd sastapdsar neollta kuftAru,kam,protams,bija daZasspecifiskas,jahiem raksturigasiezimes.Sagatavotolietaskokul6i nolikaZAtsiltd un mitrd vietdar "seju"uz aug5u.Loksvispdrbijajdtur ar "seju" uz augiu, gan to glabdjot,gan nesot, gan ari iaujot - citddi tas sabojdjds un bulta vairs netrdpija mEr$i.Kad lietaskoksbija pietiekaminostdvEjies,varEja sdkt td apstrddi.Te l5ilika lieta visu savu kramaun obsididnanaZuun grebluarsendlu.BeidzamosllpEianuvir15 veicaar smil{akmeni.lii lokiemir elegantiliektigali. Tieir tik simetriski,ka persbidz tas, cik vienkdrii vir15ios liekumusieguva.Vispirmsviry{atliecamogalu tikmErgrozija virs nokaitdtaakmens, lidz koks bija kluvis miksts un plastisks,pEc tam viqi piespiedato pie saliektacelgala, ieprieki palicis apakid vairdkdskdrtds salocltubrieZddas gabalu,un,saglabddamsviendduspiedienu,turEjato tddd stdvoklt tik ilgi, lidz koks bija pilntgi atdzisis un likums nostiprindjies. Loka apvilkEanaiun stiegrasizgatavoianaibija vajadzigascipslas.Tds lii pdmano brieZapakalkdjas.lzpl1st clpslasno kdjas, izmErcEt,sadalit un iegAto materidlu apstrdddt- tas viss prastja daudz laika un pacietibas. Gardscipslasiis apstrddesrezultdtdpdrudrtdspldndsun gludas pergamentamlidzrgds sloksnis. Ar tdm viqi aplrmdjaloku, lai tas bdtu elastlgdksun spdcigdks;limi vir,tipagatavoja,varidamslaiu ddas. lsakds, no brieZa apakistilbaizplâ&#x201A;Źstdsclpslas lii saplucindja- tik daudz

VAI VIEGLI IZGATAVOTAKMENS CIRVI

217

reiZu vilka caur zobiem, lidz bija ieguvispavedienusztda diegaresnuma.No tiem vipi savErpagarustiegru. Bet, pirms lii loku iestiegroja,vi4i to, rlprgi noguldltu saul6,2dvEjavElkddas dienasvai pat nedElas.Tikaitad ndcabeidzamdpulEiana,apdareun stiegroiana." (Kr6bereT lSidivds pasaul4s.- R., 1976.-

182.-183. Ipp.)

Protams,starpSodienas "primitivajdm" tautamun arheologupetitajiemakmenslaikmetacilvekiem nevarlikt vienlidzibas zimi.Sis tautas,kaut l6ndm, tomerv6l gadut0ksto5iem attistiju5as, ietekmeju5ds no kaimipiemun, iesp6jams, ieverojami no at5lSiras saviemtdlajiempriek5tediem. 3. VdcEjsai mniecibunomainaraiotaisaimnieciba Seniecilv6kidzivojacie5dsaistibdar apkdrtejo gadalaikumai4dmun vidi.Viqricentaspielagoties izmantotvisas dabasveltes.Sdkotn6jimUsutalie sendibijamednieki, zvejnieki un baribasauguvdcEji. Vili izgudroja5[6pu,lokuar bultam,mak5fera[us, murdus,tiklus,kas iev6rojamisekm6jamedibuun Mamuthusprimigenius zvejasattistibu.DaZdduedamosak4u izrak5anai seniecilvEkilietojanUjas,kaplus.Savaktosriekstus, ogas,saknesun citasEdamlietas vipi ielika,pdrnEsdjaun glabdjakokagrozos,ddasmaisos. Mamuti Ar medibdmnodarbojds virie5i.Vipupirmieierodi Mamuti,zilo4a priek5tedi,izmira pEcleduslaikmetd.VarbUt galu.Nogalindt ciMEkitos vienkdr5iapEda?Mamutsbija liels dzivnieks.Td bija akmepi,koks ar nosmailindtu sasniedza3 m, bet svars- 7 t. Mamutambija lieli pie- augstums pdrakudzivnieku, spEkdun augumdiev6rojami un vareniuz aug5uvâ&#x201A;Źrstiilk4i. mEram,mamutu,bija grUtsuzdevums.Tdp6cbieZi par medibuobjektukluvamazakidzivnieki.Senie medniekirakabedres- lamatas,likacilpas.Lielos zv6rusvili centdsiedzitpurvdvai izmantotcitusdabiskus5166r5!us, kd ari pa5iizveidojaieZogojumus. Pirms35-40 gadutUksto5iem senieeiropie5i apZverubaidl5anai medniekiizmantojaari uguni.No- guvajaunuakmensapstrddestehniku.Vi4iakmeni galindtodzivnieku skaitsvarEjab0tvisaiievErojams.vairs neskaldijavienkdrSiSl1embas, bet iemacijds Td FrancijdSalutrestuvumdzem kddasklints,kas noSlleltvajadzigdizmerapldksnitiun pie5[<irt tai tikusiizmantotakd 5156rslis sawalaszirgumedibds, vajadzigo formu.JaunatehnikaldvaizveidotspeciapEtnieki atrada vairakus desmitus tUksto5uto lizEtusdarbarikus. KokanOjajeb S[Epsieguvaspepalieku. cidlitam domdtuuzgali.

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

'//

Kaula un raga harpEnu iestiprin65anasveidi kdtd

V AIVIE G L IIZ G A TA V OTA K ME NCSIR V I

= .-. i6 gadu t0ksto5iemka medibuierocisun :r--1,3?s rikspla5uizplatibuieguvaharpUna. To ga-*E,r r "o kaula vai raga. Sie asie smaili ar iegriezrr:* zcbiem viena vai abas pus6stika piestiprinati -::;ria S(Cpagala ta, lai, trapot zv6tam,stiprina--s attitos. Kdts, kas ar adas sloksniti,dzivnieka ---s u vai citu auklu bija savienotsar harpOnu,[<6rds a r a[<me4iem, kr0miem,kokiemun traucejazveram =: : 0 9 t . Flrms 12 gadu tUksto5iem tika izgudrotsloks un :-:as. Ar to varEjanogalindtdzivnieku50-100 m ::taluma. Jau daZus tUksto5usgadu agrdk senie pirmo riku,kas pa-ednieki bija lietojuSiSl5Epmeti, s:lprinaja cilvekamusku!uspeku.Ar d6liSapalidzibu, <uraviena gald uz atdures balstijas5l56paneasais gals, bet otrs gals atradas medniekarokd, td pagarinotta garumu,varEja5(6pam ta izme5anasbridi piedotlielu sdkumadtrumu.Pirms 10 gadu t[kstoSiemcilv6ki pieradinajasuni un tas kluva par medniekapaligu.Sai laikdzvejniekilietojane tikai mak5(era(us, kas savu, mums tik pazistamo formu ieguvapirms16 gadu tUksto5iem, bet ari no kl0gam gatavotusmurdus un tiklus. Zivis vini dDra ar 5(6piem, Sdva ar loku un bultdm.Vili mdcEjagatavot vienkodalaivas. Ar baribasaugu vdk5anunodarbojassievietesun berni.Efektivakaisdarbarlkssdkotn6jibija koka nUja galu.Pirms10-11 gadut0ksto5iem ar nosmailindtu tai pievienojasraga kaplis,kur5 velak, lldz ar zemkopibas aizsakumiem,ieguva pla5ako izplatibu. Kaplusgatavojaari no koka un akmens.Neb0tupareizi uzskatit,ka senie cilvekipdrtiku ieguva galvenokart medibas un zveja. Pat ziemelos,kur augu valsts bija nabadziga,baribas augu vdk5anai bija lielanozime.Rieksti,ogas,daZadasedamdssaknes varejabUtiskipapildindtsend cilvEka6dienkarti.

Akmens laikmeta mednieki alna medibds

219

220

VEDISLATVIJASSENVESTURE CEL.

4. S[<â&#x201A;Źps- metamaisun duramaisierocis

5tlEpameSanaar 5ll6pme5apalldzlbu

Bet nu gan laiksatgrieztiesLatvijd.Es ceru,tu zini,ka pirmiecilvekiiendcate pecleddjuizku5anas, bariem.Vi4ribijamednieki klesekojotziemelbrieZu jotdji,kuripazinalokuar bultdm,harpunuun citus medibu rikus. Uz dzivi kddd konkrEtavietd vi4i apmetdstikaiuz isu laiku.Kddasizskatijds5o Latmitnes,mes nezindm.SprieZot vijaspirmatkldjEju pEcatradumiem citaszem6s,tiem vladzEjabut no kaspdrsegtiar kokiem,zariemveidotiem slieteqiem, ddam. Tadudriz vien,mainotiesklimatam,ziemelbrieZ aizgaja,un medibaszaudEjasavu sakotn6joizcilo nozimi partikassagdda5and.lev6rojamipieauga zvejasun baribasauguvak5anasloma.Tas savukartatfavaapmesties uz dzivivienavietajau ilgsto5i. Klejotdjipartapapar vietseZiem. Par to liecinaLatvijas akmenslaikmetaapmet4ukultUrassldpos ieg0tielietiskie vesturesavoti. K6dusmedibu,zvejas,baribasaugu vak5anas rikusarheologiatradu5i,kadi tie izskatijds,ka tos lietoja,kd tos gatavoja?Protams,to visu nevar izstastitpat vienabiezagramatd.Tdp6catbildesbus tikaiuz daZiemjautajumiem, kuri,es ceru,tevi intevisvairdk. rese Saksimar mediburikiem.St5Eps bijaduramaisun metamaisierocis.Tassastdvejano kokakdtaun td galdpiestiprindta S[Epagala- smaila.S(6pugali p6csavasformasbijavisaiat5lSirigi un izgatavoti no materialiem. daZddiem So daudzveidibu noteicagan tas, kadamnolUkamS[Cpsbija domdts,gan ari to prasmespieaugums darindtdju laikagaita.Sdkotn6ji LatvijdSfepa galus gatavojano kaula un raga, v6ldk,kop53. g. tUkst.pr.Kr.lidzmetalulaikmetam, tosvairdkdarinajano krama.Senakie5[6pibijatikai galu.BieZi5o smailogalu kokanujaar nosmailinatu apdedzindja, laitdddveidapanaktulielakutd cietibu

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

Ar dddm segts koka slietenis mednieku klejotdju mitne

221

seno ziemefbrieZu

un izturibu.Protams,SosS(Epuslietojaari tad, kad izmanto5and bijadaZddumaterialu5[6pagali.HarpUnaari bUtibair 5(6pagals,taduta navneatdalami piestiprindta kdtam. Saprotamuiemeslud6! S(Cpukokadalasreti ir par to, kddi tie izskatisaglabaju5as. Priek5statu ju5ies,sniedzatradumiUZavasSarnates apmetne. 5[6pi. Tie Te tika ieg[ti seSiveseliun fragmentdri gatavotino oSaun klavaskoka.S(6piizcelasar labu o5a koka5l16ps apstrddi.Kddspilnigisaglabdjies bija 180cm garS,bet cits,ari no o5a kokadarindts S(eps,kuramtrUkadala no strupdgala,savukdrt asa gala noslebija 150cm garS.AbiemSl5Epiem apdegumsizveidots lapasveidaformaun nedaudz dzinats. S6Cpukoka dalasatrastasari LubdnasZvidzes tie5iun apmetne.SllEpagaluskdtampiestiprindja no tiemv6ltagad,patpEc neatdaldmi. Uz daudziem redzamasgan nosevairdkiemgadu tUksto5iem, jumup6das,gankddastum5assaistvielas paliekas. no S(EpakokadaldmSie,no cietakamateAtSlSiriba rialadarinatieuzgalinavretsatradums. ka S(epsnebijatikaimedibuierocis. Jdatgddina, To izmantojaari zveja. Ari Sajd gadijumd5(6pu varejamestno attdluma,kd ari ar to bijaiespejams S(cpagali galiemraksturiga zo- 1 - no krama darindts5(6pa gals, 2 - no kaula galavotsSfEpa gals, Sl5Epa durt.Zvejaidomdtajiem 3 - veids, ka SKCpagals iestiprinatskata. bainaforma.

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

222

\\ \)

Uiavas SarnatesapmetnEiegutiekokaSl5Epi un toki. Viddjaisneolits.

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

5. Loks - ar stiegraspalidzibusavilktaliksts hu lt uSa u Sa n a i S',,arigs medibuierocisbija loksar bultdm.Sava ,"s,,;enkar5Akajd veidatas ir ar stiegraspalidzibu sa, <ta likstsbultuSau5anai. parasti Arheologi atrod -euispa5ulokuun bultaskdtu,bettikaibultugalus. -ern. tdpatkd 5(6pagaliem,i dalddaforma,un tie zgatavoti no daZadiem materidliem. Un atkalmums rallgd nak UZavasSarnatesapmetnesatradumi. Te iegUti desmitveseliun fragmentdri loki.Tiegata,"ncti no o5akoka,turklatnevisno veselaapalakoka, cet gan no 511elta koka,ko var labiredz6tp6cgadu pieauguma riqr(iem. S6itaivEldkpiedotalokamvajadzigaforrna- apalS,plakans.Loki savd starpa at5llirds. Garumsbijanosakdms tikaidaZiem.Viend gadr-1umd tas ir 86 cm. Sis loksgriezumd apalS,un td diametrsap 2 cm.Abi galitam nedaudznosmailinati,bet vidusdaldvErojamsnelielsizliekums. lpatn6ji ir plakanie loki.Viensnotiemt 144cm garS. Loks vidusdala5 cm plats un 2 cm biezs. Tas interesants vel ar to, ka lokavienssdnsir planska asmens,bet otrssavukartuzbiezindts un noapalots. Pldnajdsandcentrdverojamsnelielsiecirtums. Loka galisa5aurinds un nosledzas ar galvir.rdm, ap kuram aptinastiegru.SdrnatesS(Cpiun loki ir ap 5000 gaduveci.

6. S. SemjonovspEtavirsaiSaziilus Nevienm6rarheologiuzreizvar noteiktsavuatradumupielietojumu. Vienano tadamsenlietam bija t. s. "virsai5azizlis"- no a!qavai briela ragadarinats rlks ar vienuvai vairdkiemcaurumiemgalu tuvumd.PirmoreizitAdusatradasenocilvekudzivesvietdsFrancijasdienvidualds pagdjuSajd gadsimtd.TddiiegUtiari LatvijdUZavasup6un Lubdnas ZvidzesapmetnO. Kaditikskaidrojumi netikaizvirzitil UZavasupEatrastais"virsai5azizlis".Mezolits.

223

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

Tosuzskatijapar medniekaveiksmesztmi,par ritualu priekSmetu, par 5[6pme5iem, par saktamapgerba par par zirglietu, sature5anai, rikuddasapstradei, par lamatusastdvdalu, par "telts"turetajuu. tml. (1898-1978), Krievuarheologs SergejsSemjonovs p6tot"virsai5u pieversa ziZlus", uzmanibu faktam,ka vairumsno tiem bojdtivai nolauztidarbagala,t. i., par labudomaipar tur,kur ir caurumi. Tasliecindja 5(6puun bultukatutaisno5anu ar 5o rikupalidzibu. pieeksperimentiem. Talakviq5116rds Tieapliecindja, ka pier;remums bijis pareizs.Sadu versijuatzlst arvienvairdkzindtnieku. S6Cpuun bultukdtusparastigatavojano resniem zariemvai jaunu kokustumbriem. Ne vienmerbija iespdjamssameklEttos taisnuspietiekama dauprecidzumd,.Liks bultaskats samazinajaSaviena zitati.Tu taduzini,ka koksir elastigs.Tu to paliec, bettas atliecasatpaka!. Ar "virsai5a zizli"te viennepietika.Seniecilv6kizinaja,ka vEl nepiecie5ams Udensun uguns.Likovietuiemercaudeni,p6ctam paturejavirs ugunskuraun tikai tad topo5okdtu ievietojacaurumdun palieca.Ta vajadz6jaturet 2-3 minUtes, kamErkoksatdzisa.PEctadaprocesa tas vairssavuformunemainija. [oti svarigibijanoteiktvajadzigomitrumadaudzumukok6.TasnedrikstEjabUtne parlielu,ne parmazu,jocitddikarstuma ietekmekoksvar6jasaspregat.Procesuatkdrtojot daudzasreizes,ieguvanepiecie5amo taisnumu. Ka parddijaeksperimenti, vienalikumanov6r5anai bija nepiecie5amas 10-1 5 minOtes. Ja, eksperimentEtdji ari pa5ipagatavoja "virsai5a zizli".lai al4aragdiztaisitucaurumuar 3,5cm lielu diametruun 1,1cm lieludzilumu, tikapat6retas 50 minutes. Todarijata - vispirmsar kramaurbiizurba caurumu,kas, protams,bija mazdkadiametra,bet p6c tam ar kramanazi caurumupapla5inaja lidz vajadzigajam lielumam.

Ol 23c n t-+l

Kaula naii ar Udensputnufigiiru veidd darinitiem rokturiem.VElaisneolits.

VAIVIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

225

7. Lai atrastubumerangu,navjibrauc uz Austriliju ','llsusencimedibaslietojavel aricitusmetamos e':'ius.lle bijabumerangi un lingas.Latvijd tiesagla: a u5ie st i k a i U Z a v a sS d rn a te sa p me tn 6B . u m e'a'9i - liki koka gabali,ar kuriemmeta mediju-3ffi, gatavotino masivaoSakoka. To garumsir 30-40 cm. Lingasastdvno kokakdta,kuraviend 3ala at siksnasvai auklas palidzibuiestiprina akmeni. Ar tas palidzibu mestsakmensieg0stliel6ku rdojumatalumuun sp6ku.lzskaidrojums te tdds patskd 5[6pmetim- lingait kd pagarinacilv6ka roku.Sarnates lingasgarumsir 47 cm. PlaSiizplatitiakmenslaikmetamediburiki bija kauladundiun naZi.Tosizgatavoja no lieludzivnieku caurulkauliem vai ribdm.Dundiun naZiiegUtidauI dzasakmenslaikmetaLatvijasapmetn6sun kapulaukos.Daudzino tiemlotirUpigigatavoti. To rokturi nereti izveidotikdda dzivniekavai putna formas veida,asaisgalsnosmailindts, noslip6ts. Sastopami ari ornamentEti dundiun naZi.Tas viss liecinapar lielouzmanibu, kdduseniecilvekivelt-Uu5i Siemierodiem.Dalano tiemizmantoti ne tikaimedijumu ddas nodird5anai,galas sadaliSanai,bet ari kddiem ritudliem mErl5iem. Tads duncisieg0tsSCluTvejniekukapulaukdar mezolitudatEtajd57. kap-a.Seitapbeditajai sievietei priek5mets min6tais virskreisdskdjas, bijisnovietots celgalarajond.Duncisizgatavots no kddalieladzivnieka Zokla kaula, kuram bijis dablgs izliekums rokturavieta. lerodagarumsir 24 cm. Ta asmens gals rUpiginoslip6ts.Dundarokturivar atpazita!1a 0 I 2 3o galvasveidojumu.Tas gan visaivienkdr5ots. Dziv|.---+_F-T niekapurnadetalasipa5inaviezimEtas. Lidzigiatradumi sastopamiari drpus Latvijas.Uzskata,ka Sadusdundusar rokturialqagalvasveidaizmantoja nevis tie5i medibds. bet at medibdmsaistitos UZavasSdrnatesapmetn6iegUtiekokabumerangiun linga. Vidâ&#x201A;Źjaisneolits. ritualos.

CELVEDIS LATVIJAS SENVESTURE

8. Ko medijaun ko zvejoja pEc Atliekpateikt,ko tad medija.Paleozoologi arheologiskajos izrakumosatrastajiemdzivnieku kauliemnoteiku5i, ka galveniedzivniekibija meZac0kasun a!1i. BaltijasjUraspiekrastesiedzivotaju saimniecibd lielanozimebijaro4umedibam. Velmedija bebrus,taurus,brieZus,lddus,stirnas,me2a zirgus,caunas.Dzivniekus izmantoja ne tikaiuzturam,no tiem ieguvaddas,kaulus,dzislas.Akmens laikmetacilvEkibijalotiraciondliun centdsizmantot v is u, k o d a b a s n i e d z.V i 4 i me d i j aa ri d a Zadus putnus- plles,zosis,rubenus, irbes.To fer5anai bieZiizmantoja cilpas. Vaikadreiz,sEdotar mak5(erirokaspie upesvai ezen krasta,tu esi iedomajies, ka Siszivju(er5anas veidsviscieSdkd veidavienomUsar mUsutAlajiem senciem?Tdpatto darijaari cilv6kipirmsdaudziem gadut0ksto5iem. Tikaitev plastmasas mak5kerkdts, sintetiskamak5lseraukla, dzelzsdl5is,bet vilam koka mak5(erkats,adas vai augu mak5l5eraukla, kaulad(is. Un tom6r varblt jUs abi atri atrastu kop6juvalodu. Kd medlbas,ta zvejdsenatneizmantoja vienkoda laivas.Tds tikagatavotas no vienakokastumbra,to izdobjot.Par materialuparastiizmantojamikstas

Alces alces

Phoca vitulina

Equus caballus

Bos primigenius

Akmens laikmeta cilvâ&#x201A;Źku visvairdk meditie dzivnieki 1 - alnis,2 - meZaclka,3 - ronis,4 - mela zirgs,5 - taurs.

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

l) , i

l--

---o9

------

Akmens laikmeta zvejnieki

228

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

Uiavas Sarnatesapmetne iegiitie koka airi. Videjaisneolits.

apsi.Laivasbijaar smaikoksneskoku,piemEram, liem galiem un 400-500 cm garas. Pateicoties arheologi UZavasSdrnatesapmetnesatradumiem, senieairi.Tiegatavoti tagadlabizina,kddiizskatijds no o5a koka,retosgadijumos- ari no klavaskoka. Airiem loti daldda forma. Vairums no tiem al 50-90cm gardmun lidz 10cm platdmldpsti4dm. Rokturiapali vai ieapaliun parastitikpat gari ka ldpstipas. Sautar lokuun bulZivisvarejadurtar Sl5epiem, tdm. Piesienotkokakdtamvairakussmailus,izveiZivislleraar murdiem.Tie gatavoti dojdsZeb6rklis. plEstiem skaliemun sastiprindti ar lUkiem. no koka MurdiatrastiLubdnasAborasl, BErzpilsLagaZas, UZavasSdrnatesapmetn6s.leg0tiari zvejastikli. Tie gatavotino lUkiem.Tiklupludi4itaisitino prieZu mizas,bet gremdiemizmantotiakme4i.Un, proTosgatavojano kaula.Td tams,kurtad mak5ferdl5i! daudzumdbija pieejams kd ne vienm6rpietiekamd no vienagabala,tad bieZi tddskauls,laid(i izgrieztu ar auklas tos veidojano divdmdaldm,sastiprinaja Sadusmak5(ertinumuun vel pdrklAjaar svel5iem. mak5llerdl5iem saucpar saliktajiem dl5usarheologi nekd350saliktomak5l5erdfu Latvijdatrastivairak un to detalu.Tie galvenokartiegUtika savrupatradumiLubanasezer-a,LielajdLudzasezerd un Daugava.Tadusastopamiari dzivesvietdsun kapulaukos- Bâ&#x201A;ŹrzpilsOsas,LubdnasAborasl, Selu kapulaukd un Riplukalna apmetn6s, S6!uZvejnieku piemineklos. ka zvejas Mak5lleral1i citosarheologijas rikivisvairaklietotineolitd. par zivim. Atrastiemak5Tagadparunasimies p6c lieli.No ta izriet,ka zivim izmera ir sava [era$ biju5dm lielam. DaudzuLatvijasakvajadzetu blt ari ir atrastaszivju menslaikmetaapmetqukultOrsldni paliekas. PEctam ir iesp6jams noteiktzivjusugas, JdnisSloka(d2.1920), izm6rus, svaru.Paleoihtiologs piem6ram, LubanasZvidzesapmetneieanaliz6jot g0tomaterialu, atradisastor;uzivjusuguatliekaslidaku,karrJsu, samu,zandartu,asari,plaudi,salati,

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

Zivju l5er5anaar koka murda palidzibu

3c m

Lubdnasezerd atrastie no kaula darinitie mak5[<erd[<i. Neolits.

SENVESTURE LATVIJAS CEL.VEDIS

230

Esox lucius Perca fluviatilis

Lucioperca lucioperca

Carassiuscarassius

Aspius aspius

Silurusglanis Abramis brama

Akmens laikmeta cilvâ&#x201A;Źku visbieZdk$ertds zivis 1-lid a ka .2 - as ar is , 3- z an d a rts ,4 -k a ru s a ,5 -s a l a te ,6 - l i ni s,7-pl audi s,S -sams.

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

231

9. Ka ieguva un izmantojadabas veltes pirms lauksaimniecibas ra5ands Ari Latvijdpietiekami lielanozimeuzturanodroSina5andbija sawa!as augu vdk5anai.Partika izmantoja ogas,s6nes,saknes,ozolziles, lazduriekstus,ezerriekstus. CilvEkitdpatvaca medu,putnu olas.legUtdsedamlietas novietoja un glabdjagrozos,mdlatraukos.Ejotvdktsawalasaugus,izdevlgdkibijagrozi,ddasmaisi,kuribijavieglSkiun izturlgdki. Par to, kdds izskatijdssenais grozs, m6s varamspriestpEckddavairaknekd4000gaduveca atradumaLubdnasAborasI apmetn6.DiemZEl Edamais gliemezis tas pilnlgivesels, navsaglabdjies grozamtrUkstdibena. pirmovietuieqemusi lini.Neap5aubamu lidaka.Tas Tas pits no karkla klldzipdm.Groza augstums diametrs17cm. izmdribijuSi28-140cm,betsvarsno 0,2lidz25kg. 11cm,betaug5dalas BErzpils Osas, l6as, Piesti4asapmetnes,bet it Interesanti, ka lidakasatliekasvisbieZaksastopaipa5i UZavas Sarnates apmetneskult0rsldni lie16 mas ari citds apmetn6s.Tas liecina,ka Sai zivju daudzuma atrasti uztura lietoto ezerriekstudausugaisenatnE biju5ilabvEligi apstakliun,neskatoties malas. Tds kopa ar lazdu riekstu daumaldm atsevi5(erSanu, uz intenslvo to skaitsnav bOtiskisamazil1ds seno cilv6ku mitnes veidoja lidz m Q,4 biezas najies.Lieldkielidakulomiir biju5ipavasari, kadtds peldo5s kdrtas. Ezerrieksts ir udensaugsar garu dodasuz ndrstavietdmsekluma.Pdr6josuguzivis LubanasZvidzesapmetnesiedzivotdji [6ru5imazdk. Ta6ustarptam ari ir lielieksemplari. Samugarums bijis40 -225 cm, svars0,5-70 kg, zandartu30- 1 1 0c m , 0 , 5- 15kg , p l a u Z u- 2 2- 5 0cm, 0,2- 3 kg,asaru- 21- 38cm,0,15- 1,5kg.Lieldkosdzifumos zivisvaladzdja murdiem, fert artikliem, mak5llerem, turpretiseklostds varejadurtar S(epu, Zeb6rkliem, Sautar lokuun bultam. Ezeridevapdrtikaine tikaizivis.M0susendivdca un Eda ari gliemeZus.Burtniekuezera ziemelu krastdpieSalacasupesiztekasVecatesRi4qukalna apmetn6arheologiatradavairaknekd.2m augstu pauguru,kur5sastdvEja no gliemeZvdkiem. Tasbija pusdienuunvaizveidojies tdlopriek5tedu brokastu, karipulaika.EdamagliemeZa zinatniskais nosaukumsir Uniotumidus.Kd vi4itodeveja,to mesnezindm.TagadSisgliemezisBurtnieku ezeravairsnav LubEnas Aboras I apmetnâ&#x201A;Ź iegiitais no kl0dzi4dm pitais sastopams. grozs. Vâ&#x201A;Źlaisneolits.

SENVESTURE LATVIJAS CEL.VEDIS

232

Trapa natans

Ezerrieksts

UZavasSdrnates apmetnCieg0tds no koka gatavotas ezerriekstudauzdmdsvalites.Viddjaisneolits.

VAIVIEGLIIZGATAVOTAKMENS CIRVI

233

s : - - b r u . p a ve d ie n veida sakni.Ta auglisjeb rie k s t s ' edams.SodienLatvijdtas saglabdjies tikai daZos 3zeros.bet kAdreiztas bijis pla5i izplatits.UZavas Sarnatesapmetnegandrizkatra mitn6tika atrastas , ena vai vairakasspecialasriekstudauzamasva:es. Tadas atrastasari LubanasZvidzesapmetne. l;ekstu dauzamasvalitesdarinatasno daZadusugu 'okiem - lazdas,o5a, alk5qa. Tik dro5i zinams, <adamnolukamtas lietotas,tap6c,ka, izp6totvdli5u :arba virsmas,tajasatradaiestregu5as daumalas. SenakieLatvijaszinamiekaplveidariki gatavotino alla raga papla5inatas dalas. Tos vareja izmantot sakqu izrak5anai,zemes irdina5anai, dro5ivien ari citiemm6rfiem.Arheologuatrastajiem ragakapliem

5cm

Ventas upE pie Zl6kdm atrastais raga kaplis Mezolits.

ietvars.

UZavasSarnatesapmetneiegiitie koka kapli. VidEjais neolits.

JC E

234

CEL]/EDISLATVIJASSENVESTURE

ap 50 cm. Par materidluizmantotso5a, klavas, tehnikas alk5qa,lazdaskoks.PEcakmensurb5anas apgu5anas bieZdktika izmantotsakmens.Lidzar primitivaszemkopibasaizsakumiemakmenslaikmetabeigaskaplalomapieauga. 10.Ka iegiit kramu?Kd pagatavotno td darbarikus?

0123w

laikmets. Noakmens darinitikapli.Bronzas asmeli nolietoti,lielakoties neasiemzobiem.Lai iegutuizturigdkus darbarikus, rcizemSddiraga riki parietvaru.Toasmensgalaizveidoja gropi izmantoti kramavai akmensievieto5anai. Tadskaplisatrasts Ventasupe pie Zlekdm.VEIviensiemeslsragaietvaru izmanto5anaibija tas, ka sdkotnejicilv6ki pie kdta nemacCja izurbtakmenicaurumu.VienTgi piesietie, piestiprindtie bez katcauruma akmensriki Tdpatvilu ricibdne vienmer bijaneErtdki lieto5and. bijatik lielikramagabali,lai izveidotugarusasmetas kluvaiespejami. Kaplus 4us.Ar ietvarapalidzibu gatavojav6l ari no kokaun akmens.PriekSstatu par to, kadiizskatijds kokakapli,sniedzatradumiLubdnas Zvidzes,UZavasSarnatesapmetn6s.Tie darinati no kokastumbta,zaravietanoS[<elot Sfembu. Zars kalpojapar katu,bet stumbragabals- par darbarika dalu.Siekaplibijaviengabala. To garums

Vaiviegliizgatavot akmenscirvi?Uz 5ojautdjumu p6tniekiir atbildEju5i daZddi.Vienisaka,ka tas izdardmsvisaiatri,citi ir pret6jasdomas- tevs sdka, rastupareizoatbildi,iepad6lspabeidza.Tapec,lai zisimiesar daZadumaterialuskaldiSanu, slipe5anu, urb5anu. Seniecilv6kisavasapmetn6s turpatuz vietasapstrddajakoku,akmeni,kaulu,ragu,ddas un gatarotas,apgerbus.Ne vojasavusierodus,darbarikus, visi izejmateridli, kas bija nepiecie5ami daZddo priek5metu darind5anai, bija atrodamiuz vietas. Viensno tddiemmateridliem bija krams,jo Latvijd atrodamitikai leddjuatnestieun atstdtiezemaskvapretdzinlitdtesatsevi5lSi kramagabali.To iemainija taruno kramaieguvesrajoniemmusdienuKrievijas un Baltkrievijas teritorijd.Tur akmenslaikmetacilveks,lai iegUtuaugstvErtigaku materidlu, bijaiemdcijieskramuraktpat pazeme.MUsutdliesendimaiTdpatvi4i par4Emano kaiminijaari priek5metus. piemdarbapalemienusun nodevasavasiemalas citiem.Latvijasakmenslaikmetacilv6kinedzivoja pilnigiizol6ti. peleka,baltd, Kramsir ciets,pusstiklains silicitiezis parasti sarta,br0ndvai melndkrasa.Tas sastopams nelielusldpu veidd krita ieZos.SdkotnEjikramu ieguvatajasvietas,kur tas iznakzemesvirspusE. Tur ne vienmerbijalabdkdskvalitdtes krams,ka ari to atri izlietoja.Tdp6car laikusaka izmantotzem zemespasleptokramu.Lai to iegUtu,tika raktas taisnasvai nedaudzslipasSahtas.Tas aug5pus6

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

Krama naia pagatavo5an a A - pldk s nit e s n o s k a l d i 5 a nB-i a ; e g U te s n a Zvei daS l l i l asretu5e5ana; C -rokturai zvei do5ana; D -kokaS kepa gatavo5ana ar kramanaZapalidzibu.

CEL. VEDIS LATVIJASSENVESTURE

ierodus, rotasno ragaunkauladarindja, Darbarikus, bija 5-6 m diametrd,bet to dzilumsreizEmparsniedza15 m. Apak5daldSahtasbieZizvanveidigi grieZotar krama naZiem,grieZ4iem,zdgEjotar pldksnitEm, jo td varejapalielindtkramaieguves smil5akmens urbjotar kramaurbjiem, papla5indjds, galoddm. slip6jot ar smil5akmens Kokuapstrdddja ar Vi4i vietu.Ar to seniekramarac6jineapmierinajds. kramanaZiemun kasikliem. kaltiem, paze- akmenscirvjiem, iemdcijasveidotun nostiprindthorizontdlus mes koridorus.Tas lava sekot kramasldnim.Lai gaisapieplUdi nodro5indtu un ventildciju, lai viegldk un 6rtdknogaddtukramuzemesvirspus6,koridorus 11.DzintaraapstrddesdarbnicaUZavasSdrnates p6c zinamiemattdlumiem savienojaSahtas.Krama apmetnE rak5anabija bistamsdarbs.ZemebieZiiebrukaun Akmenslaikmetdpastdv6jadarbadali5anapEc aprakacilv6kuskopdar viqu darbarikiem. Tie bija gatavotino akmensun raga. lpa5ibieZiarheologi dzimumaun vecuma.Tom6rnez vai toreizbija cilkaut atrodno a!4aragadarindtas cErtes.MEginot noverst v6ki, kas nodarbojdsvienigiar amatniecibu, aizsdkumi,iespejams,pazemesiebrukumus, tika mekletasSahtuun horizon- zindmasspecializdcijas tdlo koridorudro5dkasformas,attistitato nostip- stdv6ja.Vienamcilv6kamlabdkpadevasvienidarbi, bija'ariatsevi5lSu rind5anasmdka. Nostiprina5anai izmantojaklUgu citam- citi.Zindmaspecializdcija jau cil5u starpd, ko noteica min6td nepiecie5amiba pinumus,koka un akmensbalstus.Parsteidzo5s ir ar materialiem un priek5metiem. UZavas senokramarac6juraciondlisms. Tur,kur kramsgu- apmainities apmetn6 Sdrnates atsevi5(as mitnes atsegtas ipal6jasekli,vi4i galvenokdrt ieguvato Sahtds,bettur, gataviem Sas dzintara apstrddes darbnicas ar un kurtas bijadzilizem-e, tikaveidotaveselapazemes pusgataviem priekSmetiem, kd ari ar neapstrdddtu koridorusistEma. dzintaru.Kaddno tdm arheologiatrada126 priek5Kramsbija nozimigdkais materialsnaZu,kasiklu, metus- tas ir sevi5(ilielsskaits.Dzintaraapstrddei grieZryu, urbju un citu darbarikugatavo5anai. Tas izmantojakramarikus.Sdkuma,ja nepiecie5ams, vienlaicigi ir ganipa5iciets,ganviegliskalddms. Vis- no lieldkdgabalano5(Elamazaku.Tad ar retu5as pirmskramagabalamcentdspie5l5irt prizmveidigu palidzibutam pie5lliravajadzigoformu. PatssareZformu.PEctam no td ar akmensatsitEju vai kokaun gitdkaisbijacaurumuurb5ana. To vajadzejaurbtno jeb at5(El6ju palidzibu raganUjiqru tikanoskaldita vai divdm pus6m,jo isais krama urbis nelavaveidot no5lleltapldksnite.Sie at5lSCl6ji, kuru vienu galu dzilusurbumus.BieZigadijds,ka 5d darbalaikatonovietojavajadzigajdvieta un le4l5iuz krama po5akrelle,piekarip5 saplaisdja vai pat saplisa.Ja virsmas,bet pa otru galuvai nu ar vdlitespalidzibu urbumsizdevds,tad priek5metu slipEja.To darijaar izdarrlasitienu,vai ar rokaspalidzibu - spiedienu, smil5akmens galodi4aspalidzibu.Darbsnosledzds deva iesp6ju strdddt dtrdk un precizdk.PEc tam ar pulE5anu. Ar mikstasadas gabalilu priek5metu plaksnit6m ar atkdrtotusitienuvai spiedieniem pie- berzdjatikmer,kamErtas ieguvavajadzigogludumu deva vajadzigoformu.To darija arrar retu5aspali- un spoZumu. Dzintaraapstradekonstat6ta vElcitds gar pldksnites Latvijasakmenslaikmetaapmetn6s, dzibu,t. i., noS(elotsikasS(embiqras piemeram, Lumaldm.Kd parddiju5ieksperimenti, retu5aizdarita banasezeta krastos.Latvijasarheologijas piemine tikai ar koka vai raga rikiem,bet v6l izmantoti nekliemraksturigus darindjumus no dzintaraatrod krama riki. Krama nazi varlja izgatavotvienas citu zemjudzlvesvietas un kapulaukos.Kddusno minuteslaikd.Tasbijajdiestiprina kokavai kaularok- tiem noteiktiradiju5asUZavasSdrnatesamatnieku veikldsrokaspirms5000gadiem. turi,un jaunradltorikuvar6jaliktlietd.

l G A TA V OT A K ME N SC IR V I , { r \,/i EGLIZ

zJt

4@ U

\ A ll1l7:37

/' \_/

Uiavas Sdrnatesapmetneiegiitie no dzintaradarindtie priekSmeti 4-5, 8, 111-3, 9-10 - piekarir,ri, 13 - ripas, 12, 14-15 - Pogas.

krelles,6 -

ri1[a fragments,7'

biia Lai pagatavotudzintarapiekari4u,pats sareZgitakais caurumaurb5ana.

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

12.Viss par akmenscirvi Cik daudzlaikaisti vajadz6ja5i darbarikaizgatavo5anai?Cirvjus gatavojano cieta un loti cieta formu,akmeni materidla. Lai iegutunepiecie5amo pec tam Tas vispirmsapskaldlja, slipEja. negajadtri. Atkaribano akmenscietumavienasstundaslaika lidzvairakiem varejanoslip6tno nepilnamilimetra kdtcaurumu milimetriem lzurbt cirvja cilbiezukdrtu. veki iemdcijdstikaipa5asakmenslaikmetabeigas. Tds pamatd To darijaar specidlasiericespalidzlbu. kokavai kaulaurbis,kurugriezaar loka palidzibu. Lai ari cik neticamitas liktos,tie5dmar kauluvai koku var urbt akmeni.Protams,tikai jdzinaviens mazsnoslEpums. Paligdjdryemkvarcasmiltis.Urbis bijaar cauruvidu.To piepildija ar mitramsmiltim,un graudi4i veidojalabi griecietie un asie kvarca loti 2 I 3cm 0 zo5u urbja darba galu. Ar Sdda urbja palidzibu vienasstundaslaikdakmenivardjaieurbtieslidz 3 gamilimetru dzilumd. Ja akmenscirvjakAtcauruma rumsbija 30-50 milimetri, to, cik tad daudzlaika senais amatniekspat6r6jatd izurbSanai, izrelSini pats.Kd 5d darbalieciniekspaliekakmensurbuma tapi4a,t. i., tas akmensgabals,ko izurbj.TAsarheologi nereti atrod cilv6ku dzivesvietukultursldni. Turpatir atrastipusgatavi,aizurbticirvji.Saskaitot visu patEr6tolaiku,izndk,ka akmenscirvivar6jaizgatavot30-35 stundulaikd. Tagadjdpaskaidro, cik dtri akmenslaikmetacilv6ks varejanocirstkoku.DaZaduvalstuzinatnieki veiku5idaudzuseksperimentus. Tie parddiju5i, ka, piem6ram,priedi,kuras diametrs40 centimetri, iespejamsnocirst21 minUteslaikd.Ar dzelzscirvi tas izdardms4 vai 5 reizesdtrdk. DaZino Siemseno cilvEkudarinajumiem ir isti meistardarbi, kasizcelasar vienreiz6ju formuun apstradeskvalitati.To tap5andvarEjabUt pat6rets daudzvairaklaika.Cirvistikaveidotskonkretam uzdevumam.Tas bija ne tikai darbariks,bet ari ie- lerice akmens cirvja kdtcauruma urb5anai rocis- spEkaun varassimbols. 1 - aizurbtscirvis,2 - izurbtscirvis,3-4 - urbumatapinas.

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

13.Ug u n si e g E 5 a n ne a b i j avi e g l sd a rb s nsEnkocini. !,.'|lu"r^s Betkadsdkalietotuguniun kd KdpEcvi4iembija :: 33-'.ar.Csutaliepriek5tedi? ,z_z-.-jauguns?Sdksimar viegldko - otrojautdSakumdta no--- Aro de te pavisamvienkar5a. -a,a gaismu. radds V6lak nepiecie:':3 siltumuun arT =*ta uguniizmantotdaZddosdarbaprocesos, e: ena cep5andun vdrl5and.Pirmaisjautdjumsir sareZgitdks. GrUtipateikt,kad cilvEkipieradindju5i uguni.Tasbijis!oti,lotisen.VarbUtpEczibenssperiena izraisitdugunsgr6kapaliku5dsogles, pusdegu5iekokivi4usvar6jaieinteresEt unvi4iemradds domaparugunsizmanto5anu. Cilv6kisapratauguns lietderigumu un iemdcijdsiekurtun savalditugunskuru.Tad sekojandkamaissolis- droSuun patstaviguugunsiegU5anas veidu mekl65ana. Tadus ari atrada.Uguniieguvano dzirksteles, kas radds, sitot vienu akmeni pret otru vai berz6jotdivus vardsun vieta, saususkokus.DiemZ6lizgudrotaja kurtas notika,mumsnavzindma. Ta prasijalielu Ugunsiegu5ananebijavienkar5a. prasmiun veiklibu.Lai pdrliecinatos par to, velreiz piestdstaparjahuciltsindidnilSi.Vi45 atgriezlsimies to darijatd: griltiiedomdpar lii ugunsurbi "Kautko elementdrdku ties.Tas sastdvno divdmatseviSlldmdaldm- augi)jds un apaki-jds jeb, kd sacija lii, viriS$dsun sievii$ds. Apakidjd dala - b1ffbepavards- ir plakanadl1ila.Tai jdblt mazlietmlkstdkaipar urbEjkoku.Labi iim nolilkam der sauss,ne pdrdk vecs un trauslsvitols vai ciedrs.Ar obsidiananazi 1llild izgrebj vienu vai vairdkusceturtda!collu dziluspadzilindjumusun tikpat daudz seklu rievu, kasiet no padzilindjumiemuz 6$ilasmalu.Padzilindjuma mald,kur sa-kasrieva,iegrieLrobu. AugiEjd dala- patsurbis- ir parastaapalandjaapmErambultaskdta garumd.Tds viensgals pEc resnuma preciziatbilstpadzilindjumam, bet otrsgals ir tievdks.lii parasti lietoja kastaqasn1ju, tikpat labi derEtuozols vai jebkuri cietaks koks. Ugunsurbjaprincipa pamatd ir St1ilamafme4i. Agraisun vidâ&#x201A;Źjaisdzelzslaikmets.

239

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

koncentrEta iedarbibauz nelielulaukumu.Tikaitdddveidd no berzesstarp divdmkoka virsmdmvar iegAtpietiekami lielu karstumu,lai iedegtosuguns.Ci6di izsakoties,dtri un pietiekamiilgi griezt |l1ildiespiestukoka nlju ir visErtakais paqdmiens, ka cilvdka roku kustlbu pdruErst karstumd. Gatavodamies iegAtuguni,lSivispirmspa46maposuiz2AvdtusAnu,augu sEHupAkas vai smalkisaplucindtu vitolal1ksni- un izbdrsttjato pa i$ilas rievu,kd ari uz zemes iis rievasgald. Pdc tam vipi notupds,ar kdjupirkgaluspie zemes;reizEm stiemstingripiespiezdams Slsilas vipi nometdsuz i$ilas ar celiem.lelicisnAjuar resnogalu viena no padzilindjumiem,viqi tds tievo galu sapdma starp taisnamplaukstdmun sdka vildt uz labo pusi, uz kreiso pusi, uz labo, uz kreiso. Vienlaikuslii spieda plaukstasuz leju, it kd dzrdamsrotEjoSonAjudzildkSlyild. No padzilindjumasienipasatdalijdsslkaskoka 5$iedras, pdrudrzdamds zdgaskaiddsvai koksnespulveri,kassdka brAnd un mazlietdlmoL Pakdpeniskiskaidaskluvatumiakas, aizvienlldzigdkaskoka oglei, dAmindca aizvien spEcigdk.Skaidumasaipalielinoties,tdssakaaizpilditarl robu, bet no turienespa rievu pdrcelojalidz pat Slsilas malai un bira zem6. lii sakdpindjaroku kusttbaslidz pEdEjaiiespEjai,nAjagriezastrakdatrumd,un, llk, brDnajd koksnespulverl pekipi iekvElojdsslka dzirkstellte. Te izveidojdsnevispaid padzilinajumd- tur skaidubijapar daudz- bet gan drpus6,robd.No robapa rievuuguntiqa sasniedzauz zemessabErtoposu. Kad posa bija aizdegusies, lii piesviedakldt sausaszales skum1$i,daLas lielakasskaidasun viegliuzplta - ugunsbija gatava." (KrEbere T. lii divds pasaul1s. -

178.-179. lpp.)

Jau Latvijaspirmieiedzivotdji macejaieglt uguni. VarbUt viqito darijaka lSi,varbUtizmantoja akmenus vai to darijacitaveida,mes nezinam.Akmenslaikmetaapmetrluarheologiskajos izrakumos atrastipavardiun citasliecibaspar ugunsizmanto5anu, tadu Sl5ilamdzelii un uguns ieg05ana ar Slgiltavu palidzibu. tr0kstliecibupar ugunsiegU5anu. Dzelzslaikmetd Vidâ&#x201A;Źjais un velais dzelzs laikmets. uguniieguvaar Sl1ilamakmenu palt- Posa, piemdram,izZeveE un sasmalcindtabdrza piepe, var6ja b01 un S(iltavdzellu ieberta kada tllpne, teiksim, govs raga. Tas ldva to lidz ar kramu un dzibu.Tie iegUtigan ka savrupatradumi, gan atrasti Sllelamdzelzi viegli nesat visur lidzi. Ragu ar posu un kramu tureja dzivesvietu gan apbedijumu kultOrslani, inventara. kreisajaroka, bet S(ilamdzelzisanEmalabaja roka.Ar 5(ilamdzelzisita S6ilamakmepi ir ovdlasvaidetrstura formasakmeni, pa krama asdko Sllautnita, lai dzirkstelesiekristuraga.

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

pa kuriem sita ar Sl5aut4ainu kramu,ta iegOstot ar pdreju uz vietsEZudzivesveidu,kam jaunais Kd zindms,mdlsdabd darbavirsmaslabi re- materidlsbija lotipiemErots. dzirksteli.Uz Sllilamakmepu daudzumdun ir dzamas5o sitienurezultdtdradu5dsrievas.St5ittav- sastopamspraktiskineierobeZotd vai ovdlasfor- viegli iegUstams.Udens iedarbibasrezultdtdtas dzelilisavukdrtir plakani,puslokveida mas no dzelzsgatavotiriki. To materidlam(dzelzii) klUstmikstsun plastisks,kas lauj izgatavotvisdaZdAtrastaispa4emiens,kd piedotastddas ipa5ibas,lai, nondkotkontaktdar ddkdsformaspriek5metus. palidzibumdlu var pdrv6rst Protams,ka viend,td ar apdedzind5anas kramu,rastoslabadzirkstele. pav6radrkdrtigipla5asiesp€akmenscietd materidld, bez naviedomdjama otrdgad-rjumd ugunsiegU5ana jas td izmanto5and. Keramika posas. ldvasenajamviets6dim radit nepiecie5amds formas, izmEra un tilpumatraujau lespEjams, ka akmenslaikmetdcilv€kimit4u kus visdaZdddkajiem saimniecibas uzdevumiem izmantojane tikai pavardus,bet jau apgaismo5anai piena tauku, medus, Udens, un citu Sl5idrumu, ari ipa5usgaismeklus.Td arheologi,p6tot dzivesgraudu, kalt6tu augu, miltu un citu beramulietu vietas,atraduSimazasmdlablodi4as,kuruaugSdald glabd5anai, gatavoSanai. Ediena Keramikasizstrav6rojamsapdegums,kamErto dibensir bez apdejaund par ddjumi kluva vienu no spilgtdkajdm guma. Latvijdtddas blodi4asiegUtastev pazistalaikmetapazimEm.Malatraukuuzvaras majdUZavasSdrnatesapmetn6un citur.Zindtnieki zemkopibas gdjiens pirms9 gadutUksto5iem. sdkds Tom6rkledomd, ka 55dostraukos,izmantojotdegli,varEja jotdji priek5roku v6l ilgi deva izstrdddjumiem no dedzindtro4u taukus,td radot gaismu.Gandrizkd svece.Sads gaismeklissalidzindjumd ar sve(aina dddm,koka,metdla.Lietojotmdlatraukus,viqritos aptinaar dddm,kokamizdm. koka zaru, skalu bija ugunsdro5dks un Ert6ksliejautdjumdparto, ZindtniekuvidUnavvienprdtibas toSanai. pie kd tad isti cilvEkinondku5i atzipaspar keramikas izmanto5anu. Dalaarheologuuzskata,ka visssdcies pitajiem groziem. ar Tos,lai padarituUdensnecaur14. MElsp6rvEr5aspar keramiku laidigus,varEjanoziestar mdlakdrtu.Nejau5ibas vai rlcibasrezultdtdSddamgrozamnondkot apzindtas Ne vienmErlldz ar jauna un lietderigamateridla ugunskurS, td kokadalasizdega,bet mdlspdrv€rtds atkld5anusdkastd pla5aizmanto5ana. Tas parasti keramikd,saglabdjotgrozaformu. Td, iespEjams, notiektikai tad, kad radusiespraktiskanepiecie- raddspirmieapdedzindtie mdlatrauki. Samibap6c 5i materidla.PiemErstam ir ari kePirmiepodniekisdkotn6ji izmantoja m6lu,kasbija priek5: dzivesvietastuvumd. To attirija tikai no piemaisiramika- no m6la gatavotiun apdedzindti meti.lr zindms,ka pirms25 gadutUksto5iem ma- jumiem.V6lakvili iemdcijdsatSfirttd vai cita mdla mutumedniekieehijd Mordvijdno mdlaveidoju5i labdsun sliktdsipa5ibas. Vi4iembijajdatrisina divas n elie lasf i g 0 r i 4 a s- ci l v6 ku s,ma mu tu s,zi e me!- problEmas. tirs jeb treknsmSlsir nepiemErots loti brieZus,lddus.Tds turkl6tapdedzindtas ugunskurd. traukuveido5anai. Tasir pdrdklipigs,26vEjotplaisa, pla5dkupielieto- kaspadaraneiesp€jamu Tadujaund materidlaizmanto5ana apdedzind5anu. TdpEctika jumu neieguva.Senieklejotdjisavustraukusgata- lietotimdla liesindtdji.Tam piejaucadaZddasgan vojano dddm,kokaun citamateridla. Vi4iizmantoja organiskas, gan neorganiskas vielas- salmus, pat dzivniekugalvaskausus.Mdla trauki nebija dzivniekuun putnumEslus,smiltis,sasmalcinatus jo ir nepietiekami gliemeZvakus. piem6rotiklejotdjudzivesveidam, Ari dabdsastopamimdli,kurosneortriecienizturigi un tdp6cne6rti.Tiepla5iieviesdslidz ganiskieliesindtdjijau ir pietiekama daudzumd. Tdds

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

mdlsbija mazaklipigs,labdk tur6ja formu,dtrdk Kd radaarheologuveiktiepEtiZuvaun neplaisaja. jumi,tad Sddiliesindtdji veidoja|dz 4O% no mala masas.Otra problEmasaistijdsar pareiza0dens Ja mdla masaipielEjapar daudzumanoteikdanu. pirms maz udens,tad ta saZuvaun saspr6gaja, Ja Udensbijapar daudz,tad trauksbija izgatavots. un netumalslipapie rokdm,traukasienasnosEdds nepiecieSakeramikai r6ja formu.Visvienkdr5dkai sastdvEjano sagdddto mAsmalamasasgatavo5ana un sasmalcindSanas, atmalagabalusadauzi5anas piemaisijumiem, nepietiri5anasno nevajadzigiem visatd un Udenspievieno5anas, cie5amoliesinathju 5o sagatavoLaikagaitd,papla5inot samaisi5anas. Sanuar jaundmdarbibdm- malanogatavind5anu, t. i., ta tur65anuk6du laikutum5aun mitrdvietd, un citamdarbibam, tapat izsalde5anu, samalSanu seniepodniekiiemdcijasiegutarvienpiemErotdku keramiku. masuun izgatavotaugstaskvalitdtes Traukusveidojaar rokam. To darija divdjddi. Traukuvar6jaizveidotar pirkstupalidzibuno viena izgam6lagabala.TaduSdddveiddbija iespEjams tavotizm6rosnelielasblodi4as,podus.Lielostraumdlagabaliem, kus darinajavai nu no atsevi5fiiem vai vai no mdlalentes,to spirdlveidd tos savienojot, gredzenveidd liekot kdrtdmcitu virs citas. Savienojumavietasaizpildijaun virsmunolidzinaja. SaOa veidot visdaZdlentveidatraukuizgatavo5ana ldva ka dakd lielumaun formastraukus.Interesanti, reizEmto izskatsbija noskatitsno cita materidlatilpdoma,ka senogrie(u nem.Ta,piemeram, arheologi vina krukasradu5as,atkdrtojotmald adas maisa formu.Sakotneji,iesp6jams,ar traukugatavo5anu vairdknodarbojas sievietes.Lrdzar podniekaripas ievie5anos SisamatspdrgdjavirieSurokds.Uz traukiem,kas veidotiar rokdm,neretiatrodpirkstunopectiem nevarnoteiktdarindspiedumus. DiemZ6l tdjadzimumu. Podniekaripasizgudro5ana bija nozimlgssolis Malatraukuveido5anaar rokdm keramikas raZo5and. Td ir iericetraukugatavoSanaiA - no viena gabala; B - no mdla lentes spirdlveida;C ar rotejo5asripas palidzibu.Podniekaripa deva lentes gredzenveid6.

no mala

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

gadiem.Ar podniekaripu SenajdEgiptdun Indijd pirms5000gadiem.V6ldktd pakdpeniski strdddju5i izplatijusies talakun sasniegusi ariEiropu.Podnieka ripa VidusjUras krastossastopamavismazpirms 4000 gadiem.Latvijasteritorijdtd paradaspirms 1000gadiem. Ar formasizveido5anu darbspie malatraukav6l nebeidzas.Tas jdizldvd un jaapdedzina.Zave5ana prasijadiezganilgulaikuun nepartrauktu darbibu,jo jdgroza, traukibija lai panaktuprocesavienmeribu. Ja 0densizvadi5ana no mdla masasnotikapdrak ja Zav65ana strauji,traukisaplaisaja. Savukdrt, bija nepietiekama, apdedzina5anas laikd,Udenim strauji iztvaikojot, traukssaplisa.Redzi,navnemaztik vienkdr5itiktpiemalapoda! pie kurassakasm6laparMinimald temperatura, v6r5anaspar keramiku,ir 400 "C. Pavardsun ugunskursbija pirmds trauku apdedzina5anas vietas.Te sasniedzama 650'-800 'C temperat0ra bijapietiekama, lai iegutuakmenslaikmetasadziv6 lietojamukeramiku.Tadupie tdda karstumamala vdl tom6rnesakusastiklveidigd daliryas masd.Tas Mila trauku veido5anaar podnieka ripu notiekpie augstakdm temperat[rdm. Sadiapdedzindti trauki izcelasar lieldkuizturibuun masas mazakuporainibu.To varejaizdarittikai specidlds iespejutraukusdarindtiev6rojami atrdk,kvalitativdk krasnis.Kadpirms6000gadiemLatvijamUsusendi un skaistak.Lai ar rokamno malalentesizveidotu uzsakasavupirmotraukuapdedzind5anu pavardos jau lielusareZgitas podniekiem formaskr1zi,bijanepiecie5amas vai- un ugunskuros, SenajosAustrumos ndkasstundas.Ar podniekaripu to bija iespEjams bija uzkratapieredzekra5r,ru izmanto5ana. Jasaka, ,.'eiktnedaudzds minUtEs. ka cilv6kidaudz laika pat6r6ja,kamEriemdcijas paliktni,uz kuranovietoja izgatavot Visssakdsar vienkdr5u kvalitativu keramiku. Sis cel5nebijaviegls. ::coSotrauku,td nov6r5ot paaudzes. traukapielip5anu Nomainijds zemei. daudzas Bija nepiecie5ami =a <tnivarejapagriezt, laiatvieglotu darbu.VEldkar tuksto5iun tUksto5i neveiksmlgu m6ginajumu, saas"sralidzibupaliktniiestiprindja k6dd pamatnE. plisu5utrauku.Un vEl - uzkrdldszind5anasdeva G*eir:]lc ar roku,podnieks pieredziugunsizmanto5and ieguvapietiekamu mala neatsveramu ari citas p ras E-e5ands trauku.Un cilv6kadarbibasjomds. dtrumu,lainotdsveidotu vlsucedzot paliktnisavienojaar spararatu,kuru Latvijd mdla trauku apdedzindSanas krdsnis griezaar kanu. atrastas11. gadsimtasla4osKrustpilsAsotesun Arheotogiem pilskalnos. ta ari nav izdeviesnoteiktun vieno- Daugmales Tds celtasno akmeniem un ties par podniekaripas izgudroSanas vietu. lr mdla.Krasnisbiju5asieapalas formaslidz1,7m diazinams.ka SenajaSumerato lietoju5i pirms6000 metra.DiemZ6l tds saglabdju5ds tikaida!6ji.Trauku

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

Malatraukuapdedzina5ana ugunskura

Mdla trauku apdedzind5ana podnieku krdsni

VAIVIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

apdedzinA5ana, notikusi iespdjams, 56di.Krasniuz :aurumotamdlaklonanovietoja apdedzinamos trau<us.Pa caurumiem no kurtuves, kas atraddszem gaiss. <lona,plUdpkarstais Senodzivesvietu arheologiskajos izrakumos mdla :'aukulauskasir visbieZAk sastopamie atradumi. To skaitsvar bUtloti iev6rojams. Ta, piemdram, Daugrnalespilskalnd vairdknekd200000lauskas iegOtas no traukiem,kasgatavotiganar rokdm,ganar podniekaripaspalidzibu. Keramika atSfiirigam etniskam ja uzgrupambija daZdda.Par to tu parliecindjies, manlgilasijilll nodalu.Seniepodniekicie5itureju5iespie jau ierastajam traukuformdm,rotd5anas paryEmieniem. veidiem,gatavo5anas Taslaujarheologiemp6ctraukulauskdmnoteiktattiecigocil5uizplatibasrobeZas, pEtitcilv6kuparvieto5anos, mai4as un tirdzniecibas sakarus. 15.No graudberZalidzrokasdzirnavdm Seniemednieki,zvejniekiun baribasauguvdc6ji sdkotn6ji Edaipa5ineapstrdddtu baribu.Tikaiuguns pieradinA5ana paveracelu galas un citu produktu cep5anai.Cepa gan tie5i uz liesmas,gan ietinot lapdsvai pdrkldjotar malu un ieru5inotogl6s,gan kopa ar nokait6tiemakme4iemnovietojotipa5ds bedr6s.Edamassaknes,sawalasaugusunto graudussasmalcindja ar graudberlapalidzrbu - uz liela akmensvirsmastos saberzaar mazdkuakmeni.V6l piestds.Akmensvai baribasaugus sasmalcindja kokadobumdieb6rtdsEdamlietas sagr0daar stampas palidzibu.Ja medniekiem gadijdsiegUtvairdk galas, nekd vareja patEret,to 26v6jaugunskura dUmos,kaltEjavirsugunsvai saul6.Sadisagatavotu barlbubijaiesp6jams ilgdkulaiku. uzglabat MalatraukipaverajaunasiespEjas pdrtikasgatavo5anaun produktuuzglaba5and. EdienuvarEja varit,uzlabojdstd cep5ana.Pirmajosmdlatraukos vdriSananotikavienkdr5i - tajosievietojanokaitetus akmenus.Cilv6kudzivesvietds arheologu Miltuiegiisanaar graudberiiem

245

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

Miltu iegE5ana ar rokas dzirndm aci maltuve;B - rokasdzirnuuzb[ve; C - ar vienu roku bErtdzirnakmens A - dzirnakmeliDaugmalespilskalna11.gs. kult[rslanikonstatotaja pati gruti, vilka tai bija mal6jai, vilka; arklu gruti kumelir;rS arajam, "Saka, teic: graudusun ar otru roku grieztdzirnasnebijaviegli;tautasdziesma " dzirnavinas.

AKMENSCIRVI VAIVIEGLIIZGATAVOT

griezaar tam trasto traukuiek5pusEverojamsmelnsapdegums, malumamiltus.Aug56jodzirnakmeni piesietu rokturi. par gatavo5anu Viqti vdrlja tajos. nas liecina ediena pufas. cepa neraudz6tumaizi.Nepiecie5amo Dzivesvietds reizEmbija uzkrdtasun glabdjds miltu graudurezerves.Lidz Simzindizmantojd visai iev6rojamas iegu5anaiari zemkopjigadu tukstoSiem graudberZus. lieldkos mos krdjumus arheologiatradu5iT6rvetes vdcEju lietotos badbas augu iau pilskalnd gadsimta 12. sldni.Tur 160m2lielaplatibd Mittupagatavo5ana bija fiziskiloti smagsdarbs. parddiju5i,ka vienasstundaslaikd, tika atsegta10-25 cm biezagraudukdrta.Graudu Eksperimenti svarsbijavismaz18t. lbtojotgraudberzi, var6japdrv6rstpar miltiemtikai kopEjais graudu. Piestdno nepilnupuskilogramu sausurudzu izndca rupjdkas miltus. Tur nevareja iegUt Eraudiem vai smalkdkaspdrslas,kas neder6jamaizescep- 16.Par lidumu liSanu,labibasaudzE5anu, graudusasmalcind5and nodro5indja mdjloputurE5anu Sanai.Progresu kd daudzucituseno rot6jo5idzirnakme4i. DiemZEl, izgudrojumugadijumos,to autors mums nav Latvijasiedzivotdjiar lopkopibuun zemkopibu Eiropd salidzindjumd dzirnakme4i zindms.Visticamdk, ka rotEjo5ie ar 5o nodarbesveidupirmatkldjEjiem meklEjumu sdkanodarboties iepriek56ju radu5ies 5. gs.pr.Kr.ilgsto5u vElu.Tasnotikavairdknekdpirms un eksperimentu ce!6,turkldttas noticisvienlaicigi 4000gadiem.BetTuvajosAustrumosmUsdienu lrddaZdddsViet6s. kas,Sirijas,lr6nas,Jorddnijas,lzra6las,TurcijasteriLatvijd graudberZikonstatEti1. g. tUkst.pr. Kr. torijdtas notikajau 9.-8. g. tUkst.pr.Kr. Doles(ivutdzivesvietds - KoknesesMUkukalna, To gr0tiiedomdties, bet sensenoslaikosvisuLatTo apakSejie, rite4a viju, tdpat kd visu Eiropu,atskaitotstepesrajonus, kalnanocietindtajds apmetn6s. lielumaakme4iir ar plakanuvai nedaudziedobtu sedzabiezimeZi.MeZu masivosno kokiembrivas dOreslielumaakdarbavirsmu,turpretiaug5Ejiem, bija tikai nelielasplatibas.Tddas bija upju krastos. meniemir ieapalasformas,tie ir labi sa4emami piem6rotidabasapstdkli Zemkopibai un lopkopibai vairsnelietoja un rokd.Ap 1.0.gadsimtugraudberZus Daugavas bija upes lejtec6 ar tds senlejuun viegto vietd ndca dzirnakmeqi.Tie iegUtiAizkraukles, pla5dmzdlaindm ldm, sam6rd augligdm augsn6m, pilskalnos, MeZotnes KrustpilsAsotes,Daugmales, palienEm. To apliecina mUsu sendu atstdtoarheosenajdciemdun citosarheoSalaspilsLaukskolas logijaspieminekluskaits. Te gar upes krastiem logijaspiemineklos. atradumu.Sis tt. 25km gardjosldarheologiatradu5iveselas7 bronPastdsti5u tev par Daugmales apmetnesjeb pilskalnus, gadsimtarokasdzirnavas,iespEjams, izskatijdsap- zas laikmetanocietindt6s un nenocietindtds apmetnes. mEramta. 40 centimetrudiametrdlielie,17 centi- kur nu vElkapulaukus Nodarbei ar zemkopibu bija nepiecie5ami lauki, bija novietotisilesveida metrubieziedzirnakme4i zemjutr0ka. To pietiekamddauplatums85 bet izmantojamu kokatrauk6.Td garums270centimetru, dzumd var6ja iegOt, tikai atbrTvojoties no meZiem. Apak5Ejais dzirncentimetri, augstums35 centimetri. nekustigi.Td centracau- Seniezemkopjisdka list lidumus.Tas bija fiziski akmensbija iestiprindts rumd atraddstapa. Uz tds gulEjaaug56jaisdzirn- smagsdarbs.Ar ta laikagalvenodarbariku- akjeb aci menscirvinebijaviegliizcirstlieludaudzumu koku. akmens,kas balstljasuz savdviduscaurumd iestiprindtaipa5a 5l56rsi5aleb Sl5ieni5a.Aci mal- Tdp6cvipicentdsdaZddiatvieglot5o darbu.Kokam attdlumustarp varEjanopemtmizu,var6jato aizcirst,tad tas ar SanaslaikdbEragraudus.Regul6jot dzirnakmeniem, varEjaiegUtrupjdkaun smalkdka laikunokaltaun bijaviegldknocErtams. Ar to liduma

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

li // l tl '

vt 'l(l

, I I

'm,l

),,

/,,44 'fuz'124

-\rr.l -2"''

-1

Liduma li5ana

ry ffi

CIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOTAKMENS

249

'<l

Zemkopibas pirmsakumi apmetncatsegtaskasarklaatstataspedas nocietinatajd Dievukalna arsana;B - Lielvdrdes izmantosanu A - tirumsnozimejalopuvilc6jsp6ka 1.g. tukst.pr.Kr.pirmaPuse.

RE C EL V ED ISLA TV IJA SS E N V E S TU

IJU

Kd5arkli.Bronzaslaikmets.

iekafto5ana nebeidzas. Kokusvajadz6ja sadedzindt, tirumi. Tajos augsni vareja meslot ar mdjlopu turklatta, lai pelnivienmErigi kl6tosvisatopo5aja m6sliem.Arheologiskajos izrakumosiegUtiedzivnieku lauka, lai uguns iznlcinatuari nezalu un koku kauliliecina,ka audz6tikd liellopi,ta siklopi.Interesaknes.Pelnisatur6jaminerdlvielas un bijaveftigs santi, ka cukas varam uzskatitpar taddm ka zemaugsnesmeslojums.ArheologsJ. Graudonisn kopja palidz6m augsnes irdinS5and.CUkas tika apr6(indjis, ka 5 cilvekit ha lielalidumaiekarto5anaiizdzitastiruma,kur tds, meklEjotedamas saknes, var6japatEretapmEram 70 dienas. labi pdrrak4djazemi. Protams,cilvEkampa5am tik Ugunsiedarbibas rezultatd irdenuk!uvuSo augsni un ta pec tam vel bija jdstrddaar kapli.-Viegl6k un palidz6ja apstraddja ar kapliem.PEctam s6jas6kluun vElak 6trdk uzirdindt augsni arkls, ko vilka novdcaraZu.Kad zemesavuauglibuzaud6ja- un dzivnieks. tas notikadtri,pat p6c 3-5 gadiem-, seniezemArklav6stureiesniedzas6000 gadutdla senatnE. jaunulidumu.Vecaja Pirmie,iesp6jams, kopjilaukupametaun iekartoja to saka lietotsenieDivupesiedzlpEc 30-40 gadiem. votdji.Zinatniekiuzskata,ka Eiropdarklazemkopiba vieta vi4i varEjaatgriezties Dzivesvietutuvuma ar laiku izveidojaspastavigi ieviesusies 3. g. t0kst.pr. Kr. beigas.

A,lt97ltl617 0

3cm

Da u g ma lespils k alndieg ri ta i sn o b ro n z a sd a ri n d ta i ss i rpi s. 2 -t^,'. E t uk s t p' . K r .m i j a .

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

251

jau bronzaslaikmeta Latvijdarklsbija pazistams Dievukalna Lielvdrdes Par to atradumi stdsta ','idU. nocietindtaja apmetn6.Te arheologi,kad bija norapamatzem6 iev6ku5isabErtozemesaizsargvalni, roja divainasaugsnes svitras. Tds bija 3-5 cm platas,lidz 3 cm dzilas,5-20 cm attdlumdcita no citas.Svitraskrusteniski5(6rsojacita citu. Sddas pedasbija atstdjiskd5arkls.Tas ir primitivszemes ar5anasriks, ko izgatavojano lika zara vai saknes, kurai piestiprinatsrokturis. ArheologeA.Zariqa Dievukalna arklapEdasdat6jusiar 1. g. tukst.pr.Kr. sakumu.Kokaarklutdldkajdattistibdtiem tika piestiprindti cietakamateridlauzgali- leme5i.Atradumi Doles (ivutkalnapilskalndapliecina,ka Latvijas bronzaslaikmetaarajs lietojisari akmensun raga lemeSus. Labibunovacaar sirpjiem.Tie ir kdtd iestiprinati liki asmepi-labibasgrie5anai.Daugmalespilskalnd arheologiatradu5ino bronzasgatavotusirpi. Labibas novakSanai izmantojaari tadussirpjus,kuriem asmeniveidojakramapldksnites, iestiprindtas kaula, kd ari raga vai koka tur6tdjaietvara.KopSdzeJzs laikmetasdkumasirpjusgatavojano dzelzs.Sai laikd labibasnovak5anai, zdles plau5anailietotos darbarikuspapildinaizkapts.Tas zindmaskop53. gadsimta.Sendkieizkaptseksempldri atrastiRietumlatvijdun iegOtiRucavasMazkatu2ukapulaukd. Daugavaslejtecesbronzaslaikmetazemkopis bija ari lopkopis.Mes nevarampateikt,ar ko vip5 nodarbojies vairak.Arheologidomd,ka laikagaitd zemkopibas lomapieaugusi. Runajotpar lopkopibu, galas dzivnieksbija c0ka. Partika visizplatitakais plaSiizmantojaari zirgu.Liellopidevane tikaigalu, ddas,kaulus,bet arl pienu.Bijajdpaietzindmam laikam,kamerno td iemdcijdsgatavotsieru,biezpienuun citusproduktus. So prasmiapguvabronzas laikmeta beigas.Parto liecinaDolesKla4$ukalna un (ivutkalna nocietindtajdsapmetnEsatrastds no maladarindtdskdstuves. AitasturEjagalasun vilnas iegOSanai. Lopkopibapav6rajaunasiesp6jasapg6rba gatavo5and. MUsusendiiemacijdsdarindt vilnasaudumus. Labibasnovdk5anaar sirpi

>iuittt515

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTU RE

17.CilvEksdarinasev apgErbu

\T7 /r

Siltajdszemâ&#x201A;Źspirmajiemcilvekiemlielasvajadzibasp6capgerbanebija,kautari naktistur varEja b[t v6sas.Leddjutuvumddzivojo5ie seniemamutu un ziemelbrieZu mednieki bez apgErba vairsnevarEjaiZikt.Ar ugunskura.siltumu viennepietika. Apg6rbugatavojano dddm.Sdkumatas bijavienkdr5s uz pleciemuzmestsddas gabals- apmetnis, ap viduapliktsadasgabals- gurnuauts.V6lakiemdcijdsgatavotsareZgitdku ap$6rbu.Adassastiprindja sa5ujot.Pardiegiemizmantoja dzivnieku dzislas,no augiem gatavotuspavedienus,Sdas sloksnites. Adatasbija izgatavotasno kaulaun koka. Adu senajiemmedniekiem netrUka. Tapatvi4iem grutibas nekddas nesagdddja to novilkSana nogalindtajiemdzivniekiem.Tadu talak viss jau vairs negajatik gludi.VajadzEja iemdcities ddasapstrdddt ta, lai tds k!0st mikstas,elastigasun piemerotas apgErbagatavo5anai. Tas prasijadaudzpU!u.Bez talakasapstradesdda vai nu sakalst,vai saplst atkaribdno apstdkliem, kurostd atrodas.Pirmaisun pats galvenaisuzdevumsbija ar krama kasikli nokasitzemddaskartuar taukaudiem. Adu mErceja 0deniun Zaveja,un kasija.Tds apstradipabeidzaar virsddasapstrddi.Apmatojumuiztirija,bet varEjato ari da!6jiapgrieztvai atbrivoties no td pavisam.Mikstind5anasnolUkd5du vEl ieziedaar dzivnieku taukiem. Apg6rbasasprau5anai izmantojaadatas,sapoga5anai- pogas.Tambijaari rotdjo5a nozlme.Saja nolIkarotadatdm veidojaskaistas formas,ornament6tasgalvas. Kur tas bija iesp6jams, ap$6rbudarindjaarl no augiem.Cilv6kiapguvavi5anasun pi5anasmaku. Apmetni,kas aizsargdja no saules,vEjaun lietus, varejauzpitkautvai no zdles.Tdddpa5dveiddbija iesp6jams izgatavot no kokamizasapavus. Adu apstrade

,//,

'""

t'qt-t%

,ffi>,*-'uM

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

253

paqemienibija Pirmiepavedienuizgatavo5anas pavisamprimitivi.AuguS(iedras,dzivniekudzislas, vilnuvienkdr5i savijaar pirkstiem. Seniecilv6kiar to neapmierindjds. Paligdtika rlemta koka nUjila. V6lakto papildindja Ta tapa v6rpjamd skriemelis. vdrpsta,kura tad gadu tukstoSiem uzticigikalpoja daZddumateridlupavedienusavErp5anai.Tavas iiots'r vecvecmdmipaskdjminamaisvErpjamaisratipS Eiropaieviesas tikai15.gadsimta beigds. V6rpjamdvarpstasastdvno vdrpstasun skriemefa.Vdrpstair no kokadarindtslidz 40 cm garS, 1-2 cm resns irbulisar nosmailindtiem galiem. Skriemelis var bOtno akmens,mdla,kaula,dzintara vai cita materidlagatavotaripa ar caurumucentr6. To uzmaucavdrpstai,lai td labdkgrieztos.Parasti skriemelibija3-5 cm diametrd. Aitasvilnaun vdrpjamd vdrpstapavEraceluvilnas gatavo5anai. auduma Jaunais,vieglais,elastigais, plastiskais, siltaismateridls apgErbadarindSand bija neaizstdjams. piev6rp5anas. Bet nu atgriezisimies Vilnu tirija, ja vajadzigs- mazgdja,lSemm6ja. Kad td bija sagatavota, kodaluuzspraudauz koka n0jasar sazarotugalu.So vienkdr5o vilnasturEtdju, spr6slicaspriek5teci, var6jaiedurtzeme,aizbdztaiz jostas,turetiespiestustarpceliematkaribdno v6rp6jasv6l65anas.Ar kreisoroku virla no kodalas izvilkavilnuun ar labasrokaspirkstupalidzibuuzsdka pavedienav6rp5anu.Kad tas bija pietiekami garS,vErpejapavedienagalu apsejavdrpstaivirs skriemela.PEctam to spirdlveidigi no apak5asuz augsuuztinauz varpstas.5o tinumupabeidzaar cilpuvdrpstasgal6. Talakav6rpejasdarbibabija Sdda.Vi4aiegriezavdrpstu,kurakarajdspavediend. Varpsta,rotejotun vienlaicigi ar savusvarustiepjot pavedienuun izvelkotvilnu no kodalas,jau taldk vErpapavedienu. VErpEjaar kreisoroku reguleja vienmeriguvilnaspadevi,bet ar labo roku r0p6jds par vdrpstasdarbibu.Kad pavediensbija sav6rpts pietiekami garS,to uztinaatkalno jauna.Ta tas turpinajds,kamerbijasav6rptsnepiecie5amais vilnas VErpjamdsvarpstasskriemeli.Dzelzslaikmets. daudzums. 1-4,6 - mdls,5,7-12akmens.

g#?

*iF,w"-

CELVEDIS LAWIJASSENVESTURE

254

Horizontilie auiamie stivi

VErpjami varpsta darbibd

Latvijdv6rpjamavarpstalietotakop5bronzaslaikmeta.Tds kokadalasarheologiatradu5ireti,jo koks sliktisaglabdjas. VdrpstasiegutasDrabe5uArai5u jau lield ezerpili,Koknesespilskalnd.Skriemelus gansievieSu skaitdatrodgandzivesvietu kultUrsldni, apbedijumos kapulaukos.To izgatavo5anas materiali,ka jau minets,var6jabOtvisdaZdddkie. VisbieZdk izmantotsakmensun m6ls. Skriemelusvars svdrstdsno 5 lidz60 g. Zindtnieki doma,ka ar viegldkajiemno tiem verptavilna,bet smagakieizmantotilinuvErp5anai. Pirmosaudumuspina.To darija,izmantojot vienu adatu.Pirmasau5anasiericesradaspirms7-8 gadutUksto5iem. Tds bija horizontalie un vertikdlie stavi.PEcaudumaparastivar pateikt,kurd auZamie no tiemtas austs.SenajdEgipt6vairakizplatitibija horizontalie auZamiestavi,bet SenajdDivupevertikalie au2amiestavi.Eiropasiedzivotaji vispirms lietojavertikalosauZamosstdvus.LatvijassenAkie zinamiesaglabdju5ies audumiattiecasuz 2.-4. gadsimtu. Tie atrastiRucavasMazkatuZu,

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

.S-

VertikElieauiamie stdvi

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

llesGaili5uun citosagradzelzslaikmeta kapulaukos. Sie audumiaustivertikalajos st6vos.HorizontSlie auZamie stavipiemumsieviesu5ies tikaiar 12.gadsi m t u . Kdditad izskatijasun ka darbojasvertikalieauZamiestavi?Si iericebijavisaivienkar5a.Td sastavejano diviemkokiemar staklemto viendgala,tris 5[6rSiem- velku turEtdja,velku Sl5ir6ja, velku dalitaja,kd ari atsvariem.No kokiemun S(er5iem izveidoja vefiikaloauZamostdvurami.Tasnotikatd. Kokugalosar staklEmievietojavelkuturEtdjajeb xxxxxxx bomjagalus,tiempret6josgalospiestiprinaja velku xxXxxxx dalitdjagalus.PEctam pie velkutur6tajaik pEc noteiktaattalumapies6japavedienus - velkus,kuri veidojatopo5aaudumapamatu.Pavedienu brivajos galosiesdjaatsvarus,kastos nostiepa. Pdravelkus parlikaviendpusE(priek5pus6), velkadalitdjam bet nepdra- otrd pus6 (aizmugur6). RdmjavidUatradasvelkuS[ir6js. Tam ar pavedienupalidzibupiesEjaaizmugures velkus.Ja tagadaud6japacElaun pavilkauz savu pusi velkuS(ir6ju,tad tas cauripriek56jiem izvilka aizmuguresvelkus. Au5ananotika,velku S(ireju x pacelotun atlaiZotun katrreizcaurivelkiemizvelkot x xx xx pavedienu horizontAlo - audu.Simnol0kamkalpoja x xx kokanUjila- Saudekle, uz kurasbija uztitspavediens.PEckatratddavilcienaaudejahorizontdlo pavedienuar ipa5uriku- sistavu- piebidijaiepriek56jamaudam.Ta, pavedienup6c pavediena, tapa audums.VertikAlie auZamie stdviparastibijapieslieti pie celtnessienasvai cita atbalsta.To sdnu kokus varEja iedzit zemE, kas ldva vertikdlosstdvus novietotpat pagalmavidU. lll nodalasbeigdstu uzzindjipar daZddiem audumuveidiem.Tagadp6c iepazi5anas ar vertikdlaxxxxx jiem auZamajiem stdviemm6s varamsarunuturx .x .x x x pinat.Bet vispirmstev vel jazina,kas ir nitis.Tie ir x x x x tie dieguapli5ipie S[ir6ja,caurkuriemizvilktivelki paceltvai nolaisttos. Tatadsenakieir viennolOka kartna,cetrni5utrini5aun trisniSutrini5aaudumi. Vienkartnikatrs otraisvelku un audu pavediens A udumu vei di krustojas. Td izau5anai 2 - cetrni5u nepiecie5amas trinitis,3 - trisni5utrinitis. tikaidivas 1- vienkartnis;

AKMENSCIRVI VAIVIEGLI IZGATAVOT

Azijd,Sinajaspussald n[&rtrartas.SaOsaudumsveidojasstingrsun ciets. bUtvisailielas.Ta, piem6ram, izrakts 100m garum6, no tdm senais karjers kddd detriat5lSirigivelku kni5u trinitimjau nepiecie5ami platuma,9 Laiatvieglotu rudasrakm dzilumd. un ni5ukdrtas.Katragdjiena,velkiun audi 10m snEvo$<li palidzibu Ar nereti izmantoja uguni. ugunskuru Sanu, pa *r.stojoties,pdrsedzdivus pavedienus vienu pec bet tam tiem uzieja cietos ieZus sakarseja, pavedienuuz priek5uvai atpaka!nekd iepriekS6jd plaisd5anu. Ar laiku 'rrdd. Divasni5ukartastiek paceltasuz augSu,di- udeni,kassavukdrtizraisljaieZu pazeme. metalu ieguva r0du arvien vairAk Sekojot 'rasnolaistasuz leju.ietrni5u trinitivar6jaaust ari gari rakti ieZiem, tika veidotas Sahtas un saturo5iem ar ltrimni5ukartdm,vienaskarlasvelkusatstdjotbri pazemes To koridori.lzraktorUdusasmalcindja. sasvitras. vus.Simaudumamrakstuveidodiagonalas Tur maisos,somas,kurvjosun izvilkavirszemE. Trisni5utrinitim raksturigstas, ka abas auduma b6ra apdedziv6l sikdk, mazgdja un rUdu sasmalcindja pusesat5l5iras. ViendpusEparsvardir velki,bet TadrUduvanaja.To saucpar rUdasbagdtind5anu. otrd - audi. Trisni5utrinitisir biezaksaudumsun râ&#x201A;Źja kausEt.To darijaspecidldskrdsnis.Lidz galam virsdrEb6m. labipiemerots izdaritari ugunskurd. navnoskaidrots, vaito nevarEja lr zindtnieki, kuri domd,ka metdlukausE5anas pirmsdkumi to noaizsdkastieSitd. Citi zinatnieki Tdsvar6jabUtzem6 liedz.KrasnisbijalotidaZddas. 18.Rtida pdrvEr5asmetdld. Metdls pdrvEr5as izraktasbedres,izliktasar akmeliemun izziestas ar priekSmetd mdluvai ari tikaiizziestasar mdliem.TdsvarEjab0t no akmensun mdlaveidotasvirszemeskonstrukKrdsniskdrtampildijaruduun kokaogles.Lai cijas. Bet kur mUsusendiieguvabronzuun dzelzi? vajadzeja sasniegt1083'C lielutempeliecina,ka vili bronzuiepa- var5izkustu, materidls Arheolo$iskais pie ratUru. Alva kUst mazdkas- 232"C tempe1. zina 2. g. t0kst.pr. Kr. vidU, bet dzelzi Bet, lai no rudas iegUtualvu,nepiecie5ami raturas. g. t0kst.pr.Kr.paSasbeigas.Citdszemdstas notika 900"c. ieverojami agrdk.Arheologidoma,ka SenajosAust' Metdlu iegU5anaviscie5akaveida saistita ar aizsakumimeklejami meZu.No kokiemieguvakokogles, rumosbronzasizmanto5anas ar kurupalidzibu pirms 5000 gadiem, bet dzelzs- pirms 4000 krdsnivarEjasasniegtnepiecie5amo temperatUru. gadiem. Ne visu raktuvjutuvumdbija meZi.Tosdiezgandtri Bronzair vara un alvas,cinkavai cita materiSla ariizcirla.Tdp6cneretisenajiem metalurgiem ndcAs Tas pdrvietotrUduvisai iev6rojamos LatvijaSisr0dasnav atrodamas. sakausejums. att6lumos.Lai tu jdiegUst mairyas ieg0tupriek5statu nozim6,ka visabronzavienmerbija parbronzaslaikmetamet6laiegUvai tirdzniecibas ce!d. RUdutrUkumsveicindja5o Sanasapjomiem,min65udaZusskaitlus.Viendno ddas, iev6rojamdkajiem noderEja dzintars, sakaruattistibu.Pretmaipai Eiropasbronzasapstr6descentka riem,kur5atrodasSodienasAustrijasteritorijdMiluzskata, vasks,medus,varbUtarivergi.Arheologi pirmiebronzasizstrdddjumi LatvijdvarEjanoklUtno bahas-BiSofshovenes rajond,1200 gadu laikdtika sa- iegUtas Vislasupeslejtecesrajona.Turienesiedzivotdji 20 000t vara.TasbUtuapm6ram16,5t merudradiem. talakatrugadu.Salidzini cikdaudzpriek5vukdrtbronzuiemainijano Viduseiropas unapr6(ini, Tdpat kd akmenslaikmetakramarac6ji,senie metuvarejaizgatavot,ja viens bronzascirvisvid6ji tds rUdasiegulas, svEra 100-300 g, viens bronzas5l16pagals metdluieguv6jisakumdizmantoja kasatraddszemesvirspus6.Sadasraktuvesvareja 100-200 g, vienabronzasaproce50-150 g!

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

Latvijdbronzaslaikmetano 5a metalagatavotu vojano viet6jdmala.Tasne vienmerbijapiemerots. bija mdli ar lielualuminijadalu saturu. priek5metu bija loti maz.Arheologuatrastota laika Vislabakie celd,neskaiTddus varEja atrasttikaieksperimentu 20 kg. kopsvars neparsniedz bronzasizstrdddjumu priek5metudarindSana mEsu tamasreizesizm6ginotdaZddussastavus.Latvijas Sev nepiecie5amo joprojdmizmantoja akmeni,.kramu,mSlasastavdir daudzdzelzsda!u.Td ugunsizturiba taliepriekStedi lai no td un iegUstamus1130"- 1460"Ctom erbija pietiekam a, koku,kauluun cituslabipazistamus ka viqi nemac6ja gatavotostigelosvar6tukaus6tkrasainosmetalus. materidlus. Tadutas nenozimE, Bronarheo- Tastikadaritspie1100'C lielastemperaturas. stradatar bronzu.Par to stdstadzivesvietu logiskajos izrakumos iegOtie tigeliun lejamveidnes. zas gabalinusievietojatigeliun to savukartielika laiksnebijailgs. - gata- dego5asogles.Tigelalieto5anas Tigelus- trauci4usbronzaskaus65anai

-ri'i I t

la rl

,tI

I I I

, , ,

I I

-------\

I I

----::--::::7'-=---

----l-----r -

,rr\-

iI i

'r-/

'.-'t-JJi=.

a\-

-a-

,/ta---t-

) i --" ----'

"r. \t''trm

---' "-..-E;ri'ffi0

F++J

Lubinas Lagaias apmetne ieg[tie ti$e!i. Bronzaslaikmeta sa ku ms.

3ca

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

259

-:- ! = c d a Z a mr e i z emta s i zd e g au n sa p l a isaja. nebijanemaztikvienkdr5i. Tas -.2--.ttigeliizgatavot meistaribu. Atcedaudz laika un lielu amata :-as-a - : s c ik o r o b l e m ui r ka u tva i a r vi e n kd r5 mala a *=i<a Zav65anu pirmstd apdedzina5anas! Bet te i z3atavo loti augstas kvalitatesizstrdddjums, . -'am jaizluraugstastemperatlrasiedarbiba. :atvijasiedzivotaji vismazpirms3500 gadiem *aceju5ikausetkrdsaino metalu.Senakotigelu15 apmetne. lr visai "agmentiatrastiLubdnasLagaZas gadijumd rekonstruEt izskatu. Viena tigelim to 3'[ti oijasavdabiga kausveida forma.Ta diametrs aug5dald r 6,6cm, apak5dald- 4,6cm, bet augstums5,3c m . D a u d z u t i g e !u fra g me n ti a tra sti 1. g, t0kst.pr.Kr. dzlvesvietas - DolesKlarlgukalna, (ivutkalndun citospilskalnos. Siemtigeliembijusi blodilveida formaun plakansvai nedaudznoapalots Doles fivutkalna nocietindtajdapmetne iegiits tioelis. vidus. dibens.To tilpums30-300 cm3.Lieldkajos tigelos Bronzaslaikmeta var6jaizkaus6tlidz 2000g metdla.Tadu,bUdami sekliun ar plaSuvirsmu,tie nespejanoverstlielu ielEjaizkausetobronzu.To darijavai nu tie5ino tiizkaus6tdmetalasaskariar gaisuun rezultata oksideSanos. mekl6tas citastigeluformas. gela,vai ar specidlukausir;ru. TddC!tika KadbronzabijasacieKopSdzelzslaikmeta sakumatiembijacilindrveidat6jusiun atdzisusi, amatnieks veidnisasitaun iz46ma vai bumbierveida lejumu.Otrdgadijumd par veiduliizmanforma,tie ir augsti,ar Saurukak- jaunradito linu,kassamazinaja izkauseta metalasaskariar gai- tojajau gatavupriek5metu. Si lelamveidne sastdveja no divdmvai vairdkdmdaldm.Maldvispirmsizveisu un oksideSanos. Priek5metus metaliemdarinaja dojapriek5meta vienaspusesnospiedumu, no krdsainajiem tadotras lejotun kalot.Bronzaslaikmetaizmantojagalveno- pusesnospiedumu.Tds izldvEja.Pirms lie5anas kdrtlie5anu.Kal5anas nozimepieaugadzelzslaik- abaspusessalikakopaun sas6ja.Talakatlikatikai piepilditar Sllidrometdlu.PEcbronzas metabeigas.BieZiSismetodeslietojavienapriek5- lejamveidni metaizgatavo5ana. Tds vienaotrupapildinaja. atdzi5anas un sacieteSanas veidniizjaucaun amatgatavoja Lejamveidnes no akmens,mdla,metdla nieksieraudzija savadarbarezultatu.So saliktolejo meun cita materiala.Tds bija daudzreizvai vienreiz jamveidnitomEr nevarEja izmantot vairakkart, lietojamas. Apl0kosimmdlalejamveidnes. Tds dari- t6la augstdstemperat0ras del tas iek5pusesaplaindjavai nu ar izkaus6jama vaskaveidulapalidzibu, saja.Daudzkdrt lietojamas veidnesvarejaizgatavot vai ar patstavigu veiduli.Pirmajdgadijumdvispirms no akmensvai lidzigiem matelotikarstumizturigiem paraugu. rialiem.Tajdsieceretapriek5metaformu iegrieza, no vaskaizveidojaatlejamdpriekSmeta Pec tam to pdrkldjaar maluun ZAvlja.Veidnikar- iegrav6ja, iekala.Daudzkdft lietojamds veidnessastAsejot,vasksizkusaun bijaviegliizlejams. Vaskapa- v6jakd no vienas,ta vairdkamdaldm. Rotugatavo5anai, liekasvel izdedzinaja. horikd ari citamvajadzlbdmbieZi Tadveidninostiprinaja zontdliun pa specialiizveidotuun atstatuatveritaja bijanepiecie5ama stieple.Ka to gatavoja?

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

Bronzas cirvja pagatavoSana, izmantoiot salikto mdla lejamveidni

AKMENSCIRVI VAIVIEGLI IZGATAVOT

261

No daZddiemmaterialiemgatavotas daudzkirt lietoiamds leiamveidnes 1 - bronza.2-3 - akmens.

lcm

CEL. VEDIS LATVIJASSENVESTURE

Sakumastieplesl6jaun kala.Lietdsstieplesbija T]6 atradds darbnicas mald stdvus viena otrai trauslasun isas. Kaltasstieplesveidojauz laktas blakus.Vienano pldksn6msv6ra18 kg, bet otra5o atradumudatEar 12. gadsimtu. Kalotnaviesp6jams 7kg. Arheologi ipa5dgropear veserapalidzibu. izveidotgaru stiepliar mazuun reguldrudiametru. Soreizbronzasgalvendsastdvdala- var5- bija Taduvar izgatavot,lietojotspecidlumetdlakalibru. ievestspldk54uveida. Tu jau iepazinies ar tadiemrotkaladarbdnepieMetdlastienltivilka cauri koniskamcaurumamkaukd ufeli, lejamveidnes, darbarikiem arvienmazdkiem. cie5amiem vispirmslielam,tad pakdpeniski To dar-rja vienkdr5istieplesvienugalu siqri,knaibles.Bettas vel nebUtnavviss.Darbanear knaiblEm, saryemot tajds.Gardkasun lieldkadiametrastieples varEjaiztikt bez dzelzs un koka laktam.Metdla daZddiveseri- gan vilkaar ipa5asrotEjo5as iericespalidzibu. apstrddeibija nepiecie5ami DzelzslaikmetdbronzasdaudzumsLatvijdsali- lieli,vid6jiun mazi,gan smagiun viegli.RotkalivEl periodulotiiev6rojami pie- lietojadaZddus cirt4us,viles,pincetesun citusrikus. dzinajuma ar iepriek5ejo Parto, kd senieLaUijasiedzivotdjiieguvadzelzi, auga. Bronza bija pats galvenaismateridlsrotu jau uzzindiilll nodald.Dzelzsieguve,dzelzsun priek5metu gatavo5anai. saimniecibas tu To izmantoja pie- bronzasapstrddepar atsevi5l5u amatniekuspecidlu un citulietudarind5and. Mai4asuntirdzniecibas pietiekamu kluvaagrajddzelzslaikmetd.Rucaaugumsnodro5indja 5i metalapiegddi. nodarbo5anos kapulauka atsegtskdds3. gadsimta Ka Latvijas iedzivotdjuricibd bija, piem6ram, vas MazkatuZu vidObijavedaudzdzintara,ar ko samaksdtpar bronzu,stdsta kalEjakaps.Vi4amlidzdotopriek5metu riki. arheologuatrastieneapstrdddtddzintaradepoziti. seris un lUk5as- svarigdkiemetdlapstrddes Vienstads iegUtsarheologisko izrakumulaikdlkS- S6Cpagals,cirvis,izkapts,iemauktulau24i,piesis, llilesKdbelusenajdciema.Zemkddas12.gadsimta nazis savukdrtliecina,ka kaldjs savienojasavu celtneseso5ajdpagrabdatsegtddepozitadzintara amatuar zemkopjadarbuun karavirapienakumiem. jau spejanosvarsbija 25 kg. Padoma,ta ieb6r5anainepiecie- VidCjadzelzslaikmetametdlapstrdde pilnigueksistenci Samsveselsmaiss! un vi45nodardro5indtamatnieka Kd jau teicu,ar 1. gadutUksto5a Tadari aizsakasspeciaotropusilieldku bojdstikaiar Siemdarbiem. nozimi krdsainometdlu izstrdddjumudarina5and lizdcijakalEjaun rotkalaamatos,kas noslEdzasar iegUstkal5ana.Tddas lielas un maslvasrotas k6 to pilnigusavstarp6ju sadali5anos vElajddzelzslaikkaklari4(i, aprocestikaizkaltasno bronzasstie4iem. meta. par kalEjadarbarikiem LubdnasErgalos,DuntesStiebrosun vairakdscitds sniedz Lieliskupriek5statu gadsimta viet'6satrastilietubronzasstiequdepoziti. Arheologi DolesRau5usenajdciemdatkldtais11. t o s dat 6a r 1 1 . - 1 2 . g a d si mtuS. ti e q i r a p 4 0cm kalEjadepozits.To atrada pie darbnicassienas, gari,200-300 g smagi.LubdnasErgalosto bijisap ievietotuvienkodatvertn6.Depozitagalvendsastav100, bet DuntesStiebros- ap 30. BronzaSddd dalabijakalEjadarbariki,bet lidzdstiem bijaari kokstie4veiddvarEjabUtjau ievestano tds ieguvesun apstrddesdarbariki,zirglietas,iedzivespriek5meti. raZo5anas centriem.Tadu,kd liecinaatrastdslejam- Sadsatradumsir retaarheologuveiksme.Kopumd veidnes,tikpat labi tie varb0ttika gatavotiari uz depozita 40 priek5meti sv6ra21 kg. No kalEjapiedevietas. rumiemminami6,5 kg smagddzelzslaktaar kvadInteresants 1,8kg atradumsiegUtskddasrotkaludarbni- rdtiskuvirsmuun nelieluragu,divaslUk5as, cas vieta DolesRau5usenajdciemd.Tur tika at- smags lielaisveseris,divi citi 0,5 kg un 0,15kg segtasdivas lielas,ovalasformasvara pldksnes. smagiveseri,gar5 un masivscaurumsitis,cirtnis,

VAI VIEGLIIZGATAVOT AKMENSCIRVI

LubdnasErgalubronzasstieni5udepozits.10.-12. gadsimts.

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

264

t'@ @

kapulaukd1942.gadaizrakumosatsegtais19.kaps.3. gadsimts. RucavasMazkatuZu

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

&60

&ffie Bbffi ZVARGULI

NAGLA

KAFS

CAUR[,MSISI /

BEZMENS

VAZAS

KALEIA LOKSAS

SVARUBUMBAS VESERCERTE

Doles Rau5u depozits. 11. gadsimts.

CEL. VEDISLATVIJASSENVESTURE

veserveida veserc6rte.SprieZotp6c nebUtuunikdliearheologuatklajumiDrabe5uArai5u caurumsitis, citiem Sajd depozitaatrastajiempriekSmetiem,ezerpili.Te zem Udenslieliskibija saglabdju5askoka Rau5ukalEjsdarinajis cirvjus, sirpjus, zirglietu apka- celt4u paliekasun senlietas.L0k, ko raksta arheologsJ. Apals: lumus,kdp5lus, vaZas. "AraiSuezerpili bija daudz kuftArvEsturiski noztmrgu atkldjumukd celtniectba,td senlietumateridld.Tosvisus nebutunozimesuzskaitit,tddE!mindsimtikai atsevii$us spilgtdkospiemdrusno daZdddmdztvesjomdm. Dala dku, 19. Arai5u ezerpils6kd sevid$ipirmajaapbilvd,bija saglabdjuids3-5, vienapat 7 sienu vainaguaugstumd.iis apstdktisdeva iespEjune Kadas6kas, izmantojotdzelzsdarbarikus,sev vien detalizdtiizpEtitatrastoEku konstrukciju,bet ari izbOv6jaLatvijasiedzivotdjipirms 1000 gadiem? sekotto sastdvdaluattlstibaiezerpilspastdvEianaslaikd. KadastAsizskatijas ne tikaino arpuses,betari iekS- Noskaidrojds,ka vairumsdzivojamoEku bijuias neliela puse? M6s nekad nezinatupar to tik daudz,ja izmEra- 2,7 x 4m un 4,5 x 7m - taisnstilrveida

Drabe5uArai5u ezerpils dzivojami eka. 9. gadsimts.

AKMENSCIRVI VAI VIEGLIIZGATAVOT

gulb}ves, kas sastdvEjano dzlvojamdstelpasun neliela lieveqapie ieejas gala fasddes.LievepakreisajdpusE nozimes atraddsieeja,bet labajd- nelielasaimnieciskas piebdve.SprieZotpAc kultdrsldniatrastajdmbAvdetaldm, kaspiederEjuias6ku nojauktajdmaugidaldm, tds visas bijuias bezbEniquEkas,kurdmjumts reizd izpildriisari griestufunkcijas.Ekustdvibija celtino samErdtieviemdiametrd 14-20 cm - apaliem bal$iem, nelldzends vietas virspusE pietE$ot. Jumtu taisija no tievdkiem apalkokiemun kdrtrmkd sdnsienuturpindjumupa iumta slipEmuz augiu lidz korei;jumta kokuspdrsedzaar bErza tdiu un eglumizu loksn1m,kuraspiespiedaar pl1stukoku slogiem.Ne salmus,ne niedras,kurasvarltu uzskatltpar jumtasegumapaliekdm,ezerpilskultdrslanineatrada,biia tikaimizu loksnes.Tasari saprotams,jo lablbu tik lielos apjomos,lai pietiktuvisu ezerpils6kujumtu nosegianai, vEl neaudzEja,turkldt tik bllvd apblvE tas bija pdrdk ugunsnedroisjumta iesegumamateridls. DaudzdsEkds bija saglabdjuids ari iekiEids iekdrtas paliekas. Dzlvojamds telpas vidl atradds noapalota taisnstlrveidavai apala bezdilmepakrdsns,ieeiai tuvdkajd labajdstlri- nelielasaimnieciskasnozimesieb0vite, traukus kur,domdjams,novietojaproduktus,saimniecibas un rikus. Gar telpas kreiso sienu atraddsso/s, bet gar dibensienu- gulamdldva.Garsiendmatraduiiesplaukti, starp ba!$iembijuii iedztti vadZidaZddupriekimetu uzkarind*anai.Divi tddiatrastievadZibija darindtino skujkoku saknEm,izgrieztipaugurkndbjagulbja un zossveidd. Dzivojamds 6kas apgaismoja, vEdindjaun dAmus izlaidapa nelieldmsienuba!$osizcirstdmlogailltEm,kd ari pa durvim. Blakus aprakstitdveida 6kdmjau otrds apbives laikd parddijds divtelpu Ekas, kam lievepa vietd bija izveidots slEgts priekinams. Priekinams tdpat bija pdrdaltts uz pusEm:td kreisajdpusEatraddsieeja,bet labajd- neliela pieliekamd telpa, kur, domdjams, glabdja pdrtikas krdjumus. PirmajdapblvE bija tikai daZasatseviilliceltassaimniecibasEkas,to skaitddra krdsnis,kur gatavojaddienu siltajdgadalaikd.NdkamajdsapbAvEs,tdspaplaiinot,pie dzivojamoEkuaizmuguresfasddEmvai atsevi6$isdka celt aruienvairdksaimnieclbasEkuar krdsntm.Td parddljds trisdallgasEkas, kas sastdvEjano dzivojamdstelpas ar lieveniun piebilvi vai priekinamupie ieejasgala fasddes

un saimnieciskas nozimespieb0vesar dra krdsnivaibez tdspie aizmuguresfasddes. Dalasaimniecibas6ku, sevii$i dra krdsnis,bija celtas kd stabotas nojumes, taiu starp Ekdm bija arl da2as gulbEvesar sldgtdmsiendm." (ApalsJ. Arheolofliskie pieminekli parkd.Gaujasnaciondlajd R., 1986. -

64.-65. Ipp.)

_ Kd jau tika minEtsnodalassdkumd,DrabeSu Arai5uezerpilsir ari Latvijaseksperimentalas arheologijaslieldkaispasakums. Jau 1966.gadd radas iecereto uzceltno jauna.1981.gada arheologa J. Apalavadibauzb[v6japirmoceltni.Toveicapieci cilvEki45 dienulaikd.Vi4i lietojatddusdarbarikus, kddusvarejabUtlietoju5isenieceltnieki. Td, piemEram, kokus apstradajaar dzelzs Saurasmens cirvjiem,kuri bija izgatavotip6c arheologisko izrakumu laikaArai5uezerpiliatrastocirvju parauga. Patlabantiek realizEtsprojektspar ezerpilsuzcelSanupilndapjoma.Tadlatvie5u arheologu ricibdbUs savaeksperimentdlds arheolo$ijas dzivesvieta. Celtniecibaturpinds.Varb0t,ka pavisamdriz tu varEsi izmEgindt, kd ir dzivot9. gadsimtamdjokll. 20. Kad runa skeleti.Ari agrdkcilvâ&#x201A;Źki slimojaun bija ievainoiami M0su celojumstuvojasnoslEgumam. V6l tikai gributev izstdstit,kd izskatijdssenie Latvijasiedzivotdji,ar kdddmslimibdmvi4i slimojaun cik ilgi dzivoja. Arheologi, veicotizrakumuskapulaukd,lidz ar senlietdmiegUstskeletupaliekas.Parastivislabdk galvaskausi. saglabdju5ies Atrastoscilv6kukaulus p6taantropologi, p6c kuri tiem var daudzkopateikt par apbeditocilv6ku- vipa dzimumu,vecumu, garumu. lepazisimies ar daZiemdatiempar cilvekugarumu. Piemeram,antropologiizanalizEjusi 5.-7. gadsimta zemgaluDobelesOSukapulauka materidluun secin6ju5i,ka tur apbeditovirie5uvidEjaisgarumsbijis

CEL. VEDIS LATVIJASSENVESTURE

268

GALVASKAUSS

KAKLA SKRIEMEU

{

.\\ \

eucSZoruts ----

ep,qr.SZoxrts

ATSLEGASKAIJ'LS

LAPSTtrJA

KRUSUKAULS

JOSTAS SKRIEMELI

-AUGSDELMA KAULS

ELKONA KAULS

cUZas

KAULS

sPrEsA KATJLS DELNAS -KAULS

PIRKSTUKATJLI

eucSsrngRxeuLs CELAKAULS

PEDASKAULI--_-._

savukdrt- 161cm. Bauskas 176cm, bet sievietem 8.-11. gadsimtazemgalukapuDrer;rgeru-Cunkdnu 56di-174 cm un 161cm. laukdattiecigie skaitlibijuSi 11.- 12. gadsim taseluk apuSElpilsLejasdopelu laukdapbeditovirie5ugarumsbijis mazdksneka zemgaliem - 171cm.So petijumurezultatirdda,ka ne tikaiar valodu,rotdm, sendsbaltuciltisat5Kiru5ds betari ar augumuun llerme4auzbUvi. Cik ilgs bijisbronzaslaikmetacilv6kumUZs?Ari PEtotDolesfivutkalna antropologi. to ir aprEfindju5i ka vipi noteiku5i, toreizcilvEkadzives materidlus, dzivojuSi 32 gadus, ilgumsnavbijisliels.Virie5ivid6ji betsievietes - 29 gadus.Katraisievieteibiju5i4-5 tikaikatrs bErni,tadu 16 gaduvecumusasniedzis otrais. zi4u var atrast,pEtotgalvasDaudzinteresantu ieroduatstdtieievainojumi kausus.Tajoskonstat6tie jau par konfliktiem. Tddi notiku5i liecina brupotiem akmenslaikmetd.Td LubdnasAboras I apmetn6 97 cm dzilumdtika atrasts 19-20 gadu vecas sievietesgalvaskauss.Tajd bija pieci caurumi VilisDerums 0,7-1,6 cm diametrd.Paleopatalogs (1899-1 988)izdarijisSddusecindjumu: "Visipieci caurumi,domdjams,raduiies no kaulu bultdm.Pirmdstrlsbultastrdpijuias,sievieteistdvot,tds galvaskausu kreisajdpusdpieresun deniqu caursituias apvidA:viena- piereskreisajdpusE,otra (1,4cm diametrd)- rJz vainagaiuves, bet treid (0,7cm diametrd)- deni7kauld. Neviendno caurumumaldmnav pazimes. (dzlSanas) kaulareoardcijas Nopirmd redzamas pierEuz otrosniedzasSauraplaisa.Ari no otrd bojdjuma uz treSoizstarosikaplaisirla.PEciiem trim ndvigiem ievainojumiem sievietenokritusiuz kreisajiemsdniem. Cietsirdigieslepkavasraidijuii vdl divas bultas, kas pdrsituiaslabopaurakaulupriekiejadala.So caurumu bultasraiditasnoneformaovdla(1,1x 0,8cmcaurmErd), liela attdluma."

CilvEka skelets

(DerumsV.BaltijassencilvEkuslimibasun tautas dziednieciba. - R., 1988.- 35.-36. lpp.)

VAIVIEGLI IZGATAVOT AKMENSCIRVI

259

Lubdnas Aboras I apmetnE 1971.gada izrakumosatrastais S6lu Zvejniekukapulauka1971.gada izrakumos227. kap-a sievietes galvaskauss ar bultu raditiem ievainojumiem. iegiitais virie5a galvaskaussar trepandciju. Akmens Neolits. laikmets.

Galvaskausos atrodamasliecibaspar seno(irurgu amatprasmi. Viensno vinusasniegumiem ir galvaskausa atver5anajeb trepandcija.To darija, lai izryemtu sve5llermeni vai galvaskausa ielUzu5u fragpirmsakumi mentu.So operdciju iesniedzas akmens laikmeta.Latvijdtadas,piemeram,zindmasS6lu

Zvejniekukapulaukamateridld.Te kdda virie5agalvaskausapirms4000 gadiemar krama na2iizgriezts apmeram12x5 cm lielskaulagabals.Cietu5aispec Sddasoperdcijasdzivojis v6l ilgdku laiku. Galvaskausu trepanacijasveiktas arl bronzas un dzelzs laikmetos.

270

CEIVEDISLATVIJASSENVESTURE

Sâ&#x201A;Źlu Zvejniekukapulaukaapbeditassievietesskulpturdls SEluZvejniekukapulaukdapbeditavirie5askulpturils portportrets.Antropolo$iskais platu rets.Antropolo$iskais tipsar vid6jigarugalvaskausu, tips ar izteiktigaru galvaskausu, augstu un noplacinatu seju.Mezolits. un platuseju.Mezolits.

lzmantojot atrastosgalvaskausus, par senocilv6ku var rekonstruCt lzrddds,ka nozlmiguinformaciju p6cta var izgatavot etniskopiederibuvar iegUt,izp6totviqruzobus.Ar senocilvCkuizskatu.Zinatnieki sen miru5acilvekaskulptUru ar portretisku lidzibu. Sddup6tniecibu nodarbojas antropologijas nozaresjauna Vi4i it kd no apaudzekaulusar audiem. etniskasodontologijas - pdrstavji.Vir;rivEsturiskd VienasSadasmetodesraditajsir krievuantropologs skatijumaaplUkodaZddaszobu sist6mas.Tds var (1 9 0 7 -1 9 70) . salidzinatgan pEc to attistibaslime4aattiecigajd un a rh e o l o g sM i h a i l sGe ra si mo vs portretiraditipEcSd!u laika,gan p6c katrairaseiatbilstoSajdm LatvijdSddidivi skulpturdli pazimem. Zvejniekukapulaukdieg[tajiemmateridliem. , opologi p6c 10.- 13. gads i m ta So Td, piem Er amantr rekonstrukciju autoreir krievuantropologe Galina SalaspilsLaukskolaskapulaukaarheologiskajos leskaties uzmanigi Sajds senocilveku izrakumos ieg[ta cilvEkazobu materidlanoskaidfebedinska. sejas!Virietisun sieviete varbutir musutaliesendi, roju5i,ka apbedito gansomu, cilvekuvidUsastopami pirms6000gadiem. kuridzivoju5i ganskandinavu, gan baltuetniskovienibupdrstdvji.

v NoDAfA

STASTSPAR NoTIKUMIEMJERSIKA

Tasnotikapirmsdaudziem gadsimtiem - 1209. ada rudeni.Toreiz,ka tu to zini,tagaddjdLatvijas teritorijanebijavienotavalsts.Seit dzivojo5as tauOTALAVA tilcasbija apvienoju5as daZadosvalstiskos veidojurnos.Noteiktsapvidusar viensetam, ciemuvai vairdkiemciemiemveidojapagastu,pagastisavukartpilsnovadu. Ta centrsbija pilskalnsar senpilsEtu. Pilsnovadiapvienojdszem6s,kurasvarlja veidot valsti.Austrumlatvijd, latgaluzem6s,rakstitas zir1as kd lielakovalstiminJersiku.Tajdbija5 vai 6 zemes ar 9 pilsnovadiem - Asoti,Gerdeni, Lepeni,Bebernini,Autini,Negesti, Cesvaini, Marcienu, Aleni.Kad krustakarotajibiskapaAlbertavadibduzsakaDauoKNES!"r gavastirdzniecibas celasagrdb5anu, Jersikavaldija varensun bagdtsvaldnieks Visvaldis. Diem2el m6snemaztiklotiprecizinezindm minetas valstsrobeZas.Dro5ivaramapgalvottikai,ka td,aizpemusipla5asteritorijas- galvenokart Daugavas labajdkrasta.Tagadtie dalEjib0tuDaugavpils, Preilu, ZEMES SELU , Jekabpils, Aizkraukles, Madonas un CEsurajoni. Kas attiecasuz nosauktajdm pilim,- diskusijas par to atra5anasvietujoprojdmturpinds.Ar Asoti petniekivisaivienpratigi saistaKrustpils Asotespilskalnu,ar Aleni- PlavipuOlipkalna pilskalnu, ar Cesvaini- Cesvainespilskalnu,ar Mdrcienu- vienu no diviemMdrcienas pilskalniem, ar Negesti- Viepilskalnu. sienasDarznickalna ParGerdeni, Lepeni, LIETUVIESU Bebernini, Autiniizteiktsdesmitiem hipot6Zu. Td, pieZEMES m6ram,Autinelokalizeta ganValmierd, ganKauguru Pekaskalnd piekritEju un citur.Visvairdk ir domai,ka td atradusiesPriekulu pilskalnd. Sdrumkalna Kd iespEjamdkd Gerdenes atra5ands vietatiek minetsSdvienaspilskalns,bet Lepenesatra5anAs vietapilskalns. AtaSienas Jersikasvalsts

272

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

1. Arheologiskoizrakumuzi4as

71irt,m ?liii/tiia

petnieki,meginotatrastdabaarheoloSdkotn6ji gijaspieminekli, kuruvar6tuuzskatitpar Jersikas valsts galveno pili, izvizrja vairakashipotEzes. doma,ka td atradusies Tagadir vispdrpie4emta Daugavas upeslabajdkrastd10km uz dienvidaustrumiemno musdienu Livaniem iepretim Ploqusalai. Pilskalns ierlkotsap 18 m augstdkalndstarpdivu visapkdrtkalna strautugravam.Lai to nocietindtu, malamuzbErtszemesvalnis.Uz td uzceltakoka aizsargsiena. Nocietindjumu ietveftajdpagalmdjeb plakumd, kuraizm6riap 75 x 100m, bUvâ&#x201A;Źtas Ekas. Uz ziemeliem no pilskalna atradusies senpils6ta. Td bijusiloti lielaun aizp6musi ap 10ha lieluplatibu. Jersikie5u kapuvietaatradusies uz rietumiem no pilskalna. Tas ir lidzenaiskapulauks ar skeletapbedijumiem un ugunskapiem. pilskalna Arheologiskie izrakumi Jersikas un senpils6tdnotiku5i1939.gaddFrandaBalola vadibdun 1990.-1995. gadd Evalda Mugurevidaun AntonijasVilcdnes(dz. 1956)vadibd,bet kapulauka- 1939.gadd OskaraKal6ja(1902-1990) pirmsdkumi vadibd.Pilskalnaapdzivotibas iesniedzas 1. g. tUkst.pr.Kr.,tadu visintensivdk Jersika apdzivota10.-13. gadsimt6.Arheolo$iskajos izrapaliekas,celtnesar kumosatsegtasnocietindjumu Jersikassenvietukomplekss akmensun malakrdsnTm. Kapulaukd izp6titi32 ap- 1. g. tUkst.pr.Kr.-13. gs. | - pilskalns; ll - senpilsEta; bedijumi. leg0tasrotas,ierodi,darbariki un citassen- lll - kapulauks. lietas.lzrakumurezultdtus JersikdF. Balodisaprak- jamas pavarda vietas vai ugunskura pazimes [..] stijis1940.gaddizdotajdgramata,kastagadkluvusi Wrieiu kapi bija visumd nabadzigdki senlietdm: neliels parbibliogrdfisku retumu.lel0kosimies 5i darbafrag- nazis labos sdnos, cirvis un Slgdpasmailis pie kdjam (biementd,saglabdjotautoramun vispdr pirmskara Zdk pie labds kdjas), pdris gredzenu pirkstos, jostas vietd publikdcijdm arheologu raksturigo stilu: sprddze un uz krAfim sakts - ir parastds virieiu apbedh 'Un ka visurLatgal6,ariJersikdvirieiigul.drti ar galvu jumu piedevas. Jau pieminEju viend apbedrjumd 2 krusaustrumos, sievietes- pretEjdvirziena,proti,ar galvu tipus, kddd citd uz krDtim[..] atrada kd piekaripu ldia zobu. pie tam idda 11. kapa pie ginde7a kreisds kdjas bija nolikti bronzas rietumosun skatutdtaduz austrumiem;

,tl:izl/Z

pat vtrieia kapd apbedijumaorientEianabija novErojama Nr.4, kurdbija guldrtsnepdrprotamikristigskaravrrs,kura labArokaturEjusi(kdddsait6?)divuskrustitlus- bronzas un dzintara.Vairdkdsvietdsblakdmkapiembija nov1ro-

svaripi un atsvaripi. Bet viend kapd (Nr. 20) li$im bija lidzi dots tikai dzelzs nazis, pie kreisiem sdniem. Sievieiu kapi turpretim nesalidzindmibagdtdki. Sievieiu kapos Jersikas kapulaukd parasti bija lt$im lidz nolikti kakla gredzeni,

JERSIKA PARNOTIKUMIEM STASTS

saktis,aproces,pirkstugredzeni,vaZiqas,zvargufi|i.retdk krellesvai kauriglieme2i.[..] Viendgadjuma (kapaNr. 18) pie vecdkassievieteskdjdm bija nolikts sirpisun nazis. BErnukapos visumdatkdrtojasaprdditais,tikai zdniem, protams,nav dots lldzi ciruis vai E$dps,bet tikai nazis. Meitepukapi bagdtipiedevdm,seviSllizvdrguli5iem;29. kaps uzrddijapilnigu sievie5urotu lietu komplektu. Atseviillu vietu visd kapulaukdieqEma kdds nodalijums ar trim apbedijumiem: vlrieia kaps Nr. 21, ugunskapsNr.28 un zirga gindenis.90 cm dzilumdbija apbeditsvarenaauguma(1,8m) latvietis,kd to apliecina senlietas.Lielasakta uz krdtimun 3 vijveidagredzeniuz pirkstiem (2 labajd roka, viens kreisajd) apliecindja vElo dzelzslaikmetuun, sprieZotpdc saktas,td beigas.Bet neparasti- pie galvas gulEjabojdts cirvis, pie blodas kaulakreisajdpusE- iedzitrla5$Eps.Neparastatipa30 cm gar1duncis(vienlgaistddaveidaJersikd)ar SNErsi un gregald bija it kd caurdurts$ermenim,jo gredzenu spala dzensbija redzamsviendlimeniar uz krEtimsakrustotdm rokdm,dunia asmensturpretimatradeszem mugurkaula limeqa,zem ribdm,paraldlimugurkaulavirzienam.Lidzds atraddsda2astraukulauskas- bErumielastapaliekas. Ugunskapdlield pelnu plankumd vEl bija saskatdmi nedaudzikalcindtikauli,samErdsiki rokukaulufragmenti; bet lidzds ugunskapam,pa dalai to skarot,- zirga gindenis, kas atgddinaLietuvdnovErotos9.-14. gadsimta zirguapbedijumus. [..] TddE!domdju,ka kapos Nr.21 un Nr.28 bds jdskata kdda latvieia un vipa sievasleitietesapbedijumi.Leitiete pEc savaszemesparaZas(vaisadegusikeda sadedzindta latvietisnodurtsun aprakts viend laikd ugunsnelaimE?), ar savusievuun vipaszirgu."

(Batodis F.Jersika untaile3e.n"o^,rl|#::ri!!l;r;#;

Jersikas pilskalna nocietindjumi.11. gadsimts.

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

Jersikas kapulauki 1939.gada izrakumos atsegais 16.,21.,28.,29. kaps. Vdlaisdzelzslaikmets.

JERSIKA PARNOTIKUMIEM STASTS

2. Rakstitoavotu zinas Tagad noskaidrosim,kas par mOsu notikumiem teikts rakstos. Indril5ahronik6 tas aprakstitstd: "Bet Dievs izgldba savas avis, iau kristitoslivus un letus, no vilku riklEm, atsAfidamsganu, proti, biskapu Albertu, kas,sapulcEjiskaraspEkuno visiemLivzemesun Letijasapgabaliem,ar ridziniekiem,krustneiiemun visu savu tautudevdsaug1uppa Daugavuuz Koknesi.Un, td kd Jersika allaZbijusi cilpa un it kd liels velns visiem, kas dzivojaSajdDaugavaspus6, kristitaiiemun nekristrtaiiem, un Jersikas valdnieksallaL cElanaidu un karuspret ridziniekiemun ari nevdlEidsar tiemslEgtmieraligumus,biskaps savu karasp1kuvirzija pret 5o pilsEtu.Krievi, pa gabaluieraudzljuiikaraspEkutuvoiamies,devdstampie pilsltas vdrtiempreti, bet, kad vdcieiiviqiem ar ieroiiem rokds uzbruka un vairdkusnogalindia,nespEiaaizstdvE' ties un metds bEgt. Vdcieii, vipus vaiddami,kopd ar viqiem iebrukapa vdrtiempilsEtd,taCuaiz biilbas pret kristigo vardu nogalindjatikai nedaudzus,lieldkuskaitu sa4EmagAsE, bet labprdtdkatldva vipiemaizbEgt.Sievietes un bErnuspOcpilsdtas ieqemianaspasaudzEia, daudzusno tiem saqEmagas6, un, kamErvaldnieksar daudziemcitiemlaivd aizbEgdpdri Daugavai,tika sagfrstita valdnieceun kopd ar meitenEmun sievietEmun visu mantibunodotabiskapam.Todienviss karaspEkspalika pils4td un savdca daudz kara laupiiuma,sagrdbdams visos pilsltas nostlros drEbes, sudrabu, purpuru un daudzlopu, bet baznicds- zvan.Js,svEtbildesun citus piederumus,nauduun daudzmantu,un visupaqEmal-tdzi, pateikdamiesDievam, kas vi7iem ilk efi biia piedlSiris uzvaru pdr ienaidniekiemun atvErispilsEtu bez paiu zaudEjumiem. Otrd diend, kad viss bija izlaupits, vir1isagatavoids atcelam un pielika pilsEtaiuguni. Un, kad valdnieksno Daugavasotra krastaieraudzliaugunsgrdku,viqi smagi nop1tdsun sdka vaimandtun kliegt, un teica: "Ai,Jersika, milotd pilsEta!Ai, manu tEvu mantoiums!Ai, negaidltd manas tautasbojdeja! Vaiman! ka piedzimu,lai skatltu savupils1tuliesmds,lai skatitusavastautasizdelddlanu!' PEc tam biskapsun viss karaspEks,sadalliuii savd starpd visu kara laupijumu,atgriezds ar valdnieci un

visiemgdstekqiemsavd zem6. ValdniekatmtilcapazipE. laivipi ierodotiesRigd,ja kautvai vElEgd veidia Epu w mieru un saqemtatpaka!g4steklus. Un vi6t5br# Edza piedoianu par saviempdrkdpumiem,sa,r.Effipu par t1vu un pazemigilddzds visus latiquskd br.dlus,oEfleSusaizmirst launo, kas noticispagdtnE, devet vitErrj mieruun atdotatpaka!sievuun gAsteklus,aizrddF&ns, Ra uguns un zobens, ar ko latipi virlu sodljuii, viryant biju1asvisasdkdsrikstes.Tadbiskapsar visiemsavEjiem ieZElojdspar valdnieku,pazemigoEdzEju,un danlaviqam zindmusmiera noteikumus,un teica: "Ja gribi turpmdk vairitiesno savienibasar pagdniemun ar viqu patidzibu negrausivairs m1su baznicu,un ari nepostisiar lietuvju palidzibu krievu, savu kristigo ticibas brdlu zemi; ja gnbi ar ddvindjumuuz mdZiemsavuvalstinodotSvEtdsMaijas baznicai,taiu laito atkalsaqemtuno m*su rokasatpaka! un kopdar mumsbauditupatstdvigamierasaskaqu,tikai tad mEstev atdosimatpakalvaldnieciar visiemgAstekryiemun allaZuzticigisniegsimpalidzibu."Valdnieks,pieqemdams 5os miera noteikumus,apsolija uz priekiu vienmdr bit uzticigs Svitds Marijas baznicai un apliecindja,ka nepiedalisiespagdnuperindtajospldnosun turEsieskristieiupus6;un viqi atdevasavu valstibazntcai un to lidz ar svinigipasniegtiemtrim karogiemsapdma atpaka!no biskaparokas,atzinabiskapupar tEvuun deva solljumu,ka turpmdkatkld5ottam visuskrievuun lietuvju launosnodomus.Tadviqamtika atdotaatpaka!valdniece lidz ar pdrEjiemgdstekpiem, un viqi priecigs atgriezds savdzemE,sasaucasavuslaudis,kuri bija aizbEguii,un sdka nojauna celtpili. Un tomErvipi vdldkatkalpiedalijds Iietuvjuperindtajospldnos un, aizmirsdamssavus uzticlbas solijumus, it bieZi uzkldija pagdnus Kokneses vdcieiiem.' (lndri$ahronika. - R., 1993.- 129.-131.lpp.) Lidz m0sdienamsaglabdjuSies vairdkiar Jersikas Visvaldisaistiti dokumenti.To starpd kdda lEpu grdmatia.Td viduslaikos sauca dokumentu, ar kuru senjors,saglabdjotsavas ipa5uma tiesibas, nodeva zemes valdijumuvasalim.Said l€qu gramatasavukdrt par mUsunotikumiemteikts: "SvEtds un nedaldmds trisvienibas vdrdd, dmen. Alberts, no Dieva ZElastibasRigas biskaps, pazemrgs cilvEkukalps ticibd.Lai to, kasmdZamjdpatur atmiqd,ar

276

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

Ligumupar JersikasVisvalia1209.gaddzaud6tozemjusadaliSanu 1211. gadastarpRigasbiskapuAlbertuun Zobenbrdlu ordeniapstiprinatris zimogi

laiku neaizmirstu, uzmanige mrslaiku riclba prot to nodroiindt ar rakstu liecibu. TdpEc,nododotpEcnieku zindianai to, kas noticis mAsu hikos, dardm zindmu visiemndkamiemun tagadEjiemKristusticlgiem,ka Dieva lield 26lastiba, joprojdm jauno Livonijas baznicas ddstijumuatbalstidamaun atbalstotuz priekiu virzidama, pakldva mums Visvaldi,Jersikas karali. Proti, ieradies Rigd,kldt esotjau daudziemdi1ciltlgiem,garidzniekiem, brupiniekiem,tirgotdjiem,vdciem, krieviem un libfiem, JersikaspilsEtu, kas vi1am pieder par dzimtu, lidz ar novaduun visiempie iis pilsEtaspiederigiemlabumiem vir15nodevakd likumiguddvindjumusvitds Dievmdtesun jaunavasMdras bazntcai,bet tos savus meslu devEjus, kas saryEmuiiticibu no mums, vipi atbrlvojaun nodeva mums lidz ar vipu mesliem un novadu,proti, Autines pilsltu, Cesvainiun citas ticibaipiegrieztds.PEc tam, zvdrEjismLtmsvasala uzticibu,vipi svinigi saqdmano

mAsurokasminEtoJersikaspilsEtuar piederigonovadu un labumiemkd l6ni ar trim karogiem.5i aXtatieciniekiir Johanness, Rigas baznicas prdvests, ar saviem domkungiem,grdfs Lddolfsno Halremuntas,grdfs TeogrdfsHeinrihsno Stadenes,Voltersno doriksno Verteres, Emersl1benes, Teodoriksno Adenojas,Kristusbruqinieki Folkvinsar saviemorde7abrdliem,Rldoffs no Jdrihovas, Albertsno Aldenfldtas,Heinrihsno Glindenbergas, Hildebertsno Gemundes,Lambertsno LAnenburgas, Teodorihs no Ulfemas,Eilardsno Dolenes,Konradsno lki$iles, Filips,Rlgassogisar saviemnamniekiemunjo daudziciti. Tasnotika 1209.gadd pdc Kristuspiedzimianas,Sv1td PEterabaznicas laukumd Rigd, pdvesta Innocenta lll laikd,kad valdijaslavenaisRomaslgeizarsOtons,mAsu pontifikdta vienpadsmitajdgada." karalvalsts // Senatne un Maksla. $vdbeA. Jersikas 1936.-

l. -

17.-18. lpp.)

STASTSPAR NOTIKUMIEMJERSIKA

277

gadosjauns,betjau slavenskaravirs.Dncis'dTbaun asaisprdtsbijaizvirztju5i viqrupar vienu ric \,/s'.'ag;r tuvakajiembajariem.Varidotsar biedriernE-b-.a pie pa5astdsta.Tasir pdrnak5potsava teva mdjds.JersikieSienn Nu gan beidzotl5ersimies al s rl par izdomatiem Tdpat bija nemierigi.leg0tds zilas un redzetaisreb a un patiesiemnotikumiem. ir redliun nereali.Kurizdo- iepriecino5s. varoni,kastajadarbojas, BiskapsAlbertsnocietinasavu piise:u. ma,kur patiesiba, tas tev pa5amjdnosaka. vac karasp6ku,libie5u vidU valda nevienprdtiba. dienasvâ&#x201A;Ź15 Dr0mds domas pdrtraucaDruvvalZakalpi vecaka 1209.gadazemlikum6ne5arudendju jatnieku grupa vakarabru4otu tuvojdsAsotespils- dElavadibd,kuri bija izsUtitinoskaidrotvElinoviesu pagastavecakdDruwalZavien- nodomus.Jau p6c isa mirkla Varidotsar karaviriem novadaLiepusalas VisvalZa karadrau- atradds augstas koka sEtas ierobeZotdpagalmd. s6tai.Tie bijaJersikasvaldnieka uz Riguun Visapkdrt valdija prieks un liksmiba. Tika svinEti dzesviri,kuriatgriezasno izlUkjdjiena libie5uzemem.Pirmaisjdjaizl0kuvadonisVaridots, raZasnovdk5anassvetki.

3. Varonisik darboties

Varidots ar karadraudzes viriem

CEL. VEDIS LATVIJASSENVESTURE

Stista galvenievaro4i

ST A ST SPA RN OTIK U MIE M JE R S IK A

279

iill

.\N \

TEva mdjds

Tenimtuvojdslaiksstdtieskaravirurinddsun vajadzEjadomatparierodiem. Tagadvarejanotikttik gaiditaiscelojums.R0tasciemiempie VaridotaJersika Druvvaldis, vina sievaLiva,Aizkraukles tirgotdja bijavElviensiemesls. grib6ja,laivirlaziemu Varidots lmantameita,ar atvieglojumu sagaidijasavuvidEjo pavadastarpvaldnieces pavadonem. VisvalZa sieva d6lu,no kurajau ilgdkulaikunebijanekaduziqru. tambijapiekritusi. Varidotsvairak laika pavadijasedlosnekd savds Noguru5ie viri, nobaudiju5i sdtigumaltiti,vairak mdjdsJersikaspili,bieZidodotiesbistamosceloju- domdjapar atpUtu,nevispar piedali5anos raZas mos un sirojumos uz tuvamun talamzemem.Par sv6tkusvinibds.Druvvaldis deva rikojumuizmitinAt vipaiera5anos neprec6ta mdsaRuta celiniekuspa 6kam.Varidotsdevaspa savasberlotinopriecajas unjaunakais bijaapsolijis vinus nibasierastocelu.Tasvedacauritevamajaspriek5brdlisTenis.Varidots pec raZassvetkiemaizvestuz Jersiku.R0ta tur telpaiuz istabu,kur aiz akmenskrdsnslabajdpusE jaunasrotas,bet atradasgulamsols.Kaut no rita viqr5piec6l6sloti pUru,iegddajoties cerEjapapildindt 4. Druvvalias6td

CEI.VEDISLATVIJASSENVESTURE

280

1-rl q

,lt \

/tl

I tz

( {

Celojumsuz Jersikusdkas

agri,TeniapsteigtVaridotim neizdevas. S6ita,kajaunakaisbrdlisvisparnavgajisgul6t.Tenisdeganepacietibddotiesce!d.Lidzar saulespirmajiem stariem zemjatniekuzirgupakaviematkalklabejazeme. CelSvedagar Liepupiti. Strautiqru no abdmpus6m lidzpa5amUdenimieskdvakoki.Varidotsbijaizv6lejiesisdkocelu.ErtdkbOtubijisdotieslidz Asotes pilijun tad tdldkpa Daugavaskrastulidzpa5aiJersikai.Tadutas aizlemtuvairdklaika.Varidotssteidzas.Sve5inieki SajosbiezajosmeZospazustukd nebijuSi, bet Varidotszinajate katrutacinu.MeZs liepusalieSiem patverums bieZibijapCd6jais no sirotajiem,jo pils,kurdvar6tupaslEpties briesmugadijuma,tuvumdnebija.

5. JersikaspilsEtd

Varidotsun vi4a pavadoqipa taku gar gravas maluizkluvano meZa.Skatampav6rAspla5sklajums.Td maldDaugavas upeskrastapiecubultas SdvienuattdlumapletasJersikaspils6taar VisvalZa piliaiztas.Tenis,kastagadjdjapirmais, nevilusapstdjds,lidzar vilu visipdr6jie.RUtanokdpano zirga. Vi4ubijanogurdinajis celS.Kautbrdlisun masaJersikanebijapirmoreizi,tasvarenums arvienizsauca apbrinu.Pils6tuvisapkartaizsargajadetrutlksto5u sofu gar5stavkokuZogsuz zemazemesvalrlaar

S T AS T SPA RN OTIK U MIE M JE R S IK A

291

VARIDOTS

'\-

Skatsuz Jersiku

gravitd priek5pusE. var6japa vartiem, vEInebijaatgriezies JersikdieklUt no Lietuvas. Vi4ugaidijavai nu kurussargajadivi detrsturaini trisstavutorni.Nocie- vakard,vai ndkamasdienasritA.Varidotsatstajazirtindjumuiek5pus6rindaskdrtojdsceltnes- amat- gus kalpiemun kopaar brdliun mdsucaurivisai nieku,tirgotdju,zemniekusetas.Centra,laukumd pils6taidevdsuz pili,kur dzlvojakaradraudzes viri. atraddsbaznica.PilsEtadienvidupusEsaslEdzds ar CelSveda gar jersikie5udzivojamdm un saimniecivaldniekapili.Tds devi4uviruaugstakalnanogazes bas Ekam.S6tascitu no citasnodalijakokaZogi. piliaiz- Tenisun Rutaar interesiskat-rjds kldjagludsun slidensmalaklajums. VisvalZa visapkart.PilsEtd sargajadivkar5as egluun prieZuball1u sienasar tor- k0sdjadzive.Ejds starpsetdmparvietojascilveki. qiem st0ros.Virs iespaidigajiem nocietindjumiemTenispatpamanijakadasve5zemnieka atSfiirigo tertikai nedaudzpac6ldsceltryujumti un baznicas pu.Aiz kadaZogaspidEjakalvesugunisun plecigs kup o li. kalEjsadaspriek5autd cilajasmaguveseri.Kadacita Varidotspie pilsetasvdrtusargiem,kurivilu god- pagalmdsievieteslaucagovi.Spalgirejasuni.Ta pEcvaldnieka. bijigisveicinaja, Visvaldis nemanot apvaicdjds galam6r(i. vinisasniedza Ar akmensbrugi

VEDIS LATVIJASSENVESTU RE CEL.

282

ffir

'(:/,

VARIDOTS

Gdjiens cauri pils6tai

6. Pie tirgotdjiem klatauzejaveda no pils6taskalnauz pils vdrtiem. Pirmddiena Jersikdpagdja dtri. Varidotsaizveda V6l pEc mirkla Ruta un Tenis atradasVaridota brdli un mdsu pa pils6tasamatniekuielu uz tirgus istabds.Kalpiun drellisveicasaimnieku. VispirmsvipidevasnopirktTenim Daudzidomdja,ka Varidotsir bagdtsvirs.Sava vietuDaugavmala. jau tur bija.Sirojumos, taisnTba kurosviryS bieZipie- zobenu.Egils,tirgotajsno Gotlandes,kas Jersika dalijas,var6jaiegutdaudzlabuma.PErnvien no uzturejdsjau ilgdku laiku, bija pazistamskd labu karagajienauz PleskavaszemEm Varidotsbija ierodupiegdddtdjs.Nakamajddiend vip5 gatavojds parvedistris livu mdrci4assudraba. Tas tagad doties talak uz Grie(u zemi jeb Grikland Egila vagulEjatikaiviqamvien zinamavieta,jo loda. Daudzasno Gotlandeslidzpaqemtaspreces noslEptas JersikuneretiapmeklEja vip5 jau bija pardevis. To vietd Daugavas pilis un sirotajino kaimiqrzemEm. VaridotsganipaSiar mantaskrd5anuneaizravds. pils6tds Egils iepirka citas, kuras domaja pardot

JERSIKA PARNOTIKUMIEM STASTS

?l^

=:-

---_-: -_ii| t '

| - --: : -

-W

VARIDOTS

:=-g

---

---\

lepirk5andspie Gotlandestirgotdja Egila

sava talakacelojumalaikd.PEc ilgasun rUpigas pdrdevalEtdk.Varidotstos ieguvapar pusotruozeVaridotsizv6- r i1u. apskatesun kartigasizm6gina5anas RUtasun TeqacelSvedapie Pol6jas vienu asmeni.Mdsai pat palikagarlaicigi, TalakVaridota, Ari ar krelluiegdstdvotblakusbrdliem.Vi4apa laipuaizgdjalidzEgila IockastirgotdjaGlebaBorisovida. gludi. Noskaidrojis, ko pircEjiv6las, veicds da5anos ar iepirktajdm sailus viri kdrtoja Tajd vairaki kugim. ldditi.RUtai kddu ar dzelzi apkaltu atsledza tirgotajs uzlilkojasve5iniekus, Ne bezbailEmvir,ra zv6rdddm. Vila zi- elpa aizravasno krellukrasu un formu daudzveipar kurusirojumiem bijadaudzdzirdejusi. iepatikas ari kadakaurigliemeZvdku Bet dibas.Tadvir;rai ar laupi5anu. apvienoja ndja,cikbieZitirgo5anos jau jdbaidds. sakamasusteidziTagad brdli savukart virtene. noVel Varidots te, Jersikd,tagadnebija maksdja ar denariem. GlebsBorisovids pirkaari 5(6pagalu,kurauzmavabijarotdtaar sud- ndt.Varidots tad vai navviltojums, par cenuneaizqema daudzlaika. katrumon6turUpigiparbaudija, rabu.Vieno5ands izdariti. nosvEra. Pirkumi bija b a j dr am V i sva l Z a Egils ie r o d u s i e t e kmi g a j a m

284

CELVEDISLATVIJASSENVESTURE

lepirk5anis pie Polockas tirgotdja Gleba Borisovida

pilsetasvidUnelielalaukumdpiekoka Atpakalceld DaZiLetijasvecdkie,VisvalZameslumaksataji, baznicasVaridotuapturejakddsvirs.TasbijaTalis bijajau atkritu5i vacie5u no valdnieka un pdrgdju5i pils.Vi15ar Varidotu no Mdrcienas bijalabipazi4as pus6.TaspatsAutinesvecdkaisjau pirmsgadabija no kop6jdmkara gaitam.Viri apmainijdsp6ddjiem noslEdzis ordeniun kristijies ligumuar Zobenbralu jaunumiem. jau jauno Bija ari parko runAt.KopSDaugavas katoluticiba.Ar draugupalidzibuviqScer6ja libie5uciemosp6c Vdczemesticibassludindtajiem klUtne tikai patstavigs,bet ari bagdtsun varens. jaunatndc6ju parddijdskrusta karotaji,par notikumutrUkumu Autinesnovadaviri tagadpiedalijds Zemeslabakovid0 netr0ka nevar6jasudz6ties. lai vieglakbDtusa- rikotajoskaragajienos. Jersikie5i, dzivotmieraar krieviem,bijajau kristijuSies Kriev- ari tadu, kas pret Jersikasvaru atklStinostaties betslepusstdjdssakarosar biskapu. zemesticibd. Tagadno vakariemtuvojdsjaunas neuzdrikst6jas, visusun ar solijumiem neskopojas. Vi45pieq6ma bri e s m a s .

lca

STASTSPAR NOTIKUMIEMJERSIKA

/= --"

=SG-.-N \ -s.

,,M,

-----s

VISVALZA SIEVA

-' \\-\$

-----

Pie valdnieka Visvalia

7. VisvalZapili Nakamas dienas agrd rita pie Varidota ieradas ar VisvalZaaicinajumu.Vir;r5paqema lidzi zir;rnesis uz pili ne tikai RUtu,bet ari Teni.Valdnieksar sievu Varidotusagaidijalielajd pulce5andsistabd' Viqi atldva ienakt ari Riltai un Tenim, lai apsveicindtos' PEc tam mdsa tika aizvestauz valdniecesistabam pie citam labako lauZumeitdm,kas dzivojapili, bet brdlis aizsltits pavdrot, kd vingrinaskaraviri'Valdnieks un virla bajarspalikavieni' VaridotsVisvaldim

- biskapsAlberts pastastijapar izl0kjdjiend.izzinato pagaju5ogadu KoknesesVetsekes vac karasp6ku, un nodedzinatds pamestaspils vietavacie5iuzsaVaitikaikrustakaku5ibUv6tmUranocietinajumus. rotdjikaut ko neperinapret Jersiku?Valdnieksdomaja,diezvai tagadbiskapsAlbertsuzdro5indsies bija labasattiecibasar PouzbruktJersikai.Viqram savuDauger0ts Sievast6vs Vladimiru. lockaskqrazu atbalstu.BaZasradija lietuvie5u kart nodro6indja pilsnovadu vecakiebija Jersikas ka daZu vienigitas, Varidots Albertu. parrunas ar biskapu slepustur6ju5i teicds,ka ari parto esotdzirdejis.

286

SENVESTURE CEIVEDISLATVIJAS

/,//il

BiskapaAlbertakaraspEka iebrukumsJersika

8. Krustne5uuzbrukums Te p6k5pi atskaneja trauksmes taure. No 6tra skrejienaaizelsies,Tenissauca, ka uzbrUkbiskapa Albertakarotdji.Varidotsar pili eso5ajiemkaradraudzes viriem,pa(Eru5iierodus,steidzdsuz pilsetu. Bet bijajau par v6lu. Kddi nodevEjinaktislepusbija pieveduSi Jersikaiienaidniekus. NovErotdji nebijato pamanijuSi.PdrsteigtiepilsEtas sargi, zaudejuSi daZus vlrus, izkliduSi.Pilsetaatradasbiskapa Al-

bertarokds.Vila pusekarojane tikaisve5zemnieki, patkoknesie5i. Viqilabi betariikSl5ilieSi, salaspilie5i, pazinaJersiku.Vdcie5iKoknesesbruliniekaRuvadibalauzdsjau iek5AVisvalZa dolfano J6rihovas pili.Smagos,ar dzelziapkaltosozolkoka vartussargi paguvu5i panebija aizvert.AizstdvjinekonevarEja bultasatlEca daritbruqdskaltajamviram.Jersikie5u no viryabrupukrekla un bruqucepures. Ar dzelzs plaksnemkaltadda sedzaari vi4a zirgu.Jersikie5u preto5ands bijasalauzta.Varidotsar biedriemsteidzdsgldbtvaldniekus.

STASTSPAR NOTIKUMIEMJERSIKA

28V

VISVALZA SEVA

Navv6rtigakasgUsteknespar valdnieci

9. Valdniecessagtisti5ana Slepenoizeju palidzEtvi4i nepasp6ja. Valdniecei no pils,pa kuruVisvalZasievalidzar meitenemun sievdm,kalpiemb6ga,bija uzrddijiskddsVisvalZa RUdolfsno Jdribru4inieks sagOstija kalps.Vir;ras hovas ar saviemkaraviriem.Ruta bija viryuvidU' tika aizvestaspie biskapaAlberta,kur5 Gusteknes Vi4t5 vairakugaridzpiedalijds personigi karagdjiend. nieku un karaviruielenkumdno attdlumav6roja

Pato laikukrustakarotdjisirojapilsdtdun notieko5o. pili.VEIdaudzassievas,bErnitika sa4emtigUstd. savdcavisu,kas vien bija iesp6jams, lebrucEji naudu, mekleja vili SeviSlli rotas. dr6bes, lopus, To atrastne vienmErbijaviegli.Jersikie5i sudrabu. slEpa.Tadusirotdjiari bija neatlaisavasbagdtibas digi.Viqiembijalielapieredzetdddslietds.Taupitas netikapat baznicas.Tdm noqemazvanus,iznesa svetbildes,audumus,visu, kam vien bija kada vdrtiba.Laupi5ananorimatikai ar tumsasiesta5anos.

CEIVEDISLATVIJAS SENVESTURE

v$v

\S. ,/

-lrFl

'4= r44

-A,= /t

-_\ =:l

--<=--:

---\\\_---------\ Ari valdniekam gadds bâ&#x201A;Źg

10.VisvalZabEg5ana Visvaldis, kas aizkav6jas, savus sudraba krajumus glAbjot,Id, izvairyasno g0sta. Varidots,kas bija ar daZiem karadraudzesviriem piesteidzies paliga,izlauzacelu cauri ienaidniekurindam,un pdri pils aizsargsienam viqi nokluva\dz Daugavai,kur tos gaidijakugis.Visvaldisbija paspEjisuzvilktbrunukreklu.To sedzatum5izils apmetnis.Pie greznas jostas piekdrtajdmaksti vid6ja dunda roktura sudrabatinumi.Divi kalpinesa ar dzelziapkaltuladi ar valdniekadargumiem.No karadraudzes vlriemtikai

Varidotsari bijabruqukrekld. ViqagalvusedzabruViend roka Varidots turejaar adu apvilktu nucepure. vidusda!a un dzelzsapkalumiem segtukokavairogu, bet otrd rokdvilam vizejazobens.Aiz jostasVaridotam bija aizbaztscirvis,gara, ar bronzaslenti notitdkokakata.Vairdkiem karadraudzes viriempar plecuparmestsaizmugure atraddsloks ar bultam adasmaka.Visvaldispavelejabrauktuz otru upes pusi.Vir;ri nebijavienigie. Velvairakas laivasun kugi devdspari Daugavai.Otra krastdatradasVisvalZa pils.Tur valdniekscer6jaapmesties, Dignajas sakopotspekusatbildes uzbrukumam.

,i a.s (l 3 :S T S P :" :.C Tr(.,:l ,r;E l.E

----------

Jersikas deg5ana

g0stekpus,cie5isaspiestuskopa,bija aplenku5ikaraviri,un nevar6jaatS(irt atseviSkusstdvus. Toties labi var6jaredz6t,ka tika sadzitiviend bard daudzie Ndkamajddiena pusdienaslaika no Jersikas salaupitielopi. BiskapaAlbertakaraspdks,sadalijies pil- vairakasdalas, pec kartassaka kustdties.Savanpusespacdldsd[mi. Vacie5ibijaaizdedzindju5i jersigotie jersikie5iatradds to vidu, kas aizgaja otrie, ar sEtu.lznaku5iDaugavaskrasta,Visvaldis kie5iemnoskatijds,ka biskapaAlbertakaraspeks Karasp6kuienaidniekapadziSanainebija izdevies bijatikai nedaudzi.Ka kdrtojdsatpakalcelam. Jersikadegadaudzasvietds. pa naktisavakt.Sapulceju5ies pilsnovadu vestija zilne5i, vairaki vecdkiebija parLiesmasatri parsviedas no celtnesuz celtni.Ar troksni,kas bija dzirdamspari Daugavai,sagdzds gdju5ibiskapaAlbefta puse. VisvaldisnorikojaVaripilsvartutor4i.Jersikaatraddsugunsvardne pirmo dotu ar divdesmitviriem sekot aizejo5ajiemiebrureizi,bet tadus postijumus ta nebijapiedzivojusicEjiemun meginatizgldbtvaldnieci.Tacutas viliern nekad.VisvalZa skatiensmeklejasievu.Taduveltigi, neizdevas.Gusteknitika lotistingriapsargati.

11.BiskapsAlbertsvar priecdties

290

CEL. VEDIS LATVIJASSENVESTURE

CeJSuz Aizsaulived caur kapabedri

12.Kritu5oapbedisana V6l pdc dienas VisvaldisatgriezdsJersika.Varidotam beidzot izdevds uzzindtbrdla un masas likteni. Tenim bija izdeviesiebEgt meld, un izvairities no g0sta,bet R0ta bija aizvestauz Rigu.Veseluned6!utika apbediticiqas kritu5ieun nogalindtie.Kapu kalnila pari strautamsavas majvietasatradavairdki desmitijersikieSu.Kaut daZi no viniem bija kristiti, b6res norisinajaspEc vecu vecajam paraZdm.ljdz ar piederigajiemVaridotsun Tenisstavejapie kapa bedres.Tds mald atradasvienkodaSkirsts,kura gu-

l6jano stopabultasievainojuma miru5aiskaradraudzes virs. ViqSbija terptssv6tkudr6b6sun rotds. Pie vi4a labaskdjassaul6 mirdz6jatur novietotie ielaidabedre,Varidots S[Cpsun cirvis.Kad SlSirstu neizturEja, viqSiecirtatd vdkd savu kaujascirvi,ta solotiesatriebtbiedrandvi.Sievietesun virie5iAizpa daZddiem Tap6cSilissavd celiem. saul6nokluva galvu gulEja ritiem. kapabedre ar uz Sievie5u celS veda uz vakariem. Blakusapbedijakadulietuvieti. VipSbija pavadijisVisvaldiatceldno Lietuvas.Satradicijammiru5aisbija sadeska4aar lietuvie5u dzindtsun kapalidzaskaulupaliekdmguldijaarivi4a zirgu.JersikieSi cienijaun iev6rojasavaskaimi4tautasparalas.

JERSIKA PARNOTIKUMIEM STASTS

dotdvdrdaturEtdjusun lauzelus.Skaitns.ka Aberts speka mieraneliksies.Vina vara arvienpier:rernas ka qnzs Draugino Polockasjau bija bridindjuSi. V6sts par Jersikasizposti5anuizplatijdsvdja Vladimirs,ieinteres6ts no libie5iemsa4emtgaranKd ne,bagdtaspilsetasvietatagadgulEja tEtusmeslus,gatavssl6gt mieraligumuuz 55dem spdrniem. kristigajiem. noteikumiem gruve5iun pelni.Kristigie bijauzbruku5i ar blskapu.Tagad,p6c Jersikasnod+ PatstarpVisvalZapadotajiematraddstddi,kas prie- dzind5anas, Sddsligumskrievusv6l vairdkinteresEcdjds par ridziniekupandkumu.Jersikasvarenibu do5anosuz Rigu nevallgdk atliktneizb6gamo apskaudadaudzi latgaluun s6lu zemju vecdkie. rEja.Un ta kadaagrd ritdVisvaldisar dalu no savas Nebijadaudztdlredzigo,kuri spetunov6rt6tvisas karadraudzes uzsdkapazistamo,bet Soreiztik nevf Visvaldis sapulcindja briesmas. turpmdkdraudo5ds lamocelu pa Daugavaskrastu,sekojotstraumeiuz vecdkosun aiz- jUru. sev uzticigozemjuun pilsnovadu zemgaliem un libie5iem. s0tijas0trluspie kurSiem, leraDaugerUts. vila sievast6vs No Lietuvasatjdja dds ari Polockaskqazas0tnisGeorgijs.Taduvie- 14.Riga notiespar kop6iulielu atbildesuzbrukumuneizdevds.Kur5iun libie5inebijagatavito darit tulit. Visvaldisar saviempavado4iem, to starpdVariKrieviun lietu- dotu un Teni,stav6jaSenajdkalnd nodedzindtas Zemgalivisp6ratteicaspiedalities. savstarp6jds Vendupilsvietd.Vi4uskatiempav6rdsRiga.5i tifai un kunigaiSu vie5ibijaaiz4emtikr;razu jersikie5iem vieniem uzbrukums desmitgadusjaunasve5zemnieku ci4ds. Savukdrt pils6tapie RidzeRigainebijapa spekam.Visvaldimnekascits neat- nes upesietekasDaugavdbijakluvusipar draudigu un spEku.Rigugandrizvisapkdrtapjozaakmensmura lika kd piekristbiskapaAlbertauzaicin6jumam pilsEtd. vien Bija vi4a sarundm ierastiesuz miera tikai viesiena.Vecaiskoka Zogsbija saglabdjies jdpo5ascelEuz Rigu.Dauger0ts piekritauzkavEties tumis.Nesenvienapretiotraibija uzceltasbiskapa prombutnes un Zobenbrdluorderyapilis. Saule apspidEjato pardro5ibuVisvalZa Jersikdun rUp6ties grib6ja meitu atgrieZamies savu sagaidit laikd.Vi45 baltdsakmensmUrasienas.Aiz tdm kokaeku ielengUsta. no ridzinieku stdvo5u kumd atraddsPeterabaznicaar atsevi5l5i celam. Vald- zvanatorniun kapsdtu.DaZasdzivojamasEkasjerDaZasdienaspagdja,gatavojoties nieksstaigdjasadrumisun nerunigs,vi4a domas sikie5iem Tds nebijaacijpielikdstddasneparastas. notikumiem. rastdsgulbUves, atgriezdspie p6d6jiemnepatikamajiem bet izm6roslieldkas6kasar nesapBiskapaAlbertapldni bila izrddiiu5iesloti viltigi un rotamdveidd celtdm siendm. Tds dro5i vien ir tikaiardiewdrdusludi- sve5zemnieku ielAs tdlredzigi. Tie neaprobeZojds Tenis.PilsEtas majas,nodomdja cilv6ki. nd5anu.Vi4amtdtadtrauc6jastipraJersikapieDau- ganjdSus,gan ratos,gan kdjdmpdrvietojds gavas,celduz plaSoKrievzemi. Tovajadz6jasaprast Aiz muriemDaugavas krastdpletdslibie5uzvejnieku jau tad, kadtika izpostitaKokneseun valdnieksVet- ciems.DaZiviri pie laivdmcildjatiklus.Ridzenes seke pametasavu zemi. ZCl,ka pirms se5dmva- upeskrastdpie pilimstdvEjavairdkiku$i.Visvaldim neizdevas naiddsaZrlaudzas sirds.Es to RIguv6l noposti5u, sardmkopigajdsirojumaar lietuvie5iem padzitjaunatndcEjus, uz dzivi kuri bija apmetu5ies vi45nodomdja. TaduSobridbijajdpdrvarvisanepapie libie5iem. Un kur nu v6l pa5aradiun draugi!Ne tika un jdnoslEdzSis miera ligums ar biskapu laiatgUtusievuun sagUstitos uz vienutd lidz galamnevarpalauties.Atri gan vi4i Albertu.Citasiesp6jas, pdrmetdsuzvar6tdjapusE.Tikainelaim6vari atpazit jersikie5us, nebija. 13. Tikai vienotibd sp6ks

CEL.VEDIS LATVIJASSENVESTURE

292

,44

a Skats uz Rigu no Seni kalna

15. Maksa par sakdvi

Visvaldisdeva zimi dotiestalak.Jdtniekil6ndm nolaidasno kalnaun caur meZuizjdjauz pils6tas ganibdm.TepatatradascelS,kasvedano Salaspils uz Rigu.Pa to viqi gar Ridzeneskrastu,tdldkgar pilsetasmOriem virzijdsuz pils6tasgalvenajiem vdrtiem.Augstasaizsargsienas bijamUrEtas no lieldm dolomitaplaksn6m.Uz Riguakmepitika vestino Dolessalasapkaftnes.Ridzinieki baidijdsno viet6jo tautuuzbrukumiem, tdp6ccentdsp6ciespejas dtrak

nocietindtpils6tu.Pie vartiemjersikie5ussagaidija b-rskapa Alberta izs0titiecilveki, kas Visvaldiar pavadoqiem aizvedauz biskapapili.Rigdpavaditas BiskapsAlbertsgridienasbijapilnaspazemojumu. pilnd bEja merdizmantotsavuuzvaru.Mierasarunas nosledzdsPeterabaznica.Uz celiemnometies biskapapriek5d,Visvaldisatteicasno savasvalsts. Talak,jau P6terabaznicaslaukumd,kldtesotgaridzviqt5 niekiem, ridziniekiem, niekiem, brur;ri tirgotajiem, daluno tas saqemaatpaka!savavaldijuma.Maksa parsakavibijaliela. Visvaldis BiskapsAlberts tie5amatdevagUstek4us. atkalredzejas ar sievu,Varidots unTenis- ar mdsu...

S T AS T SP AR N OTIK U MIE M JE R S IK A

BRUNINIEKS

I'., -

Pie biskapa Alberta

Jersikie5inetrauc6ti varejaatgriezties majas.No pelniem pils.Tadumiersnebijailgs. atdzima Jersikas 1214.gada pavasariKoknesesbrupinieki no jauna izpost-rja Jersiku... P S. 1224.gadabiskapsAlberts piespieda Visvaldi atdot pusi no vir,ram v6l piedero5Ss zemesun Jersikas pilsetaslk5lSiles brur;riniekam Konradam no Meiendorpas: "Alberts, no Dieva 26lastrbas Rigas biskaps, visus 5i raksta saqEmEjussveicina ar Dievu. Dardm zinamu jums

visiem, ka uz Jersikas karala fugumu pusi no Jersikas pils un visiem iis pils piederlgiem labumiem, izpemot Autini, mEs piei$iram Konrddam, lkilSilesbrupiniekamkd feoddtu beneficiju, bet ar tddu norunu: ja viens no vipiem nomirst agrdk, neatstddams mantinieku, tad viss 5ls beneficijs piekrit otram. Bet, ja kdds no minEtiem labumiem paireiz atrastos kdda cita valdijumd, to mEs atbrrvosim lidz ndkamam Lieldiendm vai labpratrgivienosimies ar min6to karali un brupinieku Konrddu. Bez tam Cesvaines pils novads dos mums joprojam desmitds tiesas labibu pâ&#x201A;Źc m1ra, ko dod lki$ilE. Paiivipi pienacigi rilplsies par baznrcas nodevdm. Si akta liecinieki ir Hermanis, lgaunijas btskaps, Johaness, Hlgas prdvests, Folkvins, Kristus brupinieku [Zobenbrdlu orderya] mestrs, grdfs Burhards,

294

SENVESTURE CELVEDIS LATVIJAS

Jersikas atjauno5ana

RigasbiskapsNikolajspie5(ira"saluun zemiSaipus Daugavas,kas atrodasstarp divdm upltCm,proti, Liksnuun Rie5u,un Caffer'aezen)",Daugavgrivas cistercie5u klosterim. VisvalZandvesgadsun kapa Domdjams, vip5 miradriz vietanav dokumenteti. Katrdziqd 1239.gadd vien p6c Siemnotikumiem. Varb0tvipSatduTas nebijaviss.Vel Visvaldissavaszemeszau- VisvalZa vairsnavstarpdzivajiem. deja ari 1230.gada.Zindmsdokuments, kapulaukd? ar kuru sasJersikas

Frddehelms no Poigas, Teoderihsno Hesveres, Bodo no Zalderenes, DaniEls no Lielvardes, bruqinieks Ludgers un jo daudzi citi. Tas notika Rigd td Kunga 1224.gadd." (1vabeA. Jersikaskaralvalsts// Senatneun Mdksta.- R., 1936.- l. - 26.-27. tpp.)

ILUSTRACIJUAVOTI

pyHt4qecKne 54. lpp.MentuuxoaaE. A. Craa4uHaBcKne 1978.- S. 71. 7.lpp.Eschebach H. Pompeji. - Leipzig, Hagnncr. 8. lpp.Archtilogie. - Praha,1980.- S. 19. - Mocraa,1977.- C. 12,ra6. l. 55.lpp.Cimmermane /. Zmes uz Xl-Xlll gs. mila traukiem TyraHxattoHa. - Mocrea, 10. lpp.Kaprepf l-po6Hraqa LatvijasPSRteritorijd// LatvijasPSRV6sturesmuzeja 1959.- Ta6.66,88. raksti:Arheolo$ija. 11.lpp.DZohansons D., ldijsM. L0sija.- Riga,1990.- 279., - Riga,1962.- 99.-100. lpp., 4. un 5. att. 282.lpp. 63. lpp.SendsLaWijas v6sturesavoti.1. burtn.- Riga, BeKally6aHcxoil 13. lpp.l7oeeh. A. f'loceneHnn KaMeHHoro paxnui r cpeAHniHeonrr.-Pnra, 1937.- 200.lpp. Hr4sr4Hbr. Megonhr, 68.lpp.Brivkalne E Rakstitds zipasun arheolo$iskisliecibas 1988.- C. 14,puc.6. par 9.-13. gs. MeZotni// Arheolo$ija // LatvijasVdsturesmuzeja un etnogrdfija. 16. lpp.G. Jansonarekonstrukcija ll. - Riga,1960.- 73.lpp.,16.att. ArheoloQijas nodalasArhivs. 74.lpp.KruseE Atlaszu de Necrolivonics. 17. fpp.Auope9. ,Q.AcotcxoeropoAhqe. - Pnra,1961.- Dorpat, '1842.-Tab. 12. C. 87,puc.117. 76. lpp.CnnuuuA. A. llanluncxnl naorunuxnr. 18.lpp.KalEjs Livanu O. Pdrskatspar 1939.g. izrakumiem C-flerep6ypr, 1893.- C. 6-7, pnc.2,3. Jersikaskapulaukd // LatvijasVesturesmuzeja 77.lpp.Turpat, l, ll, Vlll,Xlltab. Arheolo$ijas nodalasArhivs.AA 206. 82.lpp.Brastir15 19.lpp.AspelinJ. R. Antiquitds du NordFinno- Ougrien. E Latuijaspilskalni:Latgale.- Riga, 1928.-22.lpp. Vol.5. - Helsinki, 1884.- P.374. 83. fpp.Erastip,E. Latvija,vi4as dzive un kultura.- Riga, Daugmales 21.lpp.Qinters14Pdrskatspar izrakumiem 1931.- 167.lpp. senvietukompleksi// LatvijasV6sturesmuzeja 89.lpp.Zagorska /. SalaspilsLaukskolas Arheolo$ijas nodalasArhlvs.AA 460. akmenslaikmeta apmetne// Arheolo$ija 28.lpp.RadiqiA., ZemitisG. Pdrskatspar 1986.g. un etnogrdfija. XVl.- Riga, 1994.- 23.lpp.,10.att. // Latvijas izrakumiem Daugmales senvietukompleksd 93. lpp.Banxuxa17.B. Top$nxnroBaecroFHKaCapxare.nodalasArhivs.AA 566. VesturesmuzejaArheolo$ijas Prra, 1970.-C. 130,prac.149. 32.lpp.Brasti15 E. Latvijaspilskalni:Kur5uzeme.- Riga, 94.lpp.Loze/. NeolitaceltpuvietasAustrumbaltiji 1923.- 103.lpp. /i 44. lpp.EpertY., Tpaunfl. ApxeonoruvecruicnoaapuArheolo$ija un etnogrdfija. Xll. - Riga,1978.11.lpp.,4. Mocxea, 1990.- Puc.6. att. 95. fpp.BanxunaJ7.8. 45. fpp.Fent614.F. Onurrr3yqeHuenucbMa. TopQnxuroBaf, - Mocxea. cronHKa Capnare.C.123,prc. 145a. 1982- C.75,puc.31; c. 10,puc.54. l0S.lpp.Zagorskis 47.lpp.lfikulaJEkabs.Dziesmas. F. Zvejniekuakmenslaikmetakapulauks. - Riga,1982.- 38., ' 73. lpp.;f'lyreurecrann B ApeBHocrb. Riga,1987.- 25. lpp.,8. att. - Mocxea, 104.lpp.I1oseh. A. nosgnnfixeonnrH paHHf,R 1983.- Pnc.5, 10,12,c. 145,176,180. 6poxaaIly48. fpp. GimbutasM. Balti aizvEsturiskajos laikos.- Riga, 6ascxoipaBHnHbr. -Pura,1979.- C.47,puc.42. 106.lpp.LozeL Senotic6jumuun tradicijuatspogulojums 1994.- 17.lpp.,2. att. par Latvijassenatni.- Riga, akmenslaikmetamdksldAustrumbaltija // Arheolo$ija , 52.lpp.Bergaf Numismatika 1ss2. 39. lpp., 7. att. un etnogrdfija. lX. - Riga,1970.- 18.lpp.,5. att. \

VEDISLATVIJAS SENVESTURE CEL. 106.lpp.Loze/. AkmenslaikmetamdkslaAustrumbaltijd. Riga,1983.- 29.lpp.,4. att. 108.lpp.Turpat, 81.,93.lpp.,50.,69.att. 114.-115.lpp. A. Vaskarekonstrukcija // LatvijasVCstures muzejaArheolofijasnodalasArhivs;VasksA. Brikulu nocietinatd apmetne. - Riga,1994.- 10.,11.lpp., 5., 6. att. 116.lpp.Graudonis un celtnieciba M[kukalnd// J. Apdzivotiba Xll.- Riga,1978.Arheologija un etnografija. 30.lpp.,10.att.;33.lpp.,14.att. 117.lpp.ffeuucoaaP. 9., Fpaygonuc9. 9., l-paeepeP. Y. gnoxn6poxsur. KreyrxanHcxnfi vorunuHuK - Pnra, 1985,ra6.XlX. 118.lpp.Turpat,11,lpp.,2.- 3. zim. par 1933,un 1935.g. izrakumiem 120.lpp.Sturms E. Pdrskats SalaspilsREznukapulaukd // LatvijasV6sturesmuzeja Arheolo$ijas nodalasArhivs.AA 267. 123.lpp.Fpaygounc9. 9. Ilatenn B onoxy6poxeur paHHero xene3a.- Pnra,1967.- C. 70,pnc.53. 124.lpp.Turpat, 69.zim. 125.lpp.Qinterstl Kddasnezinamas senaskultliraspEdas Lielupeskrastos// Senatneun mdksla.l. - Riga, 1940.- 71. lpp.,6. un 7. att. 128.lpp.Sedovs tl Baltisenatne. - Riga,1992.- 31.lpp., 5. att. 131.lpp.AnfeinsA. MelnaismetabLatvijd. - Riga,1976.69.lpp.,79.att. 135.lpp.Sfurms E. Pdrskatspar 1942.g. izrakumiem Rucavas MazkatuZu kapulaukd // LatvijasVdsturesmuzeja Arheolo$ijas nodalasArhivs.AA 302. 136.lpp.SnoreR.lzrakumiSalenieku "Karakapos"Maka5dnu pagastd // Senatneun maksla.ll. - Riga,1936.35.lpp.,3. att. 138.!pp. SnoreE. Agrddzelzslaikmeta Latvijas uzkalni4i austrumu dala.- Riga,1993.- 46,lpp.,51. att. l42.lpp.PetrenekoV.PictureStonefromGrobin(Latvia).Fornvdnnen 86,p. 5, fig.3. 151. fpp.Uftdnsll Etniskdsat5l5iribas tradicijds apbedi5anas un kapuinventdraLawija5.-9. gs. // Arheolo$ija un etnogrdfija. lX.- Riga,1970.- 71.lpp.,7.atl. 154.lpp.Apals J. Arai5uezerpils. - C6sis,1993.- 12.lpp. 154.-155. lpp.SnoreE Kiv'tukapulauks. - Riga,1987.5. atl.i UftansU Tiraspurvadepozits// LatvijasPSR V6sturesmuzejaraksti:Arheolo$ija. - Riga,1962.90.lpp.,8. att. 156.lpp.Stubavs A. fentes pilskalns un apmetne. - Riga, 1976.- 103.lpp.,91. un 92.att. 157.lpp.Latvijas PSRvesture.1. s6j.- Riga,1986.- 17.lpp.

158.lpp.ApalsJ. Arai5uezerpils.- 11. lpp. 166.fpp,Urtansll SendkiedepozitiLatvijd.- Riga,1977.216.lpp.,124.atL 170.fpp.UrtdnsU Pirms1000gadiemllMuzejiun kult0ras pieminekli. - Riga,1977.- 18.lpp. 171.lpp,Anopee. E. Hyxwnacrufi ruorrnunnr.- Pnra, 1957.- C.132,ra6.XXIX. 178.lpp.LatvijasPSRarheolo$ija. - Riga,1974.- 227. lpp. 179.lpp.SapunnA.9. OAexnaxrreneil naTeuuXll-XVll ea.// flpeexnroAexgaHapoAoB Bocro,{xofi Eeponrr.-Mocrea,1986.- C.'173,puc.60. 180.lpp.Latvijas PSRarheolo$ija, - 228.-229.lpp.,148.att. 181. lpp.ZariqaA. Salaspils VEjst0rukapulauki // Arheolo$ija un etnogrdfija. XV.- Riga,1987.- 25. lpp.,13.att. 182.-184. lpp.ZariqaA. Libie5uap$Erbs10.-13. gs.- Riga, 1988.- XVtab. 185.lpp.Latvijas PSRarheolofija. - 2'12.\pp.,129. att. 193.fpp.Apala 2., ZaripaA. DiZciltiga latgalaapbedijums // LaWijasVesturesInstitEta Q0$erukapulaukd Zurndls. - 1991.- 1.-26. lpp.;Arheolo$iskie p6tijumiC6sunovaddno 1965.lidz 1990.gadam.CEsis,1991. - 83.att. 194.lpp.Zaripa A. Libie5u ap$crbs10.-13. gs.- 25. lpp., '17.all.,Xll un Xllltab. 195.-197.lpp.ZariqaA. Senolatgaluap$Erbs. - Riga, 1970.- 63.,74.,76., 84.,89. lpp.,22., 30.,32., 40.,46.att. 199.lpp.KruseE Atlaszu de Necrolivonics. - Tab.78. pils.- Riga,. 208.fpp.QintersV Senlatvie5u 1937.- 15., 19.lpp.;Urtdnstl SendkiedepozitiLatvijd.112.lpp.,26.att. 211. lpp.Latuijas PSRarheolo$ija. - 262.\pp.,160.att. 213.lpp.Rekonstrukcijas Vikinguku$umuzejdRoskild6, Danijd. 214.lpp.CauneA. SenieRigasku$i//LatvijasV6sturesInstitrita - 1995.- 1. - 14.,16.lpp.,2.un 3. att. Zurn6ls. 215.lpp.Manuuoaa P., Manuua9. flpsrxox B npounoe.Mocrea,1988.- C. 15. T.l5i divdspasaul€s. 216.lpp.KrEbere - Riga,1976.188.lpp. 6poHsa 231.lpp.Iloee14.A.llosgnui Heonnrr paHHnf, fly6axcroipaBHhHbr. - C.79, pnc.57. 249.lpp.Zaripa A. Atraduminocietinata apmetn6Lielvdrdes // Latvijas PSRZA VCstis. Dievukalnd - 1982.5. - 69.lpp.,10.att. 259.fpp.Graudonis J. Nocietindtds apmetnesDaugavaslejtec€.- Riga,1989.- 44. lpp.,24. all. 26O.lpp. AnteinsA. BronzaLatvijd.- Riga,1988.- 34.38.lPP.

297

265.lpp.SnoreB. Rau5uciemsDolessalasaug5gald // Latvijas Zindt4uAkadEmijas V6stis.- 1991. - 6. - 80.lpp., 10.att. 266.lpp.Apals // LaWijas J. AraiSuezerpilsrekonstrukcija Zindt4u Vâ&#x201A;Źstis.- 1994.- 2. - 4. lpp., Akaddmijas 1. att. 269.lpp.Derums ll Tautasveselibaun dziednieciba senaja Bahija.- Riga,1978.- 45. lpp.,54. un 55. att.; 38.-39. lpp.,32.-35. att. 2TO.lpp.Zagorskis F. Zvejniekuakmenslaikmetakapulauks. 101.lpp.,37.att.

271.lpp.MugurEviisE. Vidus-un Austrumlatvija 13.-14. gs.// Arheolo$ija un etnogrifija. X. - Riga,1973.28.lpp.,1. att. 273.lpp.BalodisE Jersikaun tai 1939.gadd izdaritie izrakumi.- Riga,1940.- 45. lpp.,23.att. 274.lpp.KalEjs O. Pdrskatspar 1939.g. izrakumiem Livanu Jersikaskapulaukd // LatvijasV6sturesmuzeja Arheolo$ijas nodalasArhivs.AA 206. 276.lpp.Sends Latuijasvesturesavoti.- 205.lpp.

SATURS

No autora.Parko brisgrdmata

.................5

lll nodala. ARHEOLO9TJA .............. .....70 cEfoJUMS LATVTJAS

I nodala.

pirmsdkumiem lidzSodienai.................... 70 1. No zindtnes 2. SenieziemelbrieZu mednieki.Pirmocik6ku teritorijd .................... 88 iendk5ana Latvijas nomaina viens otru. 3. Laikmeti 1. Arheolo$ija - zinitne,kasp6tano zemesizraktus periodizdc'rja. .................... 91 Arheolo$iskd fietiskos v6stures avotus ...........................7 4. Medibas,zveja,baribasauguvdk5ana- akmens 2. Apmetnes,ciemi,pilskalni,senpils6tas, kapulauki, pieminekli... nodarbes veidi.................... 92 faikmeta cilv6kugalvenie 13 vietasun citiarheolo$ijas savrupatradumu senlietas...... ....................... 24 ........93 3. Sfd4i,kdrtas,apbedijumi, 5. CilvEku mitnespirms5000gadiem 4. lzraktosenvcstures .................... liecibusaglabd5ana 33 keramikas, 6. Kundas,Narvas,Kemmes-bedri5u 5. Arheologapetniecibas metodes- stratigrifiska, kultlras............. 96 laiweidacirvjuun auklaskeramikas tipolo$iskd, ..... 35 salidzino5d 7. KEcilv6ksnok!0st Aizsaul6 .................. 103 palidznoteiktsenlietuvecumu. 6. Dabaszindtnes 8. TieksmepEcskaistuma - vienmEr.Senikie Apv6rsums datE5anE .........39 mdkslasdarin6jumi ..........105 jtirasvEsture.............. 7. Pecleddjaaizie5anas. 41 Baltijas laiks.......................... 111 9. Bronzas laikmets - pdrmai4u .......43 8. Zindtniekisadarbojas Baltijas somiun ba|ti..................... 117 10.Stdstakapulauki. 11.Metilu apgU5ana turpinds.Dzelzsuzvarasgdjiens. 129 12. Kddasciltisbija,un kurtds dzivoja? ll nodala. 134 ................................... Visasmiklasnavuzminâ&#x201A;Źtas 44 KO ZINARAKSTI?..... 13.Zemkopjiun lopkopjipielUdzdabassp6kus. .......140 RaZaun ugunskrusts 44 1. CelSuz rakstibu.AlfabEtapirmsdkumi .............. 140 14.RobeZas mainas 2. Baltuun latvie5uvalodasvieta ................... .... 142 15.Skandindvi 48 Eiropastautuvaloduvesture........ 145 ............ 16.Kur5i 3.Rakstalieto5ana Latvijdlidz13.9s................. 51 .......145 lT.Zemgali:.................... par baltiem 4. SendsRomasv6sturnieki 57 147 ................. 18.P0cessakta - rotaar sudrabaplatEjumu par 5. Hamburgas-Br6menes arhibiskaps 150 ......... 19.Latgaliun s6!i.......... Kursd........... ddpuun zviedruiebrukumiem 57 ................ 152 20.lgau4iun libie5i 6. Skandindvu viduslaikurakstitieavotipar 21. Kddsizskat-rjds ap!6rbs?Liecibuskaitspieaug.......154 libie5iem kur5iem,zemgaliem, 60 .........156 un ezerpili 22. Pilskalnd 7. Vdcugaridznieks 63 un hronistspar kur5iem 160 cilvâ&#x201A;Źku saimnieciba.... vEl6 laikmeta VidEja un dzelzs 23. 8. D54ugaridznieks un hronistspar Daugavas 166 ........ bagatibas 24. Pasleptds pilsEtuun Elandessalu............. 64 169 nei22ud............. Etniskis vendi? atS[iribas 25. Kas bija hronistipar Latv'rjas 9. SendsKrievzemes 192 ..................... 26.Modepirms1000gadiem iedzivotdjiem un iekaro5anas karagdjieniem. ......,...... 67 ....-.....201 tic6jumi 27. Ornaments un reli$iskie 10.Viduslaiku ....................... ardbu$eogrifspar MeZotni 68 pilskaln6 .......207 28. Daugmales 11.Indrillahronika- pirmdLatvijasteritorija ................... veidojumi 210 29. Pirmie valstiskie sarakstitd .............. hronika 69 KO SLEPJZEME?

...............7

299

V nodala.

lV nodala. AKMENSCIRVI? VAI VIEGLIIZGATAVOT

212

212 zinitnE nozimearheolo$ijas 1. Eksperimenta 215 2. lSi- jahu ciltsp6dEjaispdrstdvis 217 nomainaraZotajsaimnieciba,....... 3. Vdc€jsaimniecibu 220 ierocis...'..'............ un duramais +. Sfeps- metamais 5. Loks- ar stiegraspalidzibusavilkta 223 likstsbultuSau5anai 223 pCta"virsai5aziZlus" 6. S. Semjonovs 225 navjabraucuz Austrdliju..... 7. Laiatrastubumerangu, 226 8, Ko medijaun ko zvejoja 9. Kd ieguvaun izmantojadabasveltespirms 231 ra5ands lauksaimniecibas 234 10. Ka iegiitkramu?Kd pagatavotno td darbarikus?..... 11.Dzintaraapstrddesdarbnica 236 UZavasSdrnatesapmetnE 238 12.Vissparakmens cirvi...,.......... 239 nebijavieglsdarbs....,....,, 13.Ugunsieg05ana 241 14. Mdlspdrv€r5aspar keramiku 245 lidz rokasdzirnavdm 15. No graudberZa 16. Par lidumuli5anu,labibasaudz65anu, 247 mdjloputure5anu 252 17.CifuEksdarinasev ap$6rbu 18.R0dapdrv€rSas metdld. 257 Metdlspdrv6r5aspriek5metd 266 19.Arai5uezerpils Cka.............. 20. Kadrundskeleti.Ari agrdkcilvEkislimojaun 267 ................ bijaievainojami

sTAsTs PARNOTIKUMTEM JERS|KA............... .....271 zi4as........... 1. Arheolo$isko izrakumu .... 272 2. Rakstitoavotuzi4as ........275 3. Varo4isdkdarboties ........277 4. DruwalZasEta............. 5. Jersikaspils€td ................ 280 6. Pietirgotdjiem.............. ....282 pi|i................ 7. VisvalZa ......285 8. Krustne5u uzbrukums ......286 9. Valdnieces sag0sti5ana .,, 287 10.VisvalZa b6g5ana ............ 288 11.Biskaps Albertsvar priecdties .............. 289 12.Kritu5oapbedi5ana .......... 290 13.Tikaivienotibd .................. sp€ks.......... 291 14. Riga...... ......291 15.Maksaparsakdvi.... .........292 P.S.........,,.,. ..................... 293 flustrdciju avoti,...,........ .... 295

SPIRALAPROCE BRONZA,DIAMETRS 3,5 CM AGLONAS KRISTNPINUKAPULAUKS, 236 KAPS MEITIINI]S SKELETAPBEDIruMS.9 GS A 12643:73

SPIMLAPROCE I]RONZA.DIAMETRS 3.5 CM AGLONASKRISTAPINUKAPULAUKS, IO KAPS MEITENESSK.LLI]TAPBEDIruMS,I I GS L7073t3

MANSETVEIDA APROCE IIRONZA DIAMETRS3.7 x 4.8 CM AGLONAS KRISTAPIryUKAPULAUKS,88 KAPS BERNA SK.ELETAPBEDITMS,9 GS L 12404:58

SPIRiLAPROCE BRONZA,DIAMETRS3 x 3,7 CM AGLONASKRISTAPINIJKAPULAUKS" 167 MEITENFSSKELETAPBEDIruMS, I I, CS. A 12508:36

SPIRALAPROCD BRONZA,DIAMETRS4,2 CM ACLONAS KRTSTAPINUKAPULAUKS, I73 MEITENESSKL,LETAPBNDIruMS,IO GS A 12508:82 SPIRALAPROCE ltRoNzA; DTAMETRS4,2 CM AGLONAS KRISTAPINUKAPULAUKS, I73 KAPS MI]ITENI]SSKELETAPBEDIruMS,IO GS A 1250818 |

SPIMLAPROCE BRONZA,DIAMETRS4,I CM LUDZAS ODUKALNA KAPULAUKS SAVRUPATRADUMS,II GS i l O 2 9 7 t3

JcE

SPIMLAPROCE BRONZA,DIAMIITRS 4,8 x 5,1CM PILDAS NUKSU K PUL, .UKS, 40 KAPS ZENA SKELETAPBIIDITMS, IO Gs CWM 65295i2

' ii lZ LffL

- i:+s i,:

1- i. ,r -.i. - \. { irt_\\ll.TRS4,2x 5,2CM -:L: .:, \T.XSL K\PL-LAUKS,44 KAPS /:\ 1.;\:LIT \PBEDIruMS, IO GS l --r't\l:jlI

I'ROCIJAR PUSLODVI]IDAGRII]ZUMU RRONZA,DIAMETRS4,4 x 5,1 CM M SK VAS VISKU KAPULAUKS SAVRUPATRADUMS,IO GSA l02l913E

APROCI] BRONZA, I)IAMETRS 4,8 x 5,1 CM PILDAS NUKSU KAPULAUKS, 96 KAPS ZENA SKELETAPBEDIJUMS, 9 GS CVVM 65347| I

MASIVA PROFILETAAPROCE BRONZA, DIAMETRS3,9x5.0CM A-G-LONASKRISTAPITU KAPULAUKS, 94 KAPS ZENA SKELETAPBEDITMS. 9,GS A 12404:124

MASIVA PROFILETAAPROCE BRONZA,DIAMETRS 3,6x4,7CM AGLONAS KRISTAPDIU KAPULAUKS, 18I KAPS ZENA SKELETAPBEDiJUMS, 9. Gs A 12508:149

MASIVA PROFILETAAPROCI] BRONZA,DIAMETRS4,2 x 5,i CM A_GLONAS KRISTAPINUKAIULAUKS, l8t KAPS ZENA SKELETAPBEDIJUMS. 9 GS A 1250t:152 APROCIi BRONZA, DI METRS4,0 x 4,3 CM PILDAS NUKSU KAPULAUKS, I?5 KAPS ZI]NA SKIILIJTAPBEDIruMS.IO GS C'VVM65417:4

1l i.i-'!: \R SIG\.tENTVIlll)AGRIEZUMU ii. ,\7 r DL\\lliTRS 4,2CM i .L:\ \S IiX.ISTAPINU KAPI,LAUKS,I5 KAPS l0 CS '.{:-I.:\rS SK'J:Ll:Tr\PBEDIruMS,

K MVIMAPROCE BRONZA, DIAMETRS 5.2x 5.6 CM PI_J DAS NUKSU KAPULAUKS, 3l KAPS ZI]NA SK.ELETAPBEDIruMS,IO CS CWM 65287:l